Court convicts defendant of evading police stop, imposing 13 days detention, €1300 fine, and 4-year driving ban.

Lietas Nr. 130036415

Lietas arhīva Nr. 1-0364-15/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2015.gada 9.aprīlī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā : tiesnese K.Maike

ar sekretāri Ž.Brokāni

2015.gada 9.aprīlī

Rīgā, Abrenes ielā 3, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, attiecībā pret /pers. A/, personas kods

/personas kods/, norādītā dzīvesvieta /adrese A/, un

konstatēja:

2015.gada 1.aprīlī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes KPP Patruļpolicijas pārvaldes CPB 4.rotas jaunākais inspektors

sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA959559, par to, ka 2015.gada 1.aprīlī plkst.16.47 Rīgā, /pers. A/ vadīja

automašīnu /TL marka/valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, pa Pērnavas ielu no Krišjāņa Barona ielas puses un

krustojumā ar Brīvības ielu veica kreiso pagriezienu, neizpildot ceļa zīmes 404 „Braukt taisni vai pa labi” prasības

unnepakļāvās vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli (bēga), turpinot kustību pa Brīvības ielu, pa Cēsu ielu, pa

Tallinas ielu, pa Miera ielu, pa Mēness ielu un transportlīdzeklis un vadītājs aizturēti uz Cēsu ielas pie nama Nr.8.

Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.5panta piektās

daļas par nepakļaušanos tādas personas atkārtotai vai vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli (par bēgšanu), kura ir

pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai tiesā.

/pers. A/ uz lietas izskatīšanu, kas tika nozīmēta 2015.gada 9.aprīlī neieradās un par neierašanās iemesliem

nepaziņoja.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.panta otro daļu, personai, kuru sauc pie administratīvās

atbildības ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā. /pers. A/ par lietas izskatīšanas laiku un vietu tika savlaicīgi paziņots,

ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta nosacījumus. /pers. A/ uz lietas izskatīšanu neieradās, kā

arī no viņa nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu, līdz ar ko, secināms, ka viņš nevēlas izmantot savas tiesības

piedalīties lietas izskatīšanā, tādēļ tiesa nolēma lietu izskatīt bez viņa piedalīšanās.

Motīvu daļa

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc

savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc

likuma un tiesiskās apziņas.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma

lietā ir jebkuras Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā

nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros

izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas

pareizā izspriešanā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta piektā daļa paredz, kā pierādījumus var izmantot tikai

ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. No minētā panta astotās daļas izriet, ka iegūtie fakti vai ziņas

jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.1pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma

lietā ir pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās

institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; elektroniskie pierādījumi;

procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa uzskata, ka /pers. A/ izdarīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 149.5panta piektajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu un viņa vaina ir pierādīta ar:

2015.gada 1.aprīļa administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PA959559 fiksēto;

VP RRP Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona jaunākā inspektora I.Loseva

ziņojumā norādīto;

administratīvā pārkāpuma lietā pievienotajā videoierakstā fiksēto.

Vērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tai skaitā policijas darbinieku ziņojumā aprakstītos pārkāpuma

izdarīšanas apstākļus, tiesa secina, ka lietā nav ziņu, ka policijas darbinieki, aprakstot pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, būtu

nekompetenti vai jebkādu iemeslu dēļ ieinteresēti /pers. A/ apmelošanā un nepatiesu apstākļu izklāstā.

Tiesu praksē ir nostiprinājusies atziņa, ka amatpersonu, tostarp policistu liecības un paskaidrojumi nav absolūti ticami

un neapstrīdami, tomēr tiem ir augsta ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka policists sniedzis nepatiesas liecības, ir

nepieciešami pārliecinoši pierādījumi. Izskatāmajā gadījumā nav nekāda pamata uzskatīt, ka policijas darbinieki būtu

personīgi tieši vai netieši ieinteresēti sodīt /pers. A/, turklāt, sniedzot nepatiesas ziņas.

Vērtējot lietas materiālos esošās ziņas un pierādījumus, tiesa neatrod tajos pierādījumus, kas varētu norādīt uz to, ka

policijas darbinieku aprakstītie pārkāpuma izdarīšanas apstākļi būtu nepatiesi. Ziņojumos ir konsekventi un detalizēti

aprakstīti pārkāpuma izdarīšanas apstākļi, līdz ar ko, tiesa uzskata, ka nav pamata apšaubīt policijas darbinieku ziņojumos

aprakstītos pārkāpuma izdarīšanas apstākļus. Policijas darbinieku ziņojumos norādītās ziņas un video ierakstā fiksētās

darbības, tiesas ieskatā, nepārprotami norāda, ka /pers. A/ nepakļāvās tādas personas atkārtotai vai vairākkārtējai prasībai

apturēt transportlīdzekli (bēga), kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus.

Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.5panta piektajā daļā ir pierādīta.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.pantu, nosakot sodu /pers. A/, tiek ņemts vērā

izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personību raksturojošie dati, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33. un 34.pantu, atbildību mīkstinoši un atbildību

pastiprinoši apstākļi lietas izskatīšanas gaitā nav konstatēti.

Lietas materiālos nav atrodamas ziņas, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 31.pantu,

pastāvētu gadījumi, kad /pers. A/ nav piemērojams Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.5panta piektajā daļā

paredzētais sods administratīvais arests.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 29.2 panta pirmā un otrā daļa paredz, ka aizliegumu noteiktu laiku iegūt

transportlīdzekļu vadīšanas tiesības piemēro transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem nav šo tiesību un kuri izdarījuši

pārkāpumu, par ko paredzēta transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana. Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību iegūšanas

aizlieguma termiņu nosaka atbilstoši konkrētā pārkāpuma sankcijā noteiktajam transportlīdzekļu vadīšanas tiesību

atņemšanas termiņam.

No administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem izriet, ka ar 2012.gada 26.marta Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas lēmumu /pers. A/ atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem, līdz ar to par izdarīto

pārkāpumu /pers. A/ ir piemērojams aizliegums iegūt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6pantu lietā pieņemtajā nolēmumā jāizlemj jautājums

par izņemtajām mantām, savukārt 274.1panta pirmās daļas 2.punkts paredz, ka vērtības un lietas, kuras lietotas pārkāpuma

izdarīšanai, ir konfiscējamas vai atdodamas atpakaļ to īpašniekiem. Saskaņā ar lietā esošo informāciju un CSDD datu bāzi,

transportlīdzekļa /TL marka/ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, īpašnieks ir /pers. B/, personas kods /personas

kods/. Pamatojoties uz minēto un Satversmes tiesas 2013.gada 24.oktobra spriedumu lietā Nr.2012-23-01 „Par Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 257.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam”,

pārkāpējam izņemtais transportlīdzeklis /TL marka/(valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/), atdodams atpakaļ šī

transportlīdzekļa īpašniekam.

Novērtējot lietas apstākļus, izdarītā pārkāpuma raksturu, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 7., 10., 22.-24., 26., 292., 31.- 34., 149.5panta piekto daļu, 213., 243.- 244., 258., 272., 274., 274.1, 275., 289.7,

289.16, 289.17, 291., 299., 299.1pantu, tiesa

no sprieda:

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.5panta

piektajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un piemērot

1) administratīvo arestu uz trīspadsmit diennaktīm,

2) uzlikt naudas sodu EUR 1300 (tūkstoš trīssimt euro) apmērā,

3) aizliegt iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Izņemto transportlīdzekli /TL marka/(valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/) atdot atpakaļ šā transportlīdzekļa

īpašniekam.

Naudas sods samaksājams 30 (trīsdesmit) dienu laikā no soda uzlikšanas dienas, jebkurā bankas iestādē (saņēmējs:

Valsts kase, NMR 90000050138, konta Nr.LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22, maksājuma uzdevumā

norādot nolēmuma par saukšanu pie administratīvās atbildības numuru – 130034515). Naudas soda samaksas kvīts

iesniedzama Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas,

iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas

kancelejā 2015.gada 9.aprīlī.

Tiesnese K.Maike