Supreme Court of Latvia partially overturned appeal court verdict on murder charges due to procedural violations and remanded for retrial.

ECLI:LV:AT:2017:1201.11351023714.1.L

Lieta Nr. 11351023714

SKK-696/2017

Krimināllietu departaments

Latvijas Republikas Augstākā tiesa

LĒMUMS

Rīgā 2017.gada 1.decembrī

Augstākā tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis Artūrs Freibergs,

tiesnese Aija Branta,

tiesnese Anita Poļakova

izskatīja rakstveida procesā krimināllietu sakarā ar apsūdzētā /pers. B/ kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2017.gada 29.jūnija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas rajona tiesas 2016.gada 25.maija spriedumu

/pers. C/, personas kods /personas kods/,

atzīts par vainīgu Krimināllikuma 117.panta 5., 6.punktā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 17 gadiem,

policijas kontroli uz 3 gadiem;

atzīts par vainīgu Krimināllikuma 233.panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu galīgais sods noteikts brīvības atņemšana uz 17 gadiem un policijas kontrole uz 3 gadiem.

/pers. B/, personas kods /personas kods/,

atzīts par vainīgu Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un 117.panta 5., 6.punktā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības

atņemšanu uz 17 gadiem, policijas kontroli uz 3 gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu galīgais sods noteikts brīvības atņemšana uz 18 gadiem un policijas kontrole uz 3 gadiem.

No /pers. C/ un/pers. B/ solidāri valsts labā piedzīti 1600 euro par Juridiskās palīdzības administrācijas izmaksāto kompensāciju cietušajai /pers.

E/.

N o /pers. C/ un /pers. B/ solidāri cietušās /pers. E/ labā piedzīta materiālā kaitējuma kompensācija 4142,16 euro un morālā kaitējuma

kompensācija 100 000 euro.

No /pers. C/ valsts labā piedzīti 1436,86 euro par advokātu sniegto juridisko palīdzību pirmstiesas procesā un pirmās instances tiesā.

No /pers. B/ valsts labā piedzīti 1163,30 euro par advokātu sniegto juridisko palīdzību pirmstiesas procesā un pirmās instances tiesā.

Izlemts jautājums par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem.

[2] Ar pirmās instances tiesas spriedumu /pers. C/ atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 117.panta 5., 6.punkta par to, ka viņš izdarīja

citas personas tīšu prettiesisku nonāvēšanu saistītu ar laupīšanu un pēc tās izdarīja līķa apgānīšanu (slepkavība pastiprinošos apstākļos), bet /pers. B/

atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 117.panta 5., 6.punkta par to, ka viņš atbalstīja citas personas tīšu prettiesisku

nonāvēšanu saistītu ar laupīšanu, pēc kuras izdarīta līķa apgānīšana (slepkavība pastiprinošos apstākļos).

Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos pirmās instances tiesas konstatētajos apstākļos.

2014.gada septembra sākumā /pers. B/, zinot, ka /pers. F/ nodarbojas ar metāllūžņu uzpirkšanu un viņam ir nauda, radās nodoms izdarīt svešas

kustamas mantas nolaupīšanu. /pers. B/ par savu nodomu informēja /pers. C/, lūdzot palīdzību noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. /pers. C/, nolūkā izdarīt

citas personas tīšu prettiesisku nonāvēšanu saistītu ar laupīšanu, /pers. B/ piedāvājumam piekrita, informējot /pers. B/, ka noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā, vajadzības gadījumā izmantos viņa rīcībā esošo Vācijā rūpnieciski ražoto 9 mm Parabellum kalibra pistoli Walther P.38 Nr. 2016, kas ir

vītņstobra īsstobra pusautomātiskais šaujamierocis un ir derīgs šaušanai. /pers. B/, lai apzināti veicinātu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un novērstu

šķēršļus tā izdarīšanai, nopirka SIM karti Okarte, ievietoja to savā mobilajā tālrunī Nokia 5100, kuru ikdienā nelieto. Izmantodams to, ka iepriekš bija

pazīstams ar /pers. F/, 2014.gada 4.septembrī plkst.17.00, piezvanīja /pers. F/ un sarunāja tikšanos 2014.gada 4.septembrī meža masīvā Krogsilā,

Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā. /pers. C/, lai īstenotu noziedzīgo nodomu izdarīt citas personas tīšu nonāvēšanu saistītu ar laupīšanu, paņēma savā

rīcībā esošo nelikumīgi iegādāto un glabāto šaujamieroci pielādētu ar ne mazāk kā trīs rūpnieciski izgatavotām 9 mm Parabellum kalibra pistoles

patronām. /pers. B/, lai atbalstītu /pers. C/ noziedzīgās darbības, 2014.gada 4.septembrī plkst.17.00 ar /pers. C/ piederošo automašīnu BMW 523i

devās uz iepriekš norunāto tikšanās vietu meža masīvā Krogsilā, kur gaidīja /pers. F/. Brīdī, kad norunātajā tikšanās vietā ar savu automašīnu Renault

Espace ieradās /pers. F/ un izkāpa no automašīnas, no automašīnas izkāpa arī /pers. C/ un /pers. B/, pēc kā /pers. C/ nekavējoties notēmēja uz /pers. F/

ar līdzi paņemto šaujamieroci un izdarīja ne mazāk kā divus mērķtiecīgus šāvienus /pers. F/ krūšu kurvī un ne mazāk kā vienu mērķtiecīgu šāvienu /pers.

F/ galvā, nodarot smagus miesas bojājumus. No smagajiem miesas bojājumiem iestājās /pers. F/ nāve. Pēc slepkavības izdarīšanas /pers. C/ kopā ar

/pers. B/ pārmeklēja /pers. F/ automašīnas salonu un no tā slepeni nolaupīja /pers. F/ mantu 2448 euro apmērā. Lai slēptu izdarīto slepkavību, kas

saistīta ar laupīšanu, /pers. C/ un /pers. B/ nolēma izdarīt līķa apgānīšanu, sadedzinot /pers. F/ līķi. Īstenojot savu noziedzīgo nodomu, /pers. C/ kopā ar

/pers. B/ iecēla /pers. F/ līķi automašīnas salonā, aizslēdza to, un, lai iegādātos degvielu, ar /pers. C/ automašīnu devās uz degvielas uzpildes staciju Neste

Rīgas ielā 24, Ķekavā. Degvielas uzpildes stacijā /pers. C/ nopirka 5 litrus degvielas, ielēja līdzi paņemtajā kannā un ar /pers. B/ atgriezās nozieguma

vietā, aplēja cietušā automašīnu Renault Espace un tajā esošo /pers. F/ līķi ar degvielu un aizdedzināja. Lai slēptu nozieguma pēdas, /pers. B/ pie savas

dzīvesvietas /adrese/ esošā trušu būra paslēpa apģērbu un apavus, kuros /pers. C/ bija ģērbies nozieguma izdarīšanas brīdī. Tādējādi /pers. C/ pēc

izdarītās slepkavības, kas saistīta ar laupīšanu, izdarīja /pers. F/ līķa apgānīšanu, bet /pers. B/, veicinot noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, dodot padomus,

novēršot šķēršļus slepkavības izdarīšanai, palīdzot noslēpt /pers. F/ slepkavības izdarīšanas pēdas un noziedzīgā kārtā iegūtos priekšmetus, atbalstīja

/pers. C/ slepkavības izdarīšanā, kas saistīta ar laupīšanu, pēc kuras izdarīta līķa apgānīšana.

/pers. C/ darbības kvalificētas pēc Krimināllikuma 117.panta 5. un 6.punkta, /pers. B/ darbības kvalificētas pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās

daļas un 117.panta 5., 6.punkta.

[3] Turklāt ar Rīgas rajona tiesas 2016.gada 25.maija spriedumu /pers. C/ atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 233.panta otrās daļas

par to, ka viņš bez attiecīgas atļaujas iegādājās, glabāja, nēsāja šaujamieroci un bez attiecīgas atļaujas iegādājās un glabāja šaujamieroča munīciju.

[4] Apsūdzētā /pers. C/ aizstāvis A. Belovs un apsūdzētais /pers. B/ par pirmās instances tiesas spriedumu iesniedza apelācijas sūdzības.

[5] Ar Rīgas apgabaltiesas 2017.gada 29.jūnija spriedumu Rīgas rajona tiesas 2016.gada 25.maija spriedums atcelts daļā par: /pers. C/ noteikto

sodu pēc Krimināllikuma 233.panta otrās daļas, /pers. C/ noteikto galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu; /pers. B/

noteikto sodu pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 117.panta 5., 6.punkta, /pers. B/ noteikto galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta

piekto daļu; cietušās /pers. E/ morālā kaitējuma kompensācijas 100 000 euro solidāru piedziņu no /pers. C/ un /pers. B/

/pers. C/ sodīts pēc Krimināllikuma 233.panta otrās daļas ar brīvības atņemšanu uz 7 mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu galīgais sods noteikts brīvības atņemšana uz 17 gadiem un policijas kontrole uz 3 gadiem.

/pers. B/ sodīts pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 117.panta 5., 6.punkta ar brīvības atņemšanu uz 16 gadiem, policijas kontroli uz 3

gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu galīgais sods noteikts brīvības atņemšana uz 17 gadiem un policijas kontrole uz 3 gadiem.

No /pers. C/ un /pers. B/ solidāri cietušās /pers. E/ labā piedzīta morālā kaitējuma kompensācija 50 000 euro.

Pārējā daļā Rīgas rajona tiesas 2016.gada 25.maija spriedums atstāts negrozīts.

No /pers. B/a valsts labā piedzīti 210 euro par aizstāves darbu apelācijas instances tiesā.

[6] Kasācijas sūdzību un tās papildinājumus par apelācijas instances tiesas spriedumu iesniedza apsūdzētais /pers. B/, lūdzot atcelt Rīgas

apgabaltiesas 2017.gada 29.jūnija spriedumu pilnībā un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai.

[6.1] Kasācijas sūdzības iesniedzējs atsaucas uz Augstākās tiesas 2009.gada 28.maija lēmumā lietā Nr. SKK-84/2009 un 2013.gada 24.janvāra

lēmumā lietā Nr. SKK-15/2013 izteiktajām atziņām un norāda, ka, viņaprāt, pirmās un apelācijas instances tiesu spriedumos izklāstītās viņa, /pers. B/,

faktiskās darbības atbilst Krimināllikuma 117.panta 4. un 5.daļā (iespējams, domāts 117.panta 4. un 5.punktā) paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva

pazīmēm. Tādējādi abu zemāko instanču tiesas nepareizi kvalificējušas viņa, /pers. B/, faktiskās darbības un nepareizi veikušas juridisko novērtējumu, ar

ko pārkāptas Kriminālprocesa likuma 15.pantā nostiprinātās tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā tiesā.

[6.2] Apsūdzētā /pers. B/ ieskatā, apelācijas instances tiesa „izlases kārtībā izvēlējusies sev labvēlīgas apsūdzētā /pers. C/ liecības”, ignorējot

pārējās un neticot viņa, /pers. B/, liecībām. /pers. B/ norāda, ka viņš sniedzis nemainīgas liecības un atzinis sevi par vainīgu laupīšanā. Tiesa nepareizi

vērtējusi pierādījumus, pārkāpjot Kriminālprocesa likuma 128.panta otro un trešo daļu. Apelācijas instances tiesa nepamatoti noraidījusi lūgumu par

liecinieces /pers. I/ aicināšanu uz tiesas sēdi.

[6.3] Apelācijas instances tiesa pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 20.panta ceturto daļu, nepamatoti piedzenot no viņa, /pers. B/, samaksu par

aizstāvja darbu, jo sava mantiskā stāvokļa dēļ viņam nav iespējams segt šādus izdevumus.

[6.4] Kasācijas sūdzības iesniedzēja ieskatā, apelācijas instances tiesa nepamatoti solidāri piedzinusi no abiem apsūdzētajiem morālā kaitējuma

kompensāciju 50 000 euro cietušās labā, neizvērtējot katra apsūdzētā lomu noziegumā.

Motīvu daļa

[7] Augstākā tiesa atzīst, ka Rīgas apgabaltiesas 2017.gada 29.jūnija spriedums atceļams daļā par: apsūdzētā /pers. C/ atzīšanu par vainīgu un

sodīšanu pēc Krimināllikuma 117.panta 5., 6.punkta, /pers. C/ noteikto galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu; apsūdzētā /pers. B/

atzīšanu par vainīgu un sodīšanu pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 117.panta 5., 6.punkta, /pers. B/ noteikto galīgo sodu saskaņā ar

Krimināllikuma 50.panta piekto daļu; materiālā kaitējuma kompensācijas 4142,16 euro un morālā kaitējuma kompensācijas 50 000 euro solidāru

piedziņu no /pers. C/ un /pers. B/ cietušās /pers. E/ labā; 1600 euro solidāru piedziņu no /pers. C/ un /pers. B/ valsts labā; par 1436,86 euro piedziņu no

/pers. C/ valsts labā; 1163,30 euro un 210 euro piedziņu no /pers. B/ valsts labā, rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem. Atceltajā daļā lieta nosūtāma

jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā. Pārējā daļā Rīgas apgabaltiesas 2017.gada 29.jūnija spriedums atstājams negrozīts.

[8] Kasācijas instances tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 584.panta otro daļu, atzīst par nepieciešamu pārsniegt kasācijas sūdzībā

izteikto prasību apjomu un ietvarus, jo apsūdzētais /pers. C/ kasācijas sūdzību nav iesniedzis.

[9] Krimināllikuma 1.panta pirmā daļa noteic, ka pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma

sastāva pazīmes.

Noziedzīga nodarījuma apraksts ir notiesājoša sprieduma būtiska sastāvdaļa, kas atspoguļo tiesas atzinumu par to, kādu noziedzīgu nodarījumu

apsūdzētais ir izdarījis. Lai pareizi kvalificētu noziedzīgu nodarījumu, ir jākonstatē pilnīga atbilstība starp noziedzīgā nodarījuma faktiskajām pazīmēm un

Krimināllikuma normā paredzētā konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm. Tikai tajā gadījumā, kad noziedzīgā nodarījuma faktiskās pazīmes

sakrīt ar konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, kas paredzētas Krimināllikumā, ir pamats atzīt, ka ir izdarīts noziedzīgs nodarījums un ir

iespējams to pareizi kvalificēt. Noziedzīgā nodarījuma faktiskās pazīmes tiek atspoguļotas apsūdzībā un tiesas par pierādītu atzītā noziedzīgā nodarījuma

aprakstā.

Kriminālprocesa likuma 527.panta pirmajā daļā noteikts, ka notiesājoš a sprieduma aprakstošajā daļā sniedz pierādītā noziedzīga nodarījuma

aprakstu un juridisko kvalifikāciju, minot tā izdarīšanas laiku, vietu, izdarīšanas veidu, apsūdzētā vainas formu, motīvus un šā nodarījuma sekas.

Noziedzīgā nodarījuma juridiskajai kvalifikācijai jāatbilst par pierādītu atzītā noziedzīgā nodarījuma aprakstam.

Apelācijas instances tiesa nav taisījusi jaunu spriedumu pēc būtības. Spriedums atcelts tikai daļā par sodu un kaitējuma kompensācijas apmēru.

Kasācijas instances tiesa konstatē, ka Rīgas apgabaltiesa, atreferējot pirmās instances tiesas konstatēto noziedzīgā nodarījuma aprakstu,

papildinājusi apsūdzētajiem /pers. C/ un /pers. B/ inkriminētā noziedzīgā nodarījuma aprakstu ar norādi, ka /pers. C/ piekritis /pers. B/ piedāvājumam

izdarīt /pers. F/ slepkavību saistītu ar laupīšanu. Šādi apstākļi nebija atzīti par pierādītiem ar pirmās instances tiesas spriedumu. Pirmās instances tiesas

sniegtajā noziedzīgā nodarījuma aprakstā norādīts, ka /pers. B/ radās nodoms izdarīt svešas kustamas mantas nolaupīšanu un par šāda nozieguma

(laupīšanas) izdarīšanu viņš informēja /pers. C/, lūdzot palīdzību tā izdarīšanā.

Šāds apelācijas instances tiesas nolēmums neatbilst Kriminālprocesa likuma 511.panta otrās daļas prasībām par sprieduma tiesiskumu un

pamatotību, kā arī Kriminālprocesa likuma 564.panta ceturtās daļas prasībām.

[10] Izvērtējot /pers. B/ inkriminētā nozieguma kvalifikāciju un pirmās instances tiesas sniegto noziedzīgā nodarījuma aprakstu, konstatējams

Kriminālprocesa likuma 574.panta 2.punktā norādītais pārkāpums – Krimināllikuma Sevišķās daļas normas nepareiza piemērošana, proti, nepareiza

/pers. B/ darbību kvalifikācija pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 117.panta 5., 6.punkta.

Pirmās instances tiesas par pierādītu atzītajā noziedzīgā nodarījuma aprakstā nav izklāstītas Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un 117.panta 5.,

6.punktā paredzētā nozieguma sastāva objektīvo pusi raksturojošās /pers. B/ darbības, kā arī nav norādes uz /pers. B/ inkriminētā noziedzīgā nodarījuma

sastāva subjektīvo pusi.

Savukārt laupīšanas, izmantojot šaujamieroci, atbalstīšana ir kvalificējama kā Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un 176.panta ceturtajā daļā

paredzētais noziegums.

Apelācijas instances tiesas nolēmuma saturs noteikts Kriminālprocesa likuma 564.pantā. No šā panta ceturtās daļas izriet, ka apelācijas instances

tiesas nolēmuma motīvu daļā norādāms apelācijas instances tiesas atzinums par apelācijas sūdzības vai protesta pamatotību, apstākļi, ko noskaidrojusi

apelācijas instances tiesa, pierādījumi, kas apstiprina apelācijas instances tiesas atzinumu, motīvi, kāpēc apelācijas instances tiesa noraida kādus

pierādījumus, un likumi, pēc kuriem tā vadās.

Lietu pēc būtības izskata pirmās instances tiesa, bet gadījumā, kad iesniegts apelācijas protests vai apelācijas sūdzība, arī apelācijas instances tiesa.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 569.panta pirmajai un trešajai daļai kasācijas instances tiesa lietu pēc būtības neizskata, pierādījumus lietā no jauna

neizvērtē, taču tās kompetencē ietilpst izvērtēt, vai ir ievērotas Kriminālprocesa likumā izvirzītās prasības pierādījumu vērtēšanā, vai pareizi piemērots

Krimināllikums, kvalificējot noziedzīgu nodarījumu un nosakot sodu, vai tiesas nolēmums atbilst Kriminālprocesa likuma prasībām, vai nav pārkāpts

kriminālprocesa pamatprincips – tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā tiesā.

Augstākā tiesa norāda, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 561.panta pirmās daļas nosacījumiem lieta apelācijas instances tiesas sēdē

iztiesājama kārtībā, kāda noteikta krimināllietu iztiesāšanai pirmās instances tiesā, izņemot Kriminālprocesa likuma 53.nodaļā noteikto. No minētā izriet,

ka apelācijas instances tiesai ir pienākums pašai pārbaudīt un novērtēt lietā iegūtos pierādījumus, un tikai tad, ja apelācijas instances tiesa nonāk pie

atzinuma, ka pirmās instances tiesa lietā iegūtos un pārbaudītos pierādījumus ir novērtējusi pareizi un tiesas atzinumi ir pamatoti ar šiem pierādījumiem, tā

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 564.panta sesto daļu pirmās instances tiesas spriedumā minētos pierādījumus un atzinumus var neatkārtot.

[11] Kasācijas instances tiesa konstatē, ka apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi, vai /pers. C/ darbības nav atzīstamas par izpildītāja ekscesu.

Tiesību doktrīnā norādīts, ka Krimināllikumā reglamentēti dalības un līdzdalības īpaši izdalīti jautājumi – izdarītāja ekscess, līdzdalībnieka labprātīga

atteikšanās no noziedzīga nodarījuma tālākas izdarīšanas un neizdevusies līdzdalība. Krimināllikuma 20.panta septītajā daļā reglamentēts izdarītāja

ekscess. Ar izdarītāja ekscesu saprot gadījumus, kad noziedzīga nodarījuma tiešais izdarītājs pārkāpj starp noziedzīgās grupas dalībniekiem pastāvošo

vienošanos par noteikta veida noziedzīga nodarījuma kopīgu izdarīšanu, un viens pats izdara citu nodarījumu. Par izdarītāja ekscesu cits noziedzīgā

nodarījuma izdarītājs vai līdzdalībnieks neatbild kriminālā kārtā tāpēc, ka ar izdarītāju nav pastāvējusi vienošanās vēl par kāda cita noziedzīga nodarījuma

izdarīšanu. Par ekscesa gadījumu atbild vienīgi pats izdarītājs, bet līdzdalībnieki atbild tikai par piedalīšanos tajā noziedzīgā nodarījumā, par kuru ir

pastāvējusi iepriekšēja vienošanās. Savukārt, ja līdzdalībnieks ārpus kopējās vienošanās izdara kādu citu noziedzīgu nodarījumu kā tiešie izdarītāji, tad

tikai viņš atbild par šo nodarījumu (Krastiņš U., Liholaja V. Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2015,109.–

110.lpp.).

[12] Kasācijas instances tiesa atzīst, ka apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 511.panta otrās daļas, 564.panta

ceturtās daļas pārkāpumu, kas atzīstams par Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu šā likuma 575.panta trešās daļas izpratnē un norādītajā daļā

noveda pie nelikumīga nolēmuma. Turklāt apelācijas instances tiesa, atstājot negrozītu /pers. B/ inkriminētā noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju, pieļāvusi

Kriminālprocesa likuma 574.panta 2.punktā norādīto Krimināllikuma pārkāpumu. Nosauktie pārkāpumi ir pamats apelācijas instances tiesas sprieduma

atcelšanai. Spriedums atceļams arī daļā par apsūdzētā /pers. C/ atzīšanu par vainīgu un sodīšanu pēc Krimināllikuma 117.panta 5., 6.punkta, jo abu

apsūdzēto noziedzīgā nodarījuma apraksti ir savstarpēji saistīti.

[13] Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētajiem /pers. C/ un /pers. B/ atstāts negrozīts pirmstiesas kriminālprocesā piemērotais drošības

līdzeklis – apcietinājums.

Apelācijas instances tiesa apsūdzētajiem /pers. C/ un /pers. B/ drošības līdzekli negrozīja.

Kriminālprocesa likuma 272.panta ceturtajā daļā norādīts, ka pamats apcietinājumam var būt tiesas spriedums par smaga vai sevišķi smaga

nozieguma izdarīšanu, par kuru piespriests brīvības atņemšanas sods.

Ar pirmās instances un apelācijas instances tiesu spriedumiem /pers. C/ un /pers. B/ atzīti par vainīgiem sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā un

sodīti ar ilgstošu brīvības atņemšanu.

Ievērojot to, ka apelācijas instances tiesas spriedums tiek atcelts tikai daļā un /pers. C/ un /pers. B/ tiek apsūdzēti sevišķi smaga nozieguma

izdarīšanā, kasācijas instances tiesa atzīst, ka /pers. C/ un /pers. B/ šajā procesa stadijā jāturpina piemērot drošības līdzekli – apcietinājumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 585., 587.pantu, Augstākā tiesa

nolēma:

atcelt Rīgas apgabaltiesas 2017.gada 29.jūnija spriedumu daļā par apsūdzētā /pers. C/ atzīšanu par vainīgu un sodīšanu pēc Krimināllikuma

117.panta 5., 6.punkta, /pers. C/ noteikto galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, daļā par apsūdzētā /pers. B/ atzīšanu par vainīgu

un sodīšanu pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 117.panta 5., 6.punkta, /pers. B/ noteikto galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta

piekto daļu, daļā par materiālās kaitējuma kompensācijas 4142,16 euro un morālās kaitējuma kompensācijas 50 000 euro solidāru piedziņu no /pers. C/

un /pers. B/ cietušās /pers. E/ labā, daļā par 1600 euro solidāru piedziņu no /pers. C/ un /pers. B/ valsts labā, daļā par 1436,86 euro piedziņu no /pers.

C/ valsts labā, daļā par 1163,30 euro un 210 euro piedziņu no /pers. B/ valsts labā, daļā par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem.

Atceltajā daļā lietu nosūtīt jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.

Pārējā daļā Rīgas apgabaltiesas 2017.gada 29.jūnija spriedumu atstāt negrozītu.

Apsūdzētajam/pers. C/ turpināt piemērot drošības līdzekli – apcietinājumu.

Apsūdzētajam /pers. B/ turpināt piemērot drošības līdzekli – apcietinājumu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnesis A.Freibergs

Tiesnese A.Branta

Tiesnese A. Poļakova