Court dismisses procurement bid protest, ruling the buyer had objective grounds to suspend the tender due to cost increases.

Lietas arhīva Nr. A42-01303-19/16

ECLI:LV:ADRJRIT:2019:0801.A420130319.5.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2019.gada 1.augustā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Daiga Lubāne, tiesnese Aiga Putniņa, tiesnesis Romāns Dončenko,

piedaloties pieteicējas personu apvienības sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Uģis Šēnbergs, arhitekts”, UAB (sabiedrības ar ierobežotu

atbildību) „Tiksli forma” un UAB (sabiedrības ar ierobežotu atbildību) „Geologistic” pilnvarotajiem pārstāvjiem /pers. A/ un zvērinātam advokātam

Ģirtam Mezītim un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Iepirkumu uzraudzības biroja pilnvarotajai pārstāvei /pers. B/ un valsts

sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions”” pilnvarotajiem pārstāvjiem /pers. C/ un /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pamatojoties uz personu apvienības sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Uģis

Šēnbergs, arhitekts”, UAB (sabiedrības ar ierobežotu atbildību) „Tiksli forma” un UAB (sabiedrības ar ierobežotu atbildību) „Geologistic” pieteikumu

par Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas 2018.gada 22.oktobra lēmuma Nr.4-1.2/18-174 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions”” (turpmāk – Pasūtītājs) rīkoja sarunu procedūru

„Kultūras un sporta kvartāla Grīziņkalna apkaimē būvprojektu izstrāde un autoruzraudzība” (id. Nr.DS 2017/2/SP/ERAF) (turpmāk – Sarunu

procedūra).

Dalībai Sarunu procedūrā tika uzaicināti un piedāvājumus iesniedza divi pretendenti – personu apvienība sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Uģis

Šēnbergs, arhitekts”, UAB (sabiedrība ar ierobežotu atbildību) „Tiksli forma” un UAB (sabiedrība ar ierobežotu atbildību) „Geologistic” (turpmāk –

pieteicēja) un personu apvienība „Nams un Mark arhitekti” (Pasūtītāja iepirkuma komisijas 2017.gada 6.novembra sēdes protokols Nr.8). Atbilstoši

Pasūtītāja iepirkuma komisijas 2018.gada 11.jūlija sēdes protokolā Nr.25 norādītajam līguma slēgšanas tiesības Sarunu procedūrā tika piešķirtas

personu apvienībai „Nams un Mark arhitekti”.

Nepiekrītot 2018.gada 11.jūlija sēdes protokolam Nr.25, pieteicēja to apstrīdēja Iepirkumu uzraudzības birojā.

Izskatot pieteicējas iesniegumu, Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisija pieņēma 2018.gada 20.augusta lēmumu Nr.4-

1.2/18-128, ar kuru Pasūtītājam aizliegts slēgt iepirkuma līgumu ar Sarunu procedūrā noteikto uzvarētāju un uzdots atkārtoti izvērtēt Sarunu procedūrā

iesniegtos piedāvājumus.

Ar Pasūtītāja iepirkuma komisijas 2018.gada 11.septembra sēdes protokolu Nr.26 (turpmāk – sākotnējais lēmums) nolemts pārtraukt Sarunu

procedūru.

Pieteicēja Iepirkumu uzraudzības birojā iesniedza iesniegumu par sākotnējo lēmumu, kurā lūdza Iepirkumu uzraudzības biroju atcelt lēmumu par

Sarunu procedūras pārtraukšanu un uzdot Pasūtītājam novērst konstatētos pārkāpumus un atkārtoti izvērtēt iesniegtos piedāvājumus.

Ar Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas 2018.gada 22.oktobra lēmumu Nr.4-1.2/18-174 (turpmāk – Lēmums) nolemts

sākotnējo lēmumu atstāt spēkā. Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[1.1] Kā izriet no sākotnējā lēmumā un 2018.gada 11.septembrī pieteicējai nosūtītājā paziņojumā par Sarunu procedūras rezultātiem norādītā,

iepirkuma komisija Sarunu procedūras pārtraukšanu pamatojusi ar šādiem apsvērumiem:

1) iespējamā neiekļaušanās objektu būvniecības termiņos un būvdarbu izmaksu sadārdzinājums, kā rezultātā pastāv risks, ka Eiropas Reģionālās

attīstības fonda līdzfinansētā projekta „Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē” ietvaros nebūs iespējams izbūvēt visus stratēģijā un projekta

pieteikumā minētos objektus un pilnu plānoto infrastruktūras vienību funkcionalitāti;

2) iepirkuma komisijai Sarunu procedūras izsludināšanas brīdī nebija zināms par plānotajiem futbola un hokeja pasākumiem, kuru dēļ tiem nepieciešamo

objektu īstenošana ir prioritāte. Ievērojot minēto, lai izvairītos no izmaksu neattiecināmības riska, uzņemoties līgumsaistības par pilnu projektēšanas apjomu

(t.i., izstrādājot projektus objektiem, ko vēlāk projekta ietvaros nebūs iespējams izbūvēt finansējuma nepietiekamības dēļ), kā arī lai iekļautos ledus halles un

stadiona centrālā laukuma būvniecības termiņos, nepieciešams secīgi virzīties tālāk, nodrošinot pakāpenisku infrastruktūras vienību projektēšanu un

būvniecību.

[1.2] Nolikumā ir noteikti vairāki obligātie objekti (cita starpā vieglatlētikas manēža, ledus halle, stadiona centrālais sporta laukums un multifunkcionālā

halle), kā arī izvēles objekti (piemēram, šautuve, kērlinga laukumi). Tādējādi, noslēdzot iepirkuma līgumu Sarunu procedūrā, Pasūtītājam nebūs izvēles –

iepirkt vai neiepirkt obligāto objektu būvprojektus minimālā sastāvā un būvprojektus. Vienlaikus atbilstoši Pasūtītāja skaidrotajam, ņemot vērā būvdarbu

izmaksu sadārdzinājumu, ir nolemts multifunkcionālo halli (kas atbilstoši nolikumam ir obligātais objekts) nebūvēt, savukārt pārējos objektus izbūvēt secīgi

(ievērojot arī šo objektu nepieciešamību plānoto sporta pasākumu dēļ).

Tāpat iesniegumu izskatīšanas komisija ņem vērā Pasūtītāja norādītos plānotos pasākumus, par kuriem Sarunu procedūras izsludināšanas brīdī

Pasūtītājam nebija zināms (nebija zināms, ka tos varētu organizēt Daugavas stadionā) un kuriem nepieciešama ledus halle un stadiona centrālais laukums (līdz

ar to šo objektu izbūve ir prioritāra). Iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā ir konstatējams objektīvs pamatojums Sarunu procedūras pārtraukšanai.

[1.3] Lai arī iesniegumu izskatīšanas komisija piekrīt, ka Pasūtītāja rīcība, jūlijā piešķirot līguma slēgšanas tiesības otram pretendentam, savukārt pēc

nelabvēlīga Iepirkumu uzraudzības biroja lēmuma nolemjot Sarunu procedūru pārtraukt, varēja radīt šaubas par iespējamu favorītismu pret otru pretendentu,

tomēr izskatāmajā lietā ir konstatējami apstākļi (ziņojums par būvniecības izmaksām, informācija par plānotajiem sporta pasākumiem), kas objektīvi varēja likt

Pasūtītājam pārskatīt iespējamību realizēt iecerētos objektus. Turklāt tas, ka iepriekš ticis pieņemts lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu,

neierobežo Pasūtītāja tiesības pārtraukt iepirkuma procedūru, ja tam ir objektīvs pamatojums.

[1.4] Iesniegumu izskatīšanas komisija arī nesaskata, ka viena atsevišķa būvprojekta iepirkuma organizēšana liecinātu par Publisko iepirkumu

likuma 11.panta ceturtās daļas pārkāpumu. Savukārt par to, vai Pasūtītājs pamatoti noteicis jaunā iepirkuma paredzamo līgumcenu, liecinās piedāvātās

cenas.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Lēmuma atcelšanu. Pieteikums pamatots ar šādiem

argumentiem.

[2.1] Lietā nav atrodami pierādījumi pamatojumam, kas objektīvi varēja likt Pasūtītājam pārskatīt iespējamību realizēt iecerētos objektus. Lēmumā

nav norādīts objektīvs pamatojums Sarunu procedūras pārtraukšanai.

Iestāde vispār nav vērtējusi apstrīdēšanas iesniegumā norādītos argumentus attiecībā par sarunu pārtraukšanas nepamatotību. Lēmuma argumenti

par būvniecības izmaksām ir pārāk vispārīgi un nekonkrēti, jo, piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes dati

(https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/ekonomika/razotaju-cenas/meklet-tema/2357-buvniecibas-izmaksu-parmainas-2018-

gada-junija) neuzrāda tendences, kas apstiprinātu, ka pastāv augsts risks attiecībā uz būvdarbu izmaksu sadārdzinājumu.

[2.2] Savukārt arguments, ka pastāv augsts risks attiecībā uz nespēju iekļauties objektu būvniecības termiņos, drīzāk vērtējams kā pieņēmums, kas

netiek pamatots ar objektīviem un pārbaudāmiem pierādījumiem. Līdz ar to lietā esošie pierādījumi nesatur ticamu un pārbaudāmu informāciju par

būvniecības izmaksu palielinājumu kā potenciālu Pasūtītāja risku.

[2.3] Savukārt attiecībā uz informāciju par plānotajiem sporta pasākumiem ir jānorāda, ka no Sarunu procedūras nolikuma izriet, ka iepirkuma

priekšmets ir minimālo būvprojektu, būvprojektu izstrāde un autoruzraudzība objektam „Kultūras un sporta kvartāls Grīziņkalna apkaimē” saskaņā ar

metu, kuru konkrētais kandidāts/pretendents iesniedza Metu konkursa ietvaros. Tādējādi arī no nolikuma izriet, ka mērķis ir attīstīt teritoriju kā vienotu

veselumu, nevis attīstīt ātrākos veidus stadiona centrālā laukuma un ledus halles projektēšanai un būvniecībai.

[2.4] Arī tiesu praksē atzīts, ka tiesa, vērtējot lēmumu par procedūras pārtraukšanu, neatbalsta formālu pieeju pasūtītāja argumentu izvērtēšanai un

uzsver nepieciešamību vērtēt visu apstākļu kopainu. Tā lietā, kurā tika pārsūdzēts lēmums par iepirkuma procedūras pārtraukšanu ar pamatojumu, ka

būtiski nepieciešams grozīt vairākas nolikuma prasības, tiesa vērsa uzmanību uz šādiem apstākļiem: neilgi pēc pirmā konkursa pārtraukšanas atklāts jauns

iepirkums, kurā prasības izpildīja vairs tikai viens pretendents; otrā iepirkuma prasības noteiktas pēc tam, kad pasūtītājs bija iepazinies ar piedāvājumiem

pirmajā iepirkumā. Šo apstākļu kontekstā atzīta nepieciešamība apsvērt, vai abi iepirkumi nav uzlūkojami kā viens un tas pats iepirkums, kura norises

laikā grozīti pretendentu atlases kritēriji. Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai iepirkuma piešķiršanas kritēriji nedrīkst tikt mainīti līgumu

slēgšanas procedūras laikā (sk. Augstākās tiesas 2015.gada 26.marta sprieduma lietā Nr.SKA-555/2015 (A420215114) 11.punktu un Augstākās

tiesas 2017.gada 28.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-706/2017 22.punktu).

[2.5] Lietā nav pastāvējis objektīvs pamatojums pārtraukt Sarunu procedūru, Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisija nav

vērtējusi apstrīdēšanas procesā iesniegtos argumentus pēc būtības, un pieņemtais lēmums ir vērtējams kā patvaļīgs un pārkāpj publiskā iepirkuma tiesību

principus. Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisija Lēmumu ir pamatojusi ar nepārbaudītiem un savstarpēji nesaistītiem

argumentiem, kā arī Lēmums nav pamatots ar tam atbilstošu loģisku, pārbaudāmu un cēloņsakarīgi pamatotu argumentāciju.

[2.6] Neskatoties uz apstrīdēšanas iesnieguma iesniegšanu, ar kuru pieteicēja apstrīdēja Pasūtītāja 2018.gada 11.septembra vēstulē Nr.7-1.2/65

„Par iepirkuma rezultātiem” ietverto lēmumu pārtraukt Sarunu procedūru, 2018.gada 8.oktobrī Pasūtītājs, nesagaidot Iepirkumu uzraudzības biroja

Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumu, ir izsludinājusi jaunu iepirkumu Būvprojekta minimālā sastāvā izstrāde Daugavas stadiona ledus hallei

(71220000-6) VSIA „Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions”” (50003140671) ar identifikācijas numuru DS 2018/3/ERAF, kur iesniegšanas

termiņš tika noteikts 2018.gada 19.oktobris. No jauna izsludinātā iepirkuma priekšmets ir daļa no apstrīdētā iepirkuma, par kuru Iepirkumu uzraudzības

birojs ir pieņēmis lēmumu un kuru pieteicēja pārsūdz ar šo pieteikumu.

[3] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā Iepirkumu uzraudzības birojs (turpmāk – Birojs) pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt,

pamatojoties uz Lēmumā norādīto argumentāciju. Papildus paskaidro sekojošo.

[3.1] Lai gan pieteicēja pieteikumā norāda, ka Centrālās statistikas pārvaldes dati (https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-

temas/ekonomika/razotaju-cenas/meklet-tema/2357-buvniecibas-izmaksu-parmainas-2018-gada-junija) neuzrāda tendences, kas apstiprinātu, ka

pastāv augsts risks attiecībā uz būvdarbu izmaksu sadārdzinājumu, tomēr šajā pieteicējas norādītajā informācijā Centrālā statistikas pārvalde norāda, ka

salīdzinot ar 2017.gada jūniju, būvniecības izmaksas palielinājās par 4,3%; strādnieku darba samaksa pieauga par 7,8%, būvmateriālu cenas – par 3,9%,

bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 2,6%. Līdz ar to Biroja ieskatā nav pamatots pieteicējas apgalvojums, ka

nepastāv būvdarbu izmaksu sadārdzinājums. Turklāt Birojs neizprot pieteicējas norādi uz tādu informācijas avotu, kas uzrāda būvdarbu izmaksu

sadārdzinājumu, tomēr apgalvojot, ka nepastāvētu risks attiecībā uz būvniecības izmaksu sadārdzinājumu, kas savukārt bija viens no Pasūtītāja cita

starpā norādītajiem Sarunu procedūras pārtraukšanas pamatojumiem.

[3.2] Pieteicējas atsaukšanās uz Augstākās tiesas 2015.gada 26.marta spriedumu lietā Nr.SKA-555/2015 nav pamatota, tā kā norādītajā lietā

pastāv atšķirīgi lietas apstākļi. Šajā izskatāmajā lietā tika vērtēta pasūtītāja rīcība pēc iepirkuma procedūras pārtraukšanas, kad tas izsludināja iepirkumu

par tādu pašu iepirkuma priekšmetu, bet jau ar prasībām, kurām vairs atbilda tikai viens piegādātājs.

Sarunu procedūras iepirkuma priekšmets atšķiras no Pasūtītāja rīkotā iepirkuma „Būvprojekta minimālā sastāvā izstrāde Daugavas stadiona ledus

hallei” (id. Nr.DS 2018/3/ERAF). Sarunu procedūras nolikums cita starpā paredzēja vieglatlētikas manēžas, ledus halles, park&ride stāvparka,

multifunkcionālās halles, vieglatlētikas treniņu laukuma būvprojektu izstrādi un autoruzraudzību, savukārt jaunā iepirkuma priekšmets ir ledus halles

būvprojekta minimālā sastāvā izstrāde, atbilstoši tehniskajai specifikācijai. Konstatējams, ka Sarunu procedūras pārtraukšana likumsakarīgi ir saistīta ar

iepirkuma rīkošanu, proti, Pasūtītājs kā vienu no Sarunu procedūras pārtraukšanas pamatojumiem norādīja prioritāšu maiņu attiecībā uz plānotajiem

futbola un hokeja pasākumiem, kuru dēļ nepieciešama tikai atsevišķu no Sarunu procedūrā paredzēto objektu īstenošana.

Šajā gadījumā būtisks ir apstāklis, ka Sarunu procedūras nolikums nepieļāva iepirkuma priekšmeta sadalīšanu daļās, realizējot tikai atsevišķu daļu

no šajā nolikumā paredzētajiem objektiem, tajā skaitā nepieļāva izdalīt būvprojekta minimālā sastāvā izstrādi Daugavas stadiona ledus hallei, par ko

rīkots iepirkums. Tādējādi nav pamata apgalvot, ka Sarunu procedūra un iepirkums būtu iepirkuma procedūra ar vienādu iepirkuma priekšmetu.

[3.3] No Eiropas Savienības Tiesas sprieduma lietā C-454/06 (pressetext Nachrichtenagentur GmbH) izriet, ka jebkura būtisku iepirkuma

procedūras dokumentu un iepirkuma līguma grozījumu izdarīšana, kas nav bijusi paredzēta minētajos dokumentos, ir pielīdzināma jauna iepirkuma līguma

noslēgšanai, kam būtu piemērojami publisko iepirkumu jomu reglamentējošo normatīvo aktu noteikumi, tādējādi būtisku grozījumu veikšana nav

pieļaujama; grozījumi ir uzskatāmi par būtiskiem, ja ar tiem tiek ieviesti nosacījumi, saskaņā ar kuriem, ja tie būtu bijuši sākotnējā līguma slēgšanas tiesību

piešķiršanas procedūrā, tajā būtu varējuši piedalīties arī citi pretendenti, nevis tikai sākotnēji atlasītie, tādējādi būtu bijusi iespēja pieņemt citu lēmumu.

[3.4] Birojam nebija pamata apšaubīt Pasūtītāja norādīto, ka, pārtraucot Sarunu procedūru un rīkojot iepirkumu, Pasūtītājam būtu iespēja saņemt

tieši konkrētajā situācijā nepieciešamo pakalpojumu, kas nebūtu iespējams Sarunu procedūras rezultātā. Ņemot vērā Pasūtītāja norādīto Sarunu

procedūras pārtraukšanas pamatojumu, Birojs uzskata, ka Pasūtītājam bija objektīvs pamats pārtraukt Sarunu procedūru, līdz ar to Birojam nebija

pamata atcelt minēto Pasūtītāja lēmumu.

[4] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā Pasūtītājs pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz Lēmumā norādīto argumentāciju.

Papildus paskaidro sekojošo.

[4.1] Pasūtītāja kā projekta īstenotāja galvenais mērķis ir nodrošināt kvartāla multifunkcionalitāti, kas ir primārais uzstādījums apmeklētāju plūsmas

nodrošināšanai teritorijā un revitalizācijas veicināšanai. Tāpēc netika izvirzīti konkrēti uzstādījumi par to, kāda veida objekti un funkcionalitāte attīstāma,

lai veicinātu revitalizāciju, t.i. 2016.gada 9.februārī Ministru kabinetā apstiprinātajā stratēģijā „Kultūras un sporta kvartāla Grīziņkalnā teritorijas attīstības

stratēģija” (turpmāk – stratēģija) nav definēta tieša saikne starp noteiktu infrastruktūras vienību un revitalizācijas efektu, jo revitalizāciju veicina objektu

kopums jeb kvartāla multifunkcionalitāte.

[4.2] Ar Ministru kabineta 2018.gada 10.jūlija rīkojumu Nr.313 izveidotā Rīcības komiteja 2021.gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem

organizēšanas uzraudzībai Pasūtītājam deva uzdevumu izvērtēt, kā nodrošināt 2021.gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem vajadzībām

nepieciešamās treniņu halles būvniecību Kultūras un sporta centra „Daugavas stadions” teritorijā, kas paredz nepieciešamību pabeigt ledus halles

būvniecību līdz 2021.gada februārim. Atbilstoši dotajam uzdevumam Pasūtītājs vērtēja Sarunu procedūrā paredzēto un abu pretendentu piedāvāto laika

grafiku, secinot, ka vispirms paredzēta minimālā būvprojekta izstrāde visai teritorijai, pēc kā plānota secīga objektu būvprojektu izstrāde, kā rezultātā

pastāv augsts risks nespējai iekļauties minētajā ledus halles būvniecības termiņā.

[4.3] Ņemot vērā, ka šobrīd tiek virzīti Stratēģijas grozījumi, kas š.g. 1.februārī tika prezentēti 5.6.1. SAM Uzraudzības padomē un kas paredz

izmaiņas projekta ietvaros attīstāmo objektu funkcionalitātē un tās sadalījumā par infrastruktūras vienībām, Pasūtītāja ieskatā ir neracionāli slēgt līgumu

par projektēšanas apjomu, kas mainīsies, t.i.:

1) daļa multifunkcionālās halles funkcionalitātes tiks integrēta vieglatlētikas manēžā, tādējādi attīstot multifunkcionālu vieglatlētikas manēžu, kas

vienlaikus ļaus nodrošināt gan vieglatlētikas un komandu sporta spēļu treniņu norises, gan kultūras pasākumu organizēšanas iespējas. Līdz ar to tiek

pārkārtota un optimizēta sākotnēji plānotā kultūras un sporta infrastruktūra, viena objekta funkcionalitāti daļēji savietojot ar otra objekta funkcionalitāti.

Iepriekš paredzētais objekts – multifunkcionālā halle, netiks īstenots kā atsevišķs objekts;

2) ņemot vērā, ka bobslejam nepieciešamās infrastruktūras attīstība plānota Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē, Projekta ietvaros netiks īstenota

bobsleja starta estakādes izbūve;

3) projekta ietvaros netiks īstenota atsevišķa kērlinga laukuma izbūve, tā vietā nodrošinot kērlinga funkciju hokeja laukumu ietvaros;

4) no projekta ietvaros attīstāmās sporta infrastruktūras apjoma izņemta arī šautuves funkcionalitāte.

[4.4] Ir veikta projekta ietvaros pieejamā finansējuma pārplānošana atbilstoši plānotajām infrastruktūras vienībām un to funkcionalitātei, kā arī

plānotajam investīciju apmēram. Pretendentu izstrādātajos metos, kurus ir vērtējusi metu žūrijas komisija un pamatojoties uz kuriem pretendenti tika

aicināti piedalīties Sarunu procedūrā, kā arhitektoniski centrālais objekts ir izvēlēta multifunkcionālā halle, pārējos objektus neakcentējot. Ņemot vērā

izmaiņas multifunkcionālās halles attīstībā, kas paredz daļējas tās funkcionalitātes integrēšanu vieglatlētikas manēžā, nebūvējot multifunkcionālo halli kā

atsevišķu objektu, Pasūtītāja ieskatā izstrādāto metu īstenošana, kas ir balstīta uz multifunkcionālās halles kā centrālā objekta arhitektūru, nav iespējama.

[4.5] Pasūtītājs ir pārskatījis vajadzības un prioritātes un informē, ka tiks izsludināti vairāki iepirkumi, lai nodrošinātu tālāku Projekta īstenošanu.

Sākotnēji tiks veikta minimālo būvprojektu izstrāde katram objektam (būvei) atsevišķi (Stadiona centrālajam sporta laukumam (apliecinājuma karte),

ledus hallei, multifunkcionālai vieglatlētikas manēžai un pārējai Daugavas stadiona teritorijai. Pēc katra objekta minimālā būvprojekta izstrādes ir plānots

izsludināt iepirkumus par katra objekta projektēšanu un būvniecību. Katrs objekts (būve) veic atsevišķu funkciju, ir atsevišķi pieņemams ekspluatācijā un

tā ekspluatācija iespējama nesaistīti ar pārējiem objektiem (būvēm) teritorijā, līdz ar to katrai būvei izstrādājama atsevišķa būvprojekta dokumentācija.

[4.6] Daugavas stadiona teritorija tiek attīstīta kā vienots komplekss, kuram tiek veikta ēku novietojuma analīze, kontekstā ar Daugavas stadiona

tālākajā attīstībā realizējamiem objektiem un izstrādāta teritorijas attīstības koncepcija/vīzija, kas tiks saskaņota Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un

attīstības padomē.

Projekta īstenošana ir jāveic pieejamā finansējuma ietvaros un projekta īstenošanas noteiktajā termiņā, tas ir, līdz 2022.gada 31.decembrim.

Pasūtītājs ir veicis tirgus izpēti plānotās līgumcenas noteikšanai par ledus halles minimālā būvprojekta izstrādi, kuras ietvaros tika nosūtīta tirgus

izpētes aptauja vairākiem uzņēmumiem, tajā skaitā SIA „Uģis Šēnbergs, arhitekts”, lai noteiktu plānoto līgumcenu un izvēlētos Publisko iepirkumu

likumam atbilstošu procedūru.

[4.7] Lēmums par Sarunu procedūras pārtraukšanu nav saistīts ar Sarunu procedūrā nosakāmo uzvarētāju, bet ar iepriekš izklāstītajiem

apstākļiem, kā arī iepirkumu komisija ir ievērojusi vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem.

[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvji prasījumu uzturēja, paskaidrojumos norādot uz pieteikumā ietvertajiem argumentiem.

Tiesas sēdē Biroja pārstāve prasījumu neatzina, paskaidrojumos norādot uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā tiesai norādīto pamatojumu.

Tiesas sēdē Pasūtītāja pārstāvji prasījumu neatzina, paskaidrojumos norādot uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā tiesai norādīto pamatojumu.

Motīvu daļa

[6] Lietā noskaidrojums, vai Pasūtītājs pamatoti pieņēma lēmumu (Pasūtītāja iepirkuma komisijas 2018.gada 11.septembra sēdes protokols

Nr.26) pārtraukt Sarunu procedūru. Proti, vai ir konstatējami apstākļi, kas objektīvi varēja likt Pasūtītājam pārskatīt iespējamību realizēt iecerētos

objektus.

[7] Izskatāmajā lietā Pasūtītājs lēmumu pārtraukt izsludinātu iepirkuma procedūru pamatoja ar objektīviem apstākļiem. Proti, Pasūtītāja iepirkuma

komisija 2018.gada 11.septembra sēdes protokolā Nr.2 6 (lietas 2.sējuma 200.-202.lapa) u n 2018.gada 11.septembrī pieteicējai nosūtītājā

paziņojumā par Sarunu procedūras rezultātiem (lietas 2.sējuma 203.-204.lapa) norādīja, ka iepirkuma komisija, pārvērtējot projekta īstenošanas riskus

kontekstā ar nobīdēm Sarunu procedūras norises laika plānā, konstatēja, ka pastāv augsts risks attiecībā uz:

1) nespēju iekļauties objektu būvniecības termiņos, kas noteikti teritorijas attīstības stratēģijā un projekta pieteikumā,

2) būvdarbu izmaksu sadārdzinājumu, ņemot vērā straujo projektēšanas un būvniecības izmaksu kāpumu kopš metu konkursa norises un Sarunu

procedūras uzsākšanas brīža; ka projekta ietvaros nebūs iespējams izbūvēt visus stratēģijā un projekta pieteikumā minētos objektus un pilnu plānoto

infrastruktūras funkcionalitāti.

Iepirkuma komisija arī izvērtēja apstākļus, kas nebija zināmi Sarunu procedūras izsludināšanas brīdī:

1) 2019.gadā Daugavas stadionā plānots aizvadīt Latvijas Nacionālās izlases oficiālās spēles UEFA Nāciju līgā un Latvijas kausa finālu, kuru

nodrošināšanai nepieciešama LFF, UEFA un FIFA prasībām atbilstoša sporta infrastruktūra,

2) 2021.gadā Latvijā tiks organizēts pasaules čempionāts hokejā vīriešiem, kura nodrošināšanai 2020.gada decembrī nepieciešama ledus halle

hokeja treniņu norisei, ko plānots izbūvēt Daugavas stadionā.

Ievērojot minēto, Pasūtītājs atzina, ka šo objektu īstenošana ir prioritāte, lai nodrošinātu to būvniecību termiņos un neapdraudētu pasākuma norisi.

[8] Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumu Nr.107 „Iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība” 230.punkts noteic, ka

pasūtītājs pieņem lēmumu pārtraukt izsludinātu iepirkuma procedūru vai metu konkursu šajos noteikumos paredzētajos gadījumos, kā arī tad, ja par to

lēmusi Biroja iesniegumu izskatīšanas komisija saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu. Citos gadījumos pasūtītājs var jebkurā brīdī pārtraukt izsludinātu

iepirkuma procedūru vai metu konkursu, ja tam ir objektīvs pamatojums.

Eiropas Savienības Tiesa ir norādījusi, ka prasību paziņot iemeslus lēmumam atsaukt uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus diktē rūpes nodrošināt

minimālo pārskatāmības līmeni publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās. Dalībvalstis var paredzēt savos tiesību aktos iespēju

pieņemt lēmumu par uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus atsaukšanu. Tādējādi šāda lēmuma par atsaukšanu iemesli var būt balstīti uz pamatiem, kuriem ir

saistība inter alia ar novērtējumu par to, vai no sabiedrības interešu viedokļa ir lietderīgi pabeigt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, ņemot

vērā arī ekonomiskā konteksta vai faktisko apstākļu iespējamās izmaiņas, vai arī ar attiecīgās līgumslēdzējas iestādes vajadzībām. Turklāt šo tiesību

aizsardzības līdzekļu mērķis ir pārbaudīt tiesiskumu, nevis lietderību (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2014.gada 11.decembra sprieduma lietā C-

440/13 (EU:C:2014:243) Croce Amica One Italia Srl vs Azienda Regionale Emergenza Urgenza 33.-35., 44.punktu).

No iepriekš minētā izriet, ka atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumu Nr.107 „Iepirkuma procedūru un metu konkursu

norises kārtība” 230.punktam Pasūtītājam ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz iepirkuma procedūru pārtraukšanu. Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas

atziņām, Birojam un tiesai ir jāvērtē Pasūtītāja lēmuma tiesiskums, nevis lietderība. Turklāt pārtraukšanas iemesli cita starpā var būt saistīti arī ar

ekonomiska rakstura apsvērumiem, faktisko apstākļu vai pasūtītāja vajadzību izmaiņām. Tātad tiesai ir pienākums pārbaudīt, vai pasūtītāja lēmums

pārtraukt iepirkumu nav patvaļīgs un nepārkāpj publiskā iepirkuma tiesību principus (sk. Augstākās tiesas 2015.gada 26.marta sprieduma lietā

Nr.SKA-555/2015 (A420215114) 10.punktu).

Konkrētajā gadījumā Pasūtītājs norādīja uz ekonomiskiem apstākļiem un arī Pasūtītāja vajadzību izmaiņām.

[9] Pasūtītājs, pārvērtējot projekta īstenošanas riskus kontekstā ar nobīdēm Sarunu procedūras norises laika plānā, konstatēja, ka pastāv augsts

risks attiecībā uz nespēju iekļauties objektu būvniecības termiņos, kas noteikti teritorijas attīstības stratēģijā un projekta pieteikumā. Tāpat konstatēts

risks attiecībā uz būvdarbu izmaksu sadārdzinājumu, ņemot vērā straujo projektēšanas un būvniecības izmaksu kāpumu kopš metu konkursa norises un

Sarunu procedūras uzsākšanas brīža, kā rezultātā pastāv risks, ka projekta ietvaros nebūs iespējams izbūvēt visus stratēģijā un projekta pieteikumā

minētos objektus un pilnu plānoto infrastruktūras funkcionalitāti.

Savukārt pieteicēja pieteikumā norāda, ka argumenti par būvniecības izmaksām ir pārāk vispārīgi un nekonkrēti.

2018.gada 29.augustā publicēts pētījuma par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksām būvniecības nozarē gala ziņojums,

kurā ir norādīts prognozētais būvniecības izmaksu pieaugums turpmākajiem pieciem gadiem (pieejams

http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/Petijuma_par_darbaspeka_un_buvmaterialu_izmaksam_Gala_zinojums.pdf, sk.,

piemēram, 53.lpp.).

Tāpat saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publiski pieejamo informāciju, salīdzinot ar 2017.gada jūniju, būvniecības izmaksas palielinājās par

4,3 %; strādnieku darba samaksa pieauga par 7,8 %, būvmateriālu cenas – par 3,9 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas

– par 2,6 % (https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/ekonomika/razotaju-cenas/meklet-tema/ 2357-buvniecibas-izmaksu-

parmainas-2018-gada-junija).

Tiesas vērtējumā norādītie dati ir pietiekami detalizēti, jo ietver sevī statistikas informāciju par vairākām izmaksu pozīcijām (darba samaksa,

būvmateriālu cenas un mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas), kas ietekmē kopējās būvniecības izmaksas. Turklāt tiesa konstatē,

ka visās norādītajās pozīcijās ir vērojams izmaksu pieaugums, salīdzinot datus ar iepriekšējiem gadiem. Līdz ar to tiesa atzīst, ka pieteicējas apgalvojums,

ka argumenti par būvniecības izmaksām ir pārāk nekonkrēti un nepastāv būvdarbu izmaksu sadārdzinājums, nav pamatots.

Attiecībā uz pieteicējas iebildumu, ka norādītais izmaksu pieaugums nav atzīstams par būtisku, tiesa norāda, ka tā ir Pasūtītāja kompetence izvērtēt

iespējamos riskus, kas saistīti ar būvniecības izmaksu pieaugumu un šī pieauguma būtiskumu. Savukārt tiesas pienākums ir veikt kontroli par Pasūtītāja

lēmuma tiesiskumu, nevis tā lietderību. Birojs Lēmumā pamatoti norāda, ka tieši Pasūtītājs uzņemas risku par veiksmīgu projekta īstenošanu, līdz ar to

tieši Pasūtītājam jālemj, kā iegūtā informācija par prognozējamo izmaksu sadārdzinājumu ietekmē Sarunu procedūru. Ja Pasūtītājs vairs nesaskata

iespējamību izbūvēt multifunkcionālo halli, tad nav lietderīgi iepirkt minētās būves būvprojektu. Tādējādi, ja Pasūtītājs, izvērtējot jaunus apstākļus,

secinājis, ka tam nav nepieciešams kāda obligātā objekta būvprojekts (jo to nav plānots būvēt), ir loģisks un saprotams tā lēmums pārtraukt Sarunu

procedūru.

[10] Pasūtītājs ir norādījis arī uz citiem apstākļiem, kas liecina par izmaiņām pasūtītāja vajadzībās. Proti, Sarunu procedūras izsludināšanas brīdī

Pasūtītājam nebija zināms, ka 2019.gadā Daugavas stadionā plānots aizvadīt Latvijas Nacionālās izlases oficiālās spēles UEFA Nāciju līgā un Latvijas

kausa finālu, kuru nodrošināšanai nepieciešama LFF, UEFA un FIFA prasībām atbilstoša sporta infrastruktūra. Tāpat 2021.gadā Latvijā tiks organizēts

pasaules čempionāts hokejā vīriešiem, kura nodrošināšanai 2020.gada decembrī nepieciešama ledus halle hokeja treniņu norisei, ko plānots izbūvēt

Daugavas stadionā. Ievērojot minēto, Pasūtītājs atzina, ka šo objektu īstenošana ir prioritāte, lai nodrošinātu to būvniecību termiņos un neapdraudētu

pasākuma norisi.

Pieteicēja norāda, ka no Sarunu procedūras nolikuma izriet, ka iepirkuma priekšmets ir minimālo būvprojektu, būvprojektu izstrāde un

autoruzraudzība objektam „Kultūras un sporta kvartāls Grīziņkalna apkaimē” saskaņā ar metu, kuru konkrētais kandidāts/pretendents iesniedza Metu

konkursa ietvaros. Tādējādi arī no nolikuma izriet, ka mērķis ir attīstīt teritoriju kā vienotu veselumu, nevis attīstīt ātrākos veidus stadiona centrālā

laukuma un ledus halles projektēšanai un būvniecībai.

Tiesas sēdē Pasūtītāja pārstāve attiecībā uz futbola spēlēm paskaidroja, ka spēles notiek katru gadu un Pasūtītājam spēļu grafiks ir zināms

apmēram gadu iepriekš. Līdz ar to tiesas ieskatā minētais apstāklis pats par sevi nav pietiekams, lai to vērtētu kā objektīvu pamatu Sarunu procedūras

pārtraukšanai. Nav šaubu, ka minēto pasākumu veiksmīgai norisei ir nepieciešama sakārtota sporta infrastruktūra, tomēr minētie apstākļi nav atzīstami

par tādiem, kuri Pasūtītājam nebija zināmi, uzsākot Sarunu procedūru.

Savukārt attiecībā uz hokeja spēlēm Pasūtītājs rakstveida paskaidrojumā norāda, ka ar Ministru kabineta 2018.gada 10.jūlija rīkojumu Nr.313

izveidotā Rīcības komiteja 2021.gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem organizēšanas uzraudzībai Pasūtītājam deva uzdevumu izvērtēt, kā

nodrošināt 2021.gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem vajadzībām nepieciešamās treniņu halles būvniecību Kultūras un sporta centra „Daugavas

stadions” teritorijā, kas paredz nepieciešamību pabeigt ledus halles būvniecību līdz 2021.gada februārim. Atbilstoši dotajam uzdevumam Pasūtītājs

vērtēja Sarunu procedūrā paredzēto un abu pretendentu piedāvāto laika grafiku, secinot, ka vispirms paredzēta minimālā būvprojekta izstrāde visai

teritorijai, pēc kā plānota secīga objektu būvprojektu izstrāde, kā rezultātā pastāv augsts risks nespējai iekļauties minētajā ledus halles būvniecības

termiņā.

Tiesa konstatē, ka 2016.gada 9.februārī Ministru kabinetā apstiprinātajā stratēģijā „Kultūras un sporta kvartāla Grīziņkalnā teritorijas attīstības

stratēģija” ledus halli bija plānots izbūvēt un nodot ekspluatācijā līdz 2021.gada decembrim (sk.

http://www.sus.lv/sites/default/files/media/faili/kulturasunsportakvartalagrizinkalnateritorijasattistibasstrategija2015.pdf 123., 146.lpp).

No minētā izriet, ka Sarunu procedūras norises laikā ir mainījušies lietas apstākļi, kas norāda uz nepieciešamību ledus halli izbūvēt ātrāk, nekā

sākotnēji bija paredzēts. Līdz ar to tiesa atzīst, ka ir konstatējamas faktisko apstākļu izmaiņas, kā rezultātā izmainījās Pasūtītāja vajadzības. Tātad pastāv

objektīvs pamats pārvērtēt Pasūtītāja noteiktās prioritātes un to sekmīgu īstenošanu uzsāktās Sarunu procedūras ietvaros.

[11] Tiesa konstatē, ka saskaņā ar Sarunu procedūras nolikuma 3.3.2.punktu un tehnisko specifikāciju nolikumā ir noteikti vairāki obligātie objekti,

cita starpā vieglatlētikas manēža, ledus halle, stadiona centrālais sporta laukums un multifunkcionālā halle (tehniskās specifikācijas 2.pielikuma 1.-

12.punkts), kā arī izvēles objekti, piemēram, šautuve, kērlinga laukumi (tehniskās specifikācijas 2.pielikuma 13.-14.punkts). Ievērojot minēto, Lēmumā

pamatoti norādīts, ka, noslēdzot iepirkuma līgumu Sarunu procedūrā, Pasūtītājam nebūs izvēles – iepirkt vai neiepirkt obligāto objektu būvprojektus

minimālā sastāvā un būvprojektus.

Pasūtītājs rakstveida paskaidrojumā norāda, ka ir veikta projekta ietvaros pieejamā finansējuma pārplānošana atbilstoši plānotajām infrastruktūras

vienībām un to funkcionalitātei, kā arī plānotajam investīciju apmēram. Pretendentu izstrādātajos metos kā arhitektoniski centrālais objekts ir izvēlēts

multifunkcionālā halle, pārējos objektus neakcentējot. Ņemot vērā izmaiņas multifunkcionālās halles attīstībā, kas paredz nebūvēt multifunkcionālo halli kā

atsevišķu objektu, Pasūtītāja ieskatā izstrādāto metu īstenošana, kas ir balstīta uz multifunkcionālās halles kā centrālā objekta arhitektūru, nav iespējama.

Tāpat ir neracionāli slēgt līgumu par projektēšanas apjomu, kas mainīsies, t.i.:

1) daļa multifunkcionālās halles funkcionalitātes tiks integrēta vieglatlētikas manēžā, tādējādi attīstot multifunkcionālu vieglatlētikas manēžu, kas

vienlaikus ļaus nodrošināt gan vieglatlētikas un komandu sporta spēļu treniņu norises, gan kultūras pasākumu organizēšanas iespējas. Līdz ar to tiek

pārkārtota un optimizēta sākotnēji plānotā kultūras un sporta infrastruktūra, viena objekta funkcionalitāti daļēji savietojot ar otra objekta funkcionalitāti.

Iepriekš paredzētais objekts – multifunkcionālā halle, netiks īstenots kā atsevišķs objekts;

2) ņemot vērā, ka bobslejam nepieciešamās infrastruktūras attīstība plānota Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē, projekta ietvaros netiks īstenota

bobsleja starta estakādes izbūve;

3) projekta ietvaros netiks īstenota atsevišķa kērlinga laukuma izbūve, tā vietā nodrošinot kērlinga funkciju hokeja laukumu ietvaros;

4) no projekta ietvaros attīstāmās sporta infrastruktūras apjoma izņemta arī šautuves funkcionalitāte.

Tiesa konstatē, ka 2019.gada 15.februārī ir apstiprināti grozījumi stratēģijā „Kultūras un sporta kvartāla Grīziņkalnā teritorijas attīstības stratēģija”,

kuri paredz mazāku objektu skaitu. Proti, nav plānots atsevišķi būvēt vieglatlētikas manēžu un multifunkcionālo halli (tehniskās specifikācijas 7.7. un

7.11.punktā noteikti kā obligāti objekti), bet paredzēts izbūvēt vienu multifunkcionālu vieglatlētikas manēžu. Tāpat nolikumā paredzēta ledus halle ar

vienu laukumu (tehniskās specifikācijas 7.8.punkts), savukārt otrs ledus laukums, kā daļa no ledus halles, ir noteikta kā izvēles funkciju prasība (tehniskās

specifikācijas 14.1.punkts). Savukārt stratēģijas grozījumos ir norādīts, ka plānots būvēt ledus halli ar diviem laukumiem. Turklāt atbilstoši stratēģijas

grozījumiem nav plānots izveidot nolikumā paredzēto bobsleja starta estakādi, šautuvi un kērlinga laukumu (tehniskās specifikācijas 14.punkts).

Kaut arī norādītie stratēģijas grozījumi ir apstiprināti pēc Lēmuma pieņemšanas, tomēr tiesas vērtējumā tie papildus apstiprina Pasūtītāja

paskaidrojumos norādīto, ka ir veikta projekta ietvaros pieejamā finansējuma pārplānošana atbilstoši plānotajām infrastruktūras vienībām un to

funkcionalitātei. Turklāt apstākļos, kad ir plānots atteikties no nolikumā paredzētajiem diviem obligātajiem objektiem, tiesas ieskatā Pasūtītājam bija

objektīvs pamats apsvērt jautājumu par Sarunu procedūras turpināšanu, jo tajā ir paredzēti objekti, kuri netiks izbūvēti. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka

Pasūtītājs ir norādījis objektīvu pamatojumu Sarunu procedūras pārtraukšanai.

[12] Pieteicēja norāda, ka minētā teritorija ir jāattīsta kompleksi, paredzot kompleksu risinājumu objektu skaitam un izvietojumam teritorijā.

No publiski pieejamās informācijas tiesa konstatē, ka kultūras un sporta centra „Daugavas stadions” kopējā teritorijas attīstības koncepcija ir

izskatīta Rīgas pilsētas arhitektu kolēģijā un 2019.gada 31.janvārī iesniegta izvērtēšanai Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē, kas iepazinusies ar

piedāvāto Daugavas stadiona apbūves attīstības priekšlikumu un virzījusi to izskatīšanai Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē, kura,

izskatot materiālus, 2019.gada 6.martā ir pieņēmusi lēmumu konceptuāli atbalstīt telpiskā zonējuma un attīstības vīzijas tālāko virzību. Daugavas stadiona

apbūves attīstības koncepcijā ietverts visas kopējās teritorijas perspektīvais telpiskais apbūves risinājums, plānotā sportistu, publikas un transporta

plūsma ikdienas, nelielu sporta pasākumu laikā, kā arī masu pasākumu, piemēram, Dziesmu un Deju svētki, norises laikā. Vienlaikus, kopējā teritorijas

attīstības koncepcijā ir risināts jautājums par teritorijas revitalizāciju un tās atvēršanu iespējami plašam apmeklētāju lokam. Tādējādi, Kultūras sporta

kvartāla „Daugavas stadions” plānojumā un objektu kopējā attīstībā tiks izmantots vienots redzējums par teritorijas attīstību – teritorijā paredzamajiem

objektiem, to apjomiem, izvietojumu, sportistu, transporta un gājēju plūsmu (sk., piemēram, https://www.lnkc.gov.lv/jaunumi/atbalstita-daugavas-

stadiona-apbuves-koncepcija/). No minētā izriet, ka Pasūtītājs turpinās kompleksi attīstīt šo teritoriju un atsevišķu objektu secīga izbūve tiesas ieskatā

nav pretrunā ar apstiprināto koncepciju.

Tiesas vērtējumā norādītie apstākļi apstiprina, ka ir veikta prioritāšu pārvērtēšana pēc faktisko apstākļu maiņas, kā rezultātā pieņemts lēmums

atteikties no atsevišķiem objektiem. Pasūtītājs kopumā ir apzinājis jaunas vajadzības un pilnveidojis rīcības plānu piešķirtā finansējuma ietvaros. Uz

minēto norāda stratēģijas grozījumu izstrāde un apstiprināšana, kā arī teritorijas attīstības koncepcijas izstrāde, kas paredz šīs teritorijas attīstības mērķus

un to risinājumu veidus. Savukārt tas, ka Pasūtītājs nolēmis teritoriju apbūvēt secīgi pa daļām, ir Pasūtītāja rīcības brīvība.

[13] Tiesa atzīst par pamatotu Biroja rakstveida paskaidrojumā norādīto, ka pieteicējas atsaukšanās uz Augstākās tiesas 2015.gada 26.marta

spriedumu lietā Nr.SKA-555/2015 nav pamatota, jo norādītajā lietā pastāv atšķirīgi lietas apstākļi. Minētajā lietā tika vērtēta pasūtītāja rīcība pēc

iepirkuma procedūras pārtraukšanas, kad tas izsludināja iepirkumu par tādu pašu iepirkuma priekšmetu, bet jau ar prasībām, kurām vairs atbilda tikai

viens piegādātājs.

Savukārt konkrētajā gadījumā Sarunu procedūras iepirkuma priekšmets atšķiras no Pasūtītāja rīkotā iepirkuma „Būvprojekta minimālā sastāvā

izstrāde Daugavas stadiona ledus hallei” (id. Nr.DS 2018/3/ERAF). Kā jau tika norādīts iepriekš, tad Sarunu procedūras nolikums cita starpā paredzēja

vieglatlētikas manēžas, ledus halles, park&ride stāvparka, multifunkcionālās halles, vieglatlētikas treniņu laukuma būvprojektu izstrādi un

autoruzraudzību, savukārt jaunā iepirkuma priekšmets ir ledus halles būvprojekta minimālā sastāvā izstrāde atbilstoši tehniskajai specifikācijai. Līdz ar to

lietas apstākļi izskatāmajā lietā un lietā, kurā taisīts norādītais Augstākās tiesas spriedums, ir atšķirīgi un nav salīdzināmi.

Sarunu procedūras pārtraukšana un jauna iepirkuma rīkošana konkrētajā gadījumā ir likumsakarīga, jo Pasūtītājs kā vienu no Sarunu procedūras

pārtraukšanas pamatojumiem norādīja prioritāšu maiņu attiecībā uz plānotajiem sporta pasākumiem, kuru dēļ nepieciešama tikai atsevišķu Sarunu

procedūrā paredzēto objektu īstenošana. Turklāt, kā to pamatoti norāda Birojs, Sarunu procedūras nolikums nepieļāva iepirkuma priekšmeta sadalīšanu

daļās, realizējot tikai atsevišķu daļu no nolikumā paredzētajiem objektiem, tajā skaitā nepieļāva izdalīt būvprojekta minimālā sastāvā izstrādi Daugavas

stadiona ledus hallei, par ko rīkots jauns iepirkums. Tādējādi nav pamata apgalvot, ka Sarunu procedūra un iepirkums būtu iepirkuma procedūra ar

vienādu iepirkuma priekšmetu. Turklāt minētajā iepirkumā kopumā bija trīs pretendenti, kuru iesniegtie piedāvājumi tika izvērtēti (lietas 1.sējuma 22.-

24.lapa). Tādējādi nav konstatējami apstākļi, kas liecinātu, ka jaunā iepirkuma nolikuma prasības varēja izpildīt tikai viens pretendents. Līdz ar to

apstāklis, ka minētajā iepirkumā ir noslēgts līgums ar Sarunas procedūras otru pretendentu, pats par sevi neliecina par Pasūtītāja favorītismu vai formālu

aizsegu kāda konkrēta iepriekš izraudzīta pretendenta interešu nodrošināšanai.

[14] Nav pamatots pieteicējas iebildums, ka Lēmums pamatots ar nepārbaudītiem un savstarpēji nesaistītiem argumentiem, kā arī Lēmums nav

pamatots ar tam atbilstošu loģisku, pārbaudāmu un cēloņsakarīgi pamatotu argumentāciju.

Augstākā tiesa norādīja, ka, pārbaudot pasūtītāja lēmuma tiesiskumu, ar kuru nolemts pārtraukt iepirkuma procedūru, ir jāvērtē ne tikai šī konkrētā

lēmuma objektīvā pamatojuma esība, bet vienlīdz svarīgi ir pārbaudīt, vai nav konstatējama pasūtītāja patvaļīga rīcība, kas apdraud Publisko iepirkumu

likuma 2.pantā noteikto mērķu sasniegšanu. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pienākuma norādīt pamatojumu apjoms ir atkarīgs no attiecīgā tiesību akta

veida un situācijas, kādā tas ir pieņemts. Pamatojumā ir skaidri un nepārprotami jānorāda iestādes argumentācija, lai, pirmkārt, ieinteresētās personas

varētu uzzināt pieņemtā akta pamatojumu un varētu aizstāvēt savas tiesības, un pārbaudīt, vai lēmums ir pamatos, un otrkārt, lai Kopienu tiesa varētu

pārbaudīt tā likumību (sk. Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2008.gada 14.maija rīkojuma apvienotajās lietās „Icuna.Com / Parlaments”, T-

383/06 un T-71/07, ECLI:EU:T:2008:148, 67.punktu). Visiem būtiskajiem iepirkuma apstākļiem būtu jābūt norādītiem jau pasūtītāja lēmumā, lai

vēlāk izslēgtu tādu situāciju, ka pasūtītāja argumenti tiek izdomāti pēc vajadzības, pielāgojot tos iesniegtajā sūdzībā norādītajiem iebildumiem, jo šāda

situācija rada labvēlīgus apstākļus pasūtītājas patvaļīgai rīcībai (sal. Augstākās tiesas 2017.gada 13.marta sprieduma lietā Nr.SKA-682/2017

(A420177116) 11.punkts).

Tiesa atzīst, ka Pasūtītājs gan 2018.gada 11.septembra sēdes protokolā Nr.26 (lietas 2.sējuma 200.-202.lapa), gan 2018.gada 11.septembrī

pieteicējai nosūtītājā paziņojumā par Sarunu procedūras rezultātiem (lietas 2.sējuma 203.-204.lapa) norādīja Sarunu procedūras pārtraukšanas

iemeslus.

Kaut rakstveida paskaidrojumā Pasūtītājs savu argumentāciju ir pamatojis un atsaucies uz dokumentiem, kas sagatavoti pēc Lēmuma pieņemšanas

(piemēram, stratēģijas grozījumi), tomēr tiesas ieskatā šāda Pasūtītāja rīcība apstiprina procedūras pārtraukšanas lēmumā norādīto nepieciešamību meklēt

efektīvākos un ātrākos veidus stadiona centrālā laukuma un ledus halles projektēšanai un būvniecībai. Tāpat tiesa ņem vērā Pasūtītāja pārstāves tiesas

sēdē norādīto, ka ledus halles būvniecība jāveic piešķirtā finansējuma ietvaros, kas objektīvi pamato Pasūtītāja veikto prioritāšu pārvērtēšanu, tostarp arī

kontekstā ar būvniecības izmaksu pieaugumu. Turklāt arī jaunā iepirkuma rīkošana apstiprina Pasūtītāja norādīto mērķi šo būvi izvirzīt kā prioritāru.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka lietā noskaidroto apstākļu kopums apstiprina, ka pastāvēja objektīvs pamats Pasūtītājam pārvērtēt iepriekš

noteiktās prioritātes un vajadzības. Pretēji pieteikumā norādītajam, Pasūtītājs ne tikai ir atsaucies uz saimniecisku rīcības brīvību, bet arī norādījis objektīvi

pārbaudāmu apstākļu kopumu, kas apstiprina Pasūtītāja vajadzību izmaiņas.

[15] Apkopojot spriedumā norādīto, kā arī ņemot vērā Pasūtītāja norādīto Sarunu procedūras pārtraukšanas pamatojumu, tiesa secina, ka

Pasūtītājam bija objektīvs pamats pārtraukt Sarunu procedūru. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka pārsūdzētais Lēmums ir tiesisks un pamatots. Līdz ar to

pieteicējas pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt personu apvienības sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Uģis Šēnbergs, arhitekts”, UAB (sabiedrības ar ierobežotu atbildību) „Tiksli

forma” un UAB (sabiedrības ar ierobežotu atbildību) „Geologistic” pieteikumu par Iepirkumu uzraudzības biroja iesniegumu izskatīšanas komisijas

2018.gada 22.oktobra lēmuma Nr.4-1.2/18-174 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese D. Lubāne

Tiesnese A. Putniņa

Tiesnesis R. Dončenko