Court convicts defendant of assaulting police officer and sentences to 80 hours of compulsory labor.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of intentionally assaulting a state official performing official duties under Article 269 of the Criminal Law. The defendant admitted guilt and waived evidence examination, while the prosecution agreed to the waiver. Consequently, the court sentenced him to 80 hours of compulsory labor, noting his prior record and alcohol involvement as aggravating factors.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 269. panta 1. daļa; Krimināllikuma 47. panta 2. daļa; Krimināllikuma 48. panta 1. daļa 12. punkts; Kriminālprocesa likuma 499. pants: Assaulting a state official performing official duties constitutes a crime punishable by compulsory labor when the circumstances do not warrant deprivation of liberty.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11410075215
Lietas arhīva Nr. K33-0398-16/22
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2016.gada 2.maijā
Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama
tiesnese Ingrīda Bite
piedaloties prokurorei Aijai Briedei
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 269.panta pirmās daļas.
Tiesas izmeklēšanas laikā, tiesa
konstatēja
/pers. A/ izdarīja uzbrukumu valsts amatpersonai sakarā ar tās likumisku dienesta darbību, šādos apstākļos:
2015.gada 26.septembrī, ap pulksten 04.07, pildot savus dienesta pienākumus Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas
pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 11.rotas jaunākais inspektors, seržants /pers. B/ar dienesta automašīnu atradās Jūrmalā,
Kolkas ielā, virzoties uz Skolas ielas pusi, kur pamanīja automašīnu, kas lielā ātrumā iebrauca Talsu šosejas un Skolas ielas krustojumā, uzbraucot ceļa
apmalēm un aizbrauca pa Skolas ielu. Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu dēļ, /pers. B/ izmantojot dienesta automašīnas bākugunis, skaņas signālu un
skaļruni, nolēma apturēt minēto automašīnu, taču tās vadītājs, ignorējot Valsts policijas amatpersonas prasību apstāties, turpināja kustību pa Skolas ielu
līdz Stūres ielai, pēc tam pa Stūres ielu līdz ēkai /adrese/, kur automašīna tika apturēta piespiedu kārtā.
Apturētās automašīnas /TL marka/, valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/, vadītājs /pers. A/, būdams alkohola ietekmē, izkāpa no savas
automašīnas, uzvedās agresīvi, pēc amatpersonas lūguma atteicās uzrādīt savus un automašīnas dokumentus. Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 149.15panta ceturtajā daļā un 149.5panta piektajā daļā minēto pārkāpumu izdarīšanu ceļu satiksmē 2015.gada 26.septembrī /pers. A/ tika
sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols PC077200.
Pēc dokumentu noformēšanas, automašīnas apturēšanas vietā pie ēkas /adrese/, gaidot autoevakuatora ierašanos, /pers. A/ pēkšņi, aiz dusmām
izdarīja uzbrukumu valsts amatpersonai – Valsts policijas darbiniekam/pers. B/, kas pildīja likumisku dienesta darbību, ar dūri tīši iesita divas reizes pa
seju, nodarot /pers. B/ vieglus miesas bojājumus, kas izraisījuši īslaicīgu veselības traucējumu no 7 līdz 21 dienai – galvas sasitumu ar galvas smadzeņu
satricinājumu.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 269.panta pirmajā daļā.
Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais atzina sevi par vainīgu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, izdarīto nožēloja, piekrita lietas
izskatīšanai bez pierādījumu pārbaudes. Tiesa, izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, noskaidrojot, ka
pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai piekrīt prokurore, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu pieņēma lēmumu par pierādījumu pārbaudes
neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā.
Apsūdzētā vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 269.panta pirmajā daļā ir pierādīta, un saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un uzskaitījums spriedumā netiek dots.
Apsūdzētā izdarītā noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 269.panta pirmās daļas tiesa atzīst par pareizu, un par izdarīto
noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais ir sodāms.
Nosakot apsūdzētajam soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35. un 46.panta nosacījumus.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešo daļu tiesas izmeklēšanā pārbaudīti sekojoši apsūdzētā personu raksturojoši dati: /pers. A/,
dzimis /datums/, Latvijas Republikas pilsonis (l.l.35); agrāk nesodīts (l.l.36-37).
No apsūdzētā vārdiem noskaidrots, ka viņam ir vidējā izglītība, neprecējies, apgādājamo personu nav, strādājošs SIA “/nosaukums/” par pavāru,
dzīvojošs pēc adreses: /adrese A/.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 269.panta pirmās daļas
klasificējas kā smags noziegums.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka viņš vaļsirdīgi atzinās un nožēloja
izdarīto.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgs nodarījums
izdarīts alkohola ietekmē.
Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajam, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī ņem vērā apsūdzētā
personību, to, ka viņš ir agrāk nesodīta persona, ir pastāvīga dzīvesvieta un darbavieta, atbildību mīkstinošo un pastiprinošo apstākli, to, ka izdarīts smags
noziegums, kā arī to, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 21.pantu, apsūdzētais ir izmantojis savas tiesības sadarboties ar tiesu, izvēloties vienkāršāku
procesa veidu.
Ievērojot minēto, tiesa uzskata, ka apsūdzētais par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 269.panta pirmajā daļā ir
sodāms ar piespiedu darbu. Tiesa uzskata, ka ar šādu sodu tiks sasniegts soda mērķis – sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu,
resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Tiesa uzskata, ka dotā noziedzīgā nodarījuma raksturs un sekas nav tādas, lai piemērotu brīvības atņemšanas sodu.
Tiesa neatrod par mērķtiecīgu kā soda veidu apsūdzētajam piemērot naudas sodu, jo tiesas rīcībā nav dokumentu par apsūdzētā ienākumiem, līdz
ar ko naudas soda izpilde nebūs iespējama.
Apsūdzētajam piemērotais drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts, līdz sprieduma stāšanās likumīgā spēkā atstājams negrozīts.
Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 524., 527., 528., 529., 530.pantu, tiesa
no s p r ie d a
/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 269.panta pirmajā daļā un sodīt ar piespiedu darbu uz
80 (astoņdesmit) stundām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu ieskaitīt soda termiņā aizturēšanā pavadīto laiku no 2015.gada 26.septembra līdz 2015.gada
28.septembrim, kas atbilst 24 (divdesmit četrām) piespiedu darba stundām.
Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 155.panta pirmās daļas 1.punktu /pers. A/ ir pienākums ierasties un reģistrēties 10 (desmit) darbdienu
laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā Valsts probācijas dienesta Jūrmalas teritoriālajā struktūrvienībā ( Ventspils šoseja 32, Jūrmalā).
Piemēroto drošības līdzekli – aizliegums izbraukt no valsts – līdz sprieduma stāšanās likumīgā spēkā atstāt negrozītu.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas rajona
tiesas Jūrmalas tiesu namā.
Pilna nolēmuma pieejamības diena 2016.gada 2.maijs.
Tiesnese Ingrīda Bite