Court dismissed labor claims for invalid termination and damages against a municipality for lawful contract ending.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the plaintiffs' claims seeking to declare a labor contract termination and related agreements invalid, along with demands for damages. The court found that the employer's actions were lawful because the employees voluntarily agreed to end their labor relations shortly after the termination notice. Consequently, no discrimination or unlawful conduct was established, rendering the claims for moral damages and other compensation inadmissible.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8. un 97. panti: Tiesas spriedums par prasību noraidīšanu, ja darba devēja rīcība ir atbilstoša likumam un darba tiesisko attiecību izbeigšana notikusi ar darbinieku vienošanos.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-0565-20/1
ECLI:LV:VRT:2020:1008.C71307219.3.S
Lieta Nr. C71307219 C–0565–20/1
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Cēsīs 2020. gada 8. oktobrī
Vidzemes rajona tiesa
tiesnese A. Bērziņa
ar tiesas sēdes sekretāri L. Balceri,
piedaloties prasītāju /pers. A/ un /pers. B/ pilnvarotajām pārstāvēm zvērinātām advokātēm /pers. C/un /pers. D/,
atbildētāja /Nosaukums A/pārstāvei /pers. E/,
trešo personu Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvēm /pers. F/ un /pers. G/ un
Cēsu novada pašvaldības pārstāvim /pers. H/
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ un /pers. B/ prasībā pret /Nosaukums A/par darba līguma uzteikuma un vienošanās par darba
līguma izbeigšanu atzīšanu par spēkā neesošiem, darba piespiedu kavējuma, atvaļinājuma kompensācijas un morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1.] 2019. gada 21. augustā /pers. A/ cēlusi prasību tiesā pret /Nosaukums A/par darba līguma uzteikuma un vienošanās par darba līguma
izbeigšanu atzīšanu par spēkā neesošiem, atjaunošanu darbā, darba piespiedu kavējuma un morālā kaitējuma piedziņu.
Prasībā norādīti sekojoši apstākļi.
[1.1] 2001. gada 12. martā starp Cēsu rajona padomi, nodokļu maksātāja reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, kā darba devēju un /pers.
A/ kā darbinieku, (turpmāk–Prasītāja), tika noslēgts Darba līgums Nr. 36, (turpmāk–Darba līgums). Darba devējs pieņēma Prasītāju darbā par Cēsu
rajona padomes Pieaugušo izglītības centra /amats/. Darba līguma 1. punktā noteikts, ka Prasītāja uzsākusi darbu pie darba devēja 1996. gada 16.
maijā.
[1.2] 2008. gada 31. oktobrī starp Cēsu rajona padomi kā darba devēju un Prasītāju tika parakstīta Vienošanās par grozījumu 2001. gada
12. marta darba līgumā Nr. 36, kurā Prasītājai tika noteikta lielāka darba alga, pārējos noteikumus atstājot negrozītus.
[1.3] 2009. gada 15. decembrī starp Cēsu novada pašvaldību kā darba devēju un Prasītāju tika parakstīta Vienošanās par grozījumiem
2001. gada 12. marta darba līgumā Nr. 36, kurā tika izdarīti grozījumi Darba līgumā attiecībā uz darba devēju, pamatojoties uz 2009. gada 1. jūlija Cēsu
novada domes lēmumu “Par Cēsu novadu”, kas cita starpā noteica darba devēja maiņu no Cēsu rajona padomes uz Cēsu novada pašvaldību, kā arī
noteica iestādes nosaukumu “Pieaugušo izglītības centrs”, un noteica citus vienošanās dokumentā iekļautos grozījumus atbilstoši dokumenta saturam.
[1.4] 2018. gada 25. maijā starp Cēsu novada pašvaldību no vienas puses, un starp /Nosaukums/, nodokļu maksātāja reģistrācijas
Nr./reģistrācijas numurs/, kā darba devēju, no otras puses, un Prasītāju kā darbinieku, no trešās puses, tika parakstīti Grozījumi 2001. gada 12. marta
noslēgtajā darba līgumā Nr. 36, pamatojoties uz 2018. gada 8. marta Cēsu novada domes lēmumu Nr. 260 “Par Cēsu Pieaugušo izglītības centra
pievienošanu /Nosaukums/, protokols Nr. 4, 1.p., kurā tika panākta vienošanās, ka Prasītāja turpina uz nenoteiktu laiku noslēgtās darba tiesiskās
attiecības ar /Nosaukums/, Prasītājai tika noteikta mēnešalga 950.00 EUR apmērā.
[1.5] 2016. gada 16. decembrī /Nosaukums/, nodokļu maksātāja reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, darbinieku kopsapulcē tika
pieņemts Darba devēja un darbinieku darba koplīgums (turpmāk–Koplīgums). Koplīgums tādējādi secīgi noteica arī Prasītājas un darba devēja,
/Nosaukums/, tiesisko attiecību reglamentāciju.
[1.6] 2018. gada 1. oktobrī starp /Nosaukums/ kā darba devēju, un Prasītāju, kā darba ņēmēju, tika noslēgta Vienošanās par
grozījumiem 2001. gada 12. martā noslēgtajā Darba līgumā Nr. 36, kurā Prasītājai tika noteikta darba alga par Darba līgumā un 2018. gada 25. maija
/Nosaukums/ amata aprakstā noteikto pienākumu izpildi 1135.00 EUR apmērā.
[1.7] 2019. gada 28. jūnijā starp /Nosaukums/, kā darba devēju un Prasītāju, kā darba ņēmēju, tika noslēgta Vienošanās par grozījumiem
2001. gada 12. marta Darba līgumā Nr. 36, kurā tika izdarīti grozījumi Darba līgumā attiecībā uz darba devēju, pamatojoties uz Latvijas Republikas
Ministru kabineta 2019. gada 17. janvāra rīkojumu Nr.27 “Par /Nosaukums/”, kas cita starpā noteica darba devēja maiņu no /Nosaukums/ uz
/Nosaukums A/, izglītības iestādes reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese /adrese/ (turpmāk – Atbildētājs) sākot no 2019. gada
1.augusta.
[1.7.1] Atbilstoši 2019. gada 28. jūnija Vienošanās par grozījumiem Darba līgumā līdz 2019. gada 1. augustam Prasītāja atradās darba
attiecībās ar /Nosaukums/, bet, sākot no 2019. gada 1. augusta, Prasītāja atradās darba attiecībās ar Atbildētāju.
[1.7.2] Saskaņā ar Darba līgumu Prasītāja bija nodarbināta pie Atbildētāja (Prasītājas sākotnējā darba devēja–Cēsu novada pašvaldības,
aktuāli /Nosaukums/, kurš ir sākotnējā darba devēja tiesību un saistību pārņēmējs aktuālajā periodā) Pieaugušo izglītības /amats/ amatā. Prasītāja
strādāja pie darba devēja 23 (divdesmit trīs) gadus kopš 1996. gada 16. maija. Prasītāja savus darba pienākumus veica ar vislielāko rūpību, un
Atbildētājs Prasītājai ne reizi nav izteicis kādas pretenzijas saistībā ar Prasītājas darbu, ne arī piemērojis disciplinārsodu. Jānorāda, ka darba devējs,
tolaik /Nosaukums/, vēl 2018. gada 1. oktobrī, noslēdzot kārtējos grozījumus Darba līgumā, noteica Prasītājai algas pielikumu, kas cita starpā tāpat
liecina par darba devēja apmierinātību ar Prasītājas veiktā darba pienākumu izpildi.
[1.7.2] 2019. gada 22. jūlijā Atbildētājs, tolaik /Nosaukums/, tās biroja vadītājas /pers. I/ personā izsniedza Prasītājai Paziņojumu par
līguma grozījumiem vai uzteikumu Nr. 2-16 (turpmāk– Paziņojums). Atbildētājs biroja vadītājas /pers. I/ personā nodeva Prasītājai dokumentu papīra
veidā, Paziņojums nebija parakstīts no Atbildētāja vadītāja /pers. J/ puses. Atbildētājs aicināja Prasītāju parakstīt viņai izsniegto dokumentu. Prasītāja
saņēma Atbildētāja izdrukāto Paziņojuma dokumenta projektu un paskaidroja biroja vadītājai, ka sākotnēji iepazīsies ar dokumentu un secīgi sniegs
atbildi darba devējam.
[1.7.3] Prasītāja iepazinās ar Paziņojuma saturu, izvērtēja Paziņojumā norādītos faktus, secināja, ka darba devējs paredzējis kategoriskā
kārtībā panākt Darba līguma grozījumus un/vai izteikt Darba līguma uzteikumu, kas no dokumenta satura Prasītājai nebija viennozīmīgi secināms.
Vienlaikus Prasītāja izvērtēja faktus, ka paziņojumu no Atbildētāja vadītāja puses neparakstītā dokumenta izteiksmē, bez darba devēja vadītāja /pers. J/
paraksta viņai izsniedza Atbildētāja biroja vadītāja /pers. I/;
[1.7.4] Atbildētāja, tolaik /Nosaukums/, vadītājs /pers. J/ personīgi bija saņēmis darba uzteikumu no Cēsu novada pašvaldības, kas
Prasītājai ļāva provizoriski vērtēt, ka uzteikumu saņēmušais /pers. J/ izvairās uzņemties personīgu atbildību par Prasītājas darba uzteikuma noformēšanu
neilgi pirms savu personīgo darba attiecību beigām;
[1.7.5] Prasītāja tādējādi saskatīja apzinātu situācijas novilcināšanu no darba devēja puses attiecībā pret sevi, jo Prasītājai pastāvēja
faktisks, tiesisks pamats vērtēt, ka kādas personas vai personu grupa Cēsu novada pašvaldībā vai Atbildētāja struktūrā tomēr koordinē Prasītājas darba
uzteikuma procedūru, ja zināms, ka /pers. J/ personīgi nebija darba devēja viedokļa paudējs un neuzņēmās atbildību pret Prasītāju, neparakstot
Paziņojumu (uzteikuma) dokumentus;
[1.8] Cēsu novada pašvaldībai bija iespēja risināt Prasītājas darba uzteikuma situāciju personīgi vai, piemēram, ar atsevišķu rīkojumu iecelt
atbildīgo personu Atbildētāja struktūrā situācijā, kurā Atbildētājs vēlējās uzteikt Prasītājai darba attiecības, tomēr ne Atbildētājs, ne Cēsu novada
pašvaldība nerīkojās atbilstoši Atbildētāja reorganizācijas dokumentācijā noteiktajām darbībām, kam tika piedots rekomendējošs raksturs,
[1.8.1] Cēsu novada pašvaldība un /Nosaukums/ nostādīja Prasītāju beztiesiskā nogaidīšanas un neizpratnes situācijā par darba attiecību
pārtraukšanu vai turpināšanu, turklāt līdz Atbildētāja stāšanās Prasītājas darba devēja vietā bija palikušas vien 8 (astoņas ) dienas;
[1.8.2] Paziņojuma projektam bija piešķirts arī dokumenta lietvedības numurs, kas ļāva prezumēt dokumenta projekta atbilstību
Atbildētāja lietvedībā sastādītu dokumentu aprites prasībām;
[1.8.3] Paziņojuma forma cita starpā Prasītājai ļāva secināt, ka Atbildētājs sastādījis Paziņojumu ar viennozīmīgu mērķi panākt no
Prasītājas Darba līguma uzteikuma nekavējošu pieņemšanu un vienošanās parakstīšanu par darba attiecību izbeigšanu Atbildētājam vēlamā veidā, kas
kopumā Prasītājai ļāva izdarīt secinājumu, ka Atbildētājs vēlas panākt no Prasītājas “piespiedu labprātīgā kārtībā” darba attiecību izbeigšanu.
[1.8.4] Prasītāja vērtē, ka Atbildētāja rīcība bija vērsta uz mērķi panākt, ka Prasītāja pieņem Atbildētāja uzteikuma nosacījumus, cita
starpā, ka Prasītāja “iedomāti labprātīgi” vienojas ar Atbildētāju, bet nav tiesīga izmantot Darba likumā noteiktā mēneša termiņu darba uzteikuma
gadījumā.
[1.9] Jānorāda, ka Darba likumā noteiktais mēneša termiņš, t. sk., arī no labas pārvaldības prakses viedokļa, ir paredzēts, lai darbinieks,
kuram uzsaka darbu, varētu izsvērt situāciju, sagatavoties uzteikuma rezultātā iestājušamies apstākļiem, t. sk., meklēt jaunu darba vietu.
[1.9.1] 2019. gada 23. jūlijā Prasītāja sastādīja rakstveida atbildi Atbildētājam par saņemto Paziņojumu, kurā detalizēti norādīja uz
Paziņojuma neatbilstību Darba likuma tiesību normu reglamentācijai, norādīja uz virkni pārkāpumu Paziņojuma sastādīšanas gaitā un Paziņojuma saturā.
2019. gada 23. jūlijā Prasītāja ar elektroniskā pasta vēstuli no sava e pasta adreses (/e-pasta adrese/) elektroniski parakstīta dokumenta veidā nosūtīja
Atbildētājam Iesniegumu, kurā kategoriski noliedza iespēju vienoties ar Atbildētāju uz Paziņojumā norādītajiem pamatiem.
[1.9.2] Pēc iesnieguma nosūtīšanas Atbildētājam no viņa puses netika veiktas nekādas tiesiskas, ne faktiskas darbības kontekstā ar Darba
līgumu grozījumu panākšanu un/vai tiesiski sastādīta uzteikuma izsniegšanu Prasītājai.
[1.10] 2019. gada 1. augustā Prasītāja vienojās ar Atbildētāju, ievērojot Uzteikumā un Vienošanās līgumā paredzētās pušu saistības,
atbilstoši kurām Prasītāja saņēma Atbildētāja darba līguma uzteikumu. Kā arī Prasītāja vienojās ar Atbildētāju un piekrita pirms uzteikuma termiņa
beigām no 2019. gada 2. augusta izbeigt darba tiesiskās attiecības Atbildētāja vadītājā izglītības iestādē uz Darba līguma pamata. Bet Atbildētājs
apņēmās izmaksāt Prasītājai pēdējā darba dienā (2019. gada 2. augustā), darba algu par laiku līdz 2019. gada 2. septembrim, kāda būtu izmaksājama,
ja Prasītāja turpinātu darba attiecības atbilstoši līdz Uzteikuma termiņa beigām, atbilstoši Vienošanās līguma 2.1.punktā noteiktajam;
- atlīdzību par neizmantoto atvaļinājumu kāda būtu izmaksājama, ja Prasītāja turpinātu darba attiecības atbilstoši līdz uzteikuma termiņa beigām,
atbilstoši Vienošanās līguma 2.2. punktā noteiktajam;
- atlaišanas pabalstu 4 vidējo izpeļņu apmērā (Darba likuma 112.panta pirmā daļa 4.punkts),
atbilstoši Vienošanās līguma 2.3.punktā noteiktajam;
- kompensāciju 1 (vienas) mēnešalgas apmērā saskaņā ar Koplīgumu.
[1.10.1] Pušu sarunas par uzteikuma pieņemšanu notika Prasītājai kategoriski nepieņemamā un vispārēji neētiskā sarunas manierē, kas no
Atbildētāja vadītāja /pers. K/ puses izpaudās tādējādi, ka 2019. gada 1. augustā Atbildētāja vadītājs /pers. K/, Pieaugušo izglītības centra darba
kabinetā Cēsīs, Atbildētāja vadītāja un Prasītājas, kā arī Prasītājas kolēģes /pers. B/ klātbūtnē sarunas laikā lietoja tādus nepiedienīgus izteicienus,
norādot, ka parūpēsies radīt neciešamus darba apstākļus, ja Prasītāja vēlēsies turpināt darbu pie Atbildētāja.
[1.10.2] Prasītāja konkrētajos apstākļos secināja, ka no Atbildētāja puses pret Prasītāju tika veiktas diskriminējošas, pazemojošas un
psiholoģiski vardarbīgas darbības (mobings), nolūkā panākt Atbildētājam izdevīga Uzteikuma pieņemšanu uz Atbildētāja noteikumiem.
[1.10.3] 2019. gada 5. augustā Prasītāja nosūtīja Atbildētājam iesniegumu, kurā lūdza Atbildētāju izpildīt Vienošanās līgumā paredzētās
Atbildētāja saistības maksājumu veikšanā Prasītājai, 2019. gada 5. augustā Prasītāja ar elektroniskā pasta vēstuli no sava e pasta adreses (/e-pasta
adrese/) elektroniski parakstīta dokumenta veidā nosūtīja Atbildētājam iesniegumu .
[1.10.4] 2019. gada 9. augustā Prasītāja pasta korespondences veidā saņēma Atbildētāja parakstītu vēstuli “Par /pers. A/ 2019. gada 5.
augusta iesniegumu” un vēstules pielikumā pievienotu dokumenta projektu ar nosaukumu “2019. gada 1. augusta Vienošanās līguma par darba attiecību
izbeigšanu Cēsīs Nr.2019/v grozījumi”, ar Atbildētāja vadītāja /pers. K/ parakstu.
[1.10.5] Jānorāda, ka Atbildētāja pasta korespondencē Prasītājai nosūtītā vēstule nesatur dokumenta rekvizītu “Datums”, kas ir obligāts
dokumenta rekvizīts, kas papildus liecina par Atbildētāja paviršību un nolaidību lietvedības prasību ievērošanu dokumentu apritē. (skat. 2018. gada 4.
septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība.” 2.2.punkts “Dokumenta datums”.)
[1.10.6] Atbildētājs norādītajā 2019. gada 6. augustā nosūtītajā vēstulē darīja zināmu Prasītājai, ka Atbildētājs atkāpjas no Vienošanās
līguma, cita starpā Atbildētājs nemaksās Vienošanās līgumā noteiktos maksājumus,
- darba algu par laiku līdz 2019. gada 2. septembrim, kāda būtu izmaksājama, ja Prasītāja turpinātu darba attiecības atbilstoši līdz uzteikuma
termiņa beigām, atbilstoši Vienošanās līguma 2.1. punktā noteiktajam;
- atlīdzību par neizmantoto atvaļinājumu kāda būtu izmaksājama, ja Prasītāja turpinātu darba attiecības atbilstoši līdz uzteikuma termiņa beigām,
atbilstoši Vienošanās līguma 2.2.punktā noteiktajam;
- kompensāciju vienas mēnešalgas apmērā saskaņā ar Koplīgumu.
[1.10.7] Atbildētājs piedāvāja Prasītājai labprātīgi vienoties par grozījumiem Vienošanās līgumā tādējādi, ka Atbildētājs izmaksā Prasītājai,
- darba algu par laiku līdz 2019. gada 2. augustam, t. i., par 1 (vienu) dienu līdz Vienošanās līguma termiņa beigām;
- atlaišanas pabalstu 4 vidējo izpeļņu apmērā atbilstoši Vienošanās līguma 2.3.punktā noteiktajam, kas Prasītājai pienākas bezierunu kārtībā
atbilstoši Darba likuma 112. panta pirmā daļas 4. punkta noteikumiem, un ko Prasītāja ir saņēmusi ar 2019. gada 5. augustā un 6. augustā Atbildētāja
veiktajam maksājumiem.
Atbildētājs tādējādi faktiski paziņoja Prasītājai, ka vienpusēji atkāpjas no Vienošanās līgumā pielīgto maksājumu izmaksas Prasītājai un prezumē,
ka Prasītājai jāpieņem šī atkāpšanās, parakstot Vienošanās līguma grozījumus.
[1.10.8] 2019. gada 12. augustā Prasītāja nosūtīja Atbildētājam atbildi, turpmāk tekstā–Iesniegums), kurā norādīja uz nekorekto
uzteikuma izteikšanu Prasītājai, uz Vienošanās līguma noslēgšanas apstākļiem, uz pušu komunikācijas neētisko izpausmi no Atbildētāja puses iepriekš
minēto dokumentu sastādīšanas un darba attiecību izbeigšanas situācijā, aicināja Atbildētāju pienācīgi pildīt Vienošanās līgumu un noteikti paziņoja par
atteikumu parakstīt Atbildētāja piedāvātos grozījumus Vienošanās līgumā.
[1.10.9] 2019. gada 12. augustā Prasītāja ar elektroniskā pasta vēstuli no sava e pasta adreses (/e-pasta adrese/) elektroniski parakstīta
dokumenta veidā nosūtīja Atbildētājam iesniegumu, papildus adresējot analogu iesniegumu Atbildētāja augstāk stāvošajai institūcijai Latvijas Republikas
Izglītības un zinātnes ministrijai
(turpmāk–Ministrija).
[1.11] 2019. gada 13. augustā Atbildētāja iestādē pēc Atbildētāja uzaicinājuma notika četrpusīgas sarunas, kurās piedalījās no Atbildētāja
puses vadītājs /pers. K/, Ministrijas pārstāve profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece /pers. L/, Prasītāja un Prasītājas
kolēģe /pers. B/, kura ir /pers. A/ kā /amats/ vietniece un otra darbiniece, kurai uzteikts darbs pie Atbildētāja analogā kārtā kā Prasītājai.
[1.11.1] Sarunas notika nevis nolūkā atrisināt Prasītājas un Atbildētāja konfliktu pēc būtības uzteikuma un vienošanās līguma saistību
neizpildes kontekstā, bet gan tikai un vienīgi nolūkā pierunāt Prasītāju labprātīgi parakstīt Atbildētāja sastādītos grozījumus Vienošanās līgumā atbilstoši
Atbildētāja izteiktajai grozījumu redakcijai.
[1.11.2] Ministrijas pārstāve /pers. L/ vairākkārtīgi sarunā norādīja uz apstākli, ka Atbildētāja vadītājs esot kļūdījies Vienošanās līguma
sastādīšanā, kas Atbildētājam nozīmējot neiespējamību pildīt Vienošanās līgumā uzņemtās maksājuma saistības pret Prasītāju.
[1.11.3] Ministrijas pārstāve /pers. L/ sarunā gan neminēja, kāda veida kļūdu Ministrija konstatē Atbildētāja vadītāja /pers. K/ rīcībā
Vienošanās līguma noslēgšanā–tiesisku, faktisku un/vai vēl cita veida kļūdu.
[1.11.4] Vienlaikus Ministrijas pārstāve Prasītājai vairākkārt norādīja, ka Vienošanās ietverot rakstisku atrunu, ka tā noslēgta bez maldības,
viltus vai spaidiem, ko attiecināja uz Prasītājas argumentiem, kādos apstākļos notika uzteikuma pieņemšana no Prasītājas puses. Tajā pat laikā Ministrijas
pārstāve /pers. L/ neattiecināja šo pašu argumentu attiecībā uz Atbildētāju par vadītāja /pers. K/ it kā pieļauto kļūdu Vienošanas sastādīšanā, kas liedzot
Atbildētājam pildīt maksājuma saistības pret Prasītāju.
[1.11.5] Ministrijas pārstāve cita starpā norobežojās no atbildes un/vai komentāra Prasītājai daļā par uzteikuma un Vienošanās līguma
noslēgšanas apstākļiem, kādos tika nostādīta Prasītāja, būdama spiesta atrasties no Atbildētāja kā darba devēja beztiesiski atkarīgā situācijā, būdama
spiesta uzklausīt Atbildētāja vadītāja /pers. K/ emocionāli vardarbīgus izteikumus savā adresē par situācijas attīstību gadījumā, ja Prasītāja nepieņems
Atbildētāja sākotnēji izvirzītos nosacījumus uzteikuma un Vienošanās līguma parakstīšanā atbilstoši Atbildētāja piedāvātajai dokumentu redakcijai.
[1.11.6] Pušu sarunas 2019. gada 13. augustā noslēdzās bez jebkāda situācijas risinājuma piedāvājuma no Atbildētāja un Ministrijas
pārstāves puses. Tādējādi Prasītāja konstatē, ka viss augstāk minētais ir primāri tieši un konkrēti vērsts pret Prasītāju nolūkā panākt sākotnēju
Uzteikuma pieņemšanu atbilstoši Atbildētāja nosacījumiem uz Vienošanās līguma noteikumiem, sekundāri–Atbildētājam nekavējoties atkāpjoties no
Vienošanās līguma maksājumu saistību izpildes pienācīgā kārtā (pilnā apjomā un pielīgtā termiņā), līdzko Prasītāja bija parakstījusi Atbildētājam vēlamos
dokumentus.
[1.11.7] Prasītāja uzskata par nepieciešamu norādīt, ka Darba līguma Uzteikumā konstatēts, ka 1.1. ievērojot Publiskas personas finanšu
līdzekļu un mantas izšķērdēšanas , t.i. no valsts un pašvaldību budžetiem finansētu iestāžu [..] rīcībai [..] jābūt lietderīgai [..] lai mērķi sasniegtu ar mazāko
finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu [..].”; “[..] saimniecisku un organizatorisku apstākļu dēļ /Nosaukums A/(turpmāk–/Nosaukums A/) vadības
struktūrā un amatu sarakstā nav iekļauts, tādējādi 2019. gada 1. augustā tiek likvidēts amats “Pieaugušo izglītības centra /amats/ [..]”.
[1.12] Atbildētājs, veicot /Nosaukums/ pievienošanas Priekuļu tehnikumam nodrošināšanas plāna izpildi, nav, piemēram, veicis vispārējo
Prasītājas darba izvērtējamu pirms Uzteikuma izteikšanas. Uzteikumā nav norādīts tā tiesiskais pamatojums, norādīta tikai nomināla atsauce uz Darba
likuma normu, uz kuru Uzteikums balstīts. Vienlaikus Atbildētāja darbībā tiek saglabāta funkcija Pieaugušo izglītības nodrošināšana. Prasītāja šo
Uzteikumu uzskata par nepamatotu un neatbilstošu likumā noteiktajai darba līguma uzteikšanas kārtībai, tāpēc tas atzīstams par spēkā neesošu sekojošu
apsvērumu dēļ.
[1.12.1] Darba likuma (turpmāk tekstā–DL) 101. panta pirmā daļa 9. punkts paredz, ka darba devējs ir tiesīgs vienpusēji uzteikt darba
līgumu, ja tiek samazināts darbinieku skaits. Savukārt DL 104. pants nosaka, ka darbinieku skaita samazināšana ir darba līguma uzteikums tādu iemeslu
dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai viņa spējām, bet ir pietiekami pamatots ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai
līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā.
[1.12.2] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments vairākkārt norādījis, ka minētais uzteikuma pamats ir
piemērojams gadījumos, ja uzņēmumā veiktu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu dēļ attiecīgajam darbiniekam
objektīvi nav iespējams saglabāt iepriekšējos darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus.
[1.13.3] Līdz ar to tiesām ir pienākums pirmām kārtām noskaidrot, vai uzņēmumā ir veikti kādi no iepriekšminētajiem pasākumiem un kāds
ir bijis to raksturs un ietekme uz attiecīgā darbinieka nodarbinātības noteikumiem.
[1.13.4] Gan juridiskajā literatūrā (sk., piemēram, Ingus Gailums „Darba likums, Komentāri. Tiesu prakse 3.grāmata”, 57.1pp.), gan tiesu
praksē uzsvērts, ka saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīgu pasākumu veikšana uzņēmumā pati par sevi nevar būt iemesls viena vai vairāku
darbinieku atbrīvošanai; darba devējam ir jāpamato, kāpēc jaunajos apstākļos ir objektīvi nepieciešama darbinieku skaita samazināšana un kā tieši
konkrēto pasākumu veikšana noved pie objektīvas nepieciešamības uzteikt tieši konkrētā darbinieka darba līgumu.
[1.13.5] Tiesai piekrīt vērtēšanai faktu un dokumentu kopums, kas apliecina, ka Atbildētājs turpina veikt Prasītājas vadītās struktūrvienības
funkciju un turpina sniegt pieaugušo izglītības (mūža izglītības) iestādes pakalpojumu (kursu, semināru, lekciju organizēšana, mācību kursu pasniedzēju
piesaiste, u.tml.), tādējādi Prasītājas tiešie darba pienākumi, tiesiski ticami atbilstoši Amata apraksta saturam būtībā tikuši pārnesti uz citu darbinieku, jo
Prasītājas darba pienākumi neprezumē automātisku un/vai elektronisku un/vai mākslīgā intelekta, t. i., cilvēka neveiktu darbību izpildi funkcijas
nodrošināšanā.
[1.13.6] Prasītāja norāda, ka 2019. gada 19. augustā interneta vietnē www. cesis.lv/pasvaldība/kontakti joprojām iekļauta informācija par
Pieaugušo izglītības centru, kas publiskajā telpā ļauj ticami prezumēt, ka Pieaugušo izglītības centrs joprojām turpina darbību, norādīts aktuāls telefona
numurs, par kuru iespējama saziņa, vai konkrētā gadījumā kādu personu, vai institūciju, funkciju turpinātāju.
[1.13.7] Prasītāja uzskata, ka Atbildētājs nav veicis tādus objektīvus un neatliekamus saimnieciskus, organizatoriskus, tehnoloģiskus vai
līdzīga rakstura pasākumus, kas objektīvi un cēloņsakarīgi noved pie neiespējamības turpināt Prasītājas darbu.
[1.13.8] Prasītāja uzskata, ka, izvērtējot jautājumu, vai Atbildētāja iestādē ir veikti neatliekami saimnieciski, organizatoriski, tehnoloģiski vai
līdzīga rakstura pasākumi, kas objektīvi noved pie neiespējamības turpināt konkrēta darbinieka nodarbināšanu, nav būtiskas nozīmes darbinieku amatu
formālajiem nosaukumiem, nav nozīmes struktūrvienības kā nominālas vienības likvidācijai, bet gan ir piedodama nozīme tam, ka iestāde turpina
Pieaugušo izglītības centra struktūrvienības funkciju izpildi pilnā mērā, piedodama nozīme tieši katra konkrētā darbinieka veicamajam darbam. Sekojoši,
formāla Pieaugušo izglītības centra /amats/ amata likvidēšana nevar būt par pamatu apgalvojumam, ka Atbildētāja iestādē ir veikti tādi pasākumi, kas
objektīvi noved pie neiespējamības turpināt konkrētā darba veikšanu un Prasītājas nodarbināšanu. Turklāt, DL 104.panta izpratnē, kādas darbinieka
amata vietas likvidēšana ir iestādes veiktu organizatorisko, tehnoloģisko, saimniecisko vai līdzīga rakstura pasākumu rezultāts nevis pat organizatoriskais,
saimnieciskais vai tehnoloģiskais.
[1.13.9] Līdz ar to, secināms, ka /Nosaukums A/ nav veikti tādi pietiekami pamatoti un neatliekami saimnieciski, organizatoriski,
tehnoloģiski vai līdzīga rakstura pasākumi (t. sk. reorganizācijas ietvaros), kas objektīvi un cēloņsakarīgi pamatotu Prasītājas darba līguma uzteikumu un
varētu kalpot par uzteikuma tiesisko pamatu DL 104. panta pirmās daļas izpratnē.
[1.13.10] Gluži pretēji, lēmums izbeigt darba tiesiskās attiecības tieši ar Prasītāju acīmredzot ir pamatots ar precīzi konstatējamiem
subjektīviem apsvērumiem, ko tieši pauda Atbildētāja vadītājs /pers. K/ attiecībā pret Prasītāju uzteikuma un Vienošanās līguma noslēgšanas saistībā un
visa uzteikuma pieņemšanas un Vienošanās līguma noslēgšanas procedūrā, kam nav sakara nedz ar Prasītājas darba pieredzi un kvalifikāciju, nedz ar
Prasītājas veiktā darba kvalitāti, vai Prasītājas uzvedību, nedz ar kādām objektīvām izmaiņām Atbildētāja iestādē, kas izslēgtu Prasītājas turpmāku
nodarbināšanu. Tādējādi, Prasītājas darba līguma Uzteikumu nevar atzīt par objektīvi un tiesiski pamatotu.
[1.13.11] Turklāt, pretēji DL 102. panta prasībām, kas nosaka, ka uzteicot darba līgumu, darba devējam ir pienākums rakstveidā paziņot
darbiniekam par tiem apstākļiem, kas ir darba līguma uzteikuma pamatā, uzteikumā nav konkrēti un detalizēti norādīts, kādi faktiskie apstākļi ir Prasītājas
darba līguma uzteikuma pamatā, bet tikai vispārīgi norādīts, ka “[..] struktūrā un amatu sarakstā nav iekļauts amats “Pieaugušo izglītības centra /amats/
[..]”, “[..] tiek likvidētā struktūrvienība “Pieaugušo izglītības centrs”, t. sk., amats “Pieaugušo izglītības centra /amats/ [..]”.
[1.13.12] No uzteikuma un prasības pieteikuma pielikumā pievienotā /Nosaukums A/ lēmuma izraksta nekādā veidā nav iespējams izprast,
kādas tieši faktiskās darbības būtu veiktas it kā notiekošās iestādes „reorganizācijas” un „budžeta optimizācijas” ietvaros, un tieši kā tās objektīvi
radījušas neiespējamību turpināt Prasītājas nodarbināšanu uzteikuma izsniegšanas brīdī.
[1.13.13] Arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts vairākos spriedumos norādījis, ka uzteikuma pamatā esošie apstākļi norādāmi
tādā apmērā, lai būtu iespēja pārbaudīt uzteikuma pamatotību. Tādējādi, Atbildētājam pienācīgi neizpildot DL 102. panta prasību paziņot Prasītājai par
darba līguma Uzteikuma pamatā esošajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, par Prasītājas darba izvērtējumu pirms Uzteikuma izteikšanas,
Prasītājai ir būtiski ierobežotas iespējas izvērtēt Uzteikuma pamatojumu un to apstrīdēt, kas vērtējams kā būtisks Prasītājas tiesību aizskārums.
[1.13.14] Atbildētājs nav izpildījis arī DL 108. panta noteikto pienākumu izvērtēt priekšrocības turpināt darba attiecības darbinieku skaita
samazināšanas gadījumā, kas arī atzīstams par būtisku darba līguma uzteikšanas kārtības pārkāpumu un Prasītājas tiesību un interešu ievērojamu
aizskārumu. Ņemot vērā visu augstāk minēto, secināms, ka Prasītājas darba līgumā Uzteikums nav tiesiski pamatots un ir būtiski pārkāpta noteiktā Darba
līguma uzteikšanas kārtība. DL 124.panta pirmā daļa nosaka, ja darba devēja uzteikums nav tiesiski pamatots vai ir pārkāpta noteiktā darba līguma
uzteikšanas kārtība, tas saskaņā ar tiesas spriedumu atzīstams par spēkā neesošu.
[1.13.15] DL 124. panta otrā daļa paredz, ka darbinieks, kurš atlaists no darba, pamatojoties uz darba devēja uzteikumu, kas atzīts par
spēkā neesošu, vai arī kā citādi pārkāptas darbinieka tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības, saskaņā ar tiesas spriedumu atjaunojams iepriekšējā
darbā. Uzteikums atzīstams par spēkā neesošu, Prasītāja atjaunojams darbā /Nosaukums A/ Pieaugušo izglītības centra /amats/ amatā vai citā amatā, uz
kuru pārnestas /amats/ amata funkcijas.
[1.14] Vidējās izpeļņas piedziņa par darba piespiedu kavējuma laiku.
[1.14.1] DL 126. panta pirmajā daļā noteikts, ka darbiniekam, kas prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā, saskaņā ar
tiesas spriedumu izmaksājama vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Atlīdzība par visu darba piespiedu kavējuma laiku izmaksājama arī
gadījumā, ja tiesa, kaut arī pastāv pamats darbinieku atjaunot iepriekšējā darbā, pēc viņa lūguma izbeidz darba tiesiskās attiecības ar tiesas spriedumu.
Prasības celšanas brīdī, no 2019. gada 2. augusta līdz 2019. gada 21. augustam, darba kavējums sastāda 13 (trīspadsmit) darba dienas.
[1.14.2] Prasītājas dienas vidējā izpeļņa aprēķināta atbilstoši DL 75. panta piektās daļas noteikumiem, kas nosaka, ka dienas vidējo
izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu.
[1.14.3] Pēdējo sešu mēnešu laikā Prasītājam izmaksāta neto darba samaksa, t.sk. kompensācija par atvaļinājumu, kopsummā 5164.18
EUR (811.73 + 811.73 + 811.73 + 538.91 + 573.84 + 808.12 + 808.12). Minēto ap liecina prasības pieteikuma pielikumā pievienotie bankas konta
pārskati. 2019. gada 5. augustā izmaksātajās summās tika iekļauta arī apmaksa par atlaišanas pabalstu un kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu,
līdz ar to šī prasības pieteikuma pielikumā pievienotajos bankas konta pārskatos ir uzrādītas lielākas summas nekā izmantotas darba samaksas
kopsummas aprēķinā. Darba samaksas aprēķins atspoguļo Prasītājai izmaksāto neto darba samaksu.
[1.14.4] No Atbildētāja 2019. gada 5. augustā saņemtais atlaišanas pabalsts sastāda 3169.41 EUR un kompensācija par neizmantoto
atvaļinājumu sastāda 1511.85 EUR, kopā 4681.26 EUR. Minēto apliecina prasības pieteikuma pielikumā pievienotais Prasītājas bankas konta pārskats.
Savukārt pēdējo sešu mēnešu laikā Prasītāja nostrādājusi 118 (simts astoņpadsmit) dienas. Tādējādi, Prasītājas dienas vidējā neto izpeļņa sastāda 43.76
EUR (5164.18 EUR : 118 dienas). Prasītājas mēneša vidējā neto izpeļņa sastāda 860.69 EUR. Attiecīgi vidējā izpeļņa, kas piedzenama par darba
piespiedu kavējuma laiku prasības celšanas brīdī sastāda 43.76 EUR x 13 dienas = 568.88 EUR.
[1.14.5] Papildus augstāk norādītajai neto vidējai izpeļņai, Atbildētājam jāaprēķina un jāiemaksā budžetā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un
valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas (darbinieka daļa un darba devēja daļa). Vidējās izpeļņas aprēķins par darba piespiedu kavējuma laiku
tiks precizēts uz lietas izskatīšanas dienu.
1.15]. Par mediācijas izmantošanu.
[1.15.1] Atbilstoši Civilprocesa likuma 128. panta otrās daļas 5.1 punkta noteikumiem Prasītāja norāda, ka mediācijas izmantošana strīda
risināšanai pirms vēršanās tiesā nav notikusi. Ņemot vērā Atbildētāja sistēmiski veiktās psihoemocionāli vardarbīgās darbības pret Prasītāju
reorganizācijas laikā un Darba līguma uzteikuma izsniegšanas procedūras laikā, Prasītāja aktuālajā tiesvedībā nevēlas izmantot mediāciju un noraida tās
iespējamību.
[1.16] Vadoties no Darba likuma 75.panta piektās daļas, 101. panta pirmās daļas 9. punkta, 102., 104., 108. un 122. panta, 123. panta
pirmās, otrās, trešās daļas, 124.panta pirmās, otrās daļas, 126. panta pirmās daļas, Civilprocesa likuma 1., 43. panta pirmās daļas 1.pk. 39., 44., 74.,
93., 127.,128. un 129.panta Prasītāja/pers. A/ lūdz tiesu – atzīt par spēkā neesošu 2019. gada 1. augusta /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas
numurs/, Darba līguma uzteikumu; atzīt par spēkā neesošu 2019. gada 1. augusta Vienošanās līgumu par darba attiecību izbeigšanu Nr.2019/v; atjaunot
/pers. A/ darbā /Nosaukums A/, Pieaugušo izglītības centra /amats/ amatā; piedzīt no /Nosaukums A/ par labu /pers. A/ vidējo izpeļņu par visu darba
piespiedu kavējuma laiku neto izpeļņas apmērā, kas prasības celšanas dienā sastāda 568.88 EUR par 13 (trīspadsmit darba kavējuma dienām); uzlikt
/Nosaukums A/ par pienākumu papildus aprēķināt un iemaksāt budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli un obligātās valsts sociālās apdrošināšanas
iemaksas (darbinieka un darba devēja daļu) par /pers. A/, piedzīt no /Nosaukums A/ par labu /pers. A/ morālo kompensāciju par darba tiesisko
attiecību nelikumīgu izbeigšanu divu vidējo mēnešalgu apmērā, jeb tādas summas apmērā, kas tiesas ieskatā rod pienācīgu /pers. A/ kā darbinieka
aizskarto tiesību noregulējumu nemorālas kompensācijas izmaksas pamata; piedzīt no /Nosaukums A/, par labu /pers. A/ visus tiesāšanās izdevumus to
faktiskajā apmērā lietas iztiesāšanas dienā;
[1.16.1] Prasības papildinājumos /pers. A/ norādījusi, ka neuztur prasību par atjaunošanu darbā un lūdz izbeigt darba tiesiskās attiecības ar
tiesas spriedumu. Lūdz piedzīt no Atbildētāja darba algu par piespiedu darba kavējumu 15114 EUR, samaksu par neizmantoto atvaļinājumu 1211.87
EUR, kopā 16325.87 EUR, nosakot nekavējošu tiesas sprieduma izpildi.
[2.] 2019. gada 21. augustā /pers. B/ cēlusi prasību tiesā pret /Nosaukums A/ par darba līguma uzteikuma un vienošanās par darba līguma
izbeigšanu atzīšanu par spēkā neesošām, atjaunošanu darbā, darba piespiedu kavējuma un morālā kaitējuma piedziņu.
Prasībā norādīti sekojoši apstākļi.
[2.1] 2006. gada 1. novembrī starp Cēsu rajona pašvaldības Pieaugušo Izglītības centru, nodokļu maksātāja reģistrācijas Nr. /reģistrācijas
numurs/, kā darba devēju, un /pers. B/ (turpmāk – Prasītāja) kā darbinieci, tika noslēgts Darba līgums Nr. 12A, turpmāk tekstā Darba līgums. Darba
devējs pieņēma Prasītāju darbā par Cēsu rajona pašvaldības Pieaugušo Izglītības centra /amats/ pieaugušo izglītības organizatoriskajos jautājumos.
Darba līguma 1.3 punktā, noteikts, ka Prasītāja uzsākusi darbu pie darba devēja 1996. gada 1. augustā.
[2.2] 2010. gada 4. janvārī starp Cēsu Pieaugušo izglītības centru, kā darba devēju un Prasītāju tika parakstīta Vienošanās par
grozījumiem 2006. gada 1. novembra darba līgumā Nr. 12A, kurā tika izdarīti grozījumi Darba līgumā attiecībā uz darba devēju, pamatojoties uz 2009.
gada 29. decembra lēmumu Nr.621 “Par “Cēsu Pieaugušo izglītības centrs”, kas noteica darba devēja nosaukuma maiņu no Cēsu rajona pašvaldības
Pieaugušo Izglītības centrs uz Cēsu Pieaugušo izglītības centrs un noteica citus Vienošanās dokumentā iekļautos grozījumus atbilstoši dokumenta saturam.
[2.3] 2018. gada 25. maijā starp Cēsu novada pašvaldību no vienas puses un starp /Nosaukums/, nodokļu maksātāja reģistrācijas
Nr./reģistrācijas numurs/, kā darba devēju, no otras puses, un Prasītāju kā darbinieku, no trešās puses, tika parakstīti Grozījumi 2006. gada 1. novembra
noslēgtajā darba līgumā Nr. 12A, pamatojoties uz 2018. gada 8. marta Cēsu novada domes lēmumu Nr.260 “Par Cēsu Pieaugušo izglītības centra
pievienošanu /Nosaukums/”, protokols Nr.4, 1.p., kurā tika panākta vienošanās, ka Prasītāja turpina uz nenoteiktu laiku noslēgtās darba tiesiskās
attiecības ar /Nosaukums/, Prasītājai tika noteikta mēnešalga 825.00 EUR apmērā. 2016. gada 16. decembrī /Nosaukums/, nodokļu maksātāja
reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, darbinieku kopsapulcē ticis pieņemts Darba devēja un darbinieku darba koplīgums (turpmāk–Koplīgums).
Koplīgums tādējādi secīgi noteica arī Prasītājas un darba devēja, /Nosaukums/, tiesisko attiecību reglamentāciju.
[2.4] 2018. gada 1. oktobrī starp /Nosaukums/ kā darba devēju un Prasītāju, kā darba ņēmēju, tika noslēgta Vienošanās par grozījumiem
2006. gada 1. novembrī noslēgtajā Darba līgumā Nr. 12A, kurā Prasītājai tika noteikta darba alga par Darba līgumā un 2018. gada 25. maija
/Nosaukums/amata aprakstā noteikto pienākumu izpildi 900.00 EUR apmērā. 2019. gada 28. jūnijā starp Cēs/Nosaukums/ kā darba devēju un
Prasītāju, kā darba ņēmēju, tika noslēgta Vienošanās grozījumiem 2006. gada 1. novembra Darba līgumā Nr. 12A, kurā tika izdarīti grozījumi Darba
līgumā attiecībā uz darba devēju, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 2019. gada 17. janvāra rīkojumu Nr .27 “Par /Nosaukums/”,
kas noteica darba devēja maiņu no /Nosaukums/ uz /Nosaukums A/, izglītības iestādes reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese /adrese/
(turpmāk –Atbildētājs). Tādējādi atbilstoši 2019. gada 28. jūnija Vienošanās par grozījumiem Darba līgumā līdz 2019. gada 1. augustam Prasītāja
atradās darba attiecībās ar /Nosaukums/; sākot no 2019. gada 1. augusta Prasītāja atradās darba attiecībās ar Atbildētāju.
[2.5] Saskaņā ar Darba līgumu Prasītāja bija nodarbināta pie Atbildētāja (Prasītājas sākotnējā darba devēja–Cēsu novada pašvaldības,
aktuāli /Nosaukums/, kurš ir sākotnējā darba devēja tiesību un saistību pārņēmējs aktuālajā periodā) Pieaugušo izglītības centra /amats/ amatā. Prasītāja
strādāja pie darba devēja 23 (divdesmit trīs) gadus kopš 1996. gada 1. augusta. Prasītāja savus darba pienākumus veica ar vislielāko rūpību, un
Atbildētājs Prasītājam ne reizi nav izteicis kādas pretenzijas saistībā ar Prasītājas darbu, ne arī piemērojis disciplinārsodu. Jānorāda, ka darba devējs vēl
2018. gada 1. oktobrī, noslēdzot kārtējos grozījumus Darba līgumā, noteica Prasītājai algas pielikumu, kas liecina par darba devēja apmierinātību ar
Prasītājas veiktā darba pienākumu izpildi.
[2.6] 2019. gada 22. jūlijā Atbildētājs, tolaik /Nosaukums/, tās biroja vadītājas /pers. I/ personā izsniedza Prasītājai Paziņojumu par līguma
Grozījumiem vai uzteikumu Nr.2-16, turpmāk tekstā Paziņojums. Atbildētājs, biroja vadītājas /pers. I/ personā, nodeva Prasītājai dokumentu papīra
dokumenta veidā, Paziņojums nebija parakstīts no Atbildētāja Prasītāja birojā. Prasītāja saņēma Atbildētāja izdrukāto Paziņojuma dokumenta projektu
un paskaidroja biroja vadītājai, ka sākotnēji iepazīsies ar dokumentu un secīgi sniegs atbildi darba devējam.
[2.7] Prasītāja iepazinās ar Paziņojuma saturu, izvērtēja Paziņojumā norādītos faktus, secināja, ka darba devējs paredzējis kategoriskā
kartībā panākt Darba līguma grozījumus un/vai izteikt Darba līguma uzteikumu, kas no dokumenta satura nebija viennozīmīgi secināms. Vienlaikus
Prasītāja izvērtēja faktus, ka Paziņojumu no Atbildētāja vadītāja puses neparakstītā dokumenta izteiksmē bez darba devēja vadītāja /pers. J/ paraksta
viņai izsniedza Atbildētāja biroja vadītāja /pers. I/;
[2.8] Atbildētāja, tolaik /Nosaukums/, vadītājs /pers. J/ personīgi bija saņēmis darba uzteikumu no Cēsu novada pašvaldības, kas Prasītājai
lāva provizoriski vērtēt, ka uzteikumu saņēmušais /pers. J/ izvairās uzņemties personīgu atbildību par Prasītājas darba uzteikuma noformēšanu neilgi pirms
savu personīgo darba attiecību beigām;
[2.9] Prasītāja tādējādi saskatīja apzinātu situācijas novilcināšanu no darba devēja puses attiecībā pret sevi, jo Prasītājai pastāvēja faktisks,
tiesisks pamats vērtēt, ka kādas personas vai personu grupa Cēsu novada pašvaldībā vai Atbildētāja struktūrā tomēr koordinē Prasītājas darba
uzteikuma procedūru, ja zināms, ka /pers. J/ personīgi nebija darba devēja viedokļa paudējs un neuzņēmās atbildību pret Prasītāju, neparakstot
Paziņojumu (uzteikuma) dokumentus;
[2.10] Cēsu novada pašvaldībai bija iespēja risināt Prasītājas darba uzteikuma situāciju personīgi vai, piemēram, ar atsevišķu rīkojumu iecelt
atbildīgo personu Atbildētāja struktūrā situācijā, kurā Atbildētājs vēlējās uzteikt Prasītājai darba attiecības, tomēr ne Atbildētājs, ne Cēsu novada
pašvaldība nerīkojās atbilstoši Atbildētāja reorganizācijas dokumentācijā noteiktajām darbībām, kam tika piedots rekomendējošs raksturs,
[2.11] Cēsu novada pašvaldība un /Nosaukums/ nostādīja Prasītāju beztiesiskā nogaidīšanas un neizpratnes situācijā par darba attiecību
pārtraukšanu vai turpināšanu, turklāt līdz Atbildētāja stāšanās Prasītājas darba devēja vietā bija palikušas vien 8 (astoņas ) dienas;
[2.12] Paziņojuma projektam bija piešķirts pat dokumenta lietvedības numurs, kas ļāva prezumēt dokumenta projekta atbilstību Atbildētāja
lietvedībā sastādītu dokumentu aprites prasībām;
[2.12.1] Paziņojuma forma cita starpā Prasītājai ļāva secināt, ka Atbildētājs sastādījis Paziņojumu ar viennozīmīgu mērķi panākt no
Prasītājas Darba līguma uzteikuma nekavējošu pieņemšanu un vienošanās parakstīšanu par darba attiecību izbeigšanu Atbildētājam vēlamā veidā, kas
kopumā Prasītājai ļāva izdarīt secinājumu, ka Atbildētājs vēlas panākt no Prasītājas "piespiedu labprātīgā kārtībā" darba attiecību izbeigšanu. Prasītāja
vērtē, ka Atbildētāja rīcība bija vērsta uz mērķi panākt, ka Prasītāja pieņem Atbildētāja uzteikuma nosacījumus, cita starpā, ka Prasītāja “iedomāti
labprātīgi” vienojas ar Atbildētāju, bet nav tiesīga izmantot Darba likumā noteiktā mēneša termiņu darba uzteikuma gadījumā. Jānorāda, ka Darba likumā
noteiktais mēneša termiņš, t.sk., arī no labas pārvaldības prakses, ir paredzēts, lai darbinieks, kuram uzsaka darbu, varētu izsvērt situāciju, sagatavoties
uzteikuma rezultātā radušamies apstākļiem, t. sk., meklēt jaunu darba vietu.
[2.12.2] 2019. gada 23. jūlijā, pārstāvot Prasītājas /pers. B/ intereses, Pieaugušo izglītības centra struktūrvienības vadītāja /pers. A/
sastādīja rakstveida atbildi Atbildētājam par saņemto Paziņojumu, turpmāk tekstā Iesniegums I, kurā detalizēti norādīja uz Paziņojuma neatbilstību Darba
likuma tiesību normu reglamentācijai, norādīja uz virkni pārkāpumu Paziņojuma sastādīšanas gaitā un Paziņojuma saturā. 2019. gada 23. jūlijā Prasītāja
ar elektroniskā pasta vēstuli no sava e pasta adreses elektroniski parakstīta dokumenta veidā nosūtīja Atbildētājam iesniegumu , kurā kategoriski
noliedza iespēju vienoties ar Atbildētāju uz Paziņojumā norādītajiem pamatiem.
[2.12.3] Pēc iesnieguma nosūtīšanas Atbildētājam no viņa puses netika veiktas nekādas tiesiskas, ne faktiskas darbības kontekstā ar
Darba līgumu grozījumu panākšanu un/vai tiesiski sastādīta uzteikuma izsniegšanu Prasītājai.
[2.12.4] 2019. gada 1. augustā Atbildētājs, tā vadītāja /pers. K/ personā izsniedza Prasītājai 2019.gada 1. augusta datētu dokumentu
Nr.1-19 “Par darba līguma uzteikumu”, kuru bija parakstījis Atbildētāja vadītājs, un 2019. gada 1. augusta datētu dokumentu Nr. 2019/v “Vienošanās
līgums par darba attiecību izbeigšanu”, kuru bija parakstījis Atbildētāja vadītājs. Tā kā abi dokumenti saturēja virkni kļūdainu formulējumu un ierakstu,
Prasītāja norādīja uz dokumenta trūkumiem un kļūdaini sastādītos dokumentus neparakstīja, lūdza sastādīt dokumentus korektā redakcijā.
[2.12.5] Secīgi Atbildētājs laboja kļūdas un izsniedza Prasītājai un Prasītāja parakstīja izsniegtos dokumentus, tādējādi vienojoties ar
Atbildētāju, 2019. gada 1. augusta dokumentu Nr.1-19 “Par darba līguma uzteikumu” (turpmāk – Uzteikums), 2019. gada 1. augusta dokumentu
Nr. 2019/v “Vienošanās līgums par darba attiecību izbeigšanu”, turpmāk tekstā Vienošanās līgums.
[2.16] Tādējādi 2019. gada 1. augustā Prasītāja vienojās ar Atbildētāju, ievērojot Uzteikumā un Vienošanās līgumā paredzētās pušu
saistības, atbilstoši kurām Prasītāja saņēma Atbildētāja Darba līguma uzteikumu. Kā arī Prasītāja vienojās ar Atbildētāju un piekrita pirms uzteikuma
termiņa beigām ar 2019. gada 2. augustu izbeigt darba tiesiskās attiecības Atbildētāja vadītājā izglītības iestādē uz Darba līguma pamata. Bet Atbildētājs
apņēmās izmaksāt Prasītājai pēdējā darba dienā (2019. gada 2. augustā) darba algu par laiku līdz 2019. gada 2. septembrim, kāda būtu izmaksājama,
ja Prasītāja turpinātu darba attiecības atbilstoši līdz Uzteikuma termiņa beigām, atbilstoši Vienošanās līguma 2.1.punktā noteiktajam; atlīdzību par
neizmantoto atvaļinājumu kāda būtu izmaksājama, ja Prasītāja turpinātu darba attiecības atbilstoši līdz Uzteikuma termiņa beigām, atbilstoši Vienošanās
līguma 2.2. punktā noteiktajam; atlaišanas pabalstu 4 vidējo izpeļņu apmērā (Darba likuma 112. panta pirmā daļa 4. punkts), atbilstoši Vienošanās līguma
2.3. punktā noteiktajam; kompensāciju vienas mēnešalgas apmērā saskaņā ar Koplīgumu.
[2.16.1] Prasītāja norāda, ka pušu sarunas par Uzteikuma pieņemšanu notika Prasītājai kategoriski nepieņemamā un neētiskā sarunas
manierē, kas no Atbildētāja puses izpaudās tādējādi, ka 2019. gada 1. augustā Atbildētājs vadītājs /pers. K/, Pieaugušo izglītības centra darba kabinetā
Cēsīs, Atbildētāja vadītājs un Prasītājas, kā arī Prasītājas kolēģes /pers. A/ klātbūtnē sarunas laikā /pers. K/ lietoja tādus nepieņemamus izteicienus,
norādot, ka radīs neciešamus darba apstākļus.
[2.16.2] Prasītāja konkrētajos apstākļos secināja, ka no Atbildētāja puses pret Prasītāju tika veiktas diskriminējošas, pazemojošas un
psiholoģiski vardarbīgas darbības (mobings), nolūkā panākt Atbildētājam izdevīga Uzteikuma pieņemšanu uz Atbildētāja noteikumiem.
[2.16.3] 2019. gada 5. augustā Prasītāja nosūtīja Atbildētājam iesniegumu no e pasta adreses (/e-pasta adrese/) elektroniski parakstīta
dokumenta veidā, kurā lūdza Atbildētāju izpildīt Vienošanās līgumā paredzētās saistības.
[2.16.4] 2019. gada 8. augustā Prasītāja pasta korespondences veidā saņēma Atbildētāja parakstītu vēstuli “Par /pers. B/ 2019. gada 5.
augusta iesniegumu” un vēstules pielikumā pievienotu dokumenta projektu ar nosaukumu “2019. gada 1. augusta Vienošanās līguma par darba attiecību
izbeigšanu Cēsīs Nr.2019/v grozījumi”, ar Atbildētāja vadītāja /pers. K/ parakstu. Jānorāda, ka Atbildētāja pasta korespondencē Prasītājai 2019. gada
nosūtītā vēstule nesatur dokumenta rekvizītu “Datums”, kas ir obligāts dokumenta rekvizīts, kas papildus liecina par Atbildētāja paviršību un nolaidību
lietvedības prasību ievērošanu dokumentu apritē. (skat. 2018. gada 4. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.558 “Dokumentu izstrādāšanas un
noformēšanas kārtība” 2.2. punkts “Dokumenta datums”).
[2.16.5] Atbildētājs norādītajā 2019. gada 6. augusta vēstulē darīja zināmu Prasītājai, ka Atbildētājs atkāpjas no Vienošanās līguma, cita
starpā Atbildētājs nemaksās Vienošanās līgumā noteiktos maksājumus – darba algu par laiku līdz 2019. gada 2. septembrim, kāda būtu izmaksājama, ja
Prasītāja 2.1. punktā noteiktajam; ja turpinātu darba attiecības atbilstoši līdz uzteikuma termiņa beigām, atbilstoši Vienošanās līgumam atlīdzību ar
neizmantoto atvaļinājumu kāda būtu izmaksājama, ja Prasītāja turpinātu darba attiecības atbilstoši līdz uzteikuma termiņa beigām, atbilstoši Vienošanās
līguma 2.2.punktā noteiktajam un kompensāciju 1 (vienas) mēnešalgas apmērā saskaņā ar Koplīgumu.
[2.16.6] Atbildētājs piedāvāja Prasītājai labprātīgi vienoties par grozījumiem Vienošanās līgumā tādējādi, ka Atbildētājs izmaksā Prasītājai
darba algu par laiku līdz 2019. gada 2. augustam, t.i., par 1 (vienu) dienu, atlaišanas pabalstu 4 vidējo izpeļņu apmērā atbilstoši Vienošanās līguma
2.3. punktā noteiktajam, ko Prasītāja ir saņēmusi ar 2019. gada 2. augustā un 6. augustā Atbildētāja veiktajam maksājumam.
[2.16.7] Atbildētājs tādējādi faktiski paziņoja Prasītājai, ka vienpusēji atkāpjas no Vienošanās līgumā pielīgto maksājumu izmaksas
Prasītājai un prezumē, ka Prasītājai jāpieņem šī atkāpšanās, parakstot Vienošanās līguma grozījumus.
[2.16.8] 2019. gada 12. augustā Prasītāja nosūtīja Atbildētājam atbildi norādīja uz nekorekto Uzteikuma izteikšanu Prasītājai, uz
Vienošanās līguma noslēgšanas apstākļiem, uz pušu komunikācijas neētisko izpausmi no Atbildētāja puses iepriekš minēto dokumentu sastādīšanas un
darba attiecību izbeigšanas situācijā, aicināja Atbildētāju pienācīgi pildīt Vienošanās līgumu un noteikti paziņoja par atteikumu parakstīt Atbildētāja
piedāvātos grozījumus Vienošanās līgumā. 2019. gada 12. augustā Prasītāja ar elektroniskā pasta vēstuli no sava e pasta adreses (/e-pasta adrese/)
elektroniski parakstīta dokumenta veidā nosūtīja Atbildētājam iesniegumu, papildus adresējot analogu iesniegumu Atbildētāja augstāk stāvošajai
institūcijai Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijai.
[2.17] 2019. gada 13. augustā Atbildētāja iestādē pēc Atbildētāja uzaicinājuma notika četrpusīgas sarunas, kurās piedalījās no Atbildētāja
puses vadītājs /pers. K/, Ministrijas pārstāve Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece /pers. L/, Prasītāja un Prasītājas
kolēģe /pers. A/, kura ir Pieaugušo izglītības centra /amats/, kurai uzteikts darbs pie Atbildētāja analogā kārtā kā Prasītājai.
[2.17.1] Sarunas notika nevis nolūkā atrisināt Prasītājas un Atbildētāja konfliktu pēc būtības Uzteikuma un Vienošanās līguma saistību
neizpildes kontekstā, bet gan tikai un vienīgi nolūkā pierunāt Prasītāju labprātīgi parakstīt Atbildētāja sastādītos grozījumus Vienošanās līgumā atbilstoši
Atbildētāja izteiktajai grozījumu redakcijai.
[2.17.2] Ministrijas pārstāve /pers. L/ vairākkārtīgi norādīja uz apstākli, ka Atbildētāja vadītājs esot kļūdījies Vienošanās līguma
sastādīšanā, kas Atbildētājam nozīmējot neiespējamību pildīt Vienošanās līgumā uzņemtās maksājuma saistības pret Prasītāju u.tml.
[2.17.3] Ministrijas pārstāve /pers. L/ sarunā gan neminēja, kāda veida kļūdu Ministrija konstatē Atbildētāja vadītāja /pers. K/ rīcībā
Vienošanās līguma noslēgšanā–tiesisku, faktisku un/vai vēl cita veida kļūdu.
[2.17.4] Vienlaikus Ministrijas pārstāve Prasītājai vairākkārt norādīja, ka Vienošanās ietverot rakstisku atrunu, ka tā noslēgta bez maldības,
viltus vai spaidiem, ko attiecināja uz Prasītājas argumentiem, kādos apstākļos notika Uzteikuma pieņemšana no Prasītājas puses. Tajā pat laikā
Ministrijas pārstāve /pers. L/ neattiecināja šo pašu argumentu attiecībā uz Atbildētāju par vadītāja /pers. K/ it kā pieļauto kļūdu Vienošanas sastādīšanā,
kas liedzot Atbildētājam pildīt maksājuma saistības pret Prasītāju.
[2.17.5] Ministrijas pārstāve norobežojās no atbildes un/vai komentāra Prasītājai daļā par Uzteikuma un Vienošanās līguma noslēgšanas
apstākļiem, kādos tika nostādīta Prasītāja, būdama spiesta atrasties no Atbildētāja kā darba devēja beztiesiski atkarīgā situācijā, būdama spiesta
uzklausīt Atbildētāja vadītāja /pers. K/ emocionāli vardarbīgus izteikumus savā adresē par situācijas attīstību gadījumā, ja Prasītāja nepieņems Atbildētāja
sākotnēji izvirzītos nosacījumus Uzteikuma un Vienošanās līguma parakstīšanā atbilstoši Atbildētāja piedāvātajai dokumentu redakcijai u.tml.
[2.17.6] Pušu sarunas 2019. gada 13. augustā noslēdzās bez jebkāda situācijas risinājuma piedāvājuma no Atbildētāja un Ministrijas
pārstāves puses. Tādējādi Prasītāja konstatē, ka viss augstāk minētais ir vispirms vērsts tieši un konkrēti pret Prasītāju nolūkā panākt sākotnēju
Uzteikuma pieņemšanu atbilstoši Atbildētāja nosacījumiem uz Vienošanās līguma noteikumiem, sekundāri Atbildētājam nekavējoties atkāpjoties no
Vienošanās līguma maksājumu saistību izpildes pienācīgā kārtā (pilnā apjomā un pielīgtā termiņā), līdzko Prasītāja bija parakstījusi Atbildētājam vēlamos
dokumentus.
[2.18] Prasītāja uzskata par nepieciešamu norādīt, ka Darba līguma Uzteikumā konstatēts, ka “[..] ievērojot Publiskas personas finanšu
līdzekļu un mantas izšķērdēšanas , t.i. no valsts un pašvaldību budžetiem finansētu iestāžu [..] rīcībai [..] jābūt lietderīgai [..] lai mērķi sasniegtu ar mazāko
finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu [..].”;”[..] saimniecisku un organizatorisku apstākļu dēļ /Nosaukums A/ vadības struktūrā un amatu sarakstā nav
iekļauts, tādējādi 2019. gada 1.augustā tiek likvidēts amats “Pieaugušo izglītības centra /amats/[..]”.
[2.18.1] Atbildētājs, veicot /Nosaukums/ pievienošanas Priekuļu tehnikumam nodrošināšanas plāna izpildi, nav veicis vispārējo Prasītājas
darba izvērtējumu pirms Uzteikuma izteikšanas. Uzteikumā nav norādīts tā tiesiskais pamatojums, norādīta tikai nomināla atsauce uz Darba likuma
normu, uz kuru Uzteikums balstīts. Vienlaikus Atbildētāja darbībā tiek saglabāta funkcija Pieaugušo izglītības nodrošināšana.
Prasītāja šo Uzteikumu uzskata par nepamatotu un neatbilstošu likumā noteiktajai darba līguma uzteikšanas kārtībai, tāpēc atzīstamu par
spēkā neesošu sekojošu apsvērumu dēļ.
[2.19] DL 101. panta pirmā daļa 9. punkts paredz, ka darba devējs ir tiesīgs vienpusēji uzteikt darba līgumu, ja tiek samazināts darbinieku
skaits. Savukārt DL 104. pants nosaka, ka darbinieku skaita samazināšana ir darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēj, kas nav saistīti ar darbinieka
uzvedību vai viņa spējām, bet ir pietiekami pamatots ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu
uzņēmumā.
[2.19.1] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments vairakkārt norādījis, ka minētais uzteikuma pamats ir
piemērojams gadījumos, ja uzņēmumā veiktu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu dēj attiecīgajam darbiniekam
objektīvi nav iespējams saglabāt iepriekšējos darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus. Līdz ar to, tiesām ir pienākums pirmām kārtām noskaidrot,
vai uzņēmumā ir veikti kādi no iepriekš minētajiem pasākumiem un kāds ir bijis to raksturs un ietekme uz attiecīgā darbinieka nodarbinātības
noteikumiem.
[2.19.2] Gan juridiskajā literatūrā (sk., piemēram, Ingus Gailums „Darba likums, Komentāri. Tiesu prakse 3.grāmata”, 57.Ipp.), gan tiesu
praksē uzsvērts, ka saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīgu pasākumu veikšana uzņēmumā pati par sevi nevar būt iemesls viena vai vairāku
darbinieku atbrīvošanai; darba devējam ir jāpamato, kāpēc jaunajos apstākļos ir objektīvi nepieciešama darbinieku skaita samazināšana un kā tieši
konkrēto pasākumu veikšana noved pie objektīvas nepieciešamības uzteikt tieši konkrētā darbinieka darba līgumu.
[2.19.3] Prasītāja norāda, ka tiesai piekrīt vērtēšanai faktu un dokumentu kopums, kas apliecina, ka Atbildētājs turpina veikt Prasītājas
vadītās struktūrvienības funkciju un turpina sniegt pieaugušo izglītības (mūža izglītības) iestādes pakalpojumu (kursu, semināru, lekciju organizēšana,
mācību kursu pasniedzēju piesaiste, u.tml.), tādējādi Prasītājas tiešie darba pienākumi, tiesiski ticami atbilstoši Amata apraksta saturam būtība tikuši
pārnesti uz citu darbinieku, jo Prasītājas darba pienākumi neprezumē automātisku un/vai elektronisku un/vai mākslīgā intelekta, t. i., cilvēka neveiktu
darbību izpildi funkcijas nodrošināšanā.
[2.19.2] Prasītāja norāda, ka 2019. gada 19. augustā interneta vietnē www. cesis. lv /pasvaldiba/ kontakti joprojām iekļauta informācija
par Pieaugušo izglītības centru, kas publiskajā telpā jauj ticami prezumēt, ka Pieaugušo izglītības centrs joprojām turpina darbību, norādīts aktuāls
telefona numurs, par kuru iespējama saziņa ar Pieaugušo izglītības centru, vai konkrētā gadījumā kādu personu, vai institūciju, kā funkciju turpinātāju.
[2.19.3] Prasītāja uzskata, ka Atbildētājs nav veicis tādus objektīvus un neatliekamus saimnieciskus, organizatoriskus, tehnoloģiskus vai
līdzīga rakstura pasākumus, kas objektīvi un noved pie neiespējamības turpināt Prasītājas darbu.
[2.19.4] Prasītāja uzskata, ka, izvērtējot jautājumu, vai Atbildētāja iestādē ir veikti neatliekami saimnieciski, organizatoriski, tehnoloģiski vai
līdzīga rakstura pasākumi, kas objektīvi noved pie neiespējamības turpināt konkrēta darbinieka nodarbināšanu, nav būtiskas nozīmes darbinieku amatu
formālajiem nosaukumiem, nav nozīmes struktūrvienības kā nominālas vienības likvidācijai, bet gan ir piedodama nozīme tam, ka iestāde turpina
Pieaugušo izglītības centra struktūrvienības funkciju izpildi pilnā mērā, piedodama nozīme tieši katra konkrētā darbinieka veicamajam darbam.
[2.19.5] Pieaugušo izglītības centra /amats/ amata likvidēšana nevar būt par pamatu apgalvojumam, ka Atbildētāja iestādē ir veikti tādi
pasākumi, kas objektīvi noved pie neiespējamības turpināt konkrētā darba veikšanu un Prasītājas nodarbināšanu. Turklāt, DL 104. panta izpratnē, kādas
darbinieka amata vietas likvidēšana ir iestādes veiktu organizatorisko, tehnoloģisko, saimniecisko vai līdzīga rakstura pasākumu rezultāts.
[2.19.6.] Līdz ar to, secināms, ka /Nosaukums A/nav veikti tādi pietiekami pamatoti un neatliekami saimnieciski, organizatoriski,
tehnoloģiski vai līdzīga rakstura pasākumi (reorganizācijas ietvaros), kas objektīvi pamatotu Prasītājas darba līguma Uzteikumu un varētu kalpot par
Uzteikuma tiesisko pamatu DL 104. panta pirmās daļas izpratnē.
[2.19.7] Gluži pretēji, lēmums izbeigt darba tiesiskās attiecības tieši ar Prasītāju acīmredzot ir pamatots ar precīzi konstatējamiem
subjektīviem apsvērumiem, ko tieši pauda Atbildētāja vadītājs /pers. K/ attiecībā pret Prasītāju Uzteikuma un Vienošanās līguma noslēgšanas saistībā un
visa Uzteikuma pieņemšanas un Vienošanās līguma noslēgšanas procedūrā, kam nav sakara nedz ar Prasītājas darba pieredzi un kvalifikāciju, nedz ar
Prasītājas veiktā darba kvalitāti vai Prasītājas uzvedību, nedz ar kādām objektīvām izmaiņām Atbildētāja iestādē, kas izslēgtu Prasītājas turpmāku
nodarbināšanu.
Prasītājas uzskata, ka darba līguma Uzteikumu nevar atzīt par objektīvi un tiesiski pamatotu.
[2.19.8] Pretēji DL 102. panta prasībām, kas nosaka, ka uzteicot darba līgumu, darba devējam ir pienākums rakstveida paziņot
darbiniekam par tiem apstākļiem, kas ir darba līguma uzteikuma pamatā, Uzteikumā nav konkrēti un detalizēti norādīts, kādi faktiskie apstākļi ir
Prasītājas darba līguma uzteikuma pamatā, bet tikai vispārīgi noradīts, ka “[..] struktūrā un amatu sarakstā nav iekļauts amats “Pieaugušo izglītības centra
/amats/”[..] tiek likvidētā struktūrvienība “Pieaugušo izglītības centrs”, t. sk., amats “Pieaugušo izglītības centra /amats/ [..]”.
[2.19.9] No Uzteikuma un prasības pieteikuma pielikumā pievienotā /Nosaukums A/ lēmuma izraksta nekādā veidā nav iespējams izprast,
kādas tieši faktiskās darbības būtu veiktas it kā notiekošās iestādes „reorganizācijas” un „budžeta optimizācijas” ietvaros, un tieši kā tās objektīvi un
radījušas neiespējamību turpināt Prasītājas nodarbināšanu Uzteikuma izsniegšanas brīdī.
[2.19.10] Arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts vairākos spriedumos norādījis, ka uzteikuma pamatā esošie apstākļi norādāmi
tādā apmērā, lai būtu iespēja pārbaudīt uzteikuma pamatotību. Tādējādi, Atbildētājam pienācīgi neizpildot DL 102. panta prasību paziņot Prasītājai par
darba līguma Uzteikuma pamatā esošajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, par Prasītājas darba izvērtējumu pirms Uzteikuma izteikšanas,
Prasītājai ir būtiski ierobežotas iespējas izvērtēt Uzteikuma pamatojumu un to apstrīdēt, kas vērtējams kā būtisks Prasītājas tiesību aizskārums.
[2.19.11] Papildus augstāk minētajam, Atbildētājs nav izpildījis DL 108. pantā noteikto pienākumu izvērtēt priekšrocības turpināt darba
attiecības darbinieku skaita samazināšanas gadījumā, kas arī atzīstams par būtisku darba līguma uzteikšanas kārtības pārkāpumu un Prasītājas tiesību un
interešu ievērojamu aizskārumu.
[2.19.12] Ņemot vērā visu augstāk minēto, secināms, ka Prasītājas darba līguma Uzteikums nav tiesiski pamatots un ir būtiski pārkāpta
noteiktā Darba līguma uzteikšanas kārtība. DL 124. panta pirmā daļa nosaka, ja darba devēja uzteikums nav tiesiski pamatots vai ir pārkāpta noteiktā
darba līguma uzteikšanas kārtība, tas saskaņā ar tiesas spriedumu atzīstams par spēkā neesošu.
[2.19.13] DL 124.panta otrā daļa paredz, ka darbinieks, kurš atlaists no darba, pamatojoties uz darba devēja uzteikumu, kas atzīts par
spēkā neesošu, vai arī kā citādi pārkāptas darbinieka tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības, saskaņā ar tiesas spriedumu atjaunojams iepriekšējā
darbā. Uzteikums atzīstams par spēkā neesošu, Prasītāja atjaunojama darbā /Nosaukums A/Pieaugušo izglītības centra /amats/ amatā, vai citā amatā, uz
kuru pārnestas Pieaugušo izglītības centra /amats/amata funkcijas.
[2.20] Vidējās izpeļņas piedziņa par darba piespiedu kavējuma laiku.
[2.20.1] DL 126. panta pirmajā daļā noteikts, ka darbiniekam, kas prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā, saskaņā ar
tiesas spriedumu izmaksājama vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Atlīdzība par visu darba piespiedu kavējuma laiku izmaksājama arī
gadījumā, ja tiesa, kaut arī pastāv pamats darbinieku atjaunot iepriekšējā darbā, pēc viņa lūguma izbeidz darba tiesiskās attiecības ar tiesas spriedumu.
Prasības celšanas brīdī no 2019. gada 2. augusta līdz 2019. gada 21. augustam, darba kavējums sastāda 13 (trīspadsmit) darba dienas.
[2.20.2] Prasītājas dienas vidējā izpeļņa aprēķināta atbilstoši DL 75. panta piektās daļas noteikumiem, kas nosaka, ka dienas vidējo izpeļņu
aprēķina, pēdējo sešu mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu.
[2.20.3] Pēdējo sešu mēnešu laikā Prasītājam izmaksāta neto darba samaksa, t.sk. kompensācija par atvaļinājumu, kopsummā 5067.86
EUR (29.90 + 664.92 + 694.82 + 694.82 + 498.09 + 457.71 + 694.82 + 694.82 + 637.96). Minēto apliecina šī prasības pieteikuma pielikumā
pievienotie bankas konta pārskati. 2019. gada 2. augustā un 6.augustā izmaksātajās summās tika iekļauta arī apmaksa par atlaišanas pabalstu un
kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu, līdz ar to šī Prasības pieteikuma pielikumā pievienotajos bankas konta pārskatos ir uzrādītas lielākas
summas nekā izmantotas darba samaksas kopsummas aprēķinā. Darba samaksas aprēķins atspoguļo Prasītājam izmaksāto neto darba samaksu.
[2.20.4] No Atbildētāja 2019.gada 2. augustā saņemtais atlaišanas pabalsts sastāda 2942.95 EUR un 2019.gada 6.augustā saņemta
kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu, sastāda 1493.02 EUR, kopā 4435.97 EUR. Minēto apliecina pievienotais bankas konta pārskats.
Savukārt pēdējo sešu mēnešu laikā Prasītājs nostrādājis 118 (simts astoņpadsmit ) dienas. Tādējādi, Prasītājas dienas vidējā neto izpeļņa sastāda 42.94
EUR (5067.86 EUR : 118 d ). Prasītājas mēneša vidējā neto izpeļņa sastāda 844.64 EUR. Attiecīgi vidējā izpeļņa, kas piedzenama par darba piespiedu
kavējuma laiku uz šīs prasības celšanas brīdi sastāda 42.94 x 13 dienas =558.22 EUR.
[2.20.5] Papildus augstāk norādītajai neto vidējai izpeļņai, Atbildētājam jāaprēķina un jāiemaksā budžetā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un
valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas (darbinieka daļa un darba devēja daļa).
[2.20.6] Prasītāja lūdz tiesu atzīt par spēkā neesošu Atbildētāja 2019. gada 1. augusta Darba līguma uzteikumu un Vienošanās līgumu par
darba attiecību izbeigšanu, atjaunot /pers. B/ darbā un piedzīt no Atbildētāja prasītājas labā samaksu par darba piespiedu kavējuma laiku 558,22 EUR,
uzliekot pienākumu Atbildētājam iemaksāt likumā noteiktos nodokļus, izmaksāt morālā kaitējuma kompensāciju divu vidējo mēnešalgu apmērā, piedzīt
no Atbildētāja visus tiesas izdevumus.
[2.20.7] Prasības papildinājumos /pers. B/ norādījusi, ka neuztur prasību par atjaunošanu darbā un lūdz izbeigt darba tiesiskās attiecības ar
tiesas spriedumu. Lūdz piedzīt no Atbildētāja darba samaksu par piespiedu darba kavējumu 14082.75 EUR, atvaļinājuma kompensāciju 1129.18 EUR,
pavisam kopā 15211.93 EUR, uzliekot Atbildētājam pienākumu veikt nodokļu iemaksas valsts budžetā. Lūdz piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju
divu vidējo mēnešalgu apmērā un piedzīt visus tiesas izdevumus. Lūdz nekavējošu tiesas sprieduma izpildi daļā par darba samaksas piedziņu.
[3.] 2019. gada 19. septembrī Atbildētājs /Nosaukums A/ iesniedza paskaidrojumu par /pers. B/ prasību (1. sēj., 95.– 99. lietas lapas),
norādot, ka prasību neatzīst, uzskata to par nepamatotu. Paskaidrojumā norādīts uz sekojošo.
[3.1] 2019. gada 17. janvāra Ministru kabineta rīkojumā Nr. 27 “Par /Nosaukums/” tika noteikts, ka ar 2019. gada 1. augustu Cēsu
novada pašvaldības padotībā esošo /Nosaukums/ pievienot Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošajai iestādei – Priekuļu tehnikumam, nosakot
iestādes nosaukumu /Nosaukums A/.
[3.2] Ministru kabineta rīkojumā tika noteikts, ka pārņemot pašvaldības padotībā esošo izglītības iestādi un pievienojot to Priekuļu
tehnikumam var palielināties valsts budžeta finansēto tehniskā un apkalpojušā personāla amata vietu skaits par 11,5 vietām.
[3.3] Izdevumus, kas saistīti ar /Nosaukums/ pievienošanu Priekuļu tehnikumam nolemts segt no Cēsu novada pašvaldības budžeta.
[3.4] 2019. gada 17. jūnijā izdots Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojums Nr. 13-2Ie/19/266 ”Par lietu nodošanu un pieņemšanu un
Izglītības un zinātnes ministrijas 2018. gada 15. augusta rīkojuma Nr. 13.2.Ie/2018/403 “Par Priekuļu tehnikuma direktora amata pienākumu pildīšanu”
atzīšanu par spēku zaudējušu, Priekuļu tehnikuma direktora amatā tika apstiprināts /pers. K/.
[3.5]/Nosaukums/pievienojot bija jāsaglabā 11,5 amata vietas, faktiski 2019. gada 1. jūlijā saglabātas personāla 16 amata vietas.
[3.6] Reorganizācijas procesā izveidotās izglītības iestādes struktūrā nebija paredzēta Pieaugušo izglītības centra struktūra un tika pieņemts
lēmums struktūrvienības likvidāciju. Darbinieku vērtēšana nenotika, jo struktūrvienība tika likvidēta saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu.
[3.7] Atbildētājs norāda, ka pret Prasītāju/pers. B/ netika vērsta psiholoģiska vardarbība.
[3.8] Atbildētājs paskaidrojis, ka 2019. gada 1. augustā Atbildētājs un Prasītāja/pers. B/ parakstīja vienošanos par darba tiesisko attiecību
izbeigšanu. No 2019. gada 2. augusta darba tiesiskās attiecības tika izbeigtas.
[4.] 2019. gada 19. septembrī Atbildētājs iesniedza paskaidrojumu par /pers. A/ prasību (2. sēj., 99.–103. lietas lapas), norādot, ka
prasību neatzīst, uzskata to par nepamatotu.
Paskaidrojumā norādīts uz sekojošo.
[4.1] 2019. gada 17. janvāra Ministru kabineta rīkojumā Nr. 27 “Par /Nosaukums/” tika noteikts, ka ar 2019. gada 1. augustu Cēsu
novada pašvaldības padotībā esošo /Nosaukums/ pievienot Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošajai iestādei – Priekuļu tehnikumam, nosakot
iestādes nosaukumu /Nosaukums A/.
[4.2] Ministru kabineta rīkojumā tika noteikts, ka pārņemot pašvaldības padotībā esošo izglītības iestādi un pievienojot to Priekuļu
tehnikumam var palielināties valsts budžeta finansēto tehniskā un apkalpojušā personāla amata vietu skaits par 11,5 vietām.
[4.3] Izdevumus, kas saistīti ar /Nosaukums/ pievienošanu Priekuļu tehnikumam nolemts segt no Cēsu novada pašvaldības budžeta.
[4.4] 2019. gada 17. jūnijā izdots Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojums Nr. 13-2Ie/19/266 ”Par lietu nodošanu un pieņemšanu un
Izglītības un zinātnes ministrijas 2018. gada 15. augusta rīkojuma Nr. 13.2.Ie/2018/403 “Par Priekuļu tehnikuma direktora amata pienākumu pildīšanu”
atzīšanu par spēku zaudējušu, Priekuļu tehnikuma direktora amatā tika apstiprināts /pers. K/.
[4.5] /Nosaukums/pievienojot bija jāsaglabā 11,5 amata vietas, faktiski 2019. gada 1. jūlijā saglabātas personāla 16 amata vietas.
[4.6] Reorganizācijas procesā izveidotās izglītības iestādes struktūrā nebija paredzēta Pieaugušo izglītības centra struktūra un tika pieņemts
lēmums struktūrvienības likvidāciju. Darbinieku vērtēšana nenotika, jo struktūrvienība tika likvidēta saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu.
[4.7] Atbildētājs norāda, ka pret Prasītāju/pers. A/ netika vērsta psiholoģiska vardarbība.
[4.8] Atbildētājs paskaidrojis, ka 2019. gada 1. augustā Atbildētājs un Prasītāja/pers. A/ parakstīja vienošanos par darba tiesisko attiecību
izbeigšanu. No 2019. gada 2. augusta darba tiesiskās attiecības tika izbeigtas.
[5] 2019. gada 7. novembrī Vidzemes rajona tiesa nolēmusi apvienot vienā tiesvedībā civillietu /pers. A/ prasību pret /Nosaukums A/ par
darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un piespiedu darba kavējuma apmaksu un /pers. B/ prasību pret /Nosaukums A/
par darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un piespiedu darba kavējuma apmaksu.
[6.] Trešā persona Izglītības un zinātnes ministrija sniegusi rakstveida paskaidrojumu, kurā norādīts, ka Prasītāju/pers. A/ un /pers. B/
prasību uzskata par nepamatotu un noraidāmu (2. sēj. 137.–138. lietas lapas).
[6.1] Norāda, ka 2019. gada 17. janvāra Ministru kabineta rīkojumā Nr. 27 “Par /Nosaukums/” tika noteikts, ka ar 2019. gada 1. augustu
Cēsu novada pašvaldības padotībā esošo /Nosaukums/pievienot Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošajai iestādei – Priekuļu tehnikumam,
nosakot iestādes nosaukumu /Nosaukums A/. Norādīts, ka pamatoti likvidēts Pieaugušo izglītības centrs, lai nodrošinātu tehnikuma darba organizēšanas
efektivitāti.
[7.] Trešā persona Cēsu novada pašvaldība sniegusi rakstveida paskaidrojumu (2. sēj. 162.–167. lietas lapas). Paskaidrojumā norādīts, ka
pašvaldība 2019. gada 13. septembrī pieņēmusi lēmumu Nr. 304 “Par /Nosaukums/, nolemjot reorganizēt /Nosaukums/ un nodot to valstij Izglītības un
zinātnes ministrijas personā, ar nosacījumu, ka vidusskola tiek pievienota Priekuļu tehnikumam, mainot tehnikuma nosaukumu.
[7.1] 2019. gada 17. janvāra Ministru kabineta rīkojumā Nr. 27 “Par /Nosaukums/” tika noteikts, ka ar 2019. gada 1. augustu Cēsu
novada pašvaldības padotībā esošo /Nosaukums/ pievienot Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošajai iestādei – Priekuļu tehnikumam, nosakot
iestādes nosaukumu /Nosaukums A/.
[7.2] Norāda uz to, ka reorganizācijas procesā izveidotajā struktūrā nebija paredzēta struktūrvienība Pieaugušo izglītības centrs, bet no
publiski pieejamās informācijas secināms, ka Atbildētājs veic pieaugušo izglītības organizēšanu.
[7.3] Pašvaldība paskaidro, ka Prasītājas ar Atbildētāju noslēgušas vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu no 2019. gada
2. augusta, kas arī ir noticis, tomēr Atbildētājs nav izpildījis noslēgto vienošanos.
[8.] Prasītāju/pers. A/ un /pers. B/ pilnvarotās pārstāves zvērinātas advokātes /pers. C/ un /pers. D/ celto prasību uzturēja spēkā, pamatojot
to ar prasības pieteikumā norādītajiem lietas apstākļiem un to pamatojumu.
[8.1] Prasītāju/pers. A/ un /pers. B/ pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte /pers. C/ iesniedza rakstveida paskaidrojumu par Prasītāju
prasību, nolasīja to un lūdza pievienot lietai. Pārstāves lūdza izbeigt darba tiesiskās attiecības ar tiesas spriedumu starp Prasītājām un Atbildētāju.
Pārstāves lūdza piedzīt no Atbildētāja par labu /pers. B/ darba samaksu par piespiedu darba kavējumu 12082.75 EUR, atvaļinājuma kompensāciju
1129.18 EUR, pavisam kopā 15211.93 EUR, par labu /pers. A/ par piespiedu darba kavējumu 15114 EUR, samaksu par neizmantoto atvaļinājumu
1211.87 EUR, kopā 16325.87 EUR, uzliekot Atbildētājam pienākumu veikt nodokļu iemaksas valsts budžetā. Lūdza piedzīt no Atbildētāja morālā
kaitējuma kompensāciju par labu Prasītājām divu vidējo mēnešalgu apmērā un lūdza piedzīt visus tiesas izdevumus. Lūdza nekavējošu tiesas sprieduma
izpildi daļā par darba samaksas piedziņu.
[9.] Atbildētāja /Nosaukums A/ pārstāve /pers. E/ celto prasību atzina par nepamatotu un noraidāmu, pamatojoties uz paskaidrojumos
norādītiem lietas apstākļiem. Norādīja, ka Atbildētājs nodarbojas ar pieaugušo izglītošanu, tomēr uzskata, ka tādā formā, kā tas bija organizēts
/Nosaukums/, tas nenotiek. Pieaugušo izglītību organizē tehnikuma lietvede.
[10.] Trešās personas Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāves /pers. G/ un /pers. F/ celto prasību atzina par nepamatotu un noraidāmu.
Atsaucās uz paskaidrojumā norādītajiem lietas apstākļiem un to pamatojumu. Paskaidroja, ka Prasītājām un Atbildētāja vienošanās par darba tiesisko
attiecību izbeigšanu ir izpildīta tajā daļā, kurā tā bija tiesiska. Norādīja, ka Atbildētājam nebija tiesību izmaksāt darba algu līdz 2019. gada 2. septembrim
un papildus viena mēneša algu pēc darba koplīguma, jo tas nebija likumīgi.
[11.] Trešās personas Cēsu novada pašvaldības pārstāvis /pers. H/ atsaucās uz rakstveida paskaidrojumos norādīto. Paskaidroja, ka tikai
tiesa var izvērtēt Atbildētāja darbību tiesiskumu Prasītāju atbrīvošanā. Norādīja, ka uzskata, ja starp pusēm bija noslēgta vienošanās, tad tā bija jāpilda
abām līgumslēdzējām.
Motīvu daļa
Uzklausījusi prasītāju pārstāvju, atbildētājas pārstāves un trešo personu pārstāvju paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā
iesniegtos pierādījumus, tiesa secina, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma.
[12. ] Lietas faktiskie apstākļi, par kuriem strīds nepastāv.
[12.1] 2001. gada 12. martā starp Cēsu rajona padomi kā darba devēju un /pers. A/ kā darbinieku tika noslēgts Darba līgums Nr. 36,
Darba devējs pieņēma Prasītāju darbā par Cēsu rajona padomes Pieaugušo izglītības centra /amats/. Darba līguma 1. punktā noteikts, ka Prasītāja
uzsākusi darbu pie darba devēja 1996. gada 16. maijā. Darba līgumā vairākas reizes tika veikti grozījumi, mainot darba devēja nosaukumu un Prasītājas
darba algu.
[12.2.] 2006. gada 1. novembrī starp Cēsu rajona pašvaldības Pieaugušo Izglītības centru, kā darba devēju un /pers. B/ kā darbinieci, tika
noslēgts Darba līgums Nr. 12A, turpmāk tekstā Darba līgums. Darba devējs pieņēma Prasītāju darbā par Cēsu rajona pašvaldības Pieaugušo Izglītības
centra /amats/ pieaugušo izglītības organizatoriskajos jautājumos. Darba līguma 1.3 punktā noteiktā, noteikts, ka Prasītāja uzsākusi darbu pie darba
devēja 1996. gada 1. augustā. Darba līgumā vairākas reizes tika veikti grozījumi mainot darba devēja nosaukumu un Prasītājas darba algu.
[12.3] 2019. gada 17. janvāra Ministru kabineta rīkojumā Nr. 27 “Par /Nosaukums/” tika noteikts, ka ar 2019. gada 1. augustu Cēsu
novada pašvaldības padotībā esošo /Nosaukums/ pievienot Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošajai iestādei – Priekuļu tehnikumam, nosakot
iestādes nosaukumu /Nosaukums A/.
[12.4] 2018. gada 25. maijā starp Cēsu novada pašvaldību no vienas puses, un starp /Nosaukums/, nodokļu maksātāja reģistrācijas Nr.
/reģistrācijas numurs/, kā darba devēju, no otras puses, un Prasītāju kā darbinieku, no trešās puses, tika parakstīti Grozījumi 2001. gada 12. marta
noslēgtajā darba līgumā Nr 36, pamatojoties uz 2018. gada 8. marta Cēsu novada domes lēmumu Nr. 260 “Par Cēsu Pieaugušo izglītības centra
pievienošanu /Nosaukums/”. Prasītājas/pers. A/ un /pers. B/ turpināja darbu pie tiesību pārņēmēja.
[12.5] 2019. gada 1. augustā Prasītājām/pers. A/ un /pers. B/ Atbildētājs izsniedzis darba līguma uzteikumu, kuru prasītājas ir parakstījušas
(1. sēj. 39.–40. lietas lapas) un (2. sēj. 42.–43. lietas lapas) .
[12.6] 2019. gada 1. augustā Prasītājas/pers. A/ un /pers. B/ noslēgušas ar Atbildētāju vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu
(1. sēj. 41. lietas lapa) un (2. sēj. 44. lietas lapa).
[12.7] No 2019. gada 2. augusta starp Prasītājām/pers. A/ un /pers. B/ darba tiesiskās attiecības ar Atbildētāju tika izbeigtas.
[12.8] Atbildētājs vienošanos izpildīja daļēji, nepildot noslēgtās vienošanās 2.1.un 2.4. punktus neizmaksāja darba algu Prasītājam līdz
2019. gada 2. septembrim un viena mēneša atlaišanas pabalstu, ko paredzēja darba koplīgums, daļēji tika izmaksāta atvaļinājuma kompensācija.
[12.9] Atbildētājs nosūtīja Prasītājām jaunu vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, ko Prasītāja/pers. A/ neparakstīja (2. sēj.
50. lietas lapa). Vienošanās grozījumus neparakstīja arī /pers. B/ (1. sēj. 48. lietas lapa).
[12.10] Starp Prasītājām un Atbildētāju notika sarakste un tikšanās, bet vienošanās netika panākta (1. sēj. 50.–54. lietas lapas) un (2. sēj.
52.–55., 117.– 119. lietas lapas). Prasītājas 2019. gada 21. augustā vērsās tiesā ar prasībām pret Atbildētāju.
[12.11] 2019. gada 17. janvārī Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr. 17 “Par /Nosaukums/” nolemts /Nosaukums/ pievienot Priekuļu
tehnikumam un dodot Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā, mainot nosaukumu no 2019. gada 1.augusta – /Nosaukums A/ (2. sēj. 129.–140. lietas
lapas).
[12.12] Izglītības un zinātnes ministrija izstrādāja un 2019. gada 15. aprīlī apstiprināja /Nosaukums/ pievienošanas Priekuļu tehnikumam
plānu (2. sēj. 151.–156. lietas lapas).
[13.] Lietā pastāv strīds par darba tiesisko attiecību izbeigšanas tiesiskumu, no kuras izriet pārējie Prasītāju prasījumi pret Atbildētāju.
[13.1] DL 122. pants noteicis– darbinieks var celt tiesā prasību par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu viena mēneša
laikā no uzteikuma saņemšanas dienas. Citos gadījumos, kad pārkāptas darbinieka tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības, viņš var celt tiesā prasību
par atjaunošanu darbā viena mēneša laikā no atlaišanas dienas. Prasītājas 2019. gada 1. augusta darba līguma uzteikumu un vienošanos apstrīdējušas DL
122. pantā noteiktajā termiņā, iesniedzot tiesā prasību 2019. gada 21. augustā.
[13.2] Atbildētājs saglabājis un turpinājis īstenot Pieaugušo izglītību, ko liecina Atbildētāja papildus paskaidrojumi (2. sēj. 214.–220. lietas
lapas).
[13.3] Saskaņā ar Darba likuma 101. panta pirmās daļas 9. punktu darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, ja tiek
samazināts darbinieku skaits.
[13.4] Saskaņā ar Darba likuma 102. pantu, uzteicot darba līgumu, darba devējam ir pienākums rakstveidā paziņot darbiniekam par tiem
apstākļiem, kas ir darba līguma uzteikuma pamatā.
[13.5.] Saskaņā ar Darba likuma 103. panta ceturto daļu–Darbiniekam un darba devējam vienojoties, darba līgumu var izbeigt arī pirms
darba devēja uzteikuma termiņa izbeigšanās.
[13.6] Kā redzams no 2019. gada 1. augusta vienošanās par darba līguma izbeigšanu starp Prasītājām un Atbildētāju, tad puses vienojās,
ka darba attiecības tiek izbeigtas no 2019. gada 2. augusta, t.i., pirms darba devēja uzteikuma termiņa beigām (DL 103. panta ceturtā daļa).
[13.7] 2019. gada 17. janvārī Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr. 17 “Par /Nosaukums/” nolemts /Nosaukums/ pievienot Priekuļu
tehnikumam un dodot Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā, mainot nosaukumu no 2019. gada 1.augusta – /Nosaukums A/ (2. sēj. 129.–140. lietas
lapas).
[13.8] Izglītības un zinātnes ministrija izstrādāja un 2019. gada 15. aprīlī apstiprināja /Nosaukums/ pievienošanas Priekuļu tehnikumam plānu
(2. sēj. 151.–156. lietas lapas).
[14.] Tiesa atzīst, ka ar 2019. gada 1. augusta vienošanās noslēgšanu par darba līguma izbeigšanu starp Prasītājām un Atbildētāju no
2019. gada 2. augusta zaudējis spēku ir arī Atbildētāja 2019. gada 1. augusta uzteikums, kas bija vienpusējs akts, jo puses bija labprātīgi vienojušās, ka
darba attiecības tiks izbeigtas, par ko liecina vienošanās teksts.
[14.1] Tā kā lietā nav strīda par to, ka noslēgtā vienošanās par darba tiesisko attiecību izbeigšanu no 2019. gada 2. augusta nav pilnībā
izpildīta no Atbildētāja puses, Prasītājām bija tiesība prasīt tiesas ceļā tā izpildi, ko Prasītājas nav lūgušas.
[14.2] Tiesa novērtē to, ka Prasītāju un Atbildētāja 2019. gada 1. augusta vienošanās par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ir divpusējs
akts, kam abas puses piekritušas un ar Atbildētāja grozījumu piedāvāšanu vien nepietiek, lai Atbildētājs vienpusēji atkāptos no darījuma. Atbildētāja
piedāvātie grozījumi nav spēkā, tie neatceļ Prasītāju un Atbildētāja 2019. gada 1. augusta vienošanos par darba attiecību izbeigšanu starp Prasītājām un
Atbildētāju. Tiesa novērtē arī to, ka Atbildētājs tiesas ceļā nav pieprasījis atzīt Vienošanās grozījumus par tiesiskiem.
[14.3] 2019. gada 1. augusta vienošanos Atbildētājs izpildīja daļēji, nesamaksājot darba algu par laiku līdz 2019. gada 2. septembrim,
neizmaksājot pilnā apmērā atvaļinājuma kompensāciju un neizmaksājot kompensāciju vienas mēnešalgas apmērā atbilstoši Koplīgumam. Prasītājas
uzskata, ka tika maldinātas un lūgušas izvērtēt Prasītāju pieteikto prasījumu par vienošanās par darba līguma izbeigšanu un uzteikuma atzīšanu par spēkā
neesošu.
[15.] Civillikuma 1587. pants noteicis „tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums,
ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.”
[15.1.] Tiesa atzīst, ka nav konstatējama Prasītāju svarīga maldība noslēdzot vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Vienošanās
nav izpildīta tikai daļā par darba algas izmaksu līdz 2019. gada 2. septembrim, tā izmaksāta līdz 2019. gada 2. augustam, nav izmaksāts arī atlaišanas
pabalsts, ko paredzēja darba koplīgums. Atbildētāja rīcība šajā gadījumā nav uzskatāma par prasītāju maldināšanu, jo vienošanās pārējā daļā ir izpildīta,
tajā skaitā izbeigtas arī darba tiesiskās attiecības starp Prasītājam un Atbildētāju. Vienošanās tekstā norādīts, ka vienošanās noslēgta bez maldības,
spaidiem un viltus. Prasītājas paudušas vēlmi izbeigt darba tiesiskās attiecības ar Atbildētāju, par ko liecina Prasītāju paraksti.
[15.2] Visi Prasītāju un Atbildētāja strīdi par vienošanās izpildi sākās pēc tam, ka Atbildētājs 2019. gada 1. augusta vienošanos izpildīja
daļēji.
[16.] Saskaņā ar DL 124. panta otro daļu, darbinieks atjaunojams iepriekšējā darbā, ja uzteikums ir atzīts par spēkā neesošu, savukārt,
saskaņā ar DL 126.panta pirmo daļu –„Darbiniekam, kas prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā, saskaņā ar tiesas spriedumu
izmaksājama vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Atlīdzība par visu darba piespiedu kavējuma laiku izmaksājama arī gadījumā, ja
tiesa, kaut arī pastāv pamats darbinieku atjaunot iepriekšējā darbā, pēc viņa lūguma izbeidz darba tiesiskās attiecības ar tiesas spriedumu.” Ņemot vērā,
ka Prasītāju prasība daļā par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu nav pamatota, nav pamatoti arī
no tā izrietošie Prasītāju prasījumi–atzīt darba devēja uzteikumu par prettiesisku, piedzīt no Atbildētāja darba algas par piespiedu darba kavējumu,
atvaļinājuma kompensāciju un morālā kaitējuma kompensāciju.
[16.1] Atbildētājs saglabājis un turpinājis īstenot Pieaugušo izglītību, ko liecina Atbildētāja papildus paskaidrojumi (2. sēj. 214.–220. lietas
lapas), bet tam nav tiesiskas nozīmes lietā, jo Prasītājas piekrita izbeigt darba tiesiskās attiecības un tās tika izbeigtas. Izvērtēt Prasītāju priekšrocības
tiesības saglabāt darba tiesiskās attiecības ar Atbildētāju Prasītājas nelūdza, piekrita tās izbeigt pusēm vienojoties.
[16.2] Atbildētājs nav iesniedzis nevienu pierādījumu par to, ka tiek likvidēta /Nosaukums/ Pieaugušo izglītības centrs kā struktūrvienība.
Saglabājot pieaugušo izglītības nodrošināšanas programmu secināms, ka bija nepieciešams izvērtēt Prasītāju un Atbildētāja padotībā esošo darbinieku
atbilstība, kas netika darīts. Tiesas sēdē uz to, ka darbinieku novērtēšana nav notikusi, norādīja Prasītāju pārstāves un tam piekrita Atbildētāja pārstāve.
Bet arī šim apstāklim, ka darbinieku vērtēšana nav notikusi nav tiesiskas nozīmes konkrētajā lietā, jo starp Prasītājam un Atbildētāju bija noslēgta
vienošanās par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, faktiski atceļot darba devēja darba līguma uzteikumu.
[16.3] Tiesa atzīst, ka Prasītājas netika maldināts par darba tiesisko attiecību izbeigšanas noteikumiem, Atbildētājs neizpildīja to pilnā
apmērā, bet darba tiesiskās attiecības tika izbeigtas. Atbildētājs nevērsās tiesā ar prasību par grozījumu atzīšanu par tiesiskiem. Vienošanās par darba
līguma izbeigšanu neparedz to, ka kāda no līgumslēdzējām pusēm varētu no tās atkāpties.
[16.4] DL 104. pants noteicis–Darbinieku skaita samazināšana ir darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka
uzvedību vai viņa spējām, bet ir pietiekami pamatots ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu
uzņēmumā.
[16.5] Prasītājām izsniegtajā darba līguma uzteikumā norādīts, ka darba līgums tiek uzteikts tāpēc, ka tiek samazināts darbinieku skaits (DL
101.panta pirmās daļas 9. punkts).
[16.6.] DL 108. pants noteicis – darbinieku skaita samazināšanas gadījumā priekšrocības turpināt darba attiecības ir tiem darbiniekiem,
kuriem ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifikācija. Atbildētāja nav izvērtējusi Prasītāju priekšrocības tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības, jo
darbinieku vērtēšanu Atbildētājs netika veicis. Tā kā uzteikums ir zaudējis spēku un ir spēkā ir pušu vienošanās par darba tiesisko attiecību izbeigšanu,
tiesai nav jāvērtē Prasītāju priekšrocības tiesības, jo Prasītājas ar Atbildētāju vienojušās par darba tiesisko attiecību izbeigšanu DL 101.panta pirmās
daļas 9. punkta kārtībā pirms darba devēja uzteikuma termiņa beigām (DL 103. panta ceturtā daļa).
[16.7] Ņemot vērā, ka Prasītāju prasība daļā par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu nav pamatota, nav pamatoti arī no tā
izrietošie Prasītāju prasījumi – atzīt darba devēja uzteikumu par prettiesisku un piedzīt no Atbildētāja darba algu par piespiedu darba kavējuma laiku,
atvaļinājuma kompensāciju, jo saskaņā ar Darba likuma 124. panta otro daļu, darbinieks atjaunojams iepriekšējā darbā, ja uzteikums ir atzīts par spēkā
neesošu, savukārt, saskaņā ar Darba likuma 126.panta pirmo daļu –„Darbiniekam, kas prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā,
saskaņā ar tiesas spriedumu izmaksājama vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Atlīdzība par visu darba piespiedu kavējuma laiku
izmaksājama arī gadījumā, ja tiesa, kaut arī pastāv pamats darbinieku atjaunot iepriekšējā darbā, pēc viņa lūguma izbeidz darba tiesiskās attiecības ar
tiesas spriedumu.”
[17.] Senāta judikatūrā nostiprināta atziņa, ka darba piespiedu kavējuma sastāvu atbilstoši minētajai likuma normai veido darba devēja
prettiesiska rīcība, kas liegusi darbiniekam strādāt un samaksu par šo darbu (sk. Senāta Civillietu departamenta 2018. gada 18. septembra spriedumu
lietā Nr. SKC-926/2018, Senāta 2019. gada 20. augusta spriedumu lietā Nr. SKC-771/2019).
[17.1.] Atlīdzība par darba piespiedu kavējumu aprēķināma no darbinieka vidējās izpeļņas un tiesības saņemt šo atlīdzību darbiniekam ir
tikai par to laiku, kad darba kavējumam ir bijis piespiedu raksturs. Savukārt par darba piespiedu kavējumu minētās tiesību normas (Darba likuma 126.
pants) izpratnē atzīstams gadījums, kad darba devēja vainas dēļ darbiniekam ir liegta iespēja turpināt iepriekšējo darbu un saņemt nolīgto darba samaksu
(sk. Senāta 2013. gada 20. maija spriedumu lietā Nr. SKC-1212/2013).
[17.2] Tiesa atzīst, ka darba devēja rīcību nevar uzskatīt par prettiesisku, jo pēc uzteikuma tajā pašā dienā 2019. gada 1. augustā Prasītājas
ar Atbildētāju vienojās par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Darba tiesisko attiecību izbeigšana notika labprātīgi no 2019. gada 2. augusta.
[17.3] Nav pamata arī prasītāju norādītajam, ka piedāvājot veikt grozījumus Vienošanās noteikumos par darba līguma izbeigšanu,
Atbildētājs vienpusēji atkāpies no līguma. Vienošanās nav parakstīta un pieņemta no Prasītāju puses, līdz ar to ir spēkā vienošanās tādā redakcijā, kāda
tā tika noslēgta sākotnēji starp Prasītājām un Atbildētāju.
[18.] Tiesa atzīst, ka noraidot Prasītāju celto prasību nav pamata izvērtēt arī Prasītāju prasību par morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu.
[18.1] Atbilstoši DL 29. panta astotajai daļai morālā kaitējuma atlīdzināšanas pienākums rodas vienīgi atšķirīgas attieksmes aizlieguma
pārkāpuma gadījumā. Lai konstatētu atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu, jākonstatē apstākļi, kas liecina par diskrimināciju pēc dzimuma,
personas aizskaršana un norādījums to diskriminēt, atšķirīga attieksme pēc rases, ādas krāsas, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas
pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem.
[18.2] Lietā neviens no diskriminējošiem apstākļiem nav konstatējams.
[18.3] Darba līguma izbeigšana nevar tikt uzskatīta par prettiesisku rīcību. Ir saprotams, ka darba līguma uzteikums vai izbeigšana rada
neērtības un vilšanos, tomēr šādas neērtības nevar tikt atzītas par pamatu morālā kaitējuma piedziņai.
[19.] Darba devējs ir rīkojies atbilstoši Darba likuma normām, nav pieļāvis pārkāpumus pret darbiniecēm, līdz ar to nav pārkāpts atšķirīgas
attieksmes aizliegums un aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas, kas izslēdz prasījumu par morālā kaitējuma atlīdzināšanu apmierināšanu. Fakts, ka Prasītājas
vērsās tiesā ir Prasītājām ar likumu piešķirtas tiesības un likumā noteikta kārtība strīda izskatīšanai.
[20.] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no
atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
[20.1] Tā kā Prasītājas, saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 1. punktu, no tiesas izdevumu samaksas ir bijušas atbrīvotas
un prasība tiek noraidīta nav piedzenama valsts nodeva un tiesāšanās izdevumi valsts labā no Atbildētāja, kā arī Prasītāju izdevumi, kas saistīti ar lietas
vešanu advokātu palīdzības samaksai.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā Civilprocesa likuma 8. un 97. pantu tiesa
n o s p r i e d a:
/pers. A/ un /pers. B/ prasību pret /Nosaukums A/ par darba līguma uzteikuma un vienošanās par darba līguma izbeigšanu atzīšanu par
spēkā neesošiem, darba piespiedu kavējuma, atvaļinājuma kompensācijas un morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas 2020. gada 8. oktobra Vidzemes
apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Vidzemes rajona tiesā.
Vidzemes rajona tiesas tiesnese