Court finds administrative offense for failing to report absence from residence under police control measures.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of an administrative offense for failing to remain at his residence while under police control measures. Although the defendant admitted the violation and explained he was helping a friend in Daugavpili, the court ruled that such absences must be reported to the police in advance. Consequently, the court imposed a fine of 20 euros based on the Administrative Offences Law.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pants; Krimināllikuma 45. pants: Failure to report absence from residence while under police control constitutes an administrative offense regardless of the reason for the absence.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. 168041617
Nr. 1-0103-18/19
ECLI:LV:RPPT:2018:0122.168041617.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2018. gada 22. janvārī
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese S. Groza,
ar sekretāri I. Jakoveli, tulci I.Saulīti-Horunžiju,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālus saskaņā ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. /protokola numurs/ par
/pers. A/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta /adrese/, saukšanu pie administratīvās atbildības atbilstoši Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 177. pantam.
Aprakstošā daļa
Administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. /protokola numurs/ norādīts, ka /pers. A/ pārkāpa papildsoda – policijas kontroles noteikumus, proti,
2017. gada 15. novembrī plkst. 23.20 pārbaudes laikā neatradās savā dzīves vietā /adrese/, ko apliecina policijas darbinieka dienesta ziņojums.
Līdz ar to /pers. A/ darbības kvalificētas atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantam.
Tiesas sēdē /pers. A/ paskaidroja, ka pārkāpumu atzīst. Administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā bija aizbraucis pie drauga uz
Daugavpili, palīdzēja remontdarbos un nepaspēja atgriezties dzīvesvietā. Policijas kontroles noteikumi un ierobežojumi viņam ir zināmi, uz reģistrāciju
policijas iecirknī ierodas. Pēc šī notikuma policijas kontroles noteikumu pārkāpumi nav bijuši, norādītajā laikā uzturas savā dzīvesvietā. Savu rīcību ir
izvērtējis.
Lietā atrodas sekojoši pierādījumi/dokumenti: administratīvā pārkāpuma protokols; dienesta ziņojumi; Rīgas apgabaltiesas 2002. gada 20.
decembra sprieduma (kopija) un Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2003. gada 26. marta sprieduma (kopija); Latvijas Republikas Augstākās tiesas
2003. gada 8. maija lēmuma (kopija); Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2003. gada 30. jūnija rīcības sēdes lēmuma (kopija); 2016. gada 17. maija
lēmums par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu (kopija); rakstveida paskaidrojums; izdrukas no reģistriem.
Motīvu daļa
Tiesa, izvērtējusi lietā esošos pierādījumus un tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus kopumā, secina, ka /pers. A/ ir izdarījis Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 177. pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.
Atbilstoši Krimināllikuma 45. pantā noteiktajam (likuma redakcijā līdz 2015. gada 1. janvārim) policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež
kā piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietas atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem
ierobežojumiem.
Līdz ar to policijas kontrole ir saistīta ar notiesātās personas uzraudzību un kontroli noteiktu ierobežojumu ievērošanā.
Ar Rīgas apgabaltiesas 2002. gada 20. decembra spriedumu un Ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2003. gada 26. marta spriedumu /pers.
A/ atzīts par vainīgu un sodīts par Krimināllikuma 176. panta ceturtajā daļā, 117. panta 6. un 10. punktā paredzēto noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu,
galīgo sodu nosakot atbilstoši Krimināllikuma 51. panta pirmajai daļai brīvības atņemšanu uz 15 gadiem, konfiscējot mantu, un policijas kontroli uz diviem
gadiem.
Ar 2016. gada 17. maija lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu /pers. A/ noteikti ierobežojumi – aizliegts izbraukt bez atļaujas
no Latvijas un atstāt savu dzīvesvietu, noteikts uzturēties dzīvesvietā no plkst. 22.00 līdz plkst. 06.00, uzlikts par pienākumu četras reizes mēnesī katras
nedēļas trešdienā no plkst. 15.00 līdz plkst. 21.00 ierasties uz reģistrāciju policijas iecirknī. Ar minēto lēmumu /pers. A/ iepazīstināts.
Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24. punktā ir noteikts, ka papildsodu — policijas kontrole turpina izciest personas, kurām tas
piespriests, un tām piemērojami šādi policijas kontroles izpildes nosacījumi, proti, personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, var
piemērot šādus ierobežojumus: aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā, aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās, aizliegumu
izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas bez policijas atļaujas, pienākumu no vienas līdz četrām reizēm mēnesī ierasties policijas iestādē, lai
reģistrētos; lai pārbaudītu, kā persona ievēro noteiktos ierobežojumus, policijas darbinieki var to apmeklēt dzīvesvietā jebkurā diennakts laikā; personai,
kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, konkrētus ierobežojumus atbilstoši šā punkta 1. apakšpunktam nosaka policijas iestādes (pēc
minētās personas dzīvesvietas) priekšnieks.
Ar lietā esošajiem pierādījumiem ir pierādīts, ka /pers. A/ pārbaudes laikā 2017. gada 15. novembrī plkst. 23.20 neatradās savā dzīvesvietā
/adrese/, ko apliecina policijas darbinieka dienesta ziņojums.
Šo apstākļu esamību pierāda lietā gūtie pierādījumi, tostarp /pers. A/ paskaidrojumi par to, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā
viņš neatradās dzīvesvietā. Arī policijas darbinieku dienesta ziņojumos ir fiksētas ziņas par to, ka /pers. A/ 2017. gada 15. novembrī plkst. 23.20
pārbaudes laikā nebija sastopams savā dzīvesvietā.
/pers. A/ kā policijas kontrolei pakļautajai personai ir jāpilda un jāievēro noteiktā papildsoda nosacījumi, savukārt lietā ir konstatēta šo nosacījumu
nepildīšana. Šo nosacījumu izpildei nevar piešķirt vispārēju vai nenozīmīgu attieksmi. Tieši kontrolējamai personai ir jārūpējas par to, lai tā atrastos
dzīvesvietā un ievērotu policijas kontroles noteikumus.
Tādējādi /pers. A/bija jāizpilda policijas kontroles nosacījumi, kas piemēroti ar 2016. gada 17. maija lēmumu.
Tiesas sēdē /pers. A/ paskaidrotais, ka viņš bija aizbraucis pie drauga uz Daugavpili, palīdzēja remontdarbos un nepaspēja atgriezties dzīvesvietā,
nav vērtējams kā apstāklis, kas liegtu izpildīt policijas kontroles nosacījumus, jo par šādu apstākļu esamību, tostarp dzīvesvietas atstāšanu uz ilgāku laiku,
viņam kā policijas kontrolei pakļautajai personai bija savlaicīgi jāinformē policijas iestāde.
Līdz ar to secināms, ka /pers. A/ ar savām darbībām ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 177. pantā un viņa vaina ir pierādīta ar lietas materiāliem kopumā un savstarpējā sakarībā.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. pantu, nosakot sodu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja
personība, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.
Administratīvais sods ietver sevī leģitīmus mērķus tā piemērošanā, proti, mērķi, kas tieši vērsts uz pārkāpēju – ieaudzināt apzinīgu attieksmi pret
saviem pienākumiem un atbildību, kā arī mērķi aizsargāt valsts un sabiedrības intereses, personiskās tiesības un brīvības, kā arī nostiprināt likumību,
novērst tiesību pārkāpumus (sk. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1. pantu).
Izvērtējot ziņas par viņa personību, noskaidrots, ka apgādībā esošu personu nav, paskaidroja, ka ir nodarbināts, agrāk ir administratīvi sodīts un
kriminālsodīts. /pers. A/ atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi nav konstatēti.
Izvērtējot pārkāpēju raksturojošās ziņas un pārkāpuma raksturu, kā arī viņa pausto attieksmi pret izdarīto pārkāpumu, proti, tiesas sēdē
paskaidroja, ka ir izvērtējis savu rīcību, pēc šī pārkāpuma policijas kontroles noteikumus ievēro, secināms, ka /pers. A/ uzliekams naudas sods 20 EUR
apmērā, kas ir samērīgs un pilda gan sodošu, gan preventīvu funkciju, lai persona turpmāk nepieļautu šādus pārkāpumus.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32., 34., 177., 289.16 un 289.18
pantu,
nosprieda
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā paredzētā administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā un uzlikt viņam naudas sodu 20 EUR (divdesmit euro) apmērā.
Naudas sodu nomaksāt ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad izsniegts lēmuma noraksts par naudas soda uzlikšanu, bet, ja lēmums
pārsūdzēts, ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts.
Iemaksas rekvizīti: Saņēmējs: Valsts kase, Reģistrācijas Nr.90000050138, Konta Nr. LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22
(norādīt administratīvā pārkāpuma protokola Nr. /protokola numurs/).
Spriedums pieejams 2018. gada 22. janvārī.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot
Rīgas Pārdaugavas tiesā.
Tiesnese S. Groza