Court convicts driver for refusing breath tests and imposes fine plus four-year license revocation.

ECLI:LV:ZRT:2019:0613.173050319.1.S

Lietas Nr.173050319

Lietas arhīva Nr. 1-0503-19/18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2019. gada 13.jūnijā

1. Zemgales rajona tiesas

2. tiesnese Jolanta Bebriša

ar tiesas sēdes sekretāri Ivitu Šali,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/,

deklarētās dzīvesvietas adrese /adrese A/, Nereta, Neretas novads, pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta astotajā daļā.

Aprakstošā daļa

2019. gada 8.maijā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas

nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākais inspektors G.Linmeijers sastādījis administratīvā pārkāpuma

protokolu Nr. PC419074 par to, ka 2019. gada 8.maijā plkst. 17.01 apdzīvotā vietā Nereta uz Raiņa ielas pret

ēku Nr.15 /pers. A/ vadīja transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, un

atteicās no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai.

Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka pārkāpts Ceļu satiksmes noteikumu 25.9. punkts un

atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta astotajā daļā.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – Iestādes) pārstāvis O.Rēķis (pilnvara lietas

26.lapa) tiesas sēdē paskaidroja, ka 2019.gada 8.maijā ap plkst.17.00 saņemta informācija, ka Neretā pie

veikala Raiņa ielā 15, ir piebraukusi automašīna /TL marka/ reģ.nr. /reģistrācijas numurs/, kuras vadītājs

streipuļojot iegāja veikalā. Informācija tika nodota VP ZRP Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas inspektorei

E.Romanovai, kura devās uz norādīto vietu. Vadītājs bija iesēdies transportlīdzeklī, Romānova viņu aizturēja.

Informācija tālāk tika nodota dežurējošajai ceļu policijas ekipāžai. Viņi piedāvāja /pers. A/ veikt alkohola

koncentrācijas pārbaudi uz vietas, pēc pirmā mērījuma viņš atteicās veikt turpmāko pārbaudi. Tā kā persona

atteicās no otra mērījuma pārbaudes, tad persona tika nogādāta Aizkraukles medicīnas centrā alkohola ietekmes

pārbaudes veikšanai. No tās viņš atteicās. Tika sarakstīts administratīvā pārkāpuma protokols. /pers. A/ atteicās

parakstīt alkohola pārbaudes izdrukas. Pirmo izdruku parakstīja, otru neparakstīja. Likums nosaka, ka jābūt

diviem alkohola koncentrācijas noteikšanai mērījumiem un tie abi jāparaksta, ja neparaksta, tad policija uzskata,

ka persona ir atteikusies no pārbaudes, līdz ar to bija spiesti /pers. A/ nogādāt Aizkraukles medicīnas centrā, kur

viņš atteicās nodot analīzes alkohola koncentrācijas pārbaudei. Pie šādiem apstākļiem /pers. A/ pārkāpa Ceļu

satiksmes noteikumu 25.9 punktu un izdarīja LAPK 149.1 5 panta astotajā daļā paredzēto administratīvo

pārkāpumu.

Tiesas sēdē /pers. A/ savu vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā neatzina un paskaidroja, ka viņš

nevadīja automašīnu dzērumā. Sēdēja mašīnā ar/pers.B/, mašīnā iedzēra, nekur nebrauca. Nopirka vīnu veikalā,

iesēdās mašīnā un gaidīja /vārds/, kurš bija pie upes un būtu viņus vedis mājās. Piebrauca E.Romanova, aicināja

uz mašīnu un aizveda uz iecirkni. Tur lika iepūst trubiņā. Iepūta alkometrā, bija 2 promiles, neparakstīja

protokolu, jo nebrauca ar mašīnu. Aizveda viņu uz slimnīcu. Slimnīcā atteicās nodot asinis, jo ir sliktas vēnas.

Motīvu daļa

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 pants noteic, ka tiesa, izskatot administratīvā

pārkāpuma lietu, izlemj jautājumus, vai ir noticis administratīvs pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā

izdarīšanā, vai persona ir sodāma par administratīvo pārkāpumu, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, kāds sods piemērojams personai, vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, par rīcību ar

lietiskajiem pierādījumiem u.c. izņemtām lietām, garantijas naudu.

Noklausoties Iestādes pārstāvja O.Rēķa, pārkāpēja /pers. A/ paskaidrojumus, liecinieku /pers. B/, /pers.

G/, /pers. H/, E.Romanovas liecības tiesas sēdē un izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesnese atzīst,

k a /pers. A/ ir izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta astotajā daļā paredzēto

administratīvo pārkāpumu.

Liecinieks/pers. B/ tiesas sēdē liecināja, ka pazīst /pers. A/, attiecības normālas. 2019.gada 8.maijā satikās

ar /pers.A/ pusdienlaikā ap plkst. 14.00-15.00, izdzēra pudeli vīna, apmēram stiprums bija 19 grādi, izšķīrās,

viņš aizgāja uz savām mājām, /pers. A/ palika savās mājās. Pēc stundas, divām ap plkst. 17.00 atkal satikās uz

ielas, aizbrauca uz centru uz "Falko" veikalu, pie stūres bija /pers. A/. Aizbrauca uz veikalu, /pers. A/ iegāja

veikalā, viņš palika mašīnā. Viņš paņēma 2 pudeles vīna. Iekāpa mašīnā, iedeva pudeles ar vīnu. Uzreiz

piebrauca Eva Romanova, palūdza/pers.A/ izkāpt no mašīnas un iekāpt viņas mašīnā. Viņam lika iet uz mājām,

izkāpa no auto un gāja uz mājām. Mašīna palika turpat. Ar divām vīna pudelēm gribēja braukt pie /pers. A/ uz

mājām. /pers. A/ pats apsēdās pie stūres, braukšanu neuzsāka no veikala izejot. E.Romanova redzēja, ka /pers.

A/ ir alkohola reibumā, palūdza pārkāpt pie viņas mašīnā, kas notika tālāk nezina. Iekāpjot mašīnā vīna pudeles

netika atvērtas. To, ka mašīnā/pers.A/ dzēra, to neredzēja.

Lieciniece/pers. G/ tiesas sēdē liecināja, ka pazīst /pers. A/, nav naidīgas attiecības, kādreiz bija kolēģi.

2019.gada 8.maijā ar /pers. H/ brauca no Neretas kultūras nama no pasākuma, piebrauca pie "Falko" veikala,

pamanīja, ka no mašīnas (marku nepazīst) izkāpa /pers. A/, izkāpa no mašīnas vadītāja puses un streipuļodams

iegāja veikalā./pers.H/ zvanīja policistei Evai Romanovai, jo, ja cilvēks tiešām ir alkohola reibumā un streipuļo,

cilvēki ir jāpaglābj no nelaimes, mašīnu satiksme uz to laiku bija ļoti blīva, bērni, cilvēki staigāja. Pati nav to

redzējusi, bet cilvēki runā, ka /pers. A/ ir braucis alkohola reibumā. Jāpasargā pats un līdzcilvēki no nelaimes.

/pers. A/ iegāja "Falko" veikalā, mašīnā šoferim blakus sēdētāja sēdeklī palika sēžam /pers.B/. Izejot no "top"

veikala redzēja, ka piebrauca Eva Romanova, /pers.A/ bija jau apsēdies savā mašīnā vadītāja pusē pie stūres.

Lieciniece/pers. H/ tiesas sēdē liecināja, ka pazīst /pers. A/ kā skolotāju, mācību pārzini, triju bērnu tēvu,

gudru cilvēku, izcilu sportistu, attiecības nav ne naidīgas, ne draudzīgas. Vienalga, kurš cilvēks tas būs, ja liksies,

ka cilvēks ir pie stūres apreibinošu vielu reibumā, ar šo informāciju vērsīsies policijā, lai pasargātu apkārtējos

cilvēkus un pašu cilvēku. 2019.gada 8.maijā braucot no Neretas kultūras centra ar kolēģi /pers.G./ apstājās pie

veikala "top", bija vēl mašīnā, kad pie veikala "Falko" piestāja tumši zilas krāsas/TL marka/ markas mašīna, no

mašīnas izkāpa /pers. A/ un gāja uz "Falko" veikalu. Nevar apgalvot bija vai nebija alkohola reibumā, bet, ka

nebija pie skaidras saprašanas, tas bija acīm redzami. Nolēma zvanīt policijai. Kādu laiku atpakaļ viena darba

kolēģe stāstīja, ka esot redzējusi /pers. A/ braukājam pa Neretu alkohola reibumā. Zvanīju Evai Zariņai, un teica,

ka liekas, ka /pers. A/ ir krietnā reibumā, viņa teica, ka atbraukšot. Eva Zariņa piebrauca, /pers.A/ aizgāja uz

Evas mašīnu, no /TL marka/ markas mašīnas izkāpa/pers.B/.

Lieciniece Eva Romanova tiesas sēdē liecināja, ka /pers. A/ ir ļoti labi pazīstams, attiecības ir naidīgas,

tāpēc, ka /pers. A/ alkohola reibumā ļoti bieži vada transportlīdzekli, ir bijusi vairākos izsaukumos, kur /pers.A/ ir

skandalējis ģimenē, šobrīd ir nošķirts no ģimenes. 2019.gada 8.maijā ap plkst. 16.55 uz mobilo telefonu

pazvanīja /pers. H/, teica, ka esot ievērojusi, ka Raiņa ielā 15, Neretā pie veikala "Falko" piebrauc zilas krāsas

/TL marka/ automašīna, no tās izkāpj /pers. A/, kurš streipuļodams ieiet veikalā. Darba laiks bija beidzies 16.30,

tajā brīdī bija Neretas pirmsskolas izglītības iestādē, saņemot šādu zvanu, lai nenotiktu kāda nelaime, zināja, ka

Neretas kultūras namā notika liels skolas pasākums un tajā brīdī bija ļoti liela automašīnu plūsma pie veikala

"Falko" un pretī ielai pie veikala "top". Saprata, ja /pers. A/ ir piedzēries, bērnu un cilvēku kustība, iesēdās savā

privātajā mašīnā, brauca uz turieni. Braucot pie veikala "Falko", ievēroja /pers. A/ mašīnu, piebrauca klāt,

nobloķēja viņam ceļu, izkāpa no mašīnas, piegāja pie viņa mašīnas. /pers.A/ bija alkohola reibumā, no viņa nāca

alkoholam līdzīga smaka, palūdza, lai iesēžas viņas mašīnā. To viņš arī izdarīja. Caur dežūrdaļu izsauca Ceļa

policiju. Atbrauca Ceļa policija. /pers. A/ alkometrā iepūta vienu reizi, mērījums bija 1,76 promiles, otru pūtienu

atteicās veikt. Atteicās parakstīt jebkādus dokumentus. Ceļa policijas ekipāža nolēma /pers. A/ nogādāt uz

ekspertīzi Aizkrauklē. Parakstīties atteicās, jo norādīja, ka nevarēšot pierādīt, ka viņš ir braucis. Viņš teica -

"Eva, es tev apsolu, ka vairs dzēruma nebraukšu, es tev zvēru, tas vairs neatkārtosies". Uzskata, ka bija tiesības

pārbaudīt alkohola koncentrāciju /pers. A/ izelpojamajā gaisā, tas ir policijas darbinieka pienākums, kaut arī

darba laiks bija beidzies.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9. panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu

atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud

valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru

likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta astoto daļu administratīvā atbildība

iestājas par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, narkotisko vai citu

apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.pantam pierādījumi administratīvā pārkāpuma

lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par

faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai

pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas

pareizā izlemšanā.

No minētā secināms, ka to, cik ticamas pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, jāizvērtē, aplūkojot

visus procesā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Tikai pastāvot saprātīgām

šaubām, kuras nevar novērst, tās jāvērtē par labu pārkāpējam (sk., piemēram, Zemgales apgabaltiesas

2016.gada 12.janvāra spriedumu lietā Nr. 137006315).

Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.2 7 9 „Ceļu satiksmes noteikumi”

25.9.punktu transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums pakļauties kompetentās iestādes amatpersonu veiktajām

pārbaudēm, tām veicot normatīvajos aktos noteiktās uzraudzības un kontroles funkcijas.

Ceļu satiksmes likuma 43.5 panta pirmā daļa noteic, ka, lai konstatētu alkohola reibumu, Valsts policijas

darbinieki (..) ir tiesīgi pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja izelpoto gaisu ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu,

kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām, vai nogādāt transportlīdzekļa vadītāju medicīnas iestādē

šādas pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas, ka viņš ir alkohola reibumā, bet izelpotā gaisa pārbaudi

nav iespējams veikt vai transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt tās rezultātiem. Minēto apstiprina arī Ministru

kabineta 2018. gada 30.novembra noteikumu Nr. 719 „Kārtība, kādā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un

izelpotajā gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmi” 13. punkts, kas noteic, ka medicīnisko

pārbaudi veic gadījumos, ja darbiniekam ir pamatotas aizdomas par transportlīdzekļa vadīšanu narkotisko vai

citu apreibinošo vielu ietekmē, kā arī, ja transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai

izelpotajā gaisā nav iespējams veikt vai transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt pārbaudes veikšanai vai tās

rezultātiem.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības Policijas nodaļas vecākā

inspektore majore E.Romanova ziņojumā norādījusi, ka 2019.gada 8.maijā plkst.16.55 saņēmusi telefona zvanu

no Neretas iedzīvotājas /pers. H/ par to, ka Neretas novada Neretā, Raiņa ielā 15 pie veikala Falko piebraukusi

zilas krāsas automašīna /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, un no tās izkāpis /pers. A/,

kurš, iespējams, vada automašīnu alkohola reibumā, gājis iekšā veikalā streipuļodams. Iesēdusies savā

automašīnā un braukusi uz augstāk minēto vietu. Augstāk minētajā adresē atradusies norādītā automašīna, kurā

vadītāja pusē pie stūres atradies /pers. A/, kurš mēģinājis uzsākt automašīnas vadīšanu. Lai tas nenotiktu un

/pers. A/ neaizbrauktu ar automašīnu bloķējusi /pers. A/ automašīnu. Pieejot klāt konstatējusi, ka /pers. A/,

iespējams, ir alkohola reibumā, uz jautājumiem atbildējis neadekvāti, kā arī no /pers. A/ bija jūtama stipra

alkohola smaka. Blakus pasažiera pusē automašīnā sēdējis /pers. B/. Par šo faktu ziņojusi Aizkraukles policijas

iecirkņa dežūrdaļai, lai uz notikuma vietu tiktu izsūtīta ceļu policijas ekipāža. /pers. A/ tika palūgts, lai dodas ar

viņu (E.Romanovu) uz Neretas policijas iecirkni, lai sagaidītu ceļu policijas ekipāžu. Dodoties uz policijas iecirkni

un iecirknī /pers. A/ alkoholu lietojis netika. Ierodoties ceļu policijas ekipāžai /pers. A/ izelpā tika konstatētas

1,76 promiles alkohola koncentrācijas. /pers. A/ atteicies parakstīties uz dokumentiem par alkohola pārbaudi,

sakarā ar to /pers. A/ nogādāts uz medicīniskās ekspertīzes veikšanu Aizkraukles medicīnas centrā (lietas

7.lapa).

/pers. B/ rakstveida paskaidrojumā norādījis, ka 2019.gada 8.maijā kopā ar /pers. A/ lietojuši alkoholu,

dzēruši 19% vīnu, cik pudeles abi kopā izdzēruši, īsti neatceras. Alkoholu abi sāka lietot no plkst.15.00, tad

pietrūka alkohola, abi sēdušies /pers. A/ automašīnā /TL marka/ tumši zilā krāsā, automašīnas numuram atceras

tikai ciparus /cipari/, burtus neatceras. /pers. A/ apsēdies autovadītāja vietā, viņš (/pers. B/) blakus pasažiera

vietā, tad /pers. A/ aizvedis uz veikalu Falko, kurš atrodas Neretas novada Neretā, Raiņa ielā. /pers. A/ vadījis

automašīnu alkohola reibumā, viņš pirms plkst. 15.00 bija diezgan iereibis. /pers. A/ apstājies pie veikala un

iegājis veikalā, nopircis vēl divas vīna pudeles, krabju nūjiņas, iesēdies atpakaļ automašīnā autovadītāja vietā.

Taisījušies braukt atpakaļ pie /pers. A/ un turpināt lietot alkoholu. Tad piebraukusi policijas darbiniece Eva

Romanova un pateikusi /pers. A/, kāpēc braukā piedzēries pa Neretu, teikusi, lai /pers. A/ sēžas viņas

(E.Romanovas) automašīnā un viņam (/pers. B/) pateikusi, lai iet mājās. Viņš izkāpis no automašīnas un aizgājis

mājās (lietas 9.-10.lapa).

No 2019.gada 9.maija /pers. H/ rakstveida paskaidrojuma zināms, ka 2019.gada 8.maijā plkst.16.52 viņa

kopā ar /pers. G/ ar viņas (/pers. H/) automašīnu piebraukušas Neretā pie veikala „top” Raiņa ielā 6 un

apstājušās. Tad redzēja, ka pie veikala “Falko” piebrauc un apstājas zilas krāsas automašīna /TL marka/, valsts

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, un no tās izkāpj /pers. A/, kurš streipuļodams gāja uz veikalu “Falko”.

Par cik no Neretas iedzīvotājiem ir daudz reizes dzirdējusi to, ka /pers. A/ ļoti bieži pa Neretu vada savu

automašīnu alkohola reibumā, ko pati vēl līdz šim nebija redzējusi, tad nekavējoties zvanīja policijas darbiniecei

Evai Romanovai un teica, ka /pers. A/ atbraucis uz veikalu “Falko” un streipuļodams iegāja veikalā. Zina to, ka

bija jāzvana uz 110 ceļu policijai, bet kamēr atbrauktu ceļu policija no Aizkraukles, tikmēr varēja notikt kārtējā

nelaime un /pers. A/ nesodīts turpinātu braukt alkohola reibumā, apdraudot savu un citu dzīvības. Apmēram pēc

3-4 minūtēm piebraukusi policijas darbiniece E.Romanova ar savu automašīnu, izkāpusi un piegājusi pie /pers. A/

automašīnas un tad redzēja, ka /pers. A/ iesēžas E.Romanovas automašīnā un aizbrauc uz Neretas policijas

iecirkņa pusi. Pēc brīža redzēja, ka no automašīnas izkāpj /pers. B/ (lietas 12.-13.lapa).

Analogi notikuma faktiskos apstākļus paskaidrojumā norādījusi arī /pers. G/ (lietas 11.lapa).

Šie rakstveida paskaidrojumi ir analoģiski liecinieku sniegtajām liecībām tiesas sēdē un nesatur pretrunas,

bet papildina viens otru.

Tiesas sēdē Iestādes pārstāvis iesniedza 2019.gada 8.maija videoierakstu no veikala “Falko” Neretā, kur

pirmajā ierakstā redzams, ka Neretā Raiņa ielā pie mājas Nr.15 piebrauc tumšas krāsas automašīna, no vadītāja

vietas izkāpj /pers. A/ un ieiet veikalā “Falko”, viņa gaita liecina par ataršanos reibuma stāvoklī. Otrajā ierakstā

redzams, kā /pers. A/ iepērkas veikalā, viņš acīmredzami streipuļo, neadekvāti staigā no vienas vietas uz otru, no

rokām izkrīt iepirkumi. Tiesas sēdē /pers. A/ apliecināja, ka sevi videoierakstā atpazinis.

No Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes

uzraudzības rotas jaunākā inspektora G.Linmeijera rakstveida ziņojuma zināms, ka 2019.gada 8.maijā

plkst.16.55 saņēmis informāciju no Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Operatīvās

vadības nodaļas, ka Neretā inspektore E.Romanova ir aizturējusi /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/, autovadītāju, kurš, iespējams, ir alkohola reibumā un vajadzīga palīdzība. Nekavējoties

devušies ar jaunāko inspektoru virsniekvietnieku R.Masiuli uz Neretu. Neretas policijas iecirknī sagaidīja

inspektore Eva Romanova un /pers. A/. /pers. A/ ar alkometru AlcoQuant 6020 tika veiktas divas alkohola

pārbaudes izelpas gaisā. Pirmā pārbaudē alkometrs uzrādīja 2,00 promiles, bet otrā pārbaudē 1,76 promiles.

/pers. A/ atteicies parakstīt alkohola pārbaudes izdrukas, tāpēc /pers. A/ tika nogādāts SIA „Aizkraukles

slimnīca” alkohola ietekmes pārbaudei. /pers. A/ Aizkraukles slimnīcā atteicies no alkohola pārbaudēm. /pers. A/

sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC419074 (lietas 14.lapa).

/pers. A/ rakstveida paskaidrojumā norādījis, ka apsola vairāk problēmas nesagādāt ar savu uzvedību

reibumā pie stūres. Šī ir pēdējā reize (lietas 8.lapa).

2019.gada 8.maija transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols Nr. NB367147 pierāda, ka /pers. A/

atteicies to parakstīt, par ko protokolā izdarīta atzīme (lietas 6.lapa). No alkometra AlcoQuant 6020 izdrukām

redzams, ka 2019.gada 8.maijā plkst.18.36 /pers. A/ konstatēta alkohola koncentrācija izelpas gaisā 1,8400,

bet plkst.18.54 – 1,6192 promiles.

Ņemot vērā to, ka /pers. A/ nav piekritis transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes rezultātiem, atbilstoši

Ministru kabineta 2018. gada 30.novembra noteikumu Nr. 719 „Kārtība, kādā nosaka alkohola koncentrāciju

asinīs un izelpotajā gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmi” 13. punktam, /pers. A/

nogādāts ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai, par ko sastādīts nosūtījums uz medicīnisko

pārbaudi (lietas 16.lapa).

Kā izriet no Ministru kabineta 2018. gada 30.novembra noteikumu Nr. 719 „Kārtība, kādā nosaka

alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmi”

23.punkta, ja pārbaudāmais transportlīdzekļa vadītājs atsakās no medicīniskās pārbaudes vai atsakās veikt

mērījumus alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā vai nodot asins paraugu laboratoriskiem

izmeklējumiem, vai mēģina veikt darbības, kas var mainīt medicīniskās pārbaudes galīgo rezultātu, ārsts šo faktu

ieraksta medicīniskās pārbaudes protokolā. Par citas bioloģiskās vides paraugu (urīns, siekalas) nodošanu lemj

ārsts. Atzinumu sniedz, ja iespējams, ņemot vērā klīniskās izmeklēšanas rezultātus, un norāda, ka atzinuma

pamatā ir klīniskā simptomātika. Pārbaudāmais transportlīdzekļa vadītājs parakstās medicīniskās pārbaudes

protokolā par atteikšanos no pārbaudes.

2019.gada 8.maija medicīnas pārbaudes protokols Nr.41 alkohola ietekmes (koncentrācijas) noteikšanai

pierāda, ka /pers. A/ atteicies no asins, urīna, siekalu nodošanas analīzēm, un protokolu atteicies parakstīt, par

ko izdarīta atzīme, un protokolā norādīts, ka /pers. A/ klīniski konstatēts alkohola reibums (lietas 17. lapa).

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pantu pierādījumus tiesnesim jāvērtē pēc

savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to

kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Tiesnesei nav šaubu par iepriekš spriedumā minēto pierādījumu ticamību, kas pierāda to, ka /pers. A/

vadījis transportlīdzekli un atteicies no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, un līdz ar to

lietā konstatējams, ka ir noticis administratīvais pārkāpums. /pers. A/ ir vainīgs tā izdarīšanā un ir sodāms par

izdarīto administratīvo pārkāpumu.

Nosakot sodu /pers. A/ atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. pantam, tiek ņemts vērā

izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, vainas pakāpe, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.

Tāpat tiesnese ņem vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantā definēto soda mērķi, kas ir

audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas

garā, lai pārkāpējs un citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta astotās daļas sankcija sodu par šo izdarīto

administratīvo pārkāpumu paredz administratīvā aresta veidā no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, naudas sodu

no tūkstoš divsimt līdz tūkstoš četrsimt euro un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz četriem gadiem.

Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu noskaidrots, ka /pers. A/ algotu darbu nestrādā, ir otrās grupas

invalīds, saņem invaliditātes pensiju 200 euro, apgādībā personu nav. No Iekšlietu ministrijas Informācijas centra

izdrukas par personas administratīvajiem pārkāpumiem (lietas 18.lapa) redzams, ka /pers. A/ trīs reizes ir

administratīvi sodīts ar brīdinājumu. Lai gan saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 38.panta

noteikumiem /pers. A/ atzīstams par administratīvi nesodītu personu, jo gada laikā, kad beigusies soda

izpildīšana, nav izdarījis jaunu administratīvu pārkāpumu, taču pie personības novērtēšanas ir ņemams vērā, ka

iepriekš izdarījis administratīvos pārkāpumus.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33. un 34.pantu tiesnese nekonstatē /pers. A/

atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus.

/pers. A/ ir otrās grupas invalīds (lietas 31.lapa). Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

31.pantu administratīvo arestu nepiemēro otrās grupas invalīdiem.

Ņemot vērā lietā konstatētos soda ietekmējošos apstākļus, tiesnese atzīst, ka /pers. A/ iespējams

piemērot minimālo par pārkāpumu paredzēto sodu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.

15 panta astotās daļas sankciju.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 258.panta trešo daļu persona, kurai uzlikts

administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktā kārtībā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas,

narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm. Atbilstoši Ministru kabineta

2018. gada 30.novembra noteikumu Nr. 719 „Kārtība, kādā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā

gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmi” 10.punktam, ja saskaņā ar veiktajiem mērījumiem

alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir vienāda vai lielāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola

koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, pārbaudes izdevumus 15,65 euro apmērā

(lietas 6.lapa) sedz transportlīdzekļa vadītājs. Atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 30.novembra noteikumu

Nr. 719 „Kārtība, kādā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā un konstatē narkotisko vai citu

apreibinošu vielu ietekmi” 35. punktam pārbaudes izdevumus saskaņā ar ārstniecības iestādes cenrādi 14,50

EUR (lietas 17.lapa) sedz transportlīdzekļa vadītājs, kas konkrētajā gadījumā ir /pers. A/.

/pers. A/ transportlīdzekļa vadītāja apliecība nav izņemta un nav pievienota lietas materiāliem. Tā kā

transportlīdzekļa vadītājam tiek piemērots sods transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, tad saskaņā ar

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 309.panta nosacījumiem, viņam uzliekams pienākums nederīgo

transportlīdzekļa vadītāja apliecību 10 dienu laikā no nolēmuma paziņošanas dienas nodot Ceļu satiksmes

drošības direkcijā vai Valsts policijā.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 299.1 panta pirmo daļu par administratīvo

pārkāpumu ceļu satiksmē uzliktais naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no soda uzlikšanas dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 29., 31.-34. pantu, 149.1 5 panta astoto daļu,

258. panta trešo daļu, 289.6, 289.7, 289.16, 289.17, 289.18 un 318. pantu, tiesnese

nosprieda

atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas

paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta astotajā daļā un piemērot naudas sodu

1200,00 EUR (viens tūkstotis divi simti euro) apmērā, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4

(četriem) gadiem.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas

konstatēšanai veiktajām pārbaudēm 30,15 EUR (trīsdesmit euro un 15 centus), nosakot termiņu šo izdevumu

labprātīgai samaksai 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Uzlikt pienākumu /pers. A/ 10 (desmit) dienu laikā no nolēmuma paziņošanas dienas nederīgo

transportlīdzekļa vadītāja apliecību nodot Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts policijā.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas kancelejā - 2019. gada 13.

jūnija var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese J. Bebriša