Court orders tenant to pay landlord outstanding rent, arrears, and court costs in a civil debt collection case.

Lietas Nr. C32336116

Lietas arhīva Nr. C-1375-17/1

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 6.jūnijā

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis Valsts amatpersona

ar tiesas sēdes sekretāru A.S.

piedaloties prasītājas pārstāvei /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “IMMO” prasībā pret SIA “Tenta konstrukcijas” par parāda piedziņu. Tiesa

konstatēja

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā SIA “IMMO” cēlusi prasību pret SIA “Tenta konstrukcijas”, kurā lūdz piedzīt no atbildētājas SIA

“Tenta konstrukcijas” neatmaksāto parāda un nokavējuma procentus par kopējo summu EUR 5582,86 apmērā un visus tiesāšanās izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2015.gada 28.aprīlī starp SIA “IMMO” kā iznomātāju (turpmāk - prasītājs) no vienas puses un SIA “Tenta

konstukcijas” kā nomnieku (turpmāk - atbildētājs) no otras puses tika noslēgts telpu nomas līgums par telpām /adrese/, ar kopējo platību 770 kv.m

(turpmāk - Nomas līgums), nosakot nomas termiņu līdz 2020.gada 1.maijam (Nomas līguma 3.2.punkts). Kā noteikts Nomas līguma 2.1.punktā, tad

“par Telpām Nomas maksa mēnesī, kuru Nomnieks sāk maksāt no 2015.gada 1.maija tiek noteikta 2 eiro par nomāto telpu kvadrātmetru, un EUR 0,20

par apsaimniekošanu, kopā EUR 2,20 par nomāto telpu kvadrātmetru, no kuriem papildus jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis, turpmāk tekstā nomas

maksa ”. Savukārt, Nomas līguma 2.2.punktā ir noteikts, ka “nomas maksu nomnieks maksā vienu reizi mēnesī par katru tekošo mēnesi līdz tekošā

mēneša 20 datumam, ieskaitot naudu iznomātāja norādītajā bankas kontā, pamatojoties uz iznomātāja izrakstītu rēķinu” un tālāk tajā pašā līgumā punktā

ir noteikts, ka “Iznomātājs apņemas izrakstīt nomniekam rēķinu, atbilstoši Līguma nosacījumiem un nosūtīt to uz nomnieka norādīto e-pasta adresi:

/elektroniskā pasta adrese/.” Nomas līguma 2.3.punktā ir noteikts, ka “par komunālajiem pakalpojumiem nomnieks maksā iznomātājam, atbilstoši

pakalpojumu sniedzēju noteiktajiem tarifiem, par katru pagājušo mēnesi līdz tekošā mēneša 20 datumam”, kā arī līguma turpinājumā ir noteikts, ka “ja

elektroenerģijas patēriņš ir mazāks par EUR 100 mēnesī, tad papildus iznomātājs maksā abonēšanas maksu par elektroenerģijas atļauto slodzi, kas

sastāda EUR 30 mēnesī, no kuriem papildus jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis”. Tātad, 2015.gada 28.aprīlī, noslēdzot starp prasītāju un atbildētāju

Nomas līgumu puses vienojās par līguma būtiskajām sastāvdaļām, atbilstoši Civillikuma 1533.panta noteikumiem: “Līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu

tikai tad, kad starp līdzējiem notikusi pilnīga vienošanās par darījuma būtiskām sastāvdaļām (1470.p.), ar nolūku savstarpēji saistīties” un ievērojot

Civillikuma 2124.panta nosacījumus: “Tiklīdz abas puses vienojas par nomas un īres līguma būtiskām sastāvdaļām, tas ir, par priekšmetu un maksu,

līgums uzskatāms par noslēgtu,” jo puses vienojās gan par attiecīgajām telpām, gan par telpas nomas maksu, komunālo pakalpojumu apmaksu, nomas

termiņu un citiem būtiskiem nosacījumiem, apliecinot piekrišanu visam iepriekš norādītajam, parakstot attiecīgo Nomas līgumu. Līdz 2015.gada novembra

mēneša sākumam atbildētāja, atbilstoši Nomas līguma nosacījumiem, neskatoties uz pieļautajiem kavējumiem, veica visus Nomas līgumā noteiktos

maksājumus bez būtiska kavējuma. Sākot ar 2015.gada decembra mēnesi, atbildētājs būtiski sāka kavēt Nomas maksas un citus līgumos noteiktos

maksājumus, un 2016.gada marta mēnesī prasītājs iesniedza Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļai pieteikumus par

saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Atbildētājs uz visiem pieteikumiem sniedza iebildumus un līdz ar to atbilstoši Civilprocesa likumam

visas uzsāktās tiesvedības lietas tika izbeigtas. Tomēr, šādas darbības daļēji motivēja atbildētāju, un atbildētājs daļēji norēķinājās ar prasītāju.

Prasītājs norāda, ka 2016.gada 5.aprīlī atbildētājam tika nosūtīts ikmēneša nomas maksas rēķins par 2016.gada aprīļa mēnesi (rēķins Nr.4/TK no

05.04.2016.) par summu EUR 2049,74, kurš līdz pieteikuma sastādīšanas dienai tā arī nav ticis apmaksāts. 2016.gada 5.maijā atbildētājam tika nosūtīts

ikmēneša nomas maksas rēķins par 2016.gada maija mēnesi (rēķins Nr.5/TK no 05.05.2016.) par summu EUR 2049,74, kurš līdz pieteikuma

sastādīšanas dienai tā arī nav ticis apmaksāts. 2016.gada 6.jūnijā atbildētājam tika nosūtīts ikmēneša nomas maksas rēķins par 2016.gada jūnija mēnesi

(Rēķins Nr.6/TK no 06.06.2016.) par summu EUR 2049,74, kurš līdz šī pieteikuma sastādīšanas dienai tā arī nav ticis apmaksāts. Sakarā ar būtisko

rēķinu apmaksa kavējumu prasītājs 2016.gada 20.jūnijā nosūtīja atbildētājam pirmstiesas brīdinājumu par parāda apmaksu Nr.20/06/2016 par kopējo

summu EUR 11467,53 apmērā, kurā vērsa atbildētāja uzmanību uz to, ka gadījumā, ja līdz 2016.gada 4.jūlijam netiks samaksāta visa parāda summa,

prasītājs izmantos visas Līgumā pielīgtās tiesības un vienpusēji lauzīs savstarpēji noslēgto nomas līgumu, kā ar prasītājs vērsīsies tiesā par parāda piedziņu.

2016.gada 29.jūnijā tika saņemta atbildētāja atbilde Nr.04, kurā tika norādīts, ka atbildētājs “piekrīt parāda esamībai un apzinās savu atbildību”, tādējādi

apliecinot, ka atbildētājs apzinās parādu un attiecīgo parāda summu. Iepriekš minētās atbildes vēstules beigās atbildētājs norādīja, ka “garantē parāda

summas samazināšanu ik mēnesi līdz pilnīgai samaksai”.

Prasītājs norāda, ka 2016.gada 8.jūlijā atbildētājs pieaicināja zvērinātu tiesu izpildītāju fakta konstatācijai, ka prasītājs, saskaņā ar Līguma

nosacījumiem, atbilstoši Civillikuma 1735. un 1736.panta noteikumiem, izmantos aizturējuma tiesības uz atbildētāja mantām. Nekavējoties sekoja

atbildētāja piedāvājums noslēgt vienošanos, kurā tiktu precīzi atrunāts grafiks, paredzot, ka katru mēnesi līdz 2016.gada 6.novembrim atbildētājs uz

prasītāja kontu pārskaitīs EUR 400, tādējādi veicot parāda samaksu pilnā apmērā. Turklāt prasītājs, izrādot savu labo gribu izrādīja atbildētājam

pretimnākšanu, un prasītājs mutiski vienojās ar atbildētāju, ka nomas maksas rēķinam Nr.4/TK no 05.04.2016., rēķinam Nr.5/TK no 05.05.2016. un

rēķinam Nr.6/TK no 06.06.2016. tiek piemērota atlaide, nosakot, ka ikmēneša nomas maksa par telpu nomu par 2016.gada aprīļa, maija un jūnija

mēnesi būs EUR 1650, papildus no šīs summas maksājot 21% PVN. Neskatoties uz starp prasītāju un atbildētāju uzsākto it kā veiksmīgo dialogu,

atbildētājs tomēr iepriekš minēto vienošanos tā arī neparakstīja un nekādus maksājumus atbilstoši mutiski sasakņotajam grafikam tā arī neveica, līdz ar to

uz šo brīdi, ņemot vērā mutisko vienošanos par ikmēneša nomas maksas samazinājumu par 2016.gada aprīļa, maija un jūnija mēnesi, kopējā atbildētāja

summa pret parādnieku ir EUR 5454,70.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.panta noteikumiem „tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus”. Savukārt

Civillikuma 2141.pantā ir noteikts, ka “Nomniekam un īrniekam jāsamaksā nomas un īres maksa līgumā noteiktos termiņos; novilcinot maksājumus,

viņam jāmaksā nokavējuma procenti.” Tātad, saskaņā ar iepriekš minēto Civillikumā atbildētājam ir uzlikt pienākums norēķināties ar prasītāju, atbilstoši

Nomas līguma 2.2.punkta noteikumiem - līdz attiecīgā mēneša 20 datumam. Kā noteikts Civillikuma 1756.pantā, tad “pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu” savukārt Civillikuma 1757.pantā ir noteikts, ka “nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav

darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti (1765.p.). Ņemot vērā, ka Nomas līgumā nav atrunāts procentu apmērs, tad saskaņā ar

iepriekš minēto ir piemērojami noteikumi par likumiskajiem procentiem, kas atbilstoši Civillikuma 1765.panta noteikumiem ir 6% gadā. Līdz ar to, ņemot

vērā parādnieka pieļautos, kavējumus aprēķinot tos no dienas, kad puses mutiski vienojās par nomas maksas samazinājumu 2016.gada aprīļa, maija un

jūnija mēnešiem, kopējais nokavējums uz prasības pieteikuma sastādīšanas dienu ir 141 diena, un attiecīgi nokavējuma procentu apmērs ir EUR 128,19.

Līdz ar to, sarēķinot kopā gan savlaicīgi nesamaksāto nomas maksu EUR 5454,70 un likumiskos nokavējuma procentus EUR 128,19, kopējā

atbildētāja parāda summa pret prasītāju sastāda EUR 5582,86.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1756., 1765., 2141.pantu.

2017.gada 24.maijā tiesā saņemts prasītājas lūgums, kurā minēts, ka SIA “IMMO” lūdz pievienot civillietas materiāliem maksājumu uzdevumu

apliecinātas kopijas, kas apliecina, ka pēc prasības celšanas tiesā līdz lūguma sagatavošanas brīdim SIA “Tenta Konstrukcijas” parādsaistības ir dzēstas

par EUR 2560 apmērā. SIA “Konkas” pārskaita naudu SIA “IMMO”, lai dzēstu SIA “Tenta Konstrukcijas” parādsaistības, kas redzams no

maksājumu mērķī norādītā. Līdz ar to SIA “Tenta Konstrukcijas” uz šo brīdi ir parādā SIA SIA “IMMO” pamatparādu EUR 2894,70 apmērā,

nokavējuma procentus EUR 128,19 apmērā un lietā samaksāto valsts nodevu un ar lietas izskatīšanu saistītos procentus.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par celto prasību nav iesniedzis.

Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotā pārstāve prasību uzturēja par parāda kopējo summu EUR 3022,89 uz prasības pieteikumā minētajiem pamatiem

un motīviem un parakstījās tiesas sēdes protokola pielikumā par atteikšanos no prasības daļā par EUR 2560 piedziņu.

Atbildētājas SIA “Tenta Konstrukcijas” pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. Uz tiesas sēdi aicināts Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā

kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētājas “Tenta Konstrukcijas” juridisko adresi.

Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu iespējams izskatīt lietu bez atbildētāja

pārstāvja klātbūtnes.

Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, atzīst, ka prasības pieteikumā izklāstītie prasītājas paskaidrojumi par lietas faktiskajiem

apstākļiem un lietā esošie pierādījumi ir pietiekami strīda izšķiršanai un ir pamats taisīt lietā aizmugurisku spriedumu atbilstoši Civilprocesa likuma

208.1panta pirmajai daļai, jo atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un atbildētājs nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot savu

neierašanās iemeslu, kā arī nepastāv Civilprocesa likuma 208.1panta trešajā daļā minētie šķēršļi aizmuguriska sprieduma taisīšanai. Tiesa atzīst, ka

prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

No lietas materiāliem redzams, ka 2015.gada 28.aprīlī starp SIA “IMMO” kā iznomātāju no vienas puses un SIA “Tenta konstukcijas” kā

nomnieku no otras puses tika noslēgts telpu nomas līgums par telpām /adrese/, ar kopējo platību 770 kv.m, nosakot nomas termiņu līdz 2020.gada

1.maijam.

No Nomas līguma 2.1.punkta redzams, ka par telpām nomas maksa mēnesī, kuru nomnieks sāk maksāt no 2015.gada 1.maija tiek

noteikta 2 eiro par nomāto telpu kvadrātmetru, un EUR 0,20 par apsaimniekošanu, kopā EUR 2,20 par nomāto telpu kvadrātmetru, no kuriem papildus

jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis.

Savukārt, Nomas līguma 2.2.punktā ir noteikts, ka nomas maksu nomnieks maksā vienu reizi mēnesī par katru tekošo mēnesi līdz tekošā

mēneša 20 datumam, ieskaitot naudu iznomātāja norādītajā bankas kontā, pamatojoties uz iznomātāja izrakstītu rēķinu un iznomātājs apņemas izrakstīt

nomniekam rēķinu, atbilstoši Līguma nosacījumiem un nosūtīt to uz nomnieka norādīto e-pasta adresi: /elektroniskā pasta adrese/.”

Nomas līguma 2.3.punktā ir noteikts, ka par komunālajiem pakalpojumiem nomnieks maksā iznomātājam, atbilstoši pakalpojumu sniedzēju

noteiktajiem tarifiem, par katru pagājušo mēnesi līdz tekošā mēneša 20 datumam, kā arī līguma turpinājumā ir noteikts, ka, ja elektroenerģijas patēriņš ir

mazāks par EUR 100 mēnesī, tad papildus iznomātājs maksā abonēšanas maksu par elektroenerģijas atļauto slodzi, kas sastāda EUR 30 mēnesī, no

kuriem papildus jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis.

Kā redzams no prasības pieteikuma, tad 2015.gada 28.aprīlī, noslēdzot starp prasītāju un atbildētāju Nomas līgumu puses vienojās par

līguma būtiskajām sastāvdaļām, atbilstoši Civillikuma 1533.panta noteikumiem: “Līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu tikai tad, kad starp līdzējiem

notikusi pilnīga vienošanās par darījuma būtiskām sastāvdaļām (1470.p.), ar nolūku savstarpēji saistīties” un ievērojot Civillikuma 2124.panta

nosacījumus: “Tiklīdz abas puses vienojas par nomas un īres līguma būtiskām sastāvdaļām, tas ir, par priekšmetu un maksu, līgums uzskatāms par

noslēgtu,” jo puses vienojās gan par attiecīgajām telpām, gan par telpas nomas maksu, komunālo pakalpojumu apmaksu, nomas termiņu un citiem

būtiskiem nosacījumiem, apliecinot piekrišanu visam iepriekš norādītajam, parakstot attiecīgo Nomas līgumu.

Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas 1. un 2.punktā noteikts, ka prasītājs ir tiesīgs pilnīgi vai daļēji atteikties no prasības un samazināt

prasījuma apmēru.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 164.panta septīto daļu, iekams nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības, ir iespējams atteikties no prasības.

Kā norādīts Civilprocesa likuma 164.panta piektajā daļā, ja prasītājs atteicies no prasības, tiesa pieņem lēmumu, ar kuru vienlaikus izbeidz

tiesvedību lietā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs atteicies no prasības. Tā kā prasītāja atteikusies no

prasības daļā par parāda piedziņu EUR 2560 apmērā pret atbildētāju, tiesvedība civillietā ir izbeidzama daļā par parāda piedziņu EUR 2560 apmērā.

Kā prasības pieteikumā norādīts, atbildētāja savas saistības likumā noteiktajos termiņos un rēķinos norādītajā apmērā nav izpildījusi,

neizpildīto saistību apmērs pret prasītāju sastāda EUR 2894,70 apmērā.

No prasības pieteikuma un lietas materiālos esošās 2016.gada 20.jūlija vienošanās pie 2015.gada 28.aprīļa Telpu nomas līguma redzams, ka,

puses vienojās un precīzi atrunāja grafiku, paredzot, ka katru mēnesi līdz 2016.gada 6.novembrim atbildētājs uz prasītāja kontu pārskaitīs EUR 400,

tādējādi veicot parāda samaksu pilnā apmērā. Turklāt prasītājs mutiski vienojās ar atbildētāju, ka nomas maksas rēķinam Nr.4/TK no 05.04.2016.,

rēķinam Nr.5/TK no 05.05.2016. un rēķinam Nr.6/TK no 06.06.2016. tiek piemērota atlaide, nosakot, ka ikmēneša nomas maksa par Telpu nomu par

2016.gada aprīļa, maija un jūnija mēnesi būs EUR 1650, papildus no šīs summas maksājot 21%PVN. Kā redzams no lietas materiāliem, atbildētājs

noslēgto vienošanos nepildīja.

Civillikuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.pantu nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad palaists garām termiņš, kas nolikts izpildīšanai vai nu

ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc paražas. Saskaņā ar Civillikuma 1668.2panta pirmās daļas 1.punktu, ja līgumā par preces piegādi, pirkumu vai

pakalpojuma sniegšanu noteiktā saistība ir izpildāma, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis gadījumos, kad parādnieks nav

veicis samaksu trīsdesmit dienu laikā pēc rēķina vai cita līdzvērtīga maksājuma pieprasījuma saņemšanas dienas. Savukārt Civillikuma 1828.pants

nosaka, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Atbildētājs līdz pat prasības pieteikuma sastādīšanas dienai saistības nav pilnībā nokārtojis. Tiesa konstatē, ka atbildētāja saistību izpildes termiņš,

kas noteikts Civillikuma 1668.2panta pirmās daļas 1.punktā ir iestājies. Atbildētājs nav izmantojis savas likumā paredzētās tiesības – nav sniedzis

paskaidrojumus par prasības pieteikumu, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu parāda pilnīgu

samaksu, no kā secināms, ka tai nav pamatotu iebildumu pret prasību. Tiesa ņem vērā, ka atbildētāja pēc prasības celšanas daļēji atlīdzinājusi parādu,

tādejādi atzīstot parāda esamību.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1668.3panta pirmo daļu, ja kreditors ir izpildījis savas saistības, bet nav laikā saņēmis samaksu, viņš bez atgādinājuma

nākamajā dienā pēc līgumā noteiktās maksājuma dienas vai maksājuma termiņa beigu dienas var prasīt no parādnieka nokavējuma procentus par līguma

par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu izpildes nokavējumu.

Civillikuma 1759.pants paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas nokavējumu, kaut

arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentu sauc par nokavējuma procentiem.

Prasītāja par laika periodu no 2016.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 30.novembrim aprēķinājus nokavējuma procentus EUR 128,19 apmērā.

Ievērojot to, ka atbildētājs pieļāvis saistību izpildes nokavējumu, tiesa atzīst par pamatotu prasījumu par likumisko nokavējumu procentu piedziņu

EUR 128,19 apmērā. Tiesai nav pamata apšaubīt likumisko nokavējuma procentu aprēķinu. Tas aprēķināts atbilstoši likuma prasībām un parāda

summai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka prasītāja prasība pret atbildētāju ir apmierināma, piedzenot no atbildētāja par labu prasītājai parādu

EUR 2894,70 un likumiskos procentus EUR 128,19.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos procentus – sešus procentus gadā no nenomaksātās piedzenamās summas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Atbilstoši minētā panta otrajai daļai, ja prasītājs neuztur prasījumus, tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi

apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus. Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājam

piedzenama valsts nodeva EUR 458,06 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu spriedumā nosakāms tā labprātīgas izpildes termiņš.

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 195., 204.1pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt.

Piedzīt no SIA “Tenta konstrukcijas”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu SIA “IMMO”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, parādu

EUR 2894,70 (divi tūkstoši astoņi simti deviņdesmit četri euro un 70 centi), likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2016.gada 1.aprīļa

līdz 2016.gada 30.novembrim EUR 128,19 (viens simts divdesmit astoņi euro un 19 centi), tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu EUR 458,06 (četri

simti piecdesmit astoņi euro 06 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 (četri euro 70 centi), kopā piedzenot EUR 3485,65 (trīs

tūkstoši četri simti astoņdesmit pieci euro 65 centi).

Noteikt SIA “IMMO”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt no SIA “Tenta konstrukcijas”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/,

likumiskos procentus 6% gadā no parāda pamatsummas EUR 2894,70 (divi tūkstoši astoņi simti deviņdesmit četri euro un 70 centi) apmērā līdz

sprieduma izpildei.

Noteikt SIA “Tenta konstrukcijas”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Izbeigt tiesvedību prasības daļā par parāda piedziņu EUR 2560,00 apmērā.

Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā. Atbildētājs 20 dienu laikā no sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt Rīgas pilsētas

Ziemeļu rajona tiesai pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Pilns spriedums sastādīts 2017.gada 20.jūnijā.

Tiesnesis Valsts amatpersona