Court dismissed defendant's appeal and allowed creditor's claim for debt collection based on consumer loan contract terms.

Lietas Nr.C17101614

Lietas arhīva Nr. C-1016-14

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā, 2014.gada 25. septembrī

Jūrmalas pilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese S.Glaudāne

ar tiesas sēžu sekretāru I.Larionovu

2014.gada 24.septembrī izskatot atklātā tiesas sēdē civillietu SIA ,,RT Piedziņas grupa’’ pret /pers. B/ par parāda piedziņu, konstatēja

Aprakstošā daļa

2014.gada 12.maijā Jūrmalas pilsētas tiesā ierosināta civillieta SIA ,,RT Piedziņas grupa’’ (turpmāk- prasītājs) prasībā pret /pers. B/ (

turpmāk-atbildētāja) par parāda piedziņu. Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas EUR 3 337,86, valsts nodevu EUR 368,25 un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus EUR 4,70; atzīt Prasītāja tiesības saņemt procentus 6% apmērā no piespriestās, bet vēl nepiedzītās summas par laika posmu līdz

sprieduma izpildes dienai.

Prasības pieteikums pamatots ar Civillikuma 1425., 1587., 1589., 1652.panta trešo daļu, 1716., 1717., 1720., 1721., 1753., 1755., 1756.,

1765., 1793., 1798., 1804., 1805., 1832., 1943. un 1946.pantu, Civilprocesa likuma 24.,26.,41.,127. un 406.6.pantu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2009.gada 4.februārī Atbildētāja un AS ,,Latvijas Krājbanka’’, vienotais reģistrācijas Nr.40003098527

(turpmāk- Banka), noslēdza Patēriņa kredīta līgumu Nr.JR04-09-X-001, (turpmāk- Aizdevuma līgums), saskaņā ar kuru Atbildētāja saņēma aizdevumu

LS 1934,37 apmērā. Saskaņā ar Aizdevuma līguma 4.5. punktu par aizdevuma izmantošanu Atbildētāja maksā Bankai 25% (divdesmit pieci procentu no

simta) gadā. Ar Aizdevuma līgumu izsniegtā aizdevuma pilnīgas atmaksas termiņš tika noteikts 2015.gada 1. februāris.

Aizdevuma līguma 5.5. punkts paredz, ka par termiņā nesamaksātu aizdevumu un/vai procentiem par aizdevuma izmantošanu Aizņēmējam

jāmaksā līgumsods 0,5% dienā no termiņā neatmaksātās summas. Aizdevuma līguma nr.1.9.2. punkts paredz Bankas tiesības vienpusēji izbeigt

Aizdevuma līgumu un pieprasīt, lai aizņēmējs nekavējoties samaksā Bankai viņam izsniegto aizdevuma summu, līgumsodu un aprēķinātos procentus par

aizdevuma izmantošanu.

Aizdevuma līgumā noteiktās saistības Atbildētāja nepildīja.

2009.gada 28.oktobrī Banka un Prasītājs noslēdza Cesijas līgumu (turpmāk- Cesijas līgums), saskaņā ar kuru Banka nodeva Prasītājam savas

prasījuma tiesības pret Atbildētāju, kas izriet no Aizdevuma līguma, kā arī pie tā noslēgtajiem citiem līgumiem un vienošanām.

2010.gada 4.janvārī Prasītājs nosūtīja Atbildētājam paziņojumu par cesijas līguma noslēgšanu, kurā informēja, ka saskaņā ar Patēriņa kredīta

noteikumiem Prasītāja ar 2010.gada 4.februāŗi vienpusēji izbeidz Aizdevuma līgumu un pieprasa pilnas parāda summas samaksu. Paziņojumā norādīts, ka

saistību neizpildes gadījumā Prasītājs parādu piedzīs piespiedu kārtā.

2010.gada 9. martā Prasītājs nosūtīja Atbildētājai pirmstiesas brīdinājumu, kurā atkārtoti pieprasīja veikt pilnas parāda summas samaksu un

brīdināja, ka saistību neizpildes gadījumā Prasītājs nosūtīja Atbildētājai pirmstiesas brīdinājumu, kurā atkārtoti pieprasīja veikt pilnas parāda summas

samaksu un brīdināja, ka saistību neizpildes gadījumā Prasītājs vērsīsies tiesā ar prasību par parāda piedziņu.

Atbilstoši parāda aprēķinam par laika posmu no 2009.gada 4.februāra līdz 2009.gada 28.oktobrim no Aizdevuma līguma izrietošā parāda

summa ir EUR 3 337,86, kas sastāv no kavētās pamatsummas EUR 2 709,92, likumiskajiem procentiem par laika periodu no 2009.gada 2.aprīļa līdz

2009.gada 28.oktobrim EUR 395,20 un līgumsoda par laika periodu no 2009.gada 2.maija līdz 2009.gada 28.oktobrim EUR 232,74 apmērā.

Ar Jūrmalas pilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2013.gada 4.jūnija lēmumu lietā Nr.3-12/0172 bez izskatīšanas atstāts Prasītāja

pieteikums pret Atbildētāju par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 406.6. pantu prasītājs lūdz valsts

nodevu EUR 66,76 (Ls 46,92) apmērā ieskaitīt kā valsts nodevas daļu par tiesvedības kārtībā celtu prasību.

Atbildētājas rakstveida paskaidrojumi vai iebildumi par celto prasību tiesā nav saņemti.

Prasītāja pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, par neierašanās iemesliem tiesu nav informējis, pavēste nosūtīta 2014.gada 7.jūlijā.

Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies, par neierašanās iemesliem tiesu nav informējusi.

Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa nosaka, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese- pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona nav tiesai norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētājā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Tiesas pavēste atbildētājam nosūtīta 2014.gada 16.maijā ierakstītā pasta sūtījumā uz viņa deklarēto dzīvesvietu. Papildus adrese deklarācijā nav

norādīta, kā arī atbildētājs nav norādījis citu adresi saziņai ar tiesu. Tādejādi saskaņā ar Civilprocesa likuma 561. pantu ir uzskatāms, ka atbildētājai par

tiesas sēdi ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā.

Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos iemeslus lietas izskatīšanas atlikšanai, pamatojoties uz Civilprocesa likuma

156.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez pušu klātbūtnes tiesas sēdē.

Tā kā atbildētāja nav sniegusi paskaidrojumus par prasību un nav ieradusies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus, saskaņā ar

Civilprocesa likuma 2081. pantu, tiesai ir pamats taisīt lietā aizmugurisku spriedumu , jo tā nekonstatē Civilprocesa likuma 2081. panta trešajā daļā

noteiktos ierobežojumus aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma šādu apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Atbilstoši Civillikuma 1590.pantam, katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu (…).

Ar lietai pievienoto Patēriņa kredīta līgumu Nr. JR04-09-X-001 (lietas 28.lapa) pierādīts, ka starp AS ,,Latvijas Krājbanka’’ banka un

Atbildētāju 2009.gada 4.februārī noslēgts Patēriņa kredīta līgums. Atbildētājas paraksts uz līguma un tā grozījumiem apliecina, ka ar līguma noteikumiem

viņa ir iepazinusies un savas saistības apzinās pilnībā. Minētais līgums nav apstrīdēts, līdz ar to tas ir saistošs atbildētājai /pers. B/.

Saskaņā ar 2009.gada 28.oktobra Cesijas līgumu AS ,,Latvijas Krājbanka’’ nodevusi SIA ,,RT Piedziņas grupa’’ un pēdējā pārņēmusi visas

prasījuma tiesības attiecībā pret Atbildētāju (lietas 11.-12.lapas).

Lietai pievienots 2010.gada 4.janvāra Prasītāja paziņojums Atbildētājai par aizdevuma līguma izbeigšanu un cesijas līguma noslēgšanu, kurā

Atbildētājai darīts zināms, ka 2009.gada 28.oktobrī AS ,,Latvijas Krājbanka’’ (Banka) un SIA ,,RT Piedziņas grupa’’ (Sabiedrība) noslēgusi savā

starpā cesijas līgumu, saskaņā ar kuru Banka nodeva Sabiedrībai savas prasījuma tiesības pret Atbildētāju, kas izriet no Patēriņa kredīta līguma Nr.

JR04-09-X-001, kas noslēgts starp Atbildētāju un Banku (Līgums), kā arī pie tā noslēgtajiem citiem līgumiem un vienošanām. Paziņojumā norādīts, ka

pamatojoties uz to, ka no Līguma izrietošas saistības ilgstoši netiek pildītas, un saskaņā ar Patēriņa kredīta noteikumiem, Sabiedrība ar 2010.gada

4.februārī vienpusēji izbeidz Līgumu un pieprasa no Atbildētājas līdz 2010.gada 4.februārim atmaksāt izsniegtā aizdevuma neatmaksāto summu,

aprēķinātos procentus un līgumsodu, vai vienoties ar sabiedrību par parādu, norādot, ka pretējā gadījumā Sabiedrība izmantos tiesības griezties tiesā un

piedzīt minēto parādu piespiedu kārtā, kā to paredz Patēriņa kredīta noteikumi ( lietas 19.lapa). Paziņojuma nosūtīšanu apliecina VAS ,,Latvijas pasts’’

paziņojums par iekšzemes un starptautiska sūtījuma reģistrēšanu (lietas 17.lapa).

Bez tam, lietai pievienots 2010.gada 9.marta Prasītāja pirmstiesas brīdinājums Atbildētājai, saskaņā ar kuru Atbildētājai darīts zināms, ka

saskaņā ar 2009.gada 4.februāra Patēriņa kredīta līgumu Nr. JR04-09-X-001 nokavētie maksājumi uz 2009.gada 28.oktobri, kad tika noslēgts cesijas

līgums starp AS ,,Latvijas Krājbanka’’ un SIA ,,RT Piedziņas grupa’’, sastādīja LS 2345,86, ko veido pamatsummas atlikums LS 1904,54, kavētie

procentu maksājumi Ls 277,75 un līgumsods Ls 163,57. Prasītājs Pirmstiesas brīdinājumā pieprasa līdz 2010.gada 24.martam veikt pilnu iepriekšminētās

parāda summas samaksu, pretējā gadījumā SIA ,,RT Piedziņas grupa’’ brīdina, ka saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu vērsīsies tiesā ar prasību

par izsniegtās aizdevuma summas, procentu un līgumsoda piedziņu, kā arī norāda, ka atkārtots brīdinājums par parāda saistību izpildīšanu netiks sūtīts

(lietas 20.lapa) Paziņojuma nosūtīšanu apliecina VAS ,,Latvijas pasts’’ paziņojums par iekšzemes un starptautiska sūtījuma reģistrēšanu (lietas 18.lapa).

Patēriņa kredīta līguma 9.2. punkts nosaka, ka Aizdevējs ir tiesīgs vienpusējā kārtā izbeigt līgumu un prasīt pilnīgu Aizdevuma atmaksu pirms

līgumā noteiktā termiņa, par to paziņojot Aizņēmējam ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pirms līguma izbeigšanas.

Civillikuma 1590.pants nosaka, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu. Lietai pievienoti pierādījumi par aizdevuma

summas izmaksu atbildētājam, kā arī līgumsoda summas aprēķins ( lietas 14.-15.lapas), kas pierāda atbildētāja neizpildītās saistības, kas izriet no

Patēriņa kredīta līguma.

Tiesa atzīst, ka lietas izskatīšanas gaitā pierādīts, ka atbildētājs nav pildījis ar Patēriņa līgumu uzņemtās saistības. Prasītājs iepriekš brīdinājis

atbildētāju par parāda esamību, taču pēdējais saistības nav nokārtojis.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2013.gada 9. jūlija lēmumu par euro ieviešanu Latvijas republikā ar

2014.gada 1. janvāri un Euro ieviešanas kārtības likumu, noteiktais maiņas valūtas kurss ir 1 euro = 0,702804 LVL.

Ievērojot to, ka Atbildētāja nav izmantojusi Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības un nav ieradusies uz tiesas sēdi, nav cēlusi

iebildumus pret prasību, nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, kā arī nav tiesā iesniegusi pierādījumus, ka būtu veikta kredīta atmaksa,

tiesa atzīst par pierādītu prasību daļā par galvenā parāda EUR 2709,92 apmērā piedziņu.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (…)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Šā likuma 1764.panta nosaka, ka visādos mantiskos darījumos un

aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties (…). Savukārt Civillikuma 1946.pants nosaka,

ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu (…).

Aizdevuma līguma 4.5.punktā noteikta Aizņēmēja pienākums Aizdevējam maksāt procentus par aizdevuma lietošanu.

Tiesa konstatējusi, ka saistība, kas izriet no noslēgtā Aizdevuma līguma, Atbildētājai, kā aizņēmējai ir saistoša, tiesa atzīst, ka prasītājam ir

tiesības prasīt procentus par kredīta lietošanu. Atbildētāja nav apstrīdējusi ne procentu aprēķināšanas kārtību, ne arī to apmērus, tādejādi procenti par

kredīta izmantošanu, kas aprēķināti laika periodu no 2009. gada 2.aprīļa līdz 2009.gada 28.oktobrim, piedzenami prasītāja norādītajā apmērā –EUR

395,20

Bez tam, prasītājs lūdz piedzīt līgumsodu EUR 232,74 apmērā par laika periodu no 2009.gada 2.maija līdz 2009.gada 28.oktobrim. Saskaņā ar

Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņš šo saistību neizpildītu vai

neizpildītu pienācīgi.

Civillikuma 1717.pants nosaka, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar

zaudējuma lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Šā likuma 1720.pantā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu:

1) ja tieši tā bijis norunāts; 2) ja līgumsods bijis norunāts un ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Patēriņa kredīta līguma 5.5 punktā Prasītājs un Atbildētājs ir pielīguši par Aizdevuma līguma noteikto maksājumu samaksas termiņa kavējumu

līgumsodu 0,5 % no aizdevuma līguma summas un Aizņēmējs apņemas to samaksāt piecpadsmit dienu laikā no attiecīgā Aizdevēja paziņojuma

nosūtīšanas dienas.

Tādejādi tiesa atzīst, ka līgumsods ir saistību pastiprinājums un iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi atbildētāja saistību neizpildes gadījumā.

Līgumsoda apmēru noteikuši līdzēji.

Atbildētāja nav apstrīdējusi ne līgumsoda aprēķināšanas kārtību, ne tā apmēru. Lietā nav konstatēts neviens no Civillikuma 1656.pantā vai

1657.pantā norādītājiem gadījumiem, kad tiesa var atsvabināt parādnieku no tai neizdevīgām nokavējuma sekām.

Civillikuma 1765.panta otrā daļa nosaka, ka (…) likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība

nolīgta līgumā par preces piegādi (…), bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs- seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru (…).

Tādejādi apmierināms Prasītāja lūgums atzīt prasītāja tiesības līdz tiesas sprieduma (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6% gadā no neatmaksātās

galvenā parāda EUR 2709,92 summas.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jā pierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt šā likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka

pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Tā kā Atbildētāja nav izmantojusi Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības un nav ieradusies uz tiesas sēdi, nav cēlusi iebildumus pret

prasību, nav apstrīdējusi prasības pieteikumā norādītos faktus, kā arī nav tiesā iesniegusi pierādījums par samaksu, tiesa atzīst prasību par pamatotu un

pierādītu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

izdevumus.

Ņemot vērā minēto, no Atbildētājas par labu Prasītājam piedzenami tiesas izdevumi- valsts nodeva EUR 368,25 ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi EUR 4,70. Bez tam, no Atbildētājas par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi- starpība, ko Prasītājs nav samaksājis par

tiesas pavēstu un dokumentu nosūtīšanu, atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5. punktam- EUR 0,39.

Ievērojot Civilprocesa likuma 2041. panta pirmās daļas noteikumus, atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 39.pantu, 41.pantu, 93.pantu, 97.pantu, 192.pantu, 193.pantu, 195.pantu, 204.1, 2082 pantu, tiesa

Nosprieda

SIA ,,RT Piedziņas grupa’’ prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/ par labu SIA ,,RT Piedziņas grupa’’, reģistrācijas Nr.40103212527 pamatparādu EUR

2709,92 ( divi tūkstoši septiņi simti deviņus euro un 92 euro centus), līgumiskos procentus EUR 395,20 trīs simti deviņdesmit piecus euro un 20 euro

centus), līgumsodu EUR 232,74 ( divi simti trīsdesmit divus euro un 74 euro centus), valsts nodevu EUR 368,25 (trīs simti sešdesmit astoņus euro un 25

euro centus) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 (četri euro un 70 euro centi), kopā EUR 3710,81 (trīs tūkstoši septiņi simti desmit

euro un 81 euro centi).

Noteikt SIA ,,RT Piedziņas grupa’’ tiesības, saņemt no /pers. B/ likumiskos 6% gadā no pamatparāda EUR 2709,92 (divi tūkstoši septiņi simti

deviņus euro un 92 euro centus), līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) vai līdz brīdim, kad procenti sasniedz pamatparāda summu.

Samaksa veicama SIA ,,RT Piedziņas grupa’’ DNB bankas norēķinu kontā LV34RIKO0002013224890.

Piedzīt no /pers. B/ par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 0,39 (36 euro centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami: Saņēmējs: Tiesu administrācija, reģ. Nr. 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC

kods TRELLV22, konta Nr. LV LV51TREL2190458019000.

Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods-21799 un atsauce uz Jūrmalas pilsētas tiesas 2014.gada 25.septembra

spriedumu lietā Nr. C17101614 (C-1016-14).

Lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma piespiedu izpilde, tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Jūrmalas pilsētas tiesas

kancelejā.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu- 10 dienas pēc sprieduma stāšanās spēkā.

Prasītājs aizmugurisko spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Jūrmalas pilsētas

tiesā.

Atbildētājs 20 (divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu,

pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese S.Glaudāne