Court partially allowed damages claim against police for administrative penalty costs and non-material harm.

Lietas arhīva Nr. A42-01019-24/5

ECLI:LV:ADRJRIT:2024:1126.A420101924.9.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2024.gada 26.novembrī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Aija Tauriņa,

piedaloties pieteicējam /pers. A/, pieteicēja pilnvarotajam pārstāvim /pers. B/, kā arī atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās

iestādes Valsts policijas pilnvarotajai pārstāvei /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, ar kuru /pers.

A/ tiktu atlīdzināti mantiskie zaudējumi 654,72 euro apmērā un nemantiskais kaitējumus 7000 euro apmērā.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts policijas 2022.gada 27.oktobra lēmumu Nr.15550012035722–1 pieteicējs /pers. A/ saukts pie administratīvās atbildības un viņam

piemērots naudas sods.

Pieteicējs minēto lēmumu apstrīdēja, bet tas atstāts negrozīts ar Valsts policijas 2022.gada 23.novembra lēmumu Nr.15550012035722–2.

Ar Rīgas rajona tiesas 2023.gada 25.maija spriedumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.15550012035722.1 Valsts policijas 2022.gada

23.novembra lēmums Nr.15550012035722–2 atcelts pilnībā un administratīvā pārkāpuma lieta izbeigta.

[2] Pieteicējs ar 2023.gada 7.augusta iesniegumu vērsās Valsts policijā, kurā lūdza atlīdzināt viņam izdevumus par juridiskiem pakalpojumiem

administratīvā pārkāpuma lietā 675 euro apmērā un nemantisko kaitējumu administratīvā pārkāpuma lietā 7000 euro apmērā, kas saistīts ar stresu par

pieteicēja atzīšanu par vainīgu personu uz prettiesiski pieņemto lēmumu pamata, nepieciešamību tērēt laiku patiesības noskaidrošanai un pierādīšanai un

ticamības pakāpes sabrukšanu par likuma normu ievērošanu un darbu pienācīgu pildīšanu no valsts pārvaldes un to amatpersonu puses.

Ar Valsts policijas 2023.gada 11.decembra lēmumu (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) nolemts atlīdzināt pieteicējam izdevumus, kas saistīti ar

juridisko palīdzību un pasta un kopēšanas pakalpojumiem 170,39 euro apmērā un atteikt atzīt pieteicējam tiesības uz izdevumu atlīdzību par juridisko

palīdzību 654,72 euro, kā arī atteikt izskatīt iesniegumu daļā par nemantisko kaitējumu 7000 euro apmērā.

Pārsūdzētais lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Attiecībā uz pieteicēju ir atjaunots stāvoklis, kāds tas pastāvēja pirms administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanas.

[2.2] Pieteicējs ne iesniegumā Nr.CA/62379, ne iesniegumā Nr.CA/94700 nav norādījis, kad un cik ilgi saņēmis konsultāciju no juridiskās

palīdzības sniedzēja /pers. D/, attiecīgi secināms, ka konsultācija nav notikusi.

[2.3] Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas

apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” neparedz pakalpojuma – vēstules sagatavošana tiesībsargam un pakalpojuma, kas ir

definēts kā izbraukšana uz ceļu satiksmes negadījuma vietas analizēšanu, apmaksu.

[2.4] Uz 2023.gada 10.maija lūguma Rīgas rajona tiesai lietā Nr.15550012035722.1 nav tiesas atzīmes par šāda iesnieguma saņemšanu, tas nav

pievienots lietas materiāliem, attiecīgi nav apmaksājams.

[2.5] Attiecībā uz pieteicēja izteikto lūgumu apmaksāt juridiskās palīdzības sniedzēja izrakstītos rēķinus par iesnieguma sagatavošanu Valsts policijā

(iesniegumi Nr.CA/49328, Nr.CA/62379 un Nr.CA/94700), apmaksa atsakāma, jo Administratīvā procesa likuma 18.panta pirmajā daļā noteikts, ka

administratīvais process iestādē privātpersonai ir bez maksas, ja likumā nav noteikts citādi un 18.panta ceturtajā daļā noteikts, ja iestādē izskatāmā

administratīvā lieta ir sarežģīta, iestāde pēc fiziskās personas lūguma, ievērojot šīs personas mantisko stāvokli, lemj par atlīdzību tās pārstāvim. Par

pārstāvi šādos gadījumos var būt persona, kura var būt par juridiskās palīdzības sniedzēju Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma izpratnē.

Atlīdzību izmaksā iestāde. Pārstāvim izmaksājamās atlīdzības apmēru, piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Pieteicējs ir izvēlējies juridiskās palīdzības sniedzēju patstāvīgi un kaitējuma atlīdzības pamatu nosaka Rīgas rajona tiesas spriedums lietā

Nr.15550012035722.1, līdz ar to atlīdzības pieprasīšana pieteicējam sarežģījumu neradās.

[2.6] Administratīvās atbildības likums paredz, ka pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas sodu atmaksā Valsts ieņēmumu dienests,

pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtu iesniegumu, tādējādi samaksātais naudas sods nav atlīdzināms Kriminālprocesā un administratīvo

pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma noteiktajā kārtībā.

[2.7] Lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana ir personas tiesību izmantošana un tiesiskā valstī pašsaprotams process, kas pats par sevi nelabvēlīgas

sekas nerada. Pieteicējam bija jāparedz, ka būs jāvelta laiks un pūles savu tiesību aizsardzībai, kas nav uzskatāms par morālās ciešanas radošiem

apstākļiem.

[2.8] Valsts policija pēc pieteicēja iesnieguma 2023.gada 18.jūlijā pieņēma lēmumu Nr.219, ar kuru nolēma pieteicējam rakstveidā atvainoties.

Pieteicējs šo lēmumu ir pārsūdzējis Administratīvajā rajona tiesā. Līdz ar to, pieteicējs jau ir iepriekš iesniedzis prasību par nemantiskā kaitējuma

atlīdzināšanu. Attiecībā uz nemantisko kaitējumu jaunus apstākļus tā pamatošanai pieteicējs nav norādījis, līdz ar to nav pamata atsākt skatīt pieteicēja

iesniegumu šajā daļā.

[3] Nepiekrītot pārsūdzētajam lēmumam pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikumā norādīts turpmāk minētais.

[3.1] Visi zaudējumi un nemantiskais kaitējums pieteicējam ir radušies tieši tādēļ, ka Valsts policija nespēja pienācīgi un atbilstoši likumam organizēt

savu darbību. Valsts policijas nekompetentās amatpersonas pieņēma prettiesisku s lēmumus un pret pieteicēju uzsāka pretlikumīgu administratīvā

pārkāpuma procesu, procesa ietvaros aizskarot pieteicēja cilvēktiesības (kā konstatēts spriedumā) un radot viņam morālas ciešanas, veselības stāvokļa

pasliktināšanos, stresu un nepamatotu laika tērēšanu un finansiālos izdevumus juridiskās palīdzības saņemšanai.

[3.2] Saskaņā ar Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma (turpmāk – Kaitējuma

atlīdzināšanas likums) 6.panta pirmo daļu tiesiskais pamats administratīvā pārkāpuma lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai kalpo tiesas nolēmums,

ar kuru konkrētā iestādes rīcība atzīta par prettiesisku. Konkrētajos apstākļos, uz ko pieteicējs ir atsaucies arī iesniegumā, tas ir tiesas spriedums, ar kuru

konstatēta prettiesiska rīcība no Valsts policijas amatpersonu puses attiecībā uz pieteicēju, kuras dēļ ir aizskartas pieteicēja tiesības.

[3.3] Apstāklim, ka Valsts policija 2023.gada 18.jūlijā pieņēma lēmumu Nr.219 (turpmāk – Valsts policijas lēmums Nr.219), ar kuru rakstveidā

atvainojās pieteicējam saskaņā ar Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 14.panta trešo daļu un atteicās pēc būtības sniegt pieteicējam gandarījumu naudas

izteiksmē par radītām ciešanām un pārdzīvojumiem, nav nozīmes. Minētais pants paredz rakstveida atvainošanos, ja ir objektīvi konstatēts, ka aizskārums

nav smags.

Konkrētajos apstākļos, raugoties uz pastāvīgu Valsts policijas amatpersonu nekompetentu rīcību, kas turpina radīt pieteicējam stresa

pārdzīvojumus, kuri nelabvēlīgi ietekmē veselības stāvokli, kā arī izsaka necieņu pret viņu un rada neuzticību ne tikai Valsts policijai, bet Latvijas valsts

pārvaldei kopumā, Valsts policijas izvēlētais atlīdzināšanas līdzeklis – rakstveida atvainošanās ir nesamērīgs un netaisnīgs, jo nespēj sniegt preventīvu

funkciju, kā arī dot pieteicējam pilnvērtīgu gandarījumu par visām ciešanām. Tieši nemantiskā kaitējuma atlīdzināšana naudas izteiksmē varēs efektīvi

sniegt preventīvo funkciju un dot iespēju Valsts policijai turpmāk labāk un korektāk organizēt savu darbu.

Turklāt, Valsts policijas lēmums Nr.219 ir pieņemts pēc pieteicēja 2023.gada 21.jūnija iesnieguma, kurā pieteicējs ir lūdzis atlīdzināt nemantisko

kaitējumu par to, ka pieteicējam bija ierobežotas tiesības iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem un organizēt aizstāvību sev vēlamā

veidā. Tādējādi norāde uz Valsts policijas lēmumu Nr.219 ir nekorekta, jo minētais lēmums ir saistīts ar citu pieteicēja lūgumu par nemantiskā kaitējuma

atlīdzinājumu.

[3.4] Juridiskās palīdzības sniedzējam, lai izstrādātu aizstāvības pozīciju, jāizprot un jāiepazīstas ar visām niansēm un faktiskajiem apstākļiem, kā arī

jāizmanto visus pieejamos efektīvos aizstāvēšanas un aizsardzības līdzekļus, tostarp tiesībsargu, kura funkcijās ietilpst gan cilvēktiesību aizsardzība, gan

sekmēšana un uzraudzība, lai valsts varas funkcijas būtu īstenotas tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam.

[3.5] Kritiski vērtējama Valsts policijas atsauce uz Administratīvā procesa likuma 18.panta pirmo daļu, kā attaisnojums neapmaksāt pieteicējam

juridiskos pakalpojumus. Bez maksas jēdziens minētās normas kontekstā neattiecas uz apstākli, ka privātpersonai, aizstāvot savas tiesības iestādē tās

amatpersonu prettiesiskās rīcības dēļ, visus izdevumus par juridiskās palīdzības saņemšanu ir jāsedz patstāvīgi un tie nevar būt atlīdzināmi.

Administratīvā procesa likuma 18.panta ceturtās daļas mērķis ir noteikt fiziskas personas tiesības jau pamatlietas izskatīšanas gaitā lūgt no valsts

budžeta līdzekļiem segt viņa izdevumus pārstāvim, proti, nodrošināt personas tiesības uz pieeju tiesai. Savukārt izdevumi par juridisko palīdzību kā

mantiskie zaudējumi atlīdzināmi atbilstoši Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7.panta trešajai daļai. Līdz ar to ir

nepamatota arī Valsts policijas atsauce uz Administratīvā procesa likuma 18.panta ceturto daļu, jo pieteicējs lūdz atlīdzināt izdevumus par juridisko

palīdzību kā jau radušos mantisko zaudējumu Valsts policijas amatpersonu prettiesisko rīcību rezultātā.

[3.6] Pieteicēja saņemtā juridiskā palīdzība un apmaksātie izdevumi par

675 euro ir vērtējami kā zaudējumi Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 10.panta trešās daļas un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas

likuma 7.panta trešās daļas izpratnē. Līdz ar to par saņemto juridisko palīdzību, kura bija nepieciešama pieteicējam, lai aizstāvētu savas tiesības, kuru

aizskārums ir radies Valsts policijas prettiesiskas rīcības rezultātā, pieteicējam pienākas atlīdzinājums, jo šādi zaudējumi nebūtu radušies, ja Valsts

policijas amatpersonas būtu rīkojušās saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

[3.7] Valsts policija apzināti, neraugoties uz to amatpersonu prettiesisko rīcību, kuras dēļ pieteicējam ir radušies zaudējumi un nemantiskais

kaitējums, mēģina izvairīties un atbildības un taisnīga un atbilstoša atlīdzinājuma izmaksas, turpinot sniegt objektīvi nekompetentus skaidrojumus un

argumentus savai likumam neatbilstošajai rīcībai. Valsts policijas pozīcija nav attaisnojama un pieteicējs turpina ciest gan finansiāli, jo viņam jāturpina

vērsties pēc juridiskās palīdzības, lai aizstāvētu savas tiesības, gan morāli fiziski un emocionāli, jo viņš tiek pakļauts stresam Valsts policijas amatpersonas

rīcības dēļ un nevar gūt pārliecību par savu drošību un cilvēktiesību ievērošanu, kā arī pilnīgu uzticību Valsts policijai, ka viņa tiesības netiks nepamatoti

aizskartas un viņam netiks skaidri izrādīta necieņa pretēji Satversmē norādītajam.

[4] Valsts policija rakstveida paskaidrojumā norāda, ka pieteikums ir nepamatots un lūdz pieteikumu noraidīt pamatojoties uz pārsūdzētajā

lēmumā norādīto, papildus norādot turpmāk minēto.

[4.1] Pieteicējs nav ņēmis vērā, ka pierādītā apmērā radušies zaudējumi jau ir atlīdzināti, kā arī pieteicējs nav iesniedzis jaunus pierādījumus, kas

apliecinātu, ka zaudējumi varētu tikt atlīdzināti lielākā apmērā.

[4.2] Konkrētajā gadījumā pieteicējam nelabvēlīgas sekas nav konstatējamas, tādēļ pieteicēja aizskārums nav vērtējams kā smags, un konkrētajā

gadījumā nav pamata nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumam naudā.

[4.3] Tā kā Rīgas rajona tiesas 2023.gada 25.maija spriedums lietā Nr.15550012035722.1 par lietas izbeigšanu pieteicējam jau bija zināms

2023.gada 21.jūnijā, kad Valsts policijā saņemts pieteicēja iesniegums, kurā lūgts atlīdzināt nodarīto nemantisko kaitējumu 7000 euro apmērā par

pieļautiem procesuāliem pārkāpumiem, Valsts policijas lēmums Nr.219 par atvainošanos pieteicējam, lai atjaunotu uzticību Valsts policijai, ir attiecināms

arī uz pieteicēja norādi, ka viņš bija spiests tērēt gan naudas līdzekļus, gan savu laiku, lai pārsūdzētu policijas lēmumus, ar ko notika viņa tiesību

aizskārums un ir nodarīts nemantisks kaitējums.

[5] Tiesas sēdē pieteicējs un viņa pilnvarotais pārstāvis pieteikumu uzturēja uz pieteikumā norādīto argumentu pamata, papildus norādot, ka

izbraukšana uz ceļu satiksmes notikuma vietu, ļāva pieteicēja aizstāvim konstatēt nepilnības gan Valsts policijas dokumentos, gan liecinieku sniegtās

apzināti nepatiesās liecībās, uz kurām pieteicēja aizstāvis vērsa uzmanību tiesā un kas arī kalpoja par pamatu objektīvās patiesības noskaidrošanai un

pieteicējam labvēlīga sprieduma pieņemšanai. Ņemot vērā, ka prettiesisks Valsts policijas lēmums tika pieņemts 2022.gada 27.oktobrī, bet pieteicējam

jāturpina cīnīties par savas taisnības aizstāvēšanu, ir secināms, ka pieteicējs pakļauts stresam ilgāk par diviem gadiem, jeb 24 mēnešiem, kas no

ārstniecības viedokļa, nav kvalificējams kā īslaicīgs, jeb akūts stress, bet gan kā hronisks stress, ilgstošs un pastāvīgs stress. Negatīvs stress, kas ir

ilgstošs, pārmērīgs stresa līmenis, kā rezultātā tiek ietekmētas kognitīvās funkcijas un ikdienas produktivitāte, emocionālā labsajūtā un attiecības ar

līdzcilvēkiem, pasliktinās fiziskā veselība, saasinās hroniskas kaites. Pieteicējs uz sevis izjutis tādus stresa simptomus, kā galvassāpes un citas

nespecifiskas sāpes ķermenī, miega traucējumus, trauksmi, panikas lēkmes, vieglu aizkaitināmību un nervozitāti, grūtības koncentrēties, atmiņas

traucējumus, hronisku nogurumu, kas nemazinās arī pēc atpūtas, motivācijas trūkumu, neizskaidrojamas skumjas un depresiju.

Valsts policijas pārstāve pieteikumu neatzina uz pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumos norādīto argumentu pamata.

Motīvu daļa

[6] Izvērtējusi lietas materiālus un uzklausījusi procesa dalībniekus, tiesa secina, ka pieteikums ir daļēji apmierināms.

[7] Kā atzīts tiesu praksē, ja pieteikums ir par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai ir jāpārbauda, vai pastāv visi no tiesību normām

izrietošie kritēriji administratīvā akta izdošanai. Senāts ir norādījis, ka, izskatot prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai neatkarīgi no

iestādes lēmumā (atteikumā) ietvertā pamatojuma ir objektīvi jāizvērtē, vai pieteicējam ir tiesības uz labvēlīgu administratīvo aktu. Konstatējot, ka kāds

labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikums nav iestājies, tiesai nav pamata apmierināt prasījumu (Senāta 2007.gada 12.aprīļa spriedums

lietā Nr.SKA-118/2007 (A42254704)). Tādējādi tiesai jāpārbauda, vai pastāv priekšnoteikumi pieteicējam labvēlīgāka administratīvā akta izdošanai.

I Par nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu

[8] Satversmes tiesa ir norādījusi, ka Satversmes 92.panta trešajā teikumā lietotais termins “atbilstīgs atlīdzinājums” ietver taisnīgu gandarījumu, kas

konkrētajā tiesiskajā situācijā ir samērojams ar personas tiesību aizskārumu. Atbilstīgam atlīdzinājumam ir vairākas funkcijas – visupirms jau

kompensācijas, samierināšanas, kā arī vispārējās un speciālās prevencijas funkcija. Minēto funkciju mērķis ir panākt efektīvu taisnīguma atjaunošanu un

pamattiesību aizsardzību (Satversmes tiesas 2020.gada 7.maija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2019–21–01 10.2.apakšpunkts).

Minētās tiesības attiecībā par administratīvā pārkāpuma lietvedībā iestādes nepamatotas rīcības dēļ nodarīto kaitējumu ir konkretizētas

Administratīvās atbildības likuma 34.panta pirmajā daļā, kurā noteikts, ka personai, kurai amatpersonas vai augstākas amatpersonas prettiesiskas rīcības

rezultātā nodarīts kaitējums, ir tiesības uz atlīdzinājumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iestāžu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu. Tiesiskais

regulējums par iestāžu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu ir ietverts Kaitējuma atlīdzināšanas likumā.

Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 5.pantā noteikts administratīvā pārkāpuma lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas tiesiskais pamats. Saskaņā

ar minētā panta 1.punktu privātpersonai ir tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu, ja spēkā stājies lēmums par administratīvā pārkāpuma lietvedības

izbeigšanu sakarā ar to, ka nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva, vai ar to, ka fiziskā persona rīkojusies galējās

nepieciešamības vai nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī. Vienlaikus minētā likuma 2.panta otrā daļa noteic, ka šā likuma noteikumi piemērojami arī šajā

likumā tieši neminētos gadījumos, ja administratīvā pārkāpuma lietvedībā privātpersonai nodarīts kaitējums iestādes prettiesiskas rīcības dēļ.

[9] Pieteicējs uzskata, ka viņam nodarīts smags nemantisks kaitējums, kura adekvāts atlīdzinājums būtu 7000 euro izmaksa. Savukārt Valsts

policija ir atzinusi, ka attiecībā uz pieteicēju ir atjaunots stāvoklis, kāds tas pastāvēja pirms administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanas. Konkrētajā

gadījumā pieteicējam nelabvēlīgas sekas nav konstatējamas, tādēļ pieteicēja aizskārums nav vērtējams kā smags, un konkrētajā gadījumā nav pamata

nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumam naudā, tāpēc atbilstošs kaitējuma atlīdzinājums konkrētajā gadījumā ir atvainošanās, kura jau ir izteikta ar Valsts

policijas lēmumu Nr.219.

Līdz ar to ir izšķirams strīds, vai pieteicējam ir nodarīts tāds kaitējums, kas ir atlīdzināms naudā.

[10] Lietā nepastāv strīds par to, ka ar Rīgas rajona tiesas 2023.gada 25.maija spriedumu lietā Nr.15550012035722.1 atzīts, ka 2022.gada

23.novembra lēmumā Nr.15550012035722–2 konstatētie faktiskie apstākļi ir nepietiekami, lai attiecībā uz pieteicēju varētu piemērot Ceļu satiksmes

likuma 51.panta desmitās daļas 5.punktu, turklāt faktisko apstākļu konstatēšanā nav veikts pilnīgs un vispusīgs pierādījumu novērtējums atbilstoši

Administratīvās atbildības likumam. Tiesa atcēla 2022.gada 23.novembra lēmumu Nr.15550012035722–2 pilnībā un izbeidza administratīvā pārkāpuma

lietu.

Vienlaikus, tas vien, ka pastāv kaitējuma prasījuma tiesiskais pamats, nenozīmē, ka nodarīts nemantiskais kaitējums un radītas tādas faktiskās

sekas, kas atlīdzināmas (sal. Senāta 2012.gada 15.maija sprieduma lietā Nr.SKA–410/2012 (A420412311) 12.punkts).

Saskaņā ar Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 7.pantu tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu rodas, ja starp iestādes, prokuratūras vai tiesas prettiesisko

vai nepamatoto rīcību un privātpersonai nodarīto kaitējumu pastāv tieša cēloņsakarība – objektīva saikne starp iestādes, prokuratūras vai tiesas rīcību un

tās radīto laika ziņā vēlāk sekojošo kaitējumu, proti, minētā rīcība radījusi un noteikusi kaitējuma iestāšanās reālu iespēju un ir galvenais faktors, kas

nenovēršami radījis šo kaitējumu.

Kā izriet no minētās tiesību normas, atlīdzinājums personai var tikt noteikts tad, ja ir konstatējami šādi priekšnoteikumi: 1) iestāde, prokuratūra vai

tiesa ir veikusi prettiesisku vai nepamatotu rīcību Kaitējuma atlīdzināšanas likuma izpratnē; 2) personai ir radies kaitējums; 3) pastāv cēloņsakarība starp

attiecīgo rīcību un kaitējumu, proti, minētā rīcība radījusi un noteikusi kaitējuma iestāšanās reālu iespēju un ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šo

kaitējumu.

Atlīdzinājums personai nosakāms tad, ja vienlaikus konstatējami visi minētie kaitējuma atlīdzināšanas priekšnoteikumi.

Ievērojot minēto, tiesa vērtēs, vai minētie kaitējuma atlīdzināšanas priekšnoteikumi ir konstatējami arī saistībā ar pieteicēja norādīto kaitējumu

administratīvā pārkāpuma lietvedībā.

[11] Nemantiskais kaitējums fiziskai personai Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 11.panta izpratnē ir iestādes, prokuratūras vai tiesas prettiesiskas vai

nepamatotas rīcības dēļ kriminālprocesā vai administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarīts dzīvības, veselības, brīvības, goda un cieņas, personiskā vai

ģimenes noslēpuma, citu nemantisko tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums, kā rezultātā radušās nelabvēlīgas nemantiskas sekas.

Tātad Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 11.panta pirmajā daļā ietvertā nemantiskā kaitējuma definīcija prasa konstatēt ne tikai tiesību aizskārumu,

bet arī ar šo aizskārumu radītās nelabvēlīgās sekas, jo ne jebkurš tiesību aizskārums rada nemantisku kaitējumu.

Atbilstoši Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 14.pantam nemantisko kaitējumu nosaka atbilstoši aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto interešu

nozīmīgumam un konkrētā aizskāruma smagumam, ņemot vērā iestādes, prokuratūras vai tiesas rīcības raksturu (6.pants), apsūdzības smagumu,

kriminālprocesa ilgumu, fiziskās personas personību un rīcību, līdzatbildību, kā arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus (pirmā daļa). Nemantisko

kaitējumu atlīdzina, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja pirms kaitējuma nodarīšanas, vai, ja tas nav vai nav pilnībā iespējams, vai nav adekvāti,

atvainojoties vai samaksājot atbilstīgu atlīdzību (otrā daļa). Ja lēmējiestāde vai tiesa, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, konstatē, ka privātpersonas

tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, nemantiskā kaitējuma patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt rakstveida vai publiska

atvainošanās (trešā daļa). Nemantiskā kaitējuma atlīdzību nosaka līdz 7000 euro apmērā. Ja nodarīts smags nemantiskais kaitējums, atlīdzību var noteikt

līdz 10 000 euro apmērā, bet, ja nodarīts kaitējums dzīvībai vai sevišķi smags kaitējums veselībai, maksimālais atlīdzības apmērs var būt līdz 30 000

euro (ceturtā daļa).

Tādējādi atbilstoša atlīdzinājuma noteikšanā ir nepieciešama aizskāruma un atlīdzinājuma samērošana.

[12] Izskatāmajā lietā nemantiskā kaitējuma esamību pieteicējs ir pamatojis ar to, ka pret viņu nepamatoti tika ierosināta administratīvā pārkāpuma

lieta, kā rezultātā pieteicējam bija jāapstrīd un jāpārsūdz iestādes lēmumi, viņš bija spiests tērēt gan naudas līdzekļus, gan savu laiku. Pieteicēja ieskatā,

nepamatoti uzsāktais administratīvā pārkāpuma process aizskāra pieteicēja cilvēktiesības un radīja viņam neuzticību ne tikai Valsts policijai, bet Latvijas

pārvaldei kopumā, radīja morālas ciešanas, veselības stāvokļa pasliktināšanos un stresu. Ņemot vērā, ka pieteicējam jāturpina cīnīties par savas taisnības

aizstāvēšanu, pieteicējs ir pakļauts stresam ilgāk par diviem gadiem, kas no ārstniecības viedokļa, nav kvalificējams kā īslaicīgs, jeb akūts stress, bet gan

kā hronisks stress, ilgstošs un pastāvīgs stress. Pieteicējs uz sevis izjutis tādus stresa simptomus, kā galvassāpes un citas nespecifiskas sāpes ķermenī,

miega traucējumus, trauksmi, panikas lēkmes, vieglu aizkaitināmība un nervozitāti, grūtības koncentrēties, atmiņas traucējumus, hronisku nogurumu, kas

nemazinās arī pēc atpūtas, motivācijas trūkumu, neizskaidrojamas skumjas un depresiju.

Saskaņā ar Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 9.pantu zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un atlīdzības apmēru pierāda ar Administratīvā

procesa likumā norādītajiem pierādīšanas līdzekļiem (pirmā daļa). Faktus, kas apliecina nemantiskā kaitējuma nodarīšanu, pierāda ar Administratīvā

procesa likumā norādītajiem pierādīšanas līdzekļiem. Privātpersonai ir pienākums norādīt, kā izpaudies tās nemantisko tiesību un ar likumu aizsargāto

interešu aizskārums, un pamatot atlīdzības apmēru (otrā daļa).

[13] No lietas materiāliem konstatējams, ka lietā nav iesniegti pierādījumi, kas atbilstoši Administratīvā procesa likuma 161.panta pirmajai daļai

apstiprinātu pieteicēja paskaidrojumus, ka nepamatoti uzsāktais administratīvā pārkāpuma process pieteicējam izraisīja hronisku, ilgstošu un pastāvīgu

stresu un tādus stresa simptomus kā galvassāpes un citas nespecifiskas sāpes ķermenī, miega traucējumus, trauksmi, panikas lēkmes, vieglu

aizkaitināmība un nervozitāti, grūtības koncentrēties, atmiņas traucējumus, hronisku nogurumu, kas nemazinās arī pēc atpūtas, motivācijas trūkumu,

neizskaidrojamas skumjas un depresiju. Savukārt uzticēšanās zudums Valsts policijai un Latvijas pārvaldei kopumā ir subjektīva sajūta.

Ar Rīgas rajona tiesas spriedumu administratīvā pārkāpuma lieta pret pieteicēju tika izbeigta, tādējādi tika atjaunots iepriekšējais stāvoklis. Tiesa

neapšauba, ka pieteicēja saukšana pie administratīvās atbildības varēja radīt pieteicējam pārdzīvojumus (stresu) un nepieciešamību vērsties iestādēs savu

tiesību aizsardzībai.

Vienlaikus, tiesību aizsardzība, vēršoties iestādē un tiesā, nevar būt pamats nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanai, jo neērtības, kas rodas tādēļ, ka

prettiesisks lēmums jāpārsūdz tiesā, pašas par sevi nerada nemantisku kaitējumu. Tas ir tiesību normās paredzēts privātpersonu tiesību aizsardzības

mehānisms, kas pats par sevi nav uzskatāms par pazemojošu un morālas ciešanas izraisošu (sal. Senāta 2023.gada 6.oktobra rīcības sēdes lēmuma

lietā Nr. SKA–610/2023, ECLI:LV:AT:2023:1006.A420274421.8.L, 4.punkts un tajā minētā judikatūra). Lai arī šīs atziņas ir izteiktas lietā, kurā

tika skatīts kaitējuma atlīdzināšanas jautājums Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma kontekstā, tiesas ieskatā, šīs atziņas ir

attiecināmas arī uz izskatāmo lietu.

Tiesa vērš uzmanību, ka nepieciešamība piedalīties administratīvā pārkāpuma lietvedībā un sniegt ar izmeklējamo notikumu saistītus paskaidrojumus

nav tāds apstāklis, kurš pats par sevi varētu radīt būtisku negatīvu ietekmi uz personas veselību, turklāt bez attiecīgiem pierādījumiem. Protams, nevar

izslēgt, ka kāda persona subjektīvi uz šiem apstākļiem var reaģēt daudz saasinātāk kā citas personas līdzīgās situācijās. Tomēr ir jāņem vērā tiesību

doktrīnā norādītais, ka likumā ar nolūku nav lietoti tādi apzīmējumi, kas nemantiskā kaitējuma esības un atbilstīga atlīdzinājuma noteikšanā piešķirtu

nozīmi personas emocionālajām izjūtām. Cilvēka emocionālā reakcija uz notikumiem ir atkarīga galvenokārt no viņa paša iekšējās kultūras, savaldības un

citām psihiskajām īpašībām. Tādēļ arī atbilstīgs atlīdzinājums principā nevar būt atkarīgs no tā, kāda ir bijusi cilvēka emocionālā reakcija uz prettiesisko

darbību un cik tēlaini viņš apraksta savus iekšējos pārdzīvojumus vai “pārinodarījuma sajūtu”. Cilvēka pārdzīvojumiem var piešķirt nozīmi tikai tiktāl,

ciktāl būtiska tiesību aizskāruma gadījumā šādi pārdzīvojumi rastos pat savaldīgam un nosvērtam cilvēkam (Danovskis E. Nemantiskā kaitējuma

jēdziens administratīvajās tiesībās. Jurista Vārds, 20.03.2018., Nr.12 (1018)).

Tāpat tiesa neapstrīd to, ka pieteicējam nācās patērēt laiku, lai apstrīdētu un pārsūdzētu iestādes lēmumus, rakstītu iesniegumus tiesai, un nācās lūgt

arī citu cilvēku palīdzību. Vienlaicīgi, kā tas ir atzīts tiesu praksē, par nemantisko zaudējumu neuzskata laiku un pūles, ko privātpersona veltījusi konkrētās

lietas risināšanai, un likums neparedz iespēju privātpersonai atlīdzināt viņas pašas nemantisko ieguldījumu lietas risināšanā (sal. Senāta 2008.gada

21.aprīļa sprieduma lietā Nr.22/2008 25.1.apakšpunkts).

Tiesa nekonstatē, ka, uzsākot administratīvā pārkāpuma lietvedību un veicot darbības, kuras vērstas uz šīs lietas izskatīšanu, pieteicējam būtu

nodarīts būtisks tiesību aizskārums. Turklāt, pretēji pieteicēja norādītajam, administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšana pati par sevi nav bijusi prettiesiska,

jo bija noticis ceļu satiksmes negadījums un administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšana bija nepieciešama, lai noskaidrotu vainīgo personu ceļu

satiksmes negadījuma izraisīšanā.

Administratīvo pārkāpumu lietas un krimināllietas ierosināšana nolūkā noskaidrot, vai persona ir izdarījusi administratīvu pārkāpumu vai noziedzīgu

nodarījumu, pati par sevi nav uzskatāma par nepamatotu tiesību aizskārumu un nepieciešamība piedalīties šajos procesos, kā arī pārsūdzēt tajos

pieņemtos lēmumus nav uzskatāma par nelabvēlīgām sekām Kaitējuma atlīdzināšanas likuma kontekstā, ja vien procesa uzsākšanā nav konstatējama

ļaunprātība vai acīmredzama nolaidība (Danovskis E. Nemantiskā kaitējuma jēdziens administratīvajās tiesībās. Jurista Vārds,

20.03.2018., Nr.12 (1018)).

No lietas materiāliem neizriet, ka, uzsākot administratīvā pārkāpuma lietvedību, Valsts policija būtu rīkojusies ļaunprātīgi, vai pieļāvusi acīmredzamu

nolaidību. Līdz ar to administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšana pati par sevi nav radījusi pieteicējam nelabvēlīgas sekas. Nelabvēlīgas sekas

pieteicējam nav radītas arī ar administratīvā pārkāpuma lietvedībā veiktajām procesuālajām darbībām un pieņemtajiem procesuālajiem lēmumiem. Pat

tad, ja šo darbību veikšanā būtu konstatējamas kādas neatbilstības tiesību normām, nelabvēlīgas sekas pieteicējam tās nav radījušas, jo administratīvā

pārkāpuma lietvedība tika izbeigta, pieteicēja vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā nekonstatējot.

Izbeidzot administratīvā pārkāpuma lietvedību ir notikusi iepriekšējā stāvokļa atjaunošana, kas atbilstoši Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 14.panta

otrajai daļai ir primārais atlīdzināšanas veids.

Izvērtējot lietas apstākļus, tiesa atzīst, ka pieteicējam viņa tiesību aizskāruma rezultātā nav iestājušās nelabvēlīgas sekas un ar administratīvā

pārkāpuma lietvedības izbeigšanu, kā arī ar iestādes darbinieku nepamatotas rīcības konstatēšanu un iestādes atvainošanos pieteicējs saņēma taisnīgu

gandarījumu par savu tiesību aizskārumu. Līdz ar to konkrētajā gadījumā atlīdzinājums naudā nav samērīgs par nepamatoti uzsākto administratīvā

pārkāpuma procesu pret pieteicēju.

Vienlaikus ievērojot to, ka tiesa nekonstatēja, ka administratīvā pārkāpuma lietvedība pret pieteicēju tika uzsākta nepamatoti, nav pamata saistībā

ar minēto apstākli atzīt, ka pieteicējam ar lietvedības administratīvā pārkāpuma lietā uzsākšanu ir nodarīts nemantisks kaitējums, savukārt par

procesuāliem pārkāpumiem administratīvā pārkāpuma lietvedībā, Valsts policija ir atvainojusies pieteicējam, ko tiesa administratīvajā lietā

Nr.A420214523 ir atzinusi par atbilstošu atlīdzinājumu.

Tiesu praksē atzīts, ka atlīdzinājums var būt atbilstīgs, ja pārkāpuma radītās sekas ir likvidētas un agrākā tiesiskā situācija atjaunota. Administratīvā

pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma atcelšana pati par sevi ir morāls gandarījums – tā ir atzīšana par nevainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Prettiesiskais lēmums par personas administratīvo sodīšanu ir atcelts, tādēļ ir nodrošināta restitūcija, kas ir pietiekams atlīdzinājums (Administratīvās

apgabaltiesas 2011.gada 7.marta sprieduma lietā Nr. A42720008 11. punkts, Augstākās tiesas 2009. gada 5. jūnija sprieduma lietā Nr. SKA-

338/2009 (A42500006) 13. punkts).

Tāpat Senāts ir atzinis, ka sabiedrībā vispārpieņemts veids, kā var tikt kompensēti nelieli emocionālie pārdzīvojumi, ir atvainošanās (Senāta

2010.gada 9.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-223/2010 (A42123804) 7.punkts). Atvainošanās ir atbilstīgākais atlīdzinājuma veids, ar kuru atlīdzina

morālo kaitējumu, kas nav smags (Senāta 2009.gada 5.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-338/2009 (A42500006) 14.punkts). Atlīdzināms naudā ir

vienīgi būtisks morālais kaitējums, tāds, kuru ar prasītā labuma piešķiršanu vairs nevar nedz juridiski, nedz faktiski atlīdzināt (Augstākās tiesas 2009.

gada 17.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-505/2009 (A42440505) 7.punkts).

[14] Ievērojot minēto, tiesa secina, ka izskatāmajā gadījumā nav pamata labvēlīgākā administratīvā akta izdošanai, ar kuru pieteicējam tiktu

atlīdzināts nemantiskais kaitējums 7000 euro apmērā, tādēļ pieteicēja pieteikums šajā daļā nav pamatots un ir noraidāms.

II Par mantisko zaudējumu atlīdzināšanu

[15] No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējs ar 2023.gada 7.augusta iesniegumu (lietas 8., 9.lapa) vērsās Valsts policijā ar lūgumu

atlīdzināt viņam mantiskos zaudējumus 825,11 euro apmērā.

Valsts policija ar pārsūdzēto lēmumu atlīdzināja pieteicējam mantiskos zaudējumus 170,39 euro, proti, par juridisko palīdzību, kas saņemta

sastādot sūdzību par lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā apstrīdēšanu 50 euro; par iesnieguma sagatavošanu Rīgas rajona tiesai 25 euro; par sūdzību

par Valsts policijas galīgo lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā 50 euro; aizstāvību tiesas sēdē vienas stundas apmērā 40 euro; par pasta izdevumiem

2,41 euro; par kopēšanas pakalpojumiem 2,70 euro. Pasta un kopēšanas pakalpojumiem ņemts vērā Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais patēriņa

cenu indeksu par laika posmu no pieteicēja saukšanas pie administratīvās atbildības līdz pārsūdzētā lēmuma sagatavošanas dienai, nosakot to attiecīgi uz

2,55 euro un 2,84 euro.

Vienlaikus Valsts policija atteica atlīdzināt pieteicējam mantiskos zaudējumus 654,72 euro, tai skaitā saistībā ar vēstules sagatavošanu

Tiesībsargam, izbraukšanu uz ceļu satiksmes negadījuma vietu un lūguma sagatavošanu Rīgas rajona tiesai (lietas 48.lapa). Tāpat atteikts atlīdzināt

pieteicēja samaksāto sodu administratīvā pārkāpuma lietā 70 euro. Tam nepiekrītot, pieteicējs vērsies administratīvajā tiesā, lūdzot labvēlīgāka

administratīvā akta izdošanu.

Līdz ar to pamatjautājums, kas tiesai jāizvērtē attiecībā uz mantisko zaudējumu atlīdzinājumu šajā lietā, ir par to, vai pieteicējam konkrētajā

gadījumā ir tiesības uz mantisko zaudējumu atlīdzinājumu lielākā apmērā, nekā iestāde to nolēmusi piešķirt pieteicējam.

[16] Atbilstoši Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 10.panta pirmajai daļai zaudējums šā likuma izpratnē ir mantiski novērtējams pametums, kas

privātpersonai radies iestādes, prokuratūras vai tiesas prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ kriminālprocesā vai administratīvo pārkāpumu lietvedībā.

Savukārt šā likuma 7.pants noteic, ka tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu rodas, ja starp iestādes, prokuratūras vai tiesas prettiesisko vai

nepamatoto rīcību un privātpersonai nodarīto kaitējumu pastāv tieša cēloņsakarība – objektīva saikne starp iestādes, prokuratūras vai tiesas rīcību un tās

radīto laika ziņā vēlāk sekojošo kaitējumu, proti, minētā rīcība radījusi un noteikusi kaitējuma iestāšanās reālu iespēju un ir galvenais faktors, kas

nenovēršami radījis šo kaitējumu.

Ievērojot to, ka lēmums administratīvā pārkāpuma lietā tika atcelts un lietvedība izbeigta, bet saistībā ar minētā lēmuma apstrīdēšanu un

pārsūdzēšanu tiesā pieteicējam radās izdevumi, kas saistīti ar juridiskās palīdzības saņemšanu, tiesa konstatē cēloņsakarību starp iestādes prettiesisku

lēmumu un pieteicēja zaudējumiem.

[17] Pieteicējs uzskata, ka zaudējumi, kas viņam radušies saistībā ar juridisko pakalpojumu saņemšanu ir atlīdzināmi to faktiskā apmērā, proti,

2023.gada 10.augusta iesniegumā Valsts policijai norādītajā apmērā 675 euro. Minētajā summā ietilpst 7,5 konsultāciju stundas (katra 50 euro), kopā

375 euro; izbraukšana uz ceļu satiksmes negadījuma vietu divu stundu apjomā (katra 50 euro), kopā 100 euro; pārstāvēšana tiesā četras stundas (cena

50 euro stundā), kopā 200 euro.

[17.1] Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 10.panta trešā daļa noteic, ka zaudējums aptver arī izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību. Izmaksas

par juridisko palīdzību un ar to saistītajiem izdevumiem atlīdzina atbilstoši normatīvajos aktos par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības samaksu

kriminālprocesā noteiktajiem veidiem un apmēram.

Likumā minētā valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības atlīdzinājuma veidi un apmērs ir noteikti Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra

noteikumos Nr.1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas

kartību” (turpmāk – Noteikumi Nr.1493).

Šo noteikumu 8.punkts noteic, ka valsts nodrošina šādu juridisko palīdzību kriminālprocesā: procesuālā dokumenta sastādīšanu pirmstiesas

procesa un tiesvedības stadijā (8.2.apakšpunkts) un pārstāvību un aizstāvību pirmstiesas procesā un tiesas sēdē (8.3.apakšpunkts). Savukārt noteikumu

28.punkts noteic apmēru, kādu juridiskās palīdzības sniedzējam valsts maksā par juridisko palīdzību vienai personai kriminālprocesā.

Noteikumu Nr.1493 28.3.apakšpunkts noteic, ka par tāda dokumenta sastādīšanu, kas nepieciešams lietas iztiesāšanai rakstveida procesā

(iebildums vai paskaidrojums) izmaksā kompensāciju 25 euro, savukārt šo noteikumu 30.punkts precizē, ka 28.3.apakšpunktā minētais samaksas

apmērs ietver juridiskās palīdzības sniedzēja juridisko konsultāciju, sastādot procesuālo dokumentu.

[17.2] Konkrētajā gadījumā no lietas materiāliem izriet, ka pieteicējam radušās izmaksas par 7,5 konsultāciju stundām (katra 50 euro), kopā 375

euro; izbraukšanu uz ceļu satiksmes negadījuma vietu divas stundas (katra 50 euro apmērā), kopā 100 euro; pārstāvēšana tiesā četras stundas (cena 50

euro stundā), kopā 200 euro.

Valsts policija atbilstoši Noteikumu Nr.1493 28.2.apakšpunktam atlīdzinājusi pieteicējam 50 euro par 2023.gada 8.novembra sūdzības par

sākotnējo lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā sagatavošanu un 2023.gada 24.decembra sūdzības par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā tiesai

sagatavošanu 50 euro.

Tāpat Valsts policija atbilstoši Noteikumu Nr.1493 28.8.apakšpunktam atlīdzinājusi pieteicējam aizstāvja piedalīšanos tiesas sēdē vienas stundas

apmērā 40 euro, bet saskaņā ar minēto noteikumu 28.6.apakšpunktu atlīdzinājusi izdevumus par 2023.gada 8.februāra iesnieguma (paskaidrojums)

tiesai administratīvā pārkāpuma lietā sastādīšanu 25 euro.

[17.3] Valstij nav pienākuma pilnā apmērā atlīdzināt personai visus ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus. Satversmes 92.pantā ietvertās tiesības

uz tiesas pieejamību būtībā tiek nodrošinātas, ja personai ir pietiekami plašas iespējas izvēlēties juridiskās palīdzības sniedzēju un ja valsts ir izveidojusi

tādu tiesisko regulējumu, kas gadījumā, kad lieta izšķirta personai par labu, paredz ar šo palīdzību saistīto izdevumu atlīdzināšanu saprātīgā apmērā (sal.

sk. Satversmes tiesas 2022.gada 25.marta sprieduma lietā Nr.2021-25-03 11.punktu).

Satversmes tiesa ar 2022.gada 29.marta spriedumu lietā Nr.2021-25-03 atzinusi par neatbilstošu Satversmes 92.panta pirmajam teikumam

noteikumu Nr.859 3., 4. un 5.punktu, ciktāl tas neparedz ar juridisko palīdzību saistīto nepieciešamo izdevumu atlīdzinājumu saprātīgā apmērā. Šajā lietā

Satversmes tiesa secinājusi, ka atšķirībā no noteikumiem Nr.859 noteikumi Nr.1493 kopš to stāšanās spēkā 2010.gada 1.janvārī ir grozīti gandrīz katru

gadu. Mainoties situācijai, lai veicinātu juridiskās palīdzības kvalitāti un nodrošinātu tiesības uz pieeju tiesai, tika noteikti arvien jauni juridiskās palīdzības

veidi, palielināts tās apjoms un samaksas apmērs.

Ievērojot minēto Noteikumos Nr.1493 un Valsts policijas noteiktais atlīdzinājuma apmērs par minēto dokumentu sastādīšanu ir saprātīgs un

atbilstošs. Arī pieteicējs nav norādījis uz objektīviem apstākļiem, kuru dēļ šāds apmērs konkrētajā gadījumā nebūtu saprātīgs un neizpildītu pienācīga

atlīdzinājuma par juridisko palīdzību funkciju.

Pieteicējs iebildis tam, ka Valsts policija nav atlīdzinājusi pieteicēja izmaksas, kas viņam radušās par iesnieguma iesniegšanu Tiesībsargam, par

izbraukšanu uz ceļu satiksmes negadījuma vietu, norādītajām konsultācijām, divu iesniegumu Valsts policijai par atlīdzinājumu sagatavošanu un

administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā sastādīto dokumentu par procesuālā termiņa atjaunošanu tiesai (24.12.2022.) sastādīšanu.

[17.4] Attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar iesnieguma sagatavošanu Tiesībsargam tiesa norāda, ka ievērojot to, ka Tiesībsargs nav kompetentā

iestāde administratīvā pārkāpuma lietas virzībā, nav konstatējama minēto izdevumu attiecināmība uz administratīvā pārkāpuma lietvedību, proti,

cēloņsakarība, tādējādi Valsts policija pamatoti atteica atlīdzināt minētos izdevumus, jo nepastāv priekšnoteikumi to atlīdzināšanai.

[17.5] Pieteicējam nav atlīdzināti izdevumi, kas saistīti ar 2022.gada 24.decembra iesniegumu tiesai par procesuālā termiņa atjaunošanu Valsts

policijas lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā Nr.15550012035722-2 pārsūdzēšanai (lietas 33., 34.lapa). Valsts policija arī nav sniegusi vērtējumu

par to vai minētie izdevumi atlīdzināmi vai nē, kaut gan šāds dokuments atradās Valsts policijas rīcībā.

No minētā iesnieguma izriet, ka pieteicējam pienācīgā kārtā netika paziņots lēmums administratīvā pārkāpuma lietā, tādēļ pieteicējs nokavēja tā

pārsūdzēšanas termiņu. Ievērojot to, ka administratīvā pārkāpuma lieta tiesā tika izskatīta secināms, ka tiesa atzina minētos termiņa nokavēšanas iemeslus

par attaisnotiem, tādējādi iesniegums par nokavētā termiņa atjaunošanu ir atzīstams par Noteikumu Nr.1493 28.6.apakšpunktā norādīto dokumentu,

proti, sūdzības par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā papildinājumu, bez kura nevarēja notikt procesa tālāk virzība, tādējādi par tā sastādīšanu

atlīdzināmi 25 euro.

[17.6] Pieteicējs saistībā ar juridiskās palīdzības pakalpojumiem lūdzis atlīdzināt juridiskās palīdzības sniedzēja izbraukumu uz ceļu satiksmes

negadījuma vietu divu stundu apjomā 100 euro.

Tiesa konstatē, ka šādu izdevumu atlīdzināšanu neparedz Noteikumi Nr.1493. Tiesa norāda, ka ierobežota zaudējumu atlīdzināšanas kārtība par

juridisko palīdzību ir noteikta, balstoties uz saprātīgiem apsvērumiem, kas vērsti uz valsts finanšu resursu efektīvu izmantošanu un to, lai tiktu nodrošinātas

ikviena tiesības uz juridisko palīdzību.

Tomēr gadījumā, ja personas prasītā atlīdzinājuma summa par advokāta palīdzības samaksu pārsniedz noteikto taksi, tiesai jāvērtē, vai konkrētajos

apstākļos par atbilstīgu atlīdzinājumu ir atzīstama tieši un vienīgi pieteicēja prasītā summa. Šaubu gadījumā ir jāpārbauda, vai Kaitējuma atlīdzināšanas

likuma 4.panta pirmās daļas 7.punkts atbilst Latvijas Republikas Satversmes 92.panta trešajam teikumam, proti, vai likuma normā ietvertais atlīdzinājuma

apmērs (noteiktā takse par advokāta palīdzības samaksu) ir atbilstīgs atlīdzinājums un vai minētajā tiesību normā ietvertais atlīdzinājuma ierobežojums

konkrētās lietas apstākļos nepārkāpj samērīguma principu (sk. Senāta 2012.gada 24.aprīļa sprieduma Nr.SKA-213/2012 (lieta Nr.A42711108)

9.punktu).

Izvērtējot konkrētās lietas apstākļus, tiesa nesaskata samērīguma principa pārkāpumu, atsakot pieteicējam atlīdzināt minētos izdevumus, jo nav

saskatāma objektīva nepieciešamība konkrētajā administratīvā pārkāpuma lietā izbraukt uz ceļu satiksmes negadījuma vietu, pirmkārt, tādēļ, ka

konkrētajā administratīvā pārkāpuma lietā nebija strīdu, kas saistīti ar konkrēto krustojumu un ko varētu konstatēt tikai apskatot krustojumu dabā (strīds

par ceļa zīmju redzamību, strīds par to, vai liecinieks no savas atrašanās vietas varēja redzēt negadījumu utml.). Otrkārt, pieteicēja aizstāvja izvēlētā

aizstāvības taktika nebija saistīta ar administratīvā pārkāpuma lietas faktiskajiem apstākļiem (pieteicējs uzsākot braukšanu pie zaļās gaismas pēkšņi strauji

nobremzēja, kā rezultātā aizmugurē braucošā automašīna ietriecās pieteicēja vadītajā automašīnā), bet gan ar pieteicēja motīviem, kādēļ šāda bremzēšana

notika (ar vai bez pamatota iemesla). Arī tiesa lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.15550012035722-2 atcēla tādēļ, ka nebija pietiekamu

pierādījumu par to, ka pieteicēja straujā bremzēšana bija nepamatota (bez iemesla).

Papildus tiesa norāda, ka krustojumus un ielas 360o skatā efektīvi un bez liekiem izdevumiem ir iespējams apskatīt google.com/maps.

[17.7] Noteikumu Nr.1493 V nodaļa, kas ir piemērojama atlīdzinājuma noteikšanai administratīvā pārkāpuma lietās, neparedz atlīdzināt izdevumus

par juridiskajām konsultācijām. Turklāt minēto noteikumu 30.punkts noteic, ka šo noteikumu 28.1., 28.2., 28.3., 28.4., 28.5. un 28.6. apakšpunktā

minētais samaksas apmērs ietver juridiskās palīdzības sniedzēja juridisko konsultāciju, sastādot procesuālo dokumentu.

Tādējādi konsultāciju izmaksas nav atsevišķi uzskaitāmas, bet ir ietveramas izdevumos par konkrēto procesuālo dokumentu sastādīšanu.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.1493 30.punktu konsultāciju izmaksas atsevišķi tiek apmaksātas, ja pēc juridiskās konsultācijas sniegšanas tiek

konstatēts, ka šo noteikumu 28.3., 28.4. un 28.5. apakšpunktā minētā procesuālā dokumenta sagatavošana nav pamatota un lietderīga, tad par juridisko

konsultāciju atlīdzina 20 euro.

Lietā nav konstatējama šādu apstākļu esamība, līdz ar to izskatāmajā gadījumā nav konstatējamas papildus juridiskās palīdzības izmaksas par

konsultācijām, kas pieteicējam būtu atlīdzināmas.

[17.8] Pieteicējs uzskata, ka viņam atlīdzināmi izdevumi par pārstāvību tiesas sēdē četru stundu apjomā kopā 200 euro, tomēr no lietā esošās

Rīgas rajona tiesas sniegtās informācijas (lietas 62.lapa), tiesas sēde lietas izskatīšanai 2023.gada 11.maijā ilga 58 minūtes un 53 sekundes, tādējādi

pieteicējam minētie izdevumi ir atlīdzināmi par vienu stundu un nav saprotams, kādēļ pieteicējs prasījis atlīdzinājumu par četrām stundām. Pieteicējs nav

iesniedzis pierādījumus, ka pārstāvība tiesas sēdē notika četras stundas, nevis vienu.

[17.9] Pieteicējs kā dokumentus, kas apliecina juridiskās palīdzības saņemšanu administratīvā pārkāpuma lietā Valsts policijai iesniedza 2023.gada

31.janvāra iesniegumu Rīgas rajona tiesai, kurā lūdz izsniegt administratīvā pārkāpuma lietas materiālu kopijas (lietas 41.lapa) un 2023.gada 27.aprīļa

iesniegumu Rīgas rajona tiesai par tiesas sēdes protokola un audioprotokola izsniegšanu (lietas 47.lapa).

Noteikumu Nr.1493 V nodaļā nav paredzēts segt izdevumus par juridisko palīdzību par minēto dokumentu sagatavošanu. Minētie dokumenti nav

saistīti ar lietas tālāku virzību un nav nepieciešami lietas izskatīšanai. Pieteicējam un viņa juridiskās palīdzības sniedzējam ir iespēja izvēlēties veidu, kā viņš

iepazīstas ar lietas materiāliem, to ir iespējams izdarīt arī attālināti, līdz ar to nevar secināt, ka izdevumi, kas radušies par juridiskajiem pakalpojumiem

sastādot minētos iesniegumus ir tiešā cēloņsakarībā ar iestādes prettiesisko lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Tādējādi nav konstatējams

pieteicējam radies mantisks zaudējums, kas ir tiešā cēloņsakarībā ar administratīvā pārkāpuma lietvedību.

[17.10] Valsts policija atteikusi atlīdzināt pieteicējam izdevumus par juridisko palīdzību, kas saistīti ar 2023.gada 10.maija iesnieguma sagatavošanu

Rīgas rajona tiesai (lūgums par informācijas pievienošanu lietai) (lietas 48.lapa), jo uz minētā dokumenta nav atzīmes par tā saņemšanu tiesā un tas nav

pievienots lietas materiāliem.

Tiesa atzīst minēto atbildētāja secinājumu par pamatotu, jo atlīdzinājums nav piešķirams par dokumentu sagatavošanu, kuri nav tikuši iesniegti

konkrētajā procesā, bet ir bijuši tikai sagatavoti.

[17.11] Valsts policija atteikusi atlīdzināt pieteicējam izdevumus, kas saistīti ar juridiskajiem pakalpojumiem - pieteicēja 2023.gada 21.jūnija

iesnieguma (lietas 49.-50.lapa) par nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu sagatavošanu un 2023.gada 7.augusta iesnieguma (lietas 8., 9.lapa) par

nemantiskā kaitējuma un mantisko zaudējumu atlīdzināšanu sagatavošanu šajā procesā. Lēmums pamatots ar Administratīvā procesa likuma 18.panta

pirmo daļu, kas noteic, ka administratīvais process iestādē privātpersonai ir bez maksas un ceturtajā daļā noteikto, ka, ja lieta ir sarežģīta, iestāde pēc

fiziskās personas lūguma, ievērojot šīs personas mantisko stāvokli, lemj par atlīdzību tās pārstāvim. Konkrētajā gadījumā lieta nav sarežģīta.

Tiesa minēto Valsts policijas secinājumu atzīst par nepamatotu. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanai administratīvajās lietās ir

jāizpildās kritēriju kopumam, proti, personai ir jāatbilst konkrētam mantiskam stāvoklim un lietai ir jābūt sarežģītai. Apstāklis, ka lieta nav sarežģīta nevar

būt par pamatu, lai personai liegtu tiesības saņemt juridisko palīdzību un neatzītu šādus izdevumus par mantiskiem zaudējumiem. Savukārt norāde likumā

par to, ka administratīvais process iestādē privātpersonai ir bez maksas nozīmē tikai to, ka par procesa uzsākšanu iestādē valsts nevar noteikt maksu

(nodevu vai drošības naudu).

Tiesa, vērtējot vai pieteicējam ir atlīdzināmi izdevumi par juridisko palīdzību sagatavojot 2023.gada 21.jūnija iesniegumu par nemantiskā

kaitējuma atlīdzinājumu Valsts policijai, norāda turpmāk minēto.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 93.panta pirmo daļu iesniedzot iesniegumu par administratīvā akta vai faktiskās rīcības

apstrīdēšanu, vienlaicīgi var prasīt atlīdzinājumu.

Savukārt minētā panta otrā daļa noteic, ja administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā bez apstrīdēšanas vai ja zaudējumus vai

kaitējumu nodarījusi augstāka iestāde apstrīdēšanas procesā, pieteikumā par administratīvā akta vai faktiskās rīcības pārsūdzēšanu vienlaicīgi var prasīt

arī atlīdzinājumu.

Tas nozīmē, ka iesniedzot Valsts policijai 2023.gada 21.jūnija iesniegumu par nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu vai apstrīdēšanas iesniegumu par

lēmumu, kas pieņemts saistībā ar to, pieteicējs vienlaikus varēja prasīt atlīdzināt mantiskos zaudējumus par juridiskajiem pakalpojumiem šī iesnieguma

sagatavošanai.

Administratīvā procesa likuma 93.panta trešā daļa noteic, ja atlīdzinājums nav prasīts vienlaicīgi ar administratīvā akta vai faktiskās rīcības

apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu, iesniegumu par atlīdzinājumu var iesniegt iestādei, kas nodarījusi zaudējumus vai kaitējumu. Atlīdzinājumu iestādei var

prasīt, ja ir pabeigta attiecīgās administratīvās lietas izskatīšana pēc būtības (ir stājies spēkā augstākas iestādes lēmums, un tas nav pārsūdzēts, ir stājies

spēkā tiesas spriedums (..).

Saistībā ar Valsts policijas lēmumu, kas pieņemts pamatojoties uz 2023.gada 21.jūnija iesniegumu par nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu, tiesa

konstatē, ka Administratīvajā rajona tiesā ir ierosināta administratīvā lieta Nr.A420214523, kur nav stājies spēkā tiesas spriedums un tiesvedība vēl

notiek. Tādējādi pieteicējam mantiskos zaudējumus par juridiskās palīdzības izdevumiem, kas saistīti ar 2023.gada 21.jūnija iesnieguma sagatavošanu,

būs tiesības prasīt pēc tam, kad noslēgsies minētā tiesvedība.

[17.12] Vērtējot vai pieteicējam ir atlīdzināmi mantiskie zaudējumi, kas radušies saņemot juridisko palīdzību par 2023.gada 7.augusta iesnieguma

sagatavošanu, tiesa konstatē turpmāk minēto.

Kā jau tiesa norādīja iepriekš, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92.pantu ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem

zaudējumiem vai nemantisko kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. Lēmums par mantisko zaudējumu un

nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu vai atteikšanos tos atlīdzināt ir administratīvais akts.

Zaudējumu atlīdzināšanas kārtība ir noteikta Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā (turpmāk - Atlīdzināšanas likums).

Atlīdzināšanas likuma 4.panta pirmajā daļā noteikts, ka iestāde zaudējumu var nodarīt ar darbību, izdodot prettiesisku administratīvo aktu vai veicot

prettiesisku faktisko rīcību, vai arī ar bezdarbību, ja iestādei bija pienākums rīkoties, bet tā prettiesiski nav rīkojusies. No minētā, kā arī Administratīvā

procesa likuma 92.panta izriet, ka viens no zaudējumu atlīdzības tiesiskajiem pamatiem ir prettiesisks administratīvais akts vai faktiskā rīcība.

Saskaņā ar Atlīdzināšanas likuma 5.panta pirmo daļu tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu ir cietušajam, proti, privātpersonai, kas ir prettiesiska

administratīvā akta adresāts vai trešā persona Administratīvā procesa likuma izpratnē, kā arī privātpersonai, pret kuru ir tieši vērsta vai kuru tieši skar

iestādes prettiesiska faktiskā rīcība.

Konkrētajā gadījumā, ievērojot to, ka tiesa atzina, ka Valsts policijas 2023.gada 11.decembra lēmums Nr.336 ir daļēji prettiesisks, jo pieteicējam

nepamatoti nav atlīdzināta daļa mantisko zaudējumu par juridiskās palīdzības saņemšanu, pastāv tiesiskais pamats mantisko zaudējumu, kas saistīti ar

atlīdzinājuma pieprasīšanu, atlīdzināšanai.

Izdevumi, kas radušies saņemot juridisko palīdzību administratīvajā lietā par mantisko zaudējumu un nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu, kas

nodarīts administratīvā pārkāpuma lietā, ir atzīstami par pieteicēja mantisku pametumu, kas pieteicējam nebūtu radušies, ja iestādes lēmums administratīvā

pārkāpuma lietā būtu bijis tiesisks.

Vērtējot to, kādā apmērā minētie zaudējumi ir atlīdzināmi, tiesa konstatē, ka pieteicējs Valsts policijai 2023.gada 21.novembra skaidrojumā (lietas

27.-29.lapa), par juridiskās palīdzības apjomu un saturu, norādījis izdevumus 75 euro par 2023.gada 7.augusta iesnieguma sagatavošanu. Kā minēto

izmaksu pierādījums iesniegts 2023.gada 21.novembra rēķins (lietas 55.lapa).

Tiesa konstatē, ka minētajā rēķinā juridisko pakalpojumu atšifrējumā norādīts -paskaidrojuma sagatavošana pēc 2023.gada 31.oktobra Valsts

policijas lēmuma Nr.3 50 euro apmērā un dokumentu kopēšana (daudzums 0,5) 25 euro apmērā.

Ievērojot to, ka minētais skaidrojums sagatavots pamatojoties uz Valsts policijas 2023.gada 31.oktobra lēmumu Nr.302 (lietas 56., 57.lapa), ir

konstatējama minēto izdevumu saistība ar konkrēto atlīdzinājuma iesniegumu.

Atlīdzības likuma 7.panta trešā daļa noteic, ka mantiskais zaudējums ir arī zaudējums, kas saistīts ar administratīvā akta atcelšanu, iestādes

faktiskās rīcības novēršanu vai tās seku likvidēšanu, zaudējuma samazināšanu vai likvidēšanu. Mantiskais zaudējums aptver arī izmaksas, kas saistītas ar

juridisko palīdzību. Šo izmaksu maksimālo apmēru nosaka Ministru kabinets.

Pamatojoties uz minēto deleģējumu ir izdoti Ministru kabineta 2011.gada 8.novembra noteikumi Nr.859 “Noteikumi par privātpersonai atlīdzināmo

juridiskās palīdzības izmaksu maksimālo apmēru” (turpmāk – noteikumi Nr.859), kas nosaka ar juridisko palīdzību saistīto izmaksu (turpmāk −

izmaksas) maksimālo apmēru, ko atlīdzina privātpersonai, ja valsts pārvaldes iestādes rīcības dēļ privātpersonai tika nodarīts mantiskais zaudējums vai

personisks kaitējums.

Minēto noteikumu 3.5.apakšpunkts nosaka, ka par tāda dokumenta sastādīšanu, kas nepieciešams lietas izlemšanai (iesniegumi, lūgumi vai

paskaidrojumi (izņemot dokumentu par informācijas pieprasīšanu un šo noteikumu 3.2., 3.3. un 3.4. apakšpunktā minētos dokumentus)) atlīdzina

26 euro.

Satversmes tiesa ar 2022.gada 29.marta spriedumu lietā Nr.2021-25-03 atzinusi par neatbilstošu Satversmes 92.panta pirmajam teikumam

noteikumu Nr.859 3., 4. un 5.punktu, ciktāl tas neparedz ar juridisko palīdzību saistīto nepieciešamo izdevumu atlīdzinājumu saprātīgā apmērā. Šajā lietā

Satversmes tiesa secinājusi, ka atšķirībā no noteikumiem Nr.859 noteikumi Nr.1493 kopš to stāšanās spēkā 2010.gada 1.janvārī ir grozīti gandrīz katru

gadu. Mainoties situācijai, lai veicinātu juridiskās palīdzības kvalitāti un nodrošinātu tiesības uz pieeju tiesai, tika noteikti arvien jauni juridiskās palīdzības

veidi, palielināts tās apjoms un samaksas apmērs.

Vērtējot vai par minētā iesnieguma sastādīšanu noteikumu Nr.859 3.5.apakšpunktā noteiktais atlīdzinājums ir saprātīgs, tiesa atzīst, ka noteiktā

atlīdzība nav atbilstoša, salīdzinot to ar vidējām zvērinātu advokātu pakalpojumu izmaksām, kas ir 100-150 euro stundā. Ņemot vērā, ka pieteicējam

juridisko palīdzību nav sniedzis zvērināts advokāts, bet jurists, kā arī vērtējot skaidrojumā un iesniegumā ietverto juridisko pamatojumu, proti, tiesa

uzskata, ka tas nav juridiski sarežģīts, tajā nav bijusi nepieciešama judikatūras analīze un tā sagatavošana varētu aizņemt ne vairāk kā divu stundu darba,

tādējādi tiesa atzīst par saprātīgu un atbilstošu atlīdzināt rēķinā norādīto summu 50 euro par iesnieguma sagatavošanu atlīdzinājuma pieprasīšanai.

Vienlaikus tiesa atzīst, ka nav pamata atlīdzināt minētajā rēķinā norādītos 25 euro, kas atšifrēta kā dokumentu kopēšana, jo minētais pakalpojums

nav juridiskā palīdzība. Vispārīgi tiesa var atlīdzināt mantiskos zaudējumus, kas radušies izgatavojot dokumentu kopijas, taču tādā gadījumā ir jābūt

skaidram, kas, kad un cik lielā apjomā kopēts. Izvērtējot pierādījumus par norādītajiem izdevumiem, minētais nav konstatējams, līdz ar to minēto

mantisko zaudējumu atlīdzinājums ir atsakāms, jo nav konstatējama saistība ar konkrēto administratīvo procesu.

[18] Apkopojot minēto, tiesa atzīst, ka pieteicējam papildus Valsts policijas noteiktajam atlīdzinājumam ir atlīdzināmi mantiskie zaudējumi par

juridiskās palīdzības izmantošanu 75 euro apmērā - izdevumi, kas saistīti ar 2022.gada 24.decembra iesniegumu tiesai par procesuālā termiņa

atjaunošanu Valsts policijas lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā Nr.15550012035722-2 pārsūdzēšanai 25 euro, mantiskie zaudējumi, kas radušies

saņemot juridisko palīdzību par 2023.gada 7.augusta iesnieguma un skaidrojuma sagatavošanu 50 euro, savukārt pieteikums pārējā daļā par mantisko

zaudējumu atlīdzināšanu ir noraidāms.

[19] Ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmajai daļai piespriež no atbildētāja par

labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Kā izriet no Tiesu informācijas sistēmā pieejamiem datiem, pieteicējs 2024.gada 14.janvārī ir samaksājis valsts nodevu 30 euro apmērā par

pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā. Ņemot vērā, ka pieteikums ir daļēji apmierināms, no atbildētājas Latvijas Republikas par labu pieteicējam

piespriežama samaksātā valsts nodeva 30 euro apmērā.

Valsts nodeva atlīdzināma Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 „Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un

atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13. un 14.punktā noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar minēto noteikumu 13.punktu valsts

nodevu atlīdzina mēneša laikā pēc pieteicēja iesnieguma saņemšanas iestādē no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā administratīvajā lietā

bijusi pieaicināta atbildētāja pusē, tādējādi valsts nodeva 30 euro apmērā atlīdzināma no Valsts policijas budžeta līdzekļiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu un 289.-290.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

daļēji apmierināt /pers. A/ pieteikumu par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējam tiktu atlīdzināti mantiskie zaudējumi 654,72

euro apmērā un nemantiskais kaitējumus 7000 euro apmērā;

uzlikt pienākumu Valsts policijai viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža izdot /pers. A/ labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru viņam

papildus tiktu atlīdzināti mantiskie zaudējumi 75 euro apmerā;

pārējā daļā pieteikumu noraidīt;

piespriest no Latvijas Republikas par labu /pers. A/ (personas kods /personas kods/) viņa samaksāto valsts nodevu 30 euro apmērā, kas

atlīdzināma no administratīvajā lietā pieaicinātās iestādes Valsts policijas budžeta līdzekļiem.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona

tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) A. Tauriņa