Court orders enforcement of separation agreement debt and awards damages for non-payment.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the plaintiff's claim for enforcement of a separation agreement and damages for the defendant's failure to pay agreed debts. The parties had signed a binding agreement in November 2011 to share mortgage payments equally, but the defendant stopped making payments in June 2012. The court ruled that the agreement was valid and the defendant was liable for the resulting losses, ordering full payment of the debt plus court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law Section 104 of the Civil Law; Civil Procedure Law Section 5: A binding separation agreement creates enforceable debt obligations, and failure to perform constitutes a breach entitling the aggrieved party to damages and enforcement.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C17109712
C-0234-13/02
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2013.gada 11.septembrī
Jūrmalas pilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese I.Freimane,
tiesas sēžu sekretāre /pers.A/,
piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. B/,
izskatījusi atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. C/ prasībā pret /pers. D/ par zaudējumu piedziņu, konstatēja
Aprakstošā daļa
2012.gada 3.maijā /pers. C/ cēla tiesā prasību pret /pers. D/ par vienošanās piespiedu izpildi un zaudējumu piedziņu.
Ar Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneses 2012.gada 10.jūlija, 2013.gada 1.marta un 2013.gada 22.aprīļa lēmumu pieņemti prasības
grozījumi un papildinājumi, ar kuriem grozīts prasības pamats un palielināta prasības summa.
Prasības pieteikumā un tā papildinājumos norādīts, ka 2011.gada 30.decembrī pie Rīgas apgabaltiesas zvērinātas notāres Ingūnas
Bobrovskas šķirta prasītāja un atbildētājas /datums/ Dubultu evaņģēliski luteriskajā draudzē reģistrētā laulība.
Tā kā notārs laulību nešķir, ja nav iestājušies Civillikuma 77.panta otrajā daļā noteiktie priekšnosacījumi, 2011.gada 30.novembrī
puses pie notāra parakstīja vienošanos par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām, bērna uzturlīdzekļiem un
mantas sadali.
Minētais dokuments noregulēja visus no ģimenes tiesiskajām attiecībām izrietošos jautājumus. Bez tā, ņemot vērā nepilngadīgās
meitas intereses, vienošanās nodrošināja bērnam mājokli un uzturu šī dokumenta spēkā esamības laikā, un tiesības nepilngadīgajam
bērnam uz mājokļa iegādes nodrošinājuma summu pēc galīgās ģimenes un mantisko attiecību izbeigšanas starp prasītāju un
atbildētāju.
Vienošanās 4.1.punktā laulātie vienojās par to, ka sieva pēc laulības šķiršanas paliek dzīvot vīram piederošajā nekustamajā īpašumā
/adrese/, līdz 2012.gada 20.jūnijam. Sievai faktiski un juridiski jāatbrīvo nekustamais īpašums līdz 2012.gada 20.jūnijam, pie tā
atbrīvošanas parakstot ar vīru pieņemšanas-nodošanas aktu.
Atbilstoši vienošanās 4.2.punktam, sieva un vīrs apņēmās segt laulības laikā izveidojušos īres un komunālo maksājumu parādu par
nekustamo īpašumu /adrese/, ar kopējo parāda summu 1062,38 latu apmērā, solidāri vienādās daļās, laika posmā līdz 2012.gada
1.jūnijam.
Atbildētāja savas no vienošanās izrietošās saistības nepildīja un pielīgtos maksājumus neveica.
Turklāt, ievērojot to, ka vienošanās tekstā ietvertais formulējums „solidāri vienādās daļās” pēc būtības ir savstarpēji izslēdzošs, tad
nepārprotama ir bijusi abu līdzēju griba noteikt, ka katrs no bijušajiem laulātajiem sedz pusi no izdevumu summas, proti, 531,19 latus.
Atbildētājas uzņemtās saistības nerada nekādu pienākumu dzīvojamās ēkas /adrese/, apsaimniekotājam, bet rada šo maksājuma
pienākumu pilnā apjomā tieši prasītājam, jo viņš ir /adrese/ īpašnieks.
Ar savu bezdarbību, neveicot kopš 2011.gada 30.novembra nevienu maksājumu, atbildētāja radījusi prasītājam zaudējumus 531,19
latu apmērā.
Bez tā, saskaņā ar vienošanās 4.3.punktu, sieva apņemas segt kārtējos īres un komunālos maksājumus pilnā apmērā par vīram
piederošo nekustamo īpašumu /adrese/ (izņemot šī līguma 4.2.punktā norādīto parāda maksājumu, kas maksājams vienādās daļās),
par laika periodu no 2011.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 20.jūnijam, veicot visus kārtējos maksājumus līdz katra mēneša desmitajai
dienai.
Atbildētāja nav veikusi nevienu viņas faktiski radītā parāda maksājumu par dzīvokļa, kas atradās viņas netraucētā valdījumā un
lietošanā, izmantošanu un komunālajiem pakalpojumiem, tādējādi nodarot prasītājam kā dzīvokļa īpašniekam zaudējumus summas
apjomos, kas prasītājam atbildētājas vietā jāmaksā privatizējamai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas namsaimnieks”,
akciju sabiedrībai „Latvenergo” un sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas siltums”.
Atbilstoši izsniegtajiem rēķiniem, prasītāja parāda saistības pret privatizējamo sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas
namsaimnieks” pēc stāvokļa uz 2013.gada 12.februāri sastāda 1796,81 latus. No tiem uz laika periodu no 2011.gada 1.jūlija līdz
2012.gada 20.jūnijam attiecināma summa 937,45 latu apmērā.
Savukārt prasītāja parāda saistības pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas siltums” pēc stāvokļa uz 2013.gada 12.februāri
sastāda 2374,18 latus, kur uz laika periodu no 2011.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 20.jūnijam attiecināma summa 1058,18 latu apmērā.
Prasītāja parāds akciju sabiedrībai „Latvenergo” uz 2012.gada 22.maiju sastāda 157,39 latus.
Tādējādi /pers. D/ tīšas bezdarbības rezultātā prasītājam nodarīto zaudējumu summa pēc 2011.gada 30.novembra vienošanās
4.3.punkta sastāda 2153,02 latus.
Turklāt atbildētāja atstāja nekustamo īpašumu /adrese/ laika periodā no 2012.gada 20.jūnija līdz 2012.gada 3.jūlijam, taču no
pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas izvairās.
Pamatojoties uz Civillikuma 1428., 1431., 1587., 1495., 1669., 1673., 1504., 1505., 1508., 1771., 1773., 1775., 1779.pantu un
1785.pantu, likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 10.pantu, Civilprocesa likuma 23., 28., 127.pantu, prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas
zaudējumus saskaņā ar 2011.gada 30.novembra vienošanās 4.2.punktu 531,19 latu apmērā, un saskaņā ar vienošanās 4.3.punktu
2153,02 latu apmērā, kā arī tiesas izdevumus.
Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis uzturēja prasību uz prasības pieteikumā, tā grozījumos un papildinājumos norādītajiem motīviem.
Papildus paskaidroja, ka uz 2013.gada 26.februāra pirkuma līguma pamata prasītājs atsavināja sev piederošo nekustamo īpašumu
/adrese/ /pers. E/, kura pēc prasītājam izsniegtajiem rēķiniem samaksājusi pakalpojumu sniedzējiem visu parāda summu, kas
savukārt atskaitīta no pirkuma maksas. Tādējādi, ja sākotnēji prasītājs pēc vienošanās 4.3.punkta lūdza tiesu piedzīt no atbildētājas
priekšā stāvošos zaudējumus, tad uz lietas izskatīšanas dienu šie zaudējumi ir reāli, jo nekustamais īpašums tika pārdots par zemāku
cenu, un tādējādi atbildētājai viņas bezdarbības rezultātā radītie zaudējumi ir jāatlīdzina.
Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies. Par tiesas sēdes laiku un vietu viņai paziņots likumā noteiktā kārtībā, 2013.gada 29.aprīlī
nosūtot tiesas pavēsti ierakstītā pasta sūtījumā. Tā kā /pers. D/ savā dzīvesvietā nav sastopama, uzaicinājums viņai ierasties uz
tiesas sēdi publicēts arī /datums/ oficiālā izdevuma „Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr./numurs/, taču uz sludinājumu atbildētāja nav
atsaukusies, par savas neierašanās iemesliem tiesai nav paziņojusi, atlikt lietas izskatīšanu vai izskatīt lietu bez viņas piedalīšanās
nav lūgusi. No uzaicinājuma publikācijas dienas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” ir pagājis vairāk kā viens mēnesis, kas
saskaņā ar Civilprocesa likuma 59.pantu ir priekšnoteikums lietas izskatīšanai bez atbildētājas piedalīšanās.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu pēc būtības bez atbildētājas
piedalīšanās, kuras neierašanās uz tiesas sēdi atzīstama par neattaisnotu.
Motīvu daļa
Noklausījusies prasītāja pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa
atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma šādu apsvērumu dēļ.
Lietā konstatēts, ka prasītāja un atbildētājas /datums/ Dubultu evaņģēliski luteriskajā draudzē reģistrētā laulība šķirta 2011.gada
30.decembrī pie zvērinātas notāres Ingūnas Bobrovskas (lietas 16.lapa).
Pirms laulības šķiršanas, proti, 2011.gada 30.novembrī puses pie notāra parakstījušas vienošanos par kopīgā nepilngadīgā bērna
aizgādību, saskarsmes tiesībām, bērna uzturlīdzekļiem un mantas sadali (lietas 12.-15.lapa).
Vienošanās 4.1.punktā puses vienojušās, ka sieva pēc laulības šķiršanas paliek dzīvot vīram piederošajā nekustamajā īpašumā
/adrese/ līdz 2012.gada 20.jūnijam (..). Atbrīvojot nekustamo īpašumu, puses paraksta pieņemšanas-nodošanas aktu.
Saskaņā ar vienošanās 4.2.punktu puses vienojās līdz 2012.gada 1.jūnijam segt laulības laikā izveidojušos īres un komunālo
maksājumu parādu par nekustamo īpašumu /adrese/ ar kopējo parāda summu 1062,38 latu apmērā, solidāri vienādās daļās.
Tādējādi atbildētājas pienākums saskaņā ar pušu pielīgto bija segt 531,19 latus no laulības laikā izveidojušās īres un komunālo
maksājumu parāda summas.
Kā norādījis prasītājs, /pers. D/ minēto maksājumu nav veikusi.
Bez tā, vienošanās 4.3.punktā puses vienojās, ka atbildētāja apņemas segt arī kārtējos īres un komunālos maksājumus pilnā apmērā
par prasītājam piederošo nekustamo īpašumu, par laika periodu no 2011.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 20.jūnijam, veicot maksājumus
līdz katra mēneša desmitajai dienai, saglabājot maksājumus apliecinošas kvītis, kuras nododamas prasītājam.
Prasītājs norādījis, ka atbildētāja savas saistības nav pildījusi arī pēc šī vienošanās punkta, tādējādi ar savu bezdarbību radot /pers. C/
zaudējumus, jo īres un komunālo pakalpojumu maksājuma pienākums mājas apsaimniekotājam un pakalpojumu sniedzējiem ir tieši
viņam, kā dzīvokļa īpašniekam.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt saskaņā
ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Ar lietā esošo zemesgrāmatas apliecības izdruku apstiprinās, ka /pers. C/ ieguvis īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu
/adrese/uz 2010.gada 17.novembra mantojuma apliecības pamata (lietas 11.lapa).
No lietā iesniegtā privatizējamās sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas namsaimnieks” norēķinu pārskata redzams, ka
prasītāja parāds nama apsaimniekotājam laikā no 2011.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 20.jūnijam sastāda 937,45 latus (lietas 81.-
84.lapa).
No sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas siltums” parāda aprēķina redzams, ka laikā no 2011.gada 1.jūlija līdz 2012.gada
20.jūnijam prasītājam izveidojies parāds 1058,18 latu apmērā (lietas 86.-87.lapa).
Savukārt prasītāja parāds akciju sabiedrībai „Latvenergo” sastāda 157,39 latus, ko apliecina lietā iesniegtais 2012.gada 22.maija
rēķins Nr.201067024064 (lietas 89.lapa).
Uz 2013.gada 26.februāra pirkuma līguma pamata /pers. C/ atsavinājis sev piederošo nekustamo īpašumu /pers. E/.
Lietā iesniegtie maksājuma uzdevumi apstiprina, ka jaunā dzīvokļa īpašniece 2013.gada 26.februārī veikusi maksājumu
privatizējamai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas namsaimnieks” 1858,72 latu apmērā, sabiedrībai ar ierobežotu atbildību
„Jūrmalas siltums” 2514,18 latu apmērā un akciju sabiedrībai „Latvenergo” 157,39 latu apmērā (lietas 85., 88., 91.lapa). Maksājumu
summu prasītājs atskaitījis no nekustamā īpašuma /adrese/ kopējās pirkuma maksas.
Saskaņā ar Civillikuma 1431.pantu akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma
par piekrišanu šim aktam, ja tā saturs parakstītajam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga
interese un ierunas tiesība.
Noslēdzot vienošanos, atbildētāja ar savu parakstu apliecinājusi, ka ir sapratusi šīs vienošanās saturu un nozīmi, kā arī iespējamās
tiesiskās sekas. Vienošanās atbilst viņas brīvai gribai, un tiek noslēgta bez viltus, maldības vai spaidiem.
Tiesas rīcībā nav ziņu par to, ka atbildētāja minēto darījumu likumā noteiktā kārtībā būtu apstrīdējusi. Turklāt, kā pamatoti norādījis
prasītājs, ar savām darbībām, valdot un lietojot nekustamo īpašumu /adrese/ kā savu un bērna mājokli, atbildētāja ir daļēji pildījusi
vienošanos, tātad atzinusi to par sev saistošu.
Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības un nav sniegusi rakstveida paskaidrojumus, nav
cēlusi iebildumus par prasību, nav apstrīdējusi prasības pieteikumā, tā grozījumos un papildinājumos minētos faktus, kā arī nav
iesniegusi tiesā nevienu pierādījumu tam, ka viņa būtu veikusi maksājumus saskaņā ar pušu starpā noslēgto vienošanos.
Tāpat arī atbildētāja nav apstrīdējusi, ka periodā, par kuru prasītājs lūdz piedzīt no viņas zaudējumus saskaņā ar vienošanās
4.3.punktu, /pers. D/ nav uzturējusies prasītājam piederošajā nekustamajā īpašumā.
Civillikuma 1770.pants noteic, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.
Atbilstoši Civillikuma 1775.pantam, katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Savukārt atbilstoši Civillikuma 1779.pantam,
katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
Mūsdienu tiesību teorijā atzīts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv tiesību aizskārēja
neattaisnojama darbība, kas attiecīgajos gadījumos ietver arī novērtējumu no ievainojamības viedokļa, zaudējumu esamība un
cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību (K.Torgāns, Saistību tiesības I.daļa. Rīga, 2006., 209.lpp.).
Izvērtējot lietā konstatētos apstākļus, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā ir konstatējami visi zaudējumu atlīdzināšanas
priekšnosacījumi, proti, atbildētājas neattaisnojama rīcība, kas izpaudusies kā ar vienošanos pielīgto maksājumu neveikšana,
prasītājam kā nekustamā īpašuma īpašniekam nodarīto zaudējumu esamība un cēloniskais sakars starp neatļauto darbību un
zaudējumiem, sakarā ar ko atbildētāja ir atbildīga par prasītājiem nodarītajiem zaudējumiem.
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja iesniegtos pierādījumus un prasījuma pamatotību, līdz ar ko tiesa atzīst, ka prasība par
zaudējumu piedziņu pēc 2011.gada 30.novembra vienošanās 4.2.punkta 531,19 latu apmērā un pēc vienošanās 4.3.punkta 2153,02
latu apmērā ir pierādīta, pamatota un apmierināma.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus.
Pamatojoties uz minēto, no /pers. D/ par labu /pers. C/ piedzenami prasītāja samaksātie tiesas izdevumi 215,34 latu apmērā, ko
veido valsts nodeva 199,84 lati, ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 3,30 lati un
ar sludinājuma publicēšanu oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” saistītie izdevumi 12,20 lati.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.pantu, nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi
16,17 latu apmērā piedzenami no atbildētājas par labu valstij, jo ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un
izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā sastāda 19,47 latus (lietas 2.lapa), bet prasītājs, ceļot prasību tiesā, samaksājis tikai 3,30
latus.
Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums atbildētājai
labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu, 187.panta
otro daļu, 189.-194.pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt pilnīgi.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, zaudējumus Ls 2684,21 (divi
tūkstoši seši simti astoņdesmit četri lati, 21 santīms) un tiesas izdevumus Ls 215,34 (divi simti piecpadsmit lati, 34 santīmi), kopā
piedzenot Ls 2899,55 (divi tūkstoši astoņi simti deviņdesmit deviņi lati, 55 santīmi).
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 16,17 (sešpadsmit
lati, 17 santīmi).
Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami – Saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās
personas reģistrācijas numurs LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta
numurs LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un civillietu
identificējoša informācija.
Tiesas izdevumu apmaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Jūrmalas pilsētas tiesas kancelejā, lai netiktu uzsākta tiesas
nolēmuma piespiedu izpilde.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas
dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Jūrmalas pilsētas tiesā.
Pilna sprieduma sastādīšanas laiks – 2013.gada 25.septembris.
Tiesnese I.Freimane