Legislator Case Law & Legislation
C12115716 / C-1157-16 AI generated

Court orders management company to collect unpaid utility debts and court costs from tenant under property management law.

Case Number C12115716 / C-1157-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's defense regarding payment quality and ordered the management company to collect the debt. The plaintiff proved the tenant purchased a unit and assumed prior utility debts under the property management agreement. Consequently, the court ruled that the tenant must pay the outstanding balance, court fees, and interest.

Legislator headnote

AI generated

Dzīvokļa īpašuma likuma 10. un 13. panti; Civillikuma 1520. pants: A tenant who acquires a dwelling unit is liable for utility debts incurred by the previous owner if the acquisition agreement explicitly transfers these obligations.

Keywords

AI generated
property management law utility debt transfer tenant liability small claims procedure court costs allocation default judgment interest on debt

Cited Legislation

AI generated
Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pants
Dzīvokļa īpašuma likuma 13. pants
Civillikuma 1520. pants
Civilprocesa likuma 41. pants
Civilprocesa likuma 44. pants
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 39. pants
Civilprocesa likuma 40. pants
Civilprocesa likuma 42. pants
Civilprocesa likuma 93. pants
Civilprocesa likuma 97. pants
Civilprocesa likuma 189. pants
Civilprocesa likuma 204.1. pants
Civilprocesa likuma 250.26. pants
Civilprocesa likuma 250.27. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C12115716

Lietas arhīva Nr. C-1157-16/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpils tiesa šādā sastāvā:

tiesnese R. Paipale

ar sekretāri I. Stikuti,

2016. gada 20. decembrī izskatīja atklātā tiesas sēdē 18. novembra ielā 37, Daugavpilī, civillietu sabiedrības ar ierobežotu

atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” maza apmēra prasībā par naudas piedziņu no /pers. C/,

k o n s t a t ē j a:

2016. gada 12. janvārī sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” iesniedza

tiesā maza apmēra prasību par parāda piedziņu no /pers. C/. Prasītājs norādīja, ka 2014. gada 20. novembrī atbildētāja /pers. C/ iegādājas

dzīvokli /adrese A/. Prasītājs nodarbojas ar dzīvojamo māju uzturēšanu un apsaimniekošanu, t.sk. arī ar mājas /adrese/,

apsaimniekošanu. Saskaņā ar 2014. gada 20. novembra pirkuma līguma 8.3. un 8.4.apakšpunktiem /pers. C/ apņēmās samaksāt no saviem

līdzekļiem parādu par komunālajiem pakalpojumiem, kas izveidojās uz 2014. gada 1. novembrī – iepriekšējas dzīvokļa īpašnieces /pers.

D/ parādu, kā arī veikt komunālo pakalpojumu apmaksu, sākot no 2014. gada 1. novembra. Līdz ar to atbilstoši Civillikuma 1520.pantam

prasītājam ir tiesības prasīt no atbildētājas šo saistību izpildi. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. un 13. pantu atbildētājai bija

pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu. Atbildētāja nepildīja likuma nosacījumus un neveica maksājumus par saņemtajiem

pakalpojumiem saskaņā ar izrakstītajiem rēķiniem, tādēļ atbildētājai izveidojās parāds. Atbildētājas parāds par laika periodu no 2013.

gada 1. decembra līdz 2015. gada 28. februārim sastādīja EUR 497,22, ko veido pamatparāds EUR 486,65 un nokavējuma likumiskie

procenti EUR 10,57, kas aprēķināti par laika periodu no 2014. gada 1. februāra līdz 2014. gada 30. novembrim. Prasītājs pamatoja

prasību ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.pantiem, Civillikuma 863., 864., 1402., 1403., 1404., 1428., 1756., 1759., 1765.pantiem

un lūdza piedzīt no atbildētājas /pers. C/ par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības

uzņēmums” parādu EUR 497,22, valsts nodevu EUR 74,58, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 un ar lietas vešanu

saistītos izdevumus EUR 4,28. Vienlaikus, lūdza atzīt prasītāja tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos procentus – 6 procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda summas.

Ar Daugavpils tiesas 2016. gada 21. aprīļa lēmumu civillieta nolikta izskatīšanai tiesas sēdē.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāve /pers. E/ prasību pēc tajā izklāstītājiem apstākļiem ar 2016. gada 22. novembrī tiesā iesniegtajiem

rakstveida paskaidrojumiem uzturēja pilnā apmērā. Tiesai paskaidroja, ka 2014. gada 20. novembrī, noslēdzot pirkuma līgumu par

dzīvokļa /adrese A/, pirkšanu ar /pers. D/, atbildētāja pirkuma līguma 8.3. un 8.4.apakšpunktos apņēmās no saviem līdzekļiem apmaksāt

parādu par komunālajiem pakalpojumiem, kas izveidojās uz 2014. gada 1. novembri, kā arī apņēmās apmaksāt komunālos pakalpojumus

no 2014. gada 1. novembra. Līdz ar to atbildētāja deva apsolījumu personai, kas nebija līguma dalībnieks - sabiedrībai ar ierobežotu

atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” -, ar ko radīja prasītājam iespēju kļūt par kreditoru un prasīt

parāda samaksu. Lūdza prasību apmierināt pilnā apmērā.

Uz tiesas sēdi trešā persona bez patstāvīgiem prasījumiem prasītā pusē /pers. D/ neieradās, par tiesas sēdes laiku un vietu tika

paziņots saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.pantu.

Atbildētāja/pers. C/ uz tiesas sēdi neieradās, par tiesas sēdes laiku un vietu tika paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma

56.panta prasībām.

Tiesai nav iesniegti dokumenti un iesniegumi, ka trešā persona vai atbildētāja nevar piedalīties tiesas sēdē kādu attaisnojošu

iemeslu dēļ.

Šādu iemeslu dēļ tiesa uzskata par iespējamu izskatīt lietu bez trešās personas un atbildētājas klātbūtnes.

Tiesa, iepazinusies ar maza apmēra prasībā izklāstītajiem apstākļiem, uzklausījusi prasītāja pārstāves paskaidrojumus,

pārbaudījusi un novērtējusi iesniegtos pierādījumus, uzskata, ka maza apmēra prasība ir pamatota un apmierināma.

No datorizētās zemesgrāmatas datu bāzes izdrukas izriet, ka /pers. C/ laika periodā no 2014. gada 20. novembra līdz 2015.

gada 25. maijam piederēja dzīvoklis /adrese/.

Daugavpils pilsētas domes 2004. gada 9. decembra lēmums Nr. 880 „Par pilnvarojumu” ar izrakstu no pielikuma un 2004. gada

15. decembra dzīvojamo māju pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums Nr. 1 apliecina, ka SIA “Daugavpils dzīvokļu un komunālās

saimniecības uzņēmums” uz likumiska pamata nodarbojas ar dzīvojamās mājas /adrese/, kurā atbildētājai pieder dzīvoklis, uzturēšanu un

apsaimniekošanu.

Ar 2014. gada 20. novembra pirkuma līguma, kas noslēgts starp /pers. D/ kā pārdevēju un /pers. C/ kā pircēju, 8.3. un

8.4.apakšpunktiem pierādīts, ka /pers. C/ bija zināms par parādu par komunālajiem pakalpojumiem, kas izveidojās līdz 2014. gada 1.

novembrim – EUR 1135 -, un atbildētāja apņēmās to apmaksāt no saviem līdzekļiem, kā arī apmaksāt komunālos pakalpojumus no

2014. gada 1. novembra.

Atbilstoši Civillikuma 1520.pantam, ja viens līdzējs dod otram kādu apsolījumu par labu trešai personai, tad nevien tas, kam

šis apsolījums dots, bet arī trešā persona, kam par labu tas dots, iegūst tiesību prasīt no apsolītāja tāda līguma izpildījumu, bet šā likuma

1521.pants nosaka, ka tiesība, kas izriet no tāda līguma (1520.p), trešai personai kļūst patstāvīga un neatkarīga no tā gribas, kam

apsolījums dots, tikai tad, kad viņa pati pievienojas līgumam, bet šā likuma 1522.pants paredz, kamēr trešā persona nav pievienojusies

līgumam (1521.), tas pastāv tikai starp tā slēdzējiem: viņi vienmēr no tā var atkāpties savstarpēji vienojoties, un tas, kam dots

apsolījums trešai personai par labu, var vienpusēji atsvabināt otru no viņa uzņemtās saistības; bet šim otrajam nav savukārt tiesības

vienpusēji atkāpties no līguma, un tamdēļ, tiklīdz apsolījuma ņēmēja griba vairs nav grozāma, piemēram, pēc viņa nāves vai pēc tam, kad

viņš zaudējis spēju izteikt savu gribu, no līguma izrietošā trešās personas tiesība kļūst patstāvīga.

Tādējādi tiesa uzskata, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums”

kļuva par kreditoru pret /pers. C/ pēc 2014. gada 20. novembra līguma 8.3. un 8.4.apakšpunktu noteikumiem un prasītājam ir tiesības

prasīt atbildētājai parāda samaksu.

No prasības pieteikuma izriet, ka atbildētāja nenoslēdza ar prasītāju dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas

līgumu.

Vienlaikus, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta (spēkā no 2011. gada 1. janvāra) 2. un 3.punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir

pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Ar 2014. gada 1. decembra rēķinu Nr. 41420124, izziņām par kopīpašuma apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu aprēķinu

un apmaksu, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” konta pārskatu par laika

periodu no 12.02.2015-12.02.2015, personīgo rēķinu Nr. 61493 pierādīts, ka atbildētāja pārņēma samaksai /pers. D/ pret prasītāju

esošo parādu par dzīvokļa apsaimniekošanu, uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem, kas izveidojās par laika periodu no 2013.

gada 1. decembra līdz 2014. gada 1. novembrim, EUR 524,95 apmērā, atbildētājas vietā /pers. H/ daļēji veica maksājumu pēc izrakstītā

rēķina. Vienlaikus, atbildētāja nepildīja savus likumā noteiktos pienākumus un maksājumus par dzīvokļa apsaimniekošanu un uzturēšanu

neveica, tādēļ uz 2015. gada 28. februāri viņai, ņemot vērā arī uzņemto un nesamaksāto saistību, izveidojās parāds EUR 497,22, ko

veido pamatparāds EUR 486,65 un likumiskie nokavējuma procenti EUR 10,57, kas aprēķināti par laika periodu no 2014. gada 1.

februāra līdz 2014. gada 30. novembrim.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, bet šā likuma 1765.panta pirmā daļa nosaka, ka procentu apmērs

cieši jānosaka aktā vai darījumā, bet, ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši

procenti no simts gadā.

Pārbaudot likumisko nokavējuma procentu aprēķinu, tiesa uzskata, ka tas atbilst likuma prasībām.

Atbildētāja/pers. C/ prasītāja prasījuma un parāda aprēķina pamatotību neapstrīdēja un neiesniedza tiesai pierādījumus, ka prasītāja

prasījums būtu nepamatots, vai prasītājs nesniedza viņai pakalpojumus, vai pakalpojumi bija nekvalitatīvi, vai atbildētāja parādu

samaksāja pilnā apmērā.

Šādu iemeslu dēļ no atbildētājas /pers. C/ par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Daugavpils dzīvokļu un komunālās

saimniecības uzņēmums” nepieciešams piedzīt parādu, kas izveidojās par laika periodu no 2013. gada 1. decembra līdz 2015.

gada 28. februārim, EUR 497,22, ko veido pamatparāds EUR 486,65 un likumiskie nokavējuma procenti EUR 10,57, kas

aprēķināti par laika periodu no 2014. gada 1. februāra līdz 2014. gada 30. novembrim.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājas /pers. C/ par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību

“Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” jāpiedzen lietā samaksātā valsts nodeva EUR 74,58, ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi EUR 4,70, bet atbilstoši šā likuma 44.panta pirmās daļas 3.punktam, izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu

iegūšanu – EUR 4,28.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam nepieciešams noteikt prasītāja tiesības par laiku, sākot no 2016. gada 20. decembra

līdz sprieduma izpildei (izpildes dienai), saņemt no /pers. C/ likumiskos procentus – 6 procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda

summas.

Vienlaikus, saskaņā ar Civilprocesa likuma 39., 40., 42.pantiem no atbildētājas /pers. C/ par labu valstij nepieciešams piedzīt ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 22,73, kas ir starpība starp prasītāja samaksātajiem un faktiskajiem tiesas izdevumiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājai nepieciešams noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 39. – 42., 93., 97., 189. – 195., 204.1, 250.26, 250.27 pantiem, tiesa

n o s p r i e d a:

maza apmēra prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un

komunālās saimniecības uzņēmums”, reģistrācijas Nr. 41503002485, juridiskā adrese: Liepājas iela 21, Daugavpils, bankas rekvizīti:

AS Swedbank, bankas kods HABALV22, k/n LV08 HABA 0551 0024 30596, parādu, kas izveidojās par laika periodu no 2013. gada 1.

decembra līdz 2015. gada 28. februārim, ko veido pamatparāds EUR 486,65 (četri simti astoņdesmit seši euro, 65 centi) un likumiskie

nokavējuma procenti EUR 10,57 (desmit euro, 57 centi), un tiesas izdevumus EUR 79,28 (septiņdesmit deviņi euro, 28 centi), kopā

EUR 576,50 (pieci simti septiņdesmit seši euro, 50 centi).

Noteikt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums”, reģistrācijas Nr.

41503002485, tiesības par laiku no 2016. gada 20. decembra līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. C/,

personas kods /personas kods/, likumiskos procentus – 6 procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda summas.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 22,73 (divdesmit

divi euro, 73 centi).

Noteikt /pers. C/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 8 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas - 2016. gada 28. decembra –

Latgales apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību Daugavpils tiesā.

Tiesnese R. Paipale