Legislator Case Law & Legislation
C15168015 / C-1680-15 AI generated

Court partially allowed debt collection claim against individual for credit card default and interest.

Case Number C15168015 / C-1680-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially dismissed the plaintiff's claim for debt collection against an individual defendant regarding a credit card default. The plaintiff argued the defendant breached contract terms by failing to make minimum payments, while the defendant requested a payment schedule. The court ruled that the claim was valid for the principal amount and interest but rejected the request for a payment plan due to lack of mutual agreement.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 8. un 97. panti; The court partially allowed a debt collection claim where the principal and interest were supported by evidence, but rejected a request for a payment schedule absent a mutual settlement agreement.

Keywords

AI generated
credit card default debt collection minimum payment breach partial claim allowance payment schedule rejection interest calculation small claims procedure

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 8. pants
Civilprocesa likuma 97. pants
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civilprocesa likuma 226. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C15168015

Lietas arhīva Nr. C-1680-15/15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2015. gada 25. jūnijā

Jelgavas tiesa: tiesnese K. Zaura

izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA „Julianus Inkasso Latvija” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

SIA „Julianus Inkasso Latvija” (turpmāk arī Prasītājs) iesniedzis tiesā maza apmēra prasības pieteikumu un precizētu prasības pieteikumu (lietas 4.-

7., 31.-34. lapa) pret /pers. B/ (turpmāk arī Atbildētāja), kurā lūdz piedzīt no Atbildētājas par labu Prasītājam galveno parādu 1 123,50 EUR, likumiskos

nokavējuma procentus 216,66 EUR un tiesas izdevumus; lūdz noteikt Prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no

galvenā parāda.

Prasītājs savu prasību motivē ar to, ka uz Atbildētājas iesnieguma pamata starp Atbildētāju un AS „Parex banka”, kas 2010. gada 1. augustā

saistības nodevusi AS „Citadele banka”, tika noslēgts Pakalpojuma līgums ar klienta identifikācijas Nr. 500235 par kartes izsniegšanu un tās

apkalpošanas nodrošināšanu un citiem ar kartes lietošanu saistītiem bankas pakalpojumiem. Atbildētāja, iesniedzot bankā pašas parakstīto iesniegumu,

piekrita un apņēmās ievērot kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumus, tai skaitā arī bankas cenrādi. Atbildētājai tika piešķirs kredītlimits

1 067,15 EUR (750 Ls) apmērā. Saskaņā ar kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumiem, Atbildētājai mēneša 15. datumā bija jāmaksā Minimālo

iemaksas summu, kas ir 5% no izmantotā kredītlimita summas, un 100% no kredīta pārtēriņa, ja tāds ir, kopā ar kredīta izmantošanas procentiem un ar

kartes izmantošanu saistītajām maksām.

Norāda, ka kreditors savas saistības pēc Līguma ir izpildījis pilnā apjomā, bet Atbildētāja pārkāpa Līguma nosacījumus un pielaida maksājuma

kavējumu. 2011. gada 20. oktobrī AS „Citadele banka” veica Atbildētājas kartes konta stāvokļa analīzi un konstatēja, ka Atbildētāja neveic minimālo

iemaksas summas maksājumus, nemaksā procentus par kredīta lietošanu un neveic ar kartes lietošanu saistīto izdevumu samaksu (bankas komisijas),

tādējādi nepilda Līgumu un kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumus. Tika konstatēts, ka Atbildētājas parādsaistības uz 2011. gada 20. oktobri ir

1 123,50 EUR, kas sastāv no izmantotās un neatgrieztās kredīta summas 1 057,39 EUR, procentu parāda par kredīta izmantošanu 66,11 EUR.

Prasītājs norāda, ka 2011. gada 20. oktobrī AS „Citadele banka” izmantoja ar Līgumu pielīgto tiesību un vienpusēji atkāpās no Līguma. Savukārt

2014. gada 13. februārī AS „Citadele banka” cedēja prasījuma tiesības, kas izriet no bankas un Atbildētājas starpā noslēgtā Līguma, ar tiesībām

Prasītājam prasīt nokavējuma procentus, zaudējumus un citu blakus prasījumus, kas radušies Līguma neizpildes rezultātā. Prasītājs izsūtīja Atbildētājai

paziņojumu par prasījuma tiesību cedēšanu. Prasītājs ir veicis visas nepieciešamās pirmstiesas darbības prasījuma un blakus prasījumu iekasēšanā no

Atbildētājas.

Norāda, ka Prasītājs par laika periodu no 2011. gada 20. oktobra līdz 2015. gada 6. janvārim (par 1 173 kavētām dienām) ir aprēķinājis

likumiskos nokavējuma procentus 216,66 EUR apmērā, kas ir 6% gadā (0,01644% dienā par katru nokavēto dienu). Norāda, ka meditācija pirms

prasības celšanas tiesā nav izmantota un nevēlās to izmantot tiesvedības laikā

Prasība pamatota ar Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1757., 1763., 1793., 1797., 1798., 1801., 1805., 1934., 1943. pantu.

2015. gada 3. martā tiesā saņemts Prasītāja iesniegums, kurā norādīts, ka AS „Citadele banka” iesniegtais Atbildētājas konta izraksts pierāda, ka

Atbildētājai bija piešķirts kredīts ar maksimālo kredīta limitu 1 067,15 EUR (750 Ls) apmērā, kredītlīdzekļi bija ieskaitīti un pieejami Atbildētājas kartes

kontā. Konta izraksts pierāda, ka karte reāli tika izsniegta Atbildētājai, ka Atbildētāja kredītu bija izmantojusi, veicot skaidras naudas izņemšanu

bankomātā, kā arī norēķinājusies ar karti tirdzniecības vietās. No AS „Citadele banka” izsniegtā prasības summas aprēķina var redzēt, kā veidojās

Atbildētājas parāds, par kādu laika periodu aprēķināti procenti par kredīta lietošanu, kā un kādā apmērā veikti maksājumi no Atbildētājas puses un kā tie

ir iegrāmatoti. No kartes konta izraksta un prasības summas aprēķina var redzēt, ka no 2011. gada jūnija mēneša sāka veidoties parāds par procentiem

par kredīta lietošanu un Atbildētājas veiktie maksājumi nesedza parādu par procentiem un izmantotā kredītlimita daļu, un citus blakus prasījumus (lietas

28.-29. lapa).

Tā kā galvenais parāds prasības iesniegšanas dienā nepārsniedz 2 100 euro, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.19 panta otro daļu, ierosināta

lieta par maza apmēra prasību.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.2 1 un 250.22 panta prasībām Atbildētājai 2015. gada 10. martā un 2015. gada 16. aprīlī nosūtīts prasības

pieteikums, precizēts prasības pieteikums un paskaidrojumu veidlapa, izskaidrotas tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē un citas procesuālās tiesības,

kā arī noteikts rakstveida paskaidrojumu sniegšanas termiņš (lietas 66., 75. lapa).

Atbildētājai adresētā korespondence saņemta atpakaļ tiesā ar norādi, ka beidzies glabāšanas laiks (lietas 71.-73., 79.-81., 83.-96. lapa). Tā kā

dokumenti Atbildētājai nosūtīti uz deklarētās dzīvesvietas adresi (lietas 74. lapa), tad, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta otrajā daļā ietvertajai

prezumpcijai, uzskatāms, ka dokumenti viņai ir izsniegti.

2015. gada 18. jūnijā tiesā saņemti Atbildētājas paskaidrojumi par celto prasību, kuros Atbildētāja norāda, ka prasību atzīst daļēji, atzīst prasību

par galvenā parāda 1 123,50 EUR apmērā piedziņu, bet neatzīst prasību par likumisko procentu, valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu,

kā arī likumisko procentu līdz sprieduma izpildei, kas ir 6% gadā, piedziņu, jo ir vairākkārt centusies vienoties ar Prasītāju par parāda atmaksas grafika

sastādīšanu, bet Prasītājs attiecās pieņemt parāda atmaksu daļās. Norāda, ka Prasītājs no Atbildētājas pieprasījis nesamērīgi lielu parāda summu un

maldinājis Atbildētāju par parāda apmēru. Norāda, ka Brīdinājumā par maksājuma saistības piespiedu izpildīšanu Prasītājs pieprasījis atmaksāt

2 316,75 EUR, tajā skaitā galveno parādu 1 140,50 EUR, līgumsodu 1 123,50 EUR, valsts nodevu 42,28 EUR un ar brīdinājuma izsniegšanu saistītos

izdevumus 7,47 EUR, bet likumiskos procentus nav lūdzis piedzīt. Tā kā pirms prasības celšanas tiesā Prasītājs Brīdinājumā ir norādījis, ka likumiskie

procenti ir 0,00 EUR un par tiem noklusējis attiecīgā laikā, tad likumiskie procenti vairs nav pieprasāmi. Norāda, ka no Brīdinājuma ir redzams, ka

Prasītājs apzināti ir maldinājis Atbildētāju par parāda summu, lai gūtu sev materiālu labumu. Brīdinājumā norādītā galvenā parāda summa ir lielāka, nekā

prasības pieteikumā norādītā summa, tāpat prasībā nav norādīta līgumsoda summa, kas ir norādīta Brīdinājumā, jo tā tiesiskumu nespētu pamatot.

Papildus Atbildētāja norādījusi, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē un lūdz noteikt atmaksas grafiku galvenajam parādam 1 123,50 EUR ne

liekāku kā 30 EUR mēnesī.

Ievērojot to, ka puses nelūdza lietas izskatīšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, saskaņā ar Civilprocesa

likuma 250.25 panta pirmo daļu, lieta tiek izskatīta rakstveida procesā. Pusēm ir savlaicīgi paziņots par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt

tiesas kancelejā (lietas 69., 70., 75. lapa).

Motīvu daļa

Novērtējot prasības pieteikumā norādītos apstākļus kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un

apmierināma daļēji.

Civilprocesa likuma 193. panta piektā daļa nosaka, ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz normatīvajiem

aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies.

Ievērojot to, ka Atbildētāja atzinusi prasību daļā par galvenā parāda 1 123,50 EUR apmērā piedziņu, ko veido neatmaksātā aizdevuma

pamatsumma 1 057,39 EUR un procenti par kredītlīdzekļu izmantošanu 66,11 EUR apmērā, tad tiesa uzskata, ka papildus motivācija prasības

apmierināšanai šajā daļā nav nepieciešama un tiesa spriedumu motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz normatīvajiem aktiem pēc kuriem tiesa vadījusies.

Saskaņā ar Civillikuma 1793. pantu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga, vai

kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1801. pantu cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru) var

noslēgt jebkurā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Tiesa uzskata, ka Cesijas līgums, kas 2014. gada 13. februārī ir noslēgts starp AS „Citadele banka” un SIA „Julianus Inkasso Latvija” (lietas 13.,

14. lapa), ir noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, tādējādi tas ir saistošs līgumslēdzēja pusēm un SIA „Julianus Inkasso Latvija” ir ieguvis no līguma

Nr. 500235 izrietošās prasījuma tiesības pret /pers. B/, tāpēc Prasītājam kā cesionāram ir tiesības prasīt naudas piedziņu no Atbildētājas.

Saskaņā ar Civillikuma 1590. pantu, katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu [..]. Savukārt Civillikuma 1587. pants nosaka,

ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod

vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumu.

Civillikuma 1934. pants nosaka, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Saskaņā ar Civillikuma 1943. pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis. Savukārt Civillikuma

1946. panta pirmā daļa nosaka, ka procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Ņemot vērā minētās tiesību normas tiesa atzīst, ka pamatota ir Prasītāja prasība piedzīt no Atbildētājas neatmaksāto galveno parādu 1 123,50 EUR

apmērā, ko veido neatmaksātā aizdevuma pamatsumma 1 057,39 EUR un procenti par kredītlīdzekļu izmantošanu 66,11 EUR apmērā.

Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus 216,66 EUR apmērā par laika periodu no 2011. gada 20. oktobra līdz

2015. gada 6. janvārim (par 1 173 kavētām dienām), kā arī lūdz noteikt Prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos

nokavējuma procentus – 6% gadā no galvenā parāda.

Atbildētāja savos paskaidrojumos norādījusi, ka neatzīst prasību šajā daļā.

Civillikuma 1756. pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1757. pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie

procenti (1765.p.).

Civillikuma 1759. panta 1. punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu [..]; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Savukārt minētā panta 2. punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas

norunas, uz likuma pamata par svešu naudu, nevien tad, kad tās turētājs to lietojis savā labā, bet arī tad, kad viņam pienācies šo naudu noguldīt uz

procentiem un viņš to nav darījis.

Saskaņā ar Civillikuma 1765. panta pirmo daļu likumiskie procenti ir seši procenti no simta gadā.

Tā kā Atbildētāja ir atzinusi prasību daļā par galvenā parāda piedziņu, tad tiesa atzīst, ka lietā nepastāv strīds par to, ka pamatojoties uz

Atbildētājas (tobrīd uzvārds - /pers. B/) 2008. gada 31. jūlija Iesniegumu maksājumu kartes saņemšanai un konta atvēršanai Atbildētājai ir piešķirts

kredītlimits, un ka Atbildētāja nav pielīgtajā kārtībā savas saistības izpildījusi un uz lietas izskatīšanu Atbildētājas neatmaksātā aizdevuma pamatsumma ir

1 057,39 EUR, bet procenti par kredītlīdzekļu izmantošanu 66,11 EUR, kas apstiprinās arī ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem to kopumā.

Ar lietā iesniegto AS „Citadele banka” 2011. gada 20. oktobra paziņojumu par piešķirtā kredītlimita atcelšanu un VAS „Latvijas Pasts” nodoto

reģistrēto sūtījumu sarakstu (lietas 63., 64. lapa) pierādīts, ka AS „Citadele banka” ir atcēlusi Atbildētājai piešķirto kredītlimitu, lūdzot nekavējoties, bet

ne vēlāk kā līdz 2011. gada 31. oktobrim samaksāt izveidojušos parādu.

Tiesa atzīst, ka tā kā Prasītāja ir atzinusi galvenā parāda summu, tajā skaitā to, ka neatmaksātā aizdevuma pamatsumma ir 1 057,39 EUR, bet tas ir

bankas kapitāls, kas pēc parāda samaksai noteiktā termiņa – 2011. gada 31. oktobra - joprojām atrodas pie Atbildētājas, tad Prasītājam, pamatojoties

uz Cesijas līgumu, sakarā ar parāda samaksas nokavējumu atbilstoši Civillikuma 1756., 1759. un 1765. panta nosacījumiem ir tiesības saņemt no

Atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus - 6% gadā. Tomēr tiesa uzskata, ka likumiskos nokavējuma procentus Prasītājam ir tiesības saņemt nevis

no 2011. gada 20. oktobra, kā to lūdz Prasītājs, bet no 2011. gada 1. novembra. Tā kā banka parāda samaksai Atbildētājai bija noteikusi termiņu līdz

2011. gada 31. oktobrim, tad tiesa uzskata, ka parāda samaksas nokavējums iestājās 2011. gada 1. novembrī un no šī datuma Prasītājam ir tiesības

saņemt likumiskos nokavējuma procentus.

Turklāt no prasības pieteikumā ietvertā galvenā parāda aprēķina (lietas 32. lapa) un prasības summas aprēķina (lietas 35.-38. lapa) ir redzams, ka

līdz 2011. gada 31. oktobrim ir aprēķināti līgumiskie procenti par kredītlīdzekļu izmantošanu, līdz ar to tiesa atzīst, ka Prasītājam nav tiesību par vienu un

to pašu periodu aprēķināt gan līgumiskos procentus gan likumiskos nokavējuma procentus.

Tāpat tiesa atzīst, ka Prasītājam ir tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus nevis no visas galvenā parāda summas – 1 123,50 EUR, kurā

ietilpst arī līgumiskie procenti par kredītlīdzekļu izmantošanu, bet gan tikai no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas - 1 057,39 EUR.

Līdz ar to prasījums par likumisko procentu piedziņu ir apmierināms daļēji un no Atbildētājas Prasītāja labā ir piedzenami likumiskie procenti

202,17 EUR apmērā par laika periodu no 2011. gada 1. novembra līdz 2015. gada 6. janvārim (1 057,39 EUR x 1 163 (kavētas dienas) x

0,01644/100).

Pārējā daļā prasība par likumisko procentu piedziņu 14,49 EUR apmērā ir noraidāma.

Uz šiem pašiem motīviem tiesa atzīst par pamatotu Prasītāja lūgumu noteikt Prasītāja tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt

likumiskos nokavējuma procentus - 6% (seši procenti) gadā no piespriestās, bet nepiedzītās parāda pamatsummas - 1 057,39 EUR, jo to paredz

Civilprocesa likuma 195. pants, kā arī likumisko procentu maksāšanas pienākumu un to apmēru nosaka Civillikuma 1756., 1759., 1765. pants.

Tiesa par nepamatotu Atbildētāja argumentu, ka Prasītājam nav tiesību prasīt likumisko nokavējuma procentu piedziņu no viņas, jo iesniedzot tiesā

pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā Prasītājs norādījis, ka likumiskie procenti ir 0,00 EUR (lietas 100. lapa), tāpēc tie vairs

nav pieprasāmi.

Likumisko nokavējuma procentu maksāšanas pienākumu un šādu procentu apmēru nosaka Civillikuma 1756., 1759. un 1765. pants. Tas, ka

Prasītājs, iesniedzot Jelgavas tiesas zemesgrāmatu nodaļā pieteikumu par saistības bezstrīdus piespiedu izpildīšanu nav lūdzis piedzīt no Atbildētājas

likumiskos nokavējuma procentus, neliedz Prasītājam tiesības prasīt likumisko nokavējuma procentu piedziņu, iesniedzot tiesā prasības pieteikumu par

naudas piedziņu prasības tiesvedības kārtībā.

Savukārt tiesības saņemt likumiskos nokavējuma līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) paredz Civilprocesa likuma 195. pants, kas nosaka, ka,

taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda [..] prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt procentus, minot arī to apmēru [..].

Atbildētāja savos paskaidrojumos norādījusi, ka neatzīst prasību daļā par tiesas izdevumu (valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu)

piedziņu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, ja prasība ir apmierināta daļēji, tad no atbildētāja prasītāja labā ir piedzenami prasītāja

samaksātie tiesas izdevumi proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Tādējādi tiesas izdevumu piedziņas izlemšana ir procesuāls jautājums, kas tiek izlemts saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem, atkarībā no tā,

vai prasība tiek apmierināta pilnīgi vai daļēji, neatkarīgi no tā vai atbildētājs piekrīt vai iebilst tiesas izdevumu atlīdzināšanai.

Prasītājs, iesniedzot prasības pieteikumu, ir samaksājis tiesas izdevumus šādā apmērā: valsts nodevu 201,02 EUR (lietas 22., 24. lapa), un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 6,28 EUR (lietas 23., 77. lapa).

Tiesa uzskata, ka no Atbildētājas par labu Prasītājam proporcionāli apmierinātajam prasījuma apmēram, kas ir 1 325,67 EUR (1 123,50 EUR +

202,17 EUR) un atbilst 98,92% no prasījuma, ir piedzenama valsts nodeva 198,85 EUR (98,92% no 201,02 EUR) un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 6,21 EUR (98,92% no 6,28 EUR), kopā 205,06 EUR.

No uzziņas lapas un izsūtīto vēstuļu saraksta (lietas 1., 2. lapa) redzams, ka lietā kopumā ir radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 9,42 EUR

apmērā. Ņemot vērā to, ka Prasītājs ir samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,28 EUR apmērā, tad līdz lietas izskatīšanai nav samaksāti ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,14 EUR apmērā. Tā kā prasība ir apmierināma daļēji, tad no Atbildētājas par labu valstij ir piedzenami ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 3,11 EUR apmērā (98,92% no 3,14 EUR).

Tiesa izskaidro, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,11 EUR apmērā maksājami: ekonomiskās klasifikācijas kods - 21499, saņēmējs Tiesu

administrācija, Mūkusalas iela 41b, Rīga, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģ. Nr. 90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase,

BIC kods TRELLV22, konts LV51TREL2190458019000, iesniedzot Jelgavas tiesā maksājumu apliecinošu dokumentu.

Atbildētāja paskaidrojumos lūgusi noteikt atmaksas grafiku galvenajam parādam 1 123,50 EUR ne lielāku kā 30 EUR mēnesī.

Ņemot vērā, to, ka lietā nav iesniegts pušu apstiprināts izlīgums un Prasītājs nav izteicis vēlmi slēgt lietā izlīgumu ar Atbildētāju, tad šāds Atbildētājas

lūgums par parāda atmaksas grafika noteikšanu ir noraidāms.

Tiesa izskaidro, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 226. panta pirmo daļu, izlīgums ir pieļaujams jebkurā procesa stadijā. Līdz ar to Atbildētājai arī

pēc tiesas nolēmuma pieņemšanas lietā pastāv iespēja griezties pie Prasītāja ar lūgumu noslēgt izlīgumu vai vienoties par parāda atmaksas grafiku.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu Atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas, uzliekot par pienākumu iesniegt Jelgavas tiesā pierādījumus par tiesas izdevumu samaksu valsts ienākumos.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. un 97.pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas Nr. 40003717522, parādu 1 325,67

EUR (viens tūkstotis trīs simti divdesmit pieci euro, 67 centi), kas sastāv no: galvenā parāda 1 123,50 EUR (neatmaksātā aizdevuma pamatsumma

1 057,39 EUR un procenti par kredītlīdzekļu izmantošanu 66,11 EUR par laika periodu no 2011. gada 1. jūnija līdz 2011. gada 31. oktobrim) un

likumiskajiem nokavējuma procentiem 202,17 EUR par laika periodu no 2011. gada 1. novembra līdz 2015. gada 6. janvārim; un tiesas izdevumus

205,06 EUR (divi simti pieci euro, 06 centi), kas jāieskaita kontā Nr. LV61HABA0551008868793, AS „Swedbank”.

Pārējā daļā prasību daļā par likumisko nokavējuma procentu 14,49 EUR apmērā piedziņu noraidīt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,11 EUR (trīs euro, 11 centi).

Noteikt SIA „Julianus Inkasso Latvija” tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt 6% (seši procenti) gadā no piespriestās, bet vēl

nepiedzītās parāda pamatsummas - 1 057,39 EUR.

Noteikt /pers. B/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, uzliekot par pienākumu iesniegt

Jelgavas tiesā pierādījumus par tiesas izdevumu samaksu valsts ienākumos.

Tiesas spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2015. gada 25. jūnija - Zemgales

apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.

Tiesnese K. Zaura