Court dismissed defendant's defense and allowed plaintiff's claim for debt collection in small claims procedure.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defense and allowed the plaintiff's claim for debt collection in a small claims procedure. The plaintiff, a bankrupt company, sought repayment of a loan, interest, and penalty from an individual borrower after the debt was assigned through two successive assignment agreements. The court ruled in favor of the plaintiff because the loan contract was valid, the borrower failed to make payments, and the assignment of creditor rights was properly executed.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 41. panta pirmā daļa; Civillikuma 1587. pants, 1716. pants: The court may award full damages including interest and penalties when a borrower defaults on a valid loan contract, even if the creditor is a bankrupt entity acting through an administrator.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C07058315
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Aizkrauklē 2015. gada 19. augustā
Aizkraukles rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese I.Zālīte,
rakstveida procesā izskatīja civillietu maksātnespējīgā SIA „E.P.Ieguldījumi” maza
apmēra prasībā pret S.T. par parāda piedziņu.
APRAKSTOŠĀ DAĻA
Maksātnespējīgā SIA „E.P.Ieguldījumi” (turpmāk - prasītāja) 2015. gada 14. aprīlī
cēlusi Aizkraukles rajona tiesā maza apmēra prasību par parāda 213,43 EUR, līgumisko
procentu 213,43 EUR, likumisko procentu 18,18 EUR un līgumsoda 21,34 EUR piedziņu
no S.T. (turpmāk - atbildētājs).
Prasītāja norāda, ka 2013. gada 6. februārī SIA ,,NORD līzings” (vēsturiskais
nosaukums - ,,Latvijas Kredītdēvēju apvienība”) pakalpojuma sniegšanas vietā
www.icredit.lv atbildētājs elektroniski iesniedza pieteikumu aizdevuma saņemšanai, ko
pierāda pielikumā pievienotais pieteikums aizdevuma saņemšanai.
Pamatojoties uz augstāk minēto pieteikumu 2013. gada 6. februārī ar atbildētāju tika
noslēgts aizdevuma līgums Nr. 9293.
Saskaņā ar aizdevuma līgumu atbildētājam tika izsniegts aizdevums Ls 150 jeb 213,43
EUR apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz
tiesisku darījumu, vai uz likumu. Noslēgtajā aizdevuma līgumā tika pielīgti līgumiskie
procenti par aizdevuma izmantošanu 15% mēnesī no neatmaksātās aizdevuma summas, kas
izteikta komisijas maksas veidā.
Aizdevuma summa saskaņā ar aizdevuma līguma nosacījumiem tika
izmaksāta atbildētāja bankas kontā.
Starp SIA ,,NORD līzings” un SIA ,,LKA inkasso” 2014. gada 14. martā tika noslēgts
cesijas līgums Nr.20140314 un tā pielikums, saskaņā ar kuru SIA ,,NORD līzings” cedēja
visas savas prasījuma tiesības SIA ,,LKA inkasso” pret atbildētāju, kas izriet no augstāk minētā
aizdevuma līguma. Līdz ar to, SIA ,,LKA inkasso” no cesijas līguma noslēgšanas brīža var
darboties ar kreditora tiesībām.
Starp SIA ,,LKA inkasso” un prasītāju 2014. gada 1. oktobrī tika noslēgts cesijas
līgums Nr.20141001 un tā pielikums, saskaņā ar kuru SIA ,,LKA inkasso” cedēja visas
savas prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no augstāk minētā aizdevuma līguma,
prasītājam. Prasītājs no cesijas līguma noslēgšanas brīža var darboties ar kreditora tiesībām.
Atbildētājam saskaņā ar aizdevuma atmaksas grafiku, kas tika pievienots līgumam
un ir tā neatņemama sastāvdaļa, bija pienākums veikt maksājumus sākot ar 2013. gada 6.
martu, un tā turpmāk katra mēneša 6. datumā, līdz pilnīgai saistību izpildei.
Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu
izpildīt apsolīto, bet atbildētājs netika veicis nevienu maksājumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1716. pantu atbildētājs ir uzņēmies ciest pametumu, t.i.,
līgumsodu, sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai
neizpildītu pienācīgi un proti, ja atbildētājs neizpilda savas ar līgumu uzņemtās saistības
vai izpilda tās nepilnā apmērā, viņš atsevišķi par katru līgumsaistību pārkāpumu un/vai
nokavējumu maksā prasītājam līgumsodu saskaņā ar līguma 7.4. punktu 0,5% apmērā no
neatmaksātās aizdevuma summas par katru nokavēto saistību izpildes dienu.
Neraugoties uz to, ka 2014. gada 4. februārī ir iestājies aizdevuma atdošanas
termiņš, un atbildētajam vairākkārtīgi sūtīti brīdinājumi, atbildētājs līdz prasības celšanas
dienai nav veicis nekādas darbības aizdevuma summas, procentu un līgumsoda atdošanai un ir
noticis parādnieka - atbildētāja nokavējums saskaņā ar Civillikuma 1652. panta 3. punktu -
kad parādnieks palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai ar līgumu. Atbildētājs saistības
nav izpildījis pilnā apmērā.
Aprēķinātie un nesamaksātie līgumiskie procenti 213,43 EUR reāli piemērotie, bet
aprēķinātie un nesamaksātie procenti (komisijas maksa) par aizdevuma lietošanu - 15%
mēnesī no neatmaksātās aizdevuma summas 213,43 EUR par laika periodu no 2013. gada 6.
februāra līdz 2014. gada 6. februārim (kopā 12 mēneši); 18,18 EUR pēc līguma izbeigšanās
dienās likumiskie procenti 6% gadā no neatmaksātās aizdevuma summas 213,43 EUR par
laika periodu 2014. gada 6. februāra līdz 2015. gada 9. aprīlim (kopā 426 dienas). Pieņemot,
ka gadā ir 365 dienas, tad likumiskie procenti par katru kavēto dienu sastāda 0,02% no
neatmaksātās aizdevuma summas.
Aprēķinātais līgumsods, kas aprēķināts 0,5% dienā no termiņā nesamaksātas aizdevuma
summas par laika periodu no 2013. gada 6. aprīļa līdz 2014. gada 6. februārim ir 123,82. Bet reāli
piedzenamā līgumsodu summa ir 21,34 EUR, kas aprēķināta saskaņā ar Civillikuma 1716.
panta trešo daļu - 10% no termiņā nesamaksātās aizdevuma summas 213,43 EUR.
Prasītāja lūdzu piedzīt no atbildētāja neatmaksāto aizdevuma summu 213,43 EUR,
līgumiskos procentus (komisijas maksu) 213,43 EUR, likumiskos procentus 18,18 EUR,
līgumsodu 21,34 EUR, noteikt prasītājam tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6%
(sešus procentus) gadā no galvenā parāda līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles dienai).
Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1652., 1716., 1717., 1720.,
1753.,1756.,1759., 1765., 1793.,1805., 1806., 1934. pantu.
Prasītāja prasības pieteikumā norādījusi, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav
nepieciešama.
Rakstveida paskaidrojumus par celto prasību atbildētājs lietā nav sniedzis.
Civilprocesa likuma 250.25 panta otrā daļa noteic, ka gadījumā, ja puses nelūdz
lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,
lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot
pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.
No lietas materiāliem redzams, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 250. 22 panta
pirmo daļu 2014. gada 23. decembrī prasītājai un atbildētājai ir izskaidrotas pušu
procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir
izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.
Ar Aizkraukles rajona tiesas tiesneses I.Zālītes 2015. gada 2. jūnijā lēmumu
civillietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250. 25
panta pirmo daļu 2015. gada 10. jūlijā atbildētajam un 2015. gada 13. jūlijam prasītājam ir
paziņots par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.
Atbildētājam tiesas dokumenti nosūtīti uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas ir
viņa deklarētas dzīvesvietas adrese, proti, tiesas dokumenti nosūtīti saskaņā ar
Civilprocesa likuma 56. panta piekto daļu un atbilstoši Civilprocesa likuma 56 1. panta
pirmās daļas 3. punktam uzskatāms, ka tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no
nosūtīšanas dienas. Atbildētājs paziņošanas prezumpciju nav atspēkojis, norādot uz
objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu
saņemšanai norādītajā adresē. Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1. pantu
dzīvesvietas deklarēšanas mērķis ir, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās
attiecībās ar valsti un pašvaldību.
MOTĪVU DAĻA
Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota
un apmierināma.
Civillikuma 1402. pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska
darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
No lietas materiāliem redzams, ka starp SIA „Latvijas kredītdēvēju apvienību” (pēc
nosaukuma maiņas SIA „NORD līzings”) un atbildētāju 2013. gada 6. februārī noslēgts
īstermiņa kredīta līgums Nr.9293, kas Civillikuma 1402. panta izpratnē nozīmē, ka
saistību tiesība konkrētajā gadījumā nodibināta uz tiesiska darījuma – aizdevuma līguma
pamata (lietas 21.-22.lapa).
Civillikuma 1934. pants noteic, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma
atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un
tādas pašas šķiras un labuma lietas. Atbilstoši Civillikuma 1935. pantam līgums, ar ko
viena puse apsola aizdevumu dot, bet otra to pieņemt, ir spēkā no tā laika, kad līdzēji
vienojas savā starpā par aizdodamā daudzuma apmēru.
Saskaņā ar Civillikuma 1793. panta 3. punktu prasījumi var pāriet no agrākā
kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma. Saskaņā ar Civillikuma
1801.pantu cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam
to atdot (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā; parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums
vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat, ja viņš neko par to nezina.
Civillikuma 1805.pants nosaka, ka no cesijas brīža cesionārs var darboties ar
kreditora tiesībām, tajā skaitā rīkoties ar prasījumu, izlietojot to pret parādnieku.
2014. gada 14. martā starp SIA „Latvijas kredītdevēju apvienību” kā cedentu un
SIA „LKA inkasso” kā cesionāru noslēgts cesijas līgums, saskaņā ar kuru cedents nodevis
cesionāram prasījuma tiesības pret atbildētāju, kuras izriet no augstāk minētā aizdevuma
līguma.
2014. gada 1. oktobrī starp SIA „LKA inkasso” kā cedentu un prasītāju
maksātnespējīgo SIA “E.P.Ieguldījumi” kā cesionāru noslēgts cesijas līgums, saskaņā ar
kuru cedents nodevis cesionāram prasījuma tiesības pret atbildētāju, kuras izriet no
augstāk minētā aizdevuma līguma.
Minētie cesijas līgumi apliecina, ka SIA „LKA inkasso” ir ieguvis no SIA „Latvijas
Kredītdēvēju apvienība” prasījuma tiesības pret atbildētāju, bet prasītāja ir ieguvusi no
SIA „LKA inkasso” prasījuma tiesības pret atbildētāju un ir tiesīga prasīt parāda piedziņu.
Lietā nav pierādījumi, ka minētie cesijas līgumi būtu tiesiski apstrīdēti.
Saskaņā ar pušu starpā noslēgto aizdevuma līgumu prasītāja atbildētājam izsniedza
naudas aizdevumu Ls 150 (213,43 EUR) apmērā, pielīgstot līguma termiņu līdz 2014.
gada 6. februārim, nosakot, ka kredīta atmaksa jāveic atbilstoši atmaksas grafikam.
Līguma 7. punktā pielīgts atbildētāja pienākums par aizdevuma lietošanu maksāt 15%
mēnesī no neatmaksātas kredīta summas. Savukārt līguma 7. punktā atbildētājs apņēmies
maksāt līgumsodu 0,5% apmērā no kavētā maksājuma summas, aprobežojot to ar parāda
pamatsummu (lietas 10.lapa).
Lietā iegūti pierādījumi, ka prasītāja savas līgumā noteiktās saistības 2013. gada 6.
februārī izpildījusi un izsniegusi atbildētājam aizdevumu. No lietā esošā aizdevuma konta
izraksta redzams, ka atbildētājam izmaksāta naudas summa Ls 150 (lietas 24.lapa).
Tiesai nav pamata neticēt prasītājas norādītajam, ka atbildētājs nav veicis
aizdevuma atmaksu, proti, nav veicis nevienu no 12 maksājumiem. Var secināt, ka
atbildētājs atzīst aizdevuma saņemšanas faktu, jo noslēgto līgumu juridiski nav apstrīdējis,
tātad tas atzīstams par tiesīgi noslēgtu darījumu un atbilstoši Civillikuma 1587. pantam
uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut
arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Atbilstoši Civillikuma 1943. pantam aizņēmējam jāatdod
tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis. Atbilstoši Civilprocesa
likuma 96. panta piektās daļas noteikumiem, pusei nav jāpierāda tie fakti, kurus šajā
likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Pamatojoties uz minēto likuma
normu, kā arī ņemot vērā to, ka atbildētājs pēc prasības pieteikuma noraksta saņemšanas
nav cēlis iebildumus pret prasību ne kopumā, ne kādā tās daļā, tiesai nav pamata apšaubīt
to, ka atbildētājs pilnībā nav izpildījis uzņemtās saistības par aizdevuma pamatsummas Ls
150 jeb 213,43 EUR apmērā atdošanu. Samaksas pierādīšanas pienākums, atbilstoši
Civillikuma 1838. pantam gulstas uz parādnieku. Tiesai nav pamata apšaubīt, ka
atbildētājam pastāv nenokārtota maksājuma saistība un atbildētāja pamatparāds ir 213,43
EUR apmērā, kas piedzenams no atbildētāja par labu prasītājai.
Prasītāja lūdz piedzīt nolīgtos procentus par aizdevuma izmantošanu 213,43 EUR
apmērā par laika periodu no 2013. gada 6. marta līdz 2014. gada 6. februārim.
Saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu
uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Aizdevuma līgums paredz, ka prasītāja izsniedz atbildētājam aizdevumu Ls 150 jeb
213,43 EUR apmērā uz 12 mēnešiem, proti, līdz 2014. gada 6. februārim, nosakot
aizdevuma lietošanas procentus par šo periodu Ls 182,04 jeb 259,02 EUR apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1946. panta pirmo daļu, procenti par aizdevumu dodami
tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.
Civillikuma 1753. pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama
par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu,
samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Tiesa atzīst periodu, par kādu aprēķināti līgumiskie procenti par aizdevuma
lietošanu, par pamatotu, jo par līgumisko procentu apmēru puses bija vienojušās tikai uz
laiku līdz nolīgtā aizdevuma atmaksas termiņa beigām, un šī vienošanās nav attiecināma
uz laiku pēc šī termiņā beigām. Līgumisko procentu apmērs atbilst Civillikuma 1763.
panta 1. punkta prasībām, proti, procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto
procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu. Līdz ar to prasītājas labā no atbildētāja
piedzenami nesamaksātie līgumiskie procenti par aizdevuma lietošanu par laiku no 2013.
gada 6. marta līdz 2014. gada 6. februārim, kā tas pielīgts starp pusēm un atbilstoši
Civillikuma 1763. panta 1. punktam – pamatparāda 213,43 EUR apmērā.
Savukārt sākot no 2014. gada 6. februāra ir atzīstamas prasītājas tiesības saņemt
Civillikuma 1765. pantā noteiktos likumiskos nokavējuma procentus.
Civillikuma 1759. panta 2. punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas
norunas, uz likuma pamata par svešu naudu, ne vien tad, kad tās turētājs to lietojis savā
labā, bet arī tad, kad viņam pienācies šo naudu noguldīt uz procentiem un viņš to nav
darījis. Atbilstoši Civillikuma 1765. pantam procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai
darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos
procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Papildus saskaņā ar aizdevuma līguma īstermiņa kredīts vispārīgo noteikumu 7.4.
punktu prasītāja aprēķinājusi līgumsodu 123,82 EUR apmērā, ko prasītāja ir samazinājusi
līdz 21,34 EUR, kas 10% apmērā no pamatparāda summas.
Saskaņā ar Civillikuma 1716. pantu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona
apņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai
neizpildītu pienācīgi.
Saskaņā ar Civillikuma 1717. pantu, līgumsodu var pievienot katram līgumam, un
to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas
nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Saskaņā
ar Civillikuma 1721. pantu, ja kāds izpilda tikai daļu no savas saistības, tad tomēr viņam
jāsamaksā viss līgumsods, bet ne tikai samērīga daļa.
Līguma 7.4. punktā puses vienojušās, ka kredīta ņēmējs neveic atmaksu kredīta
atmaksas dienā, tas maksā kreditoram līgumsodu 0,5% apmērā no termiņā nesamaksātās
kredīta summas par katru nokavēto dienu. Līgumsodu sāk rēķināt ar nākošo dienu, kad
kredīta ņēmējs ir nokavējis ikmēneša maksājuma termiņu.
Tā kā līgums noslēgts 2013. gada 6. februārī, vērtējot prasījumu par līgumsoda
piedziņu, tiesa saskaņā ar Civillikuma 3. pantu piemēro līgumsoda reglamentējošās
Civillikuma normas, kas bija spēkā līdz 2013. gada 31. decembrim.
Saskaņā ar Civillikuma 1716. pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona
uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai
neizpildītu pienācīgi.
Puses 2013. gada 6. februāra līgumā paredzējušas līgumsodu Civillikuma 1716.
panta izpratnē par līguma nepienācīgu izpildi. Civillikuma 1720. panta 2. punkts noteic, ka
kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai ja
līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā
laikā. 2013. gada 6. februāra līgumā paredzēts līgumsods par maksājumu neveikšanu
līgumā noteiktajā kārtībā un termiņos, t.i., par līguma nepienācīgu pildīšanu.
Prasītāja lūdz piedzīt līgumsodu 21,34 EUR apmērā, kas aprēķināts par laika
periodu no 2013. gada 7. marta līdz 2014. gada 6. februārim un samazināts līdz 10% no
pamatparāda summas. Tā kā atbildētājs ir pieļāvis līgumsaistību nepienācīgu izpildi
attiecībā uz maksājumu veikšanu, tiesa atzīst, ka ir pamats līgumsoda piemērošanai. Tiesa
atzīst, ka līgumsoda aprēķins ir atbilstošs aizdevuma līguma noteikumiem, samērīgs un
proporcionāls, ņemot vēra kavēto maksājumu apmēru un kavējuma ilgumu, un ir pamats
piedzīt to no atbildētāja 21,34 EUR apmērā. Turklāt prasītāja, ievērojot Civillikuma 1.
pantā noteikto labas ticības principu, līgumsodu ir ievērojami samazinājusi. Tiesa šādu
līgumsoda samazinājumu atzīst par pietiekošu un atbilstošu arī atbildētāja kā patērētāja
aizsargātajām interesēm.
Tiesa nekonstatē Civillikuma 1657. pantā norādītos gadījumus, kad tiesa var
parādnieku pilnīgi atsvabināt no viņam neizdevīgām nokavējuma sekām, jo lietā nav
pierādījumu, ka atbildētājs būtu veicis kādus pasākumus saistību neizpildes novēršanai.
Tā kā aizdevuma līdzekļu lietojums turpinās, tad pamatots ir prasītājas lūgums līdz
sprieduma izpildei noteikt prasītājai tiesības saņemt likumiskos 6% procentus gadā no
neatmaksātā pamatparāda summas un pamatojoties uz Civillikuma 1757., 1759., 1765.
pantu, Civilprocesa likuma 195. pantu prasītājai nosakāmas tiesības saņemt no atbildētāja
likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas par laiku līdz
sprieduma izpildei.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 10. punktu, administratori
prasībās, kas celtas par maksātnespējīgu atzītas personas labā, atbrīvoti no tiesas izdevumu
samaksas. Tādejādi saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu tiesas izdevumi
valsts ienākumos piedzenami no atbildētājas, kas ir valsts nodeva un ar tiesas pavēstu un
citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi. Valsts nodeva
saskaņā ar Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta „a” apakšpunktu ir 71,14
EUR. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu no atbildētājas
valsts ienākumos piedzenami arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,14 EUR, kas ir ar
tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājām nosakāms termiņš
sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
REZOLUTĪVĀ DAĻA
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, 193.,195. pantu, 2041. pantu,
tiesa
nosprieda
apmierināt prasību.
Piedzīt no S.T., persona kods /personas kods/, par labu maksātnespējīgajai SIA
,,E.P.Ieguldījumi”, reģistrācijas numurs Nr.40103216317, pamatparādu 213,43 EUR (divi
simti trīspadsmit euro un 43 centus), līgumiskos procentus par laika periodu līdz 2014.
gada 6. februārim 213,43 EUR (divi simti trīspadsmit euro un 43 centus), likumiskos
procentus par laika periodu no 2014. gada 6. februāra līdz 2015. gada 9. aprīlim 18,18
EUR (astoņpadsmit euro un 18 centus), līgumsodu 21,34 EUR (divdesmit euro un 34
centus).
Noteikt maksātnespējīgajai SIA ,,E.P.Ieguldījumi”, reģistrācijas numurs
Nr.40103216317, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no S.T., persona
kods /personas kods/, likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no piespriestās, bet
neatmaksātās galvenā parāda summas.
Samaksa veicama maksātnespējīgajās SIA ,,E.P.Ieguldījumi”, reģistrācijas numurs
Nr.40103216317, konā LV86PRTT0260022390400, AS „PRIVATBANK”.
Piedzīt no S.T., persona kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 71,14
EUR (septiņdesmit vienu euro un 14 centus).
Saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas Nr. 90000050138
Saņēmēja banka: Valsts kase, konta Nr. LV55TREL1060190911200
BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: valsts nodeva civillietā Nr.C07058315,
S.T., persona kods /personas kods/.
Piedzīt no S.T., persona kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu
saistītos izdevumus 3,14 EUR (trīs euro un 14 centus).
Saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr. 90001672316
Saņēmēja banka: Valsts kase, konta Nr. LV51TREL2190458019000
Kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi
civillietā Nr.C07058315, S.T., persona kods /personas kods/.
Noteikt atbildētājam sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit)
dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2015. gada 19. augusta, apelācijas sūdzību
iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.
Tiesnese I.Zālīte