Court dismissed appeal against administrative fine for road construction work lacking traffic safety equipment.

ECLI:LV:RPPT:2018:0411.1A68034917.3.S

Lieta Nr. 1A68034917

SPRIEDUMS

1. Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018. gada 11. aprīlī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa,

tiesnese I. Vanaga,

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc SIA “/Nosaukums/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/, iesniegtās sūdzības par Rīgas domes Administratīvās komisijas 2017. gada 10. oktobra lēmumu Nr. D57-AK-17-41-24.

Aprakstošā daļa

2017. gada 26. septembrī Rīgas pašvaldības policijas amatpersona M. Stepiņš sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu

Nr. ZV214745, kurā fiksēts, ka SIA “/Nosaukums/”, veicot būvdarbus uz ceļa, nenodrošināja darba vietas aprīkošanu uz ceļiem, pārkāpjot

2001. gada 2. oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 421 “Noteikumi par darba vietu aprīkošanu uz ceļiem” 24. punkta prasības.

Ar Rīgas domes Administratīvās komisijas 2017. gada 10. oktobra lēmumu Nr. D57-AK-17-41-24 nolemts, pamatojoties uz 2001. gada

2. oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 421 “Noteikumi par darba vietu aprīkošanu uz ceļiem” 24. punktu, Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 275. panta pirmās daļas 1. punktu, 32. panta otro daļu un 140. panta devīto daļu, par izdarīto administratīvo pārkāpumu

SIA “/Nosaukums/” uzlikt naudas sodu 70 EUR apmērā.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā 2017. gada 21. novembrī saņemta SIA “/Nosaukums/” sūdzība par Rīgas domes Administratīvās komisijas

2017. gada 10. marta lēmuma Nr. D57-AK-17-41-24 atcelšanu.

Sūdzībā SIA “/Nosaukums/” norāda, ka Lēmums ir nepamatots, nepareizs un atceļams pilnā apmērā. Iestāde Lēmumu pamatoja ar Rīgas

pašvaldības policijas amatpersonas 2017. gada 3. augusta ziņojumā norādīto, proti, ka 2017. gada 3. augustā plkst. 13.32 konstatēts, ka no nama

Marijas ielas 4 līdz Elizabetes ielai 24, Rīgā, tiek veikti gājēju ietves seguma labiekārtošanas darbi. Apsekošanas laikā sastapti firmas SIA “/Nosaukums

2/” darbinieki, kuri paskaidroja, ka dotajā brīdī notikuma vietā atbildīgās personas nav, kā arī visi saskaņojumi un remontdarbu atļaujas neatrodas

adresē, ar ko pārkāpts Noteikumu 24. punkts. Lēmums pieņemts pavirši iepazīstoties ar lietas faktiskajiem apstākļiem, nevērtējot policijas darbinieku

veikto darbību saturu, kas novedis pie nepareiza lēmuma pieņemšanas. Norāda, ka SIA /Nosaukums/ darbus Elizabetes ielā, Rīgā veica saskaņā ar

2017. gada 7. jūnija Līgumu Nr. DS17-1408-lī, kas noslēgts ar Rīgas Domes Satiksmes departamentu, kura 5.1. punkts nosaka objektu Elizabetes ielā

vairākās vietās (3-4) vienlaicīgi visā objekta garumā. Saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldē reģistrētajiem Saistību rakstiem SIA /Nosaukums/ atbildīgais

būvdarbu vadītājs objektā bija /pers. E/, būvdarbu vadītāji /pers. F/ un /pers. G/. Ar minētajām personām, kuras ir tieši atbildīgas par objekta

dokumentācijas glabāšanu un uzrādīšanu, pašvaldības policijas darbinieki nav kontaktējuši. Kā redzams no ziņojuma, policijas darbinieki ir kontaktējuši

ar neidentificētiem SIA“/Nosaukums 2/” darbiniekiem. No Ziņojuma secināms, ka policijas darbinieki nav apsekojuši visu objektu, nav centušies

noskaidrot, kurā vietā objektā atrodas tā vadības telpas un šo informāciju arī nav centušies noskaidrot pie ceļu strādniekiem. Tas loģiski saskan arī ar

Ziņojumā norādīto ierašanās mērķi – tiek veikti darbi, bet netiek nodrošināta gājējiem droša pārvietošanās. Tātad policijas darbinieki nebija ieradušies

noskaidrot vai objektā atrodas satiksmes organizācija shēma. Tādēļ Ziņojums nevar būt par pamatu secinājumam, ka shēma objektā neatradās.

SIA /Nosaukums/ darbu veikšanas laikā nodrošināja būvdarbu vadītāju telpas objektā, uzstādot aprīkotu konteineru Rīgā, Satekles un Dzirnavu ielas

krustojumā. No šīs vietas visu būvdarbu laiku tika veikta darbu vadīšana objektā, tur atradās būvdarbu vadītāji un visa nepieciešamā dokumentācija -

projekts, būvatļauja, saskaņojumi un satiksmes organizācijas shēma. Satiksmes organizācijas shēma būvdarbu laikā primāri tiek izmantota uzstādot un

noņemot satiksmes organizācijas līdzekļus, kad saskaņā ar šo shēmu arī strādā atbilstošie darbinieki. Pārējā laikā šī shēma atrodas būvdarbu vadītāju

telpās objektā, un ar to policijas darbiniekiem bija tiesības iepazīties. Tomēr policijas darbinieki nemēģināja sazināties ar atbildīgo būvdarbu vadītāju vai

būvdarbu vadītājiem, bet gan saņēma paskaidrojumu no neidentificētām personām. Administratīvā komisija šos apstākļus nav ņēmusi vērā, bet tikai

balstoties uz VAS „Latvijas Valsts ceļi” ziņojumu secinājusi, ka ir pārkāpts Noteikumu 24. punkts. Tādējādi, nenoskaidrojot lietas faktiskos apstākļus,

Administratīvā komisija nepamatoti konstatējusi Noteikumu 24. punkta pārkāpumu un nepamatoti piemērojusi administratīvo sodu. Lūdz atcelt Rīgas

Domes Administratīvās komisijas 2017. gada 10. oktobra lēmumu Nr. D57-AK-17-41-24 sakarā ar administratīvā pārkāpuma notikuma neesamību.

Saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta pirmo daļu, rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata

rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Tiesa izvērtējusi lietas materiālus secina, ka sūdzība ir noraidāma.

Tiesa secina, ka Iestāde, pieņemot Lēmumu, ir izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus un Lēmumā norādījusi pārkāpumu faktiskos apstākļus un

argumentus (motivāciju), kas to pamato. Iestāde ir izvērtējusi lietas materiālus atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. un 244. panta

prasībām.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 panta trešā daļa nosaka, ka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai.

Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1. pantu administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko

iekārtu, īpašumu, pilsoņu sociāli ekonomiskās, politiskās un personiskās tiesības un brīvības, kā arī komersantu, iestāžu un organizāciju tiesības un

likumīgās intereses, noteikto pārvaldes kārtību, valsts un sabiedrisko kārtību, nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu

precīzas un stingras ievērošanas garā, ieaudzināt viņos cieņas pilnu attieksmi pret citu pilsoņu tiesībām, godu un pašcieņu, pret sadzīves noteikumiem,

apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā. Šā uzdevuma realizēšanai administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, kāda

darbība vai bezdarbība atzīstama ar administratīvo pārkāpumu, kādu administratīvo sodu, kāda institūcija (amatpersona) un kādā kārtībā var uzlikt

personai, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu.

Ar Rīgas domes Administratīvās komisijas 2017. gada 10. oktobra lēmumu Nr. D57-AK-17-41-24 nolemts SIA “/Nosaukums/” uzlikt naudas

sodu 70 EUR apmērā, par 2001. gada 2. oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 421 “Noteikumi par darba vietu aprīkošanu uz ceļiem” 24. punkta

neievērošanu, par ko paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 140. panta devītajā daļā.

2001. gada 2. oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 421 “Noteikumi par darba vietu aprīkošanu uz ceļiem” 24. punkts paredz, ka par darba

vietas aprīkojuma shēmas pieejamību darba vietā darbu veikšanas laikā, par darba vietas aprīkojuma shēmas realizāciju un darba vietas aprīkojuma

uzturēšanu kārtībā atbild persona, kas tieši vada darbu izpildi (vai par aprīkojuma uzturēšanu atbildīgā persona, kas minēta darba vietas aprīkojuma

shēmā), un darbu veicējs.

Neievērojot minēto noteikumu prasības, paredzēta administratīvā atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 140. panta devītajā daļā,

proti, par to noteikumu pārkāpšanu, kuri reglamentē darba vietu aprīkošanu uz ceļiem par ko uzliek naudas sodu juridiskajām personām — no

septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 140. panta devītās daļas, nepieciešams

konstatēt, vai pārkāpti noteikumi, kuri reglamentē darba vietu aprīkošanu uz ceļiem.

No Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas 2017. gada 3. augusta ziņojuma izriet ka, pildot amata pienākumus, 2017. gada 3. augustā plkst.

13.15, tika saņemta informācija, ka Elizabetes ielā, Rīgā, SIA “/Nosaukums/”, veicot remontdarbus, nav nodrošināta gājējiem droša pārvietošanās.

Ierodoties notikuma vietā, plkst. 13. 32 tika konstatēts, ka no nama Marijas ielā 4 līdz namam Elizabetes ielā 24, Rīgā, tiek veikti gājēju ietves

labiekārtošanas remontdarbi. Apsekošanas laikā sastapti firmas SIA “/Nosaukums 2/” darbinieki, kuri paskaidroja, ka dotajā brīdī notikuma vietā

atbildīgās personas nav, kā arī visi saskaņojumi un remontdarbu atļaujas neatrodas adresē. Darbiniekiem ieteikts sazināties ar darbu vadītāju, lai veicamo

remontdarbu atļaujas un saskaņojumus atsūta policijas iestādes elektronisko pastu. Ar darbiniekiem veiktas pārrunas, iepazīstināti ar likumdošanu un

pastāvošajiem soda mēriem. Darbinieki paskaidroja, ka pagaidu gājēju ietvi nav iespējams izveidot, jo adresē ir intensīva satiksme, un pa to kursē

sabiedriskais transports, kuram būs apgrūtināta pārvietošanās pa ielu, ja tiktu uzstādīta gājēju ietve. Gājēju droša pārvietošanās ir nodrošināta ielas

pretējā pusē, kur remontdarbi jau ir pabeigti. Notikuma vietā tika veikta fotofiksācija.

Lai saņemtu atļauju uzsākt darbu uz ceļiem, darbu veicējs izstrādā un saskaņo darba vietas aprīkojuma shēmu atbilstoši 2001. gada 2. oktobra

Ministru kabineta noteikumu Nr. 421 “Noteikumi par darba vietu aprīkošanu uz ceļiem” 3.2. apakšnodaļas prasībām. Notikuma vietā Elizabetes ielas

posmā, no Marijas ielas 4 līdz Elizabetes ielai 24, Rīgā, konstatēts, ka darbavietas aprīkojuma shēma neatradās darba veikšanas vietā.

Notikuma vietā SIA “/Nosaukums 2/” darbinieki paskaidroja, ka veicamo remontdarbu atļaujas un saskaņojumi neatrodas uz vietas, ko

apliecina VAS “Latvijas Valsts ceļi” Satiksmes organizācijas pārvaldes 2017. gada 16. augusta vēstule Nr. 51/9062, kurā norādīts, ka izvērtējot Rīgas

pašvaldības policijas Latgales pārvaldes inspektores I. Marķīzes – Golubevas ziņojumā norādīto, konstatēts, ka būvdarbu vietā nebija pieejama

satiksmes tehnisko līdzekļu izvietojuma shēma, līdz ar ko nav ievērots Noteikumu Nr. 421 24. punkts, kas paredz, ka būvdarbu vietas satiksmes

tehnisko līdzekļu izvietojuma shēmai ir jābūt pieejamai darba vietā.

Tiesa atzīst, ka minētais pierāda, ka darbinieki, kas veica ceļa remonta darbus zināja, ka saskaņojumi un darbu plāni neatrodas uz vietas,

kas tiesas ieskatā norāda uz to, ka viņiem bija zināms, ka šādiem dokumentiem ir jāatrodas darbu veikšanas vietā.

Tiesu praksē ir atzīts, ka juridisko personu vaina ir nosakāma, ņemot vērā divus nosacījumus: pirmkārt, vai juridiskajai personai bija iespēja

nodrošināt noteikumu ievērošanu, par kuru pārkāpšanu ir paredzēta administratīvā atbildība, otrkārt, vai juridiskā persona veica nepieciešamos

pasākumus, lai nodrošinātu šo noteikumu ievērošanu (skat. piemēram. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 15.05.2008.

spriedumu lietā Nr.SKA-0019/2009 18., 19.punktu.). Lietvedības ietvaros netika konstatēti šķēršļi, kas liegtu SIA “/Nosaukums/” nodrošināt

2001. gada 2. oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 421 “Noteikumi par darba vietu aprīkošanu uz ceļiem” noteikto prasību izpildi.

Tiesa norāda, ka valsts pārvaldei, tas nozīmē – arī atsevišķai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu (Valsts

pārvaldes iekārtas likuma 10.panta ceturtā daļa). Tiesa neatrod lietā nevienu ticamu un pārliecinošu pierādījumu tam, ka Rīgas pašvaldības policijas

Latgales pārvaldes policijas darbinieki būtu personīgi ieinteresēti konstatēt pārkāpumus 2001. gada 2. oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 421

“Noteikumi par darba vietu aprīkošanu uz ceļiem” noteikto prasību izpildē, uz kā pamata sūdzības iesniedzējam sastādīts administratīvā pārkāpuma

protokols, sagrozot lietas faktiskos apstākļus.

Atbilstoši Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. pantā noteiktajam, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā

paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas

savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas

pareizā izlemšanā.

Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.1 pantā noteikts, ka pierādīšanas līdzekļi ir pie administratīvās atbildības sauktās personas

paskaidrojumi, personu liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā,

elektroniskie pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības,

kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Tiesa secina, ka lietā esošie pierādījumi ir ticami, attiecināmi un pieļaujami konkrētās lietas izskatīšanā, turklāt, kopumā un savstarpējā sakarībā

apstiprina SIA “/Nosaukums/” vainīgumu izdarītajā administratīvajā pārkāpumā.

Lietā ir noteikta pareizā pie administratīvās atbildības saucamā persona - darbu veicējs, kura tiesiskais pienākums ir nodrošināt darba vietas

aprīkojuma shēmas pieejamību darba vietā darbu veikšanas laikā, par ko lietā nav strīds.

Saskaņā ar minēto un vērtējot lietā esošos pierādīšanas līdzekļus savstarpējā kopsakarībā, tiesa secina, ka SIA “/Nosaukums/”, kā darbu veicējs,

izdarīja administratīvo pārkāpumu - veicot būvdarbus uz ceļa, nenodrošināja darba vietas aprīkošanu, proti, nenodrošināja darba vietas aprīkojuma

shēmas pieejamību darba vietā, kas tika konstatēts 2017. gada 3. augustā plkst. 13. 32 Elizabetes ielas posmā no Marijas ielā 4 līdz Elizabetes ielai 24,

Rīgā. Izdarītais pārkāpums atbilst 2017. gada 26. septembra administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. ZV214745 noteiktajai kvalifikācijai, jo netika

ievērotas 2001. gada 2. oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 421 “Noteikumi par darba vietu aprīkošanu uz ceļiem” 24. punktā noteiktās prasības.

SIA “/Nosaukums/” sūdzībā norādītie apstākļi nav atzīstami par pamatu SIA “/Nosaukums/” atbrīvošanai no administratīvās atbildības par izdarīto

administratīvo pārkāpumu un uzliktā soda atcelšanai, jo tiesa negūst apstiprinājumu sūdzībā minētajiem argumentiem.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22. pants nosaka, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura

izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas

personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Izvērtējot lietas materiālus savstarpējā kopsakarībā, tiesa secina, ka administratīvais sods ir uzlikts pamatoti un tas atbilst normatīvo aktu prasībām

un soda mērķim. Lietā nav konstatēti apstākļi lēmuma par soda uzlikšanu atcelšanai.

Ievērojot minēto sūdzība ir noraidāma, savukārt Iestādes Lēmums ir likumīgs un pamatots, tāpēc atstājams spēkā.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 pantu un 289.13 pantu, tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Rīgas domes Administratīvās komisijas 2017. gada 10. oktobra lēmumu Nr. D57-AK-17-41-24, bet SIA “/Nosaukums/” sūdzību

noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt desmit darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams 2018. gada 11. aprīlī.

Tiesnese (personiskais paraksts) I. Vanaga