Legislator Case Law & Legislation
C10091315 / C-0913-15 AI generated

Court partially allows child support claim, awarding 150 euros monthly plus state court costs from respondent.

Case Number C10091315 / C-0913-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially dismissed the plaintiff's request for increased child support, awarding 150 euros monthly based on the minimum wage percentage rule. While the plaintiff argued for higher amounts due to living expenses and lack of visitation, the court found no dispute over the statutory minimum. Consequently, the court ordered the respondent to pay the state court costs and related expenses to the state.

Legislator headnote

AI generated

CPL 42. panta 1. daļa; CPL 43. panta 3. punkts; Tiesas izdevumi uzturlīdzekļu piedziņā ir jāpiedzen atbildētājam, ja prasītājs ir atbrīvots no to samaksas, un valsts nodeva tiek aprēķināta proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Keywords

AI generated
child support enforcement minimum wage percentage state court costs partial dismissal family law procedure

Cited Legislation

AI generated
CPL 34. panta 1. daļa 1. punkts
CPL 42. panta 1. daļa
CPL 43. panta 1. daļa 3. punkts
CPL 74. pants
CPL 93. pants
CPL 189. pants
CPL 193. pants
CPL 199. pants
CPL 204.1. pants
CPL 205. pants
CPL 250.26. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr.C10091315

Lietvedības Nr.C 0913-15/05

S P RIE DUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

2015.gada 9.oktobrī, Bauskā

Bauskas rajona tiesa

tiesnese I.Tikuma, izskatījusi rakstveida procesā Bauskā civillietu /pers. B/ maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu,

k o n s t a t ē j a:

2015.gada 11.jūnijā Aizkraukles rajona tiesā tika saņemta /pers. B/ (turpmāk – Prasītāja) maza apmēra prasība pret /pers. C/ (turpmāk –

Atbildētājs) par uzturlīdzekļu piedziņu 2012.gada 15.jūnijā dzimušā dēla /pers. D/ uzturam. Prasītāja norāda, ka kopš 2013.gada septembra ar

Atbildētāju dzīvo šķirti. Atbildētājs maksā uzturlīdzekļus valstī noteiktajā minimālajā apmērā, taču tas ir nepietiekami. Atbildētājs neveic bērna ikdienas

aprūpi un bērnu apciemo reti, maksātie uzturlīdzekļi nav pat pietiekami, lai segtu bērna elementārākās vajadzības. Prasītāja kopā ar dēlu dzīvo īrētā

dzīvoklī, par kura īri mēnesī maksā 60 euro, neskaitot komunālos maksājumus, kas katrā mēnesī ir atšķirīgi, tomēr vidējais maksājums ir 100 euro

mēnesī. Dēls apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi /Nosaukums/, kas mēnesī izmaksā 25 euro.

Bērnam apģērbu, apavus iegādājas pati par saviem līdzekļiem, Atbildētājs nevienu reizi nav aizvedis bērnu uz kādu izklaides pasākumu vai sporta

nodarbībām.

Lai norūdītu bērnu, rudens-ziemas-pavasara sezonās bērns divas reizes mēnesī tiek vests uz Ūdens relaksācijas centru “Citrus”, ar bērnu apmeklē

kultūras pasākumus gan Aizkrauklē, gan Jēkabpilī, gan Rīgā, kur rodas papildus izdevumi ne tikai par ieejas biļetēm, bet arī izdevumi par degvielu. Tāpat

bērnam ir nepieciešama saskarsme ar vecvecākiem, un bērns vismaz divas reizes mēnesī (vasaras sezonās biežāk) tiek vests uz laukiem, kuri atrodas

Bebros, Kokneses pagastā, līdz ar to rodas papildus izdevumi degvielai.

Prasītājai nav ziņu par Atbildētāja mantisko stāvokli, ir zināms, ka strādā algotu darbu SIA /Nosaukums/, turklāt nesen ir iegādājies

transportlīdzekli. Atbildētājs vēl joprojām dzīvo dzīvoklī kopā ar vecākiem, no kā secināms, ka viņam ir jāveic nelieli komunālie maksājumi. Atbildētājs ir

gados jauns vīrietis, viņam nav problēmu ar veselību, tāpēc nepieciešamības gadījumā var strādāt divos darbos, tā nodrošinot savu bērnu ar ikdienā

nepieciešamo. Atbildētājs uzskata, ka uzturlīdzekļu maksājumos neietilpst bērna komunālo pakalpojumu daļa, īres maksas daļa, tāpat Atbildētājs

uzskata, ka bērnam nav nepieciešama ne televīzija, ne internets, ne izklaides pasākumi.

Prasītājas mantisko stāvokli raksturo ienākumi 550 euro mēnesī tiesneša palīga amatā, taču šis amats ir uz laiku, ar 2015.gada novembri ienākumi

būtiski samazināsies, jo ieņems tiesas sēžu sekretāres amatu. Papildus ienākumus negūst.

Norāda, ka izdevumus dēlam vajadzībām mēnesī kopā 340 euro veido dzīvokļa īres un komunālo maksājumu maksājumi 70 euro, pārtika 90

euro, drēbju un apavu iegāde 35 euro, higiēnas preces 20 euro, ārsta apmeklējumi un medikamenti 20 euro, maksa par bērnudārzu 25 euro, izklaide un

aktīvā atpūta 10 euro, izdevumi, kas saistīti ar automašīnu 40 euro, internets un televīzija 10 euro un neparedzētiem izdevumiem (bērnudārzā teātra

apmeklējumi, ziedu iegāde utt.) 20 euro.

Lūdz piedzīt no Atbildētāja uzturlīdzekļus dēla uzturam 170 euro mēnesī, bet ne mazāk kā 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās

mēneša darba algas līdz bērna septiņu gadu vecumam un no bērna septiņu gadu vecuma ne mazāk kā 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās

minimālās mēneša darba algas mēnesī līdz bērna pilngadībai no prasības iesniegšanas dienas. Lūdz noteikt, ka uzturlīdzekļi maksājami līdz katra tekošā

mēneša 25.datumam, noteikt, ka spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties. Prasība pamatota uz Civillikuma 177. un 179.pantu.

Prasītāja nelūdz uzklausīšanu tiesas sēdē.

Prasības pieteikuma materiāli nodoti izskatīšanai Bauskas rajona tiesai (lietas 31.lapa).

Atbildētājs/pers. C/ sniedzis rakstveida paskaidrojumu. Norāda, ka prasību atzīst daļēji- 120 euro mēnesī. Paskaidro, ka kopš kopdzīves

pārtraukšanas maksājis Prasītājai uzturlīdzekļus 90 euro mēnesī, naudas līdzekļus izsniedzot skaidrā naudā. 2015.gada jūnija sākumā Prasītāja norādījusi,

ka 90 euro ir nepietiekami, piekritis palielināt maksājamo uzturlīdzekļu apmēru un no 2015.gada jūnija maksā 120 euro mēnesī. Neskatoties uz to,

Prasītāja vērsās tiesā. Uzskata, ka labprātīgi pilda CL 179.pantā noteikto pienākumu. Strādā SIA /Nosaukums/ un vidējā izpeļņa pēc nodokļu nomaksas

ir 481,21 euro. 2015.gada 2.martā saņēmis aizdevumu 2100 euro automašīnas iegādei. Automašīna ir nepieciešama, jo ar sabiedrisko transportu uz

darbu nav iespējams nokļūt. Katru mēnesi ir jāatmaksā aizdevums aptuveni 100-115 euro. Dzīvo kopā ar vecākiem, taču tas nenozīmē, ka tādēļ ir

mazāki izdevumi sevis uzturēšanai. Māte strādā un saņem darba algu 136,67 euro mēnesī, kas ir mazāk par valstī noteikto minimumu, savukārt tēvs ir

pirmās grupas invalīds, saņem pabalstu 257,53 euro mēnesī. Vecāki bez viņa palīdzības nav spējīgi sevi pilnībā nodrošināt. Atbildētāja ieskatā bērna

uzturam nav nepieciešamības tērēt 340 euro mēnesī, jo bērna pietiekami pilnvērtīgam uzturam un visu viņa vajadzību nodrošināšanai pietiktu ar summu,

kas nepārsniedz 240 euro mēnesī, vismaz līdz brīdim, kad bērns sāks apmeklēt skolu. Bērna vajadzības ir jāsamēro ar vecāku iespējām materiāli viņu

nodrošināt. Tā kā Atbildētāja ienākumi ir 481,21 euro, no kuriem 115 euro tiek novirzīti aizdevuma atmaksai, 120 euro uzturlīdzekļu samaksai dēla

uzturam, aptuveno 80 euro tiek tērēti maksai par dzīvojamo platību, izdevumiem par nokļūšanu uz darbu un atpakaļ aptuveni 60 euro mēnesī, savām

vajadzībām paliek aptuveni 100 euro, kas ir mazāk, nekā maksā dēla uzturam. Turklāt iespēju robežās bez uzturlīdzekļu maksāšanas, papildus dēlam ir

nopircis velosipēdu un nekad nav atteicis naudas līdzekļus, ja dēla vajadzībām ir nepieciešami neplānoti izdevumi. Uz Atbildētāja vārda nav reģistrēti

nekustamie īpašumi un viņam nepieder vērtīgas mantas, kas liecinātu par Atbildētāja mantisko stāvokli. Arī Prasītājai pieder automašīna, kas nesen

iegādāta, tādēļ nav taisnīgi no Prasītājas puses norādīt uz to, ka Atbildētājs ir iegādājies automašīnu. Prasītājas šī brīža materiālais stāvoklis ir labāks nekā

Atbildētāja. Nelūdz uzklausīšanu tiesas sēdē (lietas 35.-39.lapa).

Atbilstoši Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 250.25panta pirmajai daļai noteikta lietas skatīšana rakstveida procesā un par lietas izskatīšanas

datumu rakstveida procesā pusēm paziņots, nosūtot paziņojumus 2015.gada 22.septembrī (lietas 49.lapa).

2015.gada 5.oktobrī tiesā saņemts Prasītājas iesniegums, kurā lūdz tiesu piedzīt uzturlīdzekļus sākot ar 2015.gada 1.oktobri, ņemot vērā to, ka

Atbildētājs uzturlīdzekļus 120 euro apmērā maksājis no 2015.gada 2.jūlija (lietas 54.lapa).

Pārbaudījusi un novērtējusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst sekojošo.

Ar lietas materiāliem pievienoto dzimšanas apliecības kopiju pierādīts, ka prasītāja un atbildētājs ir 2012.gada 15.jūnijā dzimušā /pers. D/ vecāki

(lietas 8.lapa).

Civillikuma (CL) 177.pants paredz, ka līdz pilngadības sasniegšanai [219.p.] bērns ir vecāku aizgādībā.

CL 178.pants paredz, ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie

kura bērns dzīvo.

Lietā nav strīda, ka Prasītāja un Atbildētājs dzīvo šķirti un, ka nepilngadīgā bērna aprūpi un uzraudzību īsteno Prasītāja.

CL 179.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums

gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par

bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Panta piektā daļa

paredz, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu

un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, kuri izdoti saskaņā ar CL

179.panta piekto daļu, nosaka, ka katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus- katram bērnam no viņa

piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai- 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, no 7 gadu vecuma

sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai - 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.734 “Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumos Nr.665” minimālā mēneša

darba alga no 2015.gada 1.janvāra valstī ir noteikta 360 euro, līdz ar ko minimālais uzturlīdzekļu apmērs no 2015.gada 1.janvāra, kas jānodrošina

katram no vecākiem bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai ir 90 euro mēnesī, bet no 7 gadu vecuma līdz pilngadības

sasniegšanai 108 euro mēnesī.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi,

kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.

Lietā nav strīda par to, ka Atbildētājam ir pienākums piedalīties bērna uzturēšanā, maksājot uzturlīdzekļus Prasītājai, kuras aprūpē un uzraudzībā

atrodas bērns. Pušu starpā pastāv strīds par bērna uzturam maksājamo uzturlīdzekļu apmēru.

No pušu paskaidrojumiem izriet, ka Atbildētājs kopš 2015.gada jūlija maksā Prasītājai dēla uzturēšanas izdevumu segšanai katru mēnesi 120 euro.

Prasītāja lūdz piedzīt uzturlīdzekļus 170 euro mēnesī, norādot, ka dotie uzturlīdzekļi nav pietiekami un Atbildētājs var maksāt prasīto summu.

CPL 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

CPL 96.panta pirmā daļa paredz, ja tiesa atzīst kādu faktu par vispārzināmu, tas nav jāpierāda.

Uzturlīdzekļu apmērs ir samērojams ar bērna vajadzībām, vecāku spējām bērnu uzturēt un vecāku mantisko stāvokli.

Nosakot bērna uzturēšanai piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, kas pārsniedz Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, vērā

ņemams abu vecāku mantiskais stāvoklis, vecāku spējas uzturēt bērnu, bērna vajadzības. Prasītājam ir jāpierāda, ka atbildētājam ir pietiekoši ienākumi,

spējas, lai viņš maksātu pieprasītos uzturlīdzekļus. Savukārt atbildētājam, ja viņš iebilst pret pieprasīto uzturlīdzekļu apmēru jāpierāda pieprasītās summas

nesamērīgums ar viņa mantas stāvokli, spējām uzturēt bērnu, vai nesamērīgums ar bērna vajadzībām, vai arī prasītāja izvairīšanās no tam noteiktā

pienākuma arī pašam bērnu uzturēt, uzliekot šo pienākumu vienīgi atbildētājam.

Prasītāja ir sastādījusi bērnam nepieciešamo izdevumu aprēķinu, saskaņā ar kuru dēla uzturēšanai mēnesī nepieciešami 340 euro. Aprēķinā ietverti

izdevumi par īres un komunālo maksājumu maksājumiem 70 euro, pārtikai 90 euro, drēbju un apavu iegādei 35 euro, higiēnas precēm 20 euro, ārsta

apmeklējumiem un medikamentiem 20 euro, samaksai par bērnudārzu 25 euro, izklaidei un aktīvai atpūtai 10 euro, izdevumiem, kas saistīti ar

automašīnu 40 euro, internetam un televīzijai 10 euro un neparedzētiem izdevumiem (bērnudārzā teātra apmeklējumi, ziedu iegāde utt.) 20 euro.

Atbildētājs uzskata, ka bērna uzturam un viņa vajadzību apmierināšanai pietiktu ar summu, kas nepārsniedz 240 euro.

Izvērtējot Prasītājas norādītos izdevumus bērna uzturēšanai un Atbildētāja argumentus, iesniegtos pierādījumus, tiesa atzīst sekojošo.

Neapšaubāms un vispārzināms ir fakts, ka bērnam nepieciešama pārtika, apģērbs, jānodrošina bērna izglītība, vispārēja attīstība, dažādu

pakalpojumu saņemšana, tai skaitā mājoklis, veselības aprūpe un, lai nodrošinātu bērnam šo vajadzību apmierināšanu, ir nepieciešami naudas līdzekļi, par

ko ir jāgādā abiem vecākiem.

Tiesa secina, ka pušu dēls ir sasniedzis trīs gadu vecumu un apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi (lietas 13.lapa), par ko veicama samaksa.

Atbilstoši iesniegtajai kvītij maksa mēnesī norādīta 23,76 euro (lietas 17.lapa).

Tiesa atzīst, ka, apmeklējot pirmsskolas izglītības iestādi, bērnam darba dienās tiek nodrošināta ēdināšana, izņemot vakariņas, kas tiesas ieskatā

liek apšaubīt, ka papildus bērna, kuram ir tikai trīs gadi, uzturam vēl jātērē 90 euro mēnesī. Prasītāja nav norādījusi, ka pastāvētu kādi apstākļi, ka

bērnam būtu jānodrošina īpaša pārtika saistībā ar veselības stāvokli.

Prasītāja norāda, ka kopā ar dēlu dzīvo īrētā dzīvoklī, par kura īri maksā 60 euro. Prasītāja nav iesniegusi īres līgumu, kas apliecinātu pielīgto īres

maksas apmēru.

No lietā iesniegtā Aizkraukles novada SIA “LAUMA A” rēķina par apsaimniekošanu, koplietošanas elektrību, atkritumu izvešanu (lietas 14.lapa)

saistībā ar pakalpojumu apmaksu dzīvoklim, kuru Prasītāja uzrādījusi kā savu dzīves vietu, izriet, ka maksa par 2015.gada jūniju ir 20,48 euro.

No lietas materiāliem pievienotā SIA “Aizkraukles siltums” rēķina redzams, ka rēķins 2015.gada maijā par siltumenerģijas patēriņu dzīvoklī ir

16,61 euro. No rēķinā norādītās informācijas redzams, ka par 2015.gada aprīli maksājums 41,24 euro (lietas 15.lapa).

SIA Lattelecom rēķins apliecina, ka Prasītājai jāsedz izdevumi par internetu un televīziju 18,90 euro mēnesī (lietas 16.lapa).

Līdz ar minēto, tiesa nevar konstatēt, ka kopējie dzīvokļa izdevumi, atskaitot internetu un televīziju, kopā Prasītājai un bērnam sasniegtu vidēji visa

gada laikā katru mēnesi 140 euro, no kā bērna daļa ir 70 euro.

Ņemot vērā dzīves pieredzi, apstākli, ka bērnam nepieciešams apģērbs visām sezonām, apģērbs bieži jāmaina, jo bērns ir augošs, apģērbs

nepieciešams gan ikdienai, gan svētkiem, tāpat bērnam nepieciešami arī apavi visām sezonām, ņemot vērā novērotās vidējās preču cenas bērnu preču

veikalos, kā arī ņemot vērā apstākli, ka izdevumi apģērbam ietver sevī arī apģērba, apavu tīrīšanu, kopšanu, labošanu, tiesa atzīst par pamatotu Prasītājas

norādīto, ka šiem izdevumiem ir nepieciešami vidēji 35 euro mēnesī.

Prasītāja ir iesniegusi pierādījumus, no kuriem izriet, ka bērnam pirkti vitamīni, medikamenti, ziemas periodā veiktas medicīniskas procedūras

(lietas 18.-19.lapa).

Tiesa uzskata, ka dzīves pieredze rāda, ka nav iespējams pilnīgi precīzi noteikt bērna uzturēšanas izdevumus pa pozīcijām, jo tie var būt mainīgi

atkarībā no vajadzībām. Bērnam var būt dažādi papildus izdevumi, kā piemēram, lielāki izdevumi veselības aprūpei, ja rodas saslimšanas, vai medicīnas

izdevumi var nebūt lieli, ja bērns ir vesels un lieto tikai vitamīnus. Bērnam var rasties izdevumi izklaides pasākumiem, bērna jubileju svinībām, draugu

dāvanām, ekskursijām, var rasties nepieciešamība lielāku pirkumu veikšanai bērna interešu attīstībai, dzīves vietas uzlabošanai. Tiesas ieskatā rodas

izdevumi, lai nodrošinātu bērnam saziņas līdzekļus ar vecākiem un citām personām, kā telefons, interneta pieejamība, kas ir atkarīgi no bērna vecuma.

Izdevumi par mājokļa uzturēšanas pakalpojumiem var būt atšķirīgi ziemas un vasaras mēnešos, u.c.

Ņemot vēra minēto, tiesas ieskatā, lai nodrošinātu visas bērna vajadzības, tai skaitā papildus izdevumus, arī izklaidi, kas neapšaubāmi bērna

vispusīgai attīstībai ir nepieciešams, un ko atbilstoši iesniegtajiem pierādījumiem (lietas 17., 22.lapa), Prasītāja arī nodrošina, tiesas ieskatā būtu pietiekami

ar summu zem 300 euro mēnesī.

Izvērtējot pušu mantisko stāvokli, spējas uzturēt bērnu, tiesa atzīst sekojošo.

Nav strīda un lietā ir pierādīts, ka abi bērna vecāki ir darba spējīgi un strādā algotu darbu.

Prasītājai mēnesī izmaksātā darba alga saskaņā ar izziņu vidēji ir 576,32 euro (lietas 10. lapa).

Tiesai ir pamats atzīt, ka Prasītāja saņem arī ģimenes valsts pabalstu.

Prasītāja norāda, ka viņas darba alga no 2015.gada novembra būs mazāka. Minētais tiesas ieskatā ir Prasītājas apgalvojums, kas vērsts uz

apstākļu maiņu nākotnē. Nosakot uzturlīdzekļu apmēru, ir jāvērtē patreizējā situācija.

Prasītāja nav norādījusi informāciju, vai viņai pieder transportlīdzekļi vai cita manta, bet norādījusi, ka viņai rodas izdevumi par degvielu. Prasītāja

nav arī iebildusi Atbildētāja norādītajam, ka viņai pieder automašīna.

Atbildētāja vidējā izpeļņa pēc nodokļu nomaksas atbilstoši iesniegtajai izziņai mēnesī ir 481,21 euro (lietas 40. lapa).

Atbilstoši VSAA informācijai, Atbildētājam nav piešķirti VSAA pakalpojumi, pabalsti (lietas 51.lapa).

Atbildētāja iesniegtā konta izdruka norāda, ka Atbildētāja ienākumus veido tikai darba alga (41.-42.lapa). Minētā konta izdruka pierāda

Atbildētāja norādīto faktu, ka 2015.gada martā viņam izsniegts aizdevums 2100 euro un ikmēneša aizdevuma un procentu apmaksai tiek ieskaitīti vidēji

100 līdz 115 euro.

Atbildētājs norādījis, ka par aizdevumu iegādājies automašīnu un to izmanto.

Minētie izdevumi ir vērā ņemami, nosakot uzturlīdzekļu apmēru.

Tiesas rīcībā nav informācijas, ka Atbildētāja apgādībā, izņemot dēlu Martinu, būtu vēl kāds nepilngadīgs bērns.

Atbildētājs atzinis, ka dzīvo kopā ar saviem vecākiem. Minētais ļauj izdarīt secinājumu, ka Atbildētājam izdevumi par dzīvojamo telpu varētu būt

mazāki nekā Prasītājai. No iesniegtās VSAA Jēkabpils reģionālās nodaļas izziņas Nr.15/1647437 (lietas 44.lapa) un SIA “Agrofirma Daugava” izziņas

Nr.2015.07/27 (liets 45.lapa) redzams, ka Atbildētāja vecākiem pašiem ir savi ienākumi darba algas un pensijas veidā. Tiesa piekrīt, ka nepieciešamības

gadījumā Atbildētājam ir pienākums uzturēt savus vecākus. Taču minētais pienākums nevar būt attaisnojums, lai dotu sava nepilngadīgā bērna uzturam

uzturlīdzekļus mazāk nekā to atļauj Atbildētāja mantiskais stāvoklis un spējas.

Tiesa, izvērtējot Atbildētāja mantisko stāvokli un spējas gūt ienākumus, gādāt par savu bērnu, ņem vērā, ka no Atbildētāja iesniegtā konta pārskata

redzams, ka Atbildētājs no savas darba algas veicis pirkumus spēļu zālēs, naktsklubā, kas tiesas ieskatā nav Atbildētāja ikdienas vajadzībām

nepieciešamo preču vai pakalpojumu apmaksa, un norāda uz to, ka Atbildētājs var maksāt bērna uzturam vairāk nekā 120 euro, nenovirzot savu darba

algu iepriekš minēto pakalpojumu apmaksai, bet prioritāri rūpējoties par sava bērna labklājību.

Izvērtējot visus augstāk minētos apstākļus, tiesa secina, ka prasība apmierināma daļēji, piedzenot no Atbildētāja Prasītājas labā dēla uzturam

uzturlīdzekļus 150 euro mēnesī, bet ne mazāk kā Ministru kabineta noteikumos noteiktajā minimālajā apmērā, jo šāda uzturlīdzekļu summa šobrīd atbilst

bērna vajadzībām, vecāku mantiskajam stāvoklim un spējām uzturēt bērnu. Maksājot šādu summu bērna uzturam, Atbildētājam atliek naudas līdzekļi arī

aizdevuma atmaksai, savu izdevumu segšanai. Turklāt, tiesas ieskatā, Atbildētājam ir lielākas iespējas strādāt papildus darbus nekā Prasītājai, jo

Prasītājas aprūpē un uzraudzībā ir pušu dēls, kuram ir vēl pirmsskolas vecums. Tiesību normas nav paredzējušas, ka vecākiem uzturlīdzekļi jānodrošina

vienādās daļās. Turklāt, dzīves pieredze rāda, ka tas no vecākiem, kurš ikdienā aprūpē bērnu, parasti iztērē pat vairāk nekā otrs vecāks. Minētais izriet

no apsvēruma par neparedzētu izdevumu rašanos un dažādu dzīves situāciju esamību, kad nepieciešami līdzekļi, lai nodrošinātu bērna intereses. Līdz ar to

tiesas ieskatā nevar atzīt, ka ar summu 150 euro mēnesī uz Atbildētāju gultos daudz lielāka izdevumu daļa nekā uz Prasītāju.

CPL 203.panta ceturtā daļa paredz pušu tiesības pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā celt tiesā prasību par maksājumu apmēra grozījumiem, ja

mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra noteikšanu.

Tiesa atzīst, ka uzturlīdzekļi piedzenami no 2015.gada 1.oktobra un līdz bērna pilngadībai, kā to lūdz Prasītāja.

CPL 205.panta pirmās daļas 1.punkts paredz, ka pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa spriedumā var noteikt, ka pilnīgi vai noteiktā daļā

nekavējoties izpildāmi spriedumi- par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam.

Prasītāja izteikusi lūgumu noteikt sprieduma nekavējošu izpildi. Tiesa uzskata, ka lūgums ir pamatots un ir nosakāms, ka spriedums par

uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam izpildāms nekavējoties, jo bērna intereses ir prioritāras.

Tiesa atzīst, ka Prasītājas lūgums noteikt, ka uzturlīdzekļu maksājumi veicami līdz katra mēneša 25.datumam ir noraidāms, jo CPL normas, kas

nosaka sprieduma saturu, neparedz, ka tiesai, piedzenot no atbildētāja prasītāja labā periodiskus maksājumus, būtu jānosaka katra periodiskā

maksājuma veikšanas datums, tiesa nosaka maksājumu veikšanas periodus, proti, kas šajā gadījumā ir- katru mēnesi.

CPL 33.pants nosaka, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. CPL 39.panta pirmās

daļas 5.punkts nosaka, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un

tulkošanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar CPL 35.panta pirmās daļas 3.punktu prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir maksājumu kopsumma par vienu

gadu.

Maksājumu kopsumma par vienu gadu ir 1800 euro (150 euro reiz 12 mēneši). Valsts nodeva ir 270 euro (CPL 34.panta pirmās daļas pirmā

punkta „a” apakšpunkts – 15% no 1800 euro).

Saskaņā ar CPL 43.panta pirmās daļas 3.punktu Prasītāja ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu. CPL

42.panta pirmā daļa paredz, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos

proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Tiesai tiesas izdevumi valsts labā ir jāpiedzen, atbilstoši tiesību normās noteiktajam tiesas izdevumu piedziņas principam.

Konkrētajā gadījumā, neskatoties uz to, ka pušu starpā nebija strīda par uzturlīdzekļu summu 120 euro mēnesī, tiesai valsts nodeva ir jāpiedzen

proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Tiesa atzīst, ka no Atbildētāja par labu valstij piedzenami tiesas izdevumi- valsts nodeva par prasību par uzturlīdzekļu piedziņu 270 euro un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanu Atbildētājam un paziņojumu nosūtīšanu pusēm 5,71 euro.

Pamatojoties uz CPL 42., 74., 93., 189., 193., 199., 204.1, 205., 250.26 pantu, tiesa

n o s p r i e d a :

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus sākot no 2015.gada

1.oktobra bērna /pers. D/, dzimis /datums/, personas kods /personas kods/, uzturam 150 euro (viens simts četrdesmit eiro) mēnesī, bet ne mazāk kā

25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās darba algas mēnesī līdz bērna 7 gadu vecumam, bet no bērna 7 gadu vecuma ne mazāk kā 30%

apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas mēnesī, līdz bērna pilngadībai.

Noteikt, ka spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.

Noraidīt prasību daļā par uzturlīdzekļu apmēra noteikšanu virs 150 euro mēnesī.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus- valsts nodevu 270 euro (divi simti septiņdesmit eiro), ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,71 euro (pieci eiro 71 cents). Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma par tiesas izdevumu piedziņu labprātīgai

izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Valsts nodeva iemaksājama: saņēmējs: Valsts kase; NMR 90000050138; Konta Nr.LV55TREL1060190911200; BIC kods TRELLV22; Valsts

nodeva, norādot maksājuma mērķī ziņas lietas identificēšanai, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami: saņēmējs: Tiesu administrācija

Mūkusalas iela 41b, Rīga; NMR 90001672316; ar PVN apliekamās personas Nr. LV90001672316; saņēmēja iestāde: Valsts kase BIC kods

TRELLV 22; Konta Nr. LV51TREL2190458019000; maksājuma mērķis- 21499, norādot ziņas lietas identificēšanai. Maksājumus apliecinoši

dokumenti sprieduma labprātīgas izpildes termiņā iesniedzami Bauskas rajona tiesas kancelejā, pretējā gadījumā tiesa nodos spriedumu par tiesas

izdevumu piedziņu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas datuma- 2015.gada 9.oktobra,

apelācijas sūdzību iesniedzot Bauskas rajona tiesā.

Tiesnese I.Tikuma