Legislator Case Law & Legislation
C30572311 / CA-0633-17 AI generated

Insurance claim dismissed because plaintiff failed to prove defendant's liability for water damage. The court ruled that without establishing the liable party, no damages can be awarded.

Case Number C30572311 / CA-0633-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Court of Appeal dismissed Seesam Insurance's claim against an individual for water damage compensation. The plaintiff argued the defendant was liable, but the defendant contended that the insurance adjuster made assumptions without inspecting the property. The court held that the plaintiff failed to prove the defendant's unjustified action, which is a prerequisite for liability.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 1635., 1775., 1779. panti; Civilprocesa likuma 1., 24., 26., 34., 41., 93., 127., 128., 129. panti: To establish a claim for damages, the court must find that the defendant's unjustified action caused the loss; without proving liability, the claim is dismissed.

Keywords

AI generated
insurance claim dismissal water damage liability unjustified action prerequisite conditions burden of proof damages compensation civil procedure law

Cited Legislation

AI generated
1998. gada 30. jūnija likums 'Par apdrošināšanas līgumu' 40. panta 1. daļa
1995. gada 29. septembra likums 'Par dzīvokļa īpašumu' 12., 15. pants
Civillikums 1635., 1775., 1779. pants
Civilprocesa likums 1., 24., 26., 34., 41., 93., 127., 128., 129. pants
Civilprocesa likums 41. pants 1. daļa
Civilprocesa likums 42. pants 2. daļa
Civilprocesa likums 204.1. pants
Civilprocesa likums 430., 432., 433., 434. pants

Cited Case Law

AI generated
Augstākās tiesas Senāta 2013. gada 11. marta spriedums lietā Nr. SKC–83/2013
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C30572311

Lietas arhīva Nr. CA-0633-17/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 24.maijā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja Skaidrīte Buivide,

tiesneši M.Zelmene, Mārtiņš Sviķis,

ar tiesas sēdes sekretāri Gundegu Miķelsoni,

piedaloties prasītājas Seesam Insurance AS Latvijas filiāles pilnvarotajai pārstāvei /pers. F/,

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34, izskatīja civillietu Seesam Insurance AS Latvijas filiāles prasībā pret /pers. G/ par zaudējumu atlīdzības

piedziņu sakarā ar /pers. G/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2012.gada 21.maija spriedumu.

Civillietu tiesas kolēģija, noklausījusies tiesneses S.Buivides ziņojumu,

konstatēja:

Seesam Insurance AS Latvijas filiāle (pirms reorganizācijas – pārrobežu apvienošanas AAS ’’Seesam Latvia’’) (turpmāk – prasītāja) 2011.gada

18.aprīlī vērsusies tiesā ar prasību pret /pers. G/ (turpmāk – atbildētājs) par zaudējumu piedziņu, kur, pamatojoties uz 1998.gada 30.jūnija likuma ’’Par

apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu, Latvijas Republikas 1995.gada 29.septembra likuma ’’Par dzīvokļa īpašumu” 12., 15.pantu, Civillikuma

1635., 1775., 1779.pantu, Civilprocesa likuma 1., 24., 26., 34., 41., 93., 127., 128., 129.pantu lūgts piedzīt no /pers. G/ par labu prasītājai zaudējumus

LVL 511,70, valsts nodevu LVL 76,76 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus LVL 3,30 apmērā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2010.gada 29.jūlijā prasītājs saņēma /pers. I/ apdrošināšanas atlīdzības prasības pieteikumu par to, ka 2010.gada

27.-28.jūlijā, ūdens noplūdes rezultātā, tika sabojāta telpu apdare dzīvoklim /adrese/, kas apdrošināts AAS “Seesam Latvia”. Par minēto faktu

2010.gada 29.jūlijā SIA “Juglas nami” sastādīja aktu, kurā norādīts, ka ūdens noplūde notikusi no dzīvokļa Nr.27. Dzīvokļa Nr.27 īpašnieks ir atbildīgs

par nodarītajiem bojājumiem. /pers. I/ izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība LVL 511,70 apmērā.

2011.gada 19.maijā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kur norādīts, ka atbildētājs prasību neatzīst. Prasītājs, atsaucoties uz likuma ’’Par

apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu, nav ievērojis tajā esošo nosacījumu, proti, apdrošinātājam ir tiesības prasīt atlīdzināt zaudējumus ir tikai pret

personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem. Neviens no SIA “Juglas Nami” pārstāvjiem nav ieradies ne 2010.gada 27.jūlijā, ne vēlāk arī minētā akta

sastādīšanas dienā un nav apsekojis atbildētāja īpašumā esošo dzīvokli, lai varētu būt pamats izdarīt secinājumus, ka noplūdes iemesls varētu būt dzīvokļa

/adrese/vannas slikta hidroizolācija. SIA ’’Juglas Nami” izdarītie secinājumi, neapsekojot atbildētāja dzīvokli, ir tikai pieņēmumi par iespējamo ūdens

noplūdes iemeslu. Neviens nav konstatējis konkrētas personas atbildību par nodarītajiem zaudējumiem, lietā nav nodibināti prasības apmierināšanai

nepieciešamie priekšnoteikumi.

Arī prasības apmērs nav pierādīts, zaudējumu atlīdzības summa izmaksāta abpusēji vienojoties, pretēji likuma ’’Par apdrošināšanas līgumu”

35.pantā nostiprinātajam kompensācijas principam. Zaudējums novērtēts, pusēm vienojoties, un ievērojami pārsniedz nepieciešamo remontdarbu

apjomu, kā tas norādīts SIA ’’Juglas Nami” aktā un ir nepamatots.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2012.gada 21.maija spriedumu prasība apmierināta, piedzenot no /pers. G/ par labu Seesam

Insurance AS Latvijas filiālei zaudējumus LVL 511,70, valsts nodevu LVL 76,76, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus LVL 3,30, kopā LVL 591,76.

Pirmās instances tiesas spriedums pamatots ar tālāk norādīto argumentāciju.

1995.gada 29.septembra likuma ’’Par dzīvokļa īpašumu”, kas bija spēkā zaudējumu rašanās brīdī, 15.pants paredz, ka dzīvokļa īpašnieks par

zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai, ja tāda ir nodibināta, un nekustamā īpašuma bojāšanu atbild

civiltiesiskajā, sabiedrības statūtos vai savstarpējā līgumā noteiktajā kārtībā.

Lietā nav strīda par to, ka /pers. G/ šobrīd ir un arī laika periodā no 2010.gada 26.jūlija līdz 2010.gada 29.jūlijam bija dzīvokļa Nr.27, kas atrodas

/adrese/, īpašnieks.

Citējot Civillikuma 1635., 1770., 1775., 1779.pantu, tiesību teorijā atzīto, konstatēts, ka prasītāja cēlusi prasību par zaudējumu piedziņu, kas tai

radušies sakarā ar /pers. I/ izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību LVL 511,70 apmērā. SIA ’’Juglas nami’’ komisija 2010.gada 29.jūlija aktā par dzīvokļa

Nr.23, /adrese/ saliešanu konstatēja, ka tā notikusi vannas sliktas hidroizolācijas dēļ un, ka remontdarbi ir jāveic uz dzīvokļa Nr.27 rēķina.

Tiesai nav pamata apšaubīt 2010.gada 29.jūlija aktā fiksētos apstākļus un izdarīto secinājumu, jo minētais akts nav apstrīdēts, kā arī atbildētājs nav

iesniedzis lietā pierādījumus, kas dotu pamatu apšaubīt aktā norādīto. Nama apsaimniekotājs atzīstams par kompetentu iestādi, kuras darbinieki spēj

izdarīt secinājumu par ūdens noplūdē atbildīgo personu, tādējādi atbildētājs ir atbildīgs par prasītājai nodarītajiem zaudējumiem.

Atbildētāja arguments par to, ka, neapsekojot viņam piederošo dzīvokli, nav iespējams viennozīmīgi izdarīt secinājumu par to, ka noplūdes iemesls

ir viņa dzīvokļa vannas slikta hidroizolācija, nav pamatots, jo neviens normatīvais akts neparedz obligātu vainīgās personas dzīvokļa apsekošanu šādā

gadījumā. Turklāt, pastāvot dažādiem apstākļiem, tas var būt vai nu apgrūtinoši, vai pat neiespējami. Savukārt pierādījumi tam, ka laika periodā no

2010.gada 26.jūlija līdz 2010.gada 29.jūlijam dzīvojamā mājā notikusi kopējo komunikāciju avārija vai remonts un, ka, līdz ar to, zaudējumi varēja

rasties no kopējām komunikācijām, nav iesniegti.

Aktā ir konkrēti norādīts, ka dzīvokļa Nr.23 saliešana ir notikusi vannas sliktas hidroizolācijas dēļ un, ka remontdarbi jāveic uz dzīvokļa Nr.27

rēķina, tādējādi par nepamatotu atzīts atbildētāja viedoklis par to, ka akts izslēdzams no pierādījumu klāsta.

2009.gada 3.novembrī /pers. I/, apdrošinājusi dzīvokli, kas atrodas /adrese/, laika periodā no 2009.gada 24.novembra, plkst. 00.00 līdz

2010.gada 23.novembrim, plkst. 24.00. 2010.gada 29.jūlijā /pers. I/ iesniedza prasītājai apdrošināšanas atlīdzības prasības pieteikumu, norādot

bojājumus un to, ka pēc apsaimniekotāja uzskatiem, vainīgi ir augšstāva kaimiņi. Aptuvenais zaudējuma apmērs LVL 500-700 atkarībā no tā, vai ir

bojātas virtuves mēbeles. Faktu, ka dzīvoklim nodarīti zaudējumi apliecina arī pievienotās fotogrāfijas.

2010.gada 20.augustā Seesam Insurance AS Latvijas filiāles, Allied Irish Banks p.l.c. Latvijas filiāle un /pers. I/ noslēdza zaudējuma noregulēšanas

protokolu par applūšanas rezultātā 2010.gada 26.jūlijā, nodarītiem zaudējumiem dzīvoklī Nr.23, kas atrodas /adrese/, vienojās par to, ka

apdrošināšanas atlīdzība sastāda LVL 611,70, no kuras atrēķināts pašrisks LVL 100 apmērā. Līdz ar to apdrošināšanas atlīdzība sastāda LVL 511,70,

kas 2010.gada 23.augustā pārskaitīta /pers. I/.

Par nepierādītu atzīts atbildētāja norādītais par to, ka faktiskais zaudējumu apmērs, ko /pers. I/ minēja atbildētājam, ir LVL 150, jo bez atbildētāja

paskaidrojumiem to neapstiprina neviens no lietā iesniegtajiem pierādījumiem. Tāpat arī konkrētajā gadījumā nav piemērojami 2006.gada 19.decembra

Ministru kabineta noteikumu Nr.1014, uz kuriem savos paskaidrojumos atsaucas atbildētājs, jo minēto noteikumu 2.punktā ir noteikts, ka tos piemēro to

būvju būvizmaksu noteikšanai, uz kuru pasūtītājiem attiecas Publisko iepirkumu likums vai likums “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju

vajadzībām”.

Veicot remontu, nav nodalāma kāda griestu vai sienas daļa un, līdz ar to, nepieciešamība veikt remontdarbus, piemēram, visā griestu platībā vai

attiecībā uz visu noflīzēto kvadratūru.

Lietā nav strīda par to, ka gan dzīvokļa Nr.23 īpašniece /pers. I/, kas pati sastādījusi remontdarbu tāmi, gan arī atbildētāja iesniegtās tāmes

izstrādātājs /pers. M/ nav sertificēti būveksperti. Taču tiesa ņem vērā to, ka no 2010.gada 9.augusta remonta tāmes izriet, ka apdrošinātājs ir vērtējis

zaudējumu aprēķinu un veicis tajā korekcijas, atrēķinot ne tikai polisē noteikto pašrisku, bet arī pievienotās vērtības nodokli. Par pierādītu atzīts nodarīto

zaudējumu apmērs, savukārt atbildētāja viedoklis par to, ka apdrošināšanas atlīdzība noteikta pusēm savstarpēji vienojoties, neievērojot kompensācijas

principu, atzīts par nepamatotu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai no atbildētāja prasītājas labā piedzīta valsts nodeva LVL 76,76 un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi LVL 3,30 apmērā.

Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu 2012.gada 19.jūnijā iesniedzis /pers. G/, pārsūdzot spriedumu pilnā apjomā.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka lietā nav konstatējami priekšnoteikumi zaudējumu atlīdzināšanai. Atbildētāja īpašums nav ticis apsekots, lai izdarītu

secinājumus par noplūdes avotu. Namu apsaimniekotāja akts sastādīts citā dzīvoklī, tas nesatur atbildētāja attieksmi pret aktā fiksēto, turklāt atbildētājam

nav pamata apstrīdēt faktus, ar kuriem viņš nav iepazīstināts. Šajā aktā fiksētā informācija balstīta uz pieņēmumiem, tas izslēdzams no pierādījumiem un

nav atzīstams par pierādīšanas līdzekli, kas pierādītu atbildētāja vainu zaudējumu nodarīšanā. Ūdens noplūde nav radusies no atbildētāja dzīvokļa, nav

informācijas, no kurienes, spriežot pēc bojājumiem, jau ilgstoši ūdens sūcies. Tāpat nav apsekoti pārējie augšējā stāva dzīvokļi, no kuriem, iespējams, arī

varēja notikt noplūde. Akts sastādīts vienpusēji, cietušā interesēs. Arī pati prasītāja izmanto eksperta /pers. M/ pakalpojumus, viņš norādījis, ka

zaudējumi nepārsniedz LVL 146,79.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2013.gada 25.septembra spriedumu prasība apmierināta, piedzenot no /pers. G/ par labu Seesam

Insurance AS Latvijas filiālei zaudējumus LVL 511,70, valsts nodevu LVL 76,76, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus LVL 3,30, kopā LVL 591,76 ,

savukārt par labu valstij – ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus LVL 6,54 apmērā.

Kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu 2013.gada 5.novembrī iesniedza /pers. G/, pārsūdzot to pilnā apjomā.

Ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 20.oktobra spriedumu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas

2013.gada 25.septembra spriedums atcelts un lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesai. Kasācijas instances tiesa norādījusi, ka lietā

vispār nav skaidrots, kāpēc dzīvokļa Nr.23 ūdens noplūdes cēloņa atklāšanā nav iesaistīts atbildētājs kā dzīvokļa Nr.27 īpašnieks, kas ir neapšaubāmi

ieinteresēta persona jautājuma noskaidrošanā par apakšējā dzīvokļa applūšanas apstākļiem, kāpēc viņš nav bijis uzaicināts apsekot applūdušo dzīvokli

un kāpēc akta sastādītāji nav centušies apsekot viņam piederošo vannu, ja tā atbilstoši viņu slēdzienam ir bijusi par ūdens noplūdes iemeslu. Tiesa nav

novērtējusi, vai SIA „Juglas nami” divu uzraudzības tehniķu un remontstrādnieka sastādītajā aktā bez fakta par dzīvokļa Nr. 23 applūšanu, ņemot vērā šā

akta sastādīšanas apstākļus, ir apliecināts arī tajā norādītais applūšanas cēlonis. Tiesas atziņa, ka prasītāja ir pierādījusi prettiesiski vainojamu darbību no

atbildētāja puses un cēlonisko sakaru starp zaudējumu esamību un atbildētāja rīcību, ir tikai tiesas deklaratīvs apgalvojums un tas neapstiprinās ar

pierādījumiem par atbildētāja vainu. Savu spriedumu balstot uz appludinātā dzīvokļa īpašnieces sastādītās tāmes pamata, uzdodot to par apdrošinātāja

izvērtētu tāmi, par kuras objektivitāti tiesai šaubas neradās, un tai pretstatot atbildētāja iesniegto tāmi, uzskatot to par „speciālista subjektīvu viedokli”,

kurai vērtējums vispār nav dots, tiesa ir pieļāvusi pušu līdztiesības un sacīkstes principa, kā arī Civilprocesa likuma 97.panta pārkāpumu.

Prasītājas Seesam Insurance AS Latvijas filiāles pilnvarotā pārstāve /pers. F/ apelācijas instances tiesas sēdē prasību uzturēja un apelācijas sūdzību

neatzina saskaņā ar prasības pieteikumā norādītajiem argumentiem. Norādīja, ka nav iespējams paskaidrot, kādēļ dzīvokļa Nr.23 ūdens noplūdes cēloņa

atklāšanā nav iesaistīts atbildētājs kā dzīvokļa Nr.27 īpašnieks, pieļaujot, ka viņš nebija mājās vai neatvēra durvis. Uzsvēra, ka apsekošanas aktu

sastādījušas kompetentas personas, pēc izslēgšanas metodes nosakot dzīvokli, no kura noplūde notikusi.

Atbildētājs /pers. G/ uz apelācijas instances tiesas sēdi nebija ieradies. Civillietu tiesas kolēģijā 2017.gada 3.maijā saņemts/pers.G/ iesniegums ar

lūgumu lietu izskatīt viņa prombūtnē. Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā noteiktos apstākļus lietas izskatīšanas atlikšanai, Civillietu tiesas

kolēģija atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētāja /pers. G/ klātbūtnes.

Motīvu daļa.

Noklausījusies prasītājas pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē un pārbaudījusi apelācijas sūdzības motīvus kopsakarā ar rakstveida

pierādījumiem, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka Seesam Insurance AS Latvijas filiāles prasība pret /pers. G/ par zaudējumu atlīdzības piedziņu nav

pamatota un ir noraidāma tālāk norādīto apsvērumu dēļ.

Civillietu tiesu kolēģija vadās no Civilprocesa likuma 426.panta pirmās daļas, ka apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar

apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.

Lai gan atbildētājs spriedumu pārsūdzējis pilnā apjomā, tomēr apelācijas sūdzībā netiek apstrīdēts pirmās instances tiesas lietā nodibinātais, ka

/pers. G/ ir nekustamā īpašuma /adrese A/, īpašnieks. 2009.gada 3.novembrī starp AAS „Seesam Latvia” un /pers. I/ parakstīta Privātpersonu īpašuma

un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise, apdrošinot dzīvokli, kas atrodas /adrese/, uz laika periodu no 2009.gada 24.novembra līdz 2010.gada

23.novembrim. 2010.gada 29.jūlijā /pers. I/ iesniedza prasītājai apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu, norādot, ka laika periodā no 2010.gada 26.jūlija

līdz 2010.gada 28.jūlijam dzīvoklim /adrese/, tika nopludināti vannas istabas griesti un siena. 2010.gada 20.augustā starp prasītāju, Allied Irish Banks

p.l.c. Latvijas filiāli un /pers. I/ parakstīts zaudējumu noregulēšanas protokols, kurā puses vienojušās par to, ka apdrošināšanas atlīdzība ir Ls 611,70

apmērā, no kā atrēķināts pašrisks Ls 100,00 apmērā. Prasītāja 2010.gada 23.augustā pārskaitījusi /pers. I/ apdrošināšanas atlīdzību Ls 511,70 apmērā.

SIA „Juglas nami” komisijas trīs cilvēku sastāvā 2010.gada 29.jūlija aktā norādīts, ka dzīvokļa Nr.23 saliešana notikusi vannas slikts hidorizolācijas dēļ

un remontdarbus ir jāveic uz dzīvokļa Nr.27 rēķina.

Minētie fakti atbilst lietas materiāliem un saskaņā ar Civilprocesa likuma 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesai tie nav jāpārbauda.

Izskatot strīdus jautājumu par zaudējumu piedziņu, apelācijas instances tiesa vadās pēc tiesību teorijā atzītā, ka zaudējumu atlīdzības pienākums

iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi trīs priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos

ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību (skat.

K.Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. – Rīga: tiesu namu aģentūra, 2006, 209.lpp.).

Civilprocesa 190.panta otrās daļas pirmais teikums noteic, ka tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Prasībā norādīts, ka /pers. G/ ir atbildīgs par dzīvokļa īpašumam /adrese/ ūdens nodarītajiem bojājumiem 2010.gada 27.-28.jūlijā. Minēto

apgalvojumu prasītāja pamatojusi ar nama apsaimniekotāja SIA „Juglas nami” divu uzraudzības tehniķu un remontstrādnieka sastādīto aktu, par ūdens

noplūdes cēloni atzīstot virs dzīvokļa Nr.23 esošā dzīvokļa Nr.27 „vannas sliktu hidroizolāciju”.

Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka minētajā aktā nav nekādas atzīmes par to, ka apsekots /pers. G/ piederošais dzīvoklis. Prasītāja nav

pierādījusi, ka pastāvēja apstākļi, kuru dēļ atbildētāja dzīvokļa apsekošana objektīvi nebija iespējama un šādus apstākļus tiesa nav arī nodibinājusi.

Atbildētājs prasītājas norādīto ūdens noplūdes iemeslu – vannas hidroizolācijas bojājumu viņa dzīvokļa īpašumā – noliedz. Pierādījumi, kas apstiprinātu

2010.gada 29.jūlija aktā norādītās ziņas par ūdens noplūdes iemeslu, lietas materiālos nav atrodami.

Pastāvot šādiem apstākļiem un ņemot vērā kasācijas instances tiesas izteiktos secinājumus izskatāmajā lietā, pirmās instances tiesas secinājumu, ka

atbildētājs, būdams dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu mājā, nav izpildījis pienākumu nodrošināt savā dzīvoklī esošo atsevišķā īpašuma elementu

apsekošanu un uzturēšanu tādā stāvoklī, kas izslēgtu ūdens noplūdi uz citu dzīvokli, ir nepietiekami pamatot vien uz pieļāvumu par ūdens noplūdes

iemeslu.

Līdz ar to tiesas atzinums, ka konstatējama atbildētāja vainojama rīcība, kas ir cēloniskā sakarā ar nodarītajiem zaudējumiem, izdarīts vispusīgi un

pilnīgi nenoskaidrojot lietas apstākļus.

Atbilstoši Civilprocesa likumā nostiprinātajam pierādīšanas pienākuma sadalījumam, katrai pusei ir pienākums iesniegt pierādījumus par tiem

apstākļiem uz kuriem tā pamatojas. Ja prasītāja pamato savu prasību ar apstākli, ka atbildētājs ir atbildīgs par zaudējumu nodarīšanu, tad tieši prasītājai ir

pienākums pierādīt prasības pamatu - t.i. iesniegt tiesai ticamus pierādījumus par to, ka ir iestājušies visi priekšnoteikumi zaudējumu atlīdzības piedziņai

no atbildētāja.

Secīgi, ja prasītāja iesniedz tiesai mazticamu vai nepārliecinošu pierādījumu, tad šis apstāklis nepārnes pierādīšanas pienākumu uz atbildētāju, jo

atbildētāja pienākums pierādīt savas ierunas uz prasību iestājas tikai pēc tam, kad prasītāja ir pierādījusi apstākļus, kas veido prasības pamatu.

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos argumentus un apstākli, ka prasītāja nav pierādījusi celtās prasības pamatotību, apelācijas instances tiesa atzīst, ka

lietā nav pierādīts fakts, ka dzīvokļa Nr./adrese/, nopludināšana notikusi atbildētāja neattaisnojamās darbības rezultātā.

Civillietu tiesas kolēģija vadās no juridiskajā doktrīnā norādītā pienākuma konstatēt zaudējumu atlīdzības pienākuma pamatus, proti, prettiesiska

vainojama rīcība, kaitējuma esamība, cēloniskais sakars starp prettiesisko rīcību un kaitējumu. Judikatūrā pausts viedoklis, ka, lai apmierinātu prasību par

zaudējumu atlīdzināšanu, tiesai jākonstatē, ka vienlaikus pastāv visi minētie priekšnoteikumi (sk. Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 11.marta

spriedumu lietā Nr.SKC–83/2013).

Ņemot vērā, ka lietā nav pierādīta atbildētāja neattaisnojama darbība, nekonstatējot vienu no zaudējumu atlīdzināšanas pamatiem, apelācijas

instances tiesa nevērtē pārējos zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumus, jo tie ir kulmulatīvi. Attiecīgi bez ievērības atstājami argumenti attiecībā uz

zaudējumu apmēru un to apmēru pamatojošiem pierādījumiem, jo prasība noraidāma sakarā ar apstākli, ka nav konstatējama atbildētāja neattaisnojama

darbība.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Ievērojot minēto, noraidot prasību, no Seesam Insurance AS Latvijas filiāles par labu /pers. G/ piedzenama atbildētāja samaksātā valsts nodeva

par apelācijas sūdzības iesniegšanu 76,76 LVL jeb 109,22 EUR (lietas lapa Nr.62).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, ja prasību noraida, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītājas

valsts ienākumos. Līdz ar to, no prasītājas par labu valstij piespriežami iepriekš nesamaksātie tiesas izdevumi – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, tas

ir, ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 12,15 EUR, ko veido starpība starp prasītājas samaksātajiem

4,70 EUR (lietas lapa Nr.7) un faktiskajiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 16,85 EUR (lietas lapas Nr.167-171).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu prasītājai nosakāms labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Vadoties no Civilprocesa likuma 430., 432., 433., 434.panta, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda:

Seesam Insurance AS Latvijas filiāles prasību pret /pers. G/ par zaudējumu atlīdzības piedziņu noraidīt.

Piedzīt no Seesam Insurance AS Latvijas filiāles, reģistrācijas Nr.40103475609, par labu /pers. G/, personas kods /personas kods/, valsts

nodevu 109,22 EUR (viens simts deviņi euro un 22 centi).

Piedzīt no Seesam Insurance AS Latvijas filiāles, reģistrācijas Nr.40103475609, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 12,15

EUR (divpadsmit euro un 15 centi), kas iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316,

saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: civillieta Nr. C30572311.

Noteikt Seesam Insurance AS Latvijas filiāles, reģistrācijas Nr.40103475609, termiņu tiesas sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas, iesniedzot Rīgas apgabaltiesā samaksu apliecinošu dokumentu par valsts labā piedzīto tiesas izdevumu samaksu.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas

apgabaltiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2017.gada 24.maijā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (personiskais paraksts) S.Buivide

Tiesneši (personiskais paraksts) M.Zelmene

(personiskais paraksts) M.Sviķis