Insurance claim dismissed because plaintiff failed to prove defendant's liability for water damage. The court ruled that without establishing the liable party, no damages can be awarded.
Legislator summary
AI generatedThe Court of Appeal dismissed Seesam Insurance's claim against an individual for water damage compensation. The plaintiff argued the defendant was liable, but the defendant contended that the insurance adjuster made assumptions without inspecting the property. The court held that the plaintiff failed to prove the defendant's unjustified action, which is a prerequisite for liability.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 1635., 1775., 1779. panti; Civilprocesa likuma 1., 24., 26., 34., 41., 93., 127., 128., 129. panti: To establish a claim for damages, the court must find that the defendant's unjustified action caused the loss; without proving liability, the claim is dismissed.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C30572311
Lietas arhīva Nr. CA-0633-17/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2017.gada 24.maijā
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja Skaidrīte Buivide,
tiesneši M.Zelmene, Mārtiņš Sviķis,
ar tiesas sēdes sekretāri Gundegu Miķelsoni,
piedaloties prasītājas Seesam Insurance AS Latvijas filiāles pilnvarotajai pārstāvei /pers. F/,
atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34, izskatīja civillietu Seesam Insurance AS Latvijas filiāles prasībā pret /pers. G/ par zaudējumu atlīdzības
piedziņu sakarā ar /pers. G/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2012.gada 21.maija spriedumu.
Civillietu tiesas kolēģija, noklausījusies tiesneses S.Buivides ziņojumu,
konstatēja:
Seesam Insurance AS Latvijas filiāle (pirms reorganizācijas – pārrobežu apvienošanas AAS ’’Seesam Latvia’’) (turpmāk – prasītāja) 2011.gada
18.aprīlī vērsusies tiesā ar prasību pret /pers. G/ (turpmāk – atbildētājs) par zaudējumu piedziņu, kur, pamatojoties uz 1998.gada 30.jūnija likuma ’’Par
apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu, Latvijas Republikas 1995.gada 29.septembra likuma ’’Par dzīvokļa īpašumu” 12., 15.pantu, Civillikuma
1635., 1775., 1779.pantu, Civilprocesa likuma 1., 24., 26., 34., 41., 93., 127., 128., 129.pantu lūgts piedzīt no /pers. G/ par labu prasītājai zaudējumus
LVL 511,70, valsts nodevu LVL 76,76 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus LVL 3,30 apmērā.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2010.gada 29.jūlijā prasītājs saņēma /pers. I/ apdrošināšanas atlīdzības prasības pieteikumu par to, ka 2010.gada
27.-28.jūlijā, ūdens noplūdes rezultātā, tika sabojāta telpu apdare dzīvoklim /adrese/, kas apdrošināts AAS “Seesam Latvia”. Par minēto faktu
2010.gada 29.jūlijā SIA “Juglas nami” sastādīja aktu, kurā norādīts, ka ūdens noplūde notikusi no dzīvokļa Nr.27. Dzīvokļa Nr.27 īpašnieks ir atbildīgs
par nodarītajiem bojājumiem. /pers. I/ izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība LVL 511,70 apmērā.
2011.gada 19.maijā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kur norādīts, ka atbildētājs prasību neatzīst. Prasītājs, atsaucoties uz likuma ’’Par
apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu, nav ievērojis tajā esošo nosacījumu, proti, apdrošinātājam ir tiesības prasīt atlīdzināt zaudējumus ir tikai pret
personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem. Neviens no SIA “Juglas Nami” pārstāvjiem nav ieradies ne 2010.gada 27.jūlijā, ne vēlāk arī minētā akta
sastādīšanas dienā un nav apsekojis atbildētāja īpašumā esošo dzīvokli, lai varētu būt pamats izdarīt secinājumus, ka noplūdes iemesls varētu būt dzīvokļa
/adrese/vannas slikta hidroizolācija. SIA ’’Juglas Nami” izdarītie secinājumi, neapsekojot atbildētāja dzīvokli, ir tikai pieņēmumi par iespējamo ūdens
noplūdes iemeslu. Neviens nav konstatējis konkrētas personas atbildību par nodarītajiem zaudējumiem, lietā nav nodibināti prasības apmierināšanai
nepieciešamie priekšnoteikumi.
Arī prasības apmērs nav pierādīts, zaudējumu atlīdzības summa izmaksāta abpusēji vienojoties, pretēji likuma ’’Par apdrošināšanas līgumu”
35.pantā nostiprinātajam kompensācijas principam. Zaudējums novērtēts, pusēm vienojoties, un ievērojami pārsniedz nepieciešamo remontdarbu
apjomu, kā tas norādīts SIA ’’Juglas Nami” aktā un ir nepamatots.
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2012.gada 21.maija spriedumu prasība apmierināta, piedzenot no /pers. G/ par labu Seesam
Insurance AS Latvijas filiālei zaudējumus LVL 511,70, valsts nodevu LVL 76,76, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus LVL 3,30, kopā LVL 591,76.
Pirmās instances tiesas spriedums pamatots ar tālāk norādīto argumentāciju.
1995.gada 29.septembra likuma ’’Par dzīvokļa īpašumu”, kas bija spēkā zaudējumu rašanās brīdī, 15.pants paredz, ka dzīvokļa īpašnieks par
zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai, ja tāda ir nodibināta, un nekustamā īpašuma bojāšanu atbild
civiltiesiskajā, sabiedrības statūtos vai savstarpējā līgumā noteiktajā kārtībā.
Lietā nav strīda par to, ka /pers. G/ šobrīd ir un arī laika periodā no 2010.gada 26.jūlija līdz 2010.gada 29.jūlijam bija dzīvokļa Nr.27, kas atrodas
/adrese/, īpašnieks.
Citējot Civillikuma 1635., 1770., 1775., 1779.pantu, tiesību teorijā atzīto, konstatēts, ka prasītāja cēlusi prasību par zaudējumu piedziņu, kas tai
radušies sakarā ar /pers. I/ izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību LVL 511,70 apmērā. SIA ’’Juglas nami’’ komisija 2010.gada 29.jūlija aktā par dzīvokļa
Nr.23, /adrese/ saliešanu konstatēja, ka tā notikusi vannas sliktas hidroizolācijas dēļ un, ka remontdarbi ir jāveic uz dzīvokļa Nr.27 rēķina.
Tiesai nav pamata apšaubīt 2010.gada 29.jūlija aktā fiksētos apstākļus un izdarīto secinājumu, jo minētais akts nav apstrīdēts, kā arī atbildētājs nav
iesniedzis lietā pierādījumus, kas dotu pamatu apšaubīt aktā norādīto. Nama apsaimniekotājs atzīstams par kompetentu iestādi, kuras darbinieki spēj
izdarīt secinājumu par ūdens noplūdē atbildīgo personu, tādējādi atbildētājs ir atbildīgs par prasītājai nodarītajiem zaudējumiem.
Atbildētāja arguments par to, ka, neapsekojot viņam piederošo dzīvokli, nav iespējams viennozīmīgi izdarīt secinājumu par to, ka noplūdes iemesls
ir viņa dzīvokļa vannas slikta hidroizolācija, nav pamatots, jo neviens normatīvais akts neparedz obligātu vainīgās personas dzīvokļa apsekošanu šādā
gadījumā. Turklāt, pastāvot dažādiem apstākļiem, tas var būt vai nu apgrūtinoši, vai pat neiespējami. Savukārt pierādījumi tam, ka laika periodā no
2010.gada 26.jūlija līdz 2010.gada 29.jūlijam dzīvojamā mājā notikusi kopējo komunikāciju avārija vai remonts un, ka, līdz ar to, zaudējumi varēja
rasties no kopējām komunikācijām, nav iesniegti.
Aktā ir konkrēti norādīts, ka dzīvokļa Nr.23 saliešana ir notikusi vannas sliktas hidroizolācijas dēļ un, ka remontdarbi jāveic uz dzīvokļa Nr.27
rēķina, tādējādi par nepamatotu atzīts atbildētāja viedoklis par to, ka akts izslēdzams no pierādījumu klāsta.
2009.gada 3.novembrī /pers. I/, apdrošinājusi dzīvokli, kas atrodas /adrese/, laika periodā no 2009.gada 24.novembra, plkst. 00.00 līdz
2010.gada 23.novembrim, plkst. 24.00. 2010.gada 29.jūlijā /pers. I/ iesniedza prasītājai apdrošināšanas atlīdzības prasības pieteikumu, norādot
bojājumus un to, ka pēc apsaimniekotāja uzskatiem, vainīgi ir augšstāva kaimiņi. Aptuvenais zaudējuma apmērs LVL 500-700 atkarībā no tā, vai ir
bojātas virtuves mēbeles. Faktu, ka dzīvoklim nodarīti zaudējumi apliecina arī pievienotās fotogrāfijas.
2010.gada 20.augustā Seesam Insurance AS Latvijas filiāles, Allied Irish Banks p.l.c. Latvijas filiāle un /pers. I/ noslēdza zaudējuma noregulēšanas
protokolu par applūšanas rezultātā 2010.gada 26.jūlijā, nodarītiem zaudējumiem dzīvoklī Nr.23, kas atrodas /adrese/, vienojās par to, ka
apdrošināšanas atlīdzība sastāda LVL 611,70, no kuras atrēķināts pašrisks LVL 100 apmērā. Līdz ar to apdrošināšanas atlīdzība sastāda LVL 511,70,
kas 2010.gada 23.augustā pārskaitīta /pers. I/.
Par nepierādītu atzīts atbildētāja norādītais par to, ka faktiskais zaudējumu apmērs, ko /pers. I/ minēja atbildētājam, ir LVL 150, jo bez atbildētāja
paskaidrojumiem to neapstiprina neviens no lietā iesniegtajiem pierādījumiem. Tāpat arī konkrētajā gadījumā nav piemērojami 2006.gada 19.decembra
Ministru kabineta noteikumu Nr.1014, uz kuriem savos paskaidrojumos atsaucas atbildētājs, jo minēto noteikumu 2.punktā ir noteikts, ka tos piemēro to
būvju būvizmaksu noteikšanai, uz kuru pasūtītājiem attiecas Publisko iepirkumu likums vai likums “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju
vajadzībām”.
Veicot remontu, nav nodalāma kāda griestu vai sienas daļa un, līdz ar to, nepieciešamība veikt remontdarbus, piemēram, visā griestu platībā vai
attiecībā uz visu noflīzēto kvadratūru.
Lietā nav strīda par to, ka gan dzīvokļa Nr.23 īpašniece /pers. I/, kas pati sastādījusi remontdarbu tāmi, gan arī atbildētāja iesniegtās tāmes
izstrādātājs /pers. M/ nav sertificēti būveksperti. Taču tiesa ņem vērā to, ka no 2010.gada 9.augusta remonta tāmes izriet, ka apdrošinātājs ir vērtējis
zaudējumu aprēķinu un veicis tajā korekcijas, atrēķinot ne tikai polisē noteikto pašrisku, bet arī pievienotās vērtības nodokli. Par pierādītu atzīts nodarīto
zaudējumu apmērs, savukārt atbildētāja viedoklis par to, ka apdrošināšanas atlīdzība noteikta pusēm savstarpēji vienojoties, neievērojot kompensācijas
principu, atzīts par nepamatotu.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai no atbildētāja prasītājas labā piedzīta valsts nodeva LVL 76,76 un ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi LVL 3,30 apmērā.
Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu 2012.gada 19.jūnijā iesniedzis /pers. G/, pārsūdzot spriedumu pilnā apjomā.
Apelācijas sūdzībā norādīts, ka lietā nav konstatējami priekšnoteikumi zaudējumu atlīdzināšanai. Atbildētāja īpašums nav ticis apsekots, lai izdarītu
secinājumus par noplūdes avotu. Namu apsaimniekotāja akts sastādīts citā dzīvoklī, tas nesatur atbildētāja attieksmi pret aktā fiksēto, turklāt atbildētājam
nav pamata apstrīdēt faktus, ar kuriem viņš nav iepazīstināts. Šajā aktā fiksētā informācija balstīta uz pieņēmumiem, tas izslēdzams no pierādījumiem un
nav atzīstams par pierādīšanas līdzekli, kas pierādītu atbildētāja vainu zaudējumu nodarīšanā. Ūdens noplūde nav radusies no atbildētāja dzīvokļa, nav
informācijas, no kurienes, spriežot pēc bojājumiem, jau ilgstoši ūdens sūcies. Tāpat nav apsekoti pārējie augšējā stāva dzīvokļi, no kuriem, iespējams, arī
varēja notikt noplūde. Akts sastādīts vienpusēji, cietušā interesēs. Arī pati prasītāja izmanto eksperta /pers. M/ pakalpojumus, viņš norādījis, ka
zaudējumi nepārsniedz LVL 146,79.
Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2013.gada 25.septembra spriedumu prasība apmierināta, piedzenot no /pers. G/ par labu Seesam
Insurance AS Latvijas filiālei zaudējumus LVL 511,70, valsts nodevu LVL 76,76, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus LVL 3,30, kopā LVL 591,76 ,
savukārt par labu valstij – ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus LVL 6,54 apmērā.
Kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu 2013.gada 5.novembrī iesniedza /pers. G/, pārsūdzot to pilnā apjomā.
Ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 20.oktobra spriedumu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas
2013.gada 25.septembra spriedums atcelts un lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesai. Kasācijas instances tiesa norādījusi, ka lietā
vispār nav skaidrots, kāpēc dzīvokļa Nr.23 ūdens noplūdes cēloņa atklāšanā nav iesaistīts atbildētājs kā dzīvokļa Nr.27 īpašnieks, kas ir neapšaubāmi
ieinteresēta persona jautājuma noskaidrošanā par apakšējā dzīvokļa applūšanas apstākļiem, kāpēc viņš nav bijis uzaicināts apsekot applūdušo dzīvokli
un kāpēc akta sastādītāji nav centušies apsekot viņam piederošo vannu, ja tā atbilstoši viņu slēdzienam ir bijusi par ūdens noplūdes iemeslu. Tiesa nav
novērtējusi, vai SIA „Juglas nami” divu uzraudzības tehniķu un remontstrādnieka sastādītajā aktā bez fakta par dzīvokļa Nr. 23 applūšanu, ņemot vērā šā
akta sastādīšanas apstākļus, ir apliecināts arī tajā norādītais applūšanas cēlonis. Tiesas atziņa, ka prasītāja ir pierādījusi prettiesiski vainojamu darbību no
atbildētāja puses un cēlonisko sakaru starp zaudējumu esamību un atbildētāja rīcību, ir tikai tiesas deklaratīvs apgalvojums un tas neapstiprinās ar
pierādījumiem par atbildētāja vainu. Savu spriedumu balstot uz appludinātā dzīvokļa īpašnieces sastādītās tāmes pamata, uzdodot to par apdrošinātāja
izvērtētu tāmi, par kuras objektivitāti tiesai šaubas neradās, un tai pretstatot atbildētāja iesniegto tāmi, uzskatot to par „speciālista subjektīvu viedokli”,
kurai vērtējums vispār nav dots, tiesa ir pieļāvusi pušu līdztiesības un sacīkstes principa, kā arī Civilprocesa likuma 97.panta pārkāpumu.
Prasītājas Seesam Insurance AS Latvijas filiāles pilnvarotā pārstāve /pers. F/ apelācijas instances tiesas sēdē prasību uzturēja un apelācijas sūdzību
neatzina saskaņā ar prasības pieteikumā norādītajiem argumentiem. Norādīja, ka nav iespējams paskaidrot, kādēļ dzīvokļa Nr.23 ūdens noplūdes cēloņa
atklāšanā nav iesaistīts atbildētājs kā dzīvokļa Nr.27 īpašnieks, pieļaujot, ka viņš nebija mājās vai neatvēra durvis. Uzsvēra, ka apsekošanas aktu
sastādījušas kompetentas personas, pēc izslēgšanas metodes nosakot dzīvokli, no kura noplūde notikusi.
Atbildētājs /pers. G/ uz apelācijas instances tiesas sēdi nebija ieradies. Civillietu tiesas kolēģijā 2017.gada 3.maijā saņemts/pers.G/ iesniegums ar
lūgumu lietu izskatīt viņa prombūtnē. Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā noteiktos apstākļus lietas izskatīšanas atlikšanai, Civillietu tiesas
kolēģija atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētāja /pers. G/ klātbūtnes.
Motīvu daļa.
Noklausījusies prasītājas pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē un pārbaudījusi apelācijas sūdzības motīvus kopsakarā ar rakstveida
pierādījumiem, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka Seesam Insurance AS Latvijas filiāles prasība pret /pers. G/ par zaudējumu atlīdzības piedziņu nav
pamatota un ir noraidāma tālāk norādīto apsvērumu dēļ.
Civillietu tiesu kolēģija vadās no Civilprocesa likuma 426.panta pirmās daļas, ka apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar
apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.
Lai gan atbildētājs spriedumu pārsūdzējis pilnā apjomā, tomēr apelācijas sūdzībā netiek apstrīdēts pirmās instances tiesas lietā nodibinātais, ka
/pers. G/ ir nekustamā īpašuma /adrese A/, īpašnieks. 2009.gada 3.novembrī starp AAS „Seesam Latvia” un /pers. I/ parakstīta Privātpersonu īpašuma
un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise, apdrošinot dzīvokli, kas atrodas /adrese/, uz laika periodu no 2009.gada 24.novembra līdz 2010.gada
23.novembrim. 2010.gada 29.jūlijā /pers. I/ iesniedza prasītājai apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu, norādot, ka laika periodā no 2010.gada 26.jūlija
līdz 2010.gada 28.jūlijam dzīvoklim /adrese/, tika nopludināti vannas istabas griesti un siena. 2010.gada 20.augustā starp prasītāju, Allied Irish Banks
p.l.c. Latvijas filiāli un /pers. I/ parakstīts zaudējumu noregulēšanas protokols, kurā puses vienojušās par to, ka apdrošināšanas atlīdzība ir Ls 611,70
apmērā, no kā atrēķināts pašrisks Ls 100,00 apmērā. Prasītāja 2010.gada 23.augustā pārskaitījusi /pers. I/ apdrošināšanas atlīdzību Ls 511,70 apmērā.
SIA „Juglas nami” komisijas trīs cilvēku sastāvā 2010.gada 29.jūlija aktā norādīts, ka dzīvokļa Nr.23 saliešana notikusi vannas slikts hidorizolācijas dēļ
un remontdarbus ir jāveic uz dzīvokļa Nr.27 rēķina.
Minētie fakti atbilst lietas materiāliem un saskaņā ar Civilprocesa likuma 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesai tie nav jāpārbauda.
Izskatot strīdus jautājumu par zaudējumu piedziņu, apelācijas instances tiesa vadās pēc tiesību teorijā atzītā, ka zaudējumu atlīdzības pienākums
iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi trīs priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos
ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību (skat.
K.Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. – Rīga: tiesu namu aģentūra, 2006, 209.lpp.).
Civilprocesa 190.panta otrās daļas pirmais teikums noteic, ka tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.
Prasībā norādīts, ka /pers. G/ ir atbildīgs par dzīvokļa īpašumam /adrese/ ūdens nodarītajiem bojājumiem 2010.gada 27.-28.jūlijā. Minēto
apgalvojumu prasītāja pamatojusi ar nama apsaimniekotāja SIA „Juglas nami” divu uzraudzības tehniķu un remontstrādnieka sastādīto aktu, par ūdens
noplūdes cēloni atzīstot virs dzīvokļa Nr.23 esošā dzīvokļa Nr.27 „vannas sliktu hidroizolāciju”.
Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka minētajā aktā nav nekādas atzīmes par to, ka apsekots /pers. G/ piederošais dzīvoklis. Prasītāja nav
pierādījusi, ka pastāvēja apstākļi, kuru dēļ atbildētāja dzīvokļa apsekošana objektīvi nebija iespējama un šādus apstākļus tiesa nav arī nodibinājusi.
Atbildētājs prasītājas norādīto ūdens noplūdes iemeslu – vannas hidroizolācijas bojājumu viņa dzīvokļa īpašumā – noliedz. Pierādījumi, kas apstiprinātu
2010.gada 29.jūlija aktā norādītās ziņas par ūdens noplūdes iemeslu, lietas materiālos nav atrodami.
Pastāvot šādiem apstākļiem un ņemot vērā kasācijas instances tiesas izteiktos secinājumus izskatāmajā lietā, pirmās instances tiesas secinājumu, ka
atbildētājs, būdams dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu mājā, nav izpildījis pienākumu nodrošināt savā dzīvoklī esošo atsevišķā īpašuma elementu
apsekošanu un uzturēšanu tādā stāvoklī, kas izslēgtu ūdens noplūdi uz citu dzīvokli, ir nepietiekami pamatot vien uz pieļāvumu par ūdens noplūdes
iemeslu.
Līdz ar to tiesas atzinums, ka konstatējama atbildētāja vainojama rīcība, kas ir cēloniskā sakarā ar nodarītajiem zaudējumiem, izdarīts vispusīgi un
pilnīgi nenoskaidrojot lietas apstākļus.
Atbilstoši Civilprocesa likumā nostiprinātajam pierādīšanas pienākuma sadalījumam, katrai pusei ir pienākums iesniegt pierādījumus par tiem
apstākļiem uz kuriem tā pamatojas. Ja prasītāja pamato savu prasību ar apstākli, ka atbildētājs ir atbildīgs par zaudējumu nodarīšanu, tad tieši prasītājai ir
pienākums pierādīt prasības pamatu - t.i. iesniegt tiesai ticamus pierādījumus par to, ka ir iestājušies visi priekšnoteikumi zaudējumu atlīdzības piedziņai
no atbildētāja.
Secīgi, ja prasītāja iesniedz tiesai mazticamu vai nepārliecinošu pierādījumu, tad šis apstāklis nepārnes pierādīšanas pienākumu uz atbildētāju, jo
atbildētāja pienākums pierādīt savas ierunas uz prasību iestājas tikai pēc tam, kad prasītāja ir pierādījusi apstākļus, kas veido prasības pamatu.
Ņemot vērā iepriekš izklāstītos argumentus un apstākli, ka prasītāja nav pierādījusi celtās prasības pamatotību, apelācijas instances tiesa atzīst, ka
lietā nav pierādīts fakts, ka dzīvokļa Nr./adrese/, nopludināšana notikusi atbildētāja neattaisnojamās darbības rezultātā.
Civillietu tiesas kolēģija vadās no juridiskajā doktrīnā norādītā pienākuma konstatēt zaudējumu atlīdzības pienākuma pamatus, proti, prettiesiska
vainojama rīcība, kaitējuma esamība, cēloniskais sakars starp prettiesisko rīcību un kaitējumu. Judikatūrā pausts viedoklis, ka, lai apmierinātu prasību par
zaudējumu atlīdzināšanu, tiesai jākonstatē, ka vienlaikus pastāv visi minētie priekšnoteikumi (sk. Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 11.marta
spriedumu lietā Nr.SKC–83/2013).
Ņemot vērā, ka lietā nav pierādīta atbildētāja neattaisnojama darbība, nekonstatējot vienu no zaudējumu atlīdzināšanas pamatiem, apelācijas
instances tiesa nevērtē pārējos zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumus, jo tie ir kulmulatīvi. Attiecīgi bez ievērības atstājami argumenti attiecībā uz
zaudējumu apmēru un to apmēru pamatojošiem pierādījumiem, jo prasība noraidāma sakarā ar apstākli, ka nav konstatējama atbildētāja neattaisnojama
darbība.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
Ievērojot minēto, noraidot prasību, no Seesam Insurance AS Latvijas filiāles par labu /pers. G/ piedzenama atbildētāja samaksātā valsts nodeva
par apelācijas sūdzības iesniegšanu 76,76 LVL jeb 109,22 EUR (lietas lapa Nr.62).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, ja prasību noraida, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītājas
valsts ienākumos. Līdz ar to, no prasītājas par labu valstij piespriežami iepriekš nesamaksātie tiesas izdevumi – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, tas
ir, ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 12,15 EUR, ko veido starpība starp prasītājas samaksātajiem
4,70 EUR (lietas lapa Nr.7) un faktiskajiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 16,85 EUR (lietas lapas Nr.167-171).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu prasītājai nosakāms labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Vadoties no Civilprocesa likuma 430., 432., 433., 434.panta, Civillietu tiesas kolēģija
nosprieda:
Seesam Insurance AS Latvijas filiāles prasību pret /pers. G/ par zaudējumu atlīdzības piedziņu noraidīt.
Piedzīt no Seesam Insurance AS Latvijas filiāles, reģistrācijas Nr.40103475609, par labu /pers. G/, personas kods /personas kods/, valsts
nodevu 109,22 EUR (viens simts deviņi euro un 22 centi).
Piedzīt no Seesam Insurance AS Latvijas filiāles, reģistrācijas Nr.40103475609, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 12,15
EUR (divpadsmit euro un 15 centi), kas iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316,
saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: civillieta Nr. C30572311.
Noteikt Seesam Insurance AS Latvijas filiāles, reģistrācijas Nr.40103475609, termiņu tiesas sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no
sprieduma spēkā stāšanās dienas, iesniedzot Rīgas apgabaltiesā samaksu apliecinošu dokumentu par valsts labā piedzīto tiesas izdevumu samaksu.
Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas
apgabaltiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2017.gada 24.maijā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja (personiskais paraksts) S.Buivide
Tiesneši (personiskais paraksts) M.Zelmene
(personiskais paraksts) M.Sviķis