Court dismissed appeal against administrative fine for building maintenance violations, upholding the penalty as justified.

Lieta Nr.1A73008719

ECLI:LV:ZRT:2019:0408.1A73008719.4.S

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2019.gada 8.aprīlī

Zemgales rajona tiesas tiesnese L.Gulbe rakstveida procesā izskatīja biedrības “/Nosaukums A/” sūdzību par Ventspils pilsētas domes

Administratīvās komisijas 2018.gada 11.decembra lēmumu Nr.D55-815/18 un

k o ns t a t ē ja :

[1.] 2018.gada 21.novembrī Ventspils pilsētas domes Būvniecības administratīvās inspekcijas vecākais inspektors – būvinspektora palīgs /pers. A/

sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr./protokola numurs/ (turpmāk – Protokols) biedrībai “/Nosaukums A/” (turpmāk – Sūdzības

iesniedzējs) par to, ka 2018.gada 21.novembrī plkst.10:54 netiek uzturētas kārtībā ēkas /adrese A/ (kadastra apz./numurs A/; /numurs B/), tādējādi

pārkāpjot Ventspils pilsētas domes 2012.gada 3.februāra saistošos noteikumu Nr.7 “Ventspils pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas

noteikumi” (turpmāk – Noteikumi) 21.2.punktu, par ko paredzēta atbildība minēto Noteikumu 38.punktā.

No Protokola redzams, ka tas sastādīts bez Sūdzības iesniedzēja klātbūtnes.

Protokols 2018.gada 26.novembrī nosūtīts uz Sūdzības iesniedzēja juridisko adresi, Protokolā norādīts administratīvā pārkāpuma lietas

izskatīšanas laiks un vieta.

[2.] Ar Ventspils pilsētas domes Administratīvās komisijas (turpmāk – Iestāde) 2018.gada 11.decembra lēmumu Nr.D55-815/18 (turpmāk –

Lēmums) Sūdzības iesniedzējam uzlikts naudas sods 100 euro apmērā.

Lēmumā norādīts, ka:

[2.1.] Ēku /adrese A/ (kadastra apzīmējums /numurs A/; /numurs B/) (turpmāk – Ēkas) šī brīža stāvoklis ir neapmierinošs, tās vizuāli bojā Ventspils

pilsētvides ainavu.

Apsekojot Ēkas, viena no kurām robežojas ar gājēju ietvi, tika konstatēts, ka: 1) Dzīvojamai mājai (kadastra apzīmējums /numurs A/) - fasādēs ir

izveidojušās plaisas, no fasādēm un skursteņa var atdalīties ķieģeļi un fasāžu apmetums, vietām tie jau ir atdalījušies, vienā vietā atdalījušos fasādes

ķieģeļu mūra fragmenta vieta ir aizpildīta ar celtniecības montāžas putām, lietusūdens novadsistēma ir bojāta, tā ir sarūsējusi, deformējusies un tai iztrūkst

posmi, fasādes krāsojums ir nolietojies, fasāde ir apzīmēta, daļa logu ir sliktā stāvoklī. Ēkas pagalma pusē starp ēkas piebūvi un ēku ir izveidojusies

ievērojama plaisa;

2) Dzīvojamai mājai (kadastra apzīmējums /numurs B/) - no fasādēm var atdalīties apmetums un atsevišķi ķieģeļi, vietām tie jau ir atdalījušies,

ārsienu mūrī ir vērojama ķieģeļu mūra šuvju erozija, fasāžu krāsojums ir nolupis, lietusūdens novadsistēma ir bojāta, tai iztrūkst posmi, daļa logu un durvis

ir sliktā stāvoklī, jumta skārda detaļas ir sarūsējušas, vietām tās iztrūkst.

Lēmumā norādīts, ka Būvniecības administrācijas inspekcijas 2018.gada 13.augusta vēstulē Nr.5-7/1-129 norādītajā termiņā nav veiktas šajā

vēstulē minētās darbības.

Lēmumā norādīts, ka Ēku šī brīža stāvoklis rada draudus apkārtējo personu dzīvībai, veselībai un mantai, draudus sabiedriskai drošībai kopumā,

kā arī vizuāli bojā Ventspils pilsētvides ainavu.

Civillikuma 1084.pantā ir noteikts būves īpašnieka pienākums, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, uzturēt savu būvi tādā stāvoklī, ka no tās nevar

rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem.

Tādejādi Iestāde konstatē, ka izdarīts Noteikumu 21.2. punktā minētais administratīvais pārkāpums, kas noteic, ka īpašniekam ir pienākums

savlaikus veikt īpašuma uzturēšanas darbus, remontdarbus – ēku un būvju fasāžu (tai skaitā logu, durvju, balkonu, lodžiju, izkārtņu), žogu (tai skaitā

vārtu, vārtiņu) renovāciju, kā arī nojaukt funkcijas zaudējušas būves vai to elementus. Noteikumu 38.punkts noteic, ka par šo noteikumu prasību

neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskām personām līdz 1400 euro.

Lēmumā norādīts, ka Iestādē saņemts Sūdzības iesniedzēja iesniegums ar lūgumu atlikt lietas izskatīšanu līdz 2019.gada septembrim, jo Ēka tiek

lēnām sakārtota, ar īpašniekiem tiek lemts par kredīta kopīgo ņemšanu un Ēkas ieķīlāšanu un remontēšanu, lūgts nelikt sodu, bet izteikt brīdinājumu.

Iestādes ieskatā lūgums par lietas atlikšanu nav apmierināms, jo Ēkas ir kopīpašums, pēc Iestādes rīcībā esošās informācijas Sūdzības iesniedzējs

nav sazinājies ar visiem kopīpašniekiem, veicis darbības Ēku bīstamības novēršanai, kā arī, ņemot vērā Ēku bīstamību, Sūdzības iesniedzēja lūgtais lietas

izskatīšanas atlikšanas termiņš nav samērīgs.

Iestāde secina, ka Sūdzības iesniedzēja darbībās saskatāmas Noteikumu 21.2.punktā minētā administratīvā pārkāpuma pazīmes, kas pierādīts ar

Protokolu un citiem lietas materiāliem, lietā nav konstatēti atbildību mīkstinoši un atbildību pastiprinoši apstākļi.

Latvijas APK 14. 1pants nosaka, ka šajā kodeksā un pašvaldību domju izdotajos saistošajos noteikumos īpaši paredzētajos gadījumos par

administratīvajiem pārkāpumiem pie atbildības ir saucamas juridiskās personas. Personas, kuras veic komercdarbību, bet nav juridiskās personas, par

administratīvajiem pārkāpumiem atbild tāpat kā juridiskās personas.

Biedrību un nodibinājumu likuma 3.pants noteic, ka biedrība un nodibinājums iegūst juridiskās personas statusu ar brīdi, kad tie ierakstīti biedrību

un nodibinājumu reģistrā. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Sūdzības iesniedzējs ir reģistrēts Biedrību un nodibinājumu reģistrā.

Piemērojot sodu, Iestāde ņem vērā, ka pārkāpumu izdarījusi juridiska persona, kurai par konkrētā pārkāpuma izdarīšanu paredzēta augstāka

sankcija, kā arī Ēku bīstamību, līdz ar to Iestādes ieskatā nav piemērojams minimālais sods.

Latvijas APK 22.pants noteic, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo

pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus

pārkāpumus, tādejādi Sudzības iesniedzējam piemērojams naudas sods.

Lēmums pamatots uz Civillikuma 1084.pantu, Biedrību un nodibinājumu likuma 3.pantu, Latvijas APK 14. 1pantu, 22.pantu, 210.pantu un

275.panta pirmās daļas 1.punktu, Noteikumu 21.2.un 38.punktu.

[3.] 2019.gada 7.janvārī Zemgales rajona tiesā saņemta Sūdzības iesniedzēja sūdzība (turpmāk – Sūdzība), kurā lūgts atcelt Lēmumu un dot laiku

visiem kopīpašniekiem fasādes sakopšanai. Sūdzībā norādīts, ka:

[3.1.] Sūdzības iesniedzējs ir apzinājis Ēku faktisko stāvokli, veic uzlabojumus, apzin visus Ēkas īpašniekus. Sakarā ar to, ka daļa īpašnieku ir

ārzemēs, nevar noorganizēt īpašnieku kopsapulci, lai izskatītu jautājumu par kopīgā kredīta ņemšanu Ēku remontam. Līdz ar to ir vajadzīgs laiks, lai

īpašnieki vienotos par turpmāku rīcību un sakārtotu visus juridiskos dokumentus;

[3.2.] Iestāde neņem vērā lūgumus, kas veicinātu Ēkas atjaunošanu, t.i., ļautu ieguldīt līdzekļus Ēkā, bet pastāvīgi visiem mājas iedzīvotājiem liek

lielus sodus (jau piekto reizi). Līdz ar to mājas iedzīvotāji praktiski krāj naudu sodu samaksai, nevis mājas rekonstrukcijai. Iestāde neļauj izmantot iespēju

norādītajos termiņos veikt Ēkas rekonstrukciju. Pirmā sapulce ar iedzīvotājiem, kurā tiks izskatīts jautājums par šīs Ēkas sakārtošanu, plānota 2019.gadā

4.janvārī. Sūdzības iesniedzējs maksā paaugstināto nekustamo īpašuma nodokli. Vairākkārtēja sodu uzlikšana uzskatāma par Iestādes iedzīvošanos uz

iedzīvotāju, kuri dzīvo Ēkā, rēķina.

Sūdzība pamatota ar Latvijas APK 279.pantu.

[4.] Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 panta pirmo daļu rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā. Rajona

(pilsētas) tiesa mutvārdu procesu nosaka pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to lūdz persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, cietušais vai

prokurors. Rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek, nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu rakstveida procesā, nolēmumu tiesa

pieņem uz lietā esošo dokumentu pamata.

Lūgumi par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā nav saņemti, tiesa nesaskata nepieciešamību noteikt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, līdz ar to

noteikta administratīvās lietas izskatīšana rakstveida procesā un, saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 panta ceturto daļu, tika noteikts termiņš paskaidrojumu

sniegšanai līdz 2019.gada 8.februārim.

Norādītajā termiņā noraidījumi, lūgumi vai pieteikumi lietā nav saņemti.

[5.] 2019.gada 11.februārī Zemgales rajona tiesā saņemts Iestādes paskaidrojums (lietas lapas 44-46), kuros norādīts, ka Sūdzība ir nepamatota

un noraidāma sekojošu apsvērumu dēļ:

[5.1.] Atbilstoši Latvijas APK 9.panta pirmajai daļai par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz

neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes

kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Latvijas APK 5.pants nosaka, ka pašvaldību domes ir tiesīgas izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu

likumā “Par pašvaldībām” noteiktajos gadījumos. Savukārt Noteikumi, kas izdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 5. un

6.punktu, nosaka kārtību, kādā kopjama Ventspils pilsētas administratīvā teritorija un uzturamas tajā esošās ēkas un būves, nodrošinot sanitāro tīrību,

teritorijas sakoptību un aizsardzību, un par to neievērošanu paredzēta administratīvā atbildība, un ir spēkā. Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām”

45.panta pirmo daļu spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskai un juridiskai personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Civillikuma 1084.pantā noteikts, ka ikvienam būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar

rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem.

Latvijas APK 8.panta pirmā daļa noteic, ka persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā

pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā. Līdz ar to arī uz Sūdzības iesniedzēju attiecas Noteikumu prasību ievērošana, un Iestādes ieskatā Sūdzības

iesniedzējs ir izdarījis administratīvo pārkāpumu un saucams pie administratīvās atbildības, par ko pieņemts motivēts Lēmums.

[5.2.] Iestādes ieskatā Sūdzībā pausts subjektīvs Sūdzības iesniedzēja viedoklis, kam nav sakara ar izdarītā pārkāpuma būtību un tā neatbilst

Latvijas APK noteiktajām prasībām attiecībā uz sūdzības saturu. Proti, Latvijas APK 280.panta pirmās daļas 4.punkts paredz, ka sūdzībā jānorāda, kā

izpaužas lēmuma nepareizība. Sūdzībā tas nav norādīts.

Turklāt, lai arī normatīvajos aktos nav dota konkrēta pašvaldības administratīvo komisiju definīcija, Latvijas APK 207.pantā noteikts, ka

pašvaldības administratīvo komisiju apstiprina attiecīgās pašvaldības dome uz savu pilnvaru laiku.

Latvijas APK 210.panta otrā daļa paredz, ka pašvaldību administratīvās komisijas izskata arī administratīvo pārkāpumu lietas par pašvaldību

saistošo noteikumu pārkāpumiem, no kā izriet, ka Iestāde ir koleģiāla lēmējinstitūcija, kas pieņem lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā saskaņā ar

normatīvajos aktos noteikto kompetenci. Līdz ar to Iestāde nevar lemt par termiņu noteikšanu Ēku sakārtošanai, bet gan izskata lietu pēc būtības par

izdarītu pārkāpumu. Lēmumā Iestāde ir motivējusi lietas izskatīšanas atlikšanas atteikumu. Cita starpā, plāni sakārtot Ēkas Iestādes ieskatā nav objektīvs

pamats lietas izskatīšanas atlikšanai, ņemot vērā to, ka pārkāpums jau bija izdarīts. Tāpat Sūdzībā norādītie apstākļi par vīziju nākotnē sakārtot Ēkas,

Iestādes ieskatā nav iemesls personas atbrīvošanai no administratīvās atbildības, jo pārkāpums jau ir ticis izdarīts.

[5.3.] Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma tiesiskās apziņas. Latvijas APK 243.1pantā noteikti pierādīšanas līdzekļi.

Tādejādi Iestāde, pieņemot Lēmumu, ir vadījusies pēc normatīvajiem aktiem un vērtējusi lietā esošos materiālus kopumā.

No Iestādes sēdes protokola Nr.D55-35/18 redzams, ka Ēku kopīpašniece nav informēta par Sūdzības iesniedzēja Sūdzībā norādītajiem

plāniem un darbībām Ēku sakārtošanas jautājumā. Arī Ventspils pilsētas domes Būvniecības administratīvās inspekcijas vecākais inspektors -

būvinspektora palīgs /pers. A/, kurš sastādījis Protokolu, sēdē ir norādījis, ka sakārtošanas darbus veikusi cita kopīpašniece, savukārt par Sūdzības

iesniedzēju šāda informācija nav sniegta.

Ņemot vērā augstākminēto, Komisijas ieskatā pārkāpums ir pierādīts ar lietas materiāliem kopumā, un Sūdzības iesniedzējs pamatoti saukts pie

administratīvās atbildības.

[5.4.] Sūdzības iesniedzējs 2018.gada 30.novembra iesniegumā “Par ēku uzlabošanu /adrese A/” norādījis, ka, viņaprāt, par samērīgu sodu būtu

uzskatāms brīdinājums, tādējādi, Iestādes ieskatā, atzīstot savu vainu. Faktiski no tā izriet, ka Sūdzība nav par Lēmuma atcelšanu, bet par soda apmēru.

Noteikumu 38.punkts nosaka, ka par šo noteikumu prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskām personām līdz 1400

euro.

Kā norādīts teorijā: “Tātad neatkarīgi no administratīvās atbildības subjekta pārkāpuma esībai ir pietiekami konstatēt attiecīgo prettiesisko rīcību

jeb administratīvā pārkāpuma sastāvā formulēto darbību vai bezdarbību. Taču ir skaidrs, ka var pastāvēt apstākļi, piemēram, nepārvarama vara, kā dēļ

soda piemērošana nebūtu taisnīga. Ja šādu vainojamību izslēdzošu apstākļu nav, tad personu par pārkāpumu var sodīt.” Tāpat norādīts, ka: “Juridiskai

personai spēja izvairīties no pārkāpuma ir atkarīga gan no tās iekšējās organizācijas, gan retos gadījumos arī no tās neatkarīgiem (nepārvaramiem)

apstākļiem. Taču, tā kā kļūdas juridiskās personas iekšējā organizācijā nav ņemamas vērā atbildības noteikšanā / (tiesību normu ievērošana nevar būt

atkarīga no juridiskās personas iekšējās organizācijas problēmām), tai paliek iespēja vien atsaukties uz objektīviem no šās personas iekšējās

organizācijas neatkarīgiem apstākļiem, kas izslēdza iespēju pārkāpumu novērst. Piemēram, daudzu pašvaldību saistošajos noteikumos ir noteikts

īpašnieka pienākums uzturēt noteiktā kārtībā savu īpašumu vai īpašumam piegulošo publiskā lietošanā esošo teritoriju. Ja zemes gabala vienīgais īpašnieks

ir fiziska persona, kura šos saistošos noteikumus nav ievērojusi (piemēram, nav nopļāvusi zāli), tad kā pietiekams vainojamību izslēdzošs apstāklis var būt

tāda slimība, kas liedz īpašumu uzkopt pašam un uzticēt to darīt citam (piemēram, ilgstoša atrašanās bezsamaņā). Savukārt, ja īpašums pieder juridiskai

personai, tad šā konkrētā pārkāpuma vainojamību izslēdzošus apstākļus pat ir grūti iedomāties.” (Danovskis E. “Juridisko personu administratjvā

atbildība Latvijā: problēmas un pilnveidošanas iespējas”. Autoru kolektīvs, Juridisko personu publiski tiesiskā atbildība: aktualitātes,

problēmas un iespējamie risinājumi. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2018, 344 lpp., 160.lpp., skat.

https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lujportal/apgads/izdevumi/2018/Jurid.pers.publiski _tiesiska_atbild.pdf).

Latvijas APK 32.panta otrā daļa nosaka, ka, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,

mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Iestādes rīcībā nav informācijas par uzsāktu maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības

procesu. No lietas materiāliem redzams, ka Ēkas rada draudus apkārtējo personu dzīvībai, veselībai un mantai, draudus sabiedriskai drošībai kopumā,

kā arī vizuāli bojā Ventspils pilsētvides ainavu.

Ņemot vērā minētos apstākļus, Iestāde ir piemērojusi naudas sodu 100 euro apmērā, kas ir 7,14% no maksimālās pieļaujamās naudas soda

summas, kas tādejādi uzskatāms par samērīgu sodu noteiktās sankcijas ietvaros.

[6.] Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzēto Lēmumu kopsakarā ar sūdzībā ietvertajiem argumentiem, tiesa atzīst, ka Lēmums

atstājams spēkā sekojošu apsvērumu dēļ:

[6.1.] Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6panta devīto daļu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, cita starpā izlemj šādus jautājumus: vai ir

noticis administratīvais pārkāpums; vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā; vai persona ir

sodāma par šo administratīvo pārkāpumu; vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību; kāds administratīvais sods piemērojams personai.

Tiesa nekonstatē Latvijas APK 289. 12 panta pirmajā daļā norādītos pamatus, lai pēc savas iniciatīvas lemtu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu un

lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai.

[6.2.] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka Sūdzības iesniedzējs ir ēku kopīpašnieks, un Ēku tehniskais stāvoklis Protokola sastādīšanas

brīdī fiksēts lietā materiālos esošajos fotoattēlos.

Lietā ir strīds par to, vai Sūdzības iesniedzējam piemērotais sods par Noteikumu 21.2.punktā minēto pārkāpumu ir likumīgs, pamatots un samērīgs.

[6.3] Latvijas APK 289. 13 panta trešā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka Iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un

pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā lēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas Iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa, izvērtējot lietā esošos pierādījumus kopumā un savstarpējā sakarībā, un ar tiem konstatētos lietas apstākļus atzīst, ka Lēmumā ietvertais

pamatojums ir pareizs – Iestāde, pieņemot Lēmumu, ir pilnīgi un vispusīgi izvērtējusi visus lietā esošos pierādījumus, pamatojoties uz kuriem, Iestāde ir

konstatējusi, ka Sūdzības iesniedzējs izdarījis Noteikumu 21.2.punktā minēto pārkāpumu un Sūdzības iesniedzējam piemērotais naudas sods ir pamatots

un samērīgs.

Tiesa atzīst, ka Iestādes Lēmumā izdarītie secinājumi balstīti uz noskaidrotiem faktiskajiem apstākļiem, pareizi un pietiekamā apjomā novērtējot

normatīvos aktus, kas attiecas uz konkrētās situācijas tiesisko regulējumu. Tiesa nekonstatē apstākļus, kas liktu apšaubīt Lēmumā izdarītos secinājumus

par Sūdzības iesniedzēja vainu Lēmumā norādītā pārkāpuma izdarīšanā. Līdz ar to tiesa pievienojas Lēmuma motivācijai un to neatkārto.

[7.] Saskaņā ar Latvijas APK 289. 12 panta otrās daļu tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no šādiem

spriedumiem: 1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraida 2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu 3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru

konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu 4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību

par administratīvo pārkāpumu.

Tādejādi, pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā ar Latvijas APK 289. 6, 289.12panta otrās daļas 1 punktu, 289.13 , 289.17 un 289.18 pantu,

tiesa

no s pri e da :

atstāt negrozītu Ventspils pilsētas domes Administratīvās komisijas 2018.gada 11.decembra lēmumu Nr.D55-815/18, bet biedrības

“/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, sūdzību noraidīt.

Spriedums sastādīts 2019.gada 8.aprīlī un pieejams Zemgales rajona tiesas kancelejā Jelgavā, Dambja ielā 12, 2019.gada 9.aprīlī.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot

apelācijas sūdzību Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese L.Gulbe