Appeal court dismisses request to re-measure land boundary using third party's cadastral plan.

NORAKSTS

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A420645610 AA43-1635-13/12

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2013.gada 21.maijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Meldere, tiesneses Dz.Amerika un L.Vīnkalna,

piedaloties pieteicējai T.L. un pieteicējas pārstāvei G.K. un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts zemes dienesta pārstāvei S.K. un E.D.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz T.L. pieteikumu par Valsts zemes dienesta 2010.gada 9.aprīļa lēmuma Nr.15- 01/11 atcelšanu, sakarā ar T.L. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 6.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts zemes dienesta Latgales reģionālās nodaļas Zemes robežu strīdu komisijas 2009.gada 14.decembra lēmumu Nr.20-10-L/80 (turpmāk – Sākotnējais lēmums) uzdots VSIA „/Nosaukums/” Rēzeknes birojam atkārtoti veikt zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ robežu atjaunošanu robežposmā ar V.S. (turpmāk – trešā persona) zemes vienību ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/, ievērojot Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumu Nr.182 „Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.182) prasības. Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, trešā persona to apstrīdēja.

Ar Valsts zemes dienesta (turpmāk – VZD) 2010.gada 9.aprīļa lēmumu (turpmāk – Lēmums) Sākotnējais lēmums atcelts, un uzlikts pienākums VSIA „/Nosaukums/” zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ robežu uzmērīt, ievērojot zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ „/Nosaukums 2/” zemes robežu plānā noteiktās zemes robežas.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, T.L. (turpmāk – pieteicēja) vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikumā norādīts, ka, atjaunojot kopīgos robežpunktus ar trešās personas zemes īpašumu, nepamatoti pārbīdīta robeža, kā rezultātā tiek būtiski samazināta pieteicējai tiesvedības ceļā piešķirtā mantojamai zemei līdzvērtīgās zemes vienības platība. Pieteicējas skatījumā ir nepieciešams veikt atkārtotu robežu atjaunošanu robežposmā ar trešās personas zemes vienību ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/, un tikai pēc tam veikt zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ robežu uzmērīšanu.

[3] VZD rakstveida paskaidrojumā tiesai pieteikumu neatzīst, norādot turpmāk minētos apsvērumus. [3.1] No Administratīvās rajona tiesas 2007.gada 31.oktobra sprieduma lietā Nr.A42308806 ir redzams, ka tiesa uzskatījusi, ka pieteicēja ir tiesīga pretendēt tieši uz zemes gabalu ar kadastra Nr./kadastra apzīmējums/ (14 ha), kas atzīstams par līdzvērtīgu mantojamai zemei. Taču VZD rīcībā nav tāda tiesas sprieduma, kam būtu pievienots kāds grafiskais pielikums. Grafiskais pielikums ir pievienots Ludzas rajona Mežvidu pagasta padomes 2007.gada 23.novembra lēmumam Nr.12, Centrālās zemes komisijas 2007.gada 17.decembra lēmumam Nr.7131 un 2008.gada 25.februāra lēmumam Nr./numurs/. [3.2] Izskatot zemes robežu strīdu, VZD atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumiem Nr.522 „Zemes robežu strīdu komisijas darba kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.522) ir vērtējis grafisko pielikumu savstarpējo atbilstību, kā arī atbilstību ar trešās personas zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ zemes robežu plānu.

VZD Lēmumā konstatēja, ka trešās personas zemes vienībai 1996.gada 15.septembrī robežas noteiktas bezstrīdus kārtībā, bet ar atkāpēm no Mežvidu pagasta zemes ierīcības projekta (projektētais zemes gabals ar Nr./numurs/). VZD Lēmumā salīdzināja trešajai personai ierādītās un zemes robežu plānā attēlotās zemes vienības robežas ar Centrālās zemes komisijas 2008.gada 25.februāra lēmumam Nr./numurs/ pievienotajā grafiskajā pielikumā attēlotajām pieteicējas zemes vienības robežām un konstatēja, ka robežu plāns un grafiskais pielikums ir savstarpēji atbilstīgi.

Līdz ar to VZD Lēmumā secināja, ka nodrošināt pieteicējas lietošanā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ uzmērīšanu iespējams, pieslēdzoties saskaņā ar zemes robežu plānu atjaunotajiem trešās personas īpašumā esošajiem zemes robežu posmiem. [3.3] Lai konstatētu robežu atjaunošanas darbu atbilstību zemes robežu plānam, VZD salīdzināja 2009.gada 23.septembrī sagatavotā zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ robežpunktu abrisā robežpunktiem Nr.1 un Nr.6 norādītos attālumus ar zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ zemes robežu plānā izmērītajiem attālumiem starp robežpunktiem un kontūru fotokartē uznestajām robežām un secināja, ka norādītie attālumi robežpunktu abrisā atbilst gan zemes robežu plānam, gan kontūru fotokartē uznestajām robežām un izmērītajiem attālumiem starp robežpunktiem.

Lai pieņemtu pamatotu lēmumu, ir nepieciešams ņemt vērā nekustamā īpašuma „/Nosaukums 2/” zemes robežu plāna izgatavošanas kārtību un attēlojamo robežu noteiktību. Zemes robežu plāns īpašumam „/Nosaukums 2/” ir izgatavots, pamatojoties uz prasībām, kuras bija noteiktas zemes robežu ierādīšanai apvidū ar VZD 1994.gada 26.maija pavēli Nr.40 apstiprinātajos Tehniskajos norādījumos zemes īpašumu (lietojumu) robežu ierādīšanai dabā (turpmāk – Tehniskie norādījumi). Būtiski ņemt vērā noteiktību, ar kādu zemes robežu plāns ir sastādīts.

Ar grafiskām metodēm noteiktas zemes vienības robežpunktus robežu plānā attēlo attiecībā pret tuvākajiem situācijas kontūru punktiem. No zemes robežu plāna nav skaidrs, attiecībā pret kuriem situācijas kontūru punktiem robežpunkti ir uznesti kontūru fotokartē un pēc tam izkopēti uz zemes robežu plāna. Konkrētās robežas atrašanās vieta ir identificējama kā līdzenā apvidū ar grafiskām metodēm noteikta robeža, līdz ar ko katra no robežpunktiem uznešanas noteiktība ir robežās līdz 3 m attiecībā pret kontūru situācijas punktiem kontūrkartē.

Tātad līnijas garumam, kas attēlots kontūru fotokartē, jau ir līdz 6 m nenoteiktība, jo katrs līnijas galapunkts ir noteikts ar 3 m noteiktību. Turklāt būtiski ņemt vērā, ka robeža ir noteikta nevis attiecībā pret citiem robežpunktiem, bet pret situācijas kontūru punktiem, kas nenodrošina iespēju viennozīmīgi iegūt tieši robežmalu garumus, jo kontūru fotokartē pastāv pašu kontūru dešifrēšanas kļūdas, kas sagroza mērus, un līdz ar to ierīkotās robežzīmes apvidū var atrasties citur. Mērot robežmalu garumu tieši kontūru fotokartē, ir iespējams izmērīt robežmalas garumu precīzāk, nekā zemes robežu plānā, jo zemes robežu plāns ir sagrozīts atkarībā no tā izgatavošanas tehnikas garantētajām precizitātes iespējām, piemēram, pavairojot zemes robežu plānu ar kopējamām iekārtām, iespējami mēru sagrozījumi vismaz līdz 0,2 mm, kas atbilst 2 m apvidū.

Turklāt izdarot mērījumus, vēl var tikt pieļauta mērīšanas kļūda, kuru iespējams raksturot ar 0,1 mm jeb 1 m apvidū. Izpildot robežmalu mērījumus, ir jāņem vērā mērlentes garantētā noteiktība. Visprecīzāk mērus var nolasīt ar mērcirkuli un transversālo (šķērs) mērogu. Analizējot šos nenoteiktības apstākļus mēros, ir būtiski ņemt vērā, ka kļūdas uzkrājas, tāpēc, nolasot robežmalu garumus zemes robežu plānos, iegūtajam mēram nenoteiktība ir augstāka par robežpunktu uznešanas noteiktību kontūru fotokartē.

Līdz ar ko ar grafiskajām metodēm noteiktā robeža, savstarpēji starp robežpunktiem mērot attālumus atklātā lauku apvidū, ir ±10 m. Augstāku robežpunktu atrašanās vietas noteiktību būtu iespējams sasniegt vienīgi, ja robežu ierādīšanas laikā būtu sastādīti robežpunktu piesaistes abrisi, kuros būtu fiksēti mēri ar centimetra noteiktību. Tā kā šādu dokumentu īpašumam „/Nosaukums 2/” nav, tad VZD Latgales reģionālās nodaļas Zemes robežu strīdu komisijai nav tehniska pamata pieņemt cita satura lēmumu, jo komisija izpildīja robežmalu mērījumus kontūru fotokartē, un iegūtie mēri garantētās noteiktības robežās (10 m) sakrita ar VSIA „/Nosaukums/” atliktajiem robežmalu garumiem apvidū, līdz ar ko ir tiesiski pamatoti uzskatīt, ka robežzīmju atjaunošana ir veikta atbilstoši zemes robežu plānam.

Robežmalas mērījumus var izpildīt īpašuma „/Nosaukums 2/” zemes robežu plānā vai arī kontūru fotokartē Nr./numurs/. [3.4] No VZD Latgales reģionālās nodaļas Zemes robežu strīdu komisijas sēdes 2009.gada 28.oktobra protokola Nr.20-09-L/50 izriet, ka mērnieks E.K. paskaidrojis, ka robežzīmes dabā tika atjaunotas atbilstoši trešās personas īpašuma „/Nosaukums 2/” zemes robežu plāniem pieļaujamās nesaistes robežās, ņemot vērā Noteikumos Nr.182 pieļautās robežpunkta savstarpējā stāvokļa atšķirības atklātā apvidū – līdz 10 m.

Līdz ar to nav pamatots pieteicējas apgalvojums, ka mērnieks sēdē norādījis, ka iemērīts par 10 m vairāk, nekā tas paredzēts zemes robežu plānā. Tāpat VZD Lēmumā izvērtēja šo apgalvojumu un no izmērīto robežmalu garumiem un apvidū atliktajiem attālumiem secināja, ka pieteicējas apgalvotais, ka mērnieks iemērījis par 10 m vairāk, neapstiprinās. Pieteicējas apgalvojums, ka nesaiste piemērojama tikai attiecībā uz dabā saglabātām robežzīmēm, nav pamatots, jo Noteikumu Nr.182 124.punktā ir noteiktas lauku apvidū instrumentāli uzmērītu un ar grafiskajām metodēm noteiktu zemes vienības robežpunktu savstarpējā stāvokļa pieļaujamās atšķirības, nevis atšķirības starp dabā saglabātām robežzīmēm. [3.5] Pieteicēja norāda, ka atbilstoši tiesas spriedumam pievienotajam grafiskajam pielikumam, viņas un trešās personas īpašuma kopējā robeža iet tieši gar trešās personas mājvietas lielajiem kokiem, kas ir nepārprotams, labi saskatāms orientieris.

VZD rīcībā nav šāds Administratīvās rajona tiesas sprieduma grafiskais pielikums, un VZD nevar secināt, ka tādam ir jābūt, jo sprieduma rezolutīvajā daļā nav norādīts uz kāda grafiskā pielikuma pievienošanu spriedumam. Taču uz sprieduma pieņemšanas brīdi, kā arī uz Ludzas rajona Mežvidu pagasta padomes 2007.gada 23.novembra lēmuma Nr.12, Centrālās zemes komisijas 2007.gada 17.decembra lēmuma Nr.7131 un 2008.gada 25.februāra lēmuma Nr./numurs/ pieņemšanas brīdi trešās personas zemes vienība jau bija uzmērīta un īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā.

Līdz ar to ne

Administratīvā rajona tiesa, ne Ludzas rajona Mežvidu pagasta padome, ne Centrāla zemes komisija ar saviem lēmumiem un grafiskajiem pielikumiem nevarēja aizskart zemesgrāmatā nostiprinātās trešās personas īpašuma tiesības. Mainīt tās varēja tikai prasības kārtībā vispārējās jurisdikcijas tiesā. Līdz ar to nav nozīmes, vai grafiskajos pielikumos pieteicējas un trešās personas zemes vienību kopējā robeža iet tieši gar lielajiem kokiem, jo pieteicējas lietojumā esošās zemes vienības robežas var tikt uzmērītas vienīgi, pieslēdzoties trešās personas jau 1996.gadā uzmērītajām robežām. VZD ieskatā lieli koki, kas attēloti grafiskajā pielikumā, nevar būt kā orientieris robežu noteikšanā. Zemes vienību kopējā robeža nosakāma, pamatojoties uz zemes robežu plānu, un citi pieteicējas apgalvojumi par robežas atrašanās vietu nav ņemami vērā.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 6.oktobra spriedumu pieteikums noraidīts. Tiesas spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem motīviem. [4.1] Tiesa spriedumā norādījusi konstatētos lietas faktiskos apstākļus. [4.2] Lietā nav strīda par Sākotnējā lēmumā konstatēto hronoloģisko faktu konstatējumu attiecībā uz pieteicējas lietošanā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ un trešās personas nekustamā īpašuma „/Nosaukums 2/” sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ noformēšanas procedūru, jo ne pieteicēja, ne trešā persona nav apstrīdējusi Sākotnējā lēmumā norādītos faktiskos apstākļus. Lietā ir strīds par to, vai ir pamats atkārtoti veikt zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ robežu atjaunošanu robežposmā ar trešās personas zemes vienību ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/, proti, vai VZD Lēmums ir tiesisks un pamatots. [4.3] Lai uzmērītu pieteicējas lietošanā esošo zemes vienību ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/, mērnieks apsekoja apvidū iepriekš noteiktos kopējos robežu posmus zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem /kadastra apzīmējums/, /kadastra apzīmējums/, /kadastra apzīmējums/, /kadastra apzīmējums/, /kadastra apzīmējums/, /kadastra apzīmējums/, /kadastra apzīmējums/, /kadastra apzīmējums/. Par zemes robežu apsekošanas un atjaunošanas rezultātiem mērnieks ir sagatavojis zemes robežu apsekošanas un atjaunošanas aktu (lietas I sējuma 70.-71.lapa), kurā konstatējis, ka robežzīmju Nr./numurs/ dabā nav, savukārt robežzīme Nr./numurs/ neatbilst robežu tehniskā stāvokļa prasībām, bet atbilst robežu plāniem. Mērnieks aktā arī norādījis, ka līdz 2009.gada 23.oktobrim jāatjauno robežzīmes Nr./numurs/ un Nr./numurs/, kā arī jāatjauno aprakumu robežpunktam Nr./numurs/. Vienlaikus mērnieks konstatējis, ka nav savstarpējas pārredzamības starp robežzīmēm Nr./numurs/, bet posmā 1 ksk -

1 ksk un 1 msk - 1 ak robeža noteikta pa novadgrāvja vidu, kas atbilst robežu plāniem. Zemes robežu apsekošanas un atjaunošanas akta iebildumu sadaļā ir norādīts, ka trešā persona nepiekrīt robežzīmes Nr./numurs/ atjaunošanai saskaņā ar zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ robežu plānu. Līdz ar to mērnieks 2009.gada 23.septembrī sagatavoja Darba pārtraukšanas aktu, kurā norādīts, ka pierobežnieks trešā persona nepiekrīt atjaunotajām robežzīmēm uz savstarpējās robežas (lietas I sējuma 72.- 74.lapa). 2009.gada 5.oktobrī VSIA „/Nosaukums/” darba pārtraukšanas aktu iesniedza Zemes robežu strīdu komisijai saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumu Nr.522 „Zemes robežu strīdu komisijas darbības kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.522) 16.punktu (lietas I sējuma 69.lapa).

Komisija ar Sākotnējo lēmumu uzdeva atkārtoti veikt zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ robežu atjaunošanu robežposmā ar trešās personas zemes vienību, ievērojot Noteikumu Nr.182 prasības. Savukārt VZD ar Lēmumu atcēla Sākotnējo lēmumu, jo neizpildās visi tiesību normās noteiktie tiesiskie apstākļi. VZD Lēmumu pamatojis ar Noteikumiem Nr.522 un Noteikumiem Nr.182. [4.4] Nekustamais īpašums „/Nosaukums 2/” sastāv no vienas zemes vienības, kā īpašnieks reģistrēta trešā persona, īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā.

Savukārt nekustamais īpašums „/Nosaukums 3/” ar kadastra Nr./kadastra numurs/ sastāv no divām zemes vienībām ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ un /kadastra numurs/, kā īpašuma lietotāja reģistrēta pieteicēja, īpašums nav reģistrēts zemesgrāmatā. Tiesa atzinusi, ka strīds, kas radies pieteicējas lietošanā esošās zemes vienības kadastrālās uzmērīšanas procesā, starp pieteicēju un trešo personu par robežzīmju izvietojuma apvidū atbilstību zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem, ir pakļauts zemes robežu strīdu komisijai. [4.5] Atbilstoši Noteikumu Nr.522 21.punktam, 24.1.apakšpunktam, 25.punktam un 27.punktam likumdevējs ir paredzējis konkrētus nosacījumus, kuriem izpildoties iestādei ir pienākums pieņemt konkrēta satura lēmumu, un tikai gadījumā, ja Noteikumos Nr.522 nav paredzēta konkrētā situācija, iestāde ir tiesīga pieņemt cita satura lēmumu. [4.6] Izvērtējot izskatāmās lietas apstākļus kopsakarā ar attiecīgo jautājumu regulējošajām tiesību normām, tiesa secinājusi, ka Lēmums ir tiesisks.

Minēto secinājumu tiesa izdarījusi, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem apsvērumiem. [4.6.1] Īpašuma „/Nosaukums 2/” zemes robežu noteikšana 1996.gada 15.septembrī bija jāveic atbilstoši Tehniskajiem norādījumiem. Apvidū ierādītās īpašuma (lietojuma) robežas atbilstoši Tehnisko norādījumu nosacījumiem tika uznestas fotokartē (dešifrētā fotoplānā) mērogā 1:10 000. Robežpunktu uznešanu uz fotoplāna veic atbilstoši Tehnisko norādījumu 6.punktam, kur 6.4.apakšpunkts paredz, ka mērnieks salīdzina kontūru fotokarti ar dabu un pārliecinās, vai situācijas kontūru elementi (grāvji, ceļi, strauti, upes, ezeru krastu līnijas u.c.), pa kuriem ierāda zemes īpašumu (lietojumu) robežas, ir pareizi nodešifrēti un iezīmēti kontūru fotokartēs. Tehnisko norādījumu 8.3.8.apakšpunkts noteic, ka zemes robežu plānu mērogā 1:10 000 sastāda tieši no kontūru fotokartes, ar caurspīdīgu materiālu no kontūru fotokartes pārnesot ierādītās robežas.

Izgatavoto izkopējumu uz caurspīdīgā materiāla ar gumijas līmi pielīmē uz zemes robežu plāna veidlapas, lai no šīs matricas izgatavotu nepieciešamo zemes robežu plānu eksemplāru skaitu. Saskaņā ar 1996.gada 15.septembrī sastādīto zemes robežu noteikšanas akta robežu shēmu un robežu aprakstu trešajai personai piešķirtās zemes robeža posmā /numurs/ noteikta pa sauszemes līnijām no robežpunkta uz robežpunktu. Robežpunkti dabā nostiprināti ar koka stabiem un kupicām. Zemes vienības robežas noteiktas bezstrīdus kārtībā ar atkāpēm no apstiprinātā Mežvidu pagasta Zemes ierīcības projektā iezīmētajām zemes gabala Nr./numurs/ robežām.

Zemes robežu plāns īpašumam „/Nosaukums 2/” ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ ar zemes kopējo platību 7,3 ha apstiprināts 1998.gada 26.jūnijā (lietas I sējuma 57.-58.lapa). Salīdzinot Centrālās zemes komisijas 2008.gada 25.febrāra lēmumam Nr./numurs/ pievienoto grafisko pielikumu (lietas I sējuma 67.-68.lapa) ar trešās personas ieprojektētajām, ierādītajām un zemes robežu plānā attēlotajām zemes vienības robežām, tiesa atzinusi, ka trešajai personai ieprojektētās zemes vienības robežas atšķiras no ierādītajām un zemes robežu plānā attēlotajām, savukārt pieteicējai ieprojektētās zemes vienības robežas ir atbilstošas trešajai personai ierādītajām un zemes robežu plānā attēlotajām zemes vienības robežām.

Tādējādi zemes ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ lietojuma robežu uzmērīšanu minētajā situācijā var nodrošināt, ja nekustamā īpašuma „/Nosaukums 2/” zemes vienības robežojošo posmu ar pieteicējas lietošanā esošo zemes vienību uzmēra, pievienojoties pareizi atjaunotajiem zemes robežu posmiem, proti, atbilstoši nekustamā īpašuma „/Nosaukums 2/” zemes robežu plānam un zemes robežu noteikšanas aktam. [4.6.2] Pieteicēja norādījusi, ka mērnieks, 2009.gada 23.septembrī atjaunojot pieteicējas zemes vienības kopīgos robežpunktus ar trešās personas zemes īpašumu, nepamatoti pārbīdījis robežu.

Minēto pieteicējas argumentu tiesa atzinusi par nepamatotu, jo, salīdzinot īpašuma „/Nosaukums 2/” zemes robežu noteikšanas aktā noteiktās robežas (lietas I sējuma 56.lapa), VZD arhīvā glabāto kontūru fotoplānu planšeti Nr./numurs/ (lietas I sējuma 58.lapa), uz kuras ir uznestas zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ robežas un pēc tam iezīmētas zemes robežu plānā, tiesa atzinusi, ka minētie dokumenti ir sagatavoti savstarpēji atbilstīgi un zemes vienību robežu nesakritība nav konstatējama.

Turklāt, salīdzinot VSIA „/Nosaukums/” 2009.gada 23.septembrī sagatavotajā zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ robežpunktu abrisā robežpunktiem Nr./numurs/ un Nr./numurs/ norādītos attālumus (lietas I sējuma 70.-71.lapa) ar īpašuma „/Nosaukums 2/” zemes robežu plānā (lietas I sējuma 57.lapa) izmērītajiem attālumiem starp robežpunktiem un kontūru fotokartē uznestajām robežām, tiesa konstatējusi, ka attālums no robežpunkta Nr./numurs/ mc - 1 mc ir 235 m; attālums no robežpunkta Nr./numurs/ mc - 2 mck ir 328 m; attālums no robežpunkta Nr./numurs/ mc - 4 mck ir 308 m.

Konkrētajā gadījumā ir ņemama vērā nekustamā īpašuma „/Nosaukums 2/” zemes robežu plāna izgatavošanas kārtība un attēlojamo robežu noteiktība. Tiesa jau iepriekš konstatējusi, ka zemes robežu plāns īpašumam „/Nosaukums 2/” ir izgatavots atbilstoši tām prasībām, kas bija noteiktas zemes robežu ierādīšanai apvidū ar Tehniskajiem norādījumiem. Tādējādi konkrētajā lietā ir būtiski ņemt vērā noteiktību, ar kādu attiecīgais zemes robežu plāns ir sastādīts. Tiesa atzinusi, ka VSIA „/Nosaukums/” sagatavotajā zemes robežu plānā robežpunktu abriss atbilst gan īpašuma „/Nosaukums 2/” zemes robežu plānā, gan kontūru fotokartē uznestajām robežām un izmērītajiem attālumiem starp robežpunktiem. [4.6.3] Izliekot apvidū kartogrāfiskajos materiālos fiksētos lineāros attālumus, ir jāvērtē šo grafisko materiālu grafiskā noteiktība un prasības, kādas ir pastāvējušas šo materiālu izgatavošanā.

Konkrētajā gadījumā īpašuma „/Nosaukums 2/” zemes robežu plāns ir izgatavots, pamatojoties uz kartogrāfisko materiālu mērogā 1:10 000. Tehnisko norādījumu 6.6.2.apakšpunktā ir noteikts, ka, uznesot robežas kontūru fotokartē ar grafiskām metodēm, robežpunktu uznešanas noteiktībai jāatbilst 0,3 mm līdzenā apvidū. Tādējādi atbilstoši minētajā tiesību normā noteiktajam VSIA „/Nosaukums/” robežpunktu abrisā robežpunktiem Nr./numurs/ un Nr./numurs/ norādītie attālumi un īpašuma „/Nosaukums 2/” zemes robežu plānā izmērītie attālumi apvidū var tikt noteikti ar precizitāti, kas mazāka par trīs metriem.

No Tehniskajiem noteikumiem izriet, ka ar grafiskajām metodēm noteiktās zemes vienības robežpunktus robežu plānā attēlo attiecībā pret tuvākajiem situācijas kontūru punktiem. No zemes robežu plāna nav saprotams, attiecībā pret kuriem situācijas kontūru punktiem robežpunkti ir uznesti kontūru fotokartē un pēc tam izkopēti uz zemes robežu plāna. Tiesa secinājusi, ka konkrētās robežas atrašanās vieta ir identificējama kā līdzenā apvidū ar grafiskām metodēm noteikta robeža, tādējādi katra no robežpunktiem uznešanas noteiktība var būt ar atkāpi līdz trīs metriem attiecībā pret kontūru situācijas punktiem kontūrkartē.

Tādējādi kopumā līnijas garumam, kas attēlota kontūru fotokartē, ir iespējama nenoteiktība līdz pat sešiem metriem, jo katrs šīs līnijas galapunkts ir noteikts ar trīs metru nenoteiktību. Tiesa atzinusi par pamatotu VZD argumentu, ka ir jāņem vērā apstāklis, ka robeža ir noteikta nevis attiecībā pret citiem robežpunktiem, bet gan pret situācijas kontūru punktiem, kas nenodrošina iespēju iegūt tieši robežmalu garumus, jo kontūru fotokartē pastāv pašu kontūru dešifrēšanas kļūdas, kas var grozīt mērus, tādējādi ierīkotās robežzīmes apvidū reāli var atrasties citā vietā.

Līdz ar to, mērot robežmalu garumu tieši kontūru fotokartē, robežmalas garumu var izmērīt precīzāk, nekā zemes robežu plānā. Turklāt, kā pamatoti norādījis VZD, izpildot robežmalu mērījumus, ir jāņem vērā arī attiecīgās mērierīces garantētā noteiktība, tādējādi visprecīzāk mērus var nolasīt ar mērcirkuli un transversālo mērogu. [4.6.4] Izvērtējot izmērīto robežmalu garumus un apvidū atliktos attālumus, tiesa atzinusi, ka mērnieks īpašuma „/Nosaukums 2/” robežas atjaunojis un pagaidu robežzīmes ierīkojis atbilstoši īpašuma „/Nosaukums 2/” zemes robežu plānam, ievērojot attālumu noteiktības precizitātes prasības.

Tiesa jau iepriekš konstatēja, ka minētais zemes robežu plāns ir izgatavots atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kādas bija spēkā uz zemes robežu plāna izgatavošanas brīdi, proti, Tehnisko norādījumu prasībām. Katrai robežu uzmērīšanas metodei ir noteiktas robežpunktu precizitātes prasības, kuras mērniekam jāievēro, atjaunojot iepriekš ar grafiskām metodēm noteiktos robežpunktus. Turklāt zemes īpašuma „/Nosaukums 2/” robežas noteiktas bezstrīdus kārtībā. [4.6.5] Saskaņā ar Noteikumu Nr.182 124.1.apakšpunktu, veicot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, mērnieks apvidū izvērtē mērījumu un novērojumu atbilstību šajos noteikumos noteiktajām zemes kadastrālās uzmērīšanas datu precizitātes prasībām.

Lauku apvidū instrumentāli uzmērītu un ar grafiskajām metodēm noteiktu zemes vienības robežpunktu savstarpējā stāvokļa atšķirības nedrīkst pārsniegt atklātā apvidū 10 metrus. No minētās tiesību normas izriet mērnieka pienākums izvērtēt reālās mēru atšķirības konkrētiem robežpunktiem, kas ir instrumentāli uzmērīti un ir bijuši iepriekš noteikti ar grafiskajām metodēm, un, tikai veicot šādu izvērtējumu, mērnieks var konstatēt, vai instrumentāli uzmērītās robežas sakrīt ar iepriekš ar grafiskajām metodēm noteiktajām robežām garantētās noteiktības robežās, proti, pieļaujamo desmit metru robežās. Vienlaikus minētā tiesību norma noteic, ka praktiski sasniedzamā noteiktība, ko garantē ar grafiskajām metodēm noteiktā robeža, savstarpēji starp robežpunktiem mērot attālumus atklātā lauku apvidū, ir aptuveni desmit metri.

Augstāku robežpunktu atrašanās vietas noteiktību būtu iespējams sasniegt vienīgi gadījumos, ja robežu ierādīšanas laikā būtu sastādīti robežpunktu piesaistes abrisi, kuros būtu fiksēti mēri ar centimetra noteiktību.

No lietas materiāliem izriet, ka īpašumam „/Nosaukums 2/” nav šādu dokumentu, tādējādi iestādei, pieņemot lēmumu, bija jāizpilda robežmalu mērījumi kontūru fotokartē. Ņemot vērā, ka iegūtie mēri garantētās noteiktības robežās, proti, apmēram desmit metru robežās, sakrita ar VSIA „/Nosaukums/” apvidū atliktajiem robežmalu garumiem, tiesa atzinusi, ka VZD bija pamats uzskatīt, ka robežzīmju atjaunošana ir veikta atbilstoši zemes robežu plānam. Tiesa atzinusi, ka īpašuma „/Nosaukums 2/” robežas ir atjaunotas atbilstoši zemes robežu plānam. Ievērojot minēto, tiesa noraidījusi pieteicējas argumentu, ka mērnieks, atjaunojot zemes gabala ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ robežu posmā ar trešās personas zemes īpašumu, pie katras no abiem robežas punktiem iemērījis trešajai personai par 10 metriem vairāk, nekā tas paredzēts trešās personas zemes robežu plānā, turklāt minētie pieteicējas iebildumi neapstiprinās ar lietā esošajiem materiāliem. Ņemot vērā, ka trešās personas īpašuma tiesības uz īpašumu „/Nosaukums 2/” ir nostiprinātas zemesgrāmatā, tad pieteicējas lietošanā esošās zemes vienības robežas var tikt uzmērītas vienīgi, pieslēdzoties trešās personas jau 1996.gadā uzmērītajām un zemesgrāmatā nostiprinātajām zemes vienības robežām. Savukārt gadījumā, ja pieteicēja nepiekrīt trešajai personai uzmērītajām un zemesgrāmatā nostiprinātajām īpašuma „/Nosaukums 2/” robežām, pieteicēja tās var apstrīdēt civiltiesiskā kārtībā vispārējās jurisdikcijas tiesā. [4.6.6] Tiesa atzinusi, ka pie konstatētajiem apstākļiem izskatāmais gadījums neatbilst Noteikumu Nr.522 normās regulētajām attiecībām, konkrēti Noteikumu Nr.522 24.1., 25., 27.punktam, jo neizpildās visi tiesību normās norādītie tiesiskie apstākļi, lai pieņemtu attiecīgu lēmumu. Ievērojot minēto, tiesa atzinusi, ka VZD pamatoti noteica VSIA „/Nosaukums/” pieteicējas lietošanā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ robežu uzmērīšanu veikt, ievērojot īpašuma „/Nosaukums 2/” zemes robežu plānā noteiktās robežas.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 6.oktobra spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, kas pamatota ar turpmāk minētajiem motīviem. [5.1] Nekustamais īpašums – zemes vienība ar kadastra Nr./kadastra apzīmējums/ sastāv tikai no viena zemes gabala, un tam nav bijis nosaukums „/Nosaukums 3/”. Līdz ar to tiesas konstatējums, ka nekustamais īpašums „/Nosaukums 3/” sastāv no divām zemes vienībām, ir kļūdains. [5.2] Tiesa nav ņēmusi vērā apstākli, ka strīdus robežpunkti Nr./numurs/ un Nr./numurs/ uz 2009.gada 23.septembri dabā nebija, kas norādīts 2009.gada 23.septembra zemes robežu apsekošanas un atjaunošanas aktā. [5.3] Nevar piekrist VZD un tiesas secinājumiem par robežpunktu savstarpējā stāvokļa atšķirībām, kas pieļaujami gan ar Noteikumiem Nr.182, gan Tehniskajiem norādījumiem, ja šādi secinājumi tiek izdarīti tikai attiecībā uz vienu robežojošos zemes vienību, neapskatot to kopsakarā ar citiem zemes gabaliem, kuriem šis punkts arī ir robežpunkts – zemes vienībām ar kadastra Nr./kadastra apzīmējums/, Nr./kadastra apzīmējums/, kā arī Nr./kadastra apzīmējums/.

[6] VZD rakstveida paskaidrojumā pieteicējas apelācijas sūdzību neatzīst un uzskata, ka Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 6.oktobra spriedums ir tiesisks.

[7] Tiesas sēdē pieteicēja uzturēja pieteikumu un apelācijas sūdzību. VZD pārstāvji pieteikumu un apelācijas sūdzību neatzina.

Motīvu daļa

[8] Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi lietā esošos dokumentus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota, bet pieteikums ir noraidāms.

[9] Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos apstākļus, atspoguļojot tos sava sprieduma 7.punktā. Apgabaltiesa piekrīt pieteicējai, ka nav saprotams, no kā pirmās instances tiesa konstatējusi, ka īpašums, uz kuru pieteicējai atjaunotas īpašuma tiesības, sastāv no divām zemes vienībām un īpašuma nosaukums ir „/Nosaukums 3/”. Apgabaltiesa atzīst, ka šāds fakts no lietas materiāliem neizriet. Tomēr apgabaltiesa atzīst, ka šis pirmās instances tiesas konstatējums neietekmē šīs lietas strīda būtību. Lietā nav strīda par to, ka pieteicējas nekustamajam īpašumam, zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/, jāveic kadastrālā uzmērīšana, lai īpašuma tiesības uz zemi varētu nostiprināt zemesgrāmatā. Tiesību normas, kas regulēja kadastrālās uzmērīšanas jautājumus 2009.gadā, laikā, kad pieteicēja uzsāka kadastrālās uzmērīšanas procesu savam nekustamajam īpašumam, bija ietvertas Noteikumos Nr.182. Viena no kadastrālās uzmērīšanas ietvaros veicamajām darbībām ir zemes vienības robežu noteikšana - robežu apsekošana un/ vai atjaunošana apvidū, robežu saskaņošana un nostiprināšana, robežu uzmērīšana apvidū (Noteikumu Nr.182 18.4., 18.6., 18.7., 18.8.apakšpunkts).

[10] Noteikumu Nr.182 79.punktā noteikts, ka robežu apsekošanu organizē un veic mērnieks, pieaicinot ierosinātāju un pierobežniekus. Noteikumu Nr.182 80.punktā noteikts, ka, apsekojot robežas, mērnieks sastāda robežu apsekošanas aktu. Ja robežas tiek atjaunotas, mērnieks sastāda robežu atjaunošanas aktu. Ja minētos darbus veic vienlaikus, sastāda zemes robežu apsekošanas un atjaunošanas aktu [..]. Noteikumu Nr.182 82.punktā noteikts, ka zemes vienībai, kurai atjauno iepriekš ar grafiskajām metodēm noteiktās apvidū neesošās robežzīmes, to atjaunošanai izmanto attiecīgo zemes robežu plānu kopā ar zemes robežu noteikšanas aktu. Noteikumu 83.punktā noteikts, ka, lai atjaunotu zemes vienības robežzīmes, kā palīgmateriālu pēc izvērtēšanas izmanto:

- robežojošo zemes vienību zemes robežu plānus un zemes robežu noteikšanas aktus;

- zemes robežu noteikšanas procesā sastādītos abrisus un fotoplānu. Noteikumu Nr.182 62.punktā noteikts, ka VZD mērniekam nodrošina iespēju iepazīties ar arhīvā glabātajiem zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumiem vai detālplānojumiem par uzmērāmo objektu un blakus esošajām zemes vienībām, kā arī veikt nepieciešamos izrakstus. VZD pēc mērnieka pieprasījuma sagatavo dokumentu kopijas un izsniedz:

- kadastra informācijas sistēmas informāciju par uzmērāmo objektu un par blakus esošajām zemes vienībām, to adresēm, kā arī pierobežniekiem;

- informāciju par administratīvo teritoriju robežām;

- topogrāfiskos datus mērogā 1:1000, 1:500 un 1:250 un iepriekš veiktās zemes kadastrālās uzmērīšanas datus vektordatu formātā, ja tādi ir;

- no arhīvā glabātajām lietām zemes robežu noteikšanas aktu, zemes robežu plānu, abrisu un zemes robežu atjaunošanas aktu kopijas par uzmērāmo objektu un par blakus esošajām zemes vienībām. Lietā nav strīda, ka, uzsākot pieteicējas īpašuma kadastrālo uzmērīšanu, radās nepieciešamība atjaunot robežu, kas ir kopīga ar trešās personas zemes vienību. Lietā arī nav strīda, ka trešās personas zemes vienībai kadastrālā uzmērīšana jau bija notikusi un nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā. Tādējādi mērnieks E.K. pamatoti izmantoja šā īpašuma kadastrālajā uzmērīšanā sastādīto zemes robežu plānu, fotokarti, 1996.gada 15.septembra zemes robežu noteikšanas aktu, šajā procesā sastādītos abrisus. Pieteicējas ieskatā, atjaunojot konkrēto robežu, bija jāapskata arī citas kaimiņu zemes vienības, konkrēti zemes vienības ar kadastra apzīmējumiem /kadastra apzīmējums/, /kadastra apzīmējums/, /kadastra apzīmējums/. Apgabaltiesa šādam pieteicējas viedoklim nepiekrīt, jo pieteicējas un zemes vienību ar kadastra apzīmējumiem /kadastra apzīmējums/, /kadastra apzīmējums/ kopējā robeža iet pa grāvja vidu. Šīm zemes vienībām katrā grāvja pusē ir uzstādīta sava robežzīme (sk. lietas II sējuma 84.lapu). Tādējādi tas, kur atradīsies pieteicējas un trešās personas zemes vienību robežzīme Nr./numurs/, nekādi neietekmēs minēto zemes vienību robežu ar pieteicējas zemes vienību. Savukārt zemes vienību ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ robežstrīds neietekmē, jo strīds ir par pieteicējas un trešās personas zemes vienību savstarpējo robežu, bet nevis starp pieteicējas zemes vienības un zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ savstarpējo robežu. Turklāt apgabaltiesas ieskatā pēdējai zemes vienībai nav būtiski, tieši kurā vietā atradīsies robežzīme Nr./numurs/, kamēr tās nobīde paredzama tikai pa šā nekustamā īpašuma ārējo robežu, neietiecoties pašā zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/.

[11] Noteikumos Nr.522 noteikta zemes robežstrīdu komisijas kompetence. Šo noteikumu 3.punktā noteikts, ka komisija izskata zemes vienības pirmreizējas noteikšanas procesā vai jau noteiktās zemes vienības kadastrālās uzmērīšanas procesā zemes reformas ietvaros radušos zemes robežu strīdus:

3.1. starp personām par zemes vienībām, kas nav ierakstītas zemesgrāmatā;

3.2. par robežzīmju (robežpunktu) izvietojuma apvidū atbilstību zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem, ja strīds ir radies starp personām un vismaz viena no strīdā iesaistītajām zemes vienībām nav ierakstīta zemesgrāmatā. Noteikumu 21.punktā noteikts, ka, izskatot pieteikumu, komisija citastarp izvērtē, vai lēmumu par zemes robežu strīdā iesaistīto zemes vienību piešķiršanu grafiskie pielikumi ir savstarpēji atbilstīgi, zemes robežu plāns ir sagatavots atbilstoši lēmuma par zemes piešķiršanu grafiskajam pielikumam, mērnieks zemes robežas apvidū ir atjaunojis atbilstoši zemes robežu plānam vai noteicis atbilstoši lēmuma par zemes piešķiršanu grafiskajam pielikumam. Tātad robežstrīdu komisijai, izšķirot strīdu, jāvērtē mērnieka paveiktais kopsakarā ar zemes robežu atjaunošanā izmantotajiem dokumentiem, pārbaudot, vai zemes robežu plāns un grafiskais pielikums lēmumam par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu ir savstarpēji atbilstīgs. Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa šo jautājumu ir izvērsti vērtējusi un atspoguļojusi spriedumā, tiesas argumentācija spriedumā ir pareiza un pilnībā pietiekama, tādēļ apgabaltiesa saskaņā ar APL 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai šajā daļā, un atkārtoti tos pašus argumentus nenorāda (sk. šā sprieduma [4.6] punktu). Papildus minētajam apgabaltiesa atzīst par pamatotu VZD argumentu, ka katrā no iepriekš minētajām darbībām iespējama mērījumu kļūda. Pieļaujamās kļūdas mērījumos regulēja gan Tehniskie norādījumi, saskaņā ar kuriem tika uzmērīta trešās personas zemes vienība (sk. šo noteikumu 6.6.punktu), gan Noteikumi Nr.182 (sk. šo noteikumu 30.punktu). Noteikumu Nr.182 124.punktā noteikts, ka, veicot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, mērnieks apvidū izvērtē mērījumu un novērojumu atbilstību šajos noteikumos noteiktajām zemes kadastrālās uzmērīšanas datu precizitātes prasībām. Lauku apvidū instrumentāli uzmērītu un ar grafiskajām metodēm noteiktu zemes vienības robežpunktu savstarpējā stāvokļa atšķirības nedrīkst pārsniegt:

- atklātā apvidū 10 m;

- aizklātā apvidū (piemēram, krūmājs, mežs, purvs) 20 m. Apgabaltiesa no lietas materiāliem, pati pārmērot trešās personas zemes robežu plānā, kontūru fotokartē un ortofotokartē atspoguļotos robežmalu garumus un salīdzinot tos ar mērnieka E.K. robežzīmju abrisā norādītajiem robežmalu garumiem, secina, ka E.K. sastādītajā robežzīmju abrisā norādītie attālumi atbilst noteikumu Nr.182 124.punktā norādītajai pieļaujamajai atšķirībai (10 m). Proti, zemes robežu plānā un ortofotokartē atspoguļotās trešās personas robežas ir 300 m (posmā no 6.-3.robežzīmei), 320 m (posmā no 1.-2.robežzīmei).

Mērnieka E.K. norādītajā zemes robežpunktu abrisā (sastādīts 2009.gada 23.septembrī) šie attālumi norādīti attiecīgi 308 un 328 m. Turklāt salīdzinot pieteicējas zemes vienības un trešās personas kopējās robežas garumu, secināms, ka mēri sakrīt. Proti, sakrīt rezultāts (ņemot vērā norādītos mērogus), mērot robežas no robežzīmes Nr./numurs/ garumu kontūru fotokartē un trešās personas zemes robežu plānā (lietas 1.sējuma 57., 58.lapa), trešās personas zemes vienības robežu noteikšanas aktā (lietas 56.lapa), izkopējumā no kadastra kartes par pieteicējas zemes vienību (lietas 23.lapa).

Tādējādi VZD arguments, ka trešās personas zemes robežu noteikšanas aktā noteiktās robežas, kontūru fotokartē Nr./numurs/ un trešās personas zemes robežu plānā norādītās robežas ir savstarpēji atbilstošas, tas ir, minētie dokumenti ir savstarpēji atbilstoši, ir pamatots. Līdz ar to acīmredzami nepamatots ir pieteicējas arguments, ka E.K. trešās personas zemes vienībai piemērījis klāt 10 m katrā robežpunktā ar pieteicējas zemes vienību, tādējādi pārbīdot robežu. Turklāt no lietā esošā VZD Latgales reģionālās nodaļas zemes robežu strīdu komisijas 2009.gada 28.oktobra protokola Nr.20-09-L/50 redzams, ka mērnieks E.K. paskaidrojis, ka robežzīmes dabā tika atjaunotas atbilstoši V.S. īpašuma „/Nosaukums 2/” zemes robežu plāniem pieļaujamās nesaistes robežās, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumos pieļautās robežpunkta savstarpējā stāvokļa atšķirības atklātā apvidū – līdz 10 m.

Apgabaltiesa atzīst, ka lietā nav pietiekamu pierādījumu tam, ka mērnieks E.K. apzināti, bez pamatota iemesla būtu noteicis trešās personas zemes vienības robežmalu garumus lielākus, nekā tie attēloti zemes robežu plānā un fotokartē. Apstāklis, ka mērnieks E.K. pieteicējas zemes vienības apsekošanas laikā familiāri sarunājies ar trešo personu vai fakts, ka trešā persona pati kā toreizējais mērnieks veicis sava īpašuma kadastrālo uzmērīšanu, nepierāda E.K. negodprātību. Apgabaltiesas ieskatā arī Kārsavas novada pašvaldības zemes ierīcības speciālistes L.K.

„liecība” (sk. lietas 2.sējuma 16.lapu) neapstiprina šajā liecībā norādīto, ka pie katra no abiem kopīgajiem robežpunktiem ar pieteicējas īpašumu E.K. iemērījis trešajai personai par 10 m vairāk, nekā norādīts trešās personas zemes robežu plānā. Šī liecība pēc satura norāda uz to, kā zemes ierīcības speciāliste izpratusi mērnieka E.K. zemes robežstrīdu komisijas sēdē teikto. Taču šāds teksts minētajā zemes robežstrīdu komisijas sēdes protokolā nav atspoguļots. Tā kā komisijas sēdes saskaņā ar Noteikumu Nr.522 36.punktu tiek protokolētas, apgabaltiesa dod priekšroku protokolā atspoguļotajai informācijai par mērnieka E.K. teikto.

Turklāt apgabaltiesa jau iepriekš konstatēja, ka nekādi

10 m, salīdzinot trešās personas zemes vienības robežplānu, fotokarti, zemes robežu apsekošanas un atjaunošanas aktu un pieteicējas zemes vienības robežpunktu abrisus, nav norādīti. Apgabaltiesa atzīst par nepamatotu pieteicējas viedokli, ka mērniekam E.K. bija jāpiemēro Tehnisko norādījumu 6.6.2.apakšpunktā noteiktā pieļaujamā nesaiste. Tā kā pieteicējas zemes vienības kadastrālā uzmērīšana un savstarpējās robežas ar trešās personas zemes vienību atjaunošana notika laikā, kad Tehniskie norādījumi vairs nebija spēkā, bet tos pašus jautājumus regulēja Noteikumi Nr.182, apgabaltiesa atzīst, ka Tehniskajos norādījumos minētā pieļaujamā nesaiste nebija jāpiemēro šajā lietā.

[12] Apgabaltiesa, pārbaudījusi, kā zemes vienības robežu noteikšana tiek regulēta pašreiz, secina, ka šos jautājumus pašreiz regulē Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumi Nr.1019 „Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi”. Arī šie noteikumi paredz, ka mērnieks, atjaunojot robežas, izmanto arhīvā glabātos zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus par uzmērāmo objektu un par robežojošām zemes vienībām:

- zemes robežu plānu, situācijas plānu, apgrūtinājumu plānu un zemes vienības robežpunktu koordinātu sarakstu;

- robežas apsekošanas aktu, robežas atjaunošanas aktu, robežas noteikšanas aktu un robežas neatbilstības novēršanas aktu;

- robežpunkta piesaistes abrisu vai mērījumu abrisa datni (22.2.apakšpunkts). Zemes vienībai, kurai atjauno iepriekš ar grafiskām metodēm noteiktās, apvidū neesošās robežzīmes, to atjaunošanai izmanto:

- uzmērāmās zemes vienības un robežojošās zemes vienības zemes robežu plānus;

- uzmērāmās zemes vienības un robežojošās zemes vienības robežas noteikšanas aktus un robežas atjaunošanas aktus;

- uzmērāmās zemes vienības un robežojošās zemes vienības robežas noteikšanas procesā sastādītos abrisus un fotoplānu (79.punkts). Zemes kadastrālo uzmērīšanu veic atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajām zemes kadastrālās uzmērīšanas precizitātes prasībām (139.punkts). Pamatojoties uz iepriekš minēto, apgabaltiesa atzīst, ka VZD pamatoti nolēma, ka pieteicējas un trešās personas savstarpējā zemes robeža atjaunojama, izmantojot trešās personas zemes vienības zemes robežu plānu, jo tieši pieteicējas un trešās personas robeža ir jāatjauno. Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa atzīst, ka VZD nav pamata vērtēt trešās personas īpašuma robežmalu garumus un noteikt trešās personas un pieteicējas īpašuma robežu, pamatojoties uz nostiprinātajiem robežpunktiem Nr./numurs/ un Nr./numurs/, kas kopīgi trešās personas zemes vienībai ar zemes vienību ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/. Ņemot vērā iepriekš minēto, pieteikums ir noraidāms.

[13] Tā kā šajā lietā izšķirošais jautājums ir par to, vai mērnieks E.K. pamatoti veicis pieteicējas un trešās personas zemes vienības kopējās robežas atjaunošanu, izmantojot trešās personas īpašuma zemes robežu plānu, kā arī, vai pareizi atlicis zemes robežu mērus apvidū, uz ko apgabaltiesas ieskatā ir atbildēts iepriekš, apgabaltiesa nevērtē pārējos pieteicējas argumentus, jo tiem nav būtiskas nozīmes šīs ietas izšķiršanā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

T.L. pieteikumu par Valsts zemes dienesta 2010.gada 9.aprīļa Nr.20-10- L/80 noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) I.Meldere

Tiesneses (paraksts) Dz.Amerika

(paraksts) L.Vīnkalna

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese I.Meldere Rīgā 2013.gada 21.maijā