Court convicted defendant of intentional damage to property under Criminal Law Art. 185 and sentenced to conditional imprisonment.

Lietas arhīva Nr. K71-0049-21/11

ECLI:LV:VRT:2021:0312.11300014719.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2021.gada 12.martā

Vidzemes rajona tiesa Madonā

tiesnese Ilze Lazdiņa,

piedaloties prokurorei Inesei Slūkai

un aizstāvim Guntaram Sīmanim,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. C/, personas kods /personas kods/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 185. panta pirmās daļas

,132.panta.

Aprakstošā daļa

/pers. C/ izdarīja svešas mantas tīšu bojāšanu ( 1.noziedzīgais nodarījums).

/pers. C/ laika posmā no 2019. gada 14. aprīļa plkst. 18.00 līdz 2019. gada 15. aprīlim plkst. 8.00, atrodoties /adrese/ piegāja pie mājas

pagalmā novietotās /pers. D/ piederošās automašīnas /TL marka/ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/. Personīgu motīvu vadīts, nolūkā

sabojāt automašīnas riepu, tīši, izmantojot līdzpaņemto urbjmašīnu “Makita”, izurba caurumu automašīnas kreisās puses aizmugurējā riepā. Tādējādi

sabojāja automašīnas riepu 30,00 EUR vērtībā, jo to vairs nevarēja izmantot pilnvērtīgi pēc nozīmes un bez remonta. Šādā veidā /pers. C/ sabojāja

/pers. D/ piederošo mantu 30,00 EUR vērtībā.

Ar savām darbībām /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā .

Turklāt /pers. C/ izdarīja svešas mantas tīšu bojāšanu un iznīcināšanu (2. noziedzīgais nodarījums).

/pers. C/ laika posmā no 2019. gada 15. aprīļa plkst. 18.00 līdz 2019.gada 16. aprīļa plkst. 8.15, atrodoties /adrese/ piegāja pie mājas pagalmā

novietotās /pers. D/ piederošās automašīnas /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/. Personīgu motīvu vadīts, nolūkā sabojāt

automašīnas riepu, tīši, izmantojot līdzpaņemto urbjmašīnu “Makita”, izurba caurumu automašīnas labās puses aizmugurējā riepā. Tādējādi sabojāja

automašīnas riepu 30,00 EUR vērtībā, jo to vairs nevarēja izmantot pēc nozīmes un bez remonta.

Pēc tam /pers. C/ piegāja pie iepriekš minētajā vietā mājas pagalmā novietotās /pers. D/ piederošās automašīnas /TL marka/ ar valsts

reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ .Personīgu motīvu vadīts, nolūkā sabojāt automašīnas riepu, izmantojot līdzpaņemto urbjmašīnu “Makita”,

izurba caurumu automašīnas kreisās puses priekšējā riepā. Tādējādi iznīcināja automašīnas riepu 40,00 EUR vērtībā, jo tā kļuva pilnībā nederīga un vairs

nebija izmantojama pēc savas nozīmes. Līdz ar to /pers. C/ sabojāja un iznīcināja /pers. D/ mantu 70,00 EUR kopvērtībā.

Turpinot savas noziedzīgās darbības, /pers. C/ laika posmā no 2019.gada 15. aprīļa plkst. 21.00 līdz 2019. gada 16. aprīlim plkst. 8.00,

atrodoties /adrese/ piegāja pie mājas pagalmā novietotās /pers. E/ piederošās automašīnas /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /numurs/.

Personīgu motīvu vadīts, nolūkā sabojāt automašīnas riepu, tīši, izmantojot līdzpaņemto urbjmašīnu “Makita”, izurba caurumu automašīnas kreisas puses

priekšējā riepā. Tādējādi sabojāja automašīnas riepu 25,00 EUR vērtībā, jo to vairs nevarēja izmantot pēc nozīmes un bez remonta.

Turpinot savas noziedzīgās darbības, /pers. C/ laika posmā no 2019. gada 15. aprīļa plkst. 17.20 līdz 2019. gada 16. aprīlim plkst. 8.00,

atrodoties /adrese/ piegāja pie mājas pagalmā stāvēšanai novietotās /nosaukums/ pagasta pārvaldei piederošās automašīnas /TL marka/ ar valsts

reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/. Personīgu motīvu vadīts, nolūkā sabojāt automašīnas riepas, tīši, izmantojot līdzpaņemto urbjmašīnu “Makita”,

izurba caurumu automašīnas kreisās puses priekšējā riepā un pēc tam izurba caurumu automašīnas kreisās puses aizmugurējā riepā. Tādējādi sabojāja

automašīnas riepas 160,00 EUR kopvērtībā (vienas riepas vērtība ir 80 EUR), jo tās vairs nevarēja izmantot pēc nozīmes un bez remonta.

Šādā veidā /pers. C/ sabojāja /pers. D/, /pers. E/ un /nosaukums/pagasta pārvaldes mantu 255,00 EUR kopvērtībā.

Ar savām darbībām /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā .

Turklāt /pers. C/ izdarīja svešas mantas tīšu bojāšanu un iznīcināšanu (3. noziedzīgais nodarījums).

/pers. C/ 2019. gada 19. aprīlī ap plkst. 3.40, atrodoties /adrese/, piegāja pie mājas pagalmā stāvēšanai novietotās /pers. G/ automašīnas /TL

marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /numurs/. Personīgu motīvu vadīts, nolūkā sabojāt automašīnas riepu, tīši, izmantojot līdzpaņemto urbjmašīnu

“Makita”, izurba caurumu automašīnas labās puses aizmugurējā riepā. Tādējādi iznīcināja automašīnas riepu 60,00 EUR vērtībā, jo tā kļuva pilnībā

nederīga un to vairs nevarēja izmantot pēc savas nozīmes.

Turpinot savas noziedzīgās darbības, /pers. C/ laika posmā no 2019. gada 18. aprīļa plkst. 17.30 līdz 2019. gada 19. aprīlim plkst. 8.00,

atrodoties /adrese/ piegāja pie mājas pagalmā stāvēšanai novietotās /pers. H/ piederošās automašīnas /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru

/numurs/. Personīgu motīvu vadīts, nolūkā sabojāt automašīnas riepu, tīši, izmantojot līdzpaņemto urbjmašīnu “Makita’, izurba caurumu automašīnas

kreisās puses aizmugurējā riepā. Tādējādi sabojāja automašīnas riepu 45,00 EUR vērtībā, jo to vairs nevarēja izmantot pēc tās nozīmes un bez remonta.

Turpinot savas noziedzīgās darbības, /pers. C/ laika posmā no 2019. gada 18. aprīļa plkst. 20.00 līdz 2019. gada 19. aprīlim plkst. 8.00,

atrodoties /adrese//adrese/, piegāja pie mājas pagalmā stāvēšanai novietotās /pers. I/ piederošās automašīnas /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru

/numurs/. Personīgu motīvu vadīts, nolūkā sabojāt automašīnas riepu, tīši, izmantojot līdzpaņemto urbjmašīnu “Makita”, izurba caurumu automašīnas labās

puses priekšējā riepā. Tādējādi sabojāja automašīnas riepu 38,00 EUR vērtībā, jo to vairs nevarēja izmantot pēc tās nozīmes un bez remonta.

Šādā veidā /pers. C/ sabojāja /pers. G/, /pers. H/ un /pers. I/ mantu 143,00 EUR kopvērtībā.

Ar savām darbībām /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā .

Turklāt /pers. C/ izdarīja svešas mantas tīšu bojāšanu un iznīcināšanu (4. noziedzīgais nodarījums).

/pers. C/ 2019. gada 20. aprīlī laika posmā no plkst. 01.10 līdz plkst. 10.00, atrodoties /adrese/ piegāja pie mājas pagalmā stāvēšanai novietotās

/pers. E/ piederošās automašīnas /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/.Personīgu motīvu vadīts, nolūkā sabojāt automašīnas

riepu, tīši, izmantojot līdzpaņemto urbjmašīnu “Makita”, izurba caurumu automašīnas kreisas puses aizmugurējā riepā. Tādējādi sabojāja automašīnas

riepu 25,00 EUR vērtībā, jo to vairs nevarēja izmantot pēc tās nozīmes un bez remonta.

Turpinot savas noziedzīgās darbības, /pers. C/ 2019. gada 20. aprīlī laika posmā no plkst. 2.00 līdz plkst. 7.00, atrodoties /adrese/ piegāja pie

mājas pagalmā stāvēšanai novietotās /pers. I/ piederošās automašīnas /TL marka/ /TL marka/ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/.

Personīgu motīvu vadīts, nolūkā sabojāt automašīnas riepu, tīši, izmantojot līdzpaņemto urbjmašīnu “Makita”, izurba caurumu automašīnas kreisās puses

aizmugurējā riepā. Tādējādi sabojāja automašīnas riepu 80,00 EUR vērtībā, jo to vairs nevarēja izmantot pēc tās nozīmes un bez remonta.

Šādā veidā /pers. C/ sabojāja /pers. E/ un /pers. J/ mantu 105,00 EUR kopvērtībā.

Ar savām darbībām /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā .

Turklāt /pers. C/ izdarīja svešas mantas tīšu iznīcināšanu (5. noziedzīgais nodarījums).

/pers. C/ 2019. gada 20. aprīlī ap plkst. 23.00, atrodoties /adrese/ piegāja pie mājas pagalmā stāvēšanai novietotās /pers. J/ piederošās

automašīnas /TL marka/ /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /numurs/. Personīgu motīvu vadīts, nolūkā sabojāt automašīnas riepu, tīši, izmantojot

līdzpaņemto urbjmašīnu “Makita”, izurba caurumu automašīnas kreisās puses priekšējā riepā. Tādējādi iznīcināja automašīnas riepu 80,00 EUR vērtībā,

jo tā kļuva pilnībā nederīga un vairs nebija izmantojama pēc savas nozīmes.

Šādā veidā /pers. C/ sabojāja /pers. J/ mantu 80,00 EUR kopvērtībā.

Ar savām darbībām /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā .

Turklāt /pers. C/ draudēja izdarīt slepkavību, pastāvot pamatam baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti (6. noziedzīgais nodarījums).

/pers. C/ 2019.gada 23. aprīlī plkst. 16.30, atrodoties /nosaukums/ novadā, precīzi nenoskaidrotā vietā, dusmu vadīts, jo /pers. L/ ignorēja

mobilajā aplikācijā WhatsApp viņa sūtītās ziņas, ar tiešu nodomu, nolūkā iebiedēt , izmantojot minēto mobilo aplikāciju , nosūtīja /pers. L/ ziņas, kuras

pēc sava rakstura un konteksta cietusī uztvēra kā draudus viņu nogalināt. Un tieši, plkst.16.28 nosūtīja attēlu ar savā dzīvesvietā esošo āra kamīnu, kas

daļēji sabrucis, plkst.16.29 attēlu un videoklipu , kurā redzams nenoskaidrots priekšmets .Plkst. 16.30 nosūtīja tekstu: “Ko tas nozīmē! ? Trīs

sprādzieni...”, plkst. 16.31 nosūtīja ziņu ar tekstu: “Sākums...”, savukārt plkst. 16.32 nosūtīja ziņu ar tekstu: “Man ir arī dinamīts” un plkst. 16.36 nosūtīja

ziņu ar tekstu: “Esi gatava?”.

Ar šīm ziņām /pers. C/ iebiedēja /pers. L/ un cietusī saņemtās ziņas uztvēra kā reālus draudus savai dzīvībai, uzskatot, ka /pers. C/ grib viņu

nogalināt. Cietušai bija pamats baidīties, ka draudi var tikt īstenoti, jo 2019.gada 21.aprīlī ap plkst 9.00 mobilajā aplikācijā WhatsApp viņa jau no

/pers. C/ bija saņēmusi tekstu : “Stāstam būs sākums. Gaidu atbildi.” Turklāt laika posmā no 2017. gada līdz 2019. gada 23. aprīlim /pers. C/, bez

/pers. L/ piekrišanas, vairākas reizes bija ieradies viņas dzīvesvietā /adrese//adrese/ un mēģinājis tur iekļūt, taču cietusī nevērusi vaļā durvis. Kā arī /pers.

L/ zināja, ka /pers. C/ ilgstoši lietoja alkoholiskos dzērienus , līdz ar to viņa uzvedība bija neparedzama, un viņai bija zināms, ka /pers. C/ prot rīkoties ar

ieročiem un munīciju.

Ar šādām darbībām /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 132. pantā .

Motīvu daļa

/pers. C/ savu vainu viņam inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos neatzina. Tiesas sēdē apsūdzētais apgalvoja, ka policijas darbinieks

viņam licis teikt , ka dūris riepas , kā arī solījis , ka palaidīs mājās, ja atzīsies. Arī liecību pārbaudē uz vietas izmeklētāja norādījusi , uz kuru pusi roka

jāpastiepj, kur jānostājas. Viņam nebijis briļļu, bez kurām neko nevarot izlasīt. Parakstījies, kur parādīts, jo pratināšanas laikā juties slikti . Pēc

aizturēšanas radušās veselības problēmas , saukti mediķi.

Attiecībā par īsziņām, ko sūtījis /pers. L/, /pers. C/ norādīja, ka pirmā ir Lieldienu apsveikums. Otrajā īsziņā esot redzams viņa kamīns pēc

sprādziena tajā. Trešajā bildē esot dzelzis, kas izlidojis no kamīna. To nobildējis un gribējis saprast, kas tas tāds ir, kas sprāga.

Apstiprināja, ka kratīšanas laikā pie viņa izņemtas pulvera bundžas no 80.-tajiem gadiem, skrotis, munīcija .

Ņemot vērā būtiskās pretrunas starp /pers. C/ tiesas sēdē sniegtajām liecībām un tām , ko sniedzis pirmstiesas procesa laikā , pēdējās tika

pārbaudītas Kriminālprocesa likuma 501.panta1.punkta kārtībā.

/pers. C/, nopratināts kā aizturētais 2019.gada 24.aprīlī , liecinājis , ka apmēram desmit gadus viņam ar /pers. L/ bijušas ļoti tuvas attiecības,

bet 2017.gadā /pers. L/ tās vairs nevēlējusies turpināt. Bijis grūti ar to samierināties, tādēļ centies viņu satikt gan mājā, gan darbā. /pers. L/ savās mājās

nelaidusi, uz telefona zvaniem un īsziņām neatbildējusi un nekādā veidā nevēlējusies kontaktēties. Sūtījis vairākas īsziņas , bet tajās draudus neizteicis.

Iespējams, ka /pers. L/ viņu pārpratusi. Iepriekš bijis gadījums, kad aizpūtis ar krāsu viņas mājai tualetes lodziņu, jo /pers. L/ nelaidusi mājā, taču vēlāk

par savu rīcību atvainojies. Tāpat reiz viņas darba vietā - pastā - durvju slēdzenē iepūtis silikonu, zinot, ka /pers. L/ nevarēs durvis atslēgt. Tādā veidā

domājis pajokot un pievērst /pers. L/ uzmanību. Kādu laiku atpakaļ , uzzinot , ka ,iespējams, /pers. L/ ir jauns draugs, palicis dusmīgs un nolēmis viņas

uzmanību pievērst, vairākas naktis pēc kārtas sabojājot /nosaukums/ iedzīvotājiem piederošo mašīnu riepas. To darījis kādus trīs vai četrus vakarus

pēc kārtas gan pie privātmājām, gan daudzdzīvokļu mājām. Divas reizes sabojājis riepas arī mašīnai, kas stāvējusi pie /pers. L/mājas, bet nedomājis, ka

tā pieder viņas dēlam.

Par 2019.gada 21.aprīlī /pers. L/ nosūtīto īsziņas tekstu : “Priecīgas Lieldienas.Stāstam būs sākums. Gaidu atbildi “, neatceroties , ko ar to

domājis. Savukārt ar 23.aprīlī nosūtītajām īsziņām: “Ko tas nozīmē! ? Trīs sprādzieni...”, “Sākums...”, “Man ir arī dinamīts”, “Esi gatava?” un video ar

kamīnā uzsprāgušo priekšmetu, gribējis tikai pajokot. Turklāt viņam nekad neesot bijis dinamīts. Tajā dienā lietojis alkoholu, bet nebijis stiprā alkohola

reibumā. Agrāk esot bijis mednieks, bet apmēram divus gadus atpakaļ nācies ieročus nodot, jo sodīts administratīvi par braukšanu dzērumā. Uzskatot,

ka /pers. L/ pārpratusi īsziņas, vai arī nesapratusi viņa jokus (1.sējums lietas143.- 150.lapa ).

Papildus nopratināts kā aizturētais 2019.gada 25.aprīlī /pers. C/ apstiprinājis iepriekšējā dienā sniegtās liecības un sniedzis sīkākas liecības

par automašīnu riepu bojāšanas apstākļiem, tai pat laikā norādot, ka neatceras vai vienmēr bijis skaidrā , vai bijis lietojis alkoholu.

/nosaukums/ automašīnām riepas bojājis apmēram nedēļu pirms tam, kad 23.aprīlī ticis aizturēts. Riepas urbis ar urbjmašīnu “Makita”, kuru

viņa pagrabā kratīšanas laikā izņēmuši policijas darbinieki. /pers. D/ automašīnai /TL marka/, kas bijusi pie mājas /adrese/, saurbis vienu riepu, pieļaujot

, ka arī viņas /TL marka/ sabojājis riepu, bet precīzi neatceroties. Vēl riepas saurbis automašīnām /adrese/ Atceroties, ka riepas sabojājis divām

automašīnām, taču markas nevarot pateikt, jo naktī bijis tumšs un neesot izmantojis nekādu apgaismojumu. Neatceroties, ka būtu sabojājis riepas

kaimiņa /pers. E/ automašīnai. /adrese/ pie daudzdzīvokļu mājām saurbis riepas divām automašīnām, bet neatceroties, vai tas noticis vienā vai divās

naktīs. Precīzi atceroties tikai to, ka katrā riepā izdarījis vienu urbumu (1.sējums lietas 146.-148.lapa).

Nopratināts kā persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, /pers. C/ liecinājis, ka divas naktis pēc kārtas saurbis riepas automašīnai, kas

stāvējusi pie /pers. L/ mājas, jo domājis, ka pie viņas atbraucis mīļākais, un gribējis ieriebt. Pirmajā reizē viņu, ejot prom no pagalma, pamanījis kāds

vīrietis un kaut ko prasījis. Abās reizēs, kad gājis uz /pers. L/ māju, nebijis alkohola reibumā. Kopumā apmēram nedēļas laikā /nosaukums/centrā

saurbis riepas kādām astoņām automašīnām un tas bijis aiz dusmām uz /pers. L/ ( 1.sējums lietas 149.-150.lapa).

Liecību pārbaudē uz vietas , kas veikta 2019.gada 25.aprīlī, /pers. C/ konkrēti ir norādījis mājas /nosaukums/ , pie kurām sabojājis vairākām

automašīnām riepas, kā arī ir norādījis vietu /pers. L/ pagalmā, kur viņu uzrunājis svešais vīrietis ( 1.sējums lietas 152.-156.lapa).

Pirmstiesas procesā kā aizdomās turētais un apsūdzētais /pers. C/ ir izmantojis tiesības neliecināt .

Kriminālprocesa likuma 512.panta otrajā daļā noteikts, ka tiesa spriedumu pamato ar pierādījumiem, kuri pārbaudīti tiesas sēdē, un

rakstveida pierādījumiem un dokumentiem, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai, vai ar pierādījumiem, kurus saskaņā ar šā likuma

125.panta noteikumiem nav nepieciešams pārbaudīt.

Lai gan apsūdzētais savu vainu neatzina, tā ir pierādīta ar cietušo /pers. D/, /nosaukums/pagasta pārvaldes pārstāvja /pers. M/, /pers. G/,

/pers. H/ , /pers. I/, /pers. E/, /pers. J/, /pers. L/ iesniegumiem policijai un viņu liecībām , kā arī /pers. N/, /pers. O/, /pers. P/, /pers. R/, /pers. S/, /pers.

T/, /pers. U/, /pers. V/, /pers. Z/, /pers. A0/, /pers. AA/, /pers. AB/ liecībām , kā arī ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem un dokumentiem -

dienesta ziņojumiem, veiktajām apskatēm, liecību pārbaudi uz vietas .

Lietā faktiski nav strīda par to, ka 2019.gadā laika posmā no 14.aprīļa līdz 20.aprīlim /nosaukums/ vairākām personām tika sabojātas

automašīnu riepas. Šo faktu apstiprina cietušo iesniegumi policijai un viņu liecības, notikumu vietās veiktās apskates, kā arī liecinieku liecības.

No lietas 1.sējuma 4.lapā esošā /pers. D/ iesnieguma redzams, ka viņa 2019.gada 16.aprīlī vērsusies policijā saistībā ar /adrese/, mājas

pagalmā novietotās /TL marka/ riepas sabojāšanu naktī uz 15.aprīli, kā arī vēl vienas riepas sabojāšanu šai mašīnai un arī otrai automašīnai /TL marka/

naktī uz 16.aprīli.

Apskates laikā konstatēts, ka automašīna /TL marka/ atrodas minētās mājas pagalmā un priekšējās kreisās puses riepas protektorā

redzams apaļas formas caurums ( 1.sējums lietas 11.-13.lapa).

Tiesas sēdē cietusī /pers. D/ liecināja, ka dzīvo privātmājā /nosaukums/ un ir apsūdzētā kaimiņiene, bet konfliktu ar viņu neesot bijis.

Strādājot par pastnieci un regulāri braucot ar divām automašīnām /TL marka/ un /TL marka/. 2019.gada aprīlī viņas automašīnām sabojātas riepas.

Pirmo reizi tas noticis naktī no svētdienas uz pirmdienu. Mašīnas stāvējušas pagalmā. Vispirms ievērojusi tikai, ka /TL marka/ mašīnai ir caura riepa.

Uzlikta cita riepa, bet bojāto aizvedusi salabošanai uz /nosaukums/ servisu pie /pers. O/. Otrā rītā atkal /TL marka/ bijusi caura riepa un vēlāk to pašu

ievērojusi arī /TL marka/ automašīnai . Arī šīs riepas aizvestas labot pie /pers. O/. Tajā dienā jau dzirdējusi, ka vairākām mašīnām /nosaukums/

sadurtas riepas. Servisā viņai teikts, ka abu mašīnu riepām ir pilnīgi vienādi caurumi un tie nav radušies no tā, ka būtu iedūrusies nagla.

Arī /pers. N/ liecināja, ka /pers. AC/ mašīnām tikušas sabojātas riepas. Pirmdienā viņam bijis jābrauc uz skolu, bet mammai - uz darbu.

Uzsākot braukt ar /TL marka/,konstatēts, ka ir caura riepa. Pa dienu servisā riepa sataisīta. Otrā rītā, ejot uz mašīnu, ieraudzījuši, ka atkal /TL marka/

riepa caura, tikai otrā pusē. Vēlāk pazvanījusi mamma un teikusi, lai aizejot paskatīties otru mašīnu. Konstatējis, ka arī /TL marka/ priekšējā kreisā

riepa ir caura. Izsaukuši policiju. Bojātajai riepai caurums izskatījies kā izurbts ar urbi .

/pers. O/ apstiprināja, ka labojis /pers. D/ atvestās riepas. Pievērsis uzmanību tam, ka bojājumi riepām bijuši vienādi. Tos fiksējis telefonā

un attēlus pēc tam iesniedzis policijas darbiniekiem. Riepu tik vienkārši ar roku pārdurt nevarot , sevišķi vidus daļā, tur vajagot diezgan lielu piepūli, lai to

izdarītu. Nospiedums uz riepas bijis tāds, kā būtu ar urbjmašīnu urbts. Nekādus priekšmetus, kas būtu iedūrušies riepās, tajās neatradis.

Uzrādot lietas 1.sējuma 18.-19.lapā esošās fotogrāfijas, liecinieks apstiprināja, ka tajās ir fiksējis /pers. D/ automašīnas riepu bojājumus,

kas norādot, ka tie radušies urbjot.

Faktu, ka naktī uz 2019.gada 16.aprīli /nosaukums/ sabojātas /pers. E/, turklāt /pers. E/ arī naktī uz 20.aprīli, un /nosaukums/ pagasta

padomei piederošo automašīnu riepas, apstiprina cietušo iesniegumi policijai ( 1.sējums lietas 68.-69., 21.lapa).

Veicot bojāto riepu apskati ( 1.sējums lietas 74.-77., 30.-33.lapa) , konstatēts, ka /pers. E/ piederošā automašīna /TL marka/ bijusi

novietota pie mājas /adrese//nosaukums/ pagasta pārvaldei piederošā automašīna /TL marka/, pie daudzdzīvokļu mājas /adrese/ Fiksēts, ka riepu

bojājumi ir apaļi caurumi .

Cietušais /pers. E/ liecināja, ka dzīvo privātmājā /nosaukums/ , tuvu kaimiņos apsūdzētajam. 2019.gada aprīļa rītā konstatējis cauru riepu

savai /TL marka/ markas automašīnai, kas atradusies pagalmā .Sākotnēji domājis , ka tā nejauši pārdurta, bet vēlāk uzzinājis arī par citiem līdzīgiem

gadījumiem.19.aprīļa naktī atbraucis no /nosaukums/. Tad visas riepas mašīnai bijušas veselas, bet sestdien no rīta atkal viena tukša. Riepas salabot

aizvedis uz /nosaukums/ meistaram /pers. Z/.Viņš arī pateicis, ka riepa ir saurbta, un parādījis urbuma vietu.

/pers. R/ savā liecībā apstiprināja, ka 2019.gadā divas reizes remontējis riepas, kuras atvedis /pers. E/. Konstatējis, ka riepu sānos

caurumi bijuši izurbti.

/nosaukums/ pagasta pārvaldes vadītājs /pers. M/ liecībā norādījis, ka pārvaldei piederošajai automašīnai /TL marka/ 2019.gada 16.aprīļa

rītā konstatējis sabojātas riepas vadītāja pusē gan priekšā , gan aizmugurē.

To, ka naktī uz 2019.gada 19.aprīli sabojātas /pers. G/, /pers. H/ un /pers. I/ piederošo automašīnu riepas, pierāda cietušo iesniegumi

policijai ( 1.sējums lietas 35.,48.,57.lapa).

Apskates laikā konstatēts, ka /pers. G/ automašīnai /TL marka/ kas novietota daudzdzīvokļu mājas /adrese/ pagalmā, bojātajā riepā

redzams apmēram 3mm liels caurums . /adrese/ mājas pagalmā novietotajai /pers. H/ piederošajai automašīnai /TL marka/ bojāta kreisās puses

aizmugurējā riepa, kurā redzams urbts caurums, bet zemē gumijas skaidiņas. Arī/adrese/ mājas pagalmā novietotajai /pers. I/ automašīnai /TL marka/

labās puses priekšējā riepā konstatēts caurums, bet zemē pie riepas - gumijas skaidiņas (1.sējums lietas.40.-42., 52.-55., 63.-66.lapa).

Tiesas sēdē cietušais /pers. G/ liecināja, ka viņa /TL marka/markas automašīnai tikusi sabojāta viena riepa. Dzīvesbiedre /pers. P/ tai

naktī pamodusies, dzirdējusi troksni un pēc tam šņācošu skaņu, jo logs bijis atvērts. Vēlāk, kad nodemonstrējis akumulatora urbjmašīnu, viņa teikusi,

ka tāda bijusi skaņa, ko dzirdējusi. Pats arī tajā laikā negulējis, taču atradies citā istabā. Dzīvojot otrajā stāvā daudzdzīvokļu mājā. Mašīna stāvējusi

pagalmā pie logiem. Paskatoties pa logu un ieraugot , ka mašīnai plok aizmugure, skrējis ārā. Redzējis riepā caurumiņu, pa kuru šņācis gaiss. Sapratis,

ka caurums riepā izurbts, jo bijis 3 mm liels bojājums, ko ar naglu nevarot izdarīt . No rīta pie blakus mājas redzējis vēl divām mašīnām bojātas riepas .

Pie /TL marka/ ievērojis gumijas skaidiņas. Riepa bijusi bojāta arī /pers. H/ automašīnai /TL marka/. Par notikušo ziņojis policijai. Dažas dienas pirms

tam pie viņa mājas tikušas sabojātas arī pagasta pārvaldei piederošajai automašīnai divas riepas.

/pers. P/ liecināja līdzīgi . Naktī gulējusi pie atvērta loga . Dzirdējusi metālisku skaņu. Tā kā pirms dažām dienām pagalmā pagasta mašīnai

bijušas sadurtas riepas, uz skaņu reaģējusi. Saukusi /pers. V/, lai paskatās, kas ārā notiek. Pieejot pie loga, dzirdējuši šņākoņu no riepām. Vēlāk/pers.

V/ nodemonstrējis savas akumulatora urbjmašīnas skaņu, atpazinusi, ka tāda bijusi arī viņas dzirdētā skaņa pagalmā .

Cietušais /pers. H/ liecināja, ka dzīvo /nosaukums/ centrā daudzdzīvokļu mājā. 2019.gada aprīlī viņa automašīnai /TL marka/, kas

atradusies mājas pagalmā, sabojāta riepa. Tajā rītā par to informējis /pers. G/ , kura automašīnai arī bijusi sabojāta riepa. Savai mašīnai konstatējis, ka

šofera pusē aizmugurējā riepā caurums nav izdurts, bet izurbts. Tajā naktī arī blakus mājā kaimiņam /pers. D/ sabojāta mašīnas riepa. Visām bojātajām

riepām bijušas pazīmes, pēc kurām sprieduši, ka caurumi nav durti, bet ir urbti, jo atraduši nokritušas gumijas skaidiņas. Par notikušo ziņojuši policijai.

Pats salabojis sabojāto riepu, tādēļ sākotnēji pieteikto kaitējuma kompensāciju neuzturot .

Cietušais /pers. I/ savā liecībā norādījis, ka iepriekšējā vakarā viņa automašīnai /TL marka/ visas riepas bijušas kārtībā, bet 19.aprīļa rītā

piezvanījis kaimiņš , ka riepa izlaidusi gaisu . Bijis redzams, ka riepa sabojāta urbjot, jo zemē redzējis gumijas skaidiņas. Kaitējuma kompensāciju par

sabojāto riepu neuzturot ( 1.sējums lietas 59.-60.lapa).

Faktu, ka cietušajam /pers. J/ divas reizes tika sabojātas viņa automašīnas /TL marka/ riepas , pierāda viņa iesniegumi policijai . Pirmajā reizē

to konstatējis 2019. gada 20. aprīlī ap plkst.07.00, bet otrajā reizē , tajā pat datumā ap plkst.23.00. Mašīna bijusi novietota /adrese/ mājas pagalmā

.No rīta konstatējis , ka bojāta kreisās puses aizmugurējā riepa, bet vakarā - kreisās puses priekšējā riepa ( 1.sējums lietas 81.,90.lapa). Apskates

laikā priekšējā riepā ir konstatēts mehāniski veikts bojājums, kura platums ir aptuveni 0,5 cm ( 1.sējums lietas 85.-88.,93.-95.lapa).

/pers. J/ liecināja, ka savu automašīnu /TL marka/ vakarā novietojis mājas pagalmā - /adrese/. Jau zinājis par riepu saduršanu

gadījumiem, jo to viņam sarunā pastāstījusi mamma /pers. L/. Viņa arī ieteikusi mašīnu novietot, kur ir apgaismojums. Ap diviem naktī pirms

gulētiešanas pārbaudījis riepas, bijis viss kārtībā, bet no rīta ap septiņiem vecmamma pateikusi, ka riepa ir tukša. Noņemot riepu ,konstatēts, ka tā ir

saurbta. Tas vēlāk apstiprinājies arī remonta laikā. Sabojātā riepa laidusi gaisu, tādēļ bijis spiests pirkt jaunu riepu. Pirmajā reizē sadurta aizmugurēja

riepa, otrajā reizē – priekšējā . Abas reizes riepas aizvedis labot pie tēva /pers. U/ . Ievērojuši aplīti pie cauruma, kas paliekot, kad urbj. Ar draugiem

runājis , ka vajadzētu pieskatīt mašīnas , tādēļ norunājuši , ka ap pusnakti sāks visi sargāt mašīnas. Ap vienpadsmitiem vakarā ieskrējis kaimiņš /pers. S/

un pateicis, ka sabojāta riepa viņa (/pers. J/) mašīnai. /pers. S/ tam cilvēkam , kas nācis no viņa mājas puses, prasījis, ko dara svešos pagalmos, bet

sakarīgu atbildi nesaņēmis. /pers. S/ teicis, ka skrējis pakaļ vīrietim, bet nenoķēris. Viņš arī izteicis aizdomas, ka tas cilvēks bijis /pers. C/.

/pers. S/ savā liecībā apstiprināja , ka redzējis kaimiņam /pers. J/ sabojātās automašīnas riepas. Zinādams par līdzīgiem gadījumiem iepriekš

, vakarā dežurējis savas mājas pagalmā. Redzējis cilvēku, aizejot gar viņa māju pa ceļu. Pēc neilga laika vīrietis nācis atpakaļ. Uz viņa jautājumu, kas

viņš tāds un ko dara, nepazīstamais murminājis, lai nenāk viņam klāt, un ātrā solī devies prom. Ar /pers. J/ tajā vakarā runājis un , iespējams, tieši viņš

teicis, ka redzētais vīrietis bijis /pers. C/.

Par /pers. J/ riepu bojājuma veidu liecināja viņa tēvs /pers. U/ . /pers. J/ mašīnai sadurtajām divām riepām veicis pagaidu remontu. Noņēmuši

riepu, ievēruši diegu, piepumpējuši. Vēlu vakarā dēls piezvanījis, ka atkal sabojāta riepa . Bijis pilnīgi skaidrs, ka urbts ar urbīti protektora daļā, kur ar

rokām būtu ļoti grūti kaut ko izdarīt. Caurums bijis ar aci redzams un bijušas noberztas skaidiņas ap to vietu, kur notikusi urbšana. Otrajā reizē kaimiņš

/pers. S/ bijis redzējis kādu cilvēku izskrienot no /pers. L/ pagalma.

Lai gan tiesas sēdē apsūdzētais noliedza savu vainu svešas mantas – cietušajiem piederošo automašīnu riepu bojāšanā un iznīcināšanā- tiesa

par patiesām un ticamām atzīst viņa pirmstiesas procesā sniegtās liecības.

2019.gada 23.aprīlī veiktās kratīšanas laikā /pers. C/ dzīvesvietā tika izņemta “Makita “ urbjmašīna un četri urbīši (1.sējums lietas 98.-100.,

103.-105.lapa). Pats apsūdzētais sākotnēji liecināja, ka tieši ar šo urbjmašīnu /nosaukums/ sabojājis vairākām automašīnām riepas.Tāpat nav pamats

apšaubīt /pers. C/ liecināto par savas rīcības motīviem un apstākļiem, kādos izdarījis noziedzīgos nodarījumus.

Apsūdzētais savai aizstāvībai tiesas izmeklēšanā izvirzīja versiju, ka pirmstiesas procesā tikai parakstījis policijas darbinieku uzrakstīto, pat

to neizlasot. Šādu rīcību pamatoja ar savu slikto veselības stāvokli un policistu solījumu , ka atzīšanās gadījumā tiks atbrīvots no apcietinājuma.

Tiesas sēdē tika nopratināti policijas darbinieki /pers. A0/, /pers. AF/ un /pers. AA/, kuri veikuši procesuālās darbības /pers. C/

kriminālprocesā. Tiesai nav pamats apšaubīt šo liecinieku sniegto izklāstu par konkrētiem notikumiem, un nav iespējams saskatīt saprātīgu pamatojumu

un izskaidrojumu tam, kāpēc lai viņi sniegtu nepatiesu lietas apstākļu atspoguļojumu. Tāpat nav konstatēti iemesli, kas būtu par pamatu uzskatam, ka

Valsts policijas darbinieki būtu bijuši neobjektīvi vai ieinteresēti /pers. C/ noziedzīgo darbību konstatēšanā.

/pers. A0/ apstiprināja , ka bijusi procesa virzītāja /pers. C/ krimināllietā. Pratinājusi viņu, piedalījusies liecību pārbaudē uz vietas, kas veikta

nākamajā dienā pēc viņa aizturēšanas. /nosaukums/ centrā /pers. C/ pats rādījis mājas, pie kurām gājis, kur urbis mašīnām riepas. Bijušas gan

privātmājas, gan daudzdzīvokļu mājas. Nopratināšanā viņš arī teicis, ka riepas sabojājis ar to urbi, kas izņemts kratīšanas laikā. Stāstījis, ka urbis tā, lai

riepu pēc iespējas mazāk bojātu, lai varētu vieglāk saremontēt. Pratināšanas laikā par savu veselības stāvokli nesūdzējies, arī advokātu nelūdzis.

Protokolu lasījis un parakstījis. Par veselības problēmām viņš neminējis arī tiesai , kad lemts par apcietinājuma piemērošanu. /pers. C/ ne

nopratināšanā, ne liecību pārbaudē, ne tiesas sēdē, tai skaitā tiesas sēdē /nosaukums/, kur pārskatīts drošības līdzeklis, nenoliedzis, ka izdarījis darbības,

par ko tiek apsūdzēts. Bez tam uz tiesas sēdēm viņam bijis valsts nodrošināts aizstāvis. /pers. C/ ne reizi neteicis, ka būtu piespiests nepatiesi liecināt vai

kā citādi ietekmēts. Par savas rīcības motīvu minējis greizsirdību uz sievieti, kura viņu atraidījusi.

/pers. AF/ apstiprināja , ka arī viņš piedalījies /pers. C/ liecību pārbaudē uz vietas saistībā ar /nosaukums/ automašīnām sabojātām riepām.

Ko /pers. C/ rādījis, tas fotografēts un piefiksēts protokolā. Par veselības problēmām viņš neko neteicis un izturēšanās bijusi adekvāta.

Uz to, ka ticamas ir /pers. C/ liecības, ko sniedzis policijas darbiniekiem, norāda viņa stāstītais, ka pēc /pers. J/ automašīnas riepas

sabojāšanas viņu pamanījis un uzrunājis kāds vīrietis. Tiesas izmeklēšanā apstiprinājās, ka tas bija /pers. S/. Vietu, kur tas noticis, /pers. C/ norādījis arī

liecību pārbaudē uz vietas. Neapšaubāmi, ka tāds fakts nevarēja būt zināms policijas darbiniekiem un tiesas ieskatā papildus pastiprina ticamību

apsūdzētā sākotnējām liecībām.

Cietušo kriminālprocesā liecinātais pierāda viņu transportlīdzekļiem sabojāto riepu vērtību, kādas tās norādītas apsūdzībā, kā arī remonta

izmaksas. Par šo novērtējumu procesa dalībniekiem iebildumu nebija.

/pers. C/ Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā inkriminētie noziedzīgie nodarījumi ir ar materiālu sastāvu, kam obligātās objektīvās puses

pazīmes ir kaitīgās sekas un cēloņsakarība starp nodarījumu un tā rezultātā izraisītajām kaitīgajām sekām. Tādejādi apsūdzībā pamatoti ir norādīts

konkrēts nodarītā zaudējuma apmērs, ievērojot judikatūrā nostiprināto atziņu, ka analizējamo noziedzīgo nodarījumu sastāvu veido nevis bojātās vai

iznīcinātās mantas atjaunošanas izdevumi, bet bojātās vai iznīcinātās mantas vērtība.

Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi raksturo tīša vaina, kad vainīgais apzinās savu

darbību kaitīgumu, paredz, ka viņa darbību vai bezdarbības rezultātā tiks iznīcināta vai bojāta sveša manta, un viņš to vēlas vai apzināti pieļauj. (sk.

U.Krastiņš, V.Liholaja, A.Niedre. Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs. 3.grāmata. Sevišķā daļa. Rīga, Firma “AFS”, 2007., 47.-

49.lpp.).

Izvērtējot tiesas izmeklēšanā pārbaudītos pierādījumus, tiesai nav šaubu par to, ka /pers. C/ sabojāja /pers. D/, /nosaukums/ pagasta

pārvaldes, /pers. G/, /pers. H/ , /pers. I/, /pers. E/, /pers. J/ automašīnu riepas .Noziedzīgais nodarījums izdarīts tīši, jo vainīgais , izurbjot riepās

caurumus, neapšaubāmi apzinājās savu darbību kaitīgumu, paredzot, ka tiks bojāta sveša manta , to vēlējās un apzināti pieļāva. /pers. C/ prettiesisko

darbību rezultātā mantu - riepu - lietošanas vērtība samazinājusies tādā apmērā, ka tās vairs nevarēja pilnvērtīgi izmantot pēc nozīmes bez atbilstoša

remonta , bez tam vienā gadījumā /pers. AC/, kā arī /pers. G/ un vienā gadījumā /pers. J/ manta tika iznīcināta, jo riepas vairs nebija iespējams salabot un

tās pilnībā zaudēja savu lietošanas vērtību.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka /pers. C/ darbības šajā daļā ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas.

Vērtējot /pers. C/ tiesas sēdē liecināto saistībā ar inkriminēto noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 132.pantā, tiesa to vērtē

kā cenšanos mazināt savu vainu un izvairīties no atbildības. /pers. C/ sniedza izvairīgas un pretrunīgas liecības , norādot, ka vēlējies tikai apsveikt

/pers. L/, gan pajokot , gan arī izvirzot versiju, ka kāds izraisījis sprādzienu viņa kamīnā, un viņš to vēlējies noskaidrot.

To, ka /pers. L/ apsūdzētā sūtītās ziņas uztvēra kā reālus draudus savai dzīvībai, pierāda viņas liecinātais tiesas sēdē. Cietusī apstiprināja,

ka /pers. C/ pazīst vairāk kā 20 gadus, bet tuvākas attiecības bijušas deviņus gadus. Tās beigušās divus gadus atpakaļ, kad sapratusi , ka /pers. C/ savā

dzīvē nevēlas neko mainīt. Nedēļā, kad notikusi riepu duršana, viņu starpā nekāda saziņa nenotikusi. Uz īsziņu saņemšanas brīdi - 23.aprīli - jau bijusi

informācija no kaimiņa /pers. S/, ka riepu dūrējs ir /pers. C/. Kad saņēmusi īsziņas no apsūdzētā , ļoti nobijusies. Bijuši draudi, ka būs trīs sprādzieni, ka

ir arī dinamīts, un, vai viņa tam gatava? Sapratusi, ka nevar zināt, ko var no /pers. C/ sagaidīt. Jutusies apdraudēta. Uz īsziņām neatbildējusi , bet par

tām paziņojusi dēlam /pers. J/ un kaimiņam /pers. V/, kurš kādreiz strādājis policijā. Parādījusi /pers. V/ īsziņas un viņš teicis, ka noteikti jāziņo policijai.

Tā arī izdarījusi. Domājot, ka /pers. C/ rīkojies alkohola ietekmē, jo pēdējos divus gadus viņš to ļoti lietojis. Par iespējamo agresiju no /pers. C/ puses

baidījusies, jo jau iepriekš bijuši gadījumi, kad viņš neadekvāti uzvedies. Pirms dažiem gadiem Ziemassvētkos pie loga bijis stiprs šāviena troksnis. Vēlāk

/pers. C/ nenoliedzis, ka tas saistīts ar viņa rīcību. Pagājušā ziemā, kad /pers. C/nelaidusi savā mājā , viņš ar krāsu aizpūtis tualetes lodziņu. Kādu

laiku atpakaļ nevarējusi no rīta atslēgt pasta durvis, jo bijis iepūsts silikons slēdzenē. /pers. C/ atzinis, ka to izdarījis, tādēļ, ka nelaižot viņu pie sevis,

atsakot. Sarunās /pers. C/ arī iepriekš draudējis , ja atstāšot, tad viņu nošaus un nošausies pats. Sasaistot šos notikumus kopsakarā ar saņemtajām

īsziņām, ļoti nobijusies.

Par to, ka mamma /pers. L/ /pers. C/ sūtītās ziņas uztvērusi kā reālus draudus savai veselībai un dzīvībai, liecināja viņas dēls /pers. J/ . Arī

viņš apstiprināja, ka /pers. L/ bija tuvas attiecības ar /pers. C/. , kā arī to, ka apsūdzētais ļoti daudz lietojis alkoholu. Uzzinājis par draudiem , kad

mamma pārsūtījusi WhatsApp ziņas. Viņa bijusi ļoti nobijusies un uztraukusies. Pats tajā brīdī atradies Baltkrievijā. Ziņās bijuši teksti par dinamītu ,un,

ka viss tikai sāksies. Precīzi vairs neatceroties. Sapratis, ka tie ir draudi mammai , tāpēc uzreiz zvanījis viņai, lai ziņo policijai. Kad mācījies skolā,

apsūdzētā mājā bijis kopā ar viņa dēlu , un zinājis, ka /pers. C/ ir ieroči.

Uz to, ka cietušajai bija pamats baidīties, ka apsūdzētajam varētu būt ieroči , priekšmeti, vielas, ko varētu izmantot sprādzienu veikšanai ,

norāda arī /pers. E/ un arī /pers. V/ liecinātais, ka /pers. C/ agrāk bijis mednieks. Turklāt fakts, ka /pers. C/ noņemti ieroči par braukšanu alkohola

reibumā , cietušajai pamatoti nedeva pilnīgu pārliecību par to neesamību, jo, kā redzams no lietas materiāliem, kratīšanas laikā 2019.gada 23.aprīlī

/pers. C/ dzīvesvietā tika izņemtas patronas un šaujampulveris ( 1.sējums lietas 123-134.lapa). Par minēto šaujamieroču munīcijas un sprāgstvielas

glabāšanu ar Vidzemes rajona tiesas /nosaukums/ 2020.gada 22.septembra spriedumu /pers. C/ ir atzīts par vainīgu un notiesāts pēc Krimināllikuma

233.panta otrās daļas.

Lieciniece /pers. Z/ norādīja, ka viņas meita /pers. L/ jau pirms diviem gadiem negribējusi vairs tikties ar /pers. C/ un apstiprināja ziņas par

notikumu, kad apsūdzētais aizkrāsojis logu viņu mājā.

Savukārt liecinieks /pers. Z/ liecināja tikai par to, ka kaimiņš /pers. C/ pavasarī rādījis kaut kādas metāliskas daļas , kas it kā iemestas viņa

krāsnī. Teicis kaut ko par sprādzienu. Nodomājis, lai kaimiņš nedzer tik daudz, un uzskatījis viņa teikto par muļķībām.

Faktu , ka cietusī /pers. L/ /pers. C/ ziņās sūtītos tekstus tiešām uztvērusi kā draudus savai dzīvībai, apstiprināja Kriminālpolicijas nodaļas

inspektore Valsts amatpersona. Izbraukusi uz notikumu /nosaukums/, jo sieviete policijai zvanījusi, ka viņu draudēts uzspridzināt. Pratinājusi cietušo

viņas mājā kādas trīs stundas. Citi policijas darbinieki tajā laikā veikuši kratīšanu pie /pers. C/. Cietusī bijusi ļoti uztraukusies par savu dzīvību, visu

uztvērusi nopietni. Stāstījusi , ka /pers. C/ arī iepriekš draudējis un vajājis viņu - stiklu sabojājis, sniegu durvīm priekšā aizbēris . Sievietei bijis bail, ka

/pers. C/ var viņu nogalināt.

Krimināllikuma 132.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir vērsts pret personas dzīvības un veselības aizsardzības interesi. No

objektīvās puses vainīgā rīcība ir vērtējama kā psihiska iedarbība uz cietušo, viņa iebiedēšana, paužot apņemšanos noslepkavot vai nodarīt smagu miesas

bojājumu.

Tiesa neapašauba vainīgā apgalvoto, ka viņš nevēlējies cietušajai nodarīt ko ļaunu, bet tikai pievērst viņas uzmanību. Tomēr tiesas ieskatā

/pers. C/ aktīva darbība – vairāku ziņu , kurās minēts dinamīts, sprādzieni, - nosūtīšana vērtējama kā cenšanās iedarboties uz cietušās psihi, radot bailes,

ka viņas dzīvība var tikt apdraudēta, pielietojot nosaukto vielu. Nenoliedzami , ka /pers. L/ bija pamats baidīties, ka draudi var tikt realizēti, ņemot vērā

to izteikšanas motīvus un apstākļus. Lietā noskaidrots, lai gan cietusī jau ilgstoši centās pārtraukt jebkādu komunikāciju ar apsūdzēto, viņš to ignorēja un

greizsirdības motīvu vadīts faktiski vajāja /pers. L/. Turklāt jāņem vērā fakts, ka /pers. C/ tajā laikā pastiprināti lietoja alkoholu, ko viņš pats arī

nenoliedza, kā arī tas, ka cietušai jau bija zināms par apsūdzētā nodarījumiem, kas saistīti ar svešas mantas bojāšanu. Bez tam iepriekš /pers. C/ /pers.

L/ jau bija draudējis , ka viņu nošaus un nošausies pats, ja attiecības tiks pārtrauktas. Cietusī zināja, ka /pers. C/, iespējams, mājās atrodas vielas, ko

var izmantot kā sprāgstvielu , kas arī kratīšanas laikā apstiprinājās. Arī šis apstāklis radīja /pers. L/ pārliecību par to, ka apsūdzētā rīcībā var būt vielas,

ar kurām iespējams nogalināt cilvēku.

Noziedzīgais nodarījums izdarīts ar tiešu nodomu, jo /pers. C/ apzinājās, ka nosūtot ziņu, kurā minēts sprādziens un dinamīts, cietusī tos

uztvers kā reālus draudus, un tādā veidā tiks iebiedēta.

Tiesa uzskata, ka /pers. C/ darbības šajā daļā ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 132.panta. Līdz ar to apsūdzētais ir sodāms gan

par šo izdarīto noziedzīgo nodarījumu, gan Krimināllikuma 185.pantā paredzētiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Lemjot par kriminālsoda piemērošanu, atbilstoši Krimināllikuma 35.pantā noteiktajam tiesai jāizvēlas tāds soda veids un mērs, kas maksimāli

sekmētu kriminālsoda mērķa sasniegšanu: taisnīguma atjaunošanu, noziedzīgu nodarījumu recidīva novēršanu, sabiedriskās drošības aizsardzību, citu

personu atturēšanu no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas un notiesātās personas resocializāciju. Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu , nosakot soda

veidu , tiek ņemts vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, vainīgā personība , savukārt, nosakot soda mēru, tiek ņemti vērā

atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.

/pers. C/ izdarītie Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētie noziedzīgie nodarījumi saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu

klasificējami kā mazāk smagi noziegumi. Tie vērsti pret personu īpašumu. Savukārt Krimināllikuma 132.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums ,

atbilstoši Krimināllikuma 7.panta otrajai daļai, klasificējams kā kriminālpārkāpums. Šis noziedzīgais nodarījums apdraudējis sabiedrības drošību

personas veselības jomā.

Lai arī , izlemjot jautājumu par soda noteikšanu, primārais ir izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums , svarīgs faktors soda

individualizācijas procesā ir vainīgā personības izvērtēšana .

/pers. C/ uz noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas brīdi bija nesodīts. 2017.gada 8.decembrī ir sodīts administratīvi par transportlīdzekļa

vadīšanu alkohola reibumā (1.sējums lietas 174.-175.lapa) . Norādījis, ka viņam ir augstākā izglītība, neprecējies apgādājamo nav. Tiesai paskaidroja,

ka strādā Rīgā.

No 2.sējuma lietas 31.lapā esošās Ieslodzījuma vietu pārvaldes /nosaukums/ cietuma informācijas redzams, ka /pers. C/ ārstējies

/nosaukums/ slimnīcā no /datums/līdz /datums/ar diagnozi – /nosaukums/.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties

un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm ( A.Judins. Kriminālsods nav valsts

atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts, 7.lpp).

Lai gan atbilstoši Krimināllikuma 46.panta ceturtajai daļai brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu

piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglākā soda veidiem, tiesa atzīst, ka vainīgajam

piemērojams sods, kas saistīts ar brīvības atņemšanu. /pers. C/ izdarījis sešus noziedzīgus nodarījumus, tostarp piecus mazāk smagus noziegumus, kas

apdraudēja septiņu cietušo personu mantiskās intereses. Noziedzīgi nodarījumi izdarīti regulāri , neilgā laika periodā. Šis apstāklis ,tiesas ieskatā, norāda,

ka apsūdzētajam bija izveidojusies nesodāmības sajūta un iespējams, ka tikai cietušās /pers. L/ rīcība - ziņojot policijai – un apsūdzētā aizturēšana

izbeidza šo noziedzīgo nodarījumu virkni.

Nosakot soda veidu un mēru, tiesa pievienojas tiesību zinātnē paustajai atziņai, ka „vairākus noziedzīgus nodarījumus izdarījusī persona ir

negatīvāk vērtējama, jo viņas apziņā jau ir iesakņojies uzskats, ka sabiedrībā var dzīvot, savas personiskās egoistiskās tieksmes izvirzot augstāk par citu

cilvēku tiesībām un interesēm” (Krastiņš U. Noziedzīgs nodarījums. Juridiskā mācību un izglītojošā literatūra. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2000,

185. lpp). Nenoliedzami, ka persona, kas izdara vairākus noziedzīgus nodarījumus, rada lielāku kaitējumu un ir negatīvāk vērtējama nekā persona, kas

izdara vienu noziedzīgu nodarījumu. Turklāt jāņem vērā arī lietā gūtās ziņas par /pers. C/ pārmērīgās alkohola lietošanas paradumiem. Līdz ar to ir

pamats uzskatīt, ka apsūdzētais ir bīstams sabiedrībai, apdraud citu sabiedrības locekļu mantiskās intereses un tiesības uzturēties drošā vidē. Tomēr,

nolūkā panākt Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi, tiesa atzīst par iespējamu vainīgajam piemērot Krimināllikuma 55.panta nosacījumus un

sodu noteikt nosacīti. Noziedzīgo nodarījumu rezultātā cietušajiem radītais materiālais kaitējums, vērtējot katram individuāli, atzīstams par nelielu. /pers.

C/ ir nesodīts, nav izdarījis jaunus noziedzīgus nodarījumus, pats paskaidroja, ka strādā algotu darbu, arī fakts , ka viņa izglītības līmenis ļauj saprast un

kritiski izvērtēt savu rīcību, tiesai rada pārliecību, ka vainīgais, reāli neizciešot piemēroto brīvības atņemšanas sodu, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus.

Bez tam, atrašanās Valsts probācijas dienesta darbinieku uzraudzībā, nepieciešamības gadījumā ļaus iesaistīt notiesāto sociālās

uzvedības korekcijas programmās, tai skaitā, arī attiecībā uz alkohola lietošanas problēmu risināšanu. Nosacītas uzraudzības ietvaros tiks nostiprināta un

pārraudzīta notiesātā prasme iekļauties sabiedrībā, strādājot ar viņa domāšanas , attieksmes un uzvedības maiņu. Tiesas ieskatā, nosacīta soda

piemērošana sekmēs taisnīguma atjaunošanu, noziedzīgu nodarījumu recidīvu novēršanu, aizsargās sabiedrisko drošību, atturēs citas personas no

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas un sekmēs notiesātā resocializāciju. Šāda soda noteikšana saturēs sevī gan sodīšanas funkciju, gan labošanas

funkciju, un atbildīs vainīgā personībai un radītajam kaitējumam.

/pers. C/ izdarījis vairākus noziedzīgus nodarījumus, tādēļ sods nosakāms pēc noziedzīgo nodarījumu kopības Krimināllikuma 50. pantā

noteiktajā kārtībā. Atbilstoši minētās likuma normas pirmajai un otrajai daļai tiesa , ņemot vērā , ka vainīgajam nav konstatēti ne Krimināllikuma

47.pantā noteiktie atbildību mīkstinošie, ne Krimināllikuma 48.pantā noteiktie atbildību pastiprinošie apstākļi , uzskata, ka var daļēji saskaitīt sodus ,

kas piespriesti par katru noziedzīgo nodarījumu.

Tā kā /pers. C/ noziedzīgus nodarījumus izdarījis pirms sprieduma spēkā stāšanās Vidzemes rajona tiesā /nosaukums/ 2020.gada

22.septembrī izskatītajā krimināllietā, nosakot sodu, jāņem vērā Krimināllikuma 50.panta piektās daļas prasības . Minētā likuma norma paredz , ka

galīgais sods nosakāms pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā , vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus, ja

pēc sprieduma taisīšanas vai prokurora priekšraksta par sodu sastādīšanas konstatēts, ka persona vainīga vēl citā noziedzīgā nodarījumā, ko tā izdarījusi

pirms sprieduma taisīšanas vai prokurora priekšraksta par sodu sastādīšanas pirmajā lietā. Šajā gadījumā soda laikā ieskaitāms sods, kas pilnīgi vai daļēji

jau izciests pēc pirmā sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu. /pers. C/ pēc iepriekšējā sprieduma piespriesto sodu nav izcietis pilnībā. Tiesa

atzīst , ka , nosakot galīgo sodu , piemērojama piespriesto sodu daļēja saskaitīšana, ievērojot apstākli, ka noziedzīgie nodarījumi gan pirmajā

kriminālprocesā, gan šajā, faktiski ir izdarīti vienā laikā.

Atbilstoši Krimināllikuma 52.panta pirmajai un piektajai daļai aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais laiks ieskaitāms soda termiņā. /pers.

C/ aizturēts 2019.gada 23.aprīlī plkst. 18.45 ( 1.sējums lietas 142.lapa). No 2019.gada 25.aprīļa līdz 2019.gada 15.maijam atradies apcietinājumā

(1.sējums lietas 162.-166.,169.-171.lapa). Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu un reāla soda izciešanas gadījumā, šis laiks ieskaitāms

brīvības atņemšanas soda termiņā.

Cietušie pirmstiesas procesā pieteikuši kaitējuma kompensācijas par sabojāto riepu remonta izmaksām, kā arī par iznīcinātām riepām , un

tieši, /pers. D/ pieteikusi materiālo kompensāciju 116 EUR, /nosaukums/ pagasta pašvaldība – 30,01 EUR, /pers. G/ – 60 EUR, /pers. E/ – 40 EUR,

/pers. J/ -115 EUR.

Apsūdzētais neatzina savu vainu , līdz ar to neatzina arī kaitējuma kompensācijas un par tām nepauda savu viedokli.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 22.pantu personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, tiek garantētas procesuālās iespējas

materiālās kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajā daļā noteiktajam, kompensācija ir naudas

izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu,

fiziskām ciešanām un mantisko zaudējumu. Savukārt minētā panta otrā daļa noteic, ka kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements,

ko apsūdzētais samaksā labprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata.

Civillikuma 1779.pants paredz, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Nav šaubu,

ka cietušajiem ir radušies materiāli zaudējumi apsūdzētā vainas dēļ un nenoliedzami bija jāiegulda līdzekļi, lai salabotu /pers. C/ noziedzīgo darbību

rezultātā bojāto mantu, vai arī iegādātos jaunu. Iebildumi par cietušo norādītajām summām nav izteikti. Līdz ar to tiesa uzskata, ka pieteiktās kaitējuma

kompensācijas ir apmierināmas pilnībā.

/pers. C/ valsts nodrošināto juridisko palīdzību pirmstiesas kriminālprocesā īstenoja aizstāvis /pers. AR/ ( 1.sējums lietas 176.-178. lapa).

Aizstāvim saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84.pantu un Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 1493 ”Noteikumi par valsts

nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” atbilstoši iesniegtajiem aprēķiniem

izmaksājama atlīdzība 260,15 EUR, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368. panta pirmo daļu piedzenami no apsūdzētā valsts labā.

Procesuālie izdevumi saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 529.panta 2.punktu ir piedzenami tikai tajā gadījumā, ja tie netiks labprātīgi

atlīdzināti 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Kriminālprocesa likuma 240. pants nosaka galīgo rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem , dokumentiem, ar noziedzīgu nodarījumu saistīto mantu,

kā arī citiem izņemtajiem priekšmetiem un vērtībām .Tiesa atzīst, ka lietiskie pierādījumi - akumulatora urbjmašīna, četri urbīši, kas glabājas Valsts

policijas Vidzemes reģiona pārvaldes /nosaukums/ iecirknī, iznīcināmi kā nevērtīgi.

Pirmstiesas procesā /pers. C/ piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums ir atcelts un cits drošības līdzeklis nav piemērots . Arī tiesa

neuzskata par nepieciešamu apsūdzētajam piemērot līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim drošības līdzekli, jo nav pamats uzskatīt, ka /pers. C/ varētu

izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus, vai izvairīties no sprieduma izpildes.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527.- 530.pantu, tiesa nosprieda

/pers. C/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ( 1.noziedzīgais

nodarījums) un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 20 ( divdesmit) dienām;

atzīt par vainīgu Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ( 2.noziedzīgais nodarījums) un sodīt

ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 ( vienu) mēnesi un 5 ( piecām) dienām;

atzīt par vainīgu Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ( 3.noziedzīgais nodarījums) un sodīt

ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1( vienu ) mēnesi;

atzīt par vainīgu Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ( 4.noziedzīgais nodarījums) un

sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 ( vienu) mēnesi ;

atzīt par vainīgu Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ( 5.noziedzīgais nodarījums) un sodīt

ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 25 ( divdesmit piecām) dienām;

atzīt par vainīgu Krimināllikuma 132.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ( 6.noziedzīgais nodarījums) un sodīt ar īslaicīgu

brīvības atņemšanu uz 25 (divdesmit piecām ) dienām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo, otro daļu daļēji saskaitīt piespriestos sodus un sodu par vairākiem noziedzīgiem

nodarījumiem noteikt brīvības atņemšanu uz 5 ( pieciem) mēnešiem.

Atbilstoši Krimināllikuma 50. panta piektajai daļai šim sodam daļēji pieskaitīt piespriesto sodu pēc Vidzemes rajona tiesas 2020.gada

22.septembra sprieduma un galīgo sodu noteikt brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu. Piemērot Krimināllikuma 55.panta nosacījumus un sodu noteikt

nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 ( vienu) gadu un 2 ( diviem) mēnešiem.

Brīvības atņemšanas soda termiņā ieskaitīt aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku no 2019.gada 23.aprīļa līdz 2019.gada 15.maijam .

Nosacīti notiesātā pārraudzību uzdot Valsts probācijas dienestam. Desmit darbdienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās notiesātajam

reģistrēties soda izciešanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai deklarētajai dzīvesvietai .

Apmierināt lietā pieteiktās kaitējuma kompensācijas un no /pers. C/ par labu /pers. D/ piedzīt 116,00 EUR ( viens simts sešpadsmit euro),

par labu /nosaukums/ pagasta pašvaldībai piedzīt 30,01 EUR ( trīsdesmit euro un 1 centu), par labu /pers. G/ piedzīt 60,00 EUR ( sešdesmit euro),

par labu /pers. E/ piedzīt 40,00 EUR ( četrdesmit euro) , par labu /pers. J/ piedzīt 115,00 EUR (viens simts piecpadsmit euro).

Piedzīt no /pers. C/ par labu valstij procesuālos izdevumus par aizstāvja /pers. AR/ darba samaksu pirmstiesas procesā 260,15 EUR (

divi simti sešdesmit euro un 15 centus) .

Sprieduma labprātīgai izpildei daļā par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu un procesuālo izdevumu samaksu noteikt termiņu - 30

dienas no sprieduma spēkā stāšanās brīža. Uzlikt par pienākumu maksājumus apliecinošus dokumentus nekavējoties iesniegt Vidzemes rajona tiesā

Madonā .

Lietiskos pierādījumus – akumulatora urbjmašīnu, četrus urbīšus, iznīcināt.

Prokurore, cietušie , apsūdzētais un aizstāvis desmit dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas, var rakstveidā iesniegt tiesai

lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš lūguma iesniegšanai par pilna sprieduma sastādīšanu un

lūgums nav iesniegts.

Ja tiek sastādīts pilns spriedums, to var pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Vidzemes

apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijā, iesniedzot sūdzību vai protestu Vidzemes rajona tiesā Madonā.

Pilna sprieduma pieejamības diena – 2021.gada 28.aprīlis.

Tiesnese I.Lazdiņa