Court convicted defendant B of smuggling fish roe, partially allowed victim's compensation claim, and ordered confiscation of night vision equipment.

Lietas arhīva Nr. K29-0105-20/25

ECLI:LV:RLPT:2020:1029.15890027216.3.S

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 29.oktobrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis M.Tupureins,

piedaloties prokurorei L.Kovaļai,

zvērinātiem advokātiem R.Oļhovai, D.Vilemsonam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 1901.panta pirmās daļas,

190.panta pirmās daļas un /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 20.panta otrās daļas un 1901.panta pirmās daļas.

Aprakstošā daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi visus krimināllietā esošos pierādījumus, tiesa konstatēja, ka /pers. A/ ieveda muitošanai pakļautās preces Latvijas

Republikas muitas teritorijā, noslēpjot tās no muitas kontroles un nedeklarējot (kontrabanda), ievērojamā apmērā, un proti:

/pers. A/ pirmstiesas kriminālprocesā nenoskaidrotos apstākļos, ārpus Latvijas Republikas muitas teritorijas un nenoskaidrotā laikā, bet ne vēlāk

kā 2016.gada 25. februārī, ieguva 10 033,61 g storveidīgo zivju melno ikru. Būdama vilciena "/nosaukums/" /amats/, vilciena "/nosaukums/" vagona

ledusskapī ievietoja 20 puskilograma iepakojumus, kuros atradās muitošanai pakļautas preces - 10 033,61 g storveidīgo zivju melno ikru.

Īstenojot savu noziedzīgo nodomu ievest Latvijas Republikas muitas teritorijā muitošanai pakļautās preces - 10 033,61 g storveidīgo zivju melno

ikru, noslēpjot tās no muitas kontroles un nedeklarējot, /pers. A/ 2016.gada 25.februārī, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, bet ne

vēlāk kā plkst.8.30, šķērsoja Latvijas Republikas valsts robežu /nosaukums/ robežkontroles punktā un ieceļoja Latvijas Republikā no Krievijas

Federācijas ar vilcienu "/nosaukums/", vilciena "/nosaukums/" vagona ledusskapī Latvijas Republikas muitas teritorijā ievedot 20 puskilograma

iepakojumus, kuros atradās muitošanai pakļautas preces - 10 033,61 g storveidīgo zivju melno ikru. Iebraucot ar vilcienu "/nosaukums/" /adrese/, /pers.

A/ pārlika 20 iepakojumus ar tajos esošiem 10 033,61 g storveidīgo zivju melno ikru savās personīgajās mantās un ar visām savām mantām izkāpa no

vilciena.

/pers. A/, ievedot Latvijas Republikas muitas teritorijā muitošanai pakļautas preces - 10 033,61 g storveidīgo zivju melno ikru, noslēpjot tās no

muitas kontroles un nedeklarējot, pārkāpa Eiropas Padomes 1992.gada 12.oktobra Regulas Nr.2913/92 "Par Kopienas Muitas kodeksa izveidi"

59.panta pirmās daļas, 202.panta, 214.panta 2.punkta prasības un Pievienotās vērtības nodokļa likuma 5.panta otrās daļas, 36.panta pirmās daļas,

41.panta pirmās daļas 1.punkta, 85.panta pirmās daļas un 123.panta pirmās daļas prasības.

/pers. A/ Latvijas Republikas muitas teritorijā ievesto muitošanai pakļauto preču - 10 033,61 g storveidīgo zivju melno ikru, kuri tika ievesti,

noslēpjot tos no muitas kontroles un nedeklarējot, vērtība ir 4773,61 EUR, kas sasniedz likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas

kārtību" 231.pantā noteikto ievērojamo apmēru.

/pers. A/, ievedot Latvijas Republikas muitas teritorijā muitošanai pakļautas preces – 10 033,61 g storveidīgo zivju melno ikru – ievērojamā

apmērā, noslēpjot tās no muitas kontroles un nedeklarējot, nodarīja mantisku zaudējumu Latvijas Republikai nenomaksāto nodokļu veidā 1 486,00 EUR

apmērā (muitas nodoklis – 657,52 EUR un pievienotās vērtības nodoklis – 828,48 EUR).

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 190.panta pirmajā daļā.

Turklāt, /pers. A/ izdarīja stratēģiskas nozīmes preces pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai, noslēpjot no robežsardzes un muitas

kontroles, t.i., nelikumīgā veidā, un proti:

/pers. A/ pirmstiesas kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotos apstākļos un precīzi nenoskaidrotā laikā, bet ne vēlāk kā 2016.gada 23.februārī,

piekrita par atlīdzību 100,00 EUR apmērā pēc /pers. B/, lūguma atvest viņam no /pilsēta/ iepakojumu ar tēmēkļiem, kā arī saņēma no /pers. B/

pirmstiesas procesā nenoskaidrotas personas tālruņa numuru, uz kuru /pers. A/ vajadzēja zvanīt, lai /pilsēta/ saņemtu /pers. B/ paredzēto sūtījumu.

/pers. A/ pirmstiesas kriminālprocesā nenoskaidrotos apstākļos, ārpus Latvijas Republikas teritorijas un pirmstiesas kriminālprocesā precīzi

nenoskaidrotā laikā, bet ne vēlāk kā 2016.gada 25.februārī, pildot /pers. B/ iepriekš dotos norādījumus, piezvanīja uz /pers. B/ norādīto tālruņa numuru

un vienojās ar pirmstiesas procesā nenoskaidrotu personu un no tās ieguva iepakojumu ar nakts redzamības tēmēkli Dedal-480-HSNG (165) ar sērijas

Nr.133731 un nakts redzamības tēmēkli Dedal-450-C ar sērijas Nr.140075. /pers. A/, būdama vilciena "/nosaukums/" /amats/, no pirmstiesas procesā

nenoskaidrotas personas saņemtos nakts redzamības tēmēkļus Dedal-480-HSNG (165) ar sērijas Nr.133731 un Dedal-450-C ar sērijas Nr.140075

ienesa vilciena "/nosaukums/" vagonā un ievietoja tos savā koferī starp personīgajām mantām.

Īstenojot savu nodomu un pildot /pers. B/ norādījumus, /pers. A/ 2016.gada 25.februārī pirmstiesas procesā precīzi nenoskaidrotā laikā, bet ne

vēlāk kā plkst.8.30 ar vilcienu "/nosaukums/" šķērsoja Latvijas Republikas valsts robežu /nosaukums/ robežkontroles punktā un ieceļoja Latvijas

Republikā no Krievijas Federācijas, nepaziņojot muitas un Valsts robežsardzes amatpersonām par savā koferī – esošajām stratēģiskas nozīmes precēm

– nakts redzamības tēmēkli Dedal-480-HSNG (165) ar sērijas Nr.133731 un nakts redzamības tēmēkli Dedal-450-C ar sērijas Nr.140075.

Tādējādi, /pers. A/ mantkārīgu motīvu vadīta, izpildot ar /pers. B/ iepriekš panākto vienošanos un šķērsojot caur /nosaukums/ robežkontroles

punktu Latvijas Republikas valsts robežu, nepaziņojot muitas un Valsts robežsardzes amatpersonām par savā koferī starp personīgajām mantām

esošajām stratēģiskas nozīmes precēm un pārkāpjot Stratēģiskās nozīmes preču aprites likuma 1.panta 1.punktu un 3.panta otro daļu, pāri Latvijas

Republikas valsts robežai bez Stratēģiskās nozīmes preču kontroles komitejas licences nelikumīgi pārvietoja stratēģiskas nozīmes preces, proti: nakts

redzamības tēmēkli Dedal-480-HSNG (165) ar sērijas Nr.133731 un nakts redzamības tēmēkli Dedal-450-C ar sērijas Nr.140075, kas ir iekļauti

Ministru kabineta 2007.gada 25.septembra noteikumu Nr.645 "Noteikumi par Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstu"

Nacionālā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu saraksta sadaļā 10A906 (nakts redzamības tēmēšanas ierīces un to komponentes).

/pers. A/, izpildot /pers. B/ norādījumus un nelikumīgi pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts robežai stratēģiskas nozīmes preces - nakts

redzamības tēmēkli Dedal-480-HSNG (165) ar sērijas Nr.133731 un nakts redzamības tēmēkli Dedal-450-C ar sērijas Nr.140075, noslēpjot tos no

robežsardzes un muitas kontroles, nodarīja mantisku zaudējumu Latvijas Republikai nenomaksāto nodokļu veidā 1 163,95 EUR apmērā (muitas

nodoklis – 204,99 EUR un pievienotās vērtības nodoklis – 958,96 EUR).

Ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 1901.panta pirmajā daļā.

/pers. B/ organizēja stratēģiskas nozīmes preces pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai, noslēpjot no robežsardzes un muitas

kontroles, t.i., nelikumīgā veidā, un proti:

/pers. B/ pirmstiesas kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotos apstākļos un precīzi nenoskaidrotā laikā, bet ne vēlāk kā 2016.gada 23.februārī,

sazinājās ar /pers. A/ un palūdza atvest viņam no /pilsēta/ iepakojumu ar tēmēkļiem, piedāvājot viņai par to atlīdzību 100,00 EUR apmērā. Saņemot

/pers. A/ piekrišanu, /pers. B/ iedeva /pers. A/ tālruņa numuru, izskaidrojot viņai, ka uz šo numuru /pers. A/ jāzvana, lai /pilsēta/ saņemtu viņam

paredzēto sūtījumu.

/pers. A/ pirmstiesas kriminālprocesā nenoskaidrotos apstākļos, ārpus Latvijas Republikas teritorijas un pirmstiesas kriminālprocesā precīzi

nenoskaidrotā laikā, bet ne vēlāk kā 2016.gada 25.februārī, pildot /pers. B/ iepriekš dotos norādījumus, piezvanīja uz /pers. B/ norādīto tālruņa numuru

un vienojās ar pirmstiesas procesā nenoskaidrotu personu, un no tās ieguva iepakojumu ar nakts redzamības tēmēkli Dedal-480-HSNG (165) ar sērijas

Nr.133731 un nakts redzamības tēmēkli Dedal-450-C ar sērijas Nr.140075. /pers. A/, būdama vilciena "/nosaukums/" /amats/, no pirmstiesas procesā

nenoskaidrotas personas saņemtos nakts redzamības tēmēkļus Dedal-480-HSNG (165) ar sērijas Nr.133731 un Dedal-450-C ar sērijas Nr.140075

ienesa vilciena "/nosaukums/" vagonā un ievietoja tos savā koferī starp personīgajām mantām.

Pildot /pers. B/ norādījumus, /pers. A/ 2016.gada 25.februārī pirmstiesas procesā precīzi nenoskaidrotā laikā, bet ne vēlāk kā plkst.8.30 ar

vilcienu "/nosaukums/" šķērsoja Latvijas Republikas valsts robežu /nosaukums/ robežkontroles punktā un ieceļoja Latvijas Republikā no Krievijas

Federācijas, nepaziņojot muitas un Valsts robežsardzes amatpersonām par savā koferī – esošajām stratēģiskas nozīmes precēm – nakts redzamības

tēmēkli Dedal-480-HSNG (165) ar sērijas Nr.133731 un nakts redzamības tēmēkli Dedal-450-C ar sērijas Nr.140075.

Tādējādi, /pers. A/, izpildot ar /pers. B/ iepriekš panākto vienošanos un šķērsojot caur /nosaukums/ robežkontroles punktu Latvijas Republikas

valsts robežu, nepaziņojot muitas un Valsts robežsardzes amatpersonām par savā koferī starp personīgajām mantām esošajām stratēģiskas nozīmes

precēm un pārkāpjot Stratēģiskās nozīmes preču aprites likuma 1.panta 1.punktu un 3.panta otro daļu, pāri Latvijas Republikas valsts robežai bez

Stratēģiskās nozīmes preču kontroles komitējas licences nelikumīgi pārvietoja stratēģiskas nozīmes preces, proti: nakts redzamības tēmēkli Dedal-480-

HSNG (165) ar sērijas Nr.133731 un nakts redzamības tēmēkli Dedal-450-C ar sērijas Nr.140075, kas ir iekļauti Ministru kabineta 2007.gada

25.septembra noteikumu Nr.645 "Noteikumi par Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstu" Nacionālā stratēģiskas nozīmes preču

un pakalpojumu saraksta sadaļā 10A906 (nakts redzamības tēmēšanas ierīces un to komponentes).

Tādā veidā /pers. B/, nesaņemot Stratēģiskās nozīmes preču kontroles komitējas licenci un apzinoties, ka /pers. A/ kā vilciena "/nosaukums/"

/amats/ ir iespēja pārvadāt priekšmetus no /pilsēta/ uz Rīgu, par atlīdzību 100,00 EUR apmērā palūdzot /pers. A/ atvest viņam no /pilsēta/ nakts

redzamības tēmēkļus un dodot norādījumus viņai par viņam paredzētā sūtījuma saņemšanas kārtību, kā arī norādot tālruņa numuru, uz kuru /pers. A/

vajadzēja zvanīt, lai saņemtu nakts redzamības tēmēkļus, organizēja /pers. A/ 2016.gada 25.februārī pirmstiesas procesā precīzi nenoskaidrotā laikā, bet

ne vēlāk kā plkst.8:.30 ar vilcienu “/nosaukums/” /nosaukums/ robežkontroles punktā veikto stratēģiskas nozīmes preces – Ministru kabineta 2007.gada

25.septembra noteikumu Nr.645 "Noteikumi par Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstu" Nacionālā stratēģiskas nozīmes preču

un pakalpojumu saraksta sadaļā 10A906 (nakts redzamības tēmēšanas ierīces un to komponentes) iekļauto nakts redzamības tēmēkļu: Dedal-480-

HSNG (165) ar sērijas Nr.133731 un Dedal-450-C ar sērijas Nr.140075 – nelikumīgu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai bez

Stratēģiskās nozīmes preču kontroles komitejas licences, nepaziņojot muitas un Valsts robežsardzes amatpersonām par tām.

/pers. B/, organizējot stratēģiskas nozīmes preces, tas ir, nakts redzamības tēmēkļa Dedal-480-HSNG (165) ar sērijas Nr.133731 un nakts

redzamības tēmēkļa Dedal-450-C ar sērijas Nr.140075, pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai, pārkāpjot Stratēģiskās nozīmes preču

aprites likuma 1.panta 1.punktu un 3.panta otro daļu, bez Stratēģiskās nozīmes preču kontroles komitejas licences, noslēpjot tos no robežsardzes un

muitas kontroles, t.i. nelikumīgā veidā, nodarīja mantisku zaudējumu Latvijas Republikai nenomaksāto nodokļu veidā 1163,95 EUR apmērā (muitas

nodoklis – 204,99 EUR un pievienotās vērtības nodoklis – 958,96 EUR).

Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 20.panta otrajā daļā un 1901.panta pirmajā daļā.

Motīvu daļa

Tiesas sēdē apsūdzētā /pers. A/ savu vainu viņai inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos, kas paredzēti Krimināllikuma 1901.panta pirmajā daļā,

190.panta pirmajā daļā atzina pilnībā, kā arī atzina pieteikto kaitējuma kompensāciju, savukārt /pers. B/ savu vainu viņam inkriminētajā noziedzīgajā

nodarījumā, kas paredzēts Krimināllikuma 20.panta otrajā daļā, 1901.panta pirmajā daļā neatzina, kā arī neatzina pieteikto kaitējuma kompensāciju.

Ņemot vērā to, ka apsūdzētā /pers. A/ savu vainu viņai inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos, kas paredzēti Krimināllikuma 1901.panta pirmajā

daļā, 190.panta pirmajā daļā atzina pilnībā, bet apsūdzētais /pers. B/ savu vainu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījuma, kas paredzēts

Krimināllikuma 20.panta otrajā daļā, 1901.panta pirmajā daļā neatzina, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta nosacījumiem šajā lietā netika

veikta pierādījumu pārbaude daļā par /pers. A/ apsūdzību pēc Krimināllikuma 190.panta pirmās daļas, pārējā daļā tika veikta pierādījumu pārbaude.

Tiesa izmeklēšanās laikā apsūdzētā /pers. A/ izmantoja savas tiesības un nesniedza liecības.

2020.gada 15.janvārī tiesas sēdē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 503.panta ceturto daļu tika nolasītās apsūdzētās /pers. A/ pirmstiesas

izmeklēšanā sniegtās liecībās, kas atrodas 1.sēj. lietas 186., 199., 200.-201., 206., 208., 60.-61.lapā, 2.sēj. lietas 195.lapā.

2016.gada 25.maijā /pers. A/, būdama pratināta personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess statusā, liecināja, ka viņa strādā uzņēmumā

"/nosaukums/" par /amats/, pārsvarā brauc reisos /nosaukums/. Kopš 2016.gada 26.februāra šajā uzņēmumā vairs nestrādā, iesniedza dokumentus

bezdarbnieka statusa iegūšanai. Darbinieki strādā pēc grafika, pa maiņām, 8 dienas strādā, 8 brīvas. 2016.gada 25.februārī, kad /pers. A/ atgriezās Rīgā

no /pilsēta/, bija pēdējā, 8.darba diena. /pers. A/ strādāja reisā /nosaukums/, šo 8 darba dienu laikā tiek izbraukti četri šādi reisi. /pers. A/ bija norīkota

par /amats/ vilcienā /numurs/, kad vilciens atgriežas no /pilsēta/, tam numurs ir /numurs/, kad brauc prom no Rīgas uz /pilsēta/, tad /numurs/. Darba laikā

viņa strādā kopā ar otru /amats/ /pers. H/. 2016.gada 25.februārī, kad vilciens ieradās Rīgā, /pers. A/ ar visām savām somām izkāpa no vagona, pie

viņas klāt pienāca muitas policijas darbinieki - amatpersonas, kuras teica, ka notiks muitas pārbaude. Visi iekāpa atpakaļ vagonā Nr.2., iegāja kupejā

Nr.9, kur muitas darbinieki veica viņu mantu un bagāžas pārbaudi. Tika veikta visa vilciena sastāva un visu /amats/ bagāžas pārbaude. Starp /pers. A/

mantām tika atrastas preces - optiskie tēmēkļi/binokļi un ikri. Attiecībā par preci - tēmēkļi/binokļi, kurus atrada viņas mantās, kad tika veikta muitas

pārbaude, var liecināt sekojošo. Viņai Rīgā ir paziņa /pers. B/, latvietis, uzvārdu nezina, viņa telefona numurs ir /numurs/. Viņš /pers. A/ ir zināms kādu

gadu, bet nekādu tuvāku savstarpējo attiecību nav, vienkārši zināms cilvēks. Kā pareizi atceras, iepazinās caur viņas pārinieci /pers. H/. Kādu laiku

iepriekš bija /pers. B/ vedusi no /pilsēta/ tabletes, aknu ārstēšanai. Zina, ka /pers. B/ strādā kaut kādā veikalā, bet kādā nezina. Ar ko viņš nodarbojas,

nezina. Attiecībā uz šo konkrēto preci, /pers. B/ bija pienācis pie vilciena š.g. 23.februārī, pirms tā atiešanas uz Rīgu, un palūdza /pers. A/, lai atved no

/pilsēta/ viņam kādu iepakojumu. Sīkumos viņš neteica ko, pieminēja kaut kādus binokļus vai tēmēkļus, precīzi nevar pateikt. Teica, ka tos drīkst ievest

Latvijā. Apsolīja /pers. A/ par to samaksāt 100 EUR. Nekādus dokumentus uz šo preci viņš neiedeva, /pers. B/ iedeva telefona numuru, uz kuru /pers.

A/ būs jāpiezvana, kad būs /pilsēta/. Šis numurs viņai vairs nav saglabājies. Tam cilvēkam /pilsēta/ /pers. A/ piezvanīja no kādas paziņas telefona, kuram

bija /pilsēta/ pieslēgums, lai nebūtu dārgi jāmaksā par zvanu. Kad piezvanīja, atsaucās kāds vīrietis, pateica, ka zvana /pers. A/, /amats/, nāk no /pers. B/,

un no viņa jāsaņem kaut kāds iepakojums. Sarunāja ar viņu satikties ārpus stacijas teritorijas /pilsēta/. Šis vīrietis atnesa polietilēna maisiņu - iepakojumu,

kas bija melnā krāsā, cauri redzēt nevarēja, bija aizsiets. Ar šo vīrieti neko daudz nerunāja, tikai paņēma iepakojumu, viņam neko nevajadzēja maksāt.

Iepakojums nebija pārāk smags, bija redzams, ka iekšpusē ir kaut kādi priekšmeti ar noapaļotām formām. Atnākot atpakaļ uz vilcienu, /pers. A/ šo

iepakojumu atvēra, tajā iekšā bija kaut kādi "čeholi", zaļganā krāsā. Pašus čeholus viņa vaļā nevēra. Čeholi bija divi gabali un tos ielika čemodānā, kur

bija viņas drēbes. /pers. H/ bija lietas kursā par šo preci, jo viņas īpaši neko neslēpj viena no otras, ja kaut ko kādam atved. Šos čeholus tad arī atrada

muitas darbinieki /pers. A/ čemodānā. Viņa nezina, kādam nolūkam /pers. B/ tie bija vajadzīgi. /pers. A/ iepriekš nav interesējusies, kas ir stratēģiskas

nozīmes preces un nezina, ka to ievešanai vajadzīga speciāla atļauja. Ka jau liecināja, /pers. B/ nekādus dokumentus viņai neiedeva, bet bija teicis, ka

mierīgi var ievest tos, pa vienam gabalam uz cilvēku. Pratināšanas laikā tiek paziņots, ka vienā no čeholiem pie tēmēkļa bija piestiprinātā zīmīte ar

uzrakstu krievu valodā, rokrakstā /vārds/, šī zīmīte tiek parādīta. Var liecināt, ka viņa par to neko nezina, to viņa nelika, čeholos neskatījās iekšā un

rokraksts arī nav viņas.

2017.gada 15.martā /pers. A/, būdama papildus pratināta personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess statusā, liecināja, ka liecības vēlas sniegt

viņai saprotamā latviešu valodā, zvērinātas advokātes Valentīnas Oļhovas klātbūtnē. Viņa vēlas liecināt, ka viņa paliek pie iepriekš sniegtajām liecībām.

Uz uzdotajiem jautājumiem vēlas liecināt, ka viņa varētu atpazīt /pers. B/, ja redzētu viņu uz fotogrāfijas. /pers. B/ ir ar seju, kura ir diezgan apaļīga, īsi

mati, kas bija gaišā brūnā krāsā, bet viņa neteiktu, ka ļoti gaiši vai tumši. Mati nebija biezi, piere diezgan plaša, nebija tā, ka neliela. Acu forma vairāk

tāda ieapaļa. /pers. A/ var norādīt, ka seja tāda apaļīga un vaigi diezgan palieli. Attiecībā uz cilvēku ar iesauku /iesauka/ var norādīt, ka /pers. A/ arī viņu

varētu atpazīt pēc fotogrāfijas. Vīrietis vārdā /iesauka/ bija ar tumšu ādu, tumšām acīm, līdzīgs austrumu nacionalitātes cilvēkam. Viņam bija apaļīga sejas

forma, ka nebija izstiepta. /iesauka/ bija īss matu griezums. Lūpas /iesauka/ bija nedaudz piepampušas, tādas, ka nav smalkas. Ieraugot /pers. B/

fotogrāfiju /pers. A/ viņu uzreiz atpazītu pēc sejas izteiksmes, arī vīrieti vārdā /iesauka/, ieraugot foto, /pers. A/ atpazītu vizuāli pēc sejas formas.

2017.gada 15.martā protokolā par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām norādīja uz fotoattēlu Nr.3 (/pers. B/) un norādīja, ka tā ir tā persona,

pret kuru deva liecību un kurai veda no /pilsēta/ tēmekļus. /pers. B/ viņa atpazīst pēc viņa apaļīgās sejas un apaļīgiem vaigiem.

2017.gada 23.maijā /pers. A/ liecināja, ka ir iepazinusies ar lēmumu no 2017.gada 23.maija par viņas atzīšanu par aizdomās turēto noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 1901.panta pirmajā daļā un 190.panta pirmajā daļā liecināja, ka liecības sniegs viņai saprotamā

latviešu valodā, advokāta klātbūtnē. Savas aizdomās turētās tiesības un pienākumus saņēma tās ir saprotamas. Paliek pie iepriekš sniegtajām liecībām,

kuras sniedza iepriekš, būdama kā persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess.

2018.gada 24.janvārī /pers. A/, būdama papildus pratināta aizdomās turētās statusā, liecināja, ka liecības vēlas sniegt sev saprotamā latviešu

valoda, advokāta klātbūtnē. Uz viņai uzdotajiem jautājumiem vēlas liecināt, ka telefona numurs /numurs/ pieder viņas dzīvesbiedram /pers. O/, kurš

strādāja SIA /nosaukums/. Viņas dzīvesbiedrs iedeva savu telefonu ar visu numuru palietot uz kādu laiku, kamēr viņas telefons atradās izņemts Muitas

policijā, tāpēc to izmantoja, lai sazvanītu viņai nepieciešamos telefona tālruņus. Viņa nevēra vaļā futlārus, kuros atradās optiskie tēmēkļi, tāpēc nevar

pateikt, vai tajos atradās garantijas taloni. 5500 EUR nauda /pers. A/ tika atgriezta uzreiz, ja nemaldās 16.02.2016.

2016.gada 25.februārī /pers. A/, sniedzot paskaidrojumus, norādīja, ka š.g. 25. februārī viņa strādāja par /nosaukums/ /amats/. Viņai Rīgā esot

paziņa /pers. B/ (uzvārdu nezinot, tālr./numurs/). Pirms vilciena reisa /pers. B/ palūdza no /pilsēta/ atvest 2 gab. nakts redzamības optiskos tēmēkļus.

/pilsēta/, netālu no /adrese/ viņa satikās ar vīrieti, kurš viņai iedeva minētos tēmēkļus nogādāšanai /pers. B/. Viņa šo vīrieti jau pazina iepriekš, jo vienu

reizi šādā pat kārtībā /pers. A/ /pers. B/ jau tika vedusi 2 gabalus šādas ierīces. Minētās ierīces tika ieliktas pie savām mantām, kuras atradās /amats/

kupejā. 25.februārī, kad vilciens ieradās Rīgā, Viņa ar visām savām somām izkāpa uz perona, kur pie viņas pienāca /nosaukums/ darbinieki. Viņi visi

iekāpa atpakaļ 2.vagonā, 3.kupejā, kur tika veikta viņas bagāžas apskate un personas apskate. Minētās nakts redzamības optiskās ierīces viņai /pers. B/

vajadzēja nodot pilsētā, iepriekš sazvanoties. Par melnajiem ikriem, kuri tika atrasti viņas somās, var paskaidrot. Viņai Rīgā ir paziņa, viņa viņu sauc par

“/iesauka/” (tel./numurs/). Viņš palūdza viņai, lai /pers. A/ atved no /pilsēta/ melnos ikrus. Viņš viņai iedeva telefona numuru ar /pilsēta/ numuru. Iebraucot

/pilsēta/, viņa piezvanīja pa to numuru un netālu no /adrese/ satikās ar vīrieti. Viņš viņai iedeva maisiņu, kurā bija 20 gab. plastmasas trauciņu, aptīti ar

celofānu. Katrs trauciņš svēra aptuveni 500 g. Kopā viss ikru daudzums aptuveni 10 kg. Vēl viņš iedeva 19 gab. tukšas metāla bundžas, kas, paredzētas

melno ikru iepakošanai. Visu šo maisa saturu Rīgā viņai vajadzēja nodot savam paziņam “/iesauka/”. Visus iepakojumus ar melnajiem ikriem un tukšās

bundžas viņas somās konstatēja /nosaukums/ darbinieki 25.februāra pārbaudes gaitā. Naudu par veiktajiem pārvadājumiem viņa vēl nav saņēmusi. Par

10 paciņām (200 gab) cigarešu Winston XS viņa var paskaidrot, ka tās ved savām personīgajām vajadzībām. Par naudu 5500 EUR, kas tika atrasti pie

viņas, var paskaidrot, ka šo naudu /pers. A/ aizņēmās no savas /pilsēta/ paziņas, lai varētu aizbraukt uz Ukrainu pie māsas un atstāt naudu viņai, jo viņa ir

slima.

2018.gada 10.maijā saņēmusi apsūdzības kopiju, apsūdzētā /pers. A/, norādīja, ka apsūdzības saturs un būtība viņai ir saprotama, atzina savu

vainu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 190.panta pirmajā daļā un 1901.panta pirmajā daļā, apsūdzībā norādītajos

apstākļos. /pers. A/ arī atzina valsts vārdā Valsts ieņēmumu dienesta pieteikto kaitējuma kompensāciju pilnā apmērā. /pers. A/ izdarīto dziļi nožēloja, kā

arī norādīja, ka nevēlas sniegt liecības.

Pēc liecību nolasīšanas uz tiesas jautājumu apsūdzētā /pers. A/ atbildēja, ka uztur nolasītās liecības.

2020.gada 29.oktobrī savā pēdējā vārdā apsūdzētā /pers. A/ norādīja, ka vēlas atvainoties par notikušo, ļoti nožēlo izdarīto, ir kauns to visu

dzirdēt (3.sēj. lietas 171.lapa).

Tiesa izmeklēšanās laikā apsūdzētais /pers. B/ izmantoja savas tiesības un nesniedza liecības.

2020.gada 15.janvārī tiesas sēdē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 503.panta ceturto daļu tika nolasītās apsūdzētā /pers. B/ pirmstiesas

izmeklēšanā sniegtās liecībās, kas atrodas 1.sēj. lietas 220.-221., 222., 223., 226., 233., 235., 236.lapā, 2.sēj. lietas 202., 203.lapā.

2020.gada 1.jūnijā būdams pratināts liecinieka statusā, /pers. B/ liecināja, ka zina personu vārdā /pers. A/, zina viņu kādus divus gadus, augstākais

- trīs. Precizē, ka sākumā iepazinās un nedaudz labāk pazina viņas vīru. Dažreiz kopā atpūtās. Zināja, ka /pers. A/ ir /amats/. Pāris reizes bija lūdzis, lai

viņa atved zāles no /pilsēta/ viņa omei. Šī gada sākumā bija /pers. A/ palūdzis, lai viņa atved no /pilsēta/ optiskos tēmēkļus "Dedal". Sīkāk var liecināt

sekojošo. /pers. B/ ir mednieks, un viņa medību ieročiem ir optiskie tēmēkļi, ir dienas tēmēkļi un bija arī nakts tēmēklis. Šim nakts tēmēklim salūza

korpuss. No saviem medību kolektīva biedriem, gan neatceras, tieši no kura cilvēka, /pers. B/ uzzināja par personu /pers. K/, kas strādā /pilsēta/,

rūpnīcā. Caur viņu būtu iespējams salabot šo korpusu, ko arī /pers. B/ nolēma izdarīt un sazinājās ar /pers. K/ pa viņam iedoto numuru. Iespējams, ka

viņam iedotais /pers. K/ numurs ir palicis vecajā telefonā un, ja to atradīs, tad paziņos. Kad viņš sazinājās ar /pers. K/, viņš informēja, ka ir iespējams

veikt labošanu. Labojamo tēmēkli nosūtīja uz /pilsēta/, izmantojot tālbraucēju šoferu starpniecību. Sarunāja ar kādu /pers. B/ iepriekš nepazīstamu šoferi

un viņš aizveda šo tēmēkli. Nekādu šī šofera datu /pers. B/ neesot. Ar /pers. K/ /pers. B/ vēl pāris reizes sazvanījās, lai precizētu detaļas, samaksu par

labošanu. Pēc tam, nedaudz vēlāk, sarunu gaitā ar /pers. K/, /pers. B/ izlēma arī, ka vēl vienu tēmēkli nopirkšot. Precīzi nezina, kas /pers. K/ bija tajā

rūpnīcā, kādā amata strādāja. Bet ar viņa starpniecību, /pers. B/ veica sava tēmēkļa labošanu un jaunā pirkšanu. Rēķinu viņš atsūtīja /pers. B/ pa pastu.

Rēķina kopiju ir gatavs iesniegt pie lietas materiāliem tuvākajā laikā. Rēķins ir gan par labošanu, gan par pirkšanu. Kad tēmēklis bija jau salabots, /pers.

K/ par to paziņoja uz telefona numuru - Zelta zivtiņa, kuru bija nopircis sev. Uz šo brīdi viņš to numuru nosaukt nevar, jo no galvas nezina, bet, ja mājās

atradīs, tad arī piestādīs.

Tad, kad uzzināja, ka tēmēkļi ir gatavi, viņš sazinājās ar /pers. A/ un lūdza viņai tos atvest. Ja pareizi atceras, viņš /pers. A/ zvanīja un viņi sarunājās

pa telefonu, personīgi netikās. Precīzi arī neatceras, vai viņš /pers. A/ deva /pers. K/ numuru, lai viņa sazinās ar viņu, vai otrādi -/pers. K/ /pers. A/

numuru. Kad /pers. A/ atgrieztos Rīgā, viņa /pers. B/ piezvanītu un atdotu tēmēkļus. Par to /pers. B/ viņai apsolīja samaksāt 100 EUR. Kad viņš viņai tos

lūdza atvest, viņš teica, ka tie ir optiskie tēmēkļi. Nekādus dokumentus, kas būtu saistīti ar šo tēmēkļu atvešanu un ievešanu Latvijā viņš viņai nedeva.

Nebija arī pats interesējies, vai ir nepieciešamas kaut kādas atļaujas, nezināja un pat nevarēja iedomāties, ka šiem tēmēkļiem ir vajadzīgas atļaujas

par ievešanu. Kad viņš iegādājās sev dienas optiku, to pirka tepat Latvijā, nekādas atļaujas nevajadzēja.

Līdz šim par stratēģiskas nozīmes precēm nebija interesējies, viņam tas asociējas tieši ar pašiem ieročiem nevis optiku. Par to, ka /pers. A/ muitas

pārbaudes laikā optiskie tēmēkļi ir atņemti, viņš uzzināja no viņas pašas, kad viņa /pers. B/ pēc pāris dienām piezvanīja un pateica.

Viņš bija devies arī uz Ārlietu ministriju, rakstīja iesniegumu, lai dabūtu atļauju optiskā tēmēkļa, kuru bija nopircis, ievešanai, taču atteica, jo šo

licenci vajagot iegūt pirms ievešanas nevis, kad tie jau ir ievesti.

Piebilda, ka tēmēklis, kuru viņš nopirka saucas "Dedal 450 - C"; tēmēklis, kuru viņš sūtīja labot - "Dedal 445". Ja to savu saremontēto tēmēkli

redzētu, viņš varētu atpazīt, ka tas ir viņa. Mājās mēģinās atrast dokumentus uz šo tēmēkli un tuvākajā laikā uzrādīt. Nebija nekādu sarunu ar /pers. K/,

ka viņš sūtītu viņam atpakaļ kaut kādus citus tēmēkļus.

Pratināšanas laikā /pers. B/ tika informēts, ka pie viena no tēmēkļiem bija piestiprināta zīmīte, uz kuras bija rokrakstā, krievu valodā, rakstīts vārds

/vārds/. Var liecināt, ka viņam tas neko neizsaka, nevar iedomāties, kāpēc tas tur ir. Neviens cilvēks ar šādu uzvārdu, ja tas ir domāts uzvārds, viņam arī

nav pazīstams.

2017.gada 23.martā būdams papildus pratināts liecinieka statusā, /pers. B/ liecināja, ka viņš pieturās pie iepriekš sniegtajām liecībām, kuras

kriminālprocesa ietvaros sniedza kā liecinieks, papildus vēlas norādīt, ka diemžēl nevarēs pievienot pie kriminālprocesa materiāliem iepriekš solīto rēķinu,

kuru viņam sūtīja cilvēks vārdā /vārds/, gan par viena tēmēkļa labošanu un otra tēmēkļa pirkšanu. Attiecībā uz "/vārds/" telefona numuru var paskaidrot,

ka tā viņam nav, jo Zelta Zivtiņas SIM karte ir kaut kur pazudusi un viņš to nevar atrast. /pers. A/ viņš zvanīja no sava telefona numura /numurs/. /pers.

A/ numurs uz kuru /pers. B/ zvanīja šobrīd konkrēti pateikt nevar, taču apskatot uz doto brīdi telefonā savus kontaktus, viņam ir saglabājies kaut kādas

/pers. A/ telefona numurs /numurs/, taču vai tas ir /pers. A/ numurs konkrēti pateikt nevar. Vēlās norādīt, ka viņš neiesniedza Stratēģiskas nozīmes preču

kontroles komitejai pavadrēķinu no Krievijas firmas "Dedal" ar norādēm par konkrēto nakts redzamības tēmēkļu sērijas numuriem. Ņemot vērā to, ka

viņam bija tikai rēķins par tēmēkļu pirkšanu un pārdošanu un tas bija vienīgais dokuments, līdz ar to attiecīgi šādu pavadzīmi viņš iesniegt nevarēja. Un

pēc tam viņš gribēja iesniegt rēķinu, kuru saņēma no /vārds/ taču konstatēja, ka tas ir pazudis kaut kur, un nevarēja to atrast. Viņš pazīst /pers. L/, jo

viņai pieder /nosaukums/." Attiecībā uz šiem tēmēkļiem var liecināt, ka tie bija paredzēti tikai viņam un nevienam citam, jo kā jau iepriekš bija liecinājis,

viņš ir mednieks. Šos tēmēkļus lūdza atvest savām nevis kādas citas personas vajadzībām. Attiecība uz /pers. L/ var paskaidrot, ka zina viņu kā šī veikala

īpašnieci, bet ne vairāk. Viņam šobrīd uz rokām nav nekādu dokumentu, kas apliecinātu šo divu tēmēkļu piederību viņam. Tāpēc viņš nevar uzrādīt

nekādus dokumentus, kas attiecas uz šiem tēmēkļiem.

2017.gada 2.maijā būdams papildus pratināts liecinieka statusā, /pers. B/ liecināja, ka viņš liecības vēlas sniegt sev saprotamā latviešu valodā, bez

advokāta klātbūtnes. Uz viņam uzdotajiem jautājumiem vēlas norādīt, ka paliek pie iepriekš sniegtajām liecībām. Pie lietas materiāliem vēlas pievienot uz

vienas lapas sūtītu vēstuli no "Dedal-HBC", kurā ir norādīts, ka viens no tēmēkļiem bija remontā. /pers. B/ vēlas norādīt, ka šo vēstuli saņēma pa e-pastu,

līdz ar to viņam nav oriģināls, bet kopija. /pers. B/ tuvākajā laikā palūgs, lai viņam nosūta vēstules oriģinālu. Tēmēkli, kurš bija nosūtīts uz remontu, viņš

pirka Latvijā pēc portālā www.ss.lv ievietotā sludinājuma. Diemžēl, viņam nav saglabājušies nekādi kontakti tam cilvēkam, no kura iegādājās tēmēkli

(Dedal - 480 (165)). Kā arī tālrunis nav saglabājies, līdz ar to nevar sniegt nekādu informāciju par cilvēku, kurš viņam Latvijā pārdeva tēmēkli. Viņš ar

tēmēkļa pārdevēju tikās /adrese/, kur arī iegādājās to. Diemžēl, konkrēti neatceras kurā gadā tas bija, kā arī mēnesi viņš neatceras. Pārdevējs bija

vīrietis, taču kā sauc nepajautāja. Diemžēl, par pārdevēju arī neko nevar pastāstīt, jo viņa rīcībā nav tādas informācijas.

2017.gada 26.maijā, būdams papildus pratināts liecinieka statusā, /pers. B/ liecināja, ka viņš pieturas pie iepriekš sniegtajām liecībām, kuras

kriminālprocesa ietvaros sniedza kā liecinieks, papildus vēlas pievienot pie kriminālprocesa materiāliem dokumenta oriģinālu uz vienas lapas, kas satur

informāciju par to, ka korpuss Dedal-480(165) ar Nr.133731 un aprīkojums Dedal 450-C- ar sērijas Nr.140075 atradās remontā, kompānijā “Dedal –

NV”.

2017.gada 9.augustā /pers. B/ iepazinies ar lēmumu no 2017.gada 9.augusta par viņa atzīšanu par aizdomas turēto noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 190.panta pirmajā daļā un 20.panta otrajā daļā, liecināja, ka liecības sniegs viņam saprotamā latviešu valodā,

advokāta D.Vilemsona klātbūtnē. Savas aizdomās turētā tiesības un pienākumus saņēma un tie viņam ir izskaidroti un saprotami. Uz viņam uzdotajiem

jautājumiem vēlas liecināt, ka šobrīd, izmantojot savas tiesības nesniegs liecības, bet desmit dienu laikā iesniegs rakstveida liecības.

2017.gada 23.augustā rakstveida liecībās liecināja, ka iepazīstoties ar 2017.gada 9.augusta lēmumu par personas atzīšanu par aizdomās turēto var

sniegt šādas liecības: savu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, t.i. stratēģiskas nozīmes preču - nakts redzamības optisko tēmēkļu pārvietošanas pāri

Latvijas Republikas valsts robežai organizēšanā, kas tika konstatēts 2016.gada 25.februārī, neatzīst pilnībā, jo konkrēto noziedzīgo nodarījumu nav

izdarījis. Lēmumā ir norādīti nepatiesi faktiskie apstākļi, t.sk. tas, ka valstij nodarīti zaudējumi 1163,95 EUR. Arī optisko tēmēkļu vērtība nav norādīta

korekta. Tāpat uzskata, ka lēmums ir nepamatots, jo viņā rīcībā nav konstatētas visas noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes un tieši - noziedzīgā

nodarījuma objekts, objektīvā puse un subjektīvā puse. Uzskata, ka lēmums varēja tikt pieņemts, tikai pilnībā ignorējot viņa iepriekš sniegtās liecības un

tieši tos apstākļus, pie kādiem šie optiskie tēmēkļi ir tikuši iegādāti un kādēļ tie tika nodoti ražotājam.

2018.gada 28.martā būdams papildus pratināts aizdomās turētā statusā, /pers. B/ liecināja, ka liecības vēlas sniegt sev saprotamā latviešu valodā

advokāta klātbūtnē. Izmantojot savas tiesības, šobrīd liecības nevēlas sniegt un vēlas papildināt, ka stratēģiskas nozīmes preču pārvietošanu pāri Latvijas

Republikas muitas robežai viņš nav organizējis, jo konkrētie tēmēkļi sakarā ar to bojājumiem nav kvalificējami ka stratēģiskas nozīmes preces, un tos

nevarēja izmanot paredzamajiem mērķiem.

2018.gada 8.jūnijā saņēmis apsūdzības kopiju, apsūdzētais /pers. B/, sakarā ar uzrādīto apsūdzību liecināja, liecības vēlas sniegt viņam saprotamā

latviešu valodā viņa advokāta D.Vilemsona klātbūtnē. Sakarā ar viņam uzrādīto 2018.gada 20.aprīļa apsūdzību var liecināt, ka tās saturs un būtība viņam

ir skaidra un saprotama. Vēlas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 131.panta otro daļu iesniegt viņa 2018.gada 4.jūnija rakstveida liecību

kriminālprocesā Nr.15890027216 un neiebilst tās pievienošanai šim protokolam. Vienlaikus vēlas norādīt, ka izmantojot savas Kriminālprocesa likuma

602.panta pirmās daļas 8.punktā noteiktās tiesības, uz pārējiem procesa virzītāja jautājumiem šobrīd atbildēt nevēlas.

2018.gada 4.jūnijā rakstveidā liecībās liecināja, ka iepazīstoties ar 2018.gada 20.aprīļa lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības

(apsūdzību) var sniegt šādas liecības: savu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, t.i. ka ir organizējis stratēģiskas nozīmes preces pārvietošanu pāri

Latvijas Republikas valsts robežai, noslēpjot no robežsardzes un muitas kontroles, t.i. nelikumīgā veidā, neatzīst pilnībā. Sakarā ar viņam celto apsūdzību

vēlas norādīt, ka pilnībā uztur iepriekš sniegtās liecības 2017.gada 23.augustā aizdomās turētā statusā, kā arī vēlas norādīt, ka apsūdzībā minētie optiskie

tēmēkļi tika iegādāti Latvijas Republikā, līdz ar ko par tiem ir tikuši nomaksāti visi iespējamie nodokļi, kā rezultātā tie Latvijas Republikā ir tikuši nogādāti

absolūti legāli.

2020.gada 29.oktobrī savā pēdējā vārdā norādīja, ka noziedzīgu nodarījumu nav izdarījis, lūdza viņu attaisnot (3.sēj. lietas 171.lapa).

Pārbaudot un izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus, tiesa uzskata, ka /pers. A/ vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma

1901.panta pirmajā daļā un /pers. B/ vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 20.panta otrajā daļā, 1901.panta pirmajā

daļā, ir pierādīta ar krimināllietā iegūtajiem un tiesas izmeklēšanā pārbaudītajiem pierādījumiem to kopumā un savstarpējā saistībā, vērtējot to

attiecināmību, pieļaujamību, ticamību un pietiekamību.

Tiesa, pārbaudījusi un izanalizējusi visus krimināllietas materiālus un tiesas sēdē sniegtās liecības, kā arī noklausījusies prokurores un aizstāvju

viedokļus, atzīst, ka apsūdzēto /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums ir kvalificējams pēc Krimināllikuma 1901.panta pirmās daļas un /pers. B/

izdarītais noziedzīgais nodarījums ir kvalificējams pēc Krimināllikuma 20.panta otrās daļas, 1901.panta pirmās daļas.

Apsūdzēto /pers. A/ un /pers. B/ vaina viņiem minētajos inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos, ir pierādīta pilnībā:

-ar 2017.gada 27.februārī lēmumā par kriminālprocesa apvienošanu fiksētajām ziņām, no kura redzams, ka Finanšu un ekonomisko

noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters, izskatīja Valsts ieņēmumu dienesta /nosaukums/ /amats/ /pers. M/ ierosinājumu par

kriminālprocesa Nr.15890027216 un kriminālprocesa Nr.15890027316 apvienošanu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 390.panta pirmās daļas

noteikumiem, izskatījusi kriminālprocesa Nr.15890027216 un Nr.15890027316 materiālus, nolēma apvienot kriminālprocesus vienā lietvedībā un par

uzskatot pamat kriminālprocesu Nr.15890027216 (1.sēj. lietas 2.lapa);

-ar 2016.gada 13.maijā lēmumā par kriminālprocesa Nr.15890027216 uzsākšanu fiksētajām ziņām, no kura redzams, ka Valsts ieņēmu

dienesta /nosaukums/ /amats/ /pers. N/, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 369.-372.pantiem, nolēma uzsākt kriminālprocesu Nr.15890027216

pēc Krimināllikuma 1901.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma pazīmēm par /pers. A/ veikto stratēģiskas nozīmes preču – nakts

redzamības optikas un tēmekļa pārvietošanai pāri Latvijas Republikas valsts robežai nelikumīgā veidā, kas tika konstatēts 2016.gada 25.februārī

plkst.8.30, /adrese/ (1.sēj. lietas 3.lapa);

-ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policijas pārvaldes 2016.gada 25.februārī apskates protokolā Nr.0023-16 un tam pievienotajā

fototabulā fiksētajām ziņām, no kura redzams, ka Valsts ieņēmumu dienesta /nosaukums/ /amats/ /pers. AF/, /pers. AG/, /pers. AH/, /pers. AI/, /pers.

AJ/, saskaņā ar likuma par VID 2.pantu, 11.pantu, 13.pantu, Muitas likuma 3.panta 1. un 2.daļu, veica apskati /adrese/, apskate uzsākts plkst.8.30,

klātesot vilciena "/nosaukums/" /amats/ /pers. A/. Apskate pabeigta plkst.11.45 (1.sēj. lietas 12.-23. lapa);

-ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policijas pārvaldes 2016.gada 25.februārī izņemšanas protokolā Nr.0023/2 fiksētām ziņām, no

kura redzams, ka protokolu sastādīja /amats/ /pers. AF/, vilciena "/nosaukums/", /amats/ /pers. A/ klātbūtnē, tika izņemti divi nakts redzamības tēmekļi,

garantijas taloni tēmekļiem, instrukcijas un salvetes, kopā 7 gab, divi tēmekļa komplekti, viena tēmekļa rezerves daļa, cigaretes Winston 10 paciņas, jeb

200 cigaretes, medikamenti viens iepakojums, medikamenti divi iepakojumi, mobilais telefons, melnas krāsas soma, sieviešu bikses, cimdi viens pāris,

maisiņš – soma ar uzrakstu (1.sēj. lietas 44.-45., 50.lapa);

-ar 2016.gada 31.maijā apskates protokolā un tam pievienotajā fototabulā fiksētajām ziņām, no kura redzams, ka Valsts ieņēmumu

dienesta /nosaukums/ /amats/ /pers. N/, piedaloties /nosaukums/ /amats/ /pers. AK/, ievērojot Kriminālprocesa likuma 159.-164.pantu prasības, izdarīja

ar APK lietas Nr.00537/25.02.2016- TUN izņemto mantu apskati (1.sēj. lietas 62.-67.lapa);

-ar 2017.gada 15.februārī apskates protokolā un tam pievienotajā fototabulā fiksētajām ziņām, no kura redzams, ka Valsts ieņēmumu

dienesta /nosaukums/ /amats/ /pers. M/, ievērojot Kriminālprocesa likuma 159.-164.pantu prasības izdarīja apskati atrastām mantām, kas tika izņemtas

no vilciena "/nosaukums/" /amats/ /pers. A/ ar izņemšanas protokolu Nr.0023/2 administratīvā pārkāpuma lietā Nr.00537/25.02.2016. par to, ievērojot

Kriminālprocesa likuma 325.-327.pantu prasības, sastādīja protokolu (1.sēj. lietas 68.-83.lapa);

-ar 2017.gada 5.jūnijā apskates protokolā fiksētajām ziņām, no kura redzams, ka Valsts ieņēmumu dienesta /nosaukums/ /amats/ /pers.

AL/, /amats/ /pers. M/ uzdevumā, ievērojot Kriminālprocesa likuma 159.-164.pantu prasības izdarīja apskati plastika maisiņam ar vienu mobilo telefonu,

kas izņemts kriminālprocesā Nr.15890027216. Apskate tiek veikta ar mērķi piefiksēt telefona un SIM kartes datus un izrakstīt uz ārējā datu nesēja no

telefona un kartes ziņas par veiktajiem zvaniem, telefongrāmatiņas saturu u.c., to iespējamai turpmākai analīzei, par ko, ievērojot Kriminālprocesa likuma

235.-327.pantu prasības sastādīts minētais protokols (1.sēj. lietas 89.lapa);

-ar 2017.gada 10.jūlijā apskates protokolā fiksētajām ziņām, no kura redzams, ka Valsts ieņēmumu dienesta /nosaukums/ /amats/ /pers.

M/, ievērojot Kriminālprocesa likuma 159.-164.pantu prasības, izdarīja DVD-R diska TITANIUM Nr.5368544RE02069 ierakstu, kurā tika ierakstīta

informācija ar apskates protokolu no 2017.gada 5.jūnija ar apskates protokolu kriminālprocesā Nr.15890027216 ietvaros, no /pers. A/ izņemtā mobilā

telefona, par ko, ievērojot Kriminālprocesa likuma 142., 325.-327.pantu prasības sastādīts minētais protokols (1.sēj. lietas 90.lapa);

-ar SIA "/nosaukums/" 2017.gada 16.martā vēstuli Nr.19/89 un tās pielikumos sniegtajām ziņām, no kuras redzams, ka uz Valsts

ieņēmumu dienesta /nosaukums/ /amats/ /pers. AM/ 2017.gada 6.marta pieprasījumu Nr.20.1-14/1502 sniedza informāciju par darba attiecībām ar

/pers. A/ ar lūgumu izsniegt viņas darba grafiku par 2016.gada februāra mēnesi, sniegt informāciju par iekšējiem kārtības vai uzvedības noteikumiem

(instruktāžas, žurnāliem u.c.), kuri nosaka /amats/ uzvedības un rīcības kārtību, kā arī regulē preču un mantu daudzumu, kuru /amats/ atļauts pārvadāt

personīgajā bagāža; izsniegt apliecinātas žurnālā kopijas, kurās /pers. A/ kā /amats/ reģistrēja savu prombūtni, būdama reisā laika perioda no 2016.gada

1.februāra līdz 25.februārim (1.sēj. lietas 105.-114.lapa);

-ar 2016.gada 2.maijā Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas vēstulē Nr.67/112-1527 par nakts redzamības optiku sniegtajām ziņām, no

kuras redzams, ka uz Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policijas pārvaldes pieprasījumu no 2016.gada 21.aprīļa Nr.20.1-15/2212 informēja, ka nakts

redzamības tēmekļi ir iekļauti 2007.gada 25.septembra Ministru kabineta noteikumu Nr.645 Noteikumi par Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un

pakalpojumu sarakstu Nacionālā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu saraksta sadaļā 10A906 – nakts redzamības tēmēšanas ierīces un to

komponentes. Saskaņā ar Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 1.panta 1.pkt. un 3.panta otro daļu – tās ir stratēģiskas nozīmes ierīces un to

importam Latvijas Republikā ir nepieciešama Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas izsniegta importa licence. Papildus informē, ka /pers. A/

nav iesniegusi Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejā importa licences pieprasījumu minēto nakts redzamības tēmekļu ievešanai (1.sēj. lietas

120.lapa);

-ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas 2017.gada 13.martā vēstulē par nakts redzamības optiku sniegtajām ziņām, no kuras redzams,

ka 2016.gada 29.februārī Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteja saņēma elektronisko vēstuli no Valsts ieņēmumu dienesta /nosaukums/ /amats/

/pers. AO/ ar lūgumu izvērtē, vai nakts redzamības tēmekļi ir stratēģiskas nozīmes preces un vai to ievešanai Latvijā nepieciešama speciālā atļauja (1.sēj.

lietas 122.-123.lapa);

-ar 2016.gada 21.aprīļa izdrukās par e-pasta saraksti sniegtajām ziņām, no kuras redzams, ka Ārlietu ministrijas /nosaukums/ /amats/

/pers. AP/ nosūtīja pieprasījumu Valsts ieņēmumu dienesta /nosaukums/ /amats/ /pers. N/ par informācijas sniegšanu attiecībā uz nakts redzamības optiku

(1.sēj. lietas 126.-132.lapa);

-ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas 2017.gada 23.novembra vēstulē Nr.67-31056 par nakts redzamības optiku sniegtajām ziņām,

no kuras redzams, ka atbildot uz Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policijas pārvaldes pieprasījumu, informē, ka nakts redzamības tēmekļi ir iekļauti

Ministru kabineta 2007.gada 25.septembra noteikumu Nr.645 "Noteikumi par Nacionālo stratēģiskās nozīmes preču un pakalpojumu sarakstu"

pielikuma "Nacionālais stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu saraksts" sadaļā 10A906 (Nakts redzamības tēmēšanas ierīces un to komponentes)

(lietas 1. sējuma 136.-137.lapa);

-ar SIA "Dedal-NVS" 2017.gada 7.decembra vēstulē sniegtajām ziņām, no kuras redzams, ka sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta

/nosaukums/ /amats/ /pers. M/ pieprasījumu Nr.20-1/14/67512 no 2017.gada 28.novembra sniegta atbilde uz pieprasījumu attiecībā uz faktūrrēķiniem

(1sēj. lietas 147.-148.lapa);

-ar SIA "Dedal-NVS" 2017.gada 27.novembrī vēstulē sniegtajām ziņām, no kuras redzams, ka Valsts ieņēmumu dienesta /nosaukums/

/amats/ /pers. M/ nosūtīja pieprasījumu attiecībā uz vēstuli un no 2017.gada 12.aprīļa (1.sēj. lietas 153.-158.lapa);

-ar Valsts ieņēmumu dienesta 2017.gada 16.marta pieteikumā par radītā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā Nr.15890027316

sniegtajām ziņām, no kura redzams, ka Valsts ieņēmumu dienests lūdz atzīt Latvijas Republiku, kuru pārstāv Valsts ieņēmumu dienests, par cietušo

kriminālprocesā Nr.15890027316 un pieņemt pieteikumu par radītā kaitējuma valstij kompensāciju 1486,00 EUR apmērā (1.sēj. lietas 170.-

171.lapa);

-ar Valsts ieņēmumu dienesta 2017.gada 7.aprīļa pieteikumā par radītā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā Nr.15890027216

sniegtajām ziņām, no kura redzams, ka Valsts ieņēmumu dienests lūdz atzīt Latvijas Republiku, kuru pārstāv Valsts ieņēmumu dienests, par cietušo

kriminālprocesā Nr.15890027216 un pieņemt pieteikumu par radītā kaitējuma valstij kompensāciju 1163,95 EUR apmērā (1.sēj. lietas 174.-

175.lapa);

-ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes 2017.gada 10.martā vēstulē sniegtajām ziņām, no kuras redzams, ka Muitas pārvaldes

kompetences ietvaros izskatīja Muitas policijas pārvaldes 2017.gada 20.februāra vēstuli Nr.20.1-13/291 par pieprasījumu kriminālprocesā

Nr.15890027216 un sniedz informāciju par muitas administrēto nodokļu aprēķināšanu kriminālprocesā Nr.15890027216 ietvaros 2016.gada

25.februārī konstatētajām stratēģiskas nozīmes precēm – nakts redzamības optikai un tēmeklim (1.sēj. lietas 177.-178.lapa)

-ar Valsts ieņēmumu dienesta 2017.gada 24.maija precizētajā pieteikumā par radītā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā

Nr.15890027216 sniegtajām ziņām, no kura redzams, ka Valsts ieņēmumu dienests līdz pieņemt precizēto pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju

2649,95 EUR (1.sēj. lietas 180.lapa);

-ar 2017.gada 23.maijā lēmumā par /pers. A/ atzīšanu par aizdomās turēto fiksētajām ziņām, no kura redzams, ka Valsts ieņēmumu

dienesta /nosaukums/ /amats/ /pers. M/ nolēma atzīt /pers. A/ par aizdomās turēto noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma

190.panta pirmajā daļā, 1901.panta pirmajā daļā (1sēj. lietas 204.lapa);

-ar izdrukā no Valsts ieņēmumu dienesta datu noliktavas sniegtajām ziņām, no kuras redzams, /pers. A/ darba vietas, aprēķinātiem darba

ienākumiem un ieturētiem nodokļiem par 2015., 2016., 2017. taksācijas gadiem (1.sēj. lietas 217.lapa);

-ar izdrukām no datu bāzes "Lursoft" sniegtām zinām attiecībā uz SIA /nosaukumi/, no kuras redzams, ka SIA "/nosaukums/" darbības

veids ir – citur neklasificētu jaunu preču mazumtirdzniecība specializētajos veikalos, nespecializēta vairumtirdzniecība un SIA /nosaukums/ darbības veids

nespecializēta vairumtirdzniecība (2.sēj. lietas 11.-14.lapa);

-ar SIA "Latvijas Mobilais telefons" 10.01.2018. vēstulē Nr.DI-2017-16370 un tās pielikumos sniegtajām ziņām, no kuras redzams, ka

pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta /nosaukums/ /amats/ /pers. M/ pieprasījumu no 28.11.2017. Nr.20.1-14/7367 kriminālprocesā

Nr.15890027216 sniegta atbilde saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 71.1.panta pirmo daļu un atbilstoši Kriminālprocesa likuma 192.panta pirmajai

daļai un prokurora piekrišanu izsniedz publiskā mobilā telefonu tīkla saglabājamos datus par Nr./numurs/ laika posmā no 4.06.2016. 00:00:00 līdz

30.06.2016. 23:59:59 (2.sēj. lietas 29.-30. lapa);

-ar SIA "Bite Latvija" 2017.gada 22.marta vēstulē Nr.LV5020-3212 un tās pielikumos sniegtajām ziņām, no kuras redzams, ka atbildot

uz Valsts ieņēmumu dienesta /nosaukums/ /amats/ /pers. AS/ pieprasījumu informē, ka no 25.08.2014. līdz šim brīdim Nr./numurs/ ir SIA "Bite Latvija"

reģistrētais pakalpojumu lietotājs SIA /nosaukums/ (2.sēj. lietas 34.-167.lapa);

-ar SIA "Tele 2" vēstulē sniegtajām ziņām, no kuras redzams, ka Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policijas pārvaldes, ar prokurora

piekrišanu pieprasīja informāciju attiecībā uz abonentu /numurs/ laika posmā no 1.01.2016. plkst.00:00 līdz 30.06.2016. plkst.24:00 (2.sēj. lietas 169.-

181.lapa);

-ar 2017.gada 20.oktobra apskates protokolā fiksētajām ziņām, no kura redzams, ka Valsts ieņēmumu dienesta /nosaukums/ /amats/

/pers. M/, ievērojot Kriminālprocesa likuma 159.-164.pantu prasības, izdarīja telefona numura /numuri/ savienojumu izdruku apskati, par laika posmu

no 1.01.2016. līdz 30.06.2016. par ko, ievērojot Kriminālprocesa likuma 325.-327.pantu prasības sastādīja protokolu (2.sēj. lietas 182.-183.lapa);

-ar SIA "/nosaukums/" 2018.gada 16.augustā vēstulē Nr.1.9/222 sniegtajām ziņām, no kuras redzams, ka uz Finanšu un ekonomisko

noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurores Ļ.Kovaļas pieprasījumu sakarā ar uzsākto kriminālprocesu, paziņo, ka starptautiskā pasažieru vilciena

/nosaukums/, savukārt pasažieru vilciena Nr./numurs/ maršruts ir /nosaukums/. Gan 2016.gada 25.februārī, gan tagad vilciena 2/1 Latvijas Republikas

valsts robežas šķērsošanas vieta, kurā veic robežpārbaudi un muitas kontroli atrodas /pilsēta/ (2.sēj. lietas 205.lapa);

-ar lietisko pierādījumu sarakstiem, no kuriem redzams lietisko pierādījumu dokumenta nosaukums, izmeklēšanas darbība, kurā tas iegūts,

datums, kad tas iegūts, glabāšanas vieta, galīgā rīcība ar lietisko pierādījumu vai dokumentu; amatpersona, kas pieņēma lēmumu krimināllietā (2.sēj.

lietas 208.lapa);

-ar Aizsardzības ministrijas Licencēšanas komisijas 2020.gada 27.februāra ziņojumu par ekspertīzes veikšanu, no kura redzams, ka

2020.gada 29.janvārī ir saņemta Ārlietu ministrijas vēstule Nr.67-2634 ar lūgumu veikt ekspertīzi nakts redzamības tēmekļiem un to komponentēm Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2020.gada 22.janvāra lietā Nr.15890027216/K29-105-20 (3.sēj. lietas 138.-147.lapa).

Bez tam, apsūdzēto /pers. A/ vaina viņai inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā, kas paredzēta Krimināllikuma 1901.panta pirmajā daļā un /pers. B/

vaina viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā, kas paredzēta Krimināllikuma 20.panta otrajā daļā, 1901.panta pirmajā daļā ir pilnībā pierādīta:

ar cietušās Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvja /pers. AT/ liecībām (3.sēj. lietas 27.-28.lapa).

2018.gada 29.novembra tiesas sēdē cietušās pārstāvis /pers. AT/ liecināja, ka zina kādā lietā ir aicināts sniegt liecības. Ar apsūdzēto nav ne

radniecīgu, ne naidīgu attiecību. Liecināja, ka 2016.gada 25.februārī tika ievestas stratēģiskas nozīmes preces Latvijas Republikas muitas teritorijā, proti,

nakts redzamības optika, divi tēmekļi viens "DEDAL 48 ASNG164" un otrs "DEDAL 450C". Saskaņā ar Eiropas padomes 1992.gada 12.oktobra

regulu Nr.2913/92 muitas parāds rodas tajā brīdī, kad konkrētā prece tiek pretlikumīgi ievesta valstī. Importētajām precēm, kas šajā gadījumā ir divi

optiskie tēmekļi, ievedmuitas nodokļu likme nosakāma atbilstoši konkrētās preces tarifa klasifikācijai, kas šajā gadījumā bija noteikta 2016.gadā.

Izvērtējot pieejamo informāciju no procesa virzītāja secināts, ka saskaņā ar kombinēto nomenklatūru šie divi optiski tēmekļi atbilst tai sadaļai, kurā

noteikts, ka ievedmuitas nodoklis jāmaksā par precēm konkrēti: teleskopiskie tēmekļi, ieroči, perisokopi, teleskopi un citas ierīces, vai šo aparātu daļas.

Saskaņā ar pieejamo informāciju šīm te precēm ir piemērojams muitas nodoklis 4,7%. Runājot tieši par šo divu optisko tēmekļu muitas vērtību, tad šajā

gadījumā tika noteikta pēc īpašās metodes. Vispār, kopā ir sešas metodes, ja nevar izmantot kādu no pirmajām piecām, tad šajā gadījumā tiek izmantota

sestā, jeb īpašā metode. Izvērtējot kopienā pieejamo preču vērtību, vidējo cenu, šajā gadījumā bija 2180,74 EUR par vienu vienību. Ievērojot iepriekš

minēto, par šiem diviem optiskajiem tēmekļiem muitas vērtība ir 4361,48 EUR. Konkrētajā gadījumā administrējamo nodokļu apmērs tiek noteikts no šīs

summas rēķinot 4,7%, ievedmuitas apmērs. Sekojošie tiek pievienots arī PVN nodoklis 21% apmērā. Ievērojot iepriekš minēto, kopējā muitas nodokļu

summa šajā gadījumā būs valstij nodarītais kaitējums par konkrēto optisko tēmekļu ievešanu valstī - 1163,95 EUR, tādu summu Valsts ieņēmumu

dienests pieteica pirmstiesas procesā par konkrētajiem optiskajiem tēmekļiem. Apsūdzētā /pers. A/ ir samaksājusi 581,98 EUR, ievērojot iepriekš

minēto uz doto brīdi Valsts ieņēmumu dienests minētajā kriminālprocesā uztur kaitējuma kompensāciju 581,97 EUR apmērā. Šajā gadījumā atzīšana vai

neatzīšana ir procesa virzītājas kompetencē, konkrētā nodaļā kurā viņš strādā atbild par kompensācijas pieteikumiem. Viņi saņēma informāciju no

procesa virzītāja, viņiem nav pamata neticēt procesa virzītāja norādītajai informācijai, procesa virzītājs norāda, kas konkrēti ir ievests, kad tas ir noticis un

attiecīgi izvērtējot pieejamo informāciju, viņi nosaka kaitējuma kompensācijas apmēru, sadarbībā ar citām struktūrvienībām. Vai šādi optiskie tēmekļi ir

pieejami Latvijas tirgū viņš nevar atbildēt. Vidējo cenu pēc šīs īpašās metodes nosaka muitas pārvalde, vērtējot Eiropas savienībā pieejamo informāciju,

pēc konkrētās vienības vidējas cenas. Šajā gadījumā viņš nevar pateikt no kurienes ir šī informācija, tas ir muitas pārvaldes kompetencē, bet tas ir tā pat

kā piemēram ar cigaretēm, tiek vērtēta vidējā cena un attiecīgi pēc tās noteikta šī muitas vērtība. Informāciju par to, ka šie ir optiskie tēmekļi viņš saņem

no nodokļu un muitas policijas pārvaldes, savukārt aprēķinu, kurā ir norādīta šī vidējā cena saņem no muitas pārvaldes.

Uz apsūdzētā /pers. B/ aizstāvja D.Vilemsona jautājumiem cietušās pārstāvis atbildēja, ka process ir par stratēģiskas nozīmes preču ievešanu

Latvijā, par ko nav saņemta atļauja. Viņam nav zināms kā tika noteikts, tas ka šīs divas optikas tika atzīstas par stratēģiskās nozīmes precēm. Konkrēti

tajā nodaļā kur strādā viņš, visu noteikt ir procesa virzītāja uzdevums. Konkrētajā gadījumā kaitējuma kompensācijas pieteikumu un tā apmēru neietekmē

fakts, ka tā ir stratēģiskas nozīmes prece. Nav zināms, vai Latvijā šādu tēmekļus var iegādāties. Konkrētajā gadījumā, par diviem tēmekļiem informācija

tika saņemta no procesa virzītājas, tiek pārbaudīts pie kuras preču klasifikācijas tas pieder, atbilstoši tiek piešķirts kods kombinētās nomenklatūras, šajā

gadījumā 90131000. 2015.gada 6.oktobra īstenošanas regulā Nr.2015/1754, tabulā minētās attiecīgas ierīces, kas atbilst kodam 90131000:

teleskopiskie ieroči, pereskopi, teleskopi un citas ierīces. Konkrētajā gadījumā muitas nodoklis ir 204,99 EUR un PVN 958,96 EUR.

ar liecinieka /pers. AF/ liecībām (1.sēj. lietas 7., 13.-17., 168.lapa., 3.sēj. lietas 29.-32.lapa).

2018.gada 29.novembra tiesas sēdē liecinieks /pers. AF/ uz tiesas jautājumiem atbildēja, ka zina kādā lietā ir aicināts sniegt liecības, ar

apsūdzētajiem nav ne radniecīgu, ne naidīgu attiecību. Liecināja, ka lieta ir par dzelzceļa vagonā veiktu pārbaudi. Viņš veica pārbaudi – mantas apskati,

rakstīja apskates protokolu, izņemšana protokolu. Jau neatceras, kur strādāja uz to brīdī, vai /nosaukums/, vai /nosaukums/. Aizturēšanu viņš neveica.

Uzsāka pārbaudi, kad persona atradās vagonā, vienā no telpām. Apskates protokolā norādīts atrasto mantu saraksts, atrasts tika gan ikri, gan binokļi.

Uz prokurores jautājumiem atbildēja, ka ja pareizi atceras, tad binokļi bija SUPER NETTO maisiņā. Paši binokļi bija tādos futlāros, oriģinālajos

iepakojumos, tādos iepakojumos kādos viņi parasti nonāk tirdzniecībā, kā piemēram brilles ar futlāri. Neesot tik liels speciālists, lai atbildētu vai tie

binokļi bija, vai nebija lietoti. Nebija tā, ka tie būtu pilnīgi saskrāpēti un ar lielām nolietojuma pazīmēm, tad viņš to pamanītu. Atceras, ka tie bija binokļi,

vai palielināmie stikli. Lietas materiālos jābūt fotogrāfijām ar šiem binokļiem, var atpazīt vai tie ir tie.

Uz apsūdzētās /pers. A/ aizstāves R.Oļhovas jautājumiem atbildēja, ka pašlaik neatceras, kā uzvedās /pers. A/, vai nemēģināja ko slēpt, viņam

liekas, ka uzvedās mierīgi. Neatceras nekādus konfliktus, kas būtu saistīti ar atrastajām mantām. Par binokļiem, viņam liekas, ka /pers. A/ teica, ka kāds

tos viņai ir nodevis. Vairāk neko neatceras.

Uz apsūdzētā /pers. B/ aizstāvja D.Vilemsona jautājumiem atbildēja, ka viņam bija dots uzdevums pārmeklēt konkrēto kajīti. Viņam bija

uzdevums, viņš piedalījās visa vilciena pārbaudē. Par šo kajīti uzdevumu deva vai nu /amats/, vai kāds no citas struktūrvienības. Viņam personīgi nebija

zināms ne par /pers. A/, ne par /pers. B/, kad sāka pārmeklēšanu, viņam netika dotas ziņas, ka tur varētu būt tēmekļi. Viņam netika dots norādījums

atrast kaut ko, bet veikt pārbaudi, veikt personīgo mantu pārbaudi. Tēmekļus atrada viņš. Viņam nav zināms kā nošķirt vai tie ir nakts, vai dienas

redzamības tēmekļi. Viņš neatceras, ka ir ierakstījis tēmekļus, iespējams, ka viņš konsultējās ar kādu no kolēģiem. /pers. A/ neprasīja tēmekļu

specifikāciju, neprasīja no kurienes ir tā prece, klāt bija dokumenti – tehniskās pases, futlāros. Neatceras, vai viņš prasīja dokumentus, kas apliecina

izcelsmi un ievešanas likumību.

Uz tiesas jautājumiem atbildēja, ka kādi dokumenti ir nepieciešami preces ievešanai, ir atkarīgs no preces vērtības un no koda. Kad preci atrada,

tai klāt bija rūpnīcas dokumenti. Viņa izpratnē binoklis un tēmeklis, ir viens un tas pats.

Uz apsūdzētā /pers. B/ aizstāvja D.Vilemsona jautājumiem atbildēja, ka ir jābūt dokumentiem ar informāciju, kas tā ir par preci. Bija aizdomas, ka

tā preces vērtība ir tāda, ka tā prece ir jādeklarē, jo tur jau nebija tikai tie binokļi/tēmekļi. Jābūt ievešanas atļaujai. Viņš precīzi tagad neatceras, kā

saucās tie dokumenti.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.un 2.punktu, tiesas sēdē tika nolasītas liecinieka /pers. AF/ pirmstiesas izmeklēšanā 2017.gada

9.marta sniegtās liecības, kurās viņš liecināja, ka savas liecības vēlas sniegt viņam saprotamā latviešu valodā, bez advokāta klātbūtnes. Uz viņam

uzdotajiem jautājumiem vēlas liecināt, ka strādā Valsts ieņēmumu dienesta /nosaukums/ /amats/. 2016.gada 25.februārī viņš kopā ar saviem kolēģiem

/pers. AG/, /pers. AH/. /pers. AI/ un /pers. AJ/ veica Izlūkošanas daļas 1.nodaļas uzdevumu. Uzdevums bija pārbaudīt vilcienu /nosaukums/, kāds bija

konkrēts pamatojumi viņš neatceras, tas jāprasa /pers. B0/, kurš vairāk zina par doto situāciju. Uz doto brīdi atceras, ka visa šī pārbaude bija saistīta arī

ar Valsts policiju, konkrēti uz doto brīdi neko sīkāk paskaidrot nevar, vairāk informācijas varēs sniegt /pers. B0/. Viņš pats piedalījās tikai tad, kad

/amats/ /pers. A/ jau atradās vagonā Nr.2, kupejā Nr.9. Ienākot kupejā redzēja, ka /amats/ /pers. A/ ir piecas somas. Tajā kupejā /pers. A/ kā /amats/

bija viena, neviens cits izņemot /nosaukums/ darbiniekus un viņu kupejā neatradās. Viņš ar /pers. AG/ sāka skatīties, kas atrodas viņas somās. Pēc

apskates tika konstatēts, ka tur atrodas divi tēmēkļi (nosaukumu neatceras) un ikri, kas iepakoti plastmasas bundžās un bija papildus arī tukšas bundžas,

kas paredzētas pārfasēšanai. /pers. A/ paskaidroja, ka šos tēmēkļus viņai iedeva kāds /pilsēta/, bet pēc tam jau tika teikts, ka /pilsēta/ esot iedevis kāds

cilvēks, bet šobrīd neatceras vai viņa minēja viņa vārdu. Attiecībā uz ikriem šobrīd neatceras ko viņa teica, bet minēja, ka tie ir no Krievijas atvesti. Ar

/pers. A/ netika apspriesti jautājumi, kas saistīti ar šo preču ievešanas kārtību Latvijas Republikas teritorijā, jo uzskata, ka viņai kā /amats/ ir jāzina visi

šie noteikumi un jābūt informētai par to, ko drīkst ievest un, ko attiecīgi ir aizliegts ievest. Pašlaik viņš neatceras kāda bija /pers. A/ reakcija, taču par

tēmēkļiem bija runa, ka tie nebija paredzēti viņai, bet kāds tos bija lūdzis atvest. Bet precīzi kam tos tēmēkļus viņa veda, /pers. A/ tobrīd neteica, tāpēc

vārdu un uzvārdu pateikt nevar. No viņa vārdiem pierakstīts pareizi. Paraksts.

Pēc liecību nolasīšanas liecinieks uz tiesas jautājumu atbildēja, ka liecības uztur un papildināja, ka pie vien tēmekļa bija piesprausta lapiņa ar

uzrakstu “/vārds/”.

Uz prokurores jautājumiem atbildēja, ka tie bija tēmekļi. Atceras, ka klāt bija kaut kādi papīri ar datumiem, ar zīmoga nospiedumiem uz taloniem,

vai garantijas taloniem. Viņam ir fotogrāfijas, ja vajag var atrast, bet tagad nosaukt, kas bija rakstīts uz zīmoga, pašlaik nevar. Viņš veca tika mantu

pārbaudi, paskaidrojumus no /pers. A/ neņēma, paskaidrojumus sniedza pie izmeklētāja.

Saskaņa ar Kriminālprocesa likuma 147.panta piekto daļu lieciniekam /pers. AF/ tika uzrādīts 1.sēj. lietas 13.-17.lapā pielikums pie 2016.gada

25.februāra apskates protokola un uz tiesas jautājumiem liecinieks atbildēja, ka šo apskates protokolu sastādīja viņš, protokolā pirmais paraksts ir viņa

paraksts. Protokolā fiksēta soma Super Netto, tālāk ir redzami futlāri, kā arī lapiņa, par kuru viņš liecināja iepriekš, tālāk ir redzami tēmekļi, dokumenti

ar zīmoga nospiedumu, garantijas taloni.

Uz apsūdzētā /pers. B/ aizstāvja D.Vilemsona jautājumiem atbildēja, ka nebija nekāda informācija, kas ir jāmeklē vai jāatrod. Uzdevums nāca no

pirmās nodaļas, kas nodarbojas ar narkotiku atklāšanu. Tieši viņš ar Valsts policiju nav kontaktējies. Nebija nosauktas konkrētas Valsts policijas

amatpersonas. /pers. B0/ ir viņu pirmās nodaļas darbinieks, izlūkošanas daļas pirmās nodaļas darbinieks. Pirms brauciena uz kontroli viņiem bija

sanāksme darbā un arī viņš deva norādījumus par pārbaudi, bet ne par konkrētām personām. Teorētiski viņš vairāk varētu zināt, kāpēc tika veikta šī

pārbaude. Par katru kontroli ir atsevišķs uzdevums. /pers. B0/ varētu paskaidrot vairāk, kāpēc tieši šo personu - /pers. A/ bija nepieciešams pārbaudīt.

/pers. B0/ viņam nedeva konkrētu uzdevumu pārbaudīt /pers. A/. Viņš deva uzdevumu veikt konkrētus pasākumus. Uzdevumā ir vairāki posmi,

reģistrācijas un pārsūtīšanas, bet pieteikums nāca no pirmās nodaļas. Viņa darba vietā nav nekādu šablonu kā atšķirt tādas optikas. Varētu būt, ka viņa

otrs kolēģis, /pers. AG/, kas arī piedalījās, varētu būt, ka viņš viņu konsultēja. Viņš ir mednieks un viņam ir zināšanas.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu tiesas sēdē tika nolasīts liecinieka /pers. AF/ pirmstiesas izmeklēšanā sniegtais ziņojums

1.sēj. lietas 7.lapā, kurā norādīts, ka 25.02.2016. /adrese/ veikta vilciena /nosaukums/ pārbaude. Vilciena vagonā Nr.2 kupejā Nr.9 atradās /amats/

/pers. A/ personas kods /personas kods/. Personas bagāža sastāvēja no 5 somām. Apskates laikā bagāžā konstatētas sekojošas mantas un preces: nakts

redzamības optika - tēmēkļi Dedal 480 (165) Nr.133731; Dedal 450 Nr.140075; nakts redzamības tēmēkļu pavaddokumenti (garantijas taloni,

instrukcijas, salvetes) kopā 7 gab; nakts redzamības tēmēkļu apkopes instrumenti 2 gab; tēmēkļa rezerves daļa ar Nr.37/39; cigaretes WINSTON ar

Krievijas Federācijas akcīzes markām 10 paciņas; medikamenti INGAVERIN 1 iepakojums; medikamenti ESSENCIALE H 2 iepakojumi; mobilais

telefons ar vāciņiem; melnajiem ikriem līdzīgi produkti iepakoti plastmasas traukos un aptīti ar plēvi. Iepakojumu skaits ir 20 gab., katra iepakojuma

aptuvenais svars ir 0.5 kg; 19 tukšas skārda bundžas ar uzrakstiem RUSSIAN CAVIAR. Augstāk norādītās preces atradās personas bagāžā ar citām

personīgajām mantām (apģērbu, higiēnas precēm). Veicot /pers. A/ personas apskati tika konstatēti 5500,00 EUR.

Par nedeklarētu preču un stratēģiskas nozīmes preču ievešanu Latvijas Republikas teritorijā ir paredzēta atbildība LAPK 201.10 un 201.12 pantā.

Pamatojoties uz LAPK 238.1 panta 1.d. tika uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība Nr.00537/25.02.2016-TUN un ar izņemšanas

protokoliem konstatētās preces, mantas un dokumenti tika izņemti.

Pielikumā APL Nr.00537/25.02.2016-TUN materiāli uz 7 lapām un izņemtās mantas saskaņā ar Izņemšanas protokoliem.

Pēc ziņojuma nolasīšanas uz tiesas jautājumu liecinieks atbildēja, ka ziņojums atbilst patiesībai.

Uz apsūdzētā /pers. B/ aizstāvja D.Vilemsona jautājumiem atbildēja, ka uz aizdomu pamata konstatēja, ka tā ir stratēģiskas nozīmes prece, tas ir

viņa subjektīvais viedoklis.

ar liecinieka /pers. AG/ liecībām (1.sēj. lieta 13.-17., 164.lapa., 3.sēj. lietas 33.-37.lapa).

2018.gada 29.novembra tiesas sēdē liecinieks /pers. AG/ liecināja, ka zina kādā lietā ir aicināts sniegt liecības. Ar apsūdzētajiem nav ne radniecīgu,

ne naidīgu attiecību. Uz doto brīdi strādā /nosaukums/. Notikums bija pāris gadu atpakaļ, martā vai februārī, tika pārbaudīts vilciena sastāvs, kas ienāca

no /pilsēta/ Rīgā. Viņi iekāpa vilcienā /adrese/. Tad viņi gāja pa vagoniem veicot savu darbu vienā no kupejām atrada somas, personīgās mantas /amats/,

kurās tika konstatēts, ka tur atrodas ikri, cigaretes, nakts redzamība, medikamenti un personīgās mantas. Nakts redzamība - ierīce ar ko tumsā var

redzēt, vai medīt, vai visādi dažādi pielietojumi. Tā bija vispārēja pārbaude. Par to, ka būtu konkrēts uzdevums atrast šīs mantas pie šīs personas, par to

viņš nezina. Viņi bija par 3-4 cilvēkiem sadalīti pa vagoniem. Uzdevumu deva tiešā vadība, daļas vadītājs sadalīja. Bija uzdevums pārbaudīt vilcienu vai

tur ir akcīzes preces un tā tālāk. Nebija konkrēta uzdevuma kaut ko atrast.

Uz prokurores jautājumiem atbildēja, ka viņš ar aizturēto personu /pers. A/ stāvēja pie kupejas durvīm, viņi bija ar seju pret seju un kolēģis /pers.

AF/ veica šo pārbaudi /pers. A/ kupejā, kas bija viņas rīcībā. Tajā kupejā bija /pers. A/ personīgas mantas, kā arī tika atrasti šie priekšmeti. Priekšmeti

atradās somās, jo tur bija vairākas somas. Precīzi neatceras cik somas bija pēc skaita, bet somas bija vairāk nekā viena vai divas. Tad, kad viņš iegāja,

tad tēmekļi jau bija izlikti laukā uz sēžamvietas. Bija zaļas somiņas ar uzrakstiem DEDAL. Klāt nebija nekā, bet pēc tam tika atrastas kaut kādas

lietošanas instrukcijas vai tīrāmās lupatiņas, katrā ziņā nebija tikai vienas šīs nakts redzamības ierīces, bija arī kaut kas klāt viņām. Nepateiks vai ierīces

bija lietotas vai jaunas, neatceras, bet izskatījās, ka viņas vairāk bija jaunas, bet tas ir viņa personīgais viedoklis. Ar /pers. A/ viņš nerunāja. Viņa tikai

pāris reizes lūdza izvest uzsmēķēt. Tur bija somiņas, pati ierīce vai nu /vārds/, kaut kas tāds, krievu valodā uz dzeltenas lapiņas rakstīts. Tika sastādīti

dokumenti par apskati, sastādīts apskates protokols, kuru parakstīja, viņaprāt mantas tika izņemtas ar izņemšanas aktu.

Uz tiesas jautājumiem atbildēja, ka viņa hobijs ir medības. Viņš tādas iekārtas nav lietojis, bet ir redzējis un zina ko ar tādām lietām dara. Šādas

ierīces var oficiāli iegādāties Latvijā, bet vai tieši šīs, nav pārliecināts, bet zina, ka šādas ierīces ir pārdošanā pie “/nosaukums/” un viņi tādas tirgo. Bija

dokumenti, kas parasti nāk klāt, bet vai tie atradās tieši tajās somiņās, tie ir sīkumi un detaļas, ko viņš jau neatceras. Viņam nebija laika šos dokumentus

lasīt. Viņš domā, ka /pers. A/ neko nenoliedza un nekādus šķēršļus neradīja. Kolēģis ar /pers. A/ runāja un kontaktējās, bet viņš neklausījās, ko viņi

runāja.

Uz apsūdzētās /pers. A/ aizstāves R.Oļhovas jautājumiem atbildēja, ka tēmekļi bija starp mantām, bet viņš jau teica, ka viņš nebija klāt pie tā

momenta, kad šīs somas atvēra. Viņš stāvēja kupejas durvīs ar seju pret /pers. A/. Mantas tika izliktas uz galda vai dīvāna. Viņš redzēja ko viņa ņēma

laukā un lika kupejā uz sēžamvietas. Viņš neredzēja tikai to, no kuras somas to visu izņēma. Ierīces viņš ievēroja, tad, kad kolēģis tās izņēma un nolika uz

galda, vai kupejas sēžamās vietas. Kolēģis veica /pers. A/ personīgo mantu un somu kontroli. Viņš visu atrada /pers. A/ personīgajās mantās. Neatceras,

kurās tieši mantās, jo viņš neveica to pārmeklēšanu, pats stāvēja ar /pers. A/ kundzi kopā ar seju pret seju. Viņš redzēja, kas notiek kupejā, bet viņš

nevarēja redzēt visu kupeju pilnībā, jo vienā pusē viņa redzamība bija aizsegta. Kolēģis no viņa atradās kādu metru vai pus otru. Viņš redzēja, ka kolēģis

veic mantu kontroli, somu saturu ņēma un krāmēja laukā. Kolēģis visu klusumā pārmeklēja. Par zīmīti precīzi neatceras, atceras to, ka bija dzeltenas

krāsas zīmīte 3x5cm. Viņš pievērsa uzmanību, jo tur krievu valodā bija uzrakstīts latviešu vārds, vai “/vārds/”, vai “/vārds/”, vai “/vārds/”, precīzi jau

neatceras, bet viņam viss asociējas ar minēto veikalu “/nosaukums/”. Tas ir viņa personīgs viedoklis, viņš ir mednieks un zina, ko katrs tirgo un ko ar

tādām lietām dara, kur tās tiek izmantotas.

Uz apsūdzētā /pers. B/ aizstāvja D.Vilemsona jautājumiem atbildēja, ka viņš nevar spriest vai formulējums ir pareizs, bet katrā ziņā šīs ierīces ir

domātas, lai tās izmantotu tumsā. Tas ir viņa pieņēmums, ka tās ir nakts ierīces.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 147.panta piekto daļu lieciniekam /pers. AG/ tika uzrādīts 1.sēj. lietas 13.-17.lapā pielikums pie 2016.gada

25.februāra apskates protokola un uz tiesas jautājumiem liecinieks apstiprināja, ka fotogrāfijās ir somas no kurām viss tika izņemts, bet precīzi no kuras,

nezina. Sarkanais fonā ir kupeja un konkrēti tas ir krēsls. Viņš pamanīja šīs mantas jau tad, kad tās bija uzlikts uz krēsla, bet viņš neredzēja no kuras

somas tās tika izņemts. Viņam liekas, ka /pers. L/ ir /nosaukums/ /amats/. Norādīja, ka fotogrāfijās norādītas iekārtas, kas tika atrastas, bet neatceras,

kas fotografēja. Bija klāt, kad fotografēja.

Uz prokurores jautājumiem atbildēja, ka “DEDAL” pārsvarā ražo tikai nakts redzamības optiku. Un tās pat ir pēdējās, viņaprāt, 4 paaudzes nakts

redzamības, kas ir jau ļoti kvalitatīva salīdzinot ar 2 un 3 modeli.

Uz tiesas jautājumiem atbildēja, ka dienas un nakts redzamība atšķiras pēc uzbūves. Ja paņem parastu optiku var redzēt, ka izmēra ziņā atšķiras

parasta optika no nakts redzamības optikas, vizuāli atšķiras, vizuāli var uzreiz noteikt, ka tas ir nakts redzamības.

Uz apsūdzētās /pers. A/ aizstāves R.Oļhovas jautājumiem atbildēja, ka /pers. AF/ viņa klātbūtnē rakstīja ziņojumu, jo tas tika rakstīts jau ofisā pēc

tam. Viņi strādāja vienā kabinetā. /pers. AF/ pats rakstīja ziņojumu, viņš nelasīja /pers. AF/ ziņojumu. Viņš kā grupas vecākais rakstīja dienesta ziņojumu

pēc tam. Ja viņam būtu radušies jautājumi, viņš varēja pajautāt. Viņš nevar atbildēt vai /pers. AF/ bija zināšanas par šiem tēmekļiem. Viņš /pers. AF/

teica, ka tās ir nakts redzamības ierīces.

Uz apsūdzētā /pers. B/ aizstāvja D.Vilemsona jautājumiem atbildēja, ka tas, ka tās ir nakts redzamības optikas ir viņa pieņēmums, bet pamatots

balstoties uz visu, kas tur bija klāt. Dienas no nakts aptikām atšķiras vizuāli ar izmēru un ar konstrukciju. Viņi konstatēja tikai faktus, vizuāli nevar redzēt,

ka optika ir bojāta.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta pirmo punktu tiesas sēdē tika nolasītas liecinieka /pers. AG/ pirmstiesas izmeklēšanā 2017.gada

9.martā sniegtās liecības, kurās viņš liecināja, ka savas liecības vēlas sniegt viņam saprotamā latviešu valodā, bez advokāta klātbūtnes. Uz viņam

uzdotajiem jautājumiem vēlas liecināt, ka viņš strādā /nosaukums/ /amats/. 2016.gada 25.februārī viņš kopā ar saviem kolēģiem /pers. AF/, /pers. AH/.

/pers. AI/ un /pers. AJ/ veica Izlūkošanas daļas 1.nodaļas uzdevumu. Uzdevums bija pārbaudīt vilcienu /nosaukums/ ar mērķi atrast /amats/ /pers. A/ un

pārbaudīt viņas personīgās mantas, jo bija informācija par to, ka pie viņas iespējams atrodas stratēģiskas nozīmes preces. Viņš kopā ar visiem kolēģiem

atbrauca uz dzelzceļa staciju un devās uz /adrese/, kur vajadzēja piebraukt vilcienam /nosaukums/. Kad vilciens piebrauca, viņš kopā ar /pers. AF/ devās

uz vagonu Nr.2. Bija jāatrod konkrēta persona -/pers. A/, kuru vajadzēja identificēt un veikt viņas mantu apskati. Ja pareizi atceras, jo pagājis diezgan

ilgs laiks, tad viņš ar /pers. AF/ sastapa /pers. A/ tieši tajā vagonā. Pēc tam viņi lūdza viņu uzrādīt savas mantas, tāpēc devās uz kupeju, kuras numura

viņš neatceras. Ar /pers. A/ klātbūtni tika veikta viņas mantu apskate. Viņš pats stāvēja blakus /pers. A/ un attiecīgi /pers. AF/ veica somu un tajā esošo

mantu apskati. /pers. A/ somās tika konstatēti tēmēkļi un ikri, kā arī vēl tukšas bundžas, kas bija laikam paredzēts ikru fasēšanai, jo uz vākiem bija

uzraksti par ikriem krievu valodā. Attiecībā par tēmēkļiem var liecināt, ka bija speciālas somas tēmēkļiem, paši tēmēkļi bija divi un klāt vēl bija tiem

paredzētas instrukcijas. Ar /pers. A/ viņš nerunāja, jo viņa uzdevums bija tieši atrast, to visu piefiksēt un jau tālāk viņu nodot saviem kolēģiem

paskaidrojumu pieņemšanai. Līdz ar to viņš liekus jautājumus /pers. A/ neuzdeva, tāpēc viņas viedokli par to, vai viņa zināja, ka nevar ievest šīs preces

Latvijas Republikas teritorijā viņš nejautāja. Uz viena no tēmēkļiem bija pielīmēta lapiņa /vārds/ krievu valoda, Līdz ar to viņš secināja, ka šie tēmēkļi ir

paredzēti kādam no veikala SIA "/nosaukums/." Jo /pers. L/ viena no darbiniecēm vai pat /amats/ šim SIA "/nosaukums/." Līdz ar to viņam tādas

aizdomas, ka tieši šim veikalam tika vesti šie tēmēkļi. Viņam pašam ir hobijs medības, līdz ar to viņš iepērkas šajā veikalā un arī zina par šo veikalu un tās

/amats/. Līdz ar to ieraugot šo uzrakstu, viņam radās priekšstats, kam tie iespējams bija paredzēti. Izlasīja, no viņa vārdiem pierakstīts pareizi. Paraksts.

Pēc liecību nolasīšanas uz tiesas jautājumu liecinieks atbildēja, ka, ja viņš tā liecinājis, tad tā arī ir bijis, tagad jau ir paspējis aizmirst. Ir sadzirdējis

pretrunas liecībās, bet viņš tiešām neatceras, kas šo uzdevumu deva. /amats/ dod uzdevumus. /amats/ ir /pers. BH/. Viņiem parasti ir tā, ka izvēlās

kolēģus, pasaka, lai ģērbjas formās, ņēma līdzi aprīkojumu un, tad pa ceļam tikai stāsta, visbiežāk ir tā, ka stāsta pirms pašas pārbaudes. Kā bija

konkrētajā gadījumā, viņš neatceras. Liecības atbilst patiesībai. Uzdevums nāca no /amats/. Nav zināms, vai tā ir kāda operatīvā informācija. Viņš tieši

izpildīja uzdevumu.

Uz prokurores jautājumiem atbildēja, ka atradies ar seju pret kupeju, lai redzētu, kas notiek tajā. Lapiņa bija klāt pie tām somiņām, viņš vairāk

neatceras kā tur bija.

Uz apsūdzētā /pers. B/ aizstāvja D.Vilemsona jautājumiem atbildēja, ka viņš piekrita, ka bija konkrēts uzdevums, ir pagājuši gadi un viņš arī

neatceras. Tā nav vienīgā lieta ar ko viņi strādā un saskaras. Viņiem ir jāatrod prece, kas ir uzdota atrast.

ar liecinieces /pers. AH/ liecībām (1.sēj. lieta 12.-22., 166.lapa., 3.sēj. lietas 66.lapa).

2019.gada 8.aprīlī tiesas sēdē lieciniece /pers. AH/ liecināja, ka zina kādā lietā ir aicināta sniegt liecības. Ar apsūdzētajiem nav radniecīgu un

naidīgu attiecību, nav pamata apsūdzētos aprunāt. Iepriekš liecības nav sniegusi šajā lietā.

Uz prokurores jautājumiem lieciniece atbildēja, ka personīgi apsūdzētos nepazīst, ir zināma sieviete, personīgi sievieti nezin. 2016.gadā strādāja

/nosaukums/ /amats/. Neatceras vai 2016.gada februārī ir veikusi muitas kontroles pasākumus. Konkrēti par ikriem bija veikta pārbaude, tika pārbaudīts

vilciens un tika aizturēta /amats/. Konkrēti viņa pārbaudīja /amats/ un pie /amats/ tika atrasta nauda. Konkrēti ir pārbaudījusi sievieti, ir likusi viņai

noģērbties un krūšturī ir atrasta nauda. Par tēmekļiem neko nevar pateikt. Apskatē nepiedalījās, konkrēti pārbaudīja sievieti. Atceras, ka kupejā bija

izlikti ikri, kas tika atrasti pie /amats/. Ir stāvējusi blakus un ir rakstījusi izņemšanas protokolu par ikriem.

Uz apsūdzētās /pers. A/ aizstāves R.Oļhovas jautājumiem atbildēja, ka bija pārbaude un tika aizturēta /amats/, bet konkrēti tagad neatceras, vai

zālē ir tā pati /amats/, kas tika aizturēta. Nevar konkrēti pateikt vai zālē atrodas tā persona, kuru ir apskatījusi.

Uz apsūdzētā /pers. B/ aizstāvja D.Vilemsona jautājumiem atbildēja, ka nav sastādījusi apskates protokolu. Tika veikta pārbaude un tīri fiziski tika

pārbaudīta sieviete, kas izvilka no krūštura naudu. Tieši neatceras, bet tādos gadījumos tiek sastādīts apskates protokols. Ir sastādījusi apskates

protokolu, jo ir pārbaudījusi sievieti un protokolā ir aprakstījusi, kas tieši ir atrasts. Pie sievietes tika atrasta nauda, par tēmekļiem neko nezina.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta otro punktu tiesas sēdē tika nolasītas liecinieces /pers. AH/ pirmstiesas izmeklēšanā 2017.gada

10.marta sniegtas liecības un uz uzdotajiem jautājumiem liecinājusi, ka savas liecības vēlas sniegt viņai saprotamā latviešu valodā, bez advokāta

klātbūtnes. Uz viņai uzdotajiem jautājumiem vēlas liecināt, ka viņa strādā /nosaukums/ /amats/. 2016.gada 25.februārī viņa kopā ar saviem kolēģiem

/pers. AF/, /pers. AJ/, /pers. AI/ un /pers. AG/ veica Izlūkošanas daļas 1.nodaļas uzdevumu. Viņas uzdevums bija tāds, ka tad, kad šo /pers. A/ aizturēs

viņa ietu veikt šīs personas apskati. Kāds no kolēģiem viņai piezvanīja un paziņoja, ka /pers. A/ ir aizturēta un, lai viņa ietu uz vagonu, kurš atrodas

beigās, taču šobrīd viņa nevar nosaukt vagona numuru. Tad vienā no vagona kupejām, kuras numuru viņa neatceras, viņa veica /pers. A/ apskati.

Apskates laikā viņa atrada pie viņas naudu, kas bija paslēpta /pers. A/ apakšveļas krūštura nodalījumā. Par naudu /pers. A/ paskaidroja, ka tā tika

aizdota, jo viņai bija slima māsa un viņas ārstēšanai bija vajadzīga nauda. Pēc tam, blakus kupejā viņa redzēja, ka uz galda stāv salikti plastmasas trauki,

kuros iekšā atradās ikri un papildus tukšas burciņas, kas bija laikam paredzētas, lai tajās varētu safasēt ikrus. Kupejā, kur atradās ikri, viņas kolēģis

/pers. AF/ veica to apskati un rakstīja visus dokumentus. Pārējie kolēģi atradās gaitenī. Attiecībā uz tēmēkļiem var liecināt, ka tos viņa neredzēja. Viņas

klātbūtnē /pers. A/ neko neskaidroja muitas policijas darbiniekiem par to kurienes viņai ir šie ikri.

Pēc liecības nolasīšanas uz tiesas jautājumu lieciniece atbildēja, ka uztur nolasītās liecības, nevar neko papildināt.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 147.panta piekto daļu lieciniecei /pers. AH/ tika uzrādīts 2016.gada 25.februāra apskates protokols, kas

atrodas lietas 1.sēj. lietas 12.lapā un pievienoto foto tabulu, kas atrodas lietas 1.sēj. lietas 13. - 22.lapā un uz tiesas jautājumiem atbildēja, ka šo

protokolu nav sastādījusi, bet to ir sastādījis viņas kolēģis. Norādīja, ka protokolā ir viņas paraksts. Paraksts ir, jo ir piedalījusies apskatē. Par tēmekļiem

neko nevar pateikt, tos nav redzējusi. Bildēs ir ikru bundžiņas, kuras redzēja, ka viņi tās skaitīja.

Uz prokurores jautājumiem atbildēja, ka tēmekļus personīgi nav redzējusi. Dokumentus, kas ir 1.sēj. lietas 16., 17.lapā nav redzējusi. Viņai /pers.

A/ nav neko paskaidrojusi pa tēmekļiem.

Uz apsūdzētās /pers. A/ aizstāves R.Oļhovas jautājumiem atbildēja, ka viņa bija vairāk aizņemta ar to, ka viņai vajadzēja pārbaudīt to sievieti.

Sievieti pārbaudīja un pēc tam izgāja ārā no kupejas, blakus kupejā redzēja ikrus, kurus skaitīja viņas kolēģis, tēmekļi iespējams bija blakus, bet tos

neredzēja. Pirms parakstīja apskates protokolu, to ir pārlasījusi. Ir redzējusi bildes. Par tēmekļiem iespējams ir dzirdējusi, bet tos reāli nav redzējusi.

Konkrēti par to, ka pārbaudīja to sievieti un ikrus redzēja. Apskates protokols viņai ir obligāti jāizlasa, jo kā viņa to var parakstīt neizlasot? Protokolu

izlasīja un parakstīja. Neatceras par tēmekļiem, iespējams tie ir blakus ikriem stāvējuši. Tēmekļus vaļā nevēra un neskatījās, skatījās tikai ikrus, varbūt

blakus bija tās kastes ar tiem aparātiem. Protokolu parakstīja, bet tas ir obligāti jāizlasa, jo nevar jau parakstīt to, kas nav izlasīts. Šāds gadījums viņas

praksē laikam bija pirmo reizi. Iespējams, blakus ikriem stāvēja kaut kādas kastes, kas tika izņemtas no tās /amats/. Konkrēti par tēmekļiem neko nav

skatījusies.

Uz apsūdzētā /pers. B/ aizstāvja D.Vilemsona jautājumiem atbildēja, ka izmeklētāja pratināja, pratināšana notika izmeklētājas kabinetā. Pratināšana

notika tā, ka tika nolasīts viss, kas tur ir noticis. Protokols jau bija uzrakstīts. Neatceras, vai izmeklētāja nolasīja to, kas tur ir rakstīts. Protokols jau bija

uzrakstīts datorā.

Uz tiesas jautājumiem atbildēja, ka liecības ir sniegusi pati, jo viņa jau pārbaudīja to sievieti. Liecības sniedza izmeklētājai, kas veica tālākās

procesuālās darbības. Sievieti aizturēja, pārmeklēja, uzrakstīja apskates protokolu un šo lietu tālāk veda izmeklētāja. Tēmekļus vispār nav redzējusi,

varbūt tie blakus ikriem stāvēja, bet to neatceras. Parakstījusies protokolā ir par to, ka ir veikusi pārbaudi un pārbaudīja /amats/, ir parakstījusies par

ikriem un tagad jau acīm redzot arī par tiem.

ar liecinieka /pers. AI/ liecībām (1.sēj. lieta 12.-22., 166.lapa., 3.sēj. lietas 67.-68.lapa).

2019.gada 8.aprīlī tiesas sēdē liecinieks /pers. AI/ liecināja, ka nezina kādā lietā ir aicināts sniegt liecības. Ar apsūdzētajiem nav radniecīgu un

naidīgu attiecību, nav pamata apsūdzētos aprunāt. Apsūdzētos nekad nav redzējis, kā arī viņu vārdi, uzvārdi neko neizsaka.

Uz prokurores jautājumiem liecinieks atbildēja, ka 2016.gada februārī strādāja /nosaukums/. Norādīja, ka nezina par kādu tieši kontroli iet runa,

lūdz uzrādīt liecības vai kādu aktu. Nesaprot, kas tieši bija par kontroli, nav lietas kursā. Tēmekļi un ikri varētu būt atrasti vilcienā, bet viņš pie kontroles

nepiedalījās. Viņš bija kā auto vadītājs un pēc tam mantas, cilvēkus aizved atpakaļ. Apskatē nedaudz piedalījās, bet ne pie šīs apskates. Tika veikta

vilciena kontrole un tā apskatē nepiedalījās. Viņi sadalījās, vieni gāja no vienas puses, otri no otras puses, veica vilciena apskati, viņi neko nekonstatēja.

Uz apsūdzētās /pers. A/ aizstāves R.Oļhovas jautājumiem atbildēja, ka tas, ka viņš nepiedalījās pārmeklēšanā, nozīmē to, ka šos tēmekļus un ikrus,

neatrada citi kolēģi. Viņš tās preces veda prom. Preces no vilciena iznesa kolēģi. Viņš neredzēja, kur vilcienā viņi tās atrada. Viņam tās iznesa no vilciena

un viņš tās ved prom. Tieši neatceras, bet domā, ka preces veda uz darba vietu /adrese/. /adrese/ nepiedalījās apskatē, neskatījās, kas tur ir iekšā. Viņi

brauca visi kopā, veda kolēģus un viņiem somās iekšā bija izņemtās mantas. Kolēģi pateica, kas atrodas somās, somas vaļā nevēra, arī /adrese/

neskatījās, kas ir iekšā. Nepiedalījās somu apskatēs.

Uz apsūdzētā /pers. B/ aizstāvja D.Vilemsona jautājumiem atbildēja, ka laikam kolēģi ielika preces mašīnā. Viņš aizveda kolēģus uz darba vietu.

Neatceras, kas ielika izņemto mantu mašīnā. Precīzi nevar pateikt vai preces bija iepakotas. Kad preces tika atrastas, viņš kupejā nebija.

Uz tiesas jautājumiem atbildēja, ka gadās, ka tiek izņemtas mantas no vilciena un vestas uz muitas pārvaldi. Vilcienu kontroles bija ļoti bieži, katru

nedēļu. Pēdējā laikā nav bijušas vilcienu kontroles.

Saskaņā ar Krimināllikuma 501.panta otro punktu tiesas sēde tika nolasītas liecinieka /pers. AI/ 2017.gada 13.marta pirmstiesas izmeklēšanā

sniegtās liecības un uz uzdotajiem jautājumiem liecinieks atbildēja, ka savas liecības vēlas sniegt viņam saprotamā latviešu valodā, bez advokāta

klātbūtnes. Uz viņam uzdotajiem jautājumiem vēlas liecināt, ka viņš strādā /nosaukums/ /amats/. 2016.gada 25.februārī viņš kopā ar saviem kolēģiem

/pers. AF/, /pers. AJ/, /pers. AH/ un /pers. AG/ veica Izlūkošanas daļas 1.nodaļas uzdevumu. Uzdevums - doties uz /adrese/ un pārbaudīt vilcienu

/nosaukums/, ar mērķi atrast /amats/ /pers. A/. Piebraucot pie /adrese/ viņi sadalījās pa grupām, vieni gāja uz priekšējiem vagoniem un cita grupa devās

uz vagoniem, kas atradās beigās. Viņš kopā ar /pers. AJ/ devās uz vilciena beigām, lai tur izietu cauri pēdējiem vagoniem. Izejot vagonus, kas atradās

beigās, viņi ar /pers. AJ/ konstatēja, ka tur /pers. A/ nav. Tad sazinājās ar saviem kolēģiem un uzzināja, ka /pers. A/ ir aizturēta kādā no pirmajiem

vagoniem, kurā tieši, neatceras. Kad atnāca ar /pers. AJ/, redzēja, ka /pers. AF/ ir aizturējis /pers. A/. Ienākot iekšā kupejā, viņš ieraudzīja, ka pa galdu

un sēdekļiem ir izlikti divi tēmēkļi un ikri. Viņa klātbūtnē /pers. A/ nesniedza nekādus paskaidrojums par to, no kurienes pie viņas atrodas šie ikri un

tēmēkļi, ka arī neko neminēja par to, kādam nolūkam tie ir paredzēti. Izlasīja, no vārdiem pierakstīts pareizi. Paraksts.

Pēc liecību nolasīšanas uz tiesas jautājumiem liecinieks atbildēja, ka šādas liecības atceras, uztur tās. Nevar apgalvot, ka tie bija ikri, nepagaršoja,

par tēmekļiem viņš arī nav speciālists šajā jomā, vai tie ir tēmekļi, vai nakts redzamība.

Uz prokurores jautājumiem atbildēja, ka tēmekļi bija iekšā kastēs. Neatceros vai tēmekļiem, kas bija klāt, rokā neturēja redzēja pa gabalu. Kolēģi

apgalvoja, ka tie ir ikri un tēmekļi, bet viņš to nevar apgalvot.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 147.panta piekto daļu lieciniekam /pers. AI/ tika uzrādīts 2016.gada 25.februāra apskates protokols, kas

atrodas lietas 1.sēj. lietas 12.lapā un pievienoto foto tabulu, kas atrodas lietas 1.sēj. lietas 13. - 22.lapā un uz tiesas jautājumiem norādīja, ka protokolā

nav viņa rokraksts. Norādīja, ka protokolā ir viņa paraksts. Ir redzējis šādas mantas. Neatceras, vai viņš redzēja šīs preces izpakotas. Dokumentāciju no

tēmekļiem neredzēja. Redzēja bundžiņas ar uzrakstu Caviar.

Uz prokurores jautājumiem atbildēja, ka preces redzēja iepakotas, tēmekļus neredzēja. Apskates protokolu parakstīja sakarā ar to, ka piedalījās.

Liecībās ir norādīts, ka viņi atnāca beigās, kad jau viss bija izdarīts, bet pašā apskatē viņš nepiedalījās. Apskates protokolu viņš parakstīja. Viņš

parakstās par tām mantām, kas ir apskates protokolā. No tā visa viņš redzēja ikrus un iepakojums.

Uz apsūdzētās /pers. A/ aizstāves R.Oļhovas jautājumiem atbildēja, ka pēc liecībām ir tā, ka viņš atnāca, kad jau bija beigta kontrole un daļēji

sastādīti dokumenti. Kur parakstīja protokolu, neatceras. Bija iekšā vilcienā. Viņš cilvēkus aizveda ar mašīnu uz vilcienu un pēc tam brauca uz to vietu ar

mašīnu. Uz vietu, kur veic kontroli depo. Viņš izsēdina kolēģus stacijā, viņi iekāpj vilcienā un brauc uz depo, viņš arī ar mašīnu brauca uz depo un

piebrauca laikam tad, kad jau mantas nesa ārā un savāca kolēģus. Viss notika pēc viņa domām depo. Viņš precīzi nepateiks kāda bija darbību secība.

Iepakots bija viss tā, kā bildēs.

Uz apsūdzētā /pers. B/ aizstāvja D.Vilemsona jautājumiem atbildēja, ka neatceras vai bija iepakots kastēs. Neatceras kā bija iepakoti tēmekļi.

Neatceras, ka sastādīja protokolu. Protokolu nesastādīja. Parasti pratina izmeklētājs. Neatceras, kas viņu pratināja, tam jābūt norādīta protokolā. Kā

notika pratināšana nevar pateikt, jo tās ir ļoti bieži.

ar liecinieka /pers. AJ/ liecībām (1.sēj. lieta 12.-22., 167.lapa., 3.sēj. lietas 68.-69.lapa).

2019.gada 8.aprīļa tiesas sēdē liecinieks /pers. AJ/ liecināja, ka nezina kādā lietā ir aicināts sniegt liecības. Strādā /nosaukums/. Ar apsūdzētajiem

nav radniecīgu, nav naidīgu attiecību, nav pamata viņus aprunāt. Liecināja, ka zina, ka bija vilciens, ka bija /amats/, ka bija konservu bundžas, bija kaut

kādi binokļu veidīgi priekšmeti. Tas ir arī viss, jo viņiem, tās saucamās pārbaudes, ko viņi veic, notiek regulāri. Tās kuras notikušas 3 gadus atpakaļ, viņš

noteikti neatceras.

Uz prokurores jautājumiem atbildēja, ka kontroli veica kopā ar šiem pašiem kolēģiem, kas bija šeit, kā arī /pers. AF/, /pers. AG/. Vilciena

/nosaukums/, vai /nosaukums/ kontrole, tur bija kolēģi no rajoniem. Bija daudz cilvēki, kādi 15-20. Akcizēto preču pārbaude, tas bija galvenais akcents.

Viņi sadalījās divās grupās, ja pareizi atceras. Viena grupa iet no sastāva priekšējā gala no lokomotīves, otra no aizmugures un, tad pa vidu kaut kur

satiekas. Katra kupeja, katrs cilvēks, bet tajā vagonā cilvēku nebija, visi bija izkāpuši laukā, tas bija tukšs vagons, tur bija tikai /amats/. Visi izkāpa no

vilciena ārā /nosaukums/ stacijā un, tad viņi gāja pa tukšu vagonu, skatījās vai nav kāda slēpņa. Viņš neatrada izņemtās preces. Ja pareizi atceras, /pers.

AF/ bija galvenais atradējs, bet viņš tiešām jau neatceras. Daļēji piedalījās kupejas apskatē, viņš atceras, ka tā jau bija sākusies, kad viņi pienāca. Uz

krēsliem jau bija saliktas tās konservu bundžas un kaut kādi binokļi. Tas viss atradās kupejā, uz krēsla. Neatceras, vai preces bija iepakotas, vai

izpakotas. Ja viņi būtu iepakoti, viņš nebūtu konstatējis, ka tie ir binokļi, laikam bija izpakoti.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 147.panta piekto daļu lieciniekam /pers. AJ/ tika uzrādīts 2016.gada 25.februāra apskates protokols, kas

atrodas lietas 1.sēj. lietas 12.lapā un pievienoto foto tabulu, kas atrodas lietas 1.sēj. lietas 13. - 22.lapā un uz tiesas jautājumiem norādīja, ka tur ir /pers.

AF/ rokraksts un viņa paraksts. Sarkanie, bildēs ir kupejas sēdekļi. Neatceras šādus iepakojumus, kas ir attēlos. Šajās bildēs attēlotais ir līdzīgs

optiskajiem tēmekļiem. Bildēs nav binokļu. Viņš teica - kaut kas līdzīgs binokļiem. Neatceras, vai viņš redzēja šos dokumentus, kas atrodas blakus

tēmekļiem. Jau teica, ka viņš sāka piedalīties apskatē, kad viss jau bija atrasts. Runa gāja par šīm attēlos norādītajām konservu bundžām. Visi jautājumi

būtu jāuzdod /pers. AF/, jo viņš ir visu parakstījis. Jau teica, ka viņš ienāca, kad viss jau bija atrasts un uz galdiem un krēsliem nolikts.

Uz prokurores jautājumiem atbildēja, ka piedalījās apskatē, jo viņa paraksts tur ir. Ir tā, ka viņš piedalījās pašas apskates noslēguma posmā un

tad, kad aizgāja uz to kupeju, jau viss atradās uz kupejas krēsliem, uz kupejas galda un viss jau bija redzams. Bet tādi kādi bija tie dokumenti foto, tādus

viņš neatceras. Bet ja jau tie ir norādīti un fotografēti, tas nozīmē, ka tie tur bija un viņam nav pamata neuzticēties kolēģiem. Ar /amats/ nerunāja. Apskati

veica /pers. AF/ kopā ar /pers. AH/. Neviens /amats/ neaizturēja. Nezina, vai viņš bija tā persona, kas atrada /amats/, viņš neko tādu neatceras.

Uz apsūdzētās /pers. A/ aizstāves R.Oļhovas jautājumiem atbildēja, ka, kad viņš atnāca viss vēl nebija sarakstīts. Viņš atnāca, kad notika atrasto

mantu protokola sastādīšana. Atradās gaitenī, tur pat blakus kupejai. Apskate notiek tā, ka, ja viņš redz priekšmetu, to apraksta. Priekšmeti bija salikti

uz galda, uz krēsla un cilvēks sēž un raksta. Protams, ka cilvēks, kas raksta protokolu, priekšmetus ņem rokās un apraksta. Protokolu sastādīja /pers.

AF/. Viņš visu paņēma rokās, jo viņš stāvēja blakus kupejai gaitenī. Visas preces atrada /pers. AF/. Viņš neatceras vai /amats/ bija blakus. Pārbaudīja

vagonus sākot no lokomotīves, pašu lokomotīvi nepārbaudīja. Nezina vagonu ciparus, pārbaudīja vagonus no Rīgas puses, viņi neko, tur neatrada.

Pārbaudei nebija nekāda mērķa, vismaz viņa rīcībā nav tās informācijas.

Uz apsūdzētā /pers. B/ aizstāvja D.Vilemsona jautājumiem atbildēja, ka, kad viņš ieradās protokols nebija pabeigts. Protokols varbūt bija, varbūt

nebija sākts rakstīts, viņš neatceras. Viņu norādīja protokolā, jo viņš atradās blakus. Tur jau visi 40 cilvēki nestāvēja blakus. Viņam liekas, ka viņi tur

tikai divatā ar /pers. AF/ bija. Apskates protokols ir jāsastāda konstatējot pārkāpumu. Protokolu sastāda, ja kaut ko atrod, ja neko neatrod, tad

protokolu nesastāda. Nav iespējams sastādīt protokolu ne uz ko.

Saskaņā ar Krimināllikuma 501.panta otro punktu tiesas sēdē tika nolasītas liecinieka /pers. AJ/ pirmstiesas izmeklēšanā 2017.gada 10.martā

sniegtās liecības un uz uzdotajiem jautājumiem liecinieks atbildēja, ka savas liecības vēlas sniegt viņam saprotamā latviešu valodā, bez advokāta

klātbūtnes. Uz viņam uzdotajiem jautājumiem vēlas liecināt, ka strādā /nosaukums/ /amats/. 2016.gada 25.februārī viņš kopā ar saviem kolēģiem /pers.

AF/, /pers. AH/, /pers. AI/ un /pers. AG/ veica Izlūkošanas daļas 1.nodaļas uzdevumu. Uzdevums bija pārbaudīt vilcienu /nosaukums/ ar mērķi atrast

/amats/ /pers. A/ un pārbaudīt viņas personīgas mantas, jo bija informācija par to, ka pie viņas iespējams atrodas stratēģiskas nozīmes preces. Viņš uz to

brīdi neatceras vai viņš iegāja viens vai kopā ar kādu no kolēģiem, lai pārbaudītu vilciena vagonus un atrastu /pers. A/. Viņš gāja pārbaudīt vagonu no

priekšpuses, izejot vairākus vagonus viņš nesastapa /pers. A/. Tad viņš uzzvanīja kādam no saviem kolēģiem un uzzināja, ka /pers. A/ jau ir aizturēta.

Kad viņš aizgāja līdz kupejai, kur aizturēta /pers. A/ viņš redzēja, ka pa galdu ir saliktas ikru burkas un stāvēja tēmekļi. Viņš neatceras vai /pers. A/

sniedza kādus mutiskus paskaidrojumus tobrīd. Pats personīgi viņš ar viņu nerunāja. Izlasīja. No viņa vārdiem pierakstīts pareizi. Paraksts.

Pēc liecību nolasīšanas uz tiesas jautājumiem atbildēja, ka uzturu liecības. Viņš tikai neatcerējās par to, ka viņiem bija uzdevums, jo uz tiem

vilcieniem diezgan bieži brauc un pārsvarā tā ir cigarešu un akcizēto preču kontrole.

Uz prokurores jautājumiem atbildēja, ka viņam liekas, ka /pers. A/ kupejā nesniedza paskaidrojumus, jo viņa pēc protokola sastādīšanas tika

nogādāta /adrese/. Tēmekļi stāvēja uz galda un viņam liekas, ka viņš viņus neapskatīja, vizuāli redzēja un viņam liekas, ka palīdzēja aiznest uz mašīnu.

Tēmekļi izskatījās jauni.

Uz apsūdzētās /pers. A/ aizstāves R.Oļhovas jautājumiem atbildēja, ka pārbaudi veica 4-5 cilvēki, kaut gan sākumā, viņam likās, ka tur bija vairāk

cilvēku. Bez viņa, /pers. AF/ un /pers. A/ bija vēl /pers. AH/. Viņam liekas, ka viņa arī bija kupejā, arī kaut ko rakstīja, liekas, ka izņemšanas protokolu.

/pers. AI/ bija ar viņiem, ko darīja /pers. AG/ nezina.

Uz apsūdzētā /pers. B/ aizstāvja D.Vilemsona jautājumiem atbildēja, ka nav eksperts un ekspertīzes slēdzienu nevar dot, bet vizuāli tēmekļi

izskatījās jauni. Viņš nezina kāpēc liecības ir vienādas ar kolēģa liecībām. Acīmredzot izmeklētāja uzdod vienus un tos pašus jautājumus cilvēkiem. Viņš

nebija visu laiku kopā ar /pers. AI/, viņš bija blakus kupejā. Kopā ar /pers. AI/ gāja pārmeklēt vagonus, jo nedrīkst pa vienam staigāt, pārbaudīt. Parasti

/amats/ dod uzdevumu.

Uz tiesas jautājumiem atbildēja, ka uzdevumā nav norādītas konkrētas preces markas, kas ir jāmeklē. Acīmredzot uzdevumā bija vispārināti

norādītas stratēģiskās nozīmes preces, jo viņš tiešām neatceras.

Uz apsūdzētā /pers. B/ aizstāvja D.Vilemsona jautājumiem atbildēja, ka to vai šie tēmekļi ir stratēģiskas nozīmes preces noteikti noteica eksperts.

Jo, ja ir aizdomas, ka preces varētu būt stratēģiskas nozīmes preces, tad sūta tās uz ekspertīzi.

ar liecinieces /pers. H/ liecībām (1.sēj. lieta 159.-160.lapa., 3.sēj. lietas 87.-88.lapa).

2019.gada 29.maija tiesas sēdē lieciniece /pers. H/ uz tiesas jautājumiem atbildēja, ka zina kāda lieta aicināta sniegt liecības. Ar apsūdzētajiem nav

ne radniecīgu, ne naidīgu attiecību. Iepriekš liecības ir sniegusi. Liecināja, ka notikums bija 2017.gadā. Viņas pārinieci apstādināja, arestēja uz perona.

Pēc tam noskaidrojās, ka pie viņas tika atrastas ierīces. Viņa arī strādājusi par /amats/. Tos priekšmetus neredzēja.

Uz prokurores jautājumiem atbildēja, ka strādāja SIA /nosaukums/ /amats/, strādāja 30 gadus līdz 2017.gadam, brauca reisos /nosaukums/. /pers.

A/ pazīst apmēram 8 gadus. Ar /pers. A/ strādāja 2 gadus un veica pienākumus reisos uz /pilsēta/. Darba grafiks bija nakts maiņas un rīta maiņas. Ja viņa

sāk vakarā, tad otrs pārinieks guļ līdz robežai. Viņa tad gulēja vakarā, viņas maiņa bija no rīta, sāka apmēram 4 no rīta. /pers. A/ aizgāja gulēt pēc

maiņas. Viņa tieši nezin, kur /pers. A/ aizturēja Rīgā. Liekas, ka tas bija otrais perons. Viņa ar /pers. A/ apkalpoja VIP vagonu. Tikai pēc laika uzzināja,

ka /pers. A/ ir aizturēta, jo viņa palika vagonā, bet /pers. A/ jau izkāpa, jo viņu gaidīja vīrs. Pašā vilcienā arī bija pārbaude pēc /pers. A/ aizturēšanas.

Nevar pateikt tieši, bet viņai liekas, ka pārbaude bija visos pēdējos trīs vagonos. Viņas mantas arī tika pārbaudītas. Viņas mantās netika konstatētas

nedeklarētas preces. Cik viņai ir zināms nevienam citam tajā dienā nekas netika atrasts. /pers. A/ atgrieza atpakaļ vagonā un, tad viņas klātbūtnē tika

pārbaudītas mantas. Reisa laikā nekādus priekšmetus nav redzējusi, jo ir daudz mantu, viņas brauc uz 8 dienām, kā arī viņas no /pilsēta/ daudz ko ved un

mantu ir daudz, kā arī telpa ir ļoti maza, kur stāv mantas. Nav pamanījusi neko neierastu. Sanāk, ka viņas 4 reizes brauc turp un atpakaļ. Reiss

/nosaukums/ ir 18 stundas. Liekas, ka vilciens uz /pilsēta/ izbrauc plks.18.00 un /pilsēta/ atbrauc plkst.9.40 no rīta. Atpakaļ no /pilsēta/ izbrauc vakarā

plkst.19.00 un no rīta plkst.9.00 Rīgā. No Rīgas vilciens atiet vakarā un nākamajā dienā ir galā un tā pat ir no /pilsēta/. /amats/ ir atļauts atstāt vilcienu

/pilsēta/, par to ir jāparakstās žurnālā ejot prom. Tajā reisā viņa un /pers. A/ atstāja vilcienu. Nezina, kur /pers. A/ gāja, jo viņa par to neinteresējās, viņas

parasti iet uz veikaliem, pa savām darīšanām, kā arī iet barot suņus. Jāparakstās, lai vilciena priekšnieks zinātu, ka viņas aizgāja un arī savus /pilsēta/

numurs pieraksta, gadījumā, ja kaut kas notiktu, lai viņas varētu atrast. Nevar pateikt vai veica ierakstu žurnālā, bet viņa tiešām tajā reizē ierakstu

neveica. Nezina, vai /pers. A/ veica ierakstu, jo pēdējā laikā viņas īsti to vairāk nedarīja, jo viņus nekontrolēja, ir likums, bet ne vienmēr to izpildīja. Kad

/pers. A/ atgriezās viņai bija rokās maisiņi, bet redzēja to ar vienu aci, jo viņa gulēja, kad viņu laida iekšā vilcienā. Viņai bija soma un divi maisiņi, laikam

bija arī mugursoma. Viņai nav zināms, kas bija maisos, /pers. A/ neteica. No zālē esošajām personām atpazīst tikai /pers. A/. Vārdu /pers. B/ dzirdēja

tikai jau vēlāk, kad runāja ar /pers. A/. /pers. A/ teica, ka atveda /pers. B/ ierīci un par to ir aizturēta. Pirms tam /pers. B/ nezināja un nezināja viņa

kontaktinformāciju. /pers. B/ kontaktus /pers. A/ nedeva.

Uz tiesas jautājumiem atbildēja, ka viņai liekas, ka /pers. B/ brauca uz /pilsēta/, kad bija /pers. Z/ 80 dzimšanas diena. Viņa bija ļoti aizņemta klājot

galdus un tajā dienā /pers. A/ teica, ka uz perona ir pazīstama seja. Viņiem ir brošūras, kurās ir norādīts ko drīkst ievest un ko nedrīkst. Obligāti

jādeklarē summu, kas pārsniedz 10000 EUR, smaržas, protams ieroči, narkotikas, sprāgstvielas, stratēģiskie ieroči. Vilcienā ir informācija, ko var vest

un kas ir jādeklarē.

Uz apsūdzētās /pers. A/ aizstāves R.Oļhovas jautājumiem atbildēja, ka ar /pers. A/ bija draudzīgas kolēģu attiecības. Viņa neko regulāri neveda.

Viņas nedalījās ar informāciju, ko ved, jo tā ir katras atbildība. Viņiem arī tika pateikts, ka, ja pie kādas no /amats/ kaut kas tiks atrasts, tad tiks atlaista

arī otra /amats/. Un pēc likuma, viņiem ir par otru cilvēku jāziņo, ja ir kaut kas aizdomīgs, bet viņi to nedara. Tajā dienā neko aizdomīgu nav redzējusi.

/pers. A/ nerādīja, ko pirka un viņa arī nerādīja, ko pērk. Viņas uztverē stratēģiskais ierocis ir bumba, ierocis ar ko var karot, nogalināt. Bet viņiem

nekad netika skaidrots, kas tieši ir stratēģiskais ierocis. Neviens neskaidroja, teica, ka bumbas, sprāgstvielas, automātus nevest. Lekcijas nebija, viņa pati

visu pa darba laiku noskaidroja. Apmācību, kas ir stratēģiskie ieroči, neveica.

Uz apsūdzētā /pers. B/ aizstāvja D.Vilemsona jautājumiem atbildēja, ka brošūrā nav norādīti binokļi, tēmekļi. Nezina, kāpēc pasakot par pazīstamu

seju uz perona ir iedomājusies par /pers. B/.

Saskaņā ar Krimināllikuma 501.panta pirmo un otro punktu tiesas sēdē tika nolasītas liecinieces /pers. H/ pirmstiesas izmeklēšanā 2016.gada

2.jūnijā sniegtās liecības, kurās uz viņai uzdotajiem jautājumiem atbildēja, ka viņai ir izskaidrots, ka viņa ir uzaicināta sniegt liecību kriminālprocesā

Nr.15890027216, ir iepazīstināta ar minētā kriminālprocesa būtību. Uz viņai uzdotajiem jautājumiem var liecināt, ka viņa līdz š.g. 25.februārim strādāja

uzņēmumā /nosaukums/ /amats/, šobrīd tur vairs nestrādā, ir bezdarbniece. Tajā laikā, kad vēl strādāja, pārsvarā brauca reisos /nosaukums/.

Viņa pazīst personu /pers. A/ jau kādus 10 gadus, ir darba kolēģes. Pēdējos 6 gadus ir vienā pārī.

Viņas strādā pēc grafika, pa maiņām, 8 dienas strādā, 8 brīvas. 2016.gada 25.februārī, kad atgriezās Rīgā no /pilsēta/, bija pēdējā 8.darba diena.

Šo 8 darba dienu laikā izbrauca četrus šādus reisus. Viņa, kopā ar /pers. A/ bija norīkota par /amats/. Piebilda, ka tad, kad vilciens atgriezās no /pilsēta/,

tam numurs ir /numurs/, kad brauc prom no Rīgas uz /pilsēta/, tad Nr./numurs/.

2016.gada 25.februārī, kad vilciens ieradās Rīgā, bija viņas maiņa, viņa atradās vagonā Nr.1. /pers. A/ bija paņēmusi savas mantas un devās uz

izeju caur 2 vagonu, izkāpa no vilciena no otrā vagona.

Tajā brīdī vagonā Nr.1 iekāpa divi muitas darbinieki un paziņoja, ka tiks veikta muitas pārbaude. Nedaudz vēlāk iekāpa vēl darbinieki, bija arī

darbinieki ar suņiem. Viņa redzēja, ka muitas pārbaude notiek vismaz trijos vagonos. To, vai pārbaudīja visus vagonus, nezina, zina, ka /nosaukums/

vagonos pārbaude nenotika.

Viņa neredzēja to brīdi, kad /pers. A/ uz perona aizturēja un lika viņai iekāpt atpakaļ vagona Nr.2., uzzināja to nedaudz vēlāk.

Pārbaudes laikā darbinieki pārbaudīja visu vagonu - visas kupejas, visus tajā esošos priekšmetus un mēbeles, pārbaudīja arī viņas bagāžu.

Nekādas aizliegtas preces viņas bagāžā netika atrastas.

Pēc muitas pārbaudes beigām, kad darbinieki jau bija aizgājuši, pie viņas pienāca /amats/ /pers. BO/, kura jautāja, kas notiek un kāpēc ir tāda

situācija, no viņas arī uzzināja, ka /pers. A/ bagāžā tika atrasti melnie ikri. Vēlāk, no pašas /pers. A/ viņa uzzināja arī, ka viņas bagāža bija arī divi

teleskopi vai binokļi, precīzi nezina.

Var liecināt, ka viņa par šīm mantām neko nezina. Kad 24.februārī plkst.9 no rīta iebrauca /pilsēta/, viņiem bija brīvs līdz plkst.17.00, kad jādodas

atpakaļ uz Rīgu. Šajā laikā viņi var darīt savas lietas, doties uz pilsētu, u.c.. Personīgi viņa todien devās barot suņus, kas ir bezpajumtnieki un dzīvo turpat

netālu depo teritorijā. Viņa principā katru reizi tā dara, kad atbrauc.

Kur tieši devās /pers. A/, viņa nezina, viņa viņai nestāstīja. Kad viņa atgriezās, viņa redzēja, ka viņai ir vairāki maisiņi. Viņuprāt, viņa bija vairākas

reizes kaut kur gājusi un atgriezusies, bet precīzi viņa nezina, jo arī pati bija izgājusi un visu laiku nebija uz vietas. Principā viņiem /amats/ nedrīkst daudz

staigāt prom pa pilsētu, jo ir bijuši gadījumi, kad /amats/ pazūd, kā arī terorisma draudu dēļ. Pēc noteikumiem, viņiem ir jāparakstās žurnālā, cikos viņi

aiziet un aptuveni uz kurieni, piemēram uz kādu veikalu. Ja pareizi atceras, viņa tajā reize neierakstījās žurnālā un /pers. A/ arī nē.

Ka jau liecināja, viņa redzēja /pers. A/ atgriežamies ar dažādiem maisiņiem, bet, kas tajos bija iekšā, nezina. Viņai neprasīja un viņa arī to neteica.

Redzēja, ka vagonā esošajā ledusskapī bija salikti vairāki maisiņi ar kaut ko, arī saldētava bija pilna, bet viņa tos maisiņus netaisīja vaļā: neskatījās, kas

iekšā. /pers. A/ parasti vienmēr ved visādas lietas sev, savai ģimenei, nu bet tādas lietas, ko drīkst, atļautos produktus, citreiz zāles.

Var liecināt, ka pirms kaut kāda laika, šķiet, ka pagājušā gada beigās, viņai uz telefona (viņas numurs /numurs/) bija piezvanījis kāds cilvēks, teica,

ka viņu sauc /pers. B/, teica, no kā dabūjis viņas telefona numuru, bet viņa neatceros no kā. /pers. B/ prasīja, vai viņa varētu atvest no /pilsēta/, kaut ko

pret aknām. Tā kā viņa tobrīd bija atvaļinājumā, viņa viņam nosauca /pers. A/ numuru, lai viņš zvana viņai. /pers. B/ telefona numurs viņai nav saglabāts.

Viņš viņai bija piezvanījis tikai to vienu reizi.

Tad pēc kāda laika, kad brauca kārtējā reisā, viņa redzēja, ka pie /pers. A/ uz persona pienāca kāds vīrietis un viņi kādu brīdi runāja. Kad viņš

aizgāja, viņa /pers. A/ prasīja, kas viņš tāds bija, uz ko viņa atbildēja, ka tas ir tas pats /pers. B/, kuram viņa esot iedevusi viņas telefona numuru. Viņš

esot prasījis, lai viņa atved viņam kaut kādas zāles priekš aknām.

Vēl vienu reizi viņa /pers. B/ pamanīja uz perona š.g. 23.februārī, pirms aizbraukšanas uz /pilsēta/. To viņa atceras labi, jo tajā reisā brauca arī

/pers. Z/, viņu uzņēmums tobrīd gatavoja viņam apsveikšanu jubilejā un devās uz restorānvagonu. Pa ceļam, pa logu viņa pamanīja /pers. B/. Vēl

nodomāja, ko viņš te dara. Bet vēlāk par viņu aizmirsa, jo bija daudz darāmā, arī /pers. A/ neko nepaprasīja, jo bija aizņemta ar visādām darba lietām.

Saskaņa ar Kriminālprocesa likuma 396.pantu, viņa, /pers. H/, ir brīdināta par pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu, līdz tā pabeigšanai

neizpaušanu. Protokolu izlasīja, no viņas vārdiem pierakstīts pareizi. Iebildumi, papildinājumi nav. Paraksts.

Pēc liecību nolasīšanas lieciniece uz tiesas jautājumu atbildēja ka liecības dzirdēja, uztur tās, liecības atbilst patiesībai. Liecību sniegšanas laikā labāk

atcerējās notikumus. Pratināta tika latviski, pati pierakstīja liecības latviešu valodā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 147.panta piekto daļu lieciniecei /pers. H/ tika uzrādīts 2016.gada 2.jūnija pratināšanas protokols un uz tiesas

jautājumiem lieciniece atbildēja, ka protokolā beigās nav viņas rokraksta rakstīts, tur ir tikai viņas paraksti. Tekstu ar roku nerakstīja, to rakstīja

izmeklētāja.

Uz prokurores jautājumiem atbildēja, ka pratināšanas laikā viņai uzdeva jautājumus. Atbildēja uz uzdotajiem jautājumiem latviski. Liecības sniedza

latviski. Laikam /pers. B/ bija zvanījis. /amats/ zvana ļoti daudz un piedāvā vest visādas preces, nav pat zināms no kurienes cilvēki dabū numurus. Tāpēc

viņa neatceras, kas zvana. Dienā var pat 10 cilvēki piezvanīt. Stājoties amatā parakstīja līgumu. Laika gaitā bija vēl līgumi, bija amata apraksti. Saka ko

drīkst un ko nedrīkst vest un neko nedrīkst ņemt no nepazīstamiem cilvēkiem. /amats/ bija aizliegts ievest jebkādas preces pēc trešās personas lūguma.

Uz tiesas jautājumiem atbildēja, ka izmeklētāja pratināšanā nekādu spiedienu neizdarīja, neko priekšā neteica. Tagad viņa jau saprot valodu, bet

pratināšanā protokolu viņai nolasīja priekšā. Liecībās norādīti patiesi fakti. Neko papildināt nevēlas. Visā protokolā paraksti ir viņas. Viņa ļoti labi saprot

visu, kas viņai tiek jautāts latviešu valodā.

Uz apsūdzētās /pers. A/ aizstāves R.Oļhovas jautājumiem atbildēja, ka izmeklētāja ar viņu runāja latviešu valodā. Jautājumus uzdeva latviešu

valodā. Domā, ka visu saprata ko jautāja. Tagad valodu labāk saprot. Tulks ir vajadzīgs, jo uztraucas. Pratināšanā par tulku nepadomāja. Neatceras vai

viņai piedāvāja tulku. Neatceras vai uzdeva jautājumu vai pārvalda valodu. Viegli pārlasīja uzrakstīto, šāds notikums ir pirmo reizi. Norāda, ka vārdu -

paraksts saprot. Izmeklētāja parādīja vietas kur ir jāparakstās. Pierakstītais nav viņas rokrakstā. Ja viņai būtu nodiktēts, varētu pati uzrakstīt.

Uz apsūdzētā /pers. B/ aizstāvja D.Vilemsona jautājumiem atbildēja, ka viņa klausījās ko viņai nolasīja izmeklētāja. Perfekti valodu protams

nepārvalda. Trīs gadus atpakaļ valodu sliktāk zināja, tagad strādā par /amats/ un labāk valodu zina. Iespējams, ka pratināšanā kāds jautājums tika uzdots

krievu valodā.

Uz prokurores jautājumiem atbildēja, ka viņa lasīja protokolu tik, cik viņa varēja un saprata. Parast, ja viņa nesaprot, prasa palīdzību meitai, bet

visu saprast protokolā nevarēja. Viņa izmeklētājai teica, ka slikti valodu zina un var, ko nesaprast un izmeklētāja pati to redzēja. Iespējams pratināšanā

pārvērtēja savus spēkus, jo strādājot vilcienā viņai likās, ka valodu saprot.

ar liecinieka /pers. AP/ liecībām (1.sēj. lieta 13., 17., 68.-83., 120., 122., 136.-137.lapa., 3.sēj. lietas 88.-90.lapa).

2019.gada 29.maija tiesas sēdē liecinieks /pers. AP/ uz tiesas jautājumiem atbildēja, ka zina kādā lietā aicināts sniegt liecības, par nakts redzamības

iekārtu ievešanu. Ar apsūdzētajiem nav ne radniecīgu, ne naidīgu attiecību. Šajā lietā ir sniedzis liecības un rakstījis atbildes valsts ieņēmumu dienestam.

Uz prokurores jautājumiem atbildēja, ka saņēma pieprasījumu no /amats/ /pers. AO/. Viņš atsūtīja lūgumu izvērtēt, vai nakts redzamības iekārtas

DEDAL, divas iekārtas ir stratēģiskas nozīmes. Jo stratēģiskās nozīmes komiteja, tā kas identificē stratēģiskas nozīmes preces, veic šo preču

identifikāciju un viens no šīs komitejas esot viņš. Tātad, Latvijā tiek strādāts pēc 3 dažādiem sarakstiem militārā, divējādā un nacionālā. Viņi,

identifikācijas speciālisti skatās vai konkrētās preces pēc to funkcijām atbilst sarakstā norādītajām. Ir saraksti, kuros ir kaut kādi tehniskie parametri, bet

attiecībā uz nakts redzamības iekārtām tehnisko parametru nav, jo visas nakts redzamības iekārtas kā tādas, kontrolējās. Izvērtējot, viņi sniedza atbildi,

ka preces ir iekļautas nacionālajā stratēģiskās nozīmes preču sarakstā 10A906 un, ka tās attiecīgi ir stratēģiskas nozīmes preces, to ievešanai Latvijā ir

nepieciešams saņemt licenci. Papildus tika norādīts, ka preces tika atrastas vilcienā, /amats/ bagāžā un, ka preces tiek vestas /pers. B/. Pēc tam vēlāk,

viņi saņēma arī no /pers. B/ iesniegumu, pieprasījumu par to, lai izsniedz divām iekārtām nakts redzamības licenci. Un ņemot vērā, ka bija aizdomas, ka

/pers. B/ varētu būt saņēmējs precēm, kas tika ievesta nelikumīgi, tad viņi pārprasīja vēlreiz /pers. AO/, vai tā ir tā pati persona, lai būtu droši. Un

attiecīgi /pers. B/ aizrakstīja e-pastu ar lūgumu informēt, vai viņš preces jau ir ievedis un prasa licenci un, lai viņš norāda sērijas numurus, lai varētu

salīdzināt un redzēt, vai tie kuri ir ievestie ir tie paši, vai arī viņš grasās pirkt jaunus. Atbildi no /pers. B/ vairāk nesaņēma. Bija atbilde, ka viņš vedīs ar

vilcienu, bet nebija ne sēriju numuru un nekā cita.

Nakts redzamības iekārtās ir iekļautas MK noteikumos no 2007.gada 25.septmbra Nr.45 pielikumā, kas ir stratēģiskas nozīmes preču saraksts,

šajā pielikumā ir sadaļa 10A906, kurā ir nakts redzamības tēmēšanas ierīces un to komponentes. Tātad, attiecībā uz nacionālo sarakstu stratēģiskas

nozīmes precēm licence ir vajadzīga neatkarīgi no tā kur ved un no kurienes saņem. Ir preces, kurām Eiropas savienībā ir kādi atvieglojumi, bet attiecībā

uz nacionālo sarakstu, šādu atvieglojumu nav. Licence ir vajadzīga neatkarīgu uz kuru valsti jūs vedat vai saņemat no jebkuras valsts.

Stratēģiskas nozīmes preces nevērtē pēc tā, vai tās ir saplīsušas vai kā jūs tās lietosiet, bet pēc tā, kādas funkcijas veic attiecīgā iekārta. Un, ja tā ir

kontrolējama, tad neatkarīgi ne no kā, tai licence ir nepieciešama. Atšķirība ir tikai tāda, ka izvērtējums ir savādāks, jo, ja cilvēks ved preci uz remontu,

tad licenci ir vieglāk saņemt, jo netiek vērtēts gala lietotājs, jo prece tiek sūtīta remontēt un atpakaļ. Protams, ja jūs preci pārdodat kādam citā valstī, tad

tiek vērtēts, kam tieši tiek pārdots un, vai licenci izsniegt. Tā ir vienīgā atšķirība, vienkāršāk saņemt licenci. Licence ir jāsaņem jebkurā gadījumā, jo

licencē tiek norādīts, ka prece tiek sūtīta uz remontu un tā tālāk, bet protams cilvēkam ir jānorāda, kur viņš preci remontēs, lai viņi redzētu, ka tiešām

preci remontēs konkrētā rūpnīcā. Jo visām precēm tiek pārbaudīts pats galvenais, kam tā tiek sūtīta un kādam mērķim viņu lietos, tas ir pats galvenais un

primārais. Kad prece tiek sūtīta uz remontu parasti cilvēks formē divas licences, uzreiz gan eksporta, gan importa licenci, ja viņš zina, ka viņam pēc tam

preci sūtīs atpakaļ. Tas, ka netiek vērtēts gala saņēmējs, principā ir galvenā atšķirība, jo, ja saņēmējs ir kādas valsts pilsonis un jūs viņam gribat preci

pārdot, tad ir jāvērtē vai jaunais īpašnieks nav kaut kur kādos atteikumos, jāvērtē kā jaunais īpašnieks preci lietos, jo viņš būs jauns lietotājs. Bet, ja

preci sūtat remontēt, tad jau vienu reizi preci esat saņēmis, sūtat saremontēt un, tad saņemat atpakaļ, tur tīri ir jāskatās vai tas, kas saņem preci

remontam, ka viņš tiešam veic šos te remontus.

Ierobežojumi uz nakts redzamības tēmekļiem ir tad, ja viņi tos kontrolē pēc militārā saraksta, jo tēmekļi var būt militārā sarakstā un tie var būt

nacionālā sarakstā. Ja, tie būtu militārā sarakstā, tas ir tēmekļi, kas ir tieši ražoti militārām vajadzībām, tad no Krievijas tos nemaz nevarētu ne ievest, ne

aizvest, jo, tad ir sankcijas. Bet konkrēti šīs nakts redzamības iekārtas, netiek vērtētas kā speciāli paredzētas militārām vajadzībām, tās var izmantot

medībām, sportam, līdz ar to viņi tās kontrolē tikai pēc nacionālā saraksta. Atšķirība ir sarakstos un sankciju valstīs. Galvenie ierobežojumi ir tad, ja

šādas preces kāds veikals iepērk, tad licencē ir norādīts, ka preces ir atļauts tirgot tikai Latvijas valsts piederīgām personām. Tas nozīmē, ka firmai ir

jāpieprasa kaut kādi dokumenti, jo viņi nevar pieļaut, ka atbrauc kāda persona no sankciju valsts un nopērk kaut ko, ko viņš nedrīkst saņemt. Līdz ar

ko, viņi tirgot šādas iekārtas atļauj tikai valsts iekšienē. Ja privātpersonas ieved, tad viņi prasa gala lietotāju. Jo var būt, ka cilvēks nopērk un nodos preci

kādam medniekam, sportistam, bet viņam pašam ir jāpierāda, kur viņš preci izmantos un kādam mērķim.

Par to, vai salūzusi prece zaudē savu statusu ir vienkāršs jautājums, kā piemēram, viņš to pašu var paprasīt par tanku, jo, ja tanks ir saplīsis, tas

nenozīmē, ka viņi to var sūtīt, piemēram uz Sīriju. Tas tāds vislabākais piemērs, lai saprastu, ka tam nav nekādas nozīmes, jo preces tiek kontrolētas pēc

tā, kādas funkcijas tās veic. Pretējā gadījumā neviens nekad neņemtu licences, un vestu saplīsušas mantas, rezerves daļas. Tieši tāpēc kontrolējās

lielākajā daļā visos sarakstos, tai skaitā militārajā, pašas preces un komponentes. Tas jau arī norāda uz to, ka komponentes arī ir kontrolējamas, lai

nebūtu tā, ka kāds izjauc pa daļām, nosūta preci un pēc tam to saliek kopā un licences nav. Tas ir norādīts vasinārajā vienošanās, kur ir visi saraksti,

imports un eksperts tiek veikts pēc vasināras vienošanās, kas ir viena liela organizācija, kas veido visus sarakstus. Un tur arī norādīts, tas, ka nav nozīmes

vai prece ir saplīsusi vai nav.

Tātad, viņa amats ir /amats/. Līdz šim brīdim, viņš strādā jau 13 gadus. Viņi neesot liela nodaļa un visi darbinieki pilda visus darba pienākumus, bet

primārais ikdienas darbs ir identifikācija. Tos viņi veic gadā ap 12000, tas nozīmē, ka jebkura firmas, jebkura personas, kas vēlas noskaidrot vai preces

ir stratēģiskas viņa vienkārši atsūta e-pastu un darba dienas laikā saņem atbildi par to, vai viņam ir nepieciešama licence. Tālāk, galvenie pienākumi ir

pārstāvēt Latviju starptautiskās organizācijās, veikt visu uzskaiti, licenču izsniegšanu un vēl viena primārā funkcijas ir risku izvērtējums. Tātad, izvērtēt vai

licenci vispār var dot un to principā viņi dara eksportam, bet tiklīdz ir imports, viņi sūta pieprasījumu drošības policijai, kā arī Satversmes aizsardzības

birojam, lai izvērtē tās personas, kas Latvijā ieved, jo viņam par Latvijas personām nav datu bāzes un nevar zināt, vai ir kādi riski izsniegt licenci.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 147.panta piekto daļu lieciniekam /pers. AP/ tika uzrādīta 1.sēj. lietas 120.lapa (Ārlietu ministrijas

2016.gada 2.maija atbilde), 122.lapa (Ārlietu ministrijas 2017.gada 13.marta atbilde), 136.-137.lapas (Ārlietu ministrijas 2017.gada 23.novembra

atbilde) un uz tiesas jautājumiem liecinieks atbildēja, ka šos visus dokumentus sastādīja viņš. Nav nozīmes tam, vai ražotājs ir norādījis savos

dokumentos, ka prece nav stratēģiskas nozīmes prece, jo kā jau minēja, ka šis ir Latvijas republikas nacionālais stratēģisko preču saraksts un tas nav

saistošs nosūtītāj valstij. Tas ir saistošs Latvijā un līdz ar to tas, ka viņi prasa licenci šīm precēm, nenozīmē, ka nosūtītāja valsts arī prasa licenci šādām

precēm. Viņi esot vienīgā iestāde, kas var noteikt vai ir, vai nav nepieciešama licence. Licences tiek dotas konkrēti uz ievešanu. Princips ir tāds, ka pirms

jūs ievedat preces iekšienē, jums ir jāsaņem licence kurā ir norādīts gala lietojums. Ja jūs esat norādījis, ka jūs esat mednieks un jūs gribat medīt un

lietosiet to savām vajadzībām, tad šo preci principā, jūs nedrīkstat pārdot, jo viņiem ir norādījis, ka prece ir paredzēta jums medībām. Gadījumā, ja kaut

kas mainās licencēs kā tādās, tad ir pienākums painformēt, ka jūs vēlaties preci pārdot kaut kur, kādam citam. Tiklīdz jūs preci vedīsiet ārpus Latvijas, tā

jau atkal ir jauna licence. Atbildība par preci ir tai personai, kas preci ieved. Ja jūs preci tirgojat un esat to ievedis, tad arī esat par to atbildīgs. Pircējs

nenes atbildību, jo preci jau ir nopircis valsts iekšienē, kurā ir jau ievesta un kurai pēc būtības ir jau jābūt licencei. Ja prece ir no padomju laikiem, tad

licence netiek dota, jo vēsturiskām precēm iegūt licenci ir nepieciešams tikai pie izvešanas. Licence maksā 7,11 EUR, ja preču vērtībā nav lielāka

aptuveni par 1400 EUR. Ja preces vērtība ir lielāka, licences maksa ir 2,5% no preces vērtības. Izņemot gadījumus, kad prece tiek sūtīta remontā.

Licenci izsniedz aptuveni formāli mēneša laikā, bet tā nedēļa vai divas, jo viss tiek saskaņots ar citām iestādēm. Lai pārvietotu un ievestu ir jābūt jau

licencei.

Uz apsūdzētā /pers. B/ aizstāvja D.Vilemsona jautājumiem atbildēja, ka viņi nekādu veikalu uzskaiti neveic. Veikalam ir pienākums, kur viņš tās

preces tālāk izlieto un kam preces tiek nodotas. Viņi izsniedz licences veikalam un veikals norāda, ka vēlas tirgot šīs preces. Veikalam ir pienākums

pārliecināties vai prece netiks izvesta no valsts. Tādēļ veikala licencē ir norādīts, ka drīkst tirgot tikai Latvijas valsts piederīgajiem. Ja jūs nopērkot preci,

vienkārši to aizvedat uz Lietuvu, tas ir pārkāpums. Ja veikalam ir uzskaite, kas preci ir saņēmis, tālāk jau drošības policija var veikt veikalā pārbaudi un

prasīt, kam ir pārdotas preces. Tiem, kas saņem licenci, pašiem ir pienākums veikt visu uzskaiti. Veikalam ir norādīts, ka preces var tirgot tikai Latvijas

valsts piederīgajiem un ja veikals preces tirgo, viņiem ir jāredz dokumenti no personas, kas preci iegādājas. Pārdevējam pārdot tādas preces ir

pienākums pārliecināties, ka pircējs ir Latvijas valsts piederīgais. Pienākumu pārbaudīt, kam tiek pārdota prece uzliek pati licence, kurā ir ierakstīts kādi

ir nosacījumi, kam tiks tirgots. Jo pašās licencēs, kā jau iepriekš minēja, ja saņēmējs ir mednieks, licencē būs rakstīts galīgais lietojums. Arī veikalam būs

galīgais lietojums, kurā būs norādīts - pārdošanai, tirdzniecībai Latvijas valsts piederīgajiem un tikai Latvijas valsts iestādēm. Tātad, ja veikals jums

nepaprasa dokumentus, viņš neveic vajadzīgo pārbaudi. Jo veikals jums nepārbaudot dokumentus nedrīkstēja pārdot, jo jūs iespējams esat Krievijas

pilsonis. Viss ir ierakstīts pašā licencē un tādā gadījumā veikals pārkāpj licences noteikumus. Viņam pajautā, vai preces ir stratēģiskas nozīmes un viņš

aizsūta visu, pat nezinot, kādā procesā tas ir. Bet pret vienu firmu ir bijušas sankcijas.

Pērkot preci, jums ir tiesības jautāt par licenci, bet jūs kā pircējs neko nepārkāpjat, jo uz jums neattiecas tie iekšējie noteikumi, jo likums ir par

ievešanu, lai pārbaudītu, kur un kā ievedīs. Izvedot no valsts tādas ierīces kā šaujamierocis, kam nav stobra, nav vairāk šaujamierocis, tas būs attiecīgā

sadaļā ML1, kas ir kopējā Eiropas savienības militāro preču sadaļa un tādā veidā šīs ierīce iet kā ieroča komponente. Vienīgais gadījums, kad viņi preces

uztver kā nekontrolējamas, ja prece ir pilnībā, vai nu automātiski izveidota, vai ir eksperta atzinums, ka prece nav lietošanai derīga. Deaktivizēts ierocis

vairāk neskaitās kā ierocis, jo ar to nevar vairāk šaut. Ja ir vēlme ievest tikai optiskā tēmekļa lēcas, tā arī ir stratēģiskas nozīmes prece, jo lēcas ir

paredzētas konkrētam modelim. Izmēri visām ierīcēm nav vienādi. Arī korpuss ir stratēģiskas nozīmes prece. Protams viņi skatās, cik nozīmīgas ir preces

un, ja tās preces var izmantot vairākās vietās un lietās, tad tā netiek vērtēta kā komponenta. Bet, ja tā ir īpaši izstrādāta konkrētai ierīcei, tādā gadījumā

tā tiek kontrolēta. Vērtēšana ir ļoti dažāda, jo viņam preces nav jāredz, jo, ja ir modeļi norādīti, tad ražotājs norāda, kas ir par ierīci un ko tā dara, tādā

gadījumā viņam prece nav jāredz un tā ir automātiski kontrolējama prece.

No VID bija tikai pieprasījums un ar to pietiek, bet, ja jums ir kaut kādi dokumenti kuros ir norādīts, ka prece vispār nekādā veidā nav lietojama,

bet tādi dokumenti viņam netika piestādīti. Šādos dokumentos var būt runa nevis par bojātu, bet par lietošanai vispār nederīgu, neatjaunojamu un ja ir

tādi dokumenti, tad viņš nesaprot kādēļ /amats/ ved divus nakts tēmekļus pilnībā neatjaunojamus. Ir iespējams noskaidrot, vai par kādu konkrētu ierīci ir

saņemta licence ievešanai un ar to viņi arī katru dienu nodarbojās. Lai noteiktu kā prece ir ievesta, var izmantot personas, kas ir iesaistījušās un var

pārbaudīt pēc personām, kas preci ieveda, otrkārt pēc modeļa kā tāda. Un ja viņi redzēs, ka Latvijā ir bijuši ievesti jebkādi tēmekļi, tad var meklēt

licenci. Pēc ierīces viņš var pateikt cilvēku, kas preci ir ievedis Latvijā. Visu var noteikt arī tikai pēc paša modeļa.

Uz tiesas jautājumiem atbildēja, ka iekārta protams var būt tā salauzta, ka tā vispār vairāk nav lietojama kā tāda. Tik pat labi iekārtai var uzkrist

kaut kas virsū, ka ierīce ir pilnīgās “lupatās”, ka tā pat vairs nav saliekama nekādā veidā kopā. Par stratēģiskas nozīmes preci netiek uzskatītas skrūves

no precēm.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 147.panta piekto daļu lieciniekam /pers. AP/ tika uzrādītas 1.sēj. lietas 13.-17.lapa (pielikums pie apskates

protokola, fotoattēli), 68.-83.lapa (2017.gada 15.februārā apskates protokols ar pielikumiem), un uz prokurores jautājumiem liecinieks atbildēja, ka

uzrādītajos attēlos nav norādītas ierīces, kas varētu būt atzītas par deaktivizētām. Uz attēliem bija redzamas kaut kādas tīrīšanas iekārtas, ko viņi

nekontrolē un paši tēmekļi. Tēmekļi ir kontrolējamās preces, jo tur klāt ir garantijas talons, uz preces ir gan sērijas numurs, gan modeļa numurs. Jo

pretējā gadījumā viņam būtu jāstrīdas ar ražotāju un jānorāda, ka viņi nav ielikuši preci, lai gan tur ir garantijas talons, kas norāda, ka prece ir kārtībā.

Pēc sērijas numuriem var izsekot licencēm, kas ir izsniegtas uz šīm precēm, jo, kad tiek pieprasīta licence ir jābūt rēķinam, jābūt visai informācijai par

preci kā tādai.

Uz tiesas jautājumiem atbildēja, ka licence tiek izsniegta vienai ievešanai. Licence ir nepieciešama katrai personai, kas ieved preces. Protams ir

nepieciešama arī licence, ja tikai korpusu ieved. Licence uz šīm precēm ir nepieciešama jebkurā gadījumā. Var norādīt to, ka viņiem ir kārtībā, ja viņi

nezina, tad pieprasa ekspertīzi, bet tas ir tad, ja viņi nevar identificēt un viņiem ir šaubas, piemēram, ka tā iespējams ir komponenta. Viņi tad būtu

pieprasījuši to apskatei, bet tam nav jēgas, ja arī pati komponenta ir kontrolējama.

Uz apsūdzētā /pers. B/ aizstāvja D.Vilemsona jautājumiem atbildēja, ka pēc attēlu apskates var pateikt, ka preces nav bojātas, jo tur ir garantijas

talons. Pēc foto apskates var noteikt, ka preces ir lietojamas, jo tur visas detaļas ir un pat, ja tur nav ielikta kaut kāda elektronika, tam nav nekādas

nozīmes, jo pretējā gadījumā ražotājs melo. Un neviens cilvēks sadragātu nelietojamu preci neved, tam nav jēgas. Precei nav jābūt jaunai obligāti. Tam

nav nozīmes, ka precei nav lēcas, tā tāpat būs iekārta, jo pieliekat lēcu un tālāk lietojat. Ja nav visas daļas, tad tā skaitās kā komponenta. Korpuss ir kā

komponenta, tam nav nekādas nozīmes, jo tā pat prece ir attiecīgā sarakstā. Nav nozīmes, vai tā ir komponenta vai ierīce, jo tā ir licencējama jebkurā

gadījumā un pārkāpums ir jebkurā gadījumā. Viņš vadījās no informācijas, ko pieprasīja VID. Ir arī saraksti, kur ir tikai konkrētas preces, bez

komponentēm un ja viņam būtu šaubas, tad viņš arī prasītu, lai parāda preci un tamlīdzīgi, bet šī prece kontrolējās jebkurā gadījumā. Līdz ar to viņam nav

jēgas braukt kaut ko skatīties, jo prece ir kontrolējama jebkurā gadījumā. Viņš neredz atšķirību vai tā ir komponenta vai iekārta. Ņemot vērā, ka tas ir

jau pārkāpums neatkarīgi vai tā ir komponenta vai iekārta.

Pierādīšana un pierādījumi ir reglamentēti Kriminālprocesa likuma 9.nodaļā. Kriminālprocesa likuma 128., 129., 130.pants attiecas uz pierādījumu

ticamību, attiecināmību, pieļaujamību, savukārt Kriminālprocesa likuma 124.panta piektā daļa un 19.pants attiecas uz saprātīgu šaubu izslēgšanu, tas ir, uz

pierādījumu pietiekamību.

Tiesa kriminālprocesā esošos pierādījumus vērtē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 124. un 128.panta otrajā daļā noteikto, to, cik ticamas ir

pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā

sakarībā, taču tiesa ievēro arī šī panta trešajā daļā noteikto, ka nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe nekā

pārējiem pierādījumiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma pirmā panta pirmo daļu pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma

sastāva pazīmes.

Savukārt atbilstoši Kriminālprocesa likuma 124.panta noteikumiem kriminālprocesā pierādāma noziedzīgā nodarījuma sastāva esamība vai

neesamība, ko veido četri obligāti elementi – objekts, subjekts, objektīvā puse un subjektīvā puse.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 130.panta pirmajā daļā noteikto, kriminālprocesa laikā iegūtās ziņas par faktiem ir pieļaujams izmantot kā

pierādījumus, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Praksē un juridiskajā literatūrā ar pierādījumu pieļaujamību saprot pierādījumu procesuālo kvalitāti. Tieši pierādījumu pieļaujamības pazīme ir tā,

kas var izraisīt loģiski attiecināmu ziņu izmantošanas neiespējamību pierādīšanā. Ja ziņu par faktiem iegūšanā pārkāptas likuma prasības, to izmantošanas

iespēja pierādīšanā atkarīga no pieļautā pārkāpuma ietekmes uz iegūto ziņu ticamību.

Kriminālprocesa likuma 512.pamta otrajā daļā noteikts, ka tiesa spriedumu pamato ar pierādījumiem, kuri pārbaudīti tiesas sēdē, un rakstveida

pierādījumiem un dokumentiem, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai, vai ar pierādījumiem, kurus saskaņā ar šā likuma 125.panta

noteikumiem nav nepieciešams pārbaudīt.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 130.panta otrās daļas 3.punktam par nepieļaujamām un pierādīšanā neizmantojamām atzīstamas tādas ziņas par

faktiem, kuras iegūtas, pieļaujot šajā likumā īpaši norādītos pārkāpumus, kas liedz konkrētā pierādījuma izmantošanu.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētā /pers. B/ darbībās konstatējamas Krimināllikuma 20.panta otrajā daļā un 1901.panta pirmajā daļā kā arī /pers. A/

darbībās konstatējamas Krimināllikuma 1901.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, un proti:

Apsūdzētais /pers. B/ sniedzot liecības pirmstiesas procesā liecināja, ka zina personu vārdā /pers. A/, zina viņu kādus divus gadus, augstākais - trīs.

Precizē, ka sākumā iepazinās un nedaudz labāk pazina viņas vīru. Dažreiz kopā atpūtās. Zināja, ka /pers. A/ ir /amats/. Pāris reizes bija lūdzis, lai viņa

atved zāles no /pilsēta/ viņa omei. Šī gada sākumā bija /pers. A/ palūdzis, lai viņa atved no /pilsēta/ optiskos tēmēkļus "Dedal". Sīkāk var liecināt

sekojošo. /pers. B/ ir mednieks, un viņa medību ieročiem ir optiskie tēmēkļi, ir dienas tēmēkļi un bija arī nakts tēmēklis. Šim nakts tēmēklim salūza

korpuss. No saviem medību kolektīva biedriem, gan neatceras, tieši no kura cilvēka, /pers. B/ uzzināja par personu /pers. K/, kas strādā /pilsēta/,

rūpnīcā. Caur viņu būtu iespējams salabot šo korpusu, ko arī /pers. B/ nolēma izdarīt un sazinājās ar /pers. K/ pa viņam iedoto numuru. Iespējams, ka

viņam iedotais /pers. K/ numurs ir palicis vecajā telefonā un, ja to atradīs, tad paziņos. Kad viņš sazinājās ar /pers. K/, viņš informēja, ka ir iespējams

veikt labošanu. Labojamo tēmēkli nosūtīja uz /pilsēta/, izmantojot tālbraucēju šoferu starpniecību. Sarunāja ar kādu /pers. B/ iepriekš nepazīstamu šoferi

un viņš aizveda šo tēmēkli. Nekādu šī šofera datu /pers. B/ neesot. Ar /pers. K/ /pers. B/ vēl pāris reizes sazvanījās, lai precizētu detaļas, samaksu par

labošanu. Pēc tam, nedaudz vēlāk, sarunu gaitā ar /pers. K/, /pers. B/ izlēma arī, ka vēl vienu tēmēkli nopirkšot. Precīzi nezina, kas /pers. K/ bija tajā

rūpnīcā, kādā amata strādāja. Bet ar viņa starpniecību, /pers. B/ veica sava tēmēkļa labošanu un jaunā pirkšanu. Rēķinu viņš atsūtīja /pers. B/ pa pastu.

Rēķina kopiju ir gatavs iesniegt pie lietas materiāliem tuvākajā laikā. Rēķins ir gan par labošanu, gan par pirkšanu. Kad tēmēklis bija jau salabots, /pers.

K/ par to paziņoja uz telefona numuru - Zelta zivtiņa, kuru bija nopircis sev.

Tad, kad uzzināja, ka tēmēkļi ir gatavi, viņš sazinājās ar /pers. A/ un lūdza viņai tos atvest. Ja pareizi atceras, viņš /pers. A/ zvanīja un viņi sarunājās

pa telefonu, personīgi netikās. Precīzi arī neatceras, vai viņš /pers. A/ deva /pers. K/ numuru, lai viņa sazinās ar viņu, vai otrādi -/pers. K/ /pers. A/

numuru. Kad /pers. A/ atgrieztos Rīgā, viņa /pers. B/ piezvanītu un atdotu tēmēkļus. Par to /pers. B/ viņai apsolīja samaksāt 100,- eiro. Kad viņš viņai

tos lūdza atvest, viņš teica, ka tie ir optiskie tēmēkļi. Nekādus dokumentus, kas būtu saistīti ar šo tēmēkļu atvešanu un ievešanu Latvijā viņš viņai nedeva.

Nebija arī pats interesējies, vai ir nepieciešamas kaut kādas atļaujas, nezināja un pat nevarēja iedomāties, ka šiem tēmēkļiem ir vajadzīgas atļaujas

par ievešanu. Kad viņš iegādājās sev dienas optiku, to pirka tepat Latvijā, nekādas atļaujas nevajadzēja.

Līdz šim par stratēģiskas nozīmes precēm nebija interesējies, viņam tas asociējas tieši ar pašiem ieročiem nevis optiku. Viņš bija devies arī uz

Ārlietu ministriju, rakstīja iesniegumu, lai dabūtu atļauju optiskā tēmēkļa, kuru bija nopircis, ievešanai, taču atteica, jo šo licenci vajagot iegūt pirms

ievešanas nevis, kad tie jau ir ievesti.

Viņam šobrīd uz rokām nav nekādu dokumentu, kas apliecinātu šo divu tēmēkļu piederību viņam. Tāpēc viņš nevar uzrādīt nekādus dokumentus,

kas attiecas uz šiem tēmēkļiem.

Vēlas papildināt, ka stratēģiskas nozīmes preču pārvietošanu pāri Latvijas Republikas muitas robežai viņš nav organizējis, jo konkrētie tēmēkļi

sakarā ar to bojājumiem nav kvalificējami ka stratēģiskas nozīmes preces, un tos nevarēja izmanot paredzamajiem mērķiem.

Savu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, t.i. ka ir organizējis stratēģiskas nozīmes preces pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai,

noslēpjot no robežsardzes un muitas kontroles, t.i. nelikumīgā veidā, neatzīst pilnībā. Sakarā ar viņam celto apsūdzību vēlas norādīt, ka pilnībā uztur

iepriekš sniegtās liecības 2017.gada 23.augustā aizdomās turētā statusā, kā arī vēlas norādīt, ka apsūdzībā minētie optiskie tēmēkļi tika iegādāti Latvijas

Republikā, līdz ar ko par tiem ir tikuši nomaksāti visi iespējamie nodokļi, kā rezultātā tie Latvijas Republikā ir tikuši nogādāti absolūti legāli.

Apsūdzētā /pers. A/ sniedzot liecības pirmstiesas procesā liecināja, ka 2016.gada 25.februārī, kad vilciens ieradās Rīgā, /pers. A/ ar visām savām

somām izkāpa no vagona, pie viņas klāt pienāca muitas policijas darbinieki - amatpersonas, kuras teica, ka notiks muitas pārbaude. Visi iekāpa atpakaļ

vagonā Nr.2., iegāja kupejā Nr.9, kur muitas darbinieki veica viņu mantu un bagāžas pārbaudi. Tika veikta visa vilciena sastāva un visu /amats/ bagāžas

pārbaude. Starp /pers. A/ mantām tika atrastas preces - optiskie tēmēkļi/binokļi un ikri. Attiecībā par preci - tēmēkļi/binokļi, kurus atrada viņas mantās,

kad tika veikta muitas pārbaude, var liecināt sekojošo. Viņai Rīgā ir paziņa /pers. B/, latvietis, uzvārdu nezina, viņa telefona numurs ir /numurs/. Viņš

/pers. A/ ir zināms kādu gadu, bet nekādu tuvāku savstarpējo attiecību nav, vienkārši zināms cilvēks. Kā pareizi atceras, iepazinās caur viņas pārinieci

/pers. H/. Kādu laiku iepriekš bija /pers. B/ vedusi no /pilsēta/ tabletes, aknu ārstēšanai. Zina, ka /pers. B/ strādā kaut kādā veikalā, bet kādā nezina. Ar

ko viņš nodarbojas, nezina. Attiecībā uz šo konkrēto preci, /pers. B/ bija pienācis pie vilciena š.g. 23.februārī, pirms tā atiešanas uz Rīgu, un palūdza

/pers. A/, lai atved no /pilsēta/ viņam kādu iepakojumu. Sīkumos viņš neteica ko, pieminēja kaut kādus binokļus vai tēmēkļus, precīzi nevar pateikt.

Teica, ka tos drīkst ievest Latvijā. Apsolīja /pers. A/ par to samaksāt 100 EUR. Nekādus dokumentus uz šo preci viņš neiedeva, /pers. B/ iedeva

telefona numuru, uz kuru /pers. A/ būs jāpiezvana, kad būs /pilsēta/. Šis numurs viņai vairs nav saglabājies. Tam cilvēkam /pilsēta/ /pers. A/ piezvanīja no

kādas paziņas telefona, kuram bija /pilsēta/ pieslēgums, lai nebūtu dārgi jāmaksā par zvanu. Kad piezvanīja, atsaucās kāds vīrietis, pateica, ka zvana

/pers. A/, /amats/, nāk no /pers. B/, un no viņa jāsaņem kaut kāds iepakojums. Sarunāja ar viņu satikties ārpus stacijas teritorijas /pilsēta/. Šis vīrietis

atnesa polietilēna maisiņu - iepakojumu, kas bija melnā krāsā, cauri redzēt nevarēja, bija aizsiets. Ar šo vīrieti neko daudz nerunāja, tikai paņēma

iepakojumu, viņam neko nevajadzēja maksāt. Iepakojums nebija pārāk smags, bija redzams, ka iekšpusē ir kaut kādi priekšmeti ar noapaļotām formām.

Atnākot atpakaļ uz vilcienu, /pers. A/ šo iepakojumu atvēra, tajā iekšā bija kaut kādi "čeholi", zaļganā krāsā. Pašus čeholus viņa vaļā nevēra. Čeholi bija

divi gabali un tos ielika čemodānā, kur bija viņas drēbes. /pers. H/ bija lietas kursā par šo preci, jo viņas īpaši neko neslēpj viena no otras, ja kaut ko

kādam atved. Šos čeholus tad arī atrada muitas darbinieki /pers. A/ čemodānā. Viņa nezina, kādam nolūkam /pers. B/ tie bija vajadzīgi. /pers. A/

iepriekš nav interesējusies, kas ir stratēģiskas nozīmes preces un nezina, ka to ievešanai vajadzīga speciāla atļauja. Ka jau liecināja, /pers. B/ nekādus

dokumentus viņai neiedeva, bet bija teicis, ka mierīgi var ievest tos, pa vienam gabalam uz cilvēku.

/pilsēta/, netālu no /adrese/ viņa satikās ar vīrieti, kurš viņai iedeva minētos tēmēkļus nogādāšanai /pers. B/. Viņa šo vīrieti jau pazina iepriekš, jo

vienu reizi šādā pat kārtībā /pers. A/ /pers. B/ jau tika vedusi 2 gabalus šādas ierīces.

Krimināllikuma 1901.panta pirmajā daļā paredzētā nozieguma objekts – tautsaimniecības intereses muitas darbības sfērā, nozieguma priekšmets ir

preces un citas vērtības. Kontrabanda ir minēto priekšmetu, kas pakļauti muitošanai, ievešana Latvijas Republikas teritorijā vai izvešana no tās, apejot

muitas kontroli, vai noslēpjot šos priekšmetus no šādas kontroles, vai nedeklarējot, vai izmantojot viltotus muitas vai citus dokumentus, vai citādā

nelikumīgā veidā (U.Krastiņš, V.Liholaja, A.Niedre. Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs. Sevišķā daļa. 3.grāmata. „AFS”, Rīga,

2007., 88.-91.lpp.).

Tiesa neapšauba, ka nozieguma priekšmets ir stratēģiskas nozīmes preces – nakts redzamības tēmeklis Dedal-480-HSNG (165) ar sērijas

Nr.133731 un nakts redzamības tēmeklis Dedal-450-C ar sērijas Nr.140075.

Līdz ar to tiesai nav šaubu par noziedzīga nodarījuma priekšmetu.

Krimināllikuma 1901.panta pirmajā daļā nozieguma objektīvo pusi veido aktīvas darbības, veicot kontrabandu atkārtoti, proti, kontrabandas

priekšmetu ievešana Latvijas Republikas muitas teritorijā vai izvešana no tās gada laikā notikusi vismaz divas reizes, pie kam kriminālatbildība iestājas

atkārtotas kontrabandas gadījumā, ja iepriekšējā reizē nodarījuma izdarīšanas fakts, pārkāpējam zinot, ir bijis fiksēts likuma noteiktā kārtībā. Noziegums

pabeigts ar atkārtotas ievešanas (izvešanas) brīdi (formāls noziegums).

Ar kontrabandas priekšmetu ievešanu muitas teritorijā vai izvešana no saprot to ievešana muitas kontroles zonā vai izvešana no tās, noslēpjot

(nomaskējot, izmantojot slēptuves u.tml.) no muitas kontroles, izmantojot viltotus muitas vai citus dokumentus (piemēram nederīgus vai nelikumīgi iegūtus

dokumentus). Noziegumu var izdarīt, arī vispār apejot muitas kontroli, proti, kontrabandas priekšmetu ievešanas valstī vai izvešana no valsts ārpus muitas

punktiem vai citām vietām, kas noteiktas muitas kontrolei.

No subjektīvas puses pantā paredzēto noziegumu var izdarīt tikai ar tiešu nodomu. Vainīgais apzinās, ka viņš nelikumīgi ieved kontrabandas

priekšmetus muitas teritorijā vai izved no muitas teritorijas, un vēlas to darīt.

Pantā paredzētā nozieguma subjekts ir fiziska pieskaitāma persona, kas sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu (U.Krastiņš, V.Liholaja, A.Niedre.

Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs. Sevišķā daļa. 3.grāmata. „AFS”, Rīga, 2007., 88., 89.lpp.).

Lietā nav strīda, ka /pers. A/ 2016.gada 25.februārī pirmstiesas procesā precīzi nenoskaidrotā laikā, bet ne vēlāk kā plkst.8.30 ar vilcienu

"/nosaukums/" šķērsoja Latvijas Republikas valsts robežu /nosaukums/ robežkontroles punktā un ieceļoja Latvijas Republikā no Krievijas Federācijas,

nepaziņojot muitas un Valsts robežsardzes amatpersonām par savā koferī – esošajām stratēģiskas nozīmes precēm – nakts redzamības tēmēkli Dedal-

480-HSNG (165) ar sērijas Nr.133731 un nakts redzamības tēmēkli Dedal-450-C ar sērijas Nr.140075.

Tādējādi, /pers. A/ mantkārīgu motīvu vadīta, izpildot ar /pers. B/ iepriekš panākto vienošanos, šķērsojot caur /nosaukums/ robežkontroles punktu

Latvijas Republikas valsts robežu, nepaziņojot muitas un Valsts robežsardzes amatpersonām par savā koferī starp personīgajām mantām esošajām

stratēģiskas nozīmes precēm un pārkāpjot Stratēģiskās nozīmes preču aprites likuma 1.panta 1.punktu un 3.panta otro daļu, pāri Latvijas Republikas

valsts robežai bez Stratēģiskās nozīmes preču kontroles komitējas licences nelikumīgi pārvietoja stratēģiskas nozīmes preces, proti: nakts redzamības

tēmēkli Dedal-480-HSNG (165) ar sērijas Nr.133731 un nakts redzamības tēmēkli Dedal-450-C ar sērijas Nr.140075, kas ir iekļauti Ministru kabineta

2007.gada 25.septembra noteikumu Nr. 645 "Noteikumi par Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstu" Nacionālā stratēģiskas

nozīmes preču un pakalpojumu saraksta sadaļā 10A906 (nakts redzamības tēmēšanas ierīces un to komponentes).

/pers. A/, izpildot /pers. B/ norādījumus, nelikumīgi pārvietoja pāri Latvijas Republikas valsts robežai stratēģiskas nozīmes preces - nakts

redzamības tēmēkli Dedal-480-HSNG (165) ar sērijas Nr.133731 un nakts redzamības tēmēkli Dedal-450-C ar sērijas Nr.140075, noslēpjot tos no

robežsardzes un muitas kontroles, nodarīja mantisku zaudējumu Latvijas Republikai nenomaksāto nodokļu veidā 1 163,95 EUR apmērā (muitas

nodoklis – 204,99 EUR un pievienotās vērtības nodoklis – 958,96 EUR).

Tādējādi saskaņā ar apsūdzēto /pers. B/ un /pers. A/ liecībām, /pers. A/ vainas atzīšanu, tiesa atzīst, ka lietā nav strīda par to, ka /pers. A/ ir

izdarījusi noziedzīgo nodarīju, kas paredzēts Krimināllikuma 1901.panta pirmajā daļā, bet pastāv strīds, ka /pers. B/ ir izdarījis noziedzīgo nodarījumu,

kas paredzēts Krimināllikuma 20.panta otrajā daļa un 1901.panta pirmajā daļā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 129.pantu pierādījumi ir attiecināmi uz konkrēto kriminālprocesu, ja ziņas par faktiem tieši vai netieši apstiprina

kriminālprocesā pierādāmo apstākļu esamību vai neesamību, kā arī citu pierādījumu ticamību vai neticamību, izmantošanas iespējamību un neiespējamību.

Izvērtējot pierādījumu attiecināmību, tiesai jāņem vērā vai pierādījumi lietā ir pietiekami noziedzīga nodarījuma sastāva esamības vai neesamības

konstatēšanai.

Pierādījumu pietiekamības kritērijs ir saprātīgu šaubu esamība vai neesamība par apsūdzētā vainīgumu, kura izvērtēšana tāpat ir tās tiesas

kompetencē, kas izskata lietu pēc būtības.

Ņemot vērā visu iepriekš analizēto tiesa atzīst, ka lietā ir pietiekami pierādījumi, lai izslēgtu jebkādas šaubas par /pers. B/ nevainīgumu viņam

inkriminētajā noziedzīga nodarījuma pēc Krimināllikuma 20.panta otrās daļas un 1901.panta pirmās daļas un /pers. A/ nevainīgumu viņai inkriminētajā

noziedzīga nodarījumā pēc Krimināllikuma 1901.panta pirmās daļas.

Noziedzīga nodarījuma kvalifikācija ir pilnīgas atbilstības konstatēšana starp nodarījuma faktiskajām pazīmēm un Krimināllikuma normā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm (skat. U.Krastiņš. Noziedzīgs nodarījums – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2000, 26.lpp., 27.lpp.).

Saskaņā ar Krimināllikuma 9.panta 2.daļu noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar tiešu nodomu, ja persona apzinājusies savas darbības vai

bezdarbības kaitīgumu un to apzināti veikusi vai pieļāvusi.

Savas rīcības pieļaušana tieša nodoma izpratnē atbilstoši Krimināllikuma 9.panta 2.daļas jēgai ir personas apzināta bezdarbība (pasīva darbība),

kas ir krimināltiesiski sodāma, ja personai ir pienākums rīkoties noteiktā veidā, bet viņa šo prasību nav pildījusi, tas ir, pieļāvusi pienākuma neizpildīšanu,

kaut gan ir bijusi reāla iespēja to izpildīt. Risinot jautājumu par to, vai persona noziedzīgo nodarījumu izdarījusi ar tiešu vai netiešu nodomu, katrā

gadījumā atsevišķi ir jāvērtē personas psihiskās attieksmes intelektuālie un gribas momenti saistībā ar viņas izdarīto darbību vai bezdarbību (U.Krastiņš.

Tieša nodoma tvērums krimināltiesībās - Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2017, 24., 25.lpp.).

Kriminālprocesa likuma 124.panta pirmā daļa noteic, ka pierādīšanas priekšmets ir visu kriminālprocesa gaitā pierādāmo apstākļu kopums un ar

tiem saistītie fakti un palīgfakti. Savukārt šī panta otrā daļa noteic, ka kriminālprocesā pierādāma noziedzīga nodarījuma sastāva esamība vai neesamība.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 131.panta pirmo daļu par pierādījumu kriminālprocesā var būt ziņas par faktiem, ko savā liecībā pratināšanas

laikā vai aptaujas laikā sniedz persona par kriminālprocesā pierādāmiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem un palīgfaktiem.

Tiesa analizē apsūdzēto pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības un nonāk pie secinājuma, ka tās nav pretruna ar lietā savāktajiem un

nostiprinātajiem pierādījumiem.

Tiesa apsūdzēto liecības tiesas izmeklēšanas laikā vērtē kopsakarā ar visiem tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem, tajā skaitā cietušā un

liecinieku liecībām.

Ar cietušā pārstāvja /pers. AT/ pirmstiesas un tiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām, no kurām izriet, ka 2016.gada 25.februārī tika ievestas

stratēģiskas nozīmes preces Latvijas Republikas muitas teritorijā, proti, nakts redzamības optika, divi tēmekļi viens "DEDAL 48 ASNG164" un otrs

"DEDAL 450C". Saskaņā ar Eiropas padomes 1992.gada 12.oktobra regulu Nr.2913/92 muitas parāds rodas tajā brīdī, kad konkrētā prece tiek

pretlikumīgi ievesta valstī. Importētajām precēm, kas šajā gadījumā ir divi optiskie tēmekļi, ievedmuitas nodokļu likme nosakāma atbilstoši konkrētās

preces tarifa klasifikācijai, kas šajā gadījumā bija noteikta 2016.gadā. Izvērtējot pieejamo informāciju no procesa virzītāja secināts, ka saskaņā ar

kombinēto nomenklatūru šie divi optiski tēmekļi atbilst tai sadaļai, kurā noteikts, ka ievedmuitas nodoklis jāmaksā par precēm konkrēti: teleskopiskie

tēmekļi, ieroči, perisokopi, teleskopi un citas ierīces, vai šo aparātu daļas. Saskaņā ar pieejamo informāciju šīm te precēm ir piemērojams muitas

nodoklis 4,7%. Runājot tieši par šo divu optisko tēmekļu muitas vērtību, tad šajā gadījumā tika noteikta pēc īpašās metodes. Vispār, kopā ir sešas

metodes, ja nevar izmantot kādu no pirmajām piecām, tad šajā gadījumā tiek izmantota sestā, jeb īpašā metode. Izvērtējot kopienā pieejamo preču

vērtību, vidējo cenu, šajā gadījumā bija 2180,74 EUR par vienu vienību. Ievērojot iepriekš minēto, par šiem diviem optiskajiem tēmekļiem muitas vērtība

ir 4361,48 EUR. Konkrētajā gadījumā administrējamo nodokļu apmērs tiek noteikts no šīs summas rēķinot 4,7%, ievedmuitas apmērs. Sekojošie tiek

pievienots arī PVN nodoklis 21% apmērā. Ievērojot iepriekš minēto, kopējā muitas nodokļu summa šajā gadījumā būs valstij nodarītais kaitējums par

konkrēto optisko tēmekļu ievešanu valstī - 1163,95 EUR, tādu summu Valsts ieņēmumu dienests pieteica pirms tiesas procesā par konkrētajiem

optiskajiem tēmekļiem. Apsūdzētā /pers. A/ ir samaksājusi 581,98 EUR, ievērojot iepriekš minēto uz doto brīdi Valsts ieņēmumu dienests minētajā

kriminālprocesā uztur kaitējuma kompensāciju 581,97 EUR apmērā.

Ar liecinieka /pers. AF/ pirmstiesas un tiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām, no kurām izriet, ka viņam bija uzdevums, viņš piedalījās visa vilciena

pārbaudē. Par šo kajīti uzdevumu deva vai nu /amats/, vai kāds no citas struktūrvienības. Viņam personīgi nebija zināms ne par /pers. A/, ne par /pers.

B/, kad sāka pārmeklēšanu, viņam netika dotas ziņas, ka tur varētu būt tēmekļi. Viņam netika dots norādījums atrast kaut ko, bet veikt pārbaudi, veikt

personīgo mantu pārbaudi. Tēmekļus atrada viņš. Viņam nav zināms kā nošķirt vai tie ir nakts, vai dienas redzamības tēmekļi. Viņš neatceras, ka ir

ierakstījis tēmekļus, iespējams, ka viņš konsultējās ar kādu no kolēģiem. /pers. A/ neprasīja tēmekļu specifikāciju, neprasīja no kurienes ir tā prece, klāt

bija dokumenti – tehniskās pases, futlāros. Neatceras, vai viņš prasīja dokumentus, kas apliecina izcelsmi un ievešanas likumību.

2016.gada 25.februārī viņš kopā ar saviem kolēģiem /pers. AG/, /pers. AH/. /pers. AI/ un /pers. AJ/ veica Izlūkošanas daļas 1.nodaļas uzdevumu.

Uzdevums bija pārbaudīt vilcienu /nosaukums/, kāds bija konkrēts pamatojumi viņš neatceras, tas jāprasa /pers. B0/, kurš vairāk zina par doto situāciju.

Uz doto brīdi atceras, ka visa šī pārbaude bija saistīta arī ar Valsts policiju, konkrēti uz doto brīdi neko sīkāk paskaidrot nevar, vairāk informācijas varēs

sniegt /pers. B0/. Viņš pats piedalījās tikai tad, kad /amats/ /pers. A/ jau atradās vagonā Nr.2, kupejā Nr.9. Ienākot kupejā redzēja, ka /amats/ /pers. A/

ir piecas somas. Tajā kupejā /pers. A/ kā /amats/ bija viena, neviens cits izņemot Muitas policijas darbiniekus un viņu kupejā neatradās. Viņš ar /pers.

AG/ sāka skatīties, kas atrodas viņas somās. Pēc apskates tika konstatēts, ka tur atrodas divi tēmēkļi (nosaukumu neatceras) un ikri, kas iepakoti

plastmasas bundžās un bija papildus arī tukšas bundžas, kas paredzētas pārfasēšanai. /pers. A/ paskaidroja, ka šos tēmēkļus viņai iedeva kāds /pilsēta/,

bet pēc tam jau tika teikts, ka /pilsēta/ esot iedevis kāds cilvēks, bet šobrīd neatceras vai viņa minēja viņa vārdu.

Par tēmēkļiem bija runa, ka tie nebija paredzēti viņai, bet kāds tos bija lūdzis atvest.

Vilciena vagonā Nr.2 kupejā Nr.9 atradās vilciena /amats/ /pers. A/ personas kods /personas kods/. Personas bagāža sastāvēja no 5 somām.

Apskates laikā bagāžā konstatētas sekojošas mantas un preces: nakts redzamības optika - tēmēkļi Dedal 480 (165) Nr.133731; Dedal 450 Nr.140075;

nakts redzamības tēmēkļu pavaddokumenti (garantijas taloni, instrukcijas, salvetes) kopā 7 gab; nakts redzamības tēmēkļu apkopes instrumenti 2 gab;

tēmēkļa rezerves daļa ar Nr.37/39.

Ar liecinieka /pers. AG/ pirmstiesas un tiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām, no kurām izriet, ka notikums bija pāris gadu atpakaļ, martā vai

februārī, tika pārbaudīts vilciena sastāvs, kas ienāca no /pilsēta/ Rīgā. Viņi iekāpa vilcienā /adrese/. Tad viņi gāja pa vagoniem veicot savu darbu vienā no

kupejām atrada somas, personīgās mantas /amats/, kurās tika konstatēts, ka tur atrodas ikri, cigaretes, nakts redzamība, medikamenti un personīgās

mantas. Nakts redzamība - ierīce ar ko tumsā var redzēt, vai medīt, vai visādi dažādi pielietojumi. Tā bija vispārēja pārbaude.

Viņa hobijs ir medības. Viņš tādas iekārtas nav lietojis, bet ir redzējis un zina ko ar tādām lietām dara. Šādas ierīces var oficiāli iegādāties Latvijā,

bet vai tieši šīs, nav pārliecināts, bet zina, ka šādas ierīces ir pārdošanā pie “/nosaukums/” un viņi tādas tirgo.

2016.gada 25.februārī viņš kopā ar saviem kolēģiem /pers. AF/, /pers. AH/. /pers. AI/ un /pers. AJ/ veica Izlūkošanas daļas 1.nodaļas

uzdevumu. Uzdevums bija pārbaudīt vilcienu /nosaukums/ ar mērķi atrast /amats/ /pers. A/ un pārbaudīt viņas personīgās mantas, jo bija informācija par

to, ka pie viņas iespējams atrodas stratēģiskas nozīmes preces. Viņš kopā ar visiem kolēģiem atbrauca uz /adrese/ un devās uz dzelzceļa pievedceļu, kur

vajadzēja piebraukt vilcienam /nosaukums/. Kad vilciens piebrauca, viņš kopā ar /pers. AF/ devās uz vagonu Nr.2. Bija jāatrod konkrēta persona

-/pers. A/, kuru vajadzēja identificēt un veikt viņas mantu apskati. Ja pareizi atceras, jo pagājis diezgan ilgs laiks, tad viņš ar /pers. AF/ sastapa /pers. A/

tieši tajā vagonā. Pēc tam viņi lūdza viņu uzrādīt savas mantas, tāpēc devās uz kupeju, kuras numura viņš neatceras. Ar /pers. A/ klātbūtni tika veikta

viņas mantu apskate. Viņš pats stāvēja blakus /pers. A/ un attiecīgi /pers. AF/ veica somu un tajā esošo mantu apskati. /pers. A/ somās tika konstatēti

tēmēkļi un ikri, kā arī vēl tukšas bundžas, kas bija laikam paredzēts ikru fasēšanai, jo uz vākiem bija uzraksti par ikriem krievu valodā. Attiecībā par

tēmēkļiem var liecināt, ka bija speciālas somas tēmēkļiem, paši tēmēkļi bija divi un klāt vēl bija tiem paredzētas instrukcijas.

Ar liecinieces /pers. AH/ pirmstiesas un tiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām, no kurām izriet, ka 2016.gada 25.februārī viņa kopā ar saviem

kolēģiem /pers. AF/, /pers. AJ/, /pers. AI/ un /pers. AG/ veica Izlūkošanas daļas 1.nodaļas uzdevumu. Viņas uzdevums bija tāds, ka tad, kad šo /pers.

A/ aizturēs viņa ietu veikt šīs personas apskati. Kāds no kolēģiem viņai piezvanīja un paziņoja, ka /pers. A/ ir aizturēta un, lai viņa ietu uz vagonu, kurš

atrodas beigās, taču šobrīd viņa nevar nosaukt vagona numuru. Tad vienā no vagona kupejām, kuras numuru viņa neatceras, viņa veica /pers. A/ apskati.

Protokolu izlasīja un parakstīja. Neatceras par tēmekļiem, iespējams tie ir blakus ikriem stāvējuši. Tēmekļus vaļā nevēra un neskatījās, skatījās tikai

ikrus, varbūt blakus bija tās kastes ar tiem aparātiem.

Ar liecinieka /pers. AI/ pirmstiesas un tiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām, no kurām izriet, ka 2016.gada 25.februārī viņš kopā ar saviem

kolēģiem /pers. AF/, /pers. AJ/, /pers. AH/ un /pers. AG/ veica Izlūkošanas daļas 1.nodaļas uzdevumu. Uzdevums - doties uz /adrese/ un pārbaudīt

vilcienu /nosaukums/, ar mērķi atrast /amats/ /pers. A/. Piebraucot pie dzelzceļa stacijas viņi sadalījās pa grupām, vieni gāja uz priekšējiem vagoniem un

cita grupa devās uz vagoniem, kas atradās beigās. Viņš kopā ar /pers. AJ/ devās uz vilciena beigām, lai tur izietu cauri pēdējiem vagoniem. Izejot

vagonus, kas atradās beigās, viņi ar /pers. AJ/ konstatēja, ka tur /pers. A/ nav. Tad sazinājās ar saviem kolēģiem un uzzināja, ka /pers. A/ ir aizturēta

kādā no pirmajiem vagoniem, kurā tieši, neatceras. Kad atnāca ar /pers. AJ/, redzēja, ka /pers. AF/ ir aizturējis /pers. A/. Ienākot iekšā kupejā, viņš

ieraudzīja, ka pa galdu un sēdekļiem ir izlikti divi tēmēkļi un ikri.

Neatceras vai tēmekļiem, kas bija klāt, rokā neturēja redzēja pa gabalu. Kolēģi apgalvoja, ka tie ir ikri un tēmekļi, bet viņš to nevar apgalvot.

Ar liecinieka /pers. AJ/ pirmstiesas un tiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām, no kurām izriet, ka kontroli veica kopā ar šiem pašiem kolēģiem, kas

bija šeit, kā arī bija /pers. AF/, /pers. AG/. Vilciena /nosaukums/ vai /nosaukums/ kontrole, tur bija kolēģi no rajoniem. Bija daudz cilvēki, kādi 15-20.

Akcizēto preču pārbaude, tas bija galvenais akcents. Viņi sadalījās divās grupās, ja pareizi atceras. Viena grupa iet no sastāva priekšējā gala no

lokomotīves, otra no aizmugures un, tad pa vidu kaut kur satiekas. Katra kupeja, katrs cilvēks, bet tajā vagonā cilvēku nebija, visi bija izkāpuši laukā, tas

bija tukšs vagons, tur bija tikai /amats/. Visi izkāpa no vilciena ārā Rīgas stacijā un, tad viņi gāja pa tukšu vagonu, skatījās vai nav kāda slēpņa. Viņš

neatrada izņemtās preces. Ja pareizi atceras, /pers. AF/ bija galvenais atradējs, bet viņš tiešām jau neatceras. Daļēji piedalījās kupejas apskatē, viņš

atceras, ka tā jau bija sākusies, kad viņi pienāca. Uz krēsliem jau bija saliktas tās konservu bundžas un kaut kādi binokļi. Tas viss atradās kupejā, uz

krēsla. Neatceras, vai preces bija iepakotas, vai izpakotas. Ja viņi būtu iepakoti, viņš nebūtu konstatējis, ka tie ir binokļi, laikam bija izpakoti.

2016.gada 25.februārī viņš kopā ar saviem kolēģiem /pers. AF/, /pers. AH/, /pers. AI/ un /pers. AG/ veica Izlūkošanas daļas 1.nodaļas uzdevumu.

Uzdevums bija pārbaudīt vilcienu /nosaukums/ ar mērķi atrast /amats/ /pers. A/ un pārbaudīt viņas personīgas mantas, jo bija informācija par to, ka pie

viņas iespējams atrodas stratēģiskas nozīmes preces. Viņš uz to brīdi neatceras vai viņš iegāja viens vai kopā ar kādu no kolēģiem, lai pārbaudītu vilciena

vagonus un atrastu /pers. A/. Viņš gāja pārbaudīt vagonu no priekšpuses, izejot vairākus vagonus viņš nesastapa /pers. A/. Tad viņš uzzvanīja kādam no

saviem kolēģiem un uzzināja, ka /pers. A/ jau ir aizturēta. Kad viņš aizgāja līdz kupejai, kur aizturēta /pers. A/ viņš redzēja, ka pa galdu ir saliktas ikru

burkas un stāvēja tēmekļi.

Ar liecinieces /pers. H/ pirmstiesas un tiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām, no kurām izriet, ka viņa 30 gadus strādāja SIA /nosaukums/ /amats/,

strādāja līdz 2017.gadam, brauca reisos /nosaukums/. /pers. A/ pazīst apmēram 8 gadus. Ar /pers. A/ strādāja 2 gadus un veica pienākumus reisos uz

/pilsēta/.

Kad /pers. A/ atgriezās viņai bija rokās maisiņi, bet redzēja to ar vienu aci, jo viņa gulēja, kad viņu laida iekšā vilcienā. Viņai bija soma un divi

maisiņi, laikam bija arī mugursoma. Viņai nav zināms, kas bija maisos, /pers. A/ neteica. No zālē esošajām personām atpazīst tikai /pers. A/. Vārdu /pers.

B/ dzirdēja tikai jau vēlāk, kad runāja ar /pers. A/. /pers. A/ teica, ka atveda /pers. B/ ierīci un par to ir aizturēta.

Viņiem ir brošūras, kurās ir norādīts ko drīkst ievest un ko nedrīkst. Obligāti jādeklarē summu, kas pārsniedz 10000 EUR, smaržas, protams

ieroči, narkotikas, sprāgstvielas, stratēģiskie ieroči. Vilcienā ir informācija, ko var vest un kas ir jādeklarē.

Pēc muitas pārbaudes beigām, kad darbinieki jau bija aizgājuši, pie viņas pienāca /amats/ /pers. BO/, kura jautāja, kas notiek un kāpēc ir tāda

situācija, no viņas arī uzzināja, ka /pers. A/ bagāžā tika atrasti melnie ikri. Vēlāk, no pašas /pers. A/ viņa uzzināja arī, ka viņas bagāža bija arī divi

teleskopi vai binokļi, precīzi nezina.

Var liecināt, ka pirms kaut kāda laika, šķiet, ka pagājušā gada beigās, viņai uz telefona bija piezvanījis kāds cilvēks, teica, ka viņu sauc /pers. B/,

teica, no kā dabūjis viņas telefona numuru, bet viņa neatceros no kā. /pers. B/ prasīja, vai viņa varētu atvest no /pilsēta/, kaut ko pret aknām. Tā kā viņa

tobrīd bija atvaļinājumā, viņa viņam nosauca /pers. A/ numuru, lai viņš zvana viņai.

Tad pēc kāda laika, kad brauca kārtējā reisā, viņa redzēja, ka pie /pers. A/ uz persona pienāca kāds vīrietis un viņi kādu brīdi runāja. Kad viņš

aizgāja, viņa /pers. A/ prasīja, kas viņš tāds bija, uz ko viņa atbildēja, ka tas ir tas pats /pers. B/, kuram viņa esot iedevusi viņas telefona numuru. Viņš

esot prasījis, lai viņa atved viņam kaut kādas zāles priekš aknām.

Vēl vienu reizi viņa /pers. B/ pamanīja uz perona š.g. 23.februārī, pirms aizbraukšanas uz /pilsēta/. To viņa atceras labi, jo tajā reisā brauca arī

/pers. Z/, viņu uzņēmums tobrīd gatavoja viņam apsveikšanu jubilejā un devās uz restorānvagonu. Pa ceļam, pa logu viņa pamanīja /pers. B/.

Stājoties amatā parakstīja līgumu. Laika gaitā bija vēl līgumi, bija amata apraksti. Saka ko drīkst un ko nedrīkst vest un neko nedrīkst ņemt no

nepazīstamiem cilvēkiem. /amats/ bija aizliegts ievest jebkādas preces pēc trešās personas lūguma.

Ar liecinieka /pers. AP/ tiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām, no kurām izriet, ka viņš ir /nosaukums/ /amats/. Līdz šim brīdim, viņš strādā jau 13

gadus. Viņi neesot liela nodaļa un visi darbinieki pilda visus darba pienākumus, bet primārais ikdienas darbs ir identifikācija. Tos viņi veic gadā ap 12000,

tas nozīmē, ka jebkura firmas, jebkura personas, kas vēlas noskaidrot vai preces ir stratēģiskas viņa vienkārši atsūta e-pastu un darba dienas laikā saņem

atbildi par to, vai viņam ir nepieciešama licence.

Viņš saņēma pieprasījumu no /nosaukums/ /amats/ /pers. AO/. Tika atsūtīts lūgums izvērtēt, vai nakts redzamības iekārtas DEDAL, divas iekārtas

ir stratēģiskas nozīmes. Jo stratēģiskās nozīmes komiteja, tā kas identificē stratēģiskas nozīmes preces, veic šo preču identifikāciju un viens no šīs

komitejas esot viņš. Tātad, Latvijā tiek strādāts pēc 3 dažādiem sarakstiem militārā, divējādā un nacionālā. Viņi, identifikācijas speciālisti skatās vai

konkrētās preces pēc to funkcijām atbilst sarakstā norādītajām. Ir saraksti, kuros ir kaut kādi tehniskie parametri, bet attiecībā uz nakts redzamības

iekārtām tehnisko parametru nav, jo visas nakts redzamības iekārtas kā tādas, kontrolējās. Izvērtējot, viņi sniedza atbildi, ka preces ir iekļautas

nacionālajā stratēģiskās nozīmes preču sarakstā 10A906 un, ka tās attiecīgi ir stratēģiskas nozīmes preces, to ievešanai Latvijā ir nepieciešams saņemt

licenci. Papildus tika norādīts, ka preces tika atrastas vilcienā, /amats/ bagāžā un, ka preces tiek vestas /pers. B/. Pēc tam vēlāk, viņi saņēma arī no /pers.

B/ iesniegumu, pieprasījumu par to, lai izsniedz divām iekārtām nakts redzamības licenci.

Nakts redzamības iekārtās ir iekļautas MK noteikumos no 2007.gada 25.septmbra Nr.45 pielikumā, kas ir stratēģiskas nozīmes preču saraksts,

šajā pielikumā ir sadaļa 10A906, kurā ir nakts redzamības tēmēšanas ierīces un to komponentes. Tātad, attiecībā uz nacionālo sarakstu stratēģiskas

nozīmes precēm licence ir vajadzīga neatkarīgi no tā kur ved un no kurienes saņem. Ir preces, kurām Eiropas savienībā ir kādi atvieglojumi, bet attiecībā

uz nacionālo sarakstu, šādu atvieglojumu nav. Licence ir vajadzīga neatkarīgu uz kuru valsti jūs vedat vai saņemat no jebkuras valsts.

Stratēģiskas nozīmes preces nevērtē pēc tā, vai tās ir saplīsušas vai kā jūs tās lietosiet, bet pēc tā, kādas funkcijas veic attiecīgā iekārta. Un, ja tā ir

kontrolējama, tad neatkarīgi ne no kā, tai licence ir nepieciešama. Atšķirība ir tikai tāda, ka izvērtējums ir savādāks, jo, ja cilvēks ved preci uz remontu,

tad licenci ir vieglāk saņemt, jo netiek vērtēts gala lietotājs, jo prece tiek sūtīta remontēt un atpakaļ. Protams, ja jūs preci pārdodat kādam citā valstī, tad

tiek vērtēts, kam tieši tiek pārdots un, vai licenci izsniegt. Tā ir vienīgā atšķirība, vienkāršāk saņemt licenci. Licence ir jāsaņem jebkurā gadījumā, jo

licencē tiek norādīts, ka prece tiek sūtīta uz remontu un tā tālāk, bet protams cilvēkam ir jānorāda, kur viņš preci remontēs, lai viņi redzētu, ka tiešām

preci remontēs konkrētā rūpnīcā. Jo visām precēm tiek pārbaudīts pats galvenais, kam tā tiek sūtīta un kādam mērķim viņu lietos, tas ir pats galvenais un

primārais. Kad prece tiek sūtīta uz remontu parasti cilvēks formē divas licences, uzreiz gan eksporta, gan importa licenci, ja viņš zina, ka viņam pēc tam

preci sūtīs atpakaļ.

Par to, vai salūzusi prece zaudē savu statusu ir vienkāršs jautājums, kā piemēram, viņš to pašu var paprasīt par tanku, jo, ja tanks ir saplīsis, tas

nenozīmē, ka viņi to var sūtīt, piemēram uz Sīriju. Pretējā gadījumā neviens nekad neņemtu licences, un vestu saplīsušas mantas, rezerves daļas. Tieši

tāpēc kontrolējās lielākajā daļā visos sarakstos, tai skaitā militārajā, pašas preces un komponentes. Tas jau arī norāda uz to, ka komponentes arī ir

kontrolējamas, lai nebūtu tā, ka kāds izjauc pa daļām, nosūta preci un pēc tam to saliek kopā un licences nav. Tas ir norādīts vasinārajā vienošanās, kur

ir visi saraksti, imports un eksperts tiek veikts pēc vasināras vienošanās, kas ir viena liela organizācija, kas veido visus sarakstus. Un tur arī norādīts, tas,

ka nav nozīmes vai prece ir saplīsusi vai nav.

Nav nozīmes tam, vai ražotājs ir norādījis savos dokumentos, ka prece nav stratēģiskas nozīmes prece, jo kā jau minēja, ka šis ir Latvijas

republikas nacionālais stratēģisko preču saraksts un tas nav saistošs nosūtītāj valstij. Tas ir saistošs Latvijā un līdz ar to tas, ka viņi prasa licenci šīm

precēm, nenozīmē, ka nosūtītāja valsts arī prasa licenci šādām precēm. Viņi esot vienīgā iestāde, kas var noteikt vai ir, vai nav nepieciešama licence.

Licences tiek dotas konkrēti uz ievešanu.

Licence maksā 7,11 EUR, ja preču vērtībā nav lielāka aptuveni par 1400 EUR. Ja preces vērtība ir lielāka, licences maksa ir 2,5% no preces

vērtības. Izņemot gadījumus, kad prece tiek sūtīta remontā. Licenci izsniedz aptuveni formāli mēneša laikā, bet tā nedēļa vai divas, jo viss tiek saskaņots

ar citām iestādēm. Lai pārvietotu un ievestu ir jābūt jau licencei.

Ja ir vēlme ievest tikai optiskā tēmekļa lēcas, tā arī ir stratēģiskas nozīmes prece, jo lēcas ir paredzētas konkrētam modelim. Izmēri visām ierīcēm

nav vienādi. Arī korpuss ir stratēģiskas nozīmes prece. Protams viņi skatās, cik nozīmīgas ir preces un, ja tās preces var izmantot vairākās vietās un lietās,

tad tā netiek vērtēta kā komponenta. Bet, ja tā ir īpaši izstrādāta konkrētai ierīcei, tādā gadījumā tā tiek kontrolēta.

Licence ir nepieciešama katrai personai, kas ieved preces. Protams ir nepieciešama arī licence, ja tikai korpusu ieved. Licence uz šīm precēm ir

nepieciešama jebkurā gadījumā.

Precei nav jābūt jaunai obligāti. Tam nav nozīmes, ka precei nav lēcas, tā tāpat būs iekārta, jo pieliekat lēcu un tālāk lietojat. Ja nav visas daļas, tad

tā skaitās kā komponenta. Korpuss ir kā komponenta, tam nav nekādas nozīmes, jo tā pat prece ir attiecīgā sarakstā. Nav nozīmes, vai tā ir komponenta

vai ierīce, jo tā ir licencējama jebkurā gadījumā un pārkāpums ir jebkurā gadījumā.

Analizējot apsūdzētās /pers. A/ liecības, tiesa uzskata tās par patiesām, jo visa kriminālprocesa laikā apsūdzētā sniedza konsekventas, analoģiskās

un detalizētas liecības, loģiski papildināja tās, atbildot uz procesa virzītāju jautājumiem papildus liecībās. /pers. A/ sniedza konsekventas ziņas par

notikumu sākot ar pirmā paskaidrojuma sniegšanu, tās apstiprinās ar pārējiem lietā savāktiem un nostiprinātiem pierādījumiem.

Analizējot apsūdzētā /pers. B/ liecības, tiesa nonāk pie secinājuma, ka ar savām liecībām apsūdzētais apstiprina, ka viņš organizēja stratēģiskās

nozīmes preču ievešanu Latvijas Republikā. Apsūdzētais norādīja, ka viņš sazinājās ar /pers. A/ un lūdza viņai tos atvest. Ja pareizi atceras, viņš /pers. A/

zvanīja un viņi sarunājās pa telefonu, personīgi netikās. Precīzi arī neatceras, vai viņš /pers. A/ deva /pers. K/ numuru, lai viņa sazinās ar viņu, vai otrādi -

/pers. K/ /pers. A/ numuru. Kad /pers. A/ atgrieztos Rīgā, viņa /pers. B/ piezvanītu un atdotu tēmēkļus. Par to /pers. B/ viņai apsolīja samaksāt 100

EUR. Kad viņš viņai tos lūdza atvest, viņš teica, ka tie ir optiskie tēmēkļi. Nekādus dokumentus, kas būtu saistīti ar šo tēmēkļu atvešanu un ievešanu

Latvijā viņš viņai nedeva.

Pats nebija interesējies, vai ir nepieciešamas kaut kādas atļaujas, nezināja un pat nevarēja iedomāties, ka šiem tēmēkļiem ir vajadzīgas atļaujas par

ievešanu.

Apstāklis, ka apsūdzētais nezināja, ka nakts redzamības tēmekļu ievešanai valstī nepieciešamas atļaujas vērtējams kritiski, jo neorientēšanās

normatīvajos aktos, neatbrīvo apsūdzēto no atbildības par izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

Kritiski ir vērtējama aizstāvības pozīcija, ka viens no nakts redzamības tēmekļiem bija bojāts, tas tika sūtīts remontam uz SIA "Dedal-NVS"

rūpnīcu Krievijas Federācija, līdz ar to tas nav jauns un netika tur iegādāts.

No liecinieka /pers. AP/ liecības tiesā izriet, ka nakts redzamības iekārtās ir iekļautas MK noteikumos no 2007.gada 25.septmbra Nr.45

pielikumā, kas ir stratēģiskas nozīmes preču saraksts, šajā pielikumā ir sadaļa 10A906, kurā ir nakts redzamības tēmēšanas ierīces un to komponentes.

Tātad, attiecībā uz nacionālo sarakstu stratēģiskas nozīmes precēm licence ir vajadzīga neatkarīgi no tā kur ved un no kurienes saņem.

Licence ir jāsaņem jebkurā gadījumā, jo licencē tiek norādīts, ka prece tiek sūtīta uz remontu un tā tālāk, bet protams cilvēkam ir jānorāda, kur

viņš preci remontēs, lai viņi redzētu, ka tiešām preci remontēs konkrētā rūpnīcā.

Licence ir nepieciešama katrai personai, kas ieved preces. Protams ir nepieciešama arī licence, ja tikai korpusu ieved. Licence uz šīm precēm ir

nepieciešama jebkurā gadījumā.

Ja ir vēlme ievest tikai optiskā tēmekļa lēcas, tā arī ir stratēģiskas nozīmes prece, jo lēcas ir paredzētas konkrētam modelim. Izmēri visām ierīcēm

nav vienādi. Arī korpuss ir stratēģiskas nozīmes prece.

Izvērtējot minētās liecības, tiesa nonāk pie secinājuma, ka nav nozīmes tam, vai apsūdzētais /pers. B/ lūdza /pers. A/ ievest Latvijas republikā

jaunus, lietotus, remontētus vai nestrādājošos nakts redzamības tēmekļus, to nedrīkstēja darīt iepriekš nesaņemot licenci.

Tiesa uzskata par nepamatotu aizstāvības pozīciju, ka lietā veicot pierādījumu pārbaudi, būtu nopratināms optisko tēmekļu rūpnīcas SIA "Dedal-

NVS" pārstāvis, kurš pēc aizstāvības viedokļa, var liecināt par to, ka šie nakts redzamības tēmekļi nav uzskatāmi par stratēģiskas nozīmes preci. Tiesas

ieskatā nav objektīvas nepieciešamības tiesas sēdē uzklausīt un analizēt rūpnīcas SIA "Dedal-NVS" pārstāvi, jo to, vai konkrētie priekšmeti ir uzskatāmi

par stratēģiskas nozīmes preci nenosaka ražotājs, vai ražotājvalsts likumdošana, bet gan Latvijas Republikā pastāvošie normatīvie akti un nacionālais

stratēģisko preču saraksts.

Ar 2020.gada 5.marta Aizsardzības ministrijas vēstuli Nr. MV-N/533 par /nosaukums/ /amats/ /pers. CA/ 2020.gada 27.februāra atzinuma

nosūtīšanu un tās pielikumos sniegtās ziņas, tiesas ieskatā apstiprina to, ka Dedal-480-HSNG (165) ar sērijas Nr.133731 un nakts redzamības tēmēklis

Dedal-450-C ar sērijas Nr.140075 ir lietošanai derīgi un veidotā attēla kvalitāte ir uzskatāma par augstu. Ievērojot mēto, tiesas ieskatā kritiski

vērtējamas, SIA "Dedal-NVS" 07.12.2017. vēstulē sniegtās ziņas (lietas 1.sējuma 147.-148.lapa) un SIA "Dedal-NVS" 27.11.2017. vēstulē sniegtās

ziņas (lietas 1.sējuma 153.-158.lapa), jo šajās vēstulēs sniegtās ziņas par preču remontu neatbilst kriminālprocesā noskaidrotajiem apstākļiem.

27.11.2017. vēstulē norādīts, ka abi tēmēkļi tika saņemti remontam, tajos tika konstatēts elektrisko pārveidotāju bojājums, bet remonts netika veikts, jo

klients atteicies no tā. Vienlaikus tika norādīts, ka jauni garantijas taloni netika izsniegti, bet ar minēto tēmēkļu iepriekš norādīto apskati tika konstatēts,

ka tām ir garantijas taloni ar ražošanas datumu 24.02.2016. Vienlaicīgi, SIA "Dedal-NVS" 07.12.2017. vēstulē sniegtās ziņas (lietas 1.sējuma 147.-

148.lapa) pierāda, ka uz tēmēkli Dedal-480-HSNG (165) ar sērijas Nr.133731 un nakts redzamības tēmēklis Dedal-450-C ar sērijas Nr.140075 nav

attiecināms 23.03.2016. Invoice 23-032016-1, kuru Stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles nodaļai iesniedza /pers. B/.

Tiesa norāda, ka saskaņā ar Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 1.panta 1.punktu stratēģiskas nozīmes preces — sistēmas, iekārtas, to

sastāvdaļas, materiāli, ķīmiskās vielas, priekšmeti, programmatūras, tehnoloģijas un pakalpojumi, kas ietverti Padomes 2009.gada 5.maija regulas (EK)

Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (turpmāk — regula

428/2009), 1.pielikumā, Padomes 2014.gada 31.jūlija regulas (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas

destabilizē situāciju Ukrainā (turpmāk — regula 833/2014), 2.pielikumā, Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā un Latvijas Republikas

Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā.

Šā panta 4.punktā noteikts, ka stratēģiskas nozīmes preču licence — kompetentu kontroles iestāžu izsniegts dokuments, kas stratēģiskas nozīmes

preču aprites subjektam dod tiesības pārvietot stratēģiskas nozīmes preces starp Eiropas Savienības dalībvalstīm vai veikt stratēģiskas nozīmes preču

eksporta, importa vai tranzīta darījumu ar valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

Šā likuma 3.panta otrajā daļā noteikts, ka Komitejas izsniegta stratēģiskas nozīmes preču licence ir nepieciešama katram Eiropas Savienības

Kopējā militāro preču sarakstā, regulas 428/2009 1.pielikumā un Latvijas Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā

minēto preču eksporta, importa vai tranzīta sūtījumam, katram regulas 833/2014 2.pielikumā minēto preču eksporta sūtījumam, tai skaitā pārdošanai,

piegādei un nodošanai, kā arī katrai Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā, regulas 428/2009 4.pielikumā un Latvijas Republikas

Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā minēto preču pārvietošanai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Ministru kabineta 2007.gada 25.septembra noteikumu Nr.645 „Noteikumi par Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstu"

1.punkts nosaka, ka noteikumi nosaka Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstu (pielikums), bet 2.punkts nosaka, ka nacionālajā

stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā minēto preču un pakalpojumu pārvietošanai, eksportam, importam un tranzītam nepieciešama

Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas izsniegta licence.

Ministru kabineta 2007.gada 25.septembra noteikumu Nr.645 „Noteikumi par Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstu"

Nacionālā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu saraksta sadaļā 10A906 ir norādītas nakts redzamības tēmēšanas ierīces un to komponentes.

2020.gada 15.janvāra tiesa pieņēma lēmumu par ekspertīzes nozīmēšanu šajā kriminālprocesā.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Stratēģiskās nozīmes preču kontroles komitejas 2020.gada 29.janvāra vēstulē Nr.67-2634 par ekspertīzes

nozīmēšanu norādīja, ka ekspertīzes veikšanai tika piesaistīti /nosaukums/ speciālisti kā eksperti.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 193.pantu, ekspertīze ir izmeklēšanas darbība, kuru veic viens vai vairāki eksperti procesa virzītāja uzdevumā

un kuras saturs ir ekspertīzei iesniegto objektu pētīšana nolūkā noskaidrot kriminālprocesam nozīmīgus faktus un apstākļus, par ko tiek dots eksperta

atzinums.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 201.panta pirmo daļu, uzdodot ekspertīzes izdarīšanu ekspertīžu iestādei, lēmumu par tās noteikšanu,

izpētāmos objektus un nepieciešamos lietas materiālus iesniedz šīs iestādes vadītājam.

Saskaņā ar šī likuma 203.panta pirmo daļu, eksperts dod rakstveida atzinumu, ko apliecina ar savu parakstu.

Tiesa konstatē, ka Aizsardzības ministrijas vēstule Nr.MV-N/533 ar tās pielikumiem Kriminālprocesa likuma 203.panta izpratnē nav uzskatāms

par eksperta atzinumu, taču tā atbilst Kriminālprocesa likuma 133.pantā noteiktajam kompetentās institūcijas atzinumam un 135.pantā paredzētajam

pierādījumam dokumentam.

Kriminālprocesa likuma 133.panta pirmajā daļā noteikts, ka par pierādījumu kriminālprocesā var būt kontroles vai uzraudzības funkciju veicošās

institūcijas rakstveida atzinums par kāda notikuma faktiem un apstākļiem, kuru ievērošanas kontroli vai uzraudzību atbilstoši normatīvajos aktos

noteiktajai kompetencei (pilnvarojumam) veic šī institūcija.

Šī panta trešā daļa noteic, ka par kompetentas institūcijas atzinumu uzskatāma arī institūcijas izsniegta izziņa par faktiem un apstākļiem, kas ir šīs

institūcijas rīcībā sakarā ar tās kompetenci un darbības virzieniem.

Kriminālprocesa likuma 135.panta pirmajā daļā noteikts, ka par pierādījumu kriminālprocesā var būt dokuments, ja tas pierādīšanā izmantojams

tikai sakarā ar tajā ietverto saturisko informāciju.

Analizējot Aizsardzības ministrijas vēstule Nr.MV-N/533 ar tās pielikumiem, tiesa nonāk pie secinājuma, ka šis dokuments kriminālprocesā ir

izmantojams kā pierādījums, jo tas atbilst iepriekš norādītajām procesuālajām normām, jo saskaņā ar “Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma”

11.panta pirmo daļu, ja stratēģiskas nozīmes preču subjektam vai ar stratēģiskas nozīmes preču aprites kontroli saistītai valsts iestādei jānoskaidro, vai

attiecīgās preces ir vai nav stratēģiskas nozīmes preces, preču pavaddokumentus pa elektroniskajiem sakaru līdzekļiem nosūta komitejas stratēģiskas

nozīmes preču identifikācijas speciālistam. Speciālists, pamatojoties uz dokumentiem un citu pieejamo informāciju, kā arī savām speciālajām zināšanām,

pieņem lēmumu un izdara uz dokumentiem vienu no šādām atzīmēm:

1) precēm nepieciešama licence;

2) precēm licence nav nepieciešama;

3) preču identifikācijai nepieciešama papildu informācija;

4) precēm nepieciešama ekspertīze;

5) preces ir saistītas ar masveida iznīcināšanas ieročiem — nepieciešama licence.

Šī panta trešā daļā noteic, ka, ja eksporta, importa vai tranzīta preces ir komplicētas ķīmiskas vielas, tehnoloģijas, programmatūras, materiāli vai

iekārtas, kuras pēc preces apraksta, saskaņā ar kombinēto nomenklatūru, paredzētā lietojuma vai citām pazīmēm varētu būt stratēģiskas nozīmes preces,

komitejas norīkotie stratēģiskas nozīmes preču identifikācijas speciālisti 30 darbdienu laikā pēc stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekta pieprasījuma

saņemšanas nosaka, vai tās ir vai nav stratēģiskas nozīmes preces. Ja nepieciešama preču ekspertīze, šo termiņu var pagarināt, pamatojoties uz komitejas

lēmumu. Ja tiek noskaidrots, ka attiecīgā prece nav stratēģiskas nozīmes prece, komiteja izsniedz stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektam attiecīgu

izziņu.

Šī panta ceturtā daļā noteic, ka, stratēģiskas nozīmes preču ekspertīzi pēc stratēģiskas nozīmes preču kontroles iestāžu vai komitejas pieprasījuma

nodrošina:

1) Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm, pirotehnikai un sprāgstvielām — Aizsardzības ministrijas vai Valsts

policijas norīkoti eksperti;

2) kodolmateriāliem, kodoltehnoloģijām un jonizējošā starojuma avotiem — Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra norīkoti

eksperti;

3) ķīmiskajām vielām — Valsts vides dienesta norīkoti eksperti;

4) bioloģiskiem aģentiem un iekārtām — Labklājības ministrijas norīkoti eksperti;

5) sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītām vai pielāgotām iekārtām, ierīcēm vai instrumentiem un to

komponentiem un programmatūrai — Valsts drošības dienesta norīkoti eksperti.

Piektā daļā noteikts, ja nepieciešams, komiteja ir tiesīga preču identifikācijai pieaicināt par ekspertiem citus Latvijas un ārvalstu konkrētās nozares

speciālistus.

No iepriekš minētajām normām nepārprotami izriet, ka tieši Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Stratēģiskās nozīmes preču kontroles komitejai

likumdevējs piešķīra ekskluzīvās tiesības identificēt stratēģiskās nozīmes preces, noteikt to statusu un nepieciešamības gadījumā pieaicināt jebkuru

speciālistu par ekspertiem ekspertīzes veikšanai.

No Aizsardzības ministrijas vēstules Nr.MV-N/533 un tās pielikumiem secināms, ka nakts redzamības tēmēkļu tehniskais stāvoklis ir labs, tie ir

jauni un ir darba kārtībā.

Augstāk analizētās /pers. A/, cietušā pārstāvja un liecinieku liecības tiesa vērtē savstarpēji ar lietā nostiprinātiem pierādījumiem, tiesa nonāk pie

secinājuma, ka tās ir secīgas, papildina viena otru, šajās liecībās nav pretrunu, tās ir ticamas un apstiprinās ar lietā savāktajiem un nostiprinātajiem

pierādījumiem.

Tādējādi tiesa atzīst, ka ir konstatētas visas noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, apsūdzētie par izdarītiem noziegumiem ir sodāmi, taisot

notiesājošu spriedumu, kā to paredz Kriminālprocesa likuma 520.pants.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta pirmās daļas prasībām, sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz šā likuma

sevišķās daļas attiecīgā panta sankcija, ievērojot šā likuma vispārīgās daļas noteikumus.

Tāpat pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā arī Krimināllikuma 35.pantā definēto soda mērķi, kas ir aizsargāt sabiedrības drošību; atjaunot

taisnīgumu; sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu; resocializēt sodīto personu; panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus

un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Nosakot apsūdzētajam soda veidu, atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrajai daļai, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto

kaitējumu, kā arī vainīgā personību.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu apsūdzētais /pers. B/ un /pers. A/ pēc Krimināllikuma 1901.panta pirmās daļas ir izdarījuši smagu

noziegumu, kas vērsts pret tautsaimniecību. Apsūdzētie ar savu darbību apzināti, nelikumīgi ieveda un izveda kontrabandas priekšmetus muitas teritorijā -

nelikumīgi pārvietoja pāri muitas robežai, personu grupā, iepriekš vienojoties.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu apsūdzētā /pers. A/ pēc Krimināllikuma 190.panta pirmās daļas ir izdarījusi mazāk smagu

noziegumu, kas vērsts pret tautsaimniecību. Apsūdzētā ar savu darbību apzināti, nelikumīgi ieveda kontrabandas priekšmetus muitas teritorijā - nelikumīgi

pārvietoja pāri muitas robežai.

Par Krimināllikuma 190.panta pirmajā daļā izdarīto noziedzīgo nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu

brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas (28.04.2005. likuma redakcijā ar

grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2007., 13.12.2012. un 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015.).

Par Krimināllikuma 1901.panta pirmajā daļā izdarīto noziedzīgo nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu

brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas (28.04.2005. likuma redakcijā ar

grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007., 13.12.2007., 19.11.2009., 08.07.2011., 13.12.2012. un 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā

29.10.2014. Sk. Pārejas noteikumu 11.punktu).

Tiesas izmeklēšanā pārbaudīti apsūdzētā /pers. B/ personu raksturojošie dati, proti: dzimis /datums/, Rīgā, Latvijas republikas pilsonis, dzīvo savā

deklarētā adresē /adrese/, strādā /nosaukums/ /amats/, ar darba samaksu 700 EUR mēnesī, precējies, apgādājamo nav, ar II grupas invaliditāti, iepriekš

tiesāts, sodāmība dzēsta, ar vidējo izglītību, pēc profesijas ir /nosaukums/, dzīvo un strādā Latvijā.

Tiesas izmeklēšanā pārbaudīti apsūdzētās /pers. A/ personu raksturojošie dati, proti: dzimusi /datums/, Rēzeknes rajonā, Latvijas Republikas

pilsone, dzīvo savā deklarētā adresē /adrese/, strādā /nosaukums/ /amats/, ienākumi mēnesi 450 EUR, atraitne, apgādājamo nav, ir III grupas

invaliditāte, ir neārstējama slimība, ar vidējo izglītību, pēc profesijas – /nosaukums/, iepriekš nesodīta.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta nosacījumiem pirmstiesas kriminālprocesā, par apsūdzētās /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli atzīstams

tas, ka viņa savu vainu abu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā atzina pilnībā un nožēloja izdarīto, kā arī daļēji ir labprātīgi atlīdzinājusi cietušajam ar

noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 11.punktu par apsūdzētās /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams tas, ka noziedzīgs

nodarījums izdarīts mantkārīgu tieksmju dēļ.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu apsūdzētā /pers. B/ atbildību mīkstinošie un saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu apsūdzētā atbildību

pastiprinoši apstākļi netika konstatēti.

Tiesas ieskatā, /pers. A/ atbildību pastiprinoša apstākļa esamība ir pamats bargāka soda mēra piemērošanai Krimināllikuma panta sankcijas

ietvaros un liedz tiesai tiesības /pers. A/ piespriest minimālo sodu, jo pēc Krimināllikuma jēgas atbildību pastiprinošu apstākļu esamība jau pati par sevi

liedz iespēju tiesai noteikt panta sankcijā paredzēto minimālo sodu (skat. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2006.gada

8.februāra lēmumā lietā Nr.SKK01-74/06).

Lemjot jautājumu par apsūdzētajiem piemērojamo soda veidu, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 190.panta pirmās daļas, 1901.panta pirmās daļas

sankciju, apsūdzēto personību, to, ka apsūdzētajiem /pers. B/ un /pers. A/ Latvijas Republikā jauni kriminālprocesi nav ierosināti, to, ka apsūdzētajiem

/pers. B/ ir II grupas invaliditāte, /pers. A/ ir III grupas invaliditāte, /pers. A/ izdarījusi mazāk smagu un smagu nodarījumu, /pers. B/ izdarīja smagu

noziegumu, kā arī apsūdzēto attieksmi pret izdarīto un likumiem kopumā, bet no pantu sankcijās paredzētiem sodiem, tiesa atzīst, ka /pers. A/

piemērotākais konkrētajā lietā ir brīvības atņemšanas sods, kādu lūdza piemērot arī valsts apsūdzības uzturētāja un /pers. B/ piemērotākais konkrētajā

lietā ir naudas sods, kādu lūdza piemērot arī valsts apsūdzības uzturētāja.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētajai /pers. A/ ir iespējams piemērot Krimināllikuma 55.panta nosacījumus un noteikt sodu nosacīti, jo viņa ir iepriekš

nesodīta, kā arī ņemot vērā apsūdzētās attieksmi pret nodarījumu - savas vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu, daļēji kompensējusi nodarīto kaitējumu,

ka viņai ir pastāvīga dzīvesvieta un darbavieta, nav ierosināti nedz jauni kriminālprocesi, nedz administratīvie pārkāpumi, tiesai ir pamats uzskatīt, ka

apsūdzētā, neizciešot sodu reāli, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 41.panta otrās daļas 3.punktu - naudas sods kā pamatsods atbilstoši noziedzīga nodarījuma kaitīgumam un vainīgā

mantiskajam stāvoklim nosakāms par smagu noziegumu, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem, —

desmit līdz divu tūkstošu Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā.

Nosakot /pers. B/ naudas soda apmēru tiesa ņem vērā noziedzīgo nodarījumu raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, atbildību mīkstinošā

apstākļa, atbildību pastiprinošā apstākļa neesamību, soda mērķi un soda individualizāciju, un uzskata, ka naudas sods nosakāms 11 minimālo mēnešalgu

apmērā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 41.panta pirmajā daļā noteikto, naudas sods samaksājams 30 dienu laikā, savukārt šī panta sestā daļa noteic, ja naudas

sods nav samaksāts, tad gadījumos, kad tas noteikts līdz trīsdesmit minimālo mēnešalgu apmērā, to aizstāj ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vienu minimālo

mēnešalgu rēķinot kā četras īslaicīgas brīvības atņemšanas dienas, taču ne vairāk par trim mēnešiem.

Krimināllikuma 41.panta 21.daļa noteic, ka naudas sods nosakāms tādā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, kāds tas ir

sprieduma taisīšanas dienā, norādot spriedumā šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās.

Sākot ar 2018.gada 1.janvāri Latvijas Republikā minimālā mēnešalga ir noteikta 430,00 EUR.

Tiesa konstatē, ka apsūdzētajai /pers. A/ galīgais sods ir nosakāms pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta

pirmās un trešās daļas noteikumiem, un, ievērojot izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, smagumu un apsūdzētās personību, sods nosakāms daļēji

saskaitot piespriestos sodus. Tiesa uzskata, ka ar šāda soda piemērošanu tiks panākts Krimināllikuma 35.panta otrās daļas noteiktais soda mērķis.

Tiesas ieskatā šajā krimināllietā nav pamata piemērot Krimināllikuma 491.panta nosacījumus, jo krimināllietas izskatīšana vairakkārt tika atlikta tieši

sakarā ar apsūdzēto un viņu aizstāvju, gan attaisnotu, gan neattaisnotu nespēju ierasties uz tiesas sēdēm, līdz ar to, tiesa neuzskata, ka lietas izskatīšanā

būtu pārkāpti saprātīgi kriminālprocesa pabeigšanas termiņi tiesas dēļ.

Kriminālprocesā ietvaros par cietušo atzīta Latvijas Republika, kuru pārstāv Valsts ieņēmumu dienests, kura sākotnēji pieteica kaitējuma

kompensāciju 2649,95 EUR apmērā, kas sastāv no 1486,00 EUR par storveidīgo zivju melnajiem ikriem un 1163,95 EUR par nakts redzamības optiku.

2018.gada 21.novembrī, 2018.gada 22.novembrī un 2018.gada 23.novembrī apsūdzētā /pers. A/ kriminālprocesā valsts budžeta kontā iemaksāja daļu

no kaitējuma kompensācijas, proti, 2067,98 EUR apmērā. Cietušās pārstāves uzturēja pieteikto kaitējuma kompensāciju daļēji, lūdza piedzīt solidāri no

apsūdzētā /pers. B/ un apsūdzētās /pers. A/ kaitējuma kompensāciju 581,97 EUR apmērā.

Kriminālprocesa likuma 22.pants nosaka, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, tiek garantētas iespējas materiālās

kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Tiesa atzīst, ka Valsts ieņēmumu dienesta pieteiktā kaitējuma kompensācija 581,97 EUR apmērā ir pamatota un apmierināma, to pamatotība

apstiprinās ar materiāliem krimināllietā un atbilstoši Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas pirmajam punktam, ir piedzenama solidāri no

apsūdzētajiem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļās 5.punktu procesuālie izdevumi ir summas, kas izlietotas lietisko pierādījumu glabāšanai,

pārsūtīšanai, realizācijai un iznīcināšanai. Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmā daļa noteic, ka procesuālos izdevumus ar tiesas nolēmumu piedzen no

notiesātajiem.

Krimināllietas materiālos atrodas Nodrošinājuma valsts aģentūras 2016.gada 6.jūlija izdevumu aprēķins Nr.723-KL-2016 un 2016.gada 5.jūlija

akts Nr.004190 par lietisko pierādījumu iznīcināšanu kriminālprocesā Nr.15890027316 8,57 EUR apmērā.

Tiesa atzīst, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmajai daļai apsūdzētai /pers. A/ ir pienākums atlīdzināt Nodrošinājuma valsts

aģentūrai procesuālos izdevumus par lietisko pierādījumu glabāšanu un iznīcināšanu 8,57 EUR apmērā, kuri saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

367.panta pirmās daļas 5.punktu ir piedzenami no /pers. A/, nosakot 30 (trīsdesmit) dienu termiņu lēmuma labprātīgai izpildei.

Kriminālprocesā ietvaros apsūdzētais /pers. B/ un apsūdzētā /pers. A/ netika aizturēti. Drošības līdzeklis netika piemērots.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 632.panta ceturtajai daļai, notiesājoš ā spriedumā tiesas lēmums par drošības līdzekli un par kaitējuma

kompensācijas vai mantas konfiskācijas nodrošināšanu stājas spēkā uzreiz pēc sprieduma pasludināšanas.

Procesuālo izdevumu lietā nav.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu, lietiskos pierādījumus – darba grafiku, papīra lapu ar uzrakstu /vārds/, kas

ievietota aploksnē un glabājas pie krimināllietas materiāliem - pēc sprieduma spēkā stāšanās iznīcināt.

CD-R disku ar telefonu zvanu sarakstiem, kas iepakots aploksnē un glabājas pie krimināllietas materiāliem uzskatīt par dokumentu - pēc

sprieduma spēkā stāšanās turpināt glabāt pie krimināllietas materiāliem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 2.punktu, lietiskos pierādījumus - Nakts redzamības tēmekli Dedal-480 (165), kurš

ievietots futlārī, nakts redzamības tēmeklis Dedal-450 ievietots futlārī, tēmekļa rezerves daļas, tēmekļa apkopes komplekts (salvetes, kas paredzētas

optikas tīrīšanai), trīs garantijas talonus tēmekļiem, kas iepakoti apklonē, divas instrukcijas tēmekļiem, kas iepakotas aploksnē, kas glabājas pie lietas

materiāliem – konfiscēt un nodot Valsts ieņēmumu dienestam.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 520.pantu, tiesa

no s pri e da

atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 190.panta pirmajā

daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas.

Atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 1901.panta pirmajā

daļā (noziedzīgs nodarījums izdarīts 2016.gada 23.februārī) un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu, pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji saskaitīt piespriestos sodus un galīgo sodu

/pers. A/ noteikt brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta pirmo un trešo daļu, sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 (vienu) gadu.

Drošības līdzekli – nepiemērot.

Pēc sprieduma stāšanās spēkā /pers. A/ 10 (desmit) darba dienu laikā jāpiesakās soda izciešanai Valsts probācijas dienesta Rīgas Austrumu

reģiona teritoriālās struktūrvienībā, Rīgā, Lomonosova ielā 9.

Atzīt par vainīgu /pers. B/, personas kods /personas kods/, noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 20.panta otrajā daļā

un 1901.panta pirmajā daļā un sodīt ar naudas sodu 11 (vienpadsmit) Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, t.i. 4730,00

EUR (četri tūkstoši septiņi simti trīsdesmit euro 00 centu) apmērā, bez mantas konfiskācijas.

Drošības līdzekli – nepiemērot.

Noteikt, ka /pers. B/ naudas sods jāsamaksā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas Valsts kasē, norādot rekvizītus:

saņēmējs Valsts kase, NMR 90000050138, konta Nr.LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis – naudas sods

kriminālprocesā Nr.15890027216/K29-105-20/25.

Daļēji apmierināt cietušā Valsts ieņēmumu dienesta pieteikto kaitējuma kompensāciju un solidāri piedzīt no /pers. B/ un /pers. A/ par labu

cietušajam Valsts ieņēmumu dienestam kaitējuma kompensāciju neatlīdzinātajā daļā 581,97 EUR (pieci simti astoņdesmit viens euro 97 centu) apmērā.

Piedzīt no /pers. A/ procesuālos izdevumus par lietisko pierādījumu glabāšanu un iznīcināšanu Nodrošinājuma valsts aģentūras labā 8,57 EUR

(astoņu euro 57 centu) apmērā un jāsamaksā 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas tiesas norādītajā Valsts kases kontā

saņēmējs: NMR90009112024, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV86TREL2140651020000, maksājuma mērķis:

procesuālie izdevumi kriminālprocesā Nr.15890027216/K29-105-20/25, NVA lietas Nr.KL-6813 un EKK 21499, kvīts par samaksu nekavējoties

jānogādā tiesas kancelejā.

Noteikt 30 (trīsdesmit) dienu termiņu no nolēmuma spēkā stāšanās dienas procesuālo izdevumu labprātīgai nomaksai.

Gadījumā, ja noteiktajā termiņā izdevumi, kas saistīti lietisko pierādījumu glabāšanu un uznīcināšanu netiek segti, spriedums šajā daļā nododams

piespiedu izpildei.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu, lietiskos pierādījumus – darba grafiku, baltas krāsas papīra lapu ar uzrakstu

/vārds/, kas ievietota aploksnē un glabājas pie krimināllietas materiāliem - pēc sprieduma spēkā stāšanās iznīcināt.

CD-R disku ar telefonu zvanu sarakstiem, kas iepakots aploksnē un glabājas pie krimināllietas materiāliem - pēc sprieduma spēkā stāšanās

turpināt glabāt pie krimināllietas materiāliem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 2.punktu, lietiskos pierādījumus - Nakts redzamības tēmekli Dedal-480 (165), kurš

ievietots futlārī, nakts redzamības tēmeklis Dedal-450 ievietots futlārī, tēmekļa rezerves daļas, tēmekļa apkopes komplekts (salvetes, kas paredzētas

optikas tīrīšanai), trīs garantijas talonus tēmekļiem, kas iepakoti apklonē, divas instrukcijas tēmekļiem, kas iepakotas aploksnē, kas glabājas pie lietas

materiāliem – konfiscēt un nodot Valsts ieņēmumu dienestam.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību

vai protestu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma pieejamība noteikta 2020.gada 23.novembrī, pārcelta uz 2020.gada 29.decembri.

Tiesnesis M.Tupureins