Insurance claim dismissed because insured failed to exercise due diligence by verifying property condition before signing policy.

Lieta Nr. C33723716

ECLI:LV:RIRT:2017:1130.C33723716.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 30.novembrī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese N.Zavadska

ar sekretāri A.Zdanovsku,

piedaloties prasītājas pārstāvei /pers. A/

atbildētājas pārstāvei /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu If P&C Insurance AS mazā apmēra prasībā pret AS “Olaines ūdens un siltums” par zaudējumu piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 26.septembrī If P&C Insurance AS Latvijas filiāles (turpmāk – arī prasītāja) cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret AS “Olaines ūdens

un siltums” (turpmāk arī – atbildētāja) par zaudējumu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2015.gada 11.februārī starp prasītāju un /pers. C/ tika noslēgts privātpersonu īpašuma apdrošināšanas līgums

(apdrošināšanas polise Nr.391205268866, apdrošināšanas periods no 2015.gada 14.februāra līdz 2016.gada 13.februārim), ar kuru dzīvoklis Nr.36,

/adrese/ (turpmāk tekstā – dzīvoklis), tika apdrošināts, t.sk. pret risku “noplūde no inženierkomunikācijām”.

2015.gada 3.augustā prasītājam iesniegts apdrošināšanas atlīdzības pieteikums, sakarā ar 2015.gada 1.augustā notikušo noplūdi no

inženierkomunikācijām, kā rezultātā dzīvoklī nopludināti virtuves griezti, siena un bojāta virtuves iekārta.

2015.gada 4.augustā atbildētāja sastādīja aktu Nr.196, kurā norādīja, ka ūdens noplūde notika no mājas kopīpašumā esošā aukstā ūdens

ūdensvada – komunikāciju nolietojuma dēļ ūdensvadā notika spējš pārrāvums, kā rezultātā tika nopludināts dzīvoklis.

Prasības pieteikumā norādīts, ka ūdens noplūdes rezultātā dzīvoklim nodarītie bojājumi fiksēti prasītāja sadarbības partnera – būvkomersanta SIA

“A Versus” speciālista /pers. D/ 2015.gada 6.augustā dzīvokļa apskates laikā sastādītajā īpašuma apskates protokolā un saskaņā ar sastādīto un

sertificēta eksperta /pers. E/ apstiprināto tāmi ūdens noplūdes rezultātā dzīvoklim nodarīto bojājumu novēršanas izmaksas remontdarbiem saimnieciskā

kārtā aprēķināts 1647,60 euro apmērā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka pamatojoties uz negadījuma brīdī spēkā esošā privātpersonu īpašuma apdrošināšanas līguma noteikumiem,

iesniegto apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu un 2015.gada 20.augusta paziņojumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, prasītāja 2015.gada

20.augustā izmaksāja /pers. C/ apdrošināšanas atlīdzību 1507,60 euro apmērā par dzīvoklim nodarītajiem bojājumiem.

Prasītāja nosūtījusi atbildētājai pretenziju par zaudējumu atlīdzināšanu, kurā lūdza labprātīgi atlīdzināt zaudējumus izmaksātās apdrošināšanas

atlīdzības 1507,60 euro apmērā. Atbildētāja sniedzot atbildi uz pretenziju, norādījusi, ka pretenzija ir nepamatota.

Prasītāja norāda, ka ūdens noplūde notika aukstā ūdens ūdensvada bojājuma dēļ, kas ir daļa no mājas kopējām inženiertehniskajām

komunikācijām un atbildētāja ir pilnībā atbildīga par notikušo ūdens noplūdi un tās rezultāta nodarītajiem zaudējumiem.

Atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus tam, ka būtu regulāri veikusi ūdensapgādes sistēmas apsekošanu. Līdz ar to, prasītāja secina, ka atbildētāja

nav pienācīgi sekojusi tā apsaimniekošanā nodotās dzīvojamās mājas komunikāciju tehniskajam stāvoklim, kas noveda pie dzīvokļa iekštelpu

bojājumiem, tādejādi nodarot zaudējumus trešās personas mantai.

Prasītajās ieskatā atbildētājas arguments, ka dzīvokļu īpašnieki nav pieņēmuši lēmumu nomainīt ūdensapgādes vadu, kā arī nav nodrošinājuši

atbildētāju ar tam nepieciešamo finansējumu nenozīmē, ka dzīvojamās mājas pārvaldnieks būtu atbrīvojams sava pienākuma regulāri apsaimniekot

īpašumu.

Pamatojoties uz Civillikuma 1770., 1773., 1775., 1779. pantu, Dzīvokļu īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktu, 16.panta otrās daļas 7.un

8.punktu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punktu d)apakšpunktu, Ministru Kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu

Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 3.punkts,

13.1.punkts, Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.1014 “Kārtība kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu” 7., 9., 10., 13., 14.punktu, likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu , lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai

zaudējumus 1507,60 euro apmērā, valsts nodevu 226,14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā 1738,44 euro.

2016.gada 2.novembrī tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību neatzīst, jo atbildētāja darbojas tikai pamatojoties uz

2001.gada 30.aprīļa ar Olaines pilsētas domi parakstītu līgumu un ar dzīvokļu īpašniekiem ir noslēgti atsevišķi līgumu.

Paskaidrojumos norādīts, ka visi stāvvadi un citas komunikācijas dzīvokļu mājas ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, un viņi paši ir atbildīgi par laika

gaitā nolietojušos komunikāciju un citu elementu nomaiņu. Dzīvojamai mājai /adrese/, nav apsaimniekošanas iemaksu uzkrājumu, bet pārtēriņš, stāvvadi

un citas komunikācijas ir nolietojušās, bet dzīvokļu īpašnieku kopība nav pieņēmuši lēmumu par to nomaiņu, tādejādi paši pakļaujot savus īpašumus

riskam un apsaimniekotājs nevar veikt būtiskus uzlabojumus bez dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā pašu kopīpašnieku līdzdalības un viņu papildus

finansējuma. Apsaimniekotājs nav atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies avārijas rezultātā kopīpašnieku īpašumā esošajās mājas

inženierkomunikācijās. Apsaimniekotājs ar dzīvokļu īpašniekiem ir parakstījis līgumus par to apsaimniekošanu, un tas tiek darīts – inženierkomunikācijas

tiek apsaimniekotas tādas kādas tās šobrīd pastāv.

2017.gada 2.novembrī tiesā saņemti atbildētājas papildus paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētāja izvērtējot prasītājas tiesā iesniegto dzīvokļa

/adrese/, remonta tāmi, tā arī nav saprotams uz kāda pamata tā ir sagatavota. Negadījums noticis 2015.gada 1.augustā, bet par negadījumu dzīvokļa

īpašnieces pārstāvis grieziet tikai 2015.gada 3.augustā, lūdzot sastādīt apsekošanas aktu. Atbildētājas darbinieki sastādīja apsekošanas aktu 2015.gada

4.augustā, tam piekrita arī iesnieguma iesniedzējs, parakstoties uz tā. Aktā konstatēts bojājumu apmērs, klāt pievienotas bojāto vietu fotogrāfijas un tikai

pēc divām dienām, t.i., 2015.gada 6.augustā īpašuma apskati veica prasītājas pārstāvis. Apskates protokolā konstatētas bojājuma skartās vietas, bet ne

aptuvenās platības m2, kā tas paredzētas atzīmēt paša prasītāja sagatavotajā īpašuma apskates protokolā.

Prasītājas apskates aktā konstatēts, ka bojāta virtuve un gaitenis, bet bojājumu apraksts ir tikai par virtuvi. Atbildētājas aktā nav konstatēti

bojājumu apraksts gaitenī, un apskatot dzīvokļa plānojumu, tas tur nemaz nevarēja rasties, jo pa vidu ir vannas istaba. Uzskata, ka prasītājas dokumenti

ir sagatavoti pavirši un neprecīzi, tie ir pretrunā viens ar otru un neatbilst reālajai situācijai.

2017.gada 7.novembrī tiesā saņemti papildus prasītājas paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētāja saņemot apsaimniekošanas maksu no

dzīvokļu īpašniekiem, nodrošināja dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un viņam pienākums izpildīt Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.pantā norādītās

pārvaldīšanas likuma 6.pantā norādītās pārvaldīšanas darbības, tostarp veikt dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanu, tehnisko

apkopi un kārtējo remontu.

Prasītāja norāda, ka atbildētāja aktā ir norādījusi, ka noplūde ir notikusi no mājas kopīpašumā esošās aukstā ūdens ūdensvada – komunikāciju

nolietojuma dēļ ūdensvadā notika spējš pārrāvums, kā rezultātā nopludināts dzīvoklis un ir nepamatots viedoklis, ka tas ir nejaušs notikums.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un pamata. Papildus paskaidroja, ka atbildētāja

apsaimnieko dzīvojamo māju pamatojoties uz Olaines domes lēmumu un individuāliem līgumiem, kas noslēgti ar mājas iedzīvotājiem. Atbildētājs saņem

samaksu par apsaimniekošanu. Dzīvojamā māja ir nodota atbildētājam apsaimniekošanā jau 2001.gadā, un nav saprotams, kādēļ tikai 2009.gadā

atbildētājs sāka domāt, ka nepieciešams nomainīt stāvvadus un informēt par to iedzīvotājus. Apsaimniekotājam ir jāparedz, kādi darbi ir jāveic un, ja

iedzīvotāji nepiekrīt, tad tie ir jāiekļauj apsaimniekošanas maksā. Atbildētāja pienākums bija apsekot komunikācijas. Prasītāja norādīja, ka atbilstoši

Ministru kabineta noteikumiem Nr.1014 apsaimniekotājam jāsastāda prognozējamie remontdarbi un nepieciešamie līdzekļi un jāaprēķina nākošam

periodam apsaimniekošanas maksu, kura īpašniekam jāmaksā, lai veiktu remontdarbus. Gadījumā, ja īpašnieki nebalso un nelemj, īpašniekiem nav

tiesības atteikties no nepieciešamajiem remontdarbiem un apsaimniekošanas maksa stājas spēkā ar nākamā gada 1.janvāri.

Tiesas sēdē atbildētājas pārstāve prasību neatzina saskaņā ar rakstveida paskaidrojumos norādītajiem apstākļiem. Papildus paskaidroja, ka

pārvaldnieka atbildība iestājas ar to brīdi, kāds ir paredzēts līgumā. Ja ar dzīvokļu īpašnieku kopību nav noslēgts pārvaldīšanas līgums, tad dzīvojamo

māju pārvaldīšanas likums uz atbildētāju neattiecas. Stāvvada nomaiņa ir kapitālais, nevis kārtējais remonts. Apsaimniekošanas tāmē var iekļaut maksu,

kas saistīta ar tekošajiem remonta darbiem, bet, lai nomainītu stāvvadu ir nepieciešama dzīvokļu īpašnieku finansējums. Apsaimniekošanas maksā nevar

iekļaut kapitālo remontu. Ņemot vērā, ka stāvvadi ir bojāti un, ja ir pieņemts lēmums, ka stāvvadi ir avārijas stāvoklī, tad tie tiek mainīti piespiedu kārtā.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un uzklausījusi pušu paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka prasība ir noraidāma.

Lietā nav strīda, ka starp prasītāju un /pers. C/ noslēgts apdrošināšanas līgums, saskaņā ar kuru prasītājs bija apdrošinājis /pers. C/ piederošo

dzīvokļa īpašumu Nr.36, /adrese/, ar apdrošināšanas periodu no 2015.gada 14.februāra līdz 2016.gada 13.februārim (lietas 13.-18.lapa).

Tāpat lietā nav strīda, ka 2015.gada 1.augustā tika appludināts /pers. C/ piederošais dzīvoklis /adrese/, par ko ir pieteikts apdrošināšanas

atlīdzības pieteikums un /pers. C/ izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība 1507,60 euro apmērā ( lietas 19., 25., 26.lapa).

Par appludināšanās faktu, 2015.gada 4.augustā atbildētājas pārstāvji sastādīja Aktu Nr.196, konstatējot iemeslu – dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā

esošajā aukstā ūdens ūdensvada pārrāvums, ūdensvada komunikāciju nolietojuma dēļ (lietas 20.lapa).

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētajās zaudējumus, kas radušies apdrošināšanas sabiedrībai, izmaksājot /pers. C/ apdrošināšanas atlīdzību 1507,60

euro apmērā par appludināto dzīvokli.

Saskaņā ar Civillikuma 1770.pantu ar zaudējumiem jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.

Civillikuma 1773.pants noteic, ka zaudējums ir tiešs, kad tas ir prettiesiskas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas, netiešs –

kad tas cēlies sagadoties sevišķiem apstākļiem un attiecībām, nejaušs – kad tā cēlonis ir nejauš notikums vai nepārvarama vara.

Civillikuma 1775.pants noteic, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.

No 2015.gada 4.augusta Akta Nr.196 izriet, ka AS “Olaines ūdens un siltums” pārstāvji apsekojot dzīvokli Nr.36, /adrese/ ir konstatējuši, ka

virtuvē ir appludināti griesti 1m2 un sienas 3,5 m2 (lietas 20 lapa).

No prasītājas sastādītā Īpašuma apskates protokola (lietas 21.lapa) izriet, ka bojājumu vieta ir virtuve un koridors. Virtuvē bojāts reģipša karkass,

stāvvada kaste, virtuves iekārtas virsma un skapīša sāns, grīdas segums un virtuves griesti (lietas 21.lapa).

No Telpu remonta tāmes izriet, ka zaudējumu kopsumma sastāda 1647,60 euro (lietas 22.-23.lapa). Ar 2015.gada 20.augutsta paziņojumu un

maksājuma uzdevumu ir pierādīts, ka prasītāja samaksāja /pers. C/ apdrošināšanas atlīdzību 1507,60 euro apmērā, atskaitot pašrisku 140 euro (lietas

25., 26.lapa).

Tiesa atzīst, ka lietā esošie rakstveida pierādījumi apstiprina, ka prasītājai ir radušies zaudējumi izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības 1507,60 euro

apmērā.

Civillikuma 1779.pantā noteikts, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Mūsdienu tiesību teorijā atzīts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1)

tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3)

cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību (sk. K.Torgāns. Saistību tiesības I daļa. Rīga, 2006., lpp.209.).

Tātad, kā viens no obligātajiem zaudējumu atlīdzības priekšnoteikumiem teorijā ir izdalīts cēloniskais sakars starp prettiesisko rīcību un nodarītajiem

zaudējumiem. Cēloniskais sakars civiltiesiskajā atbildībā ir aktuāls, nosakot, vai konkrētās negatīvās sekas, piemēram zaudējumi, ir vai nav prettiesiskas

darbības rezultāts. Cēloņsakarības pazīmes ir objektivitāte un vispārējība; nepieciešamība un viennozīmīgums; noteikta secību kārtība (sk.Torgāns K.

Saistību tiesības. 1. daļa. Mācību grāmata. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 211.lpp.).

Prasītāja norāda, ka atbildētājai, kā dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekotājs ir atbildīga par mājas kopīpašumā esošo daļu un kopējo

inženiertehnisko komunikāciju pienācīgu uzturēšanu un pārbaudi, kā arī par tehnisko apkopi un remontu.

Savukārt atbildētāja norāda, ka dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopība nav noslēgusi dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu ar

atbildētāju, līdz ar to uz atbildētājas darbību faktiski nav attiecināmi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma nosacījumi.

Atbilstoši Dzīvokļu īpašuma likuma 4.panta nosacījumiem dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar

dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma, ir kopīpašumā esošā daļa. Dzīvojamās mājas, tajā esošo

iekārtu un inženierkomunikāciju tehniskās apkopes, vizuālās pārbaudes, tehniskās apsekošanas veikšanu, kā arī bojājumu novēršanu, kas ir obligāti

veicamās pārvaldīšanas darbības (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta “d” apakšpunkts) nodrošina dzīvojamās mājas

pārvaldītājs (Ministru kabineta noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un

energoefektivitātes minimālajām prasībām” 6.punkts).

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās

mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības kopumā vai atsevišķu šā likuma

6.pantā noteikto pārvaldīšanas darbību dzīvojamās mājas īpašnieks var uzdot veikt pārvaldniekam. Savukārt minētā likuma 11.panta pirmajā daļā ir

noteikts, ka pārvaldīšanas tiesiskajās attiecībās, ciktāl tās neregulē šis likums, piemērojami Civillikuma noteikumi par pilnvarojuma līgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 2289.pantā noteikto ar pilnvarojuma līgumu viena puse (pilnvarnieks, uzdevuma ņēmējs) uzņemas izpildīt otrai (pilnvaras

devējam, pilnvarotājam, uzdevuma devējam) – zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu.

Lietā konstatēts, ka ar 2001.gada 30.aprīļa Līgumu par īpašuma apsaimniekošanu, Olaines pilsētas dome, līdz dzīvojamo māju pārvaldīšanas

tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personām, ir nodevusi BOPAS „Olaines ūdens

un siltums” pārvaldīšana un apsaimniekošanā dzīvojamo māju /adrese/ (lietas 43.-49.lapa).

Dzīvojamās mājas kopīpašnieki nav pieņēmuši lēmumu par prasības pieteikumā norādītās mājas pārvaldīšanas nodošanu atbildētājai, kā arī

dzīvojamās mājas dzīvokļi īpašnieku kopība nav noslēgusi līgumu ar atbildētāju par dzīvojamās mājas apsaimniekošana un pārvaldīšanu. Dzīvojamo māju

kopīpašnieki nav lēmuši arī paši pārņemt šo māju apsaimniekošanu un pārvaldīšanu.

No atbildētājas pārstāves paskaidrojumiem redzams, ka ar visiem dzīvokļu īpašniekiem ir noslēgti atsevišķi dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas līgumi, t.sk. arī ar strīdus dzīvokļa īpašnieci.

Saskaņā ar Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu (lietas 81.-82.lapa), kas noslēgts ar /pers. C/, atbildētāja kā

pilnvarniece ir apņēmusies pārvaldīt un apsaimniekot pilnvarotāja /pers. C/ īpašumā esošās dzīvojamās mājas kopīpašuma domājamās daļas, kā arī ar

dzīvojamo māju funkcionāli saistīto ēku un būvju un piesaistītā zemes gabala pārvaldīšanu un apsaimniekošanu proporcionāli viņa īpašumā esošās

kopīpašuma daļas lielumam. Pilnvarnieka tiesības un pienākumi noteikti Līguma 5.punktā.

Tādēļ, tiesa atzīst, ka atbildētājai, veicot strīdus dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un pārvaldīšanu pamatojoties uz iepriekš minēto līgumu ar

Olaines novada domi un individuāli noslēgto pilnvarojuma līgumu ar dzīvokļu īpašniekiem, rodas no dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas

tiesiskā regulējuma izrietošās saistības un pienākumi, kā arī var būt atbildīga par obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību neizpildi vai nepienācīgu izpildi.

Atbildētājas iebildumi, ka strīdus māju dzīvokļu īpašnieku kopība nav noslēgusi pārvaldīšanas līgumu ar viņu, ir nepamatoti.

Prasītāja norāda, ka atbildētāja nav pienācīgi sekojusi tās apsaimniekošanā nodotās dzīvojamās mājas komunikāciju tehniskajam stāvoklim, kā

rezultāta strīdus dzīvoklim ir radušies bojājumi. Savukārt atbildētāja norāda, ka apsekojusi dzīvojamās mājas /adrese/, inženierkomunikācijas un darījusi

zināmu dzīvokļa īpašniekiem, ka tie ir steidzami jāmaina. Tikai atsevišķu dzīvokļu īpašnieki ir griezušies pie apsaimniekotāja un izteikuši vēlmi tos

nomainīt, uzņemoties arī samaksu par veiktajiem darbiem.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrajā daļā ir noteiktas obligāti veicamās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības, kuru starpā

pārvaldniekam ir pienākums nodrošināt dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu.

Atbilstoši minētai tiesību normai dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu veic, lai

nodrošinātu dzīvojamo māju uzturēšanu (fizisku saglabāšanu) visa tās ekspluatācijas laika, ka arī lai nepieļautu apdraudējuma iestāšanos.

Minēta darbība ietver sevī arī remontu, proti, darbību, lai atjaunotu dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikācijas tādā stāvoklī,

kas nodrošina to turpmāku ekspluatāciju, kas nav uzskatāmas par būvniecību, kuru regulē normatīvie akti. Minētās obligāti veicamas darbības neietver

bojāto mājas elementu vai inženierkomunikāciju vai iekārtu renovāciju vai rekonstrukciju.

Atbildētājas pārstāve tiesas sēdē paskaidroja, ka dzīvojamā māja /adrese/ ir uzbūvēta 1967.gadā. Prasītāja šos atbildētājas apgalvojumus nav

apstrīdējusi, kā arī nav apstrīdējusi, ka dzīvojamās mājas inženierkomunikācijas ir bijušas nolietojušās.

2011.gada 21.jūnija Dzīvojamās mājas iekšējo inženiertīklu tehniskās apsekošanas apraksts ( lietas 51.lapa) liecina, ka dzīvojamās mājas /adrese/

prasītājas pārstāvji veikuši inženierkomunikāciju apsekošanu, konstatējot, ka tie atrodas sliktā stāvokli un ir jāmaina.

Tiesai nav pamata neticēt atbildētājas apgalvojumiem, ka dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki tika informēti par inženierkomunikāciju nolietojumu

un nepieciešamību tās nomainīt, ko apstiprina arī lietā esošie paziņojumi (lietas 50., 74., 75., 76., 77. lapa), ka atbildētāja 2009.gada un 2011.gadā kopā

ar rēķiniem, ir informējusi dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašniekus par koplietošanā esošo ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu nolietojumu un

nepieciešamību tos nomainīt. Tāpat arī lietā esošie Akti un veikto darbu apmaksas aprēķini (lietas 52.-69.lapa) liecina, atbildētāja ir reaģējusi uz atsevišķu

dzīvokļu īpašnieku iesniegumiem ir apsekojusi konkrētus stāvvadus un lēmusi par to nomaiņu. Tāpat arī lietā esošais Akts Nr.180 (lietas 60.lapa)

apliecina, ka 2015.gada 6.jūlijā bija apsekots arī strīdus dzīvoklis Nr.36.

Izvērtējot lietā esošus pierādījumus kopsakarā ar pušu paskaidrojumiem, tiesa secina, ka atbildētāja ir veikusi virkni dažādu pasākumu, lai apzinātu

dzīvojamo māju inženierkomunikāciju tehnisko stāvokli un informējusi par to iedzīvotājus. Atbildētāja rakstveida brīdināja dzīvojamās mājas dzīvokļu

īpašniekus par nepieciešamajiem pasākumiem dzīvojamās mājas pasargāšanai no bojāejas, kā arī aprēķinājusi šo pasākumu paredzamas izmaksas.

Dzīvokļu īpašuma /adrese/ ūdensvada pārrāvums ir noticis pēc tam, kad atbildētāja bija konstatējusi šo inženierkomunikāciju slikto stāvokli un bija par to

informējusi dzīvojamo māju īpašniekus.

Tādējādi tiesai nav pamata uzskatīt, ka atbildētāja nav veikusi savas obligāti veicamas pārvaldīšanas darbības dzīvojamās mājas uzturēšanā, kuros

cita starpā ietilps dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts. Tāpat arī tiesa nekonstatē

atbildētājas vainu mājas inženierkomunikāciju nolietojumā, jo tas, cik savlaicīgi dzīvojamās mājas pārvaldnieks var veikt nolietoto inženierkomunikāciju

nomaiņu, ir atkarīgs tikai no dzīvokļu īpašnieku gribas un viņu maksātspējas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa nekonstatē atbildētājas bezdarbību vai arī prettiesisku rīcību, kuras rezultātā prasītājai ir nodarīti zaudējumi.

Civillikuma 1776.pantā ir noteikts, ka tiesību aizskārējs var prasīt atlīdzināmo zaudējumu apmēra samazinājumu tādā apmērā, kādā cietušais,

ievērojot pienācīgu rūpību (1646.p.), varēja zaudējumus novērst, izņemot gadījumu, kad tiesību aizskārums izdarīts ļaunā nolūkā.

Tiesa atzīst par pamatotu atbildētājas iebildumu par to, ka prasītāja nav ievērojusi pietiekamu rūpību, noslēdzot apdrošināšanas līgumus, jo nav

sazinājusies ar apsaimniekotāju un nav pārliecinājusies par dzīvojamās mājas tehnisko stāvokli. Tiesa uzskata, ka prasītāja varēja novērst savus

zaudējumus, ja būtu pietiekami rūpīgi izvērtējusi iespējamos riskus.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka prasība nav pamatota un tā ir noraidāma pilnībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu no prasītājas ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,85 euro, kas ir radušies lietas

izskatīšanas laikā un kuri nav samaksāti līdz lietas izskatīšanas uzsākšanai.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantā noteiktajam prasītājai ir nosakāms termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās labprātīgai tiesas

izdevumu samaksai valsts labā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 96., 97., 193., 195., 204., 250.26 un 250.27pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt If P&C Insurance AS, Igaunijas komercreģistra reģistrācijas Nr.10100168, kuras vārdā Latvijas Republikā rīkojas If P&C Insurance AS

Latvijas filiāle, reģistrācijas Nr.40103201449, maza apmēra prasību pret AS “Olaines ūdens un siltums”, reģ.Nr.50003182001, par zaudējumu piedziņu.

Piedzīt no If P&C Insurance AS, Igaunijas komercreģistra reģistrācijas Nr.10100168, kuras vārdā Latvijas Republikā rīkojas If P&C Insurance

AS Latvijas filiāle, reģistrācijas Nr.40103201449, ar lietas izskatīšanau saistītos izdevumus valsts labā 1,85 euro apmērā.

Samaksu veikt saņēmējam: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (sabiedrības nosaukums, reģistrācijas numurs,

civillietas numurs).

Sprieduma labprātīgai izpildei daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumus apliecinošus dokumentus iesniegt Rīgas

rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese N. Zavadska