Court dismissed tenant's counterclaim for damages due to criminal process regarding property damage.

Lietas Nr. C30412513

Lietas arhīva Nr. CA-1614-14/10

S PR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

2014.gada 27.oktobrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese S.Sēbriņa,

tiesneses Ž.Žimante un G.Ozoliņa,

ar sekretāri A.Čugainovu,

piedaloties prasītāja pilnvarotajam pārstāvim /pers. P.P/ un atbildētājas pilnvarotajai pārstāvei zvērinātai advokātei I.Dūrītei,

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34, izskatīja civillietu /pers. P/ prasībā pret SIA /Nosaukums A/ par parāda piedziņu un SIA

/Nosaukums A/ pretprasībā par zaudējumu piedziņu, sakarā ar SIA /Nosaukums A/ iesniegto apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas 2013.gada 5.decembra spriedumu.

Civillietu tiesu kolēģija, noklausījusies tiesneses S.Sēbriņas ziņojumu, noskaidroja:

Aprakstošā daļa

[1] 2013.gada 30.janvārī tiesā saņemts /pers. P/ prasības pieteikums pret SIA /Nosaukums A/ par parāda piedziņu, kurā norāda, ka

dzīvokļa īpašums Nr.1, pēc adreses /adrese A/, kopš 2004.gada marta mēneša tiek pārvaldīts no prasītāja puses.

[1.1] 2004.gada 1.martā starp B/O Dzīvokļu kooperatīvo sabiedrību „/nosaukums B/” un prasītāju, kā apsaimniekotāju tika noslēgts līgums

par dzīvojamās mājas nodošanu apsaimniekošanā un tās apsaimniekošanu.

[1.2] Pamatojoties uz līguma 3.1.punktu, apsaimniekotājs veic mājas apsaimniekošanu par līdzekļiem pēc aprēķina LVL 0,20 par vienu

dzīvokļa īpašuma kvadrātmetru. Pamatojoties uz līguma 5.18.punktu, prasītāja pienākums ir sastādīt aktu un veikt zaudējumu piedziņu no dzīvokļa

īpašnieka, kas radījuši zaudējumus mājas kopīpašumam, kā arī iekasēt aprēķinātos zaudējumus un apmaksas nokavējuma naudas sabiedrības

kopsapulces noteiktajā apmērā par labu apsaimniekošanai.

[1.3] Kopš 2004.gada 1.marta, atbildētājs pilnībā neapmaksā prasītāja piestādītos rēķinus par Dzīvokļa īpašuma pārvaldīšanu un

komunālajiem pakalpojumiem. Par Dzīvokļa īpašuma pārvaldīšanu un komunālajiem pakalpojumiem parāds ir LVL 474,95 apmērā. Dzīvokļa

īpašums ir atbildētāja īpašumā un lietošanā no 2000.gada 30.maija līdz 2006.gada 27.decembrim, par ko liecina Rīgas pilsētas zemesgrāmatu

nodalījuma Nr. /numurs/.

[1.4] Prasība pamatota ar likuma par Dzīvokļa īpašumu 1., 8.pantu un Civillikuma 1402.pantu, lūdzot tiesu piedzīt no atbildētāja par labu

prasītājam parādu par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem LVL 474,95 apmērā par laika periodu no 2004.gada marta līdz

2006.gada decembrim, kā arī tiesāšanās izdevumus.

[2] 2013.gada 18.martā tiesā saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi, kurā norādīts, ka prasību neatzīst. Norāda, ka atbildētājs

daļēji nav veicis maksājumus par apsaimniekošanu, komunālie maksājumi ir veikti pilnībā. Maksājumi netika veikti, jo radās konflikta situācija ar

prasītāju, kura rīcības rezultātā atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam radās zaudējumi.

[3] 2013.gada 28.martā tiesā saņemts SIA /Nosaukums A/ pretprasības pieteikums par zaudējumu piedziņu un ieskaita veikšanu,

kurā norāda, ka 2006.gada 5.februārī, kad mājas apsaimniekotāja pienākumus pildīja /pers. P/, ar viņa līdzdalību un viņa uzdevumā tika salauzta un

demontēta pie dzīvojamās mājas /adrese/ ieejas durvīm uzstādītā kodu atslēga un sarunu iekārta (domofons). Minētās iekārtas tika iegādātas un

uzstādītas par atbildētāja līdzekļiem. Par minēto faktu atbildētājs vairākkārt vērsās gan tiesībsargājošās institūcijās, gan pie prasītāja, gan pie

īpašnieku biedrības /nosaukums B/. Visos iesniegumos tika norādīts, ka atbildētājam ir nodarīti materiālie zaudējumi LVL 536 apmērā, kas atbilst

iekārtu vērtībai. Iekārtas pēc to demontāžas lietot nebija iespējams. Neskatoties uz atbildētāja lūgumiem veikt jaunu iekārtu uzstādīšanu, lai

nodrošinātu apsardzes funkcijas gan dzīvojamai mājai, gan atbildētāja telpām, kuras bija iznomātas ofisu vajadzībām, apsaimniekotājs /pers. P/

neveica nekādas darbības, lai sākotnējo situāciju atjaunotu.

[3.1] Minētā rezultātā atbildētājs bija spiests 2006.gada 16.maijā noslēgt apsardzes pakalpojumu līgumu. Par sniegtajiem apsardzes

pakalpojumiem atbildētājs veica samaksu kopā LVL 1185 apmērā. Prasītāja rīcība, kas ir par pamatu zaudējumu piedziņai, ir iekārtu demontāža un

salaušana, kā rezultātā tās vairs nebija lietojamas, un bezdarbība, neuzstādot jaunu apsardzes iekārtu. Prasītāja rīcības un bezdarbības rezultātā

atbildētājs cieta zaudējumus, kas izpaudās kā zaudētās mantas vērtība un nepieciešamība maksāt par papildus pakalpojumu – apsardzi līdz brīdim,

kad tika atjaunotas durvju atslēgu un sarunu iekārtas sistēmas. Kopējā zaudējumu summa sastāda LVL 1721 (536+1185).

[3.2] Pretprasība pamatota ar Civillikuma 1770., 1775. un 1846.pantiem, lūdzot piedzīt no prasītāja par labu atbildētājam zaudējumus LVL

1721 un ar pretprasību saistītos tiesāšanās izdevumus, kā arī veikt prasījumu ieskaitu, atbildētāja prasījuma atlikumu, kas netiek ieskaitīts parāda

dzēšanai.

[4] 2013.gada 19.novembrī tiesā saņemti prasītāja rakstveida paskaidrojumi, kuros norāda, ka pretprasību neatzīst. Norāda, ka, lai

arī atbildētājs iebildumus cēlis par 2006.gada notikumiem, tomēr, prasījums par it kā radušos zaudējumu atlīdzību izvirzīts tikai ar mērķi, lai nebūtu

jāveic ēkas apsaimniekošanas maksas un komunālo pakalpojumu maksājumu samaksa. No pretprasības izriet, ka pamats zaudējumu nodarīšanai

esot prasītāja prettiesiska rīcība sadauzot, demolējot vai iznīcinot atbildētāja iekārtas. Attiecīgi jākonstatē gan (1) prasītāja prettiesiska rīcība (iekārtu

bojāšana), gan (2) iekārtu piederība un vērtība (zaudējumu apmērs un zaudējumi atbildētājam, kas izvirzījis prasījumu), kā arī (3) cēloniskais sakars

starp prasītāja it kā prettiesisko rīcību un atbildētāja izdevumiem par apsardzes pakalpojumu apmaksu, turklāt konstatējot, ka apsardzes

pakalpojumi bijuši nepieciešami un tikuši saņemti (jau cēlies zaudējums). Patiesībai neatbilst, ka prasītājs būtu demontējis vai sabojājis atbildētājam

piederošu mantu. Neraugoties uz to, ka pretprasībai pievienota virkne paša atbildētāja vienpusēji sastādītu dokumentu tiesībaizsargājošajām

iestādēm, pēc visu faktu pārbaudes kriminālprocesos konstatēts, ka prasītājs nav veicis noziedzīgus nodarījumus.

[4.1] Lietā nav konstatējama prasītāja prettiesiska rīcība, kura saskaņā ar judikatūru ir obligāts priekšnoteikums zaudējumu atlīdzināšanas

pienākumam. Tāpat nav konstatējama arī cēloņsakarība starp prasītāja prettiesisku rīcību un atbildētāja norādītajām summām. Prasītājs nav pierādījis

savas īpašuma tiesības uz „kodu atslēgu un sarunu iekārtu (domofons)”, kura norādīta pretprasībā. Atbildētājs nav bijis visa īpašuma /adrese/,

īpašnieks, bet tikai daļas kopīpašnieks, tādēļ, lai veiktu šādu iekārtu uzstādīšanas darbus tam bija jāsaņem visu kopīpašnieku piekrišana vai arī to

uzstādīja dzīvojamās mājas apsaimniekotājs. Atbildētājam nav bijusi kopīpašnieku atļauja uzstādīt minēto aprīkojumu un veikt pārgrozījumus

kopīpašuma priekšmetā. Tāpat atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus ne par šāda īpašuma piederību, ne arī par tā vērtību. Šajā sakarā vērš

uzmanību uz to, ka paša atbildētāja paskaidrojumi vien nav uzskatāmi par pierādījumiem. Minētais attiecināms arī uz paša atbildētāja vienpusēji

sastādītiem dokumentiem, kas faktiski arī satur tikai paša atbildētāja viedokli un uzskatu. Tādēļ arī SIA /nosaukums C/ pamatlīdzekļu uzskaites

kartīte nav uzskatāma par pierādījumu ne atbildētāja īpašuma tiesībām uz lietu, ne arī lietas vērtībai.

[4.2] Prasītājs paskaidrojumos vērš uzmanību, ka pamatlīdzekļu uzskaites kartīti, kā pareizu kopiju apstiprinājis atbildētājs. Tai pat laikā pati

uzskaites kartīte nav tikusi parakstīta.

[4.3] Pamatlīdzekļu uzskaites kartīte faktiski ir vienīgais pierādījums, ko atbildētājs pievedis kā pamatojumu zaudējumu esamībai LVL 536

apmērā. Norāda, ka minētajā dokumentā kā iekārtas īpašnieks norādīts SIA /nosaukums C/.

[4.4] Tāpat jāņem vērā brīdis, kad notika atbildētāja aprakstītais incidents - 2006.gada 5.februāris. Pamatlīdzekļu uzskaites kartītē norādīts,

ka iekārta nodota ekspluatācijā 2004.gada 28.janvārī un tās amortizācija ir 70% gadā. Proti, uz 2006.gadu tā jau bija pilnībā amortizējusies un

bezvērtīga. Arī dokumentā norādītais derīgās lietošanas laiks (2.9 gadi) faktiski jau bija gandrīz beidzies. Tādējādi pat pieņemot, ka šī iekārta būtu

bijusi sabojāta 2006.gada 5.februārī, iekārtas īpašniekam zaudējumi no tā nav cēlušies, jo iekārta uz šo brīdi jau bija pilnībā amortizējusies (vērtības

ziņā nolietota) un bija gandrīz beidzies arī tās lietošanas laiks. Bez tam, norāda, ka izvērtējot paša atbildētāja rīcību, jāvērš tiesas uzmanība uz

2006.gada 31.jūlija atbildētāja parakstīto iesniegumu biedrībai /nosaukums B/. Tajā minēts: ,,Par koda atslēgas (SIA /nosaukums A/ īpašums)

izlaušanu un sarunu iekārtas (SIA /Nosaukums A/ īpašums) demontēšanu, kura divas nedēļas mētājās zemē nosviesta - nekādas vienošanās nav

bijis.”

[4.5] Šajā vēstulē atbildētājs atzīst, ka pēc iekārtas demontēšanas, tas piefiksējis divas nedēļas ilgu iekārtas ,,mētāšanos zemē”. Pie

apstākļiem, ja iekārtas bojāšanās vai zušana radītu zaudējumus, tad Civillikuma 1776.pants prasītu paša atbildētāja aktīvu rīcību novēršot

zaudējumus un šo it kā savu īpašumu pārņemot un nepieļaujot tā ,,mētāšanos zemē” un pazušanu. Kā to atzīst pats atbildētājs, viņš vieglprātīgi un

neievērojot krietna saimnieka rūpību pieļāvis zaudējumu rašanos un iekārtas neuzraudzītu „mētāšanos zemē” un likumsakarīgi arī pazušanu vai pilnīgu

sabojāšanos.

[4.6] Uz atbildētāja negodprātīgo rīcību un faktu sagrozīšanu norāda arī prasības pamatojums ar maksājumiem par ,,Objekta apsargās,

pakalp.”, kurus atbildētājs maksājis SIA /nosaukums/. Izvērtējot SIA /nosaukums/ darbību arī jāņem vērā, ka saskaņā ar Apsardzes darbības

likumu apsardzes komersants ir komersants, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai un sniedz apsardzes pakalpojumus

(1.panta 7.punkts). Apsardzes pakalpojumus ir tiesīgi sniegt tikai komersanti, kuri ir saņēmuši sertifikātu (licenci) un tie tiek reģistrēti Valsts policijas

licenču un sertifikātu reģistrā. SIA /Nosaukums B/ nav šādas licences un apsardzes pakalpojumus tā nevarēja sniegt.

[4.7] Norāda, ka arī atbildētāja /datums/slēgtais Apsardzes pakalpojumu līgums neparedz konkrētu atlīdzību un precīzu apsardzes

pakalpojumu nodrošināšanas kārtību. Tai pat laikā šī līguma 3-1.punktā ir norāde par apsardzes pakalpojumu sniegšanu ,,sertificētu apsardzes

darbinieku sastāvā” (nenorādot cik). Pat ja ignorētu acīmredzami fiktīvo līguma raksturu, neatbilstību praksē izmantotu līgumu saturam un

pakalpojuma sniedzēja neatbilstību apsardzes komersanta statusam (elektroierīču tirdzniecība un konsultāciju pakalpojumi), tad tomēr jāvērtē, ka

ārdurvju koda atslēgas neesamība nevar būt samērīga ar izdevumiem par nezināma skaita apsardzes darbinieku klātbūtni (proti, fizisko objekta

apsardzi) vai tamlīdzīgiem apsardzes pakalpojumiem. Pat ja pieņemtu, ka šajā lietā būtu radīti papildus izdevumi, tad jāievēro Civillikuma

1776.pants.

[4.8] Attiecīgi, apsardzes izdevumi nav atlīdzināmi ievērojot Civillikuma 1773. un 1774.pantus, jo nav jāatlīdzina nejaušs zaudējums un tāds,

kam nav tieša cēloniska sakara ar prasītāja prettiesisku rīcību. Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus faktiskai apsardzes pakalpojumu saņemšanai

objektā, kā arī trūkst nepieciešamās cēloņsakarības ar ārdurvju koda atslēgas neesamību vai nomaiņu. Tāpat norādītā summa LVL 158 mēnesī ir

acīmredzami nesamērīga ar izdevumiem, kas varētu rasties 209,5m2 lielā dzīvokļa īpašumā Nr. l, /adrese/, nodrošinot tehnisko apsardzi. Papildus

tam jāņem vērā iepriekš minētais, ka nav pierādīta prasītāja prettiesiska darbība vai vainojamība zaudējumu nodarīšanā. Kopumā vērtējot lietas

apstākļus nav pierādīta arī zaudējumu esamība atbildētājam un jebkādu izdevumu tieša un nepastarpināta cēloniskā sakarība ar sabojātas ārdurvju

koda atslēgas remontu vai nomaiņu. Tāpat jāņem vērā, ka tieši atbildētājs ilgstoši neveicot apsaimniekošanas un komunālos maksājumus arvien ir

traucējis pilnvērtīgi veikt apsaimniekošanas darbības, jo veidojies līdzekļu iztrūkums. Nekonstatējot prasītāja parādsaistības pret atbildētāju, nav

pamata ieskaitam, kuru atbildētājs lūdzis veikt ar nolūku izvairīties no saistībām veikt apsaimniekošanas un komunālos maksājumus.

[5] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 5.decembra spriedumu prasība apmierināta, pretprasība

noraidīta.

[5.1] Lietā nav strīda un no lietas materiāliem redzams, ka atbildētājam laikā no 2000.gada 30.maija līdz 2006.gada 27.decembrim bija

nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu – dzīvokļa īpašumu Nr.1, /adrese/, kadastra numurs /numurs A/.

[5.2] Tāpat no lietas materiāliem redzams un lietā nav strīda, ka kopš /datums/dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekotājs ir prasītājs,

pamatojoties uz /datums/līgumu par dzīvojamās mājas nodošanu apsaimniekošanā un apsaimniekošanu (lietas 16.-20.lapa).

[5.3] Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (zaudējis spēku 2011.gada 1.janvārī) 8.panta pirmo daļu, atbildētājam laikā no /datums/līdz

/datums/bija pienākums veikt apsaimniekošanas maksu un samaksu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

[5.4] Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto parāda summas apmēru, kā arī tiesai nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo saskaņā ar

Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Kā arī lietā nav iegūti pierādījumi tam, ka atbildētājs nebūtu

saņēmis pakalpojumus prasītāja norādītajā apmērā. Tādējādi tiesa atzina, ka prasītājs ir pierādījis savu tiesību pēc prasījuma un, līdz ar to, no

atbildētājas par labu prasītājam piedzenams pamatparāds LVL 474,95 apmērā par laika periodu no /datums/līdz /datums/.

[5.5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi par nomaksāto

valsts nodevu LVL 71,24 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem LVL 3,30 apmērā, kopā LVL 74,54.

[5.6] Atbildētājs cēlis pretprasību, lūdzot piedzīt zaudējumus no prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1770. un 1775.pantu, norādot, ka

prasītājs ir sabojājis atbildētāja piederošo mantu – (domofonu) LVL 536 apmērā, kas vēl papildus radījis zaudējumus par apsardzes pakalpojumiem

LVL 1185 apmērā.

[5.7] No lietā iesniegtajiem pierādījumiem secināms, ka 2006.gada 5.februārī tikusi sabojāta (demontēta) dzīvojamās mājas /adrese/ ieejas

durvīs uzstādītā kodu atslēga un sarunu iekārta (domofons), par ko tika ierosināts kriminālprocess Nr.11087032906 pēc /pers. P/ iesnieguma. Kā

izriet no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūras virsprokurores /datums/atbildes (lietas 57.-58.lapa), ņemot vērā, ka vainīgās personas

noskaidrot neizdevās, /datums/pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 378.panta pirmās daļās 5.punktu, 400.panta pirmo daļu kriminālprocess tika

apturēts.

[5.8] Tiesa secināja, ka no lietai pievienotajām fotogrāfijām (lietas 42.lapa) neizriet, ka prasītājs būtu veicis darbības, kas saistītas ar durvju

kodu atslēgas un sarunu iekārtas (domofons) bojāšanu. Apstāklis, ka prasītājs izlicis paziņojumu dzīvojamās mājas /adrese/, par to, ka sakarā ar

durvju slēdzenes nomaiņu, atslēga atrodas pie auto stāvvietas sarga, nepierāda, ka viņš būtu veicis minētās iekārtas bojāšanu. Tiesa konstatēja, ka

atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus par prasītāja vainu zaudējumu nodarīšanā.

[6] Apelācijas sūdzību par iepriekšminēto tiesas spriedumu iesniedza atbildētājs, pārsūdzot Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas 2013.gada 5.decembra spriedumu daļā ar kuru noraidīta atbildētāja pretprasība.

[6.1] Atbildētājs tiesas secinājumus uzskata par nepamatotiem un vēlas iesniegt papildus pierādījumus par faktu, ka tieši prasītāja uzdevumā

tika veikta atbildētājam piederošā koda atslēgas un sarunas iekārtas bojāšana un demontāža.

[6.2] No ,,/nosaukums/” mājas dzīvokļu īpašnieku /datums/iesnieguma nama apsaimniekotājam /pers. P/ redzams, ka biedrības /nosaukums/

valde ar saviem parakstiem deleģējusi nama apsaimniekotājam /pers. P/ demontēt SIA /Nosaukums A/ uzstādīto tai piederošo kodu atslēgu un

uzstādīt jaunu sarunu iekārtu. Minētais iesniegums apstiprina faktu, ka pie nama ieejas bija uzstādīta tieši atbildētājam piederoša iekārta, ka tieši

/pers. P/ tika uzdots demontēt to un uzstādīt jaunu.

[6.3] Savukārt /datums/pēc nama apsaimniekotāja /pers. P/ pasūtījuma SIA /nosaukums/ sagatavoja tehnisko piedāvājumu par piekļūšanas

kontroles sistēmas ierīkošanas darbiem LVL 176,79 apmērā.

[6.4] Arī SIA /nosaukums/ sagatavoja tāmi par piekļūšanas kontroles sistēmas ierīkošanas darbiem LVL 303,52 apmērā.

[6.5] Lietā esošā fotogrāfija apstiprinot faktu, ka atbildētājam piederošās durvju koda atslēgas un sarunu iekārtas (domofona) bojāšana

notika tīši, iepriekš saņemot biedrības /nosaukums/ valdes uzdevumu.

[6.6] /datums/ atbildētājam piederošā sarunu iekārta un domofons tika izlauzti un demontēti.

[6.7] /datums/un 14.martā atbildētājs griezās ar iesniegumiem prokuratūrā. /datums/, 8.martā un 26.jūnijā atbildētājs griezās ar iesniegumiem

policijā. /datums/ atbildētājs saņēma policijas atbildi, ka par iesniegumos minētajiem faktiem ir uzsākts kriminālprocess.

[6.8] Ņemot vērā, ka izmeklēšanas darbības tika veiktas ilgstošu laika periodu, atbildētājs turpināja saraksti ar policiju un prokuratūru

2009.gada beigās, kā rezultātā noskaidrojās, ka kriminālprocess bija ierosināts pēc /pers. P/ iesnieguma par (domofonu) un iekārtām, kuras bija

uzstādītas viņa uzdevumā, savukārt jautājums par atbildētāja mantas bojāšanu vispār netika izmeklēts, un prokuratūra sniedza atbildi, ka zaudējumi

jāpiedzen civiltiesiskā kārtībā.

[6.9] Jau pēc tam, kad SIA /nosaukums/ un SIA /nosaukums/ bija izpildījuši /pers. P/ uzdevumu un atbildētājam piederošā sarunu iekārta un

koda atslēga bija izlauzti un sabojāti, atbildētājs ar vairākiem iesniegumiem griezās gan pie /pers. P/, gan pie biedrības, un norādīja radušos

zaudējumus, atbildes uz iesniegumiem netika sniegtas.

[6.10] Uzskata, ka minētie rakstveida pierādījumi apstiprina, ka atbildētāja (domofons) un sarunu iekārta tika demontēti pēc

apsaimniekotāja /pers. P/ uzdevuma, tika sabojāta un netika atjaunota, kā rezultātā atbildētājs cieta zaudējumus gan saistībā ar iekārtu vērtību, gan ar

drošības pasākumu veikšanu atbildētājam piederošās telpās.

[7] Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis /pers. P.P/ pretprasību un apelācijas sūdzību neatzina.

[8] Tiesas sēdē atbildētājas pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte Inga Dūrīte pretprasību un apelācijas sūdzību uzturēja uz tajā

minētajiem pamatiem.

Motīvu daļa

[9] Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija, noklausoties prasītāja pārstāvja un atbildētājas pārstāves paskaidrojumus

tiesas sēdē, izvērtējusi pierādījumus lietā, atzīst, ka pretprasība un apelācijas sūdzība kā nepamatotas ir noraidāmas.

LR Civilprocesa likuma 426.panta pirmā daļa nosaka, ka apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas

sūdzību un tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 5.decembra spriedums daļā ar kuru /pers. P/ prasība pret SIA /Nosaukums A/ par

apsaimniekošanas maksas un komunālo pakalpojumu maksas parāda piedziņu apmierināta nav pārsūdzēts un stājies likumīgā spēkā.

SIA /Nosaukums A/ pārsūdz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 5.decembra spriedumu daļā ar kuru noraidīta

atbildētājas pretprasība.

Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa nosaka, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma

motivācijai. Šādā gadījumā Civilprocesa likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka šajā lietā pirmās instances tiesas konstatētie faktiskie un tiesiskie

apstākļi, un uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi, un pirmās instances tiesas spriedumā sniegtais pamatojums ir pilnībā pietiekams. Līdz ar to, Civillietu

tiesu kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā norādītajai motivācijai un atkārtoti tos pašus apsvērumus nenorāda.

[9.1] Atbildētāja apelācijas sūdzības argumenti, kas pēc būtības ir pretprasības atkārtojums un pirmās instances tiesas spriedumā jau ir

izvērtēts, netiek atkārtoti pārvērtēts.

Pretprasība pamatota ar Civillikuma 1770., 1775. un 1846. pantiem, lūdzot piedzīt no prasītāja par labu atbildētājam zaudējumus LVL 1721

apmērā un ar pretprasību saistītos tiesāšanās izdevumus.

[9.2] Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus par prasītāja vainu zaudējumu nodarīšanā. Nav konstatējama iekārtas prettiesiska bojāšana.

[9.3] Apelācijas instances tiesa pievienojas pirmās instances tiesas secinājumam par to, ka lietā nav pierādījumu tam apstāklim, ka SIA

/Nosaukums A/ piederētu īpašuma tiesības uz kodu atslēgu un sarunu iekārtu.

[9.4] Būtisks ir tas apstāklis, ka atbildētājs nav un nav bijis visa īpašuma /adrese/, īpašnieks, tamdēļ, lai veiktu iekārtas uzstādīšanu,

nepieciešama visu mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišana vai arī to uzstādīja apsaimniekotājs, kas nav bijis atbildētājs.

[9.5] Civillietu tiesu kolēģijas ieskatā viena dzīvokļa īpašuma īpašnieks (SIA /Nosaukums A/ dzīvokļa Nr./adrese/) nevar bez citu

kopīpašnieku piekrišanas veikt iekārtu uzstādīšanu, pēc kā atsaukties uz zaudējumu nodarīšanu sabiedrībai.

[9.6] Atbildētājs tāpat nav pierādījis, ka ir iekārtas īpašnieks, jo iesniegtā pamatlīdzekļu uzskaites kartīte nav parakstīta, kā arī iekārtas

īpašnieks norādīts nevis atbildētājs, bet SIA /Nosaukums B/. Lietā nav iesniegts pirkuma apliecinošs čeks, kvīts.

Līdz ar to pamatots ir prasītāja puses arguments par to, ka atbildētājs nav pierādījis ne tikai savas īpašuma tiesības uz minēto iekārtu, bet nav

pierādījis arī savas tiesības (ieguvis atļauju) vienpusēji kopīpašumā uzstādīt iekārtu.

[9.7] Pamatots ir prasītāja arguments par to, ka pamatlīdzekļu uzskaites kartītē minētā iekārta uz /datums/bija amortizējusies, un iespējams,

bezvērtīga, līdz ar to nevar būt pamatots zaudējumu apmērs.

[9.8] Atbildētājas apelācijas sūdzības arguments par to, ka no mājas dzīvokļu īpašnieku /datums/iesnieguma nama apsaimniekotājam /pers.

P/ redzams, ka biedrības valde ar saviem parakstiem deleģējusi nama apsaimniekotājam /pers. P/ demontēt SIA /Nosaukums A/ uzstādīto tai

piederošo kodu atslēgu un uzstādīt jaunu sarunu iekārtu. Civillietu tiesu kolēģijas ieskatā apelācijas instances tiesā iesniegtais pierādījums nav

iesniegts pirmās instances tiesā, kā arī minēto iesniegumu parakstījuši trīs dzīvokļu īpašnieki no uzskaitītajiem sešpadsmit, līdz ar to nav vērtējams kā

pierādījums (lietas 116.lapa).

[9.9] Apelācijas sūdzības iesniedzēja atsauce uz /datums/pēc nama SIA /Nosaukums E/ sagatavoto tehnisko piedāvājumu par piekļūšanas

kontroles sistēmas ierīkošanas darbiem LVL 176,79 apmērā, nevar būt pierādījums pretprasības apmierināšanai.

Tas pats attiecas uz SIA /nosaukums/ sagatavoto tāmi par piekļūšanas kontroles sistēmas ierīkošanas darbiem LVL 303,52 apmērā.

Apelācijas sūdzībā veiktā atsauce uz fotogrāfiju, kas apstiprinot, ka atbildētājam piederošās durvju koda atslēgas un sarunu iekārtas

bojāšana esot notikusi tīši, iepriekš saņemot biedrības valdes uzdevumu un ka /datums/un 14.martā atbildētājs griezās ar iesniegumiem prokuratūrā,

2006.gada 28.februārī, 8.martā un 26.jūnijā atbildētājs griezās ar iesniegumiem policijā.

[9.10] Tad Civillietu tiesu kolēģijas ieskatā /datums/ atbildētājs saņēma policijas, kā arī prokuratūras atbildi, ka par iesniegumos minētajiem

faktiem ir uzsākts kriminālprocess, kas ir apturēts, bez tam ar norādi, ka kriminālprocess Nr.11087032906 par tīšu mantas bojāšanu tika ierosināts

pēc /pers. P/ iesnieguma /datums/(lietas 129.-130.,131.,132.lapa).

[9.11] Civillietu tiesu kolēģijas ieskatā iepriekšminētais nerada tiesību prasīt zaudējumu atlīdzināšanu un nerada zaudējumu atlīdzināšanas

pienākumu Civillikuma 1776. -1779. panta izpratnē.

[9.12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

[9.13] Atbildētājs nav pierādījis savas pretprasības pamatotību. Savukārt prasītājs ir pierādījis iebildumu pretprasībai pamatotību.

[9.14] SIA /Nosaukums A/ pretprasība un apelācijas sūdzība kā nepamatotas noraidāmas. Pirmās instances tiesa ir pareizi izvērtējusi lietas

faktiskos apstākļus un devusi pamatotu vērtējumu tiem.

[9.15] Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam, ar lietas izskatīšanu saistītie nesamaksātie izdevumi sakarā ar tiesas

pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā uz sprieduma taisīšanas brīdi sastāda EUR 6,20, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro

daļu ir piedzenami no atbildētājas valsts ienākumos.

[9.16] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta pirmo daļu, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei.

Tiesu kolēģija nosaka atbildētājai 10 dienas no sprieduma stāšanās likumā spēkā labprātīgai sprieduma izpildei.

Rezolutīvā daļa

Civillietu tiesu kolēģija, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 432.-434. un 2041.pantu,

no s pri e da

Noraidīt SIA /Nosaukums A/ pretprasību pret /pers. P/ par zaudējumu EUR 2448,76 (divi tūkstoši četri simti četrdesmit astoņi euro un 76

centi) apmērā piedziņu.

Piedzīt no SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, par labu Tiesu administrācijai ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus EUR 6,20 (sešus euro un 20 centus), kas iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR

90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr. C29640213.

Noteikt SIA /Nosaukums A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumu samaksu Tiesu administrācijas labā, maksājumu apliecinošu

dokumentu oriģinālu nekavējoties iesniegt Rīgas apgabaltiesas kancelejā, 204.kabinetā, vai nosūtot pa pastu Rīgā, Brīvības bulvārī 34, LV-1886.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Civillietu departamentam, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Sēbriņa

Tiesnese Ž.Žimante

Tiesnese G.Ozoliņa