Court dismissed claim against second defendant and ordered payment to first defendant plus court costs.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the plaintiff's claim against the second defendant while ordering full payment against the first defendant. The plaintiff sought debt collection based on a loan agreement and subsequent refinancing, supported by a mortgage on the defendant's property. The court found the debt valid against the first defendant but had no grounds to proceed against the second defendant, resulting in a split judgment.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 189. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 190. panta 1. daļa: A court may dismiss a claim against a co-defendant if the plaintiff fails to establish liability against that specific party, even if the claim is allowed against another co-defendant.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-1798-17/28
ECLI:LV:RVPT:2017:0913.C30545216.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2017.gada 13.septembrī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
tiesnese I.Pujate
ar tiesas sēdes sekretāri L.Franci,
piedaloties prasītāja pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Ģirtam Osim, atbildētāja /pers. A/ pilnvarotajam pārstāvim
Valdim Rozenbergam,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Unicredit Leasing” prasībā pret /pers. A/ un /pers. D/ par parāda piedziņu.
Apra k s t o š ā da ļ a
[1] 2016.gada 18.aprīlī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemts SIA “Unicredit Leasing” (turpmāk – arī prasītājs)
prasības pieteikums pret /pers. A/ un /pers. D/ (turpmāk arī – atbildētāji) par parāda piedziņu.
[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2005.gada 29.decembrī starp AS “UniCredit Finance”, reģ. Nr. 40003323953, un
atbildētāju /pers. A/ tika noslēgts Pārjaunojuma līgums Nr. VZ 29.12.2005/N, saskaņā ar kuru atbildētājs /pers. A/ pārņēma visas
saistības, kas izriet no 2005.gada 18.augusta Aizdevuma līguma Nr.S S 18.08.2005/L (noslēgts starp prasītāju un /pers. F/), kā arī
noslēdza ar prasītāju Aizdevuma līguma Nr.SS 18.08.2005/L grozījumus: 2005.gada 29.decembrī - Grozījumi Nr.1, 2006.gada 3.jūlijā -
Grozījumi Nr.2, 2007.gada 13.martā- Grozījumi Nr. 3, 2013.gada 27.februārī - Grozījumi Nr.4, un 2013.gada 29.augustā - Grozījumi
Nr.5. Pārjaunojuma līgumu un visus aizdevuma līguma grozījumus ir parakstījis pats atbildētājs /pers. A/. Ar aizdevuma līguma
grozījumiem Nr.3 aizdevuma līgums ir izteikts jaunā redakcijā, kā arī līdzēji konstatēja, ka izsniegtais un neatmaksātais aizdevums
2007.gada 13.martā bija 200 000,00 euro, kuru puses vienojās palielināt līdz 350 000,00 euro. Ņemot vērā visu iepriekšminēto,
saskaņā ar aizdevuma līgumu, prasītājs piešķīra atbildētājam /pers. A/ un izsniedza aizdevumu 350 000,00 euro apmērā nekustamā
īpašuma /adrese/ iegādei.
Atbilstoši aizdevuma līgumam, atbildētājs /pers. A/ apņēmās par aizdevuma izmantošanu prasītājam maksāt procentus, piemērojot
procentu likmi, kas tika aprēķināta atbilstoši aizdevuma līguma 3.punktam kā summa no mainīgās daļas - pamatlikmes kas atbilst 6
mēnešu LIBOR likmei un pievienotās likmes 2,1% apmērā gadā. Saskaņā ar aizdevuma līguma noteikumiem atbildētājam /pers. A/ bija
pienākums aizdevumu atmaksāt līdz 2032.gada 27.februārim.
No aizdevuma līguma izrietošo saistību nodrošināšanai starp prasītāju kā ķīlas ņēmēju un atbildētāju /pers. A/ kā ķīlas devēju tika
noslēgts Hipotēkas līgums Nr.SS 18.08.2005/MRG/P22 ar grozījumiem Nr.1 2005.gada 29.decembrī, Nr.2 2006.gada 3.jūlljā un Nr.3
2007.gada 13.martā, saskaņā, ar kuriem atbildētājs /pers. A/ ieķīlāja par labu prasītājam sev piederošo nekustamo īpašumu /adrese/. Uz
Hipotēkas līguma pamata uz nekustamo īpašumu tika nostiprināta hipotēka ar maksimālo prasījumu summu LVL 373 000,00 apmērā.
Ņemot vērā, ka sākot ar 2013.gada decembri atbildētājs /pers. A/ nepildīja savas līgumā noteiktās saistības un nemaksāja saskaņā
ar līgumu noteiktos maksājumus, prasītājs atbilstoši aizdevuma līguma (grozījumu Nr.3) II daļas 19.1.punkta “b” apakšpunktam
2014.gada 15.aprīlī pieprasīja atbildētājam /pers. A/ nekavējošu aizdevuma, uzkrājušos procentu un citu maksājumu, kas saskaņā ar
līgumu pienākas prasītājam, samaksu ne vēlāk kā līdz 2014.gada 30.aprīlim. Atbildētājs /pers. A/ paziņojumu par nekavējošu aizdevuma
samaksu saņēma personīgi 2014.gada 16.aprīlī. Diemžēl atbildētājs /pers. A/ parādu neatmaksāja.
Pamatojoties uz Hipotēkas līguma 5.1.punkta a) apakšpunktu, prasītājs pieņēma lēmumu pārdot nekustamo īpašumu /adrese/ par
brīvu cenu, saskaņā ar noteikumiem par labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā. 2014.gada 22.maijā prasītājs atkārtoti brīdināja
atbildētāju /pers. A/ un lūdza parādu samaksāt līdz 2014.gada 2.jūnijam, papildus brīdinot par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu,
saskaņā ar Hipotēkas līgumu.
2014.gada 22.jūlijā izsolē nekustamais īpašums tika pārdots par 236 000,00 euro sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “UCTAM
Baltics”, no šīs summas pēc likumā noteikto atskaitījumu ieturēšanai atbildētāja /pers. A/ saistību dzēšanai tika novirzīti 221 845,81
euro. Līdz ar to šobrīd pēc daļējas saistību dzēšanas atbildētāja /pers. A/ parāds ir 74 944,06 euro.
2015.gada 24.aprīlī atbildētājs /pers. A/ atkārtoti tika brīdināts par parāda esamību un lūgts to samaksāt līdz 2015.gada 25.maijam.
Tomēr līdz šim brīdim atbildētājs /pers. A/ nav sazinājies ar prasītāju un samaksājis parādu.
2006.gada 3.jūlijā starp līdzatbildētāju /pers. D/ un prasītāju tika noslēgts Galvojuma līgums Nr. VM 03.07.2006/G ar
grozījumiem Nr.1 2007.gada 13.martā, ar kuriem atbildētājs /pers. D/ pilnā apmērā kā pats parādnieks uzņēmās no aizdevuma līguma
izrietošās saistības, ja parādnieks – atbildētājs /pers. A/ tās neizpilda. Saskaņā ar galvojuma līguma 2.punktu, galvotājam ir pienākums
segt parādnieka visas saistība trīs darba dienu laikā no aizdevēja pirmā rakstiskā brīdinājuma. 2015.gada 24.aprīlī prasītājs nosūtīja
atbildētājam /pers. D/ vēstuli Par saistību atlikumu, kurā lūdza līdz 2015.gada 25.maijam samaksāt parādu. Diemžēl līdz šim brīdim arī
atbildētājs /pers. D/ nav sazinājies ar prasītāju un nav veicis parāda samaksu.
2015.gada 24.aprīlī atbildētājs /pers. D/ arī tika brīdināts par parāda esamību un lūgts to samaksāt līdz 2015.gada 25.maijam, jo
atbildētājs /pers. A/ savas saistības nenokārto. Tomēr līdz šim brīdim arī atbildētājs /pers. D/ nav sazinājies ar prasītāju un samaksājis
parādu.
[1.2] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājiem /pers. A/ un /pers. D/ solidāri pamatparādu 74 944,06 euro, tiesas izdevumus, kā arī
likumiskos nokavējuma procentus par periodu no prasības pieteikuma iesniegšanas līdz tā galīgai izpildei.
[2] 2016.gada 24.maijā tiesā saņemti atbildētāja /pers. D/ sniegtie paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētājs prasību neatzīst,
norādot, ka atbildētājs nav parakstījis nedz 2006.gada 3.jūlija galvojuma līgumu, nedz 2007.gada 13.marta galvojuma līguma
grozījumus.
[3] 2016.gada 24.maijā tiesā saņemti atbildētāja /pers. A/ sniegtie paskaidrojumi.
Paskaidrojumos norādīts, ka atbildētājs /pers. A/, izvērtējot iesniegto pieteikumu, un tiem pievienotos pierādījumus prasības
pieteikumu nevar atzīt par pamatotu un apmierināmu.
Atbildētājs /pers. A/ neapstrīd, ka starp pusēm tika noslēgts aizdevuma un ķīlas līgums, un ilgstoši saistības arī tika pildītas; tāpat,
mainoties ekonomiskajai situācijai, atbildētājs /pers. A/ nekavējoties vērsās pie kreditora, piedāvāja situācijas risinājumus. Atbildētājs
/pers. A/ mutvārdos piekrita, ka ieķīlātais īpašums - /adrese/ - tiks pārdots par summu, kas ir krietni zem kredīta atlikuma, bet aizdevuma
summas atlikums tiks pilnībā norakstīts, šo summu nepieprasot ne no atbildētāja /pers. A/ kā aizņēmēja, ne līdzatbildētāja /pers. D/ kā
galvotāja.
Neskatoties uz to, ka 2014.gadā notika aktīvas pārrunas ar potenciālajiem īpašuma pircējiem, īpašums tika izlikts izsolē, tika
pārdots, kā rezultātā prasītājs atguva tikai daļu summas. Pastāvot šādiem apstākļiem, kad īpašums tika izsolē pārdots, atbildētājs /pers.
A/ sagaidīja, ka prasītājs turēsies pie iepriekš panāktām vienošanām, atlikušo parāda summu dzēsīs. Diemžēl prasītājs ir cēlis prasību
tiesā, lūdzot ne tikai piedzīt starpību starp kredīta atlikumu un izsolē atgūto summu, bet arī pieprasījis aprēķināt un piedzīt likumiskos
procentus.
Vienlaikus, neskatoties uz iebildumiem pret prasību, atbildētājs /pers. A/ meklēs iespējas vienoties ar prasītāju par savstarpēji
pieņemamu situācijas risinājumu, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas visu pušu intereses.
Pastāvot iepriekšminētajiem apstākļiem, atbildētājs /pers. A/ lūdz prasību pilnībā noraidīt.
[4] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 5.decembra lēmumu civillietā noteikta rokraksta ekspertīze, lai
noskaidrotu, vai 2006.gada 3.jūlija galvojuma līgumu Nr.VM03.07.2006/G un 2007.gada 13.marta galvojuma līguma
Nr.VM03.07.2006/G grozījumus Nr.1 ir parakstījis /pers. D/, kā arī tiesvedība lietā apturēta līdz eksperta atzinuma saņemšanai.
Lēmums daļā par tiesvedības apturēšanu nav pārsūdzēts.
[5 ] 2017.gada 9.martā tiesā saņemts prasītāja pilnvarotā pārstāvja iesniegums, kurā norādīts, ka prasītājs nevar izpildīt tiesas
uzlikto pienākumu nodot ekspertu rīcībā galvojuma līgumu oriģinālus, jo dokumentu oriģināli nav atrodami, līdz ar to prasītājs,
pamatojoties uz Civilprocesa likuma 74.panta trešo daļu, atsauc savu prasību pret atbildētāju /pers. D/ un uztur prasību pret atbildētāju
/pers. A/, vienlaikus lūdzot atjaunot tiesvedību lietā.
[6] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 29.augusta lēmumu tiesvedība lietā atjaunota.
[7] 2017.gada 29.augusta tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis atteicās no prasības daļā pret atbildētāju /pers. D/, par ko
parakstījās tiesas sēdes protokola pielikumā.
Prasītāja pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē uzturēja prasību daļā pret atbildētāju /pers. A/ pilnā apmērā uz prasības pieteikumā
norādītajiem apstākļiem un pamatiem.
[8] Atbildētāja/pers. A/ pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē prasību neatzina un sniedza paskaidrojumus atbilstoši tiesā iesniegtajos
rakstveida paskaidrojumos norādītajiem apsvērumiem un argumentiem. Paskaidroja, ka atbildētājs matemātiski neapstrīd parāda
summas apmēru, taču starp pusēm pastāvējusi mutiska vienošanās par to, ka pēc nekustamā īpašuma pārdošanas un iegūto naudas
līdzekļu atdošanas prasītājam atlikusī parāda summa tiks dzēsta, taču prasītājs šo vienošanos nav ievērojis.
[9] Atbildētājs/pers. D/ uz tiesas sēdi nav ieradies. Tiesā saņemts iesniegums no atbildētāja pārstāves, kurā izteikts lūgums skatīt
lietu bez atbildētāja /pers. D/ klātbūtnes tiesas sēdē.
Uzklausot lietas dalībnieku viedokli un nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā noteiktos pamatus tiesas pienākumam atlikt
lietas izskatīšanu, tiesa atzina par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāja /pers. D/ klātbūtnes tiesas sēdē.
Motī vudaļ a
Iepazīstoties ar prasības pieteikumu, uzklausot lietas dalībnieku tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, pārbaudot lietā esošos
rakstveida pierādījumu, tiesa atzīst, ka tiesvedība lietā daļā pret atbildētāju /pers. D/ izbeidzama, savukārt prasība daļā pret atbildētāju
/pers. A/ apmierināma turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.
[10] Atbilstoši Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas 1.punktam prasītājs ir tiesīgs pilnīgi vai daļēji atteikties no prasības.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs atteicies no prasības.
Ņemot vērā to, ka prasītājs, izmantojot Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas 1.punktā paredzētās tiesības, ir atteicies no
prasības daļā pret atbildētāju /pers. D/, tiesa atzīst, ka tiesvedība lietā daļā pret atbildētāju /pers. D/, pamatojoties uz Civilprocesa
likuma 223.panta 4.punktu, ir izbeidzama.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 225.pantam, ja tiesvedība izbeigta, atkārtota griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to
pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.
[11] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa
likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar vispusīgi,
pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un
dzīvē gūtiem novērojumiem.
[12] Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc
likuma.
[12.1] No lietas materiāliem redzams, ka 2005.gada 18.augustā starp a/s “HVB Bank Latvia” (pēc nosaukuma maiņas – SIA
“Unicredit Leasing”) un /pers. F/ tika noslēgts aizdevuma līgums Nr.SS18.08.2005/L (turpmāk – aizdevuma līgums), ar kuru /pers. F/ kā
aizņēmējai tika piešķirts aizdevums 67 000,00 euro apmērā nekustamā īpašuma /adrese/ (turpmāk – nekustamais īpašums) iegādei
(lietas 15.-19.lapa).
[12.2] 2005.gada 18.augustā starp “HVB Bank Latvia” kā ķīlas ņēmēju un /pers. F/ kā ķīlas devēju tika noslēgts hipotēkas līgums
Nr.SS18.08.2005/MRT/P22, ar kuru aizņēmēja aizdevuma atmaksas nodrošinājumam par labu aizdevējam ieķīlājusi nekustamo īpašumu
/adrese/ (kadastra /kadastra numurs/) (lietas 42.-45.lapa).
[12.2] 2005.gada 29.decembrī starp a/s “HVB Bank Latvia” kā aizdevēju, /pers. F/ kā aizņēmēju un /pers. A/ kā saistību pārņēmēju
tika noslēgts pārjaunojuma līgums Nr.VZ29.12.2005/N (turpmāk – pārjaunojuma līgums), ar kuru puses konstatēja, ka saskaņā ar
2005.gada 18.augusta aizņēmuma līgumu /pers. F/ kā aizņēmējai tika piešķirts aizdevums 67 000,00 euro apmērā, vienojoties par
procentu likmi un līgumsoda apmēru ar atmaksas termiņu līdz 2025.gada 29.augustam, kā arī 2005.gada 18.augustā starp aizdevēju un
aizņēmēju tika noslēgts hipotēkas līgums, ar kuru aizņēmējs aizdevuma atmaksas nodrošinājumam par labu aizdevējam ieķīlāja
nekustamo īpašumu. Tāpat ar minēto pārjaunojuma līgumu puses vienojās, ka aizņēmējs nodod, bet /pers. A/ kā saistību pārņēmējs
pieņem visas aizņēmēja saistības, kas izriet no aizdevuma līguma, tajā skaitā – pienākumu maksāt procentus un līgumsodu un stājas
aizņēmēja vietā. Vienlaikus puses konstatējušas, ka uz līguma noslēgšanas dienu aizņēmējam izsniegtā un aizdevējam neizmaksātā
aizdevuma summa veido 66 163,00 euro un uzkrātā procentu summa ir 200,67 euro. Tāpat puses vienojušās saglabāt aizdevuma saistību
izpildes nodrošinājumam reģistrēto hipotēku uz nekustamo īpašumu (lietas 12.-14.lapa).
[12.3] No lietas materiāliem redzams, ka starp a/s “HVB Bank Latvia” kā aizdevēju un /pers. A/ kā aizņēmēju 2005.gada
29.decembrī noslēgti aizdevuma līguma grozījumi Nr.1 (lietas 20.-24.lapa), 2006.gada 3.jūlijā starp pusēm noslēgti aizdevuma līguma
grozījumi Nr.2 (lietas 25.-27.lapa), 2007.gada 28.martā noslēgti aizdevuma līguma grozījumi Nr.3 (lietas 28.-34.lapa), 2013.gada
27.februārī noslēgti aizdevuma līguma grozījumi Nr.4 (lietas 35.lapa) un 2013.gada 29.augustā noslēgti aizdevuma līguma grozījumi
Nr.5 (lietas 36.lapa).
Atbilstoši noslēgtajiem aizdevuma līguma grozījumiem Nr.3 puses vienojās palielināt aizdevuma summu līdz 355 000,00 euro,
vienojoties par aizdevuma atmaksas beigu termiņu 2032.gada 27.februārī (lietas 28.lapa). 2013.gada 29.augustā, noslēdzot aizdevuma
līguma grozījumus Nr.5, puses apliecinājušas, ka 2013.gada 29.augustā aizdevuma apmērs, kas aizņēmējam ir jāatmaksā saskaņā ar
aizdevuma līgumu, veido 295 043,81 euro (lietas 36.lapa).
[12.4] Tāpat, kā izriet no lietas materiāliem, /pers. A/ pārņēmis saistības, kas izriet no hipotēkas līguma, ar kuru no aizdevuma
līguma izrietošo saistību nodrošināšanai par labu aizdevējam tika ieķīlāts nekustamais īpašums /adrese/, kā arī 2005.gada 29.decembrī
starp pusēm tika parakstīti hipotēkas līguma grozījumi Nr.1 (lietas 46.-49.lapa), 2006.gada 3.jūlijā starp pusēm tika parakstīti
hipotēkas līguma grozījumi Nr.2 (lietas 50.lapa) u n 2007.gada 13.martā tika parakstīti hipotēkas līguma grozījumi Nr.3 (lietas
51.lapa), norādot maksimālo prasījumu summu 373 000,00 euro apmērā (lietas 51.lapa).
[12.5] Noslēdzot minēto pārjaunojuma līgumu un aizdevuma līguma grozījumus, kā arī hipotēkas līguma grozījumus, puses ir
vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties, un saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu līgums ar tā
grozījumiem uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu. Tiesa atzīst, ka pušu starpā noslēgtie līgumi noslēgti atbilstoši
Civillikuma prasībām, jo notikusi vienošanās par līgumu galvenajām sastāvdaļām.
Tiesai nav iesniegti pierādījumi, kas ļautu izdarīt secinājumus par to, ka minētie līgumi, tā grozījumi vai kāds no tā punktiem ir
atcelti vai atzīti par spēkā neesošiem, līdz ar to uzskatāms, ka noslēgtie līgumi ar to grozījumiem kā neapstrīdēti ir spēkā esoši un
pusēm saistoši, nodibinot starp pusēm saistību tiesiskās attiecības.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesisks pamats saistību neizpildes gadījumā vērsties tiesā ar prasību pret atbildētāju
/pers. A/.
[13] Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.
Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, kādu viņš saņēmis.
[13.1] Atbilstoši pušu starpā noslēgto aizdevuma līguma grozījumu Nr.5 II daļas 16.1 punkta “b” apakšpunktam aizdevējam ir
tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, tādējādi pārtraucot pildīt savus pienākumus saskaņā ar līgumu, un pieprasīt, lai aizņēmējs
nekavējoties pirms aizdevuma atmaksas beigu termiņa atmaksā aizdevumu, samaksā uzkrājušos procentus un citus maksājumus, kas
saskaņā ar līgumu pienākas aizdevējam, un aizņēmējam ir pienākums tos veikt, ja aizņēmējs nokavējis kāda līgumā noteiktā maksājuma
samaksu ilgāk kā par 30 kalendārajām dienām (lietas 39.lapa).
Lietā nav strīda par faktu, ka prasītājs savas saistības ir izpildījis, savukārt atbildētājs /pers. A/ nav pienācīgi pildījis savas no
minētajiem līgumiem izrietošās saistības, ko apstiprina atbildētājam nosūtītais 2014.gada 15.aprīļa paziņojums par saistību neizpildi
(lietas 57.lapa). No minētā paziņojuma izriet, ka atbildētājs ir nokavējis līgumā noteiktā maksājumu samaksu ilgāk par 60 dienām, līdz
ar to aizdevējs pieprasījis veikt nekavējošu aizdevuma atmaksu līdz 2014.gada 30.aprīlim. Minēto paziņojumu /pers. A/ saņēmis
2014.gada 16.aprīlī (lietas 57.lapa).
2014.gada 22.maijā parādniekam /pers. A/ nosūtīts atkārtots paziņojums par saistību neizpildi, lūdzot samaksāt parādu līdz
2014.gada 2.jūnijam, un brīdinot, ka parāda nesamaksāšanas gadījumā aizdevējs izmantos līgumā noteiktās tiesības pārdot nekustamo
īpašumu izsolē tiesas ceļā. Atbildētājs minēto paziņojumu saņēmis 2014.gada 26.maijā (lietas 58.lapa).
[13.2] Kā izriet no lietas materiāliem, minētais nekustamais īpašums /adrese/ pārdots izsolē, un ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu
tiesu kolēģijas 2014.gada 28.oktobra lēmumu lietā Nr.C04272314 apmierināts pieteikums par izsoles akta apstiprināšanu un
nekustamais īpašums nostiprināts uz ieguvēja SIA “UCTAM Baltics” vārda, ko apliecina lietas materiāliem pievienotā izdruka no Rīgas
rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Garkalnes novada zemesgrāmatas nodalījuma Nr.100000146895, kadastra Nr./kadastra
numurs/(lietas 61.- 63.lapa).
Tāpat lietā nav strīda par faktu, ka pēc nekustamā īpašuma pārdošanas izsolē iegūtie naudas līdzekļi tika novirzīti atbildētāja
saistību dzēšanai un šobrīd pēc daļējas saistību dzēšanas atbildētāja parāda apmērs veido 74 944,06 euro, kā tas norādīts prasības
pieteikumā, ko tiesas sēdē apliecināja prasītāja pārstāvis, paskaidrojot, ka līdz lietas izskatīšanai atbildētājs nav veicis minētās parāda
summas samaksu.
[13.3] Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē neapstrīdēja parāda pastāvēšanas faktu, kā arī neapstrīdēja prasības pieteikumā norādīto
pamatparāda matemātisko aprēķinu, vienlaikus norādot, ka, pārdodot nekustamo īpašumu izsolē, tikusi atgūta tikai daļa no parāda
summas, kas pārskaitīta prasītājam, taču starp prasītāju un atbildētāju pastāvējusi mutiska vienošanās par atlikušās aizdevuma summas
dzēšanu, ko prasītājs nav ievērojis un vērsies tiesā ar prasību par parāda piedziņu. Vienlaikus atbildētājs nav iesniedzis tiesā
pierādījumus, kas ļautu secināt, ka starp prasītāju un atbildētāju pastāvējusi vienošanās par atlikušās aizdevuma summas dzēšanu.
Atbilstoši pušu starpā noslēgtā pārjaunojuma līguma, ar kuru atbildētājs uzņēmās no aizdevuma līguma izrietošās saistības,
5.punkta prasībām, jebkuri grozījumi vai papildinājumi līgumam ir spēkā tikai tad, kad tie noformēti rakstveidā un puses tos
parakstījušas, taču pierādījumus, kas apliecinātu, ka pušu starpā rakstveidā tikuši noformēti grozījumi vai papildinājumi pušu starpā
noslēgtajam aizdevuma līgumam, kas skartu jautājumus par aizdevuma summas dzēšanu, tiesā nav iesniegti. Ņemot vērā minēto, tiesa
šādu atbildētāja apgalvojumu, kas nav pamatots ar lietā esošiem dokumentiem, nevar atzīt par pierādījumu, kuram būtu nozīme konkrētās
lietas izspriešanā.
Tāpat atbildētājs nav iesniedzis tiesā pierādījumus, kas ļautu secināt ka atbildētājs ir nokārtojis savas parādsaistības pilnā apmērā,
kā arī nav iesniedzis tiesai ziņas, kas dotu pamatu uzskatīt, ka pamatparāda aprēķins neatbilst līguma noteikumiem.
Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka atbildētājs nav izpildījis savas no aizdevuma un pārjaunojuma līguma izrietošās saistības, līdz
ar to prasība par parāda 74 944,06 euro apmērā piedziņu no atbildētāja /pers. A/ ir pamatota un apmierināma.
[14] Prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus par laku no prasības pieteikuma iesniegšanas līdz
nolēmuma izpildei.
Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu
lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Atbilstoši Civillikuma 1756.pantam pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma
1757.pants noteic, ka, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs, savukārt, ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie
procenti, kuru apmērs saskaņā ar Civillikuma 1765.panta noteikumiem ir seši procenti no simta gadā. Procenti jāmaksā arī bez
noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs – šādus
procentus sauc par nokavējuma procentiem, kā to noteic Civillikuma 1759.panta 1.punkts.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku
līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Tā kā tiesa ir atzinusi prasību par parāda pamatsummas piedziņu par pamatotu, tiesa atzīst, ka ir likumīgs pamats noteikt prasītāja
tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt sešus procentus no simta gadā no
nesamaksātās parāda pamatsummas 74 944,06 euro, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas,
sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
[15] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja visus tiesas izdevumus.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus.
Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi, savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas
pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.
No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs, ceļot prasību tiesā, samaksājis valsts nodevu 1 946,07 euro, ar lietas izskatīšanu
saistītos izdevumus 7,83 euro. Ņemot vērā to, ka prasība apmierināta un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, tiesa
atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva 1 946,07 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi 7,83 euro apmērā.
[15.1] Turklāt, ņemot vērā to, ka lietas iztiesāšanas gaitā radušos tiesas izdevumu, kas saistīti ar tiesas dokumentu nosūtīšanu
faktiskais apmērs ir 19,46 euro, no kuriem prasītājs, iesniedzot prasību tiesā, samaksājis 7,83 euro, ievērojot Civilprocesa likuma
42.panta pirmās daļas prasības, tiesa atzīst, ka no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 11,63
euro (19,46 euro – 7,83 euro = 11,63 euro).
[16] Civilprocesa likuma 2041.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu,
tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
R e zo l u t ī v ā d a ļ a
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 42., 97., 189. – 195., 204.1, pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
apmierināt SIA “Unicredit Leasing”, reģistrācijas Nr.40003423085, prasību pret /pers. A/, personas kods /personas kods/.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Unicredit Leasing”, reģistrācijas Nr.40003423085, 76 897,96
euro (septiņdesmit seši tūkstoši astoņi simti deviņdesmit septiņi euro un deviņdesmit seši centi), kas sastāv no:
- pamatparāda 74 944,06 euro;
- valsts nodevas 1 946,07 euro;
- ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 7,83 euro.
Samaksa prasītāja labā veicama kontā Nr.LV21HABA0551008323306, AS “Swedbank”, kods HABALV22.
Noteikt SIA “Unicredit Leasing”, reģistrācijas Nr.40003423085, tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz
sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% no simta gadā no neatmaksātās
parāda pamatsummas 74 944,06 euro, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot
pamatkapitāla lielumu.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 11,63 euro (vienpadsmit
euro un sešdesmit trīs centi).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā:
Saņēmējs Tiesu administrācija
Reģistrācijas Nr.90001672316
Konta Nr. LV51TREL2190458019000
Saņēmēja iestāde Valsts kase
BIC kods TRELL22
Maksājuma mērķis ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā
Nr.C30545216.
Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Izskaidrot /pers. A/, ka maksājuma dokuments, kas apstiprina ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts labā,
nekavējoties jāiesniedz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā (Abrenes iela 3, Rīga, 4.stāvā), pretējā gadījumā pēc sprieduma
labprātīgas izpildes termiņa notecējuma spriedums tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.
Izbeigt tiesvedību SIA “Unicredit Leasing”, reģistrācijas Nr.40003423085, prasībā pret /pers. D/, personas kods /personas
kods/.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā,
iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Pilna sprieduma pieejamības diena – 2017.gada 13.septembris.
Tiesnese I.Pujate