Court orders defendant to repay loan principal, interest, and legal costs to plaintiff.

Lietas arhīva Nr. C-1152-18/13

ECLI:LV:RIRT:2018:0409.C33464617.1.S

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 9.aprīlī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese V.Puškundze

ar sekretāri A.Balodi

piedaloties prasītāja pārstāvei, zvērinātai advokātei Intai Brūverei,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. B/ prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2017.gada 11.maijā /pers. B/ (turpmāk arī prasītājs) cēla Rīgas rajona tiesā prasību pret /pers. C/ (turpmāk arī atbildētājs) par parāda

piedziņu, norādot, ka 2016.gada 25.jūlijā starp prasītāju kā aizdevēju un atbildētāju kā aizņēmēju tika noslēgts aizdevuma līgums, turpmāk tekstā –

Aizdevuma līgums, uz tā izpildīto līdzēju parakstu īstumu apliecinot pie zvērinātas notāres Sandras Jakušenokas.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma 2.1.punktu pirms Aizdevuma līguma noslēgšanas /pers. B/ ir aizdevis /pers. C/ skaidras naudas līdzekļus 6000 euro

apmērā, un atbildētāja paraksts uz Aizdevuma līguma apliecina minētā aizdevuma saņemšanu. Atbilstoši Aizdevuma līguma 3.1.punktam aizdevuma

atdošanas termiņš ir 2017.gada 25.janvāris. Savukārt Aizdevuma līguma 3.2.punktā noteikts, ka par aizdevuma lietošanu atbildētājam jāmaksā atlīdzība

3% apmērā no aizdevuma neatgrieztās summas par katru mēnesi, veicot šīs atlīdzības samaksu katra mēneša 25.datumā skaidrā naudā vai ar

pārskaitījumu uz prasītāja norēķinu kontu. Visbeidzot, saskaņā ar Aizdevuma līguma 4.1.punktu atbildētājam jāatdod tāda pati summa, kādu viņš

saņēmis, kā arī pielīgtā atlīdzība par aizdevuma lietošanu.

Laikā pēc Aizdevuma līguma parakstīšanas atbildētājs veicis prasītājam Aizdevuma līguma 3.2.punktā paredzētās atlīdzības par aizdevuma

lietošanu samaksu par 2016.gada 4 mēnešiem: augustu, septembri, oktobri un novembri EUR 180 * 4 = EUR 720. Jau no paša sākuma atbildētājs

neievēroja Aizdevuma līgumā noteiktos samaksas termiņus, EUR 180 par 2016.gada augustu samaksājot 26.augustā, EUR 180 par 2016.gada

septembri - 2016.gada 29.septembri, bet EUR 360 par 2016.gada oktobri un novembri samaksājot 2016.gada 5.decembrī. Pēc minēto summu

samaksas atbildētājs pārtrauca pildīt uzņemtās saistības, neatgrieza prasītājam aizdevumu Aizdevuma līguma 3.1.punktā paredzētajā termiņā kā arī

neveica atlīdzības samaksu par aizdevuma lietošanu par 2016.gada decembri un turpmāku aizdevuma lietošanas laiku.

Ievērojot apstākli, ka atbildētājs nebija laikus izpildījis uzņemtās saistības, prasītājs bija mēģinājis ar viņu sazināties, lai noskaidrotu nokavējuma

iemeslus. Atbildētājs neatbildēja uz prasītāja zvaniem un īsziņām, klaji ignorējot prasītāja centienus aizstāvēt savas tiesības un likumīgās intereses, kas

liecina par atbildētāja izvairīšanos no saistību izpildes. To vēl jo vairāk apstiprina apstāklis, ka pēc tam, kad ar minētiem līdzekļiem sazināties ar

atbildētāju neizdevās, prasītājs vērsās ar iesniegumu pie Rīgas apgabaltiesas Zvērinātas notāres Sandras Jakušenokas, lūdzot nodot atbildētājam

paziņojumu - brīdinājumu par saistību izpildi, nosūtot to uz atbildētāja Aizdevuma līgumā norādīto korespondences un dzīvesvietas adresi /adrese A/,

darba vietas adresi, e-pasta adresi/e-pasta adrese/, kā arī nodot paziņojumu mutiski pa tālruni Nr./telefona numurs/.

No zvērinātas notāres Sandras Jakušenokas 2017.gada 25.aprīlī izdotā paziņojuma apliecības noraksta izriet sekojošas ziņas par prasītāja

brīdinājuma par saistību izpildi paziņošanas gaitu atbildētājam: 1) paziņojums, kas tika nosūtīts pa pastu uz Aizdevuma līgumā norādīto Atbildētāja

dzīvesvietas un korespondences adresi /adrese B/, 2017.gada 24.februāri atsūtīts atpakaļ zvērinātai notārei, jo piegādes laikā adresāts nebija mājās un

adresei nav pasta kastītes; 2) paziņojums, kas tika nosūtīts pa pastu uz atbildētāja darba vietas adresi zvērinātas notāres Loretas Balodes birojā Balasta

dambī 15, Rīgā, piegādāts 2017.gada 20.martā. Ziņu par šī paziņojuma saņemšanu no atbildētāja puses nav; 3) atbildētājs nav atbildējis uz paziņojumu,

kas tika nosūtīts uz viņa e-pasta adresi /elektroniskā pasta adrese/; 4) nebija iespējams nodot brīdinājumu atbildētājam mutiski, jo uz telefona zvaniem

viņš neatbild.

No minētās informācijas secināms, ka atbildētājs ir ignorējis prasītāja mēģinājumus ar zvērinātas notāres starpniecību nodot viņam brīdinājumu par

saistību izpildi, kaut arī šāda brīdinājumu paziņošanas kārtība paredzēta viņa parakstītā Aizdevuma līguma 7.4.punktā. Jāuzsver, ka atbildētājs līdz pat šī

pieteikuma sagatavošanas dienai izvairās no uzņemto saistību izpildes un viņa rīcību raksturo absolūta bezdarbība.

Uz atbildētāja rīcības negodprātīgu raksturu papildus norāda arī šādi apstākļi. Pirmkārt, Aizdevuma līguma parakstīšanas laikā atbildētājs bija

nodarbināts zvērinātas notāres Loretas Balodes birojā. Tieši pats atbildētājs bija izteicis priekšlikumu prasītājam par naudas līdzekļu aizdošanu viņam,

turklāt tieši atbildētājs bija sagatavojis Aizdevuma līguma tekstu. No Aizdevuma līguma 4.3.punkta izriet, ka Aizdevuma līgumu saistību nepienācīgas

izpildes gadījumā prasītājam ir tiesības iesniegt notāram piespiedu izpildei vai piedzīt neapmaksāto aizdevumu tiesā bezstrīdus piedziņas kārtībā, iepriekš

par to brīdinot atbildētāju. Aizdevuma līguma 4.4.punktā Atbildētājs piekritis tam, ka no aizdevuma izrietošās maksājumu saistības tiks nodotas piespiedu

izpildei ar notariālo izpildu aktu. Aizdevuma līguma 7.2.punktā paredzēts, ka Aizdevuma līguma grozījumu, papildinājumu un atcēlēja līguma noslēgšanai

jāievēro notariālā akta forma. Neskatoties uz visu augstāk norādīto, Aizdevuma līgums netika noslēgts notariālā akta formā, kā rezultātā atzīstams nevis

par publisko, bet par privāto dokumentu (Notariāta likuma 116.pants) un no tā izrietošo saistību bezstrīdus piespiedu izpilde nav iespējama.

Noslēdzot līgumu un to parakstot, prasītājs bija uzticējies atbildētājam kā juristam un zvērināta notāra biroja darbiniekam, tomēr, kā vēlāk izrādījās,

atbildētājs no paša sākuma bija apzināti maldinājis prasītāju par darījuma noteikumiem, jau tolaik veicot mērķtiecīgas darbības, lai maksimāli apgrūtinātu

aizdevuma un saistīto maksājumu atgūšanas iespējas. Kad prasītājam kļuvis zināms par šiem apstākļiem, viņš iesniedza sūdzību par atbildētāja kā

zvērinātas notāres Loretas Balodes biroja darbinieka rīcību. Ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes atbildi prasītājam tika paziņots, ka atbildētājs bijis

zvērinātas notāres Laumas Šneideres un pēc tam īsu laiku zvērinātas notāres Loretas Balodes biroja darbinieks. No 2017.gada 6.marta zvērināta notāre

Loreta Balode pārtraukusi darba attiecības ar atbildētāju sakarā ar rupju nolaidību darba pienākumu veikšanā.

No savas puses prasītājs ir godprātīgi pildījis ar 2016.gada 25.jūlija aizdevuma līgumu uzņemtās saistības. Savukārt atbildētājs savas saistības nav

izpildījis pielīgtajā termiņā un apmērā, tas ir, līdz pat šī pieteikuma sagatavošanas dienai nav samaksājis prasītājam saņemto aizdevumu kā ari nav pilnā

apmērā veicis atlīdzības par aizdevuma lietošanu samaksu, nepaziņojot prasītājam par savas rīcības iemesliem.

Uz šī pieteikuma sagatavošanas dienu atbildētāja parāds prasītājam, kas izriet no Aizdevuma līguma, sastāda 6900 euro, tajā skaitā neatgrieztā

aizdevuma pamatsumma 6000 euro kā arī atlīdzība par aizdevuma lietošanu par 2016.gada decembri un 2017.gada janvāri, februāri, martu un aprīli 900

euro (aprēķins: EUR 6000 * 3% * 5 mēneši).

Ievērojot atbildētāja izteikti negodprātīgu rīcību un pilnīgu izvairīšanos no uzņemto saistību izpildes, prasītājs uzskata par taisnīgu risinājumu papildus

augstāk minētajām summām aprēķināt atbildētājam likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 2017.gada 26.janvāra līdz šī pieteikuma

sagatavošanas dienai. Jāņem vērā, ka par šādām sekām atbildētājs tika brīdināts ar zvērinātas notāres Sandras Jakušenokas paziņojumu.

Šī pieteikuma sagatavošanas dienā atbildētāja likumisko nokavējuma procentu parāds prasītājam sastāda EUR 88,77, kas aprēķināts sekojoši:

EUR 6000 * 6% / 365 * 90 dienas. Tādējādi atbildētāja kopējais parāds prasītājam šī pieteikuma sagatavošanas dienā sastāda 6988,77 euro.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1756.pantu 1759.panta l. punktu, 1934., 1943. un 1946.pantu, prasībā lūgts tiesu piedzīt no /pers. C/ par labu

/pers. B/ pamatparādu 6000 euro, atlīdzību par aizdevuma lietošanu 900 euro un likumiskos nokavējuma procentus 88,77 euro, kopsummā 6988,77

euro. Tāpat lūgts piedzīt no /pers. C/ par labu /pers. B/ visus tiesāšanās izdevumus un noteikt, ka /pers. B/ par laiku no prasības pieteikuma iesniegšanas

līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) ir tiesības saņemt no /pers. C/ likumiskos 6% (seši procenti) gadā no pamatparāda summas 6000 euro.

Līdz ar minēto prasībā tika lūgts arī nodrošināt celto prasību, apķīlājot /pers. C/, piederošu kustamu mantu un skaidras naudas līdzekļus kā ari

apķīlājot tos maksājumus, kuri /pers. C/ pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās.

[2] Ar Rīgas rajona tiesas 2017.gada 19.maija lēmumu apmierināts prasītāja pieteikums par prasības nodrošināšanu.

[3] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus tiesā nav sniedzis, iebildumus pret celto prasību nav izteicis.

[4] Tiesas sēdē prasītāja pārstāve prasību uzturēja. Norādīja, ka 2016.g 25.jūlijā starp prasītāju kā aizdevēju un atbildētāju kā aizņēmēju tika

noslēgts aizdevuma līgums saskaņā ar kuru prasītājs izsniedza atbildētājam aizdevumu 6000 euro apmērā skaidrā naudā pirms šī līguma parakstīšanas, ko

apliecina arī aizņēmēja paraksts uz līguma. Tāpat puses vienojās par aizdevuma atmaksas termiņu 6 mēneši, kā arī noteica procentus 3% apmērā no

summas par katru mēnesi. Diemžēl atbildētājs pārtrauca savu saistību izpildi un izvairījās no saziņas ar prasītāju. Ņemot vērā ka atbildētājs strādāja pie

zvērināta notāra par biroja darbinieku, prasītājs centās arī šajā darba vietā sazināties ar atbildētāju, bet kā redzams no paziņojuma, 2017.gada 6.martā

notāre atbrīvojusi atbildētāju no darba sakarā par nolaidīgu darba pildīšanu. Attiecīgais raksturo personu gan kā darbinieku, gan kā darījuma otru pusi.

Kopš šī brīža nav bijusi iespēja sazināties ar atbildētāju. Atbildētājs izvairās no kontakta ar prasītāju. Neveic nevienu maksājumu. Pēc prasības

nodrošināšanas zvērinātam tiesu izpildītājam nav izdevies atrast atbildētāju, nav zināma personas faktiskā dzīves vieta kā arī darba vieta. Visas pazīmes

liecina par to, ka atbildētājs izvairās no savas saistības izpildes.

[4.1] Atbildētājs tiesas sēdē neieradās tiesai nezināmu iemeslu dēļ, lai gan par lietas izskatīšanas vietu un laiku viņam tika paziņots savlaicīgi

Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēsti uz atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi. Ņemot vērā to, ka atbildētājam tiesas

dokumenti nosūtīti uz deklarētās dzīvesvietas adresi, tiesa uzskata, ka paziņojuma nesaņemšana pati par sevi neietekmē dokumenta paziņošanas faktu

(Civilprocesa likuma 56.1 panta otrā daļa), jo fiziskai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē (Civilprocesa likuma

56.panta piektā daļa).

Tiesa šādos apstākļos, nesaskatot Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā noteiktos tiesas sēdes atlikšanas pamatus, uzskata par iespējamu

saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu izskatīt civillietu bez atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmo daļu aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā

atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, atzīst, ka lietā esošie pierādījumi ir pietiekami strīda izšķiršanai un saskaņā ar Civilprocesa likuma

208.1 panta pirmo daļu pastāv pamats aizmuguriska sprieduma taisīšanai lietā. Tiesa atzīst, ka nepastāv arī Civilprocesa likuma 208.1 panta trešajā daļā

minētie šķēršļi aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Motīvu daļa

[6] Noklausoties prasītājas pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudot civillietas materiālus un novērtējot lietā iegūtos pierādījumus, tiesa

atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Lietā nav strīda, ka starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts aizdevuma līgums.

Ar lietas materiāliem pievienoto Aizdevuma līgumu apstiprinās prasītāja norādītais, ka prasītājs aizdeva atbildētājam naudas līdzekļus 6000 euro

apmērā uz sešu mēnešu termiņu (līdz 2017.gada 25.janvārim), ar procentu likmi 3% mēnesī.

Saistību esamību apliecina uz līguma atveidotie prasītāja un atbildētāja paraksti, kuru īstumu apliecinājusi zvērināta notāre S.Jakušenoka (lietas

13.lapa).

[7] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja parādu 6000 euro apmērā.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Kā norādīts prasības pieteikumā un tiesas sēdē norādīja ar prasītāja pārstāve, atbildētājs nav saistības izpildījis pilnā apmērā.

Prasītājs ar zvērināta notāra starpniecību paziņojis atbildētājam par parāda esamību (lietas 14.-15. un 17.– 30.lapa), bet arī pēc paziņojumu

nosūtīšanas atbildētājs parādu nav sedzis pilnā apmērā.

Tāpat ar lietas materiāliem pievienoto dokumentu par zvērinātu notāru darbinieku (lietas 16.lapa), apstiprinājumu gūst tiesas sēdē norādītais, ka

prasītājs arī caur atbildētāja darba vietu mēģinājis sazināties ar atbildētāju, lai panāktu ārpustiesas parāda atmaksu.

Tiesai nav pamata apstrīdēt prasītājas norādītos apstākļus. Parakstot līgumu, atbildētājs apņēmās pildīt tā noteikumus, t.sk. atmaksāt aizdevumu un

procentus par aizdevuma izmantošanu (Aizdevuma līguma 3.2.punkts).

Tiesa atzīst par pamatotu prasības pieteikumā norādīto prasības summu un saistību neizpildi no atbildētāja puses. Līgumu pēc būtības atbildētājs

nav apstrīdēts, pierādījumi saistību izpildei tiesā nav iesniegti, tādēļ tiesa uzskata, ka no atbildētāja ir piedzenama aizdevuma pamatparāda summa 6000

euro apmērā.

[7] Tāpat tiesa uzskata par apmierināmu prasību par aizdevumu lietošanas procentu 900 euro apmērā piedziņu.

Saskaņā ar Civillikuma 1946.panta pirmo daļu procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis

nokavējumu. To cieši jānosaka aktā vai darījumā (Civillikuma 1765.pants).

Saskaņā ar Aizdevuma līguma noteikumiem, procentu likme par aizdevuma izmantošanu noteikta 3% mēnesī no neatmaksātās kredīta summas.

No prasības pieteikumā iekļautā aprēķina redzams, ka nesamaksātie procenti sastāda 900 euro apmērā un aprēķināti par laika posmu no

2016.gada decembra līdz 2017.gada aprīlim.

Ņemot vērā to, ka pienākums maksāt procentus un to apmērs pielīgts līgumā, kā arī to, ka atbildētājs ir lietojis un lieto arī pēc līguma izbeigšanas

saņemto naudas summu, kā arī to, ka atbildētājs nav cēlis iebildumus, viņam, saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu, rodas pienākums maksāt atlīdzību par

kredīta izmantošanu. Tādēļ tiesa uzskata, ka no atbildētāja piedzenami nesamaksātie līgumiskie procenti prasītājas norādītajā 900 euro apmērā.

[8] Prasītājs lūdz piedzīt likumiskos procentus 88,77 euro.

Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistība rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1756.pants noteic pienākumu maksāt procentus pamatojoties vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, procentu apmērs cieši ir jānosaka aktā vai darījumā, ja tas nav darīts, ka arī tajā

gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā, ka lietā ir pierādīts, ka atbildētājs nav samaksājis parādu, tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības saņemt likumiskos nokavējuma

procentus par 90 dienām, līdz ar ko arī daļā par likumisko procentu piedziņu prasība ir apmierināma.

[9] Prasītājs lūdz noteikt tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6% gadā no piespriestās, bet neizpildītās pamatsummas. Civilprocesa

likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Tiesa atzīst, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantā un Civillikuma 1759.pantā noteiktajam prasītājam ir tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātās pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei.

[10] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja tiesāšanās izdevumus – samaksāto valsts nodevu 585,43 euro un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumus

3,20 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus, tāpēc no atbildētāja piedzenami tiesas izdevumi: prasītājas samaksātā valsts nodeva 585,43 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

3,20 euro, kopā 588,63 euro.

[11] Uz sprieduma taisīšanas brīdi ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi šajā lietā ir 6,21 euro apmērā.

Atbilstoši valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” tarifiem un saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmo daļu un 42.panta pirmo daļu, no

atbildētāja piedzenami valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu

saistītie izdevumi), to nesamaksātajā daļā 3,01 euro apmērā (lietas 2.lapa).

[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Tiesa uzskata, ka nosakāms termiņš tiesas sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.panta pirmo daļu, 96., 189-193., 204.1 208.1 un 208.2 pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, pamatparādu 6000 euro, procentus par

aizdevuma izmantošanu 900 euro un likumiskos nokavējuma procentus 88,77 euro, kā arī valsts nodevu 585,43 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 3,20 euro, pavisam kopā 7577,40 euro (septiņi tūkstoši pieci simti septiņdesmit septiņi euro 40 centi), naudas līdzekļus pārskaitot uz /pers. B/,

personas kods /personas kods/, kontu Nr.LV78HABA0551017838950, AS „Swedbank".

Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, tiesības saņemt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par laiku līdz sprieduma izpildei

6% (sešus procentus) gadā no nesamaksātās pamatparāda summas.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,01 euro izdevumus

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami - Saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas

reģistrācijas Nr. LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, kods TRELLV22, konta Nr. LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī

jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un atsauce uz Rīgas rajona tiesas 2018.gada 9.aprīļa spriedumu civillietā Nr.C33464617.

Noteikt termiņu tiesas sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par

tiesas izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona tiesas kancelejā.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas

kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā. Datums, kad spriedums ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma pasludināšanas

datumu.

Atbildētājs ir tiesīgs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt Rīgas rajona tiesā pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu

un lietas izskatīšanu no jauna.

Spriedums sastādīts un pieejams – 2018.gada 9.aprīlī.

Tiesnese V.Puškundze