Court dismissed defendant's appeal and allowed plaintiff's claim for unpaid property management fees and costs.

Lietas Nr. C33486614

Lietas arhīva Nr. C-1864-15/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015.gada 17.novembrī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese Elita Stivriņa,

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „Ādažu Namsaimnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2014.gada 3.decembrī SIA „Ādažu Namsaimnieks” cēla tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/ (/pers. A/) par galvenā parāda 185,61

euro apmērā piedziņu.

Prasībā norāda, ka saskaņā ar Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas informāciju atbildētājs ir nekustamā īpašuma /adrese/īpašnieks.

2008.gada 3.septembrī tika noslēgts Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums, ar kuru īpašnieks uzdeva, bet pārvaldnieks- prasītājs uzņēmās par

Līgumā noteikto samaksu pārvaldīt nekustamo īpašumu.

Atbildētājs ir veicis daļēju maksu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem Ls 711,65 apmērā, bet nav pilnībā norēķinājies ar prasītāju.

Kopā pamatparāds pamatojoties uz prasītāja aprēķinu par periodu 01.03.2008. – 01.10.2014. sastāda 185,61 euro.

Pakalpojumu izmantošanas periodā starp pusēm nav radies strīds par sniegto pakalpojumu kvalitāti, apjomu vai konstatēti citi apstākļi, kas būtu

par pamatu atbildētāja tiesībām kavēt maksājumus.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1764., 1765., 1828., 1843.pantu, lūdz piedzīt no atbildētāja prasības summu 185,61 euro, kas sastāv no

galvenā parāda 185,61 euro, kā arī visus tiesas izdevumus- valsts nodevu 71,14 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro,

kopā 75,84 euro. Noteikt tiesības prasītājai saņemt no atbildētāja sešus procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda 185,61 euro summas par

komunālajiem pakalpojumiem par laiku līdz sprieduma izpildei.

[[2] 2014.gada 8.decembrī atbildētājam nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojumu veidlapa. Atbilstoši Civilprocesa likuma

250.21panta otrajā daļā noteiktajam, atbildētājam izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka

atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Atbildētājs paskaidrojumus nav sniedzis.

Civilprocesa likuma 56.panta sestajā daļā noteikts, ka tiesas dokumentus juridiskajai personai piegādā pēc tās juridiskās adreses. Savukārt

Civilprocesa likuma 56.1panta otrajā daļā noteikts, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi,

deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta

izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Tiesa atzīst, ka ir uzskatāms, ka par tiesvedību atbildētājam ir paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56. un 56.1pantā noteiktajam.

[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu

lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma

norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē, līdz ar to 2014.gada 21.augustā pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā un sprieduma

noraksts pusēm būs pieejams tiesas kancelejā 2015.gada 17.novembrī.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma pilnībā.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Lietā noskaidrots, ka saskaņā ar 2008.gada 3.septembrī starp atbildētāju un prasītāju noslēgto Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu Nr.Oz-9

prasītājs veic dzīvojamās mājas /adrese/pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Lietā pierādīts, ka atbildētājam Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Ādažu novada zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/reģistrētas

īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu/adrese/.

Lietā nav gūti pierādījumi, ka kāda no pusēm būtu paziņojusi par 2008.gada 3.septembra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma Nr.Oz- 9

izbeigšanu. Atbildētājs nav apstrīdējis noslēgto līgumu. Līdz ar to atzīstams, ka prasītājai kā pārvaldniekam ir prasījuma tiesības pret atbildētāju.

[5] Prasītāja lūdz piedzīt pamatparādu 185,61 euro apmērā par laika periodu no 2008.gada 1.marta līdz 2014.gada 1.oktobrim.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1.2.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā. Minētā likuma 13.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka dzīvokļa

īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata

noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību

pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa

īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu

un attiecas uz kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas;

pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

No minētām tiesību normām izriet, ka neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir noslēdzis ar pārvaldnieku līgumu par nekustamā īpašuma

apsaimniekošanu vai nav, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas. Līdz ar to atbildētājam ir pienākums norēķināties ar

prasītāju par atbildētājam piederošā nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punktā

noteiktajam, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram,

apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka prasītāja nebūtu izpildījusi savas saistības vai ka atbildētājs nebūtu saņēmis prasītājas sniegtos pakalpojumus.

Ar prasītājas veikto parāda aprēķinu un izrakstītajiem rēķiniem pierādīts, ka atbildētājs neveica pilnā apmērā maksājumus par dzīvojamās mājas

apsaimniekošanu un sniegtajiem pakalpojumiem un ka pamatparāds ir 185,61 euro apmērā (l.l.23), kas izveidojies par laika periodu no 2008.gada

1.marta par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam, to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētājs celto prasību, tai skaitā prasītājas veiktos parāda aprēķinus, nav apstrīdējis, pierādījumus par parāda apmaksu nav iesniedzis.

Ievērojot minēto, tiesa secina, ka atbildētājs nav izpildījis savas saistības un pieļāvis saistību izpildes nokavējumu, tādēļ no atbildētāja par labu

prasītājai piespriežams parāds par sniegtajiem pakalpojumiem 185,61 euro apmērā.

[6] Prasītājs lūdz noteikt tiesības saņemt likumiskos procentus par laiku līdz sprieduma izpildei.

Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātā pamatparāda līdz sprieduma

izpildei.

[7] Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Tā kā tiesa ir atzinusi, ka prasība ir apmierināma pilnībā 185,61 euro apmērā, tad no atbildētāja par labu prasītājai ir

piedzenama samaksātā valsts nodeva 71,14 euro apmērā, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu no atbildētāja valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,43

euro (l.l. 2).

[8] Civilprocesa likuma 204.1 pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summu un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Atbildētājam ir nosakāms 10 dienu termiņš labprātīgai sprieduma izpildei

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41., 93., 96., 97., 192., 193., 204.1pantu un 250.25pantu un 250.27pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/ (/pers. A/), personas kods /personas kods/, par labu SIA „Ādažu namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 40003422041,

pamatparādu 185,61 euro, valsts nodevu 71,14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā 261,45 euro apmērā.

Noteikt „SIA „Ādažu namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 40003422041, tiesības par laika periodu no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/ (/pers. A/), personas kods /personas kods/, likumiskos 6% gadā no galvenā parāda 185,61 euro.

Piedzīt no /pers. A/ (/pers. A/), personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,43 euro apmērā.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, samaksu veikt saņēmējam Tiesu

administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, kontā Nr.LV51TREL2190458019000, iemaksas mērķis:

21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, lietā Nr.C33514713, un maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona tiesā.

Sprieduma labprātīgai izpildei daļā par naudas summu un tiesas izdevumu piedziņu noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.

Maksājumu apliecinošu dokumentu par tiesas izdevumu samaksu iesniegt Rīgas rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese E.Stivriņa