Court dismisses bank's claim for mortgage validity after debtor's bankruptcy discharge extinguished the debt.

Lietas Nr. C20246715

Lietas arhīva Nr. CA-0018-17/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2017.gada 16.februārī

Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja J.Mauliņa

un tiesneses L.Kraule un B.Ķeire

ar sekretāri E.Ansuli

izskatīja atklātā tiesas sēdē, video konferences režīmā, civillietu /pers. E/ prasībā pret AS “/nosaukums A/” par aizlieguma atzīmes un hipotēkas

dzēšanu nekustamam īpašumam un AS “/nosaukums A/” pretprasībā par ķīlas līguma atzīšanu par spēkā esošu, sakarā ar AS “/nosaukums A/” iesniegto

apelācijas sūdzību par Liepājas tiesas 2016.gada 17.maija spriedumu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 2.septembrī /pers. E/ (turpmāk prasītājs) cēlis Liepājas tiesā prasību pret AS “/nosaukums A/” (turpmāk atbildētāja) lūdzot dzēst

īpašumam /adrese A/, Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, nodalījuma II daļas 2.iedaļas ieraksta Nr.8.1. reģistrēto atzīmi, IV

daļas 1., 2.iedaļas ierakstu Nr.5.1. un IV daļas 3.iedaļas ierakstu Nr.1.1. (lietas 4.-6.lapa).

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2008.gada 7.augustā prasītājs noslēdza ar AS /Nosaukums A/ ķīlas (hipotēkas) līgumu Nr.LT08238/H-1, ar

grozījumiem 2009.gada 8.septembrī, ar kuru ieķīlāja sev piederošo nekustamo īpašumu /adrese A/, reģistrētu Liepājas pilsētas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr./numurs A/. Ķīlas līguma 4.iedaļa nosaka, ka ar ķīlu nodrošināti ir visi tie prasījumi pret prasītāju, kas izriet no 2008.gada 7.augusta

kredīta līguma Nr.LT08238.

2011.gada 17.novembrī prasītājam tika pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, kas tika pabeigts 2012.gada 17.novembrī.

Pabeidzot maksātnespējas procesu, /pers. E/ tika atbrīvots no visām saistībām, tajā skaitā no saistībām pret AS “/nosaukums A/”.

2013.gada 8.martā AS “/nosaukums A/” cēla pret /pers. E/ prasību Liepājas tiesā, lūdzot noteikt prasītājai tiesības vērst piedziņu uz atbildētājam

piederošo nekustamo īpašumu. Ar Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas spriedumu lietā Nr.C20226713 prasība tika noraidīta un spriedums

ir stājies spēkā. Prasības noraidīšanas pamatā norādīts, ka maksātnespējas process tika uzsākts tieši sakarā ar parādu AS “/nosaukums A/” un tiesa

konstatēja, ka maksātnespējas procesa vadītājs ir informējis AS “/nosaukums A/” par /pers. E/ maksātnespējas procesu, bet AS “/nosaukums A/”

nekādus prasījumus neizvirzīja. Līdz ar maksātnespējas procesa izbeigšanu un apliecības izsniegšanu par parādnieka atbrīvošanu no parāda, AS

“/nosaukums A/” zaudēja tiesības iegūt apmierinājumu no ķīlas. AS “/nosaukums A/” prasījumi pret /pers. E/, kuru nodrošināšanai bija noslēgts ķīlas

līgums, nepastāv, jo atbildētājs ir atbrīvots no parāda, izsniedzot par to apliecību, līdz ar to nav spēkā arī ķīlas tiesība.

Tā kā AS /Nosaukums A/ vairs nav spēkā esošu prasījuma tiesību pret prasītāju, kas izriet no 2008.gada 7.augusta Kredīta līguma Nr.LT08238 ar

grozījumiem 2009.gada 8.septembrī, ir zudis tiesiskais pamats zemesgrāmatu nodalījuma ierakstam attiecībā uz aizlieguma atzīmes un hipotēkas

nostiprināšanu nekustamajam īpašumam /adrese A/, kadastra Nr./numurs B/, reģistrēts Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1280., 1283., 1284., 1309., 1892.pantu.

Atbildētājs AS “/nosaukums A/” tiesā iesniedzis rakstveida paskaidrojumus (lietas 38.lapa), norādot, ka prasību neatzīst un uzskata to par

nepamatotu.

Saskaņā ar 2008.gada 7.augustā starp /pers. E/ un AS “/nosaukums A/” noslēgto kredīta līgumu Nr.LT08238 /pers. E/ tika izsniegts aizdevums

54 180 EUR apmērā, un tā nodrošinājumam /pers. E/, ieķīlāja par labu AS “/nosaukums A/” nekustamo īpašumu /adrese A/. Ar ķīlas (hipotēkas) līguma

Nr.LT08238/H-l Vispārīgo noteikumu 2.1.punktu (2) apakšpunktu ķīlas ņēmējam tika piešķirtas tiesības pārdot ieķīlāto nekustamo īpašumu par brīvu

cenu.

2011.gada 11.novembrī Skotijā tika uzsākta parādnieka bankrota procedūra, kas tika pabeigta 2012.gada 11.novembrī. 2012.gada 12.jūlijā

maksātnespējas likvidatoram tika nosūtīts bankas kreditora prasījums, vēršot uzmanību uz Padomes 2000.gada 29.maija Regula (EK) Nr.1346/2000,

kas nenosaka kreditora prasījuma iesniegšanas termiņu. Saskaņā ar Regulas 39.pantu visiem kreditoriem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta vai juridiskā adrese

ir kādā dalībvalstī, izņemot procedūras sākšanas valstī, ir piešķirtas tiesības (nevis uzlikts pienākums) rakstiski iesniegt prasījumus maksātnespējas

procedūrā.

2013.gada 5.februārī no administratora /nosaukums B/ tika saņemts priekšlikums kreditoram uzsākt nekustamā īpašuma pārdošanas procesu, uz

kā pamata 2013.gada 5.martā Liepājas tiesai tika iesniegta prasība ar lūgumu atļaut vērst piedziņu uz ieķīlāto nekustamo īpašumu.

Regula neierobežo kreditora rīcību ar termiņu, vai nosacījumu (tikai bankrota procedūras laikā), veicot nepieciešamus pasākumus ķīlas tiesību

realizācijai. Par to liecina maksātnespējas likvidatora 2013.gada 5.februāra vēstule, kas nosūtīta kreditoram pēc parādnieka bankrota procedūras

pabeigšanas. Tādējādi ķīlas tiesība ir spēkā un līdz ar to saskaņā ar 2008.gada 7.augusta ķīlas (hipotēkas) līgumu Nr.LT08238/H-l Vispārīgo noteikumu

2.1.punkta (2) apakšpunktu AS “/nosaukums A/” ir tiesības pārdot nekustamo īpašumu /adrese A/ par brīvu cenu.

2016.gada 1.februārī AS “/nosaukums A/” cēlusi Liepājas tiesā pretprasību lūdzot atzīt ķīlas tiesības, kas nodibināta ar 2008.gada 7.augusta ķīlas

(hipotēkas) līgumu Nr.LT08238/H-1, uz nekustamo īpašumu /adrese A/ par spēkā esošu, (lietas 54.-56.lapa).

Pretprasības pieteikumā norādīts, ka 2011.gada 11.novembrī /pers. E/ Skotijā tika pasludināts maksātnespējas process. 2012.gada 12.jūlijā

maksātnespējas procesa likvidatoram tika nosūtīts AS /Nosaukums A/ prasījums.

Saskaņā ar Eiropas Savienības padomes Regulas (EK) Nr.1346/2000 1.nodaļas 2.panta b) apakšpunktu “likvidators” ir personas vai struktūra,

kuras funkcijās ietilpst parādniekam atsavināto aktīvu pārvaldīšana vai likvidācija, bet saskaņā ar šī panta c) apakšpunktu “likvidācijas procedūra ir

maksātnespējas procedūra [..], kas ietver parādnieka aktīvu pārdošanu”.

Prasītāja maksātnespējas procesa likvidatoram bija pienākums par labu AS /Nosaukums A/ ieķīlāto nekustamo īpašumu /adrese A/ pārdot, un

saņemtos naudas līdzekļus novirzīt nodrošinātā kreditora prasījuma dzēšanai, taču tas netika izdarīts. AS /Nosaukums A/ netika sniegta informācija par

iemesliem, kāpēc ķīla netika realizēta maksātnespējas procesa ietvaros, kā arī maksātnespējas procesa laikā nodrošinātam kreditoram netika izsniegta

atļauja realizēt ieķīlāto nekustamo īpašumu.

Ņemot vērā to, ka /pers. E/ piederošais nekustamais īpašums /adrese A/ atradās likvidatora valdījumā, banka neuzskatīja par iespējamu

maksātnespējas procesa laikā veikt procesuālās darbības ieķīlātā nekustamā īpašuma pārdošanai.

/pers. E/ maksātnespējas procedūra tika pabeigta 2012.gada 11.novembrī, bet ieraksts LR UR maksātnespējas reģistrā par pārrobežu primāro

maksātnespējas procesu izdarīts 2013.gada 2.maijā.

Pretprasība pamatota uz Civillikuma 1278., 1282., 1286., 1587.pantu.

Prasītāja pārstāvis zvērināts advokāts Kaspars Novicāns tiesā iesniedzis rakstveida paskaidrojumus par pretprasību (lietas 77.-80.lapa), norādot,

ka tā ir nepamatota un tiesvedība pretprasības daļā izbeidzama.

2013.gada 8.martā AS “/nosaukums A/” cēla prasību (ar grozījumiem) Liepājas tiesā pret /pers. E/, lūdzot noteikt prasītājai tiesības vērst piedziņu

uz atbildētājam piederošo nekustamo īpašumu, t.i., prasība tika vērsta uz ķīlas tiesības izlietojumu. 2015.gada 3.jūlijā spēkā ir stājies spriedums civillietā

Nr.C20226713, ar kuru ir noraidīta AS “/nosaukums A/” prasība pret /pers. E/ par ķīlas tiesības izlietojumu un tiesa spriedumā ir devusi vērtējumu

prasījumam, kāds ir izteikts pretprasībā, proti, ķīlas tiesība nav realizējama, jo tā nepastāv, kas izriet no apstākļa, ka nav paša prasījuma. Secīgi,

tiesvedība pretprasības daļā būtu izbeidzama, atbilstoši Civilprocesa likuma 223.panta 3.punktam vai, atbilstoši Civilprocesa likuma 223.panta

1.punktam.

Ar Liepājas tiesas 2016.gada 17.maija spriedumu prasība apmierināta un dzēsta /pers. E/, personas kods /personas kods/, nekustamam īpašumam

/adrese A/, kadastra Nr./numurs B/, reģistrētam Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, zemesgrāmatu nodalījuma II daļas 2.iedaļas

ierakstā Nr.8.1. reģistrētā atzīme “Noteikts aizliegums bez AS “/nosaukums A/”, nodokļu maksātāja kods 40003151743, rakstiskas piekrišanas

nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lielu tiesībām. Pamats: 2008.gada 7.augustā ķīlas (hipotēkas) līgums Nr. LT08238/H-1”.

Dzēst IV daļas 1., 2.iedaļas ierakstu Nr.5.1. “Nostiprināta hipotēka 34,999.64 LVL. Procentu likme: mainīga, kas sastāv no pievienotās likmes 1,25%

gadā un bāzes likmes, kas vienāda ar EUR SEB BANKAS RESURSU CENA 60 M likmi. Līgumsods: par nolīgto maksājumu vai to daļas kavējumu —

36% gadā no nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu. Procentu un līgumsoda samaksas termiņš - katru mēnesi 7.datumā līdz saistību pilnīgai

izpildei. Kreditors: AS “SEB banka”, nodokļu maksātāja kods 40003151743. Pamats: 2008.gada 7.augusta kredīta līgums Nr.LT08238, 2008.gada

7.augusta ķīlas (hipotēkas) līgums Nr.LT08238/H-1.Grozīts”, dzēst nodalījuma IV daļas 3.iedaļas ierakstu Nr.1.1. ”Grozīts 1. un 2.iedaļas ieraksts

Nr.5.1 (žurnāla Nr.300002506407, 07.08.2008) - nosakot, ka hipotēkas summa 38,077.92 LVL. Pamats: 2009.gada 8.septembra vienošanās par

grozījumiem kredīta līgumā Nr.LT08238, 2009.gada 8.septembra vienošanās par grozījumiem ķīlas (hipotēkas) līgumā NR.LT08238/H-1”.

Piedzīti no AS “/nosaukums A/” par labu /pers. E/ tiesas izdevumi EUR 75,84.

Noraidīta AS “/nosaukums A/” pretprasība par ķīlas tiesību atzīšanu par spēkā esošu.

Piedzīti no AS “/nosaukums A/” par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 3,62 (lietas 89.-91.lapa).

Tiesa konstatējusi, ka lietā starp pusēm nav strīda, ka 2008.gada 7.augustā starp AS “/nosaukums A/” un /pers. E/ noslēgts kredīta līgums

Nr.LT08238 ar 2009.gada 8.septembra vienošanos par grozījumiem kredīta līgumā. No kredīta līguma izrietošo prasījumu nodrošināšanai 2008.gada

7.augustā puses noslēdza ķīlas līgumu Nr.LT08238/H-1 par /pers. E/ piederošā nekustamā īpašuma /adrese A/, ieķīlāšanu (ar 2009.gada 8.septembra

vienošanos par grozījumiem).

No Liepājas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr.4258 20 izdrukas redzams, kad uz minēto līgumu pamata uz prasītāja nekustamo īpašumu

reģistrēta hipotēka un aizliegums bez AS “/nosaukums A/” rakstiskas piekrišanas nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu

tiesībām.

2011.gada 17.novembrī Skotijas maksātnespējas dienesta institūcija pasludinājusi /pers. E/ pārrobežu primāro maksātnespējas procesu, saskaņā

ar Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktu. AS “/nosaukums A/” kā kreditors ir tikusi informēta par maksātnespējas procesa esamību, jo

2012.gada 12.jūlijā nosūtījusi maksātnespējas administratora birojam kreditora pretenziju. Maksātnespējas process izbeigts 2012.gada 17.novembrī, par

ko izdarīts ieraksts LR Uzņēmumu reģistra maksātnespējas reģistrā 2013.gada 2.maijā.

Lietā starp pusēm nav strīda, ka maksātnespējas procesā par labu AS “/nosaukums A/” nodibinātā ķīla nav realizēta. Tāpat starp pusēm nav strīda,

ka pēc maksātnespējas procesa izbeigšanas AS “/nosaukums A/” nav prasījuma tiesību pret /pers. E/ pēc iepriekš norādītā kredīta līguma Nr.LT08238.

Tiesa nav pievienojusies atbildētājas pārstāves tiesas sēdē izteiktajam argumentam, ka, neraugoties uz to, ka /pers. E/ ir atbrīvots no saistības veikt

norēķinu pēc kredīta līguma, pati saistību tiesība tādēļ nav izbeigusies. Tiesas ieskatā, saistība nevar pastāvēt autonomi, pati par sevi, bez sasaistes ar

parādnieka pienākumu to izpildīt.

Tiesa ņēmusi vērā Civillikuma 1401.panta noteikto, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam - jāizdara

par labu otram kreditoram - zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.

Tiesa atsaukusies uz dr. habil. jur., prof., K.Torgāna komentāriem pie minētā Civillikuma panta - “saistībā pats galvenais ir nevis stāvokļa

konstatējums, bet pienākums saistību izpildīt un pats izpildes process” (skat., Civillikums. Ceturtā daļa. Saistību tiesības un komentāri pie

Civillikuma saistību tiesību daļas nodaļām (dr. habil. jur., prof., LZA koresp.-loc. K.Torgāns), Tiesiskās informācijas centrs, Rīga, 1996.gads).

Secīgi, nepastāvot strīdam par to, ka parādnieks /pers. E/ ir ticis atbrīvots no saistības veikt samaksu pēc kredīta līguma, pie kam šis izpildes

pienākums nav tiesīgi pārcelts uz kādu citu personu (piem., galvinieks), tad samaksas saistība nepastāv.

Tiesa kritiski vērtējusi atbildētājas pārstāves norādīto, ka AS “/nosaukums A/” ir zaudējusi tikai tiesības celt pret /pers. E/ prasību, taču ķīla būtu

realizējama labprātīgā izsolē tiesas ceļā.

Tiesa ņēmusi vērā, ka 2015.gada 3.jūlijā spēkā ir stājies 2014.gada 11.jūlija Kurzemes apgabaltiesas Civillietu kolēģijas spriedums lietā

Nr.C20226713, ar kuru tiesa ir konstatējusi, ka AS “/nosaukums A/” prasījumi pret /pers. E/, kuru nodrošināšanai bija noslēgts ķīlas līgums, nepastāv,

jo atbildētājs atbrīvots no parāda, izsniedzot par to apliecību, nav spēkā ķīlas tiesība. Turklāt, turpat tiesa ir arī nodibinājusi, ka [..] līdz ar

maksātnespējas procesa izbeigšanu un apliecības izsniegšanu par parādnieka atbrīvošanu no parāda, prasītājs (AS “/nosaukums A/”) ir zaudējis tiesības

iegūt apmierinājumu no ķīlas.

Saskaņā ar Civillikuma 1309.pantu ķīlas tiesība izbeidzas pati no sevis, kad dzēš prasījumus, kuram tā nodibināta, vienalga, kādā kārtā tas izdarīts.

Konstatējot, ka nepastāv /pers. E/ saistība pret AS “/nosaukums A/”, nepastāv tās nodrošināšanai ar ķīlas (hipotēkas) līgumu nodibinātā ķīlas

tiesība, tad uz tās pamata Liepājas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.4258 20 uz /pers. E/ piederošo nekustamo īpašumu /adrese A/ reģistrētā

hipotēka un ar to saistītie apgrūtinājumi un aizliegumi, ir dzēšami. /pers. E/ prasība ir atzīstama par pamatotu un ir apmierināma pilnībā. Uz šī paša pamata

ir noraidāma arī AS “/nosaukums A/” pretprasība par ķīlas tiesību atzīšanu par spēkā esošu.

Apelācijas sūdzību iesniedzis atbildētājas AS “/nosaukums A/” pārstāvis /pers. N/ (lietas 94.-96.lapa) pārsūdzot spriedumu pilnā apmērā un

norādot, ka tiesa ir pārkāpusi materiālo un procesuālo tiesību normas.

Tiesa ir taisījusi formālu spriedumu, kas nav pamatots ar vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem. Tiesa nav norādījusi kādēļ tā

vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu, līdz ar ko pārkāptas Civilprocesa likuma 97.panta prasības.

Prasītājs nav iesniedzis pierādījumus apgalvojumam, ka prasījums, kas izriet no Kredīta līguma Nr.LT08238 un tā grozījumiem, ir dzēsts. Tiesību

doktrīnā ir atzīts, ka saistības izbeigšanas pamats ir iespējams tikai sekojošos gadījumos: prasījuma dzēšana ar samaksu vai ieskaitu, atcēlējlīgumu vai

noilgumu (sal. G.Višņakova, K.Balodis. Civillikuma komentāri: Lietas. Valdījums. Tiesības uz svešu lietu. Rīga: Mans īpašums, 1998., 185.,

162.lpp.).

Tiesas spriedumā nav norādīts neviens arguments, kādu apsvērumu dēļ vispār netiek apspriesta atbildētājas norādīto tiesību normu piemērošana.

Atbildētāja lūgusi tiesu vērst uzmanību uz Augstākās tiesas 2015.gada 30.oktobra rīcības sēdes lēmumā lietā Nr.SKC-1443/2015 noteiktajai atziņai, ka

galvinieka atbildības pienākums kreditoram par tāda parādnieka, kas nonācis maksātnespējas situācijā, saistībām, tieši atbilst galvojuma mērķim, tādejādi

atzīstot, ka tieši galvenā parādnieka maksātnespējas gadījumā ir iespējami izņēmumi no galvojuma akcesoritātes principa, kas būtu pamats tiesai izvērtēt

ķīlas tiesības kā blakus tiesības pastāvēšanas vai izbeigšanas pamatojumam parādnieka pasludinātajā pārrobežu maksātnespējas procesā.

Situācijā, kad parādnieks atbrīvots no saistībām pēc bankrota procedūras pabeigšanas, bet prasījums nav dzēsts, ķīlas tiesība realizējama

piemērojot pēc analoģijas Civillikuma 1306.panta otro daļu. Ķīlas ņēmējam ir tiesības uz ieķīlātā priekšmeta vērtību, ko nevar realizēt citādi, kā vien

atsavinot pašu ieķīlāto lietu.

Uzskata par kļūdainu tiesas secinājumu, ka, lai ķīlas ņēmējs varētu realizēt savas tiesības, ir jākonstatē parādnieka pienākumu sniegt apmierinājumu

ķīlas ņēmējam un šis nosacījums konkrētajā lietā nav iestājies.

Prasītāja pārstāvis iesniedzis rakstveida paskaidrojumus par apelācijas sūdzību (lietas 106.lapa) norādot, ka apelācijas sūdzība ir nepamatota, jo

Liepājas tiesa, taisot spriedumu, ir pareizi piemērojusi materiālās tiesību normas un ievērojusi procesuālās tiesību normas, taisījusi likumīgu un pamatotu

spriedumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 203.panta trešo daļu pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā lietas dalībnieki, kā arī viņu tiesību pārņēmēji nav

tiesīgi citā procesā apstrīdēt tiesas nodibinātos faktus.

2015.gada 3.jūlijā ir stājies spēkā Kurzemes apgabaltiesas 2014.gada 11.jūlija spriedums civillietā Nr.C20226713, ar kuru ir noraidīta AS

“/nosaukums A/” prasība pret prasītāju par ķīlas tiesības izlietojumu. Spriedumā tiesa jau ir devusi novērtējumu prasījumam, kāds ir izteikts pretprasībā,

ka ķīlas tiesība nav realizējama, jo tā nepastāv, kas izriet no apstākļa, ka nav paša prasījuma. Tā kā spriedums ir stājies spēka atbildētāja nav tiesīga

apstrīdēt civillietā Nr.C20226713 nodibinātos faktus.

Tiesa pamatoti nav attiecinājusi 2015.gada 30.oktobra Augstākās tiesas rīcības sēdes lēmumā lietā Nr.SKC-1443/2015 paustās atziņas uz

izskatāmās lietas apstākļiem, jo lēmumā ir vērtēta galvojuma tiesiskā daba un galvinieka pienākumi galvenā parādnieka maksātnespējas gadījumā.

Lēmumā paustās atziņas nav piemērojamas šajā lietā pēc analoģijas.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 5.panta piektajai daļai tiesību analoģijas piemērošana ir pieļaujama tikai tad, ja nav likuma, kas regulē strīdīgo

attiecību un pastāv līdzīgas tiesiskās attiecības. Ķīlas tiesiskais regulējums ir ievērojami detalizētāks par galvojuma regulējumu un nav pamata uzskatīt, ka

pastāv kāds likuma robs, kura dēļ būtu attaisnojama atsaukšanās uz galvojumu regulējošām normām. Ķīla ir liettiesiskas attiecības, bet galvojums saistību

tiesiskas attiecības. Dodot ķīlu, ķīlas devējs neuzņemas personisku pienākumu atbildēt par parādnieka saistībām (Civillikuma 1278.p.) kā tas ir

galvojuma gadījumā (Civillikuma 1692.p.). Tādēļ ķīlas došana parādnieka maksātnespējas gadījumā nevar pārvērsties no ķīlas ņēmēja lietu tiesības par

saistībtiesisku prasījumu pret ķīlas devēju.

Šī atšķirība starp ķīlu un galvojumu izslēdz iespēju pēc analoģijas piemērot galvojuma tiesisko regulējumu attiecībā uz ķīlas tiesiskajām attiecībām

un tiesa pamatoti lietas izspriešanā nav atsaukusies uz 2015.gada 30.oktobra Augstākas tiesas rīcības sēdes lēmumā lietā Nr.SKC-1443/2015

paustajām atziņām.

Tiesas sēdē apelācijas sūdzības iesniedzēja un atbildētāja pārstāve /pers. T/ uzturēja pretprasību un apelācijas sūdzību pilnā apmērā, prasību

uzskatīja par nepamatotu. Norādīja, ka pirmās instances tiesas spriedumā nav atspēkoti bankas argumenti, nav dots vērtējums, kāpēc ķīla nav spēkā,

tiesa nav arī norādījusi pretprasības noraidīšanas pamatu. Paskaidroja, ka ir paredzēti četri nosacījumi - atcēlējlīgums, noilgums, samaksa, ieskaits, lai

dzēstu saistību, bet prasītājs bankai maksājumus nav veicis. Vērsa uzmanību, ka pārrobežu maksātnespējas procesā nav norādīts, ka saistība ir dzēsta,

pārrobežu maksātnespējas procesā saistību dzēšana nav paredzēta, norādīja uz Augstākās tiesas 2016.gada 26.februāra nolēmumu lietā

Nr.C19056212, kur arī ir pārrobežu maksātnespējas process, kas identisks prasītājam. Norādīja, ka, izbeidzot bankrota procedūru, neizbeidzas ķīlas

tiesība, pat, ja parādnieks tiek atbrīvots no saistībām, pati saistība nekur nepazūd, ķīlas apmērā kreditoram saistība saglabājas. Uzskatīja, ka

piemērojams Civillikuma 1282.pants, bet tiesa par to nekādu vērtējumu nav devusi. Paskaidroja, ka ķīlas līgums ir spēkā, jo tā atcēlējlīgums nav

noslēgts, tiesas ceļā ķīlas līgums nav atzīts par spēkā neesošu, secināja, ka bankai ir visas tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par nekustama īpašuma

labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā. Bankai ir spēkā prasījums pret prasītāju ķīlas apmērā, jebkurā gadījumā bankai ir tiesības uz ķīlu. Pārstāve

norādīja, ka nemēģina izlietot visas prasījuma tiesības, bet tikai attiecībā uz ķīlas izlietošanu, nav strīdi par parāda piedziņu. Dokuments, ko banka

saņēmusi pēc bankrota procedūras pabeigšanas, tiek vērtēts kā atļauja pārdot nekustamo īpašumu, tiesības pārdot nekustamo īpašumu bankai radās

pārrobežu maksātnespējas procesa likvidācijas procesā.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis zvērināts advokāts Kaspars Novicāns uzturēja prasību, paskaidroja, ka pretprasība ir noraidāma kā nepamatota,

norādīja, ka apelācijas sūdzība nav pamatota. Uzskatīja, ka apelātora pārstāve dezinformē tiesu, jo pušu iepriekšējā tiesvedībā banka sākotnēji bija

cēlusi prasību pret /pers. E/ par parāda piedziņu, pēc atbildētāja iebildumu saņemšanas tā saprata, ka nevar piedzīt parādu, nogrozīja prasību tā, lai tā

būtu vērsta uz ķīlas tiesības izlietojumu. Paskaidroja, ka tajā tiesvedībā tiesa jau vērtēja visus apstākļus. Administrators, uzsākot procedūru, uzreiz vērsās

pie AS “/nosaukums A/”, lūdza iesniegt kreditora pieteikumu, bet atbildes nebija. Pēc kāda laika, pēc /pers. E/ atgādinājuma, administrators vērsās

atkārtoti pie bankas ar iesniegumu, lūdza sniegt viedokli par sava prasījuma izlietošanu, prasījuma iesniegšanu, uz to tika saņemta vēstule, kas atrodas

izskatāmās civillietas materiālos, kur norādīts, ka ir uzsākta nekustamā īpašuma pārdošana izsolē tiesas ceļā. Šobrīd ir zemesgrāmatas ierakstu dzēšanas

prasībā, jo iepriekš ar spriedumu konstatēts, ka AS “/nosaukums A/” vairs nevar izlietot ķīlas tiesību. Norādīja, ka labprātīga pārdošana izsolē tiesas ceļā

ir ķīlas tiesības izlietošana, atbildētājs vairs nav tiesīgs izmantot un nevar, jo ir spēkā tiesas nolēmums, kas atbildētājam pasaka, ka tam vairs nav ķīlas

tiesība. Paskaidroja, ka šī tiesvedība ir vērsta uz paša ieraksta dzēšanu, jo nevar vētīt apstākļus par ķīlas tiesības spēkā esamību, par prasījumu un

saistības tiesības spēkā esamību, tas ir konstatēts ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu, nav prasījuma tiesības, nav spēkā ķīlas tiesība.

Motīvu daļa

Civillietu tiesas kolēģija pārbaudījusi pierādījumus, noklausījusies pušu paskaidrojumus, kā arī izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, uzskata, ka

prasība ir pamatota un apmierināma, savukārt pretprasība noraidāma.

Savu viedokli tiesas kolēģija pamato uz turpmāk norādītajiem argumentiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmās daļas noteikumiem apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības, sakarā ar apelācijas

sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.

Savukārt Civilprocesa likuma 430.panta trešā daļa nosaka, ka fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā nav

jāpārbauda, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Tiesas kolēģija, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu un novērtējot lietā nodibinātos faktus kopsakarā ar lietā esošajiem un

iztiesāšanas laikā pārbaudītajiem pierādījumiem, atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums attiecībā uz prasības apmierināšanu ir

pareizs, pilnībā pietiekams, un pievienojas šī sprieduma motivācijai, atkārtoti tos pašus apsvērumus nenorādot.

Atbildot uz apelācijas sūdzībā ietvertajiem argumentiem un iebildumiem, t.sk. par to, ka pirmās instances tiesa spriedumā vispār nav vērtējusi

argumentus celtajā pretprasībā, tiesas kolēģija papildus norāda uz sekojošo.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. un 97.panta prasībām tiesa lietas apstākļus noskaidro pēc tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem un novērtē

pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem. Tiesību doktrīnā

norādīts, ka (..) pierādījumi jāvērtē kopumā, nevis izolēti (..), jānosaka pierādījumu nozīmība saistībā ar lietā nosakāmiem apstākļiem un faktiem, (..)

jāizdara secinājums par pierādījumu pietiekamību (sk. Civilprocesa likuma komentāri. Trešais papildinātais izdevums. Autoru kolektīvs. Prof.

K.Torgāna vispārējā zinātniskā redakcijā.- Rīga: Tiesu namu aģentūra. 2006., 183.lpp.). Minētās tiesību normas nepiešķir tiesai tiesības

nepārbaudīt un nevērtēt lietā esošos pierādījumus. Tāpat ir ņemami vērā Civilprocesa likuma 10. un 93.panta nosacījumi.

Saskaņā Civilprocesa likuma 96.panta otro daļu fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu vienā civillietā, nav no jauna

jāpierāda, iztiesājot citas civillietas, kurās piedalās tās pašas puses.

Ar Kurzemes apgabaltiesas 2014.gada 11.jūlija spriedumu civillietā Nr.C20226713 (lietas 31.-32.lapa) AS “/nosaukums A/” prasībā pret

/pers. E/ par apmierinājumu no ķīlas, kas stājies spēkā 2015.gada 3.jūlijā nodibināti sekojoši fakti:

/pers. E/ pārstāvis tiesas sēdē apstiprināja, ka maksātnespējas process tika uzsākts tieši sakarā ar parādu AS “/nosaukums A/”, tas

apstiprinājies arī ar lietas materiāliem;

saskaņā ar 2000.gada 29.maija Padomes regulas (EK) NR.1346/2000 39.pantu maksātnespējas procesa vadītājs “/nosaukums B/”

informējis AS “/nosaukums A/” par /pers. E/ maksātnespējas procesu, bet banka nekādus prasījumus neizvirzīja, kas apstiprinās ar lietai

pievienoto saraksti;

ar ierakstu maksātnespējas reģistrā apstiprinās, ka 2012.gada 17.novembrī /pers. E/ maksātnespējas process izbeigts, bet līdz

maksātnespējas procesa izbeigšanas brīdim AS “/nosaukums A/” nav iesniegusi pieteikumu par saistību izpildīšanu tiesas ceļā. Tādējādi līdz ar

maksātnespējas procesa izbeigšanu un apliecības izsniegšanu par parādnieka atbrīvošanu no parāda prasītājs ir zaudējis tiesības iegūt

apmierinājumu no ķīlas;

konstatēts, ka AS “/nosaukums A/” prasījumi pret /pers. E/, kuru nodrošināšanai bija noslēgts ķīlas līgums, nepastāv, jo atbildētājs atbrīvots

no parāda, izsniedzot par to apliecību, nav spēkā ķīlas tiesība.

Civillikuma 1283.pants paredz, ka ķīlas tiesība kā blakus tiesība sava spēka ziņā atkarīga no prasījuma spēka. Līdzīgi noteikumi, kas

akcentē ķīlas tiesības spēkā esamību atkarībā no pašas saistību tiesības spēkā esamības, ietverti arī Komercķīlas likuma 48.panta pirmās daļas

3.punktā (komercķīlas tiesība izbeidzas, ja nodrošinātais prasījums ir apmierināts vai beidz pastāvēt).

Tiesību doktrīnā, skaidrojot Civillikuma 1283.panta saturu, pausts viedoklis, ka ķīlas tiesības spēks ir pilnībā atkarīgs no galvenās saistības –

prasījuma, ja prasījums izbeidzas ar noteiktu termiņu vai nosacījumu, izbeidzas arī ķīlas tiesība (sk. G.Višņakova, K.Balodis. Civillikuma komentāri:

Lietas. Valdījums. Tiesības uz svešu lietu. Rīga: Mans īpašums, 1998, 162.lpp.).

Tiesas kolēģija pievienojas apelātora norādēm, ka pirmās instances tiesas spriedumā nav vispusīgi apspriesta AS “/nosaukums A/” norādīto tiesību

normu piemērošana, tāpēc tiesas kolēģija par to sniedz savu viedokli.

Ar Kurzemes apgabaltiesas 2014.gada 11.jūlija spriedumu civillietā Nr.C20226713 (lietas 31.-32.lapa) nodibināts, ka līdz ar /pers. E/

maksātnespējas procesa izbeigšanu un apliecības izsniegšanu par parādnieka atbrīvošanu no parāda prasītājs ir zaudējis tiesības iegūt apmierinājumu no

ķīlas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 203.panta trešo daļu pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā lietas dalībnieki, kā arī viņu tiesību pārņēmēji nav

tiesīgi citā procesā apstrīdēt tiesas nodibinātos faktus, kā arī no jauna celt tiesā prasību par to pašu priekšmetu uz tā paša pamata, izņemot šajā likumā

noteiktos gadījumus. Savukārt minētā panta piektajā daļā noteikts, ka spriedumam, kas stājies likumīgā spēkā, ir likuma spēks, tas ir obligāts un

izpildāms visā valsts teritorijā, un to var atcelt tikai likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Minētais Kurzemes apgabaltiesas 2014.gada 11.jūlija

spriedums civillietā Nr.C20226713 (lietas 31.-32.lapa), ir stājies spēkā 2015.gada 3.jūlijā, un nav pierādījumu par to, ka tas būtu atcelts Civilprocesa

likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Līdz ar to tiesas kolēģijas ieskatā apelātoram nav tiesiska pamata apelācijas sūdzībā norādīt uz to, ka apelācijas

instances tiesa spriedumā, kas stājies spēkā, ir pārkāpusi prasības izskatīšanas robežas.

Pirmās instances tiesas spriedums, ar kuru apmierināta prasība, ir pamatots ar secinājumiem, kas izdarīti spēkā esošā apgabaltiesas spriedumā,

kurā tiesa, savukārt, pirmās instances tiesas argumentāciju atzinusi par izvērstu un pareizu. Līdz ar to AS “/nosaukums A/” viedoklis par to, ka pirmās

instances tiesai bija jāvērtē pretprasībā norādītais par 2000.gada 29.maija Padomes regulas (EK) NR.1346/2000 nosacījumu un 1985.gada Skotijas

maksātnespējas likuma normu piemērošanu ir nepamatots, jo minētās tiesību normas jau tika izanalizētas, izskatot AS “/nosaukums A/” prasību pret

/pers. E/ (lietas ietas 31.-32.lapa), kā arī tika dots novērtējums Skotijas maksātnespējas procesa likvidatora pienākumiem un rīcībai. Turklāt no

iesniegtajiem pierādījumiem lieta (lietas 57.-58., 59.-60.lapa) neapstiprinās, ka AS “/nosaukums A/” sniegusi atbildi uz maksātnespējas procesa vadītāja

“/nosaukums B/” 2013.gada 5.februāra pieprasījumu, iesniegusi pieteikumu par saistību izpildīšanu tiesas ceļā. No tiesas kolēģijai pieejamām ziņām Tiesu

informatīvajā sistēmā redzams, ka 2015.gada 15.septembrī Liepājas tiesas tiesnese AS “/nosaukums A/” pieteikumu par nekustama īpašuma /adrese A/

labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā uzskatījusi par neiesniegtu un kopā ar pievienotajiem dokumentiem atdevusi iesniedzējai.

Tiesas kolēģija atzīst, ka apelātora norādes uz nepieciešamību ņemt vērā Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 30.oktobra Rīcības

sēdes lēmumā lietā Nr.SKC-1443/2015 norādīto par to, ka “(..) galvojuma mērķis ir atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, jo šāds pienākums

izriet nepastarpināti no galvojuma līguma – galvojot par parādnieka saistībām, galvinieks uzņemas risku atbildēt kreditoram par parādnieka saistībām arī

tad, ja pēdējais nonāktu finansiālās grūtībās. Tas nozīmē, ka galvinieka atbildības pienākums kreditoram par tāda parādnieka, kas nonācis

maksātnespējas situācijā, saistībām tieši atbilst galvojuma mērķim. Turpretī galvinieka atsvabināšana no pienākuma atbildēt kreditoram par galvenā

parādnieka saistībām, tikai tā iemesla dēļ, ka parādnieka sliktais finansiālais stāvoklis to novedis līdz maksātnespējai, ir pretrunā ar galvojuma mērķi

(..)” neatbilst izskatāmās prasības pamatam un priekšmetam. Tiesas kolēģijas ieskatā nav pamata galvojuma institūtu vienādot ar ķīlas tiesību

institūtu. Analoģija ar Civillikuma 1306.panta otro daļu šajā gadījumā nav piemērojama, jo aizņēmējs savas saistības nodrošināšanai ieķīlāja sev

piederošu nekustamu īpašumu, kas redzams no ierakstiem zemesgrāmatā un pievienotajiem līgumiem (lietas 16.-17., 18.-21., 22., 23.-28., 29.lapa).

Tiesas kolēģija pievienojas prasītāja pārstāvja rakstiski paustajam viedoklim par to, ka ķīlas došana parādnieka maksātnespējas gadījumā nevar

pārvērsties no ķīlas ņēmēja lietu tiesības par saistībtiesisku prasījumu pret ķīlas devēju, jo ķīla ir liettiesiskas attiecības, bet galvojums ir saistību tiesiskas

attiecības.

Apelātora pārstāves norādi uz Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 26.februāra spriedumā lietā Nr.SKC-77/2016 izteikto

atziņu piemērošanu konkrētās lietas izskatīšanā, tiesas kolēģija atzīst par nepamatotu, jo abu lietu faktiskie apstākļi ir dažādi. Izskatāmajā lietā saskaņā ar

2000.gada 29.maija Padomes regulas (EK) NR.1346/2000 39.pantu maksātnespējas procesa vadītājs “/nosaukums B/” informējis AS “/nosaukums A/”

par /pers. E/ maksātnespējas procesu, bet banka nekādus prasījumus neizvirzīja, kas apstiprinās ar lietai pievienoto saraksti (secinājumi no Kurzemes

apgabaltiesas 2014.gada 11.jūlija sprieduma civillietā Nr.C20226713, kas stājies spēkā). Savukārt no 2016.gada 26.februāra sprieduma lietā

Nr.SKC-77/2016 secināms, ka kreditors vispār nebija informēts ar individuālu paziņojumu par maksātnespējas procedūru un kreditora prasījuma

pieteikšanu maksātnespējas procedūrā. Tāpat uz izskatāmās prasības priekšmetu un pamatu nav attiecināmas sekojošos apelātora norādītajos

nolēmumos: Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 31.oktobra spriedumā lietā Nr.SPC-27/2014 un Augstākās tiesas Senāta 2013.gada

4.oktobra Rīcības sēdes lēmumā lietā Nr.SPC-42/2013 paustās atziņas.

Augstākās tiesas Civillietu departaments atzinis, lai noteiktu vai ir pamats hipotēkas un ar to saistītas aizlieguma atzīmes saglabāšanai, jānoskaidro,

vai spēkā ir prasījums, par ko hipotēka atbild (Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 16.aprīļa spriedums lietā Nr.SKC-53/2014).

Uz minēto nolēmumu atsaucies arī apelātors.

Civillikuma 1278., 1276.pantu izpratnē ķīlas priekšmets ir garantija tam, ka tā realizācijas ceļā ķīlas ņēmējam tiek garantēta ar ķīlu nodrošināto

prasījumu apmierināšana, jo tā ir nodrošinātā kreditora prioritārā tiesība atšķirībā no nenodrošinātajiem kreditoriem.

Taču saskaņā ar Civillikuma 1280.pantu katrā ķīlas tiesībā ir nepieciešams prasījums, par ko ķīla atbild, savukārt Civillikuma 1283.pants nosaka,

ka ķīlas tiesība kā blakus tiesība sava spēka ziņā atkarīga no prasījuma spēka. Civillikuma 1309.pantā noteikts, ka ķīlas tiesība izbeidzas pati no sevis,

kad dzēš prasījumu, kuram tā nodibināta, vienalga kādā veidā tas izdarīts.

Ņemot vērā apstākli, ka ar iepriekš norādīto Kurzemes apgabaltiesas 2014.gada 11.jūlija spriedumu civillietā Nr.C20226713 (lietas 31.-32.lapa),

kas stājies spēkā 2015.gada 3.jūlijā, nodibināts, ka līdz ar maksātnespējas procesa izbeigšanu un apliecības izsniegšanu par parādnieka atbrīvošanu no

parāda prasītājs ir zaudējis tiesības iegūt apmierinājumu no ķīlas. Tas bija pamats noraidīt AS “/nosaukums A/” prasību pret /pers. E/ par apmierinājuma

gūšanu no ķīlas. Līdz ar to šajā lietā tiesas kolēģijas ieskatā nav piemērojams apelātora norādītais, tiesību doktrīnā paustais viedoklis, ka saistības

izbeigšanas pamats ir iespējams tikai sekojošos gadījumos: prasījuma dzēšana ar samaksu vai ieskaitu, atcēlējlīgumu vai noilgumu (sal. G.Višņakova,

K.Balodis. Civillikuma komentāri: Lietas. Valdījums. Tiesības uz svešu lietu. Rīga: Mans īpašums, 1998., 185., 162.lpp.). Arī Augstākās tiesas

Civillietu departamenta 2015.gada 2.novembra spriedumā lietā Nr.SKC-0232/2015 ir norādīts, ka: “(..) ķīlas tiesība stājas spēkā ar prasījuma rašanos

un ir atkarīga no galvenās saistības, proti prasījuma. Minētais izriet no Civillikuma 1283.panta, kas noteic, ka ķīlas tiesība, kā blakus tiesība, sava spēka

ziņā atkarājas no prasījuma spēka. Tādējādi, ja prasījums izbeidzas ar noteiktu termiņu vai nosacījumu, izbeidzas arī ķīlas tiesība. Tas nozīmē, lai noteiktu,

vai ir pamats hipotēkas un ar to saistītās aizlieguma atzīmes saglabāšanai, jānoskaidro, vai spēkā ir prasījums, par ko hipotēka atbild.” Savukārt no LR

Uzņēmumu reģistra Funkciju izpildes departamenta 08.05.2013. Izziņas (lietas 30.lapa) redzams, ka 2011.gada 17.novembrī /pers. E/ pasludināts

pārrobežu primārais maksātnespējas process saskaņā ar Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktu, bet maksātnespējas process izbeigts

2012.gada 17.novembrī, kā pamatojums norādīts Skotijas maksātnespējas dienesta institūcijas 2012.gada 17.novembra apliecinājums par atbrīvošanu

Nr.2011/19835. Turklāt tiesas kolēģijas ieskatā apelātora Civillikuma 1282.panta interpretācija nav attiecināma uz konkrētā strīda izskatīšanu, jo

iepriekš ar spēkā stājušos tiesas spriedumu ir konstatēts, ka saistība, no kuras var izcelties prasījums, ir izbeigusies. Secīgi ir pamats pievienoties prasītāja

pārstāvja norādei uz Civillikuma 1892.pantu par to, ka tiesas spriedumam, ar kuru prasība ir noraidīta vai saistība atzīta par spēkā neesošu vai atceltu, ir

atbrīvojošs spēks. Puse, kuras labā taisīts spriedums, var atsaukties uz to kā pamatu otras puses prasījumu turpmākai noraidīšanai, protams, ja

spriedums ir stājies spēkā (sk. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401.-2400.p.). Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna

vispārīgā zinātniskā redakcijā. - Rīga: Mans īpašums, 2000, 356.lpp.)

Nav šaubu, ka, atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta trešajai daļai, novērtējot pierādījumus, tiesai spriedumā jānorāda, kādēļ tā vienam

pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinusi vienus faktus par pierādītiem, bet citus – par nepierādītiem. Tāpat

Civilprocesa likuma 193.panta piektā daļa noteic, ka, taisot spriedumu, tiesai tā motīvu daļā jānorāda lietā konstatētie fakti, pierādījumi, uz kuriem

pamatoti tiesas secinājumi, un argumenti, ar kuriem noraidīti tie vai citi pierādījumi.

Vienlaikus tiesības uz motivētu tiesas nolēmumu nenozīmē, ka tiesai ir pienākums atbildēt uz jebkuru procesa dalībnieka argumentu, bet gan tikai uz

tādiem, kas attiecas uz lietu un ir nozīmīgi (sk. sal. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru

kolektīvs prof.R.Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 140.lpp.).

Ņemot vērā minēto, tiesas kolēģija secina, ka neapstiprinās neviens no apelācijas sūdzībā minētajiem argumentiem, kas būtu par iemeslu pirmās

instances sprieduma atcelšanai vai pretēju secinājumu izdarīšanai, /pers. E/ prasības noraidīšanai un pretprasības apmierināšanai.

Pie šādiem apstākļiem tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa izvērtējusi lietā esošos pierādījumus un taisījusi pamatotu nolēmumu par

prasības apmierināšanu un pretprasības noraidīšanu.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus (valsts nodeva, kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi).

Prasītājs, iesniedzot prasību, samaksājis valsts nodevu 71,14 EUR (lietas 11.lapa), samaksājis tiesas izdevumus 4,70 EUR (lietas 12.lapa),

kas piedzenami no atbildētāja par labu prasītājam.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 42.pantam, no AS “/nosaukums A/” par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par

tiesas pavēstu un citu dokumentu nosūtīšanu pirmās instances un apelācijas instances tiesā 12,46 EUR (lietas 2.lapa), kas ir starpība starp lietā

aprēķinātajiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 17,16 EUR un pirmās instances tiesā samaksātajiem ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem

4,70 EUR.

Prasītājs apmaksājis advokāta pakalpojumus 1 573 EUR apmērā (lietas 133., 134., 138.lapa). Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta

pirmās daļas 1.punkta „d” apakšpunktam no atbildētāja prasītāja labā piedzenamie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst būt vairāk par 2 850

EUR.

Tā kā prasība ir apmierināta pilnīgi, tad saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmo un otro daļu ar lietas vešanu saistītos izdevumus –

izdevumus advokāta palīdzības samaksai 1 573 EUR tiesa piespriež no atbildētāja par labu prasītājam. Šajā gadījumā tiesas kolēģija ņem vērā taisnīguma

un samērīguma principu. Tiesas kolēģija konstatē, ka lieta izskatīta divās tiesu instancēs, pēc būtības, prasītāja advokāts ir piedalījies četrās tiesas sēdēs,

divās no tām lieta skatīta pēc būtības, advokāts ir sagatavojis prasību, paskaidrojumus gan uz pretprasību, gan apelācijas sūdzību.

Tiesas kolēģija atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa 204.1 pantu, AS “/nosaukums A/” nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei

daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu, kas skaitāms no šī sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 194., 204.1, 430., 432. un 434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

/pers. E/ prasību pret AS “/nosaukums A/” par aizlieguma atzīmes un hipotēkas dzēšanu nekustamam īpašumam apmierināt pilnīgi.

Dzēst /pers. E/, personas kods /personas kods/, nekustamam īpašumam /adrese A/, kadastra Nr./numurs B/, reģistrēts Liepājas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, zemesgrāmatu nodalījuma II daļas 2.iedaļas ierakstā Nr.8.1. reģistrēto atzīmi “Noteikts aizliegums bez AS

“SEB banka”, nodokļu maksātāja kods 40003151743, rakstiskas piekrišanas nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lielu

tiesībām. Pamats: 2008.gada 7.augusta ķīlas (hipotēkas) līgums Nr.LT08238/H-1”.

Dzēst /pers. E/, personas kods /personas kods/, nekustamam īpašumam /adrese A/, kadastra Nr./numurs B/, reģistrēts Liepājas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, zemesgrāmatu nodalījuma IV daļas 1., 2.iedaļas ierakstu Nr.5.1. “Nostiprināta hipotēka 34,999.64 LVL.

Procentu likme: mainīga, kas sastāv no pievienotās likmes 1,25% gadā un bāzes likmes, kas vienāda ar EUR SEB BANKAS RESURSU CENA 60 M

likmi. Līgumsods: par nolīgto maksājumu vai to daļas kavējumu - 36% gadā no nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu. Procentu un līgumsoda

samaksas termiņš - katru mēnesi 7.datumā līdz saistību pilnīgai izpildei. Kreditors: AS “SEB banka”, nodokļu maksātāja kods 40003151743. Pamats:

2008.gada 7.augusta kredīta līgums Nr.LT08238, 2008.gada 7.augusta ķīlas (hipotēkas) līgums Nr.LT08238/H-1. Grozīts”.

Dzēst /pers. E/, personas kods /personas kods/, nekustamam īpašumam /adrese A/, kadastra Nr./numurs B/, reģistrēts Liepājas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, zemesgrāmatu nodalījuma IV daļas 3.iedaļas ierakstu Nr.1.1. ”Grozīts 1. un 2.iedaļas ieraksts Nr.5.1 (žurnāla

Nr.300002506407, 07.08.2008) - nosakot, ka hipotēkas summa 38,077.92 LVL. Pamats: 2009.gada 8.septembra vienošanās par grozījumiem kredīta

līgumā Nr.LT08238, 2009.gada 8.septembra vienošanās par grozījumiem ķīlas (hipotēkas) līgumā Nr.LT08238/H-1”.

Piedzīt no AS “/nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu /pers. E/, personas kods /personas kods/, tiesāšanās izdevumus

1 648,84 EUR (viens tūkstotis seši simti četrdesmit astoņi euro un 84 centi).

AS “/nosaukums A/” pretprasību par ķīlas tiesību atzīšanu par spēkā esošu noraidīt pilnīgi.

Piedzīt no AS “/nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 12,46 EUR

(divpadsmit euro un 46 centi), kas jāsamaksā Tiesu administrācijai, NMR 90001672316, BIC kods TRELLV22 kontā

Nr.LV51TREL2190458019000.

Noteikt AS “/nosaukums A/” 10 dienu termiņu labprātīgai sprieduma daļā par tiesāšanās izdevumu izpildei, skaitot no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums - 2017.gada 2.marts.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā trīsdesmit dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Kurzemes apgabaltiesā.

Faktiskais sprieduma sastādīšanas datums – 2017.gada 22.marts.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese J.Mauliņa

Tiesnese L.Kraule

Tiesnese B.Ķeire