Court partially allowed management company's claim for unpaid maintenance fees and contract penalties against a resident.

Lietas Nr. C28271913

Lietas arhīva Nr. C-2719-13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīga

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa šādā sastāvā

tiesnese A.Buliņa

ar sekretāri A.Redeli

piedaloties maksātnespējīgās akciju sabiedrības „Māju Apsaimniekošana” pilnvarotajai pārstāvei /pers. A/ un /pers.B/

2013.gada 25.septembrī Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu maksātnespējīgās akciju sabiedrības

„Māju Apsaimniekošana” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un komunālo maksājumu

parāda un līgumsoda piedziņu.

Ap raksto šā d aļ a

2013.gada 11.janvārī maksātnespējīgās akciju sabiedrības „Māju Apsaimniekošana” (turpmāk - MAS „Māju Apsaimniekošana”)

maksātnespējas procesa administrators /pers. C/ cēlis Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/

(turpmāk arī – atbildētāja) par dzīvojamās mājas apsaimniekošanas, komunālo maksājumu parāda un līgumsoda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājai dzīvojamā mājā /adrese/ kopš 2001.gada 17.maija pieder dzīvokļa īpašums Nr.31,

saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./nod. numurs/ ierakstu.

Starp MAS „Māju Apsaimniekošana” (turpmāk arī – prasītājs) un dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, tai skaitā atbildētāju,

2004.gada 10.decembrī ir noslēgts Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums (turpmāk- Līgums).

Saskaņā ar Līgumu prasītājs veica dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Par sniegtajiem pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas pakalpojumiem prasītājs piestādīja atbildētājai rēķinus, kurus apmaksa saskaņā ar Līgumu bija obligāts

pienākums.

Ievērojot tiesas sēdē MAS „Māju Apsaimniekošana” pilnvarotās pārstāves izteiktos precizējumus prasībai no /pers. B/ lūgts piedzīt

pamatparādu Ls 144,08 apmērā, kas izveidojies laika periodā no 2009.gada septembra līdz 2009.gada decembrim un līgumsodu

par periodu no 2009.gada 31.decembra līdz 2013.gada 8.janvārim pamatparāda apmērā, proti, Ls 144,08. Piedzenamā

pamatparāda summa Ls 144,08 apmērā veidojas sekojoši - par 2009.gada septembra mēnesi parāds ir Ls 46,64, par oktobri - Ls

45,80, par novembri - Ls 43,20, par decembri – Ls 8,44. Kopējā piedzenamā parāda summa ir Ls 288,16.

Prasība pamatota ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 1.panta otro daļu, 8.pantu, 12.pantu, 271. un 272.pantu un Civillikuma 1587.,

1716., 1720.pantu.

2013.gada 15.janvārī saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu, atbildētājai uz deklarēto dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības

pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2013.gada 14.februārim, izskaidrojot atbildētāja tiesības.

2013.gada 25.janvārī un 2013.gada 1.februārī tiesā saņemti atbildētājas rakstveida paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību

atbildētāja neatzīst.

Tiesas sēdē MAS „Māju Apsaimniekošana” pilnvarotā pārstāve /pers. A/ prasību uz tajā norādītajiem pamatiem uzturēja daļēji, lūdzot

piedzīt no atbildētājas pamatparādu Ls 144,08 apmērā, kas izveidojies laika periodā no 2009.gada septembra līdz 2009.gada

decembrim un līgumsodu par periodu no 2009.gada 31.decembra līdz 2013.gada 8.janvārim pamatparāda apmērā, proti, Ls 144,08,

ko apliecināja ar savu parakstu Tiesas sēdes protokola Pielikumā Nr.2. Paskaidrojumus sniedza atbilstoši prasības pieteikuma

saturam. Papildus norādīja, ka atbildētājai ir samazināma daļa no parāda summas par Ls 71,15, līdz ar ko piedzenamā pamatparāda

summa sastāda Ls 144,08, kas veidojas sekojoši - par 2009.gada septembra mēnesi parāds ir Ls 46,64, par oktobri - Ls 45,80, par

novembri - Ls 43,20, par decembri - Ls 8,44. Prasību par līgumsoda piedziņu uzturēja pamatparāda apmērā, proti, Ls 144,08, līdz ar

ko kopējā piedzenamā parāda summa ir Ls 288,16.

Atbildētāja /pers.B/ tiesas sēdē prasību atzina daļēji summas Ls 142,38 apmērā, ko apliecināja ar savu parakstu Tiesas sēdes

protokola Pielikumā Nr.1. Uzskatīja, ka parāds ir tādā apmērā, kādu prasītājs norādījis 2009.gada 13.novembra rēķinā, t.i., Ls 142,38

apmērā.

Paskaidroja, ka periodā, par kuru uzkrājies parāds, dzīvokli lietoja, bet visi pakalpojumi netika sniegti, piemēram, kāpņu telpā nebija

elektrības, bet par to vajadzēja maksāt, bija caurs jumts, kas netika labots, tāpat netika veikts mājas remonts, bet pierādījumu, kas

apstiprinātu minēto apstākļus, atbildētājai nav. Paskaidroja, ka nav maksājusi rēķinu un neatzīst, ka viņai būtu jāmaksā līgumsods par

rēķinu apmaksas kavējumu tā iemesla dēļ, ka prasītājs kā apsaimniekotājs nav veicis mājas remontu, kā rezultātā mājas jumts tecēja

un viss bija applūdis. Norādīja, ka savas iniciatīvas vadīti, remontēja mājas jumtu, vienošanās ar apsaimniekotāju, ka iedzīvotāji

remontēs mājas jumtu un par to nemaksās apsaimniekošanas maksu, nebija. Pilnībā neatzina prasību daļā par līgumsoda piedziņu,

norādot, ka nemaksās vairāk kā pamatparāda summas apmērā.

Motīvu daļa

Novērtējusi rakstveida pierādījumus, noklausījusies prasītāja pārstāves un atbildētājas tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus un

apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji turpmāk norādītu

apsvērumu dēļ.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un

dzīvē gūtiem novērojumiem.

Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra Komercreģistra datiem 2011.gada 27.maijā AS „Māju serviss KSA” mainījusi nosaukumu uz AS

„Māju Apsaimniekošana”.

2011.gada 13.oktobrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi lēmumu par AS „Māju Apsaimniekošana”

(iepriekšējais nosaukums – AS „Māju serviss KSA”) tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu un maksātnespējas procesa

pasludināšanu, ar kuru par AS „Māju Apsaimniekošana” maksātnespējas procesa administratoru iecelts /pers. C/ (lietas 21.-

23.lapa).

No lietas materiāliem izriet, ka 2004.gada 10.decembrī starp prasītāju MAS „Māju Apsaimniekošana” un dzīvojamās mājas /adrese/,

dzīvokļu īpašniekiem, tai skaitā atbildētāju /pers. B/ kā /adrese/ īpašnieci, noslēgts Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas līgums Nr.1 (lietas 6.-8.lapa). Atbildētāja nav pilnībā apmaksājis rēķinus laika posmā no 2009.gada septembra

līdz 2009.gada decembrim, kā rezultātā ir izveidojies pamatparāds Ls 144,08 apmērā un līgumsodam pamatparāda apmērā, proti,

Ls 144,08, līdz ar ko parāda summa sastāda Ls 288,16.

Lursoft datu bāzē pieejamā Zemesgrāmatas informācijas par īpašumu izdruka apstiprina, ka /pers. B/ ir dzīvokļa /adrese/ īpašniece,

pamatojoties uz 2001.gada 17.maija Pirkuma līgumu (lietas 9.lapa). Tiesai nerodas šaubas, ka atbildētāja /pers. B/ arī laika periodā,

kurā izveidojies parāds bija nekustamā īpašuma - dzīvokļa /adrese A/ īpašniece. Minēto tiesas sēdē apliecināja arī pati atbildētāja.

No Akta par nekustamā īpašuma/adrese/ (kadastra Nr./numurs A/) nodošanu un pārņemšanu pārvaldīšanā un apsaimniekošanā,

redzams, ka MAS „Māju Apsaimniekošana” nekustamo īpašumu /adrese/apsaimniekoja līdz 2009.gada 1.decembrim (lietas 44.-

47.lapa).

Tiesa konstatē, ka no 2009.gada septembra līdz 2009.gada decembrim AS „Māju serviss KSA” rēķinus par dzīvojamās mājas

apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem izrakstījis /pers. B/ (lietas 15.-18.lapa).

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 01.01.2011.) 8.panta pirmā daļa un 12.panta pirmā daļa noteica, ka dzīvokļa īpašnieks

atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku

kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību

nodrošināšanai. Saskaņā ar 12.panta ceturto daļu dzīvokļa īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu. Saskaņā ar 12.panta piekto daļu minētie pienākumi pildāmi neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā

esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedrs un vai ir vai nav noslēdzis attiecīgu

līgumu.

Lietā noskaidrots, ka starp AS „Māju Apsaimniekošana” (iepriekšējais nosaukums – AS „Māju serviss KSA”) kā apsaimniekotāju un

dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašniekiem, tai skaitā atbildētāju /pers. B/ kā /adrese/ īpašnieci, noslēgts Dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.1, ar kuru /pers. B/ pielīga segt dzīvojamās mājas apsaimniekotājam visus izdevumus,

kas saistīti ar mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu proporcionāli īpašumā esošo telpu lielumam atbilstošai izdevumu daļai (Līguma

5.1.punkts).

Saskaņā ar minētā Līguma 5.2.punktu atbildētāja pielīga maksāt sekojošus apsaimniekošanas maksā iekļautos maksājumus -

maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, maksu par pamata un papildus pakalpojumu piegādi un izmantošanu,

maksu par zemes gabala nomu un apsaimniekošanu, nekustamā īpašuma nodokli, maksu par citiem pakalpojumiem, ko īpašnieks

saņem no pārvaldnieka vai ar kuru piegādātājiem īpašnieks norēķinās par pārvaldnieka starpniecību un citus neregulāros

maksājumus par konkrētiem pārvaldnieka izdevumiem mājas uzlabošanā vai mājai nodarītā zaudējuma novēršanai.

Savukārt Līguma 5.3.punkts noteic, ka maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, maksu par pamata un papildus

pakalpojumu piegādi un izmantošanu, kā arī citus šajā līgumā noteiktos maksājumus, īpašnieks samaksā par kārtējo mēnesi līdz

mēneša 30.datumam, ieskaitot to pārvaldnieka norēķinu kontā vai kasē noteiktajā darba laikā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbildētājas /pers.B/tiesas sēdē sniegtie iebildumi, ka apsaimniekotājs nebija rūpējies par māju, nav veicis tās remontu, kā rezultātā

dzīvojamās mājas jumts tecēja un viss bija applūdis, un iedzīvotājiem nācās pašiem par saviem līdzekļiem mājas jumtu remontēt, līdz

ar ko atbildētājai nebūtu jāmaksā apsaimniekošanas maksa un, jo īpaši, līgumsods, nerod tiesisku pamatojumu. Pierādījumi, ka

iedzīvotāji, tostarp atbildētāja, būtu vērsušies ar rakstiskiem iebildumiem pie apsaimniekotāja sakarā ar konstatēto neatbilstošo

apsaimniekošanas kvalitāti, nepamatoti piestādītajiem rēķiniem par nesaņemto pakalpojumu (koplietošanas elektrību) vai izteikuši

cita veida pretenzijas, jo vairāk, ka būtu panākta vienošanās, ka mājas īpašnieki par saviem līdzekļiem veic remontdarbus,

nemaksājot maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu konkrētā laika periodā, civillietā nav iesniegtie, līdz ar ko

tiesa uzskata atbildētājas iebildumus par nepamatotiem.

Tiesas sēdē /pers. B/ prasību atzina daļēji, t.i., summas Ls 142,38 apmērā, ko apliecināja ar savu parakstu Tiesas sēdes protokola

Pielikumā Nr.1. Uzskatīja, ka parāds ir tādā apmērā, kādu prasītājs norādījis 2009.gada 13.novembra rēķinā, t.i., Ls 142,38 apmērā.

Tiesai nav pamats apšaubīt un pārskatīt minētās summas tiesisko pamatojumu, jo arī pati atbildētāja to nav darījusi, gluži pretēji,

atzīstot prasību šādā apmērā uzskatījusi, ka norādītā summa ir tiesiski pamatota.

Prasītāja pārstāve tiesas sēdē izskaidroja, ka piedzenamā pamatparāda summa sastāda Ls 144,08, kuru veido parāds par

pielīgtajiem apsaimniekošanas maksā iekļautiem maksājumiem par 2009.gada septembra mēnesi Ls 46,64 (parāds bez līgumsoda

Ls 0,32) apmērā; par oktobri - Ls 45,80 (parāds bez līgumsoda Ls 1,26) apmērā; par novembri - Ls 43,20 (parāds bez līgumsoda Ls

5,16) apmērā un par decembri - Ls 8,44 (lietas 15.-18.lapa). Tiesa konstatē, ka 2009.gada decembra rēķins sākotnēji izrakstīts par

Ls 89,89 apmērā (lietas 15.lapa), bet tiesas sēdē prasītāja precizēja prasību un norādīja, ka 2009.gada decembra rēķins

apmaksājams Ls 8,44 apmērā, ko veido „pārrēķins par iepriekšējo mēnesi” par ūdens kanalizāciju un koplietošanas elektrību, bet par

tekošo mēnesi maksa par pielīgtajiem apsaimniekošanas maksā iekļautiem maksājumiem netiek ņemta, jo ar 2009.gada decembri

apsaimniekošanas pakalpojumus nekustamajam īpašumam nesniedza. Tāpat samazināja parāda summu par Ls 71,15, jo

pamatojums šādai summai nav atrodams.

/pers. B/ atzīstot prasību daļēji, kā arī ievērojot kopējo pamatparāda apmēru, secināms, ka neatzīts ir pamatparāds Ls 1,70 apmērā.

Atbildētāja tiesas sēdē izteica iebildumus par koplietošanas elektrības un ūdens kanalizācijas pārrēķinu, jo nesaprot, kā šāda summa

veidojas. Tiesa konstatē, ka lietas materiālos neatrodas pierādījumi, ka prasītājam šādi izdevumi apstrīdētajā Ls 1,70 apmērā

radušies, līdz ar ko tiesa atzīst, ka atbildētājai ir pienākums atlīdzināt prasītājam mājas apsaimniekošanas un uzturēšanas

pakalpojumu izdevumus, kas aprēķināti proporcionāli dzīvokļa Nr.31, /adrese/ platībai, izveidojušies laika periodā no 2009.gada

septembra līdz 2009.gada decembrim un sastāda Ls 142,38.

Kā izriet no prasības pieteikumam pievienotā aprēķina prasītājs aprēķinājis līgumsodu un lūdzis tiesu piedzīt no /pers. B/ par laika

periodu no 2009.gada 31.decembra līdz 2013.gada 8.janvārim Ls 159,06 apmērā, par 1104 dienām. Līgumsods samazināts līdz

pamatparāda apmēram.

Atbilstoši Civillikuma 1716.pantam līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja

viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

No teiktā izriet, ka apņemšanās maksāt līgumsodu, ir šīs personas konkrēts gribas izteikums, ko viņa izsaka, parakstot līgumu.

Vērtējot līgumsoda maksāšanas pienākuma rašanās pamatu kontekstā ar Civillikuma 1402. un 1716.pantu, tiesa konstatē, ka

prasītājs līgumsoda piedziņu pamatojis ar 2004.gada 10.decembra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma

5.4.punktu, kur puses vienojušās, ka par jebkura maksājuma, kas izriet no līguma kavējumu, vainīgā puse maksā otrai pusei

līgumsodu 0,1% apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.

Tiesa atzīst, ka ar pušu starpā noslēgto apsaimniekošanas līgumu atbildētāja nodibinājusi un uzņēmusies saistību maksāt līgumsodu,

līdz ar ko prasītājs pamatoti lūdz tiesu piedzīt līgumsodu par neizpildīto saistību.

Senāta Civillietu departaments atzinis, ka jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu konkrētos apstākļos ir tāds jautājums,

kas sakarā ar likuma tieša norādījuma trūkumu ir izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta norādīto

taisnības apziņu un vispārīgiem tiesību principiem (sk. Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 14.maija spriedums lietā Nr.SKC-

212). Teorijā arī tiek norādīts, ka ir pamats veikt līgumsoda novērtēšanu no labas ticības un labu tikumu viedokļa saskaņā ar

Civillikuma 1.pantu. (K. Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata.- Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2006, 130.lpp).

Tiesiskajās attiecībās, sakarā ar sodoša rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanu, par vispārēju principu tiesībās ir atzīstams soda

samērīguma princips. Izvērtējot pieprasītā līgumsoda apmēru, tiesa atzīst, ka tas nav vērtējams kā nesamērīgs, turklāt tā apmērs

samazināts līdz pamatparāda apmēram. Tā kā tiesa pamatparādu atzina par pierādītu un pamatotu Ls 142,38 apmērā, konstatējams

saistību neizpildes nokavējums, tāpēc tiesa atzīst, ka atbildētājai ir pienākums maksāt līgumsodu pamatparāda, t.i., Ls 142,38

apmērā, par laika periodu no 2009.gada 31.decembrim līdz 2013.gada 8.janvārim.

Vērtējot līgumsoda apmēru no samērīguma principa, tiesa atzīst, ka saistības atbildētāja nav nokārtojusi no 2009.gada septembra,

t.i., vairāk kā četrus gadus, līdz ar ko par saistības nokavējumu vidēji gadā aprēķinātais līgumsods Ls 35,60 nav atzīstams par

nesamērīgu, gluži pretēji šāda summa par saistību neizpildi vērtējama kā simboliska un tās samazināšanai nav tiesiska pamatojuma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tās rezolutīvajā daļā norāda arī

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, kas saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu gadā nosakāmi 6%

apmērā.

Tā kā prasītājs, ceļot prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktu, bija atbrīvots no tiesas izdevumu

samaksas, tiesas izdevumi piespriežami no atbildētājas valsts ienākumos, kā to paredz Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa.

Valsts nodevas apmērs ir nosakāms atbilstoši Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 1.punktam un 34.panta pirmās daļas

1.punkta b) apakšpunktam un sastāda Ls 50,00 apmērā. No atbildētājas valsts labā piedzenami arī ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi Ls 4,94 apmērā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam, tiesa nosaka atbildētājam termiņu desmit dienas sprieduma labprātīgai izpildei no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rez olutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.panta pirmo daļu., 96., 97., 189. - 195., 204.¹ pantu, 250.25 pantu tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu MAS „Māju Apsaimniekošana”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/,

mājas apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parādu Ls 142,38 un līgumsodu Ls 142,38, kopā Ls 284,76 (divi simti

astoņdesmit četri lati 76 santīmi).

Atzīt MAS „Māju apsaimniekošana”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers.

B/, personas kods /personas kods/, likumiskos nokavējuma procentus 6 (seši) no simta gadā no pamatparāda summas (Ls 142,38),

nepārsniedzot pamatparāda apmēru.

Pārējā daļā prasību noraidīt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos valsts nodevu Ls 50,00 (piecdesmit lati 00 santīmi) apmērā.

Valsts nodeva jāmaksā:

Saņēmējs Valsts kase

Reģistrācijas Nr. 90000050138

Konta Nr. LV55TREL1060190911200

Saņēmēja iestāde Valsts kase

BIC kods TRELLV22

Maksājuma mērķis valsts nodeva civillietā Nr.C28271913.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 4,94 (četri lati 94

santīmi) apmērā.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā:

Saņēmējs Tiesu administrācija

Reģistrācijas Nr.90001672316

Konta Nr. LV51TREL2190458019000

Saņēmēja iestāde Valsts kase

BIC kods TRELLV22

Maksājuma mērķis 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C28271913.

Noteikt /pers.B/ personas kods /personas kods/, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu desmit dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Valsts labā veikto maksājumu apliecinoši dokumentu oriģināli nekavējoties iesniedzami tiesas kancelejā Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58,

110.kabinetā.

Ja spriedums daļā par tiesāšanās izdevumi, kas piedzīti valsts labā netiek izpildīts labprātīgās izpildes termiņā, spriedumu nodot

zvērinātam tiesu izpildītājam piespiedu izpildei.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas,

iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena – 2013.gada 25.septembris.