Court allows landlord's claim for unpaid property management fees and interest in simplified procedure.

Lietas arhīva Nr. C-2123-20/18

ECLI:LV:RLPT:2020:0528.C29212320.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020. gada 28. maijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, tiesnese Agnese Zemmere, rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “Latvijas namsaimnieks”

vienkāršotās procedūras prasībā par naudas piedziņu pret /pers. A/.

Aprakstošā daļa

[1] 2020. gada 16. janvārī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts SIA “Latvijas namsaimnieks” (turpmāk – Prasītājs) prasības

pieteikums vienkāršotās procedūras lietā par naudas piedziņu pret /pers. A/ (turpmāk – Atbildētājs).

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2020. gada 22. janvāra lēmumu prasības pieteikums pieņemts un ierosināta civillieta.

[1.1] Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu un komunālo pakalpojumu maksas parādu

1 256,70 EUR par periodu no 08.11.2018. līdz 26.08.2019. un nokavējuma procentus 87,62 EUR par periodu no 01.06.2019. līdz 26.08.2019., kopā

1 344,32 EUR, kā arī visus tiesāšanās izdevumus. Tāpat Prasītājs lūdz tiesu atzīt tam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no

Atbildētāja likumiskos 6% gadā no galvenā parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1756., 1757.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13., 16.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.,

10.pantu.

[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 148. pantu un 250.21 pantu, 2020. gada 24. janvārī Atbildētājam uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtīts

prasības pieteikuma noraksts un noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2020. gada 24. februārim (lietas 60., 61.lapa).

[2.1] Tiesas noteiktajā termiņā, kā arī līdz civillietas izskatīšanas brīdim Atbildētāja rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti. Atbildētājs

iebildumus nav cēlis, lūgumus nav pieteicis.

[2.2] Prasītājs 2020. gada 18. maijā iesniedzis tiesai papildus paskaidrojumus par prasību.

Civilprocesa likuma 56. panta piektajā daļā noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3. punktu, ja tiesas dokumenti piegādāti Civilprocesa likuma 56. pantā noteiktajā kārtībā,

uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no

nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

[3] Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, tiesa civillietu

izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot tiesas paziņojumu 2020. gada 2. martā Prasītājam uz elektroniskā

pasta adresi un Atbildētājam uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi (lietas 55.-58. lapa), atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai.

Vienlaicīgi lietas dalībnieki tika informēti par saīsināta sprieduma saņemšanas vietu un laiku un par to, ka šis datums uzskatāms par sprieduma

sastādīšanas datumu. Tāpat lietas dalībniekiem izskaidrotas Civilprocesa likuma 250.25 panta 2.1 daļā paredzētas tiesības iesniegt tiesā sprieduma

sastādīšanas lūgumu.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka savu pienākumu paziņot par lietas izskatīšanas laiku un vietu, kā arī par sprieduma pieejamības datumu, ir

izpildījusi.

Noraidījums tiesnesei nav pieteikts.

Motīvu daļa

[4] Izvērtējot prasības pieteikumā un papildus paskaidrojumos izklāstītos apstākļus un pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst,

ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punktu, saīsināto spriedumu tiesa sastāda vienkāršotās procedūras lietās. Savukārt

minētā panta otrā daļa paredz, ka saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193. panta prasībām, izņemot aprakstošo daļu, kurā norāda tikai

prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai normatīvos aktus, pēc

kuriem vadījusies tiesa.

Ņemot vērā to, ka izskatāmā civillieta ir vienkāršotās procedūras lieta, tiesa saīsinātā sprieduma motīvu daļā norāda tikai normatīvos aktus, pēc

kuriem vadījusies tiesa.

[4.1] Civillikuma 1402. pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1587. pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1590. pantā noteikts, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu, un šī tiesība pāriet arī uz viņu mantiniekiem,

izņemot tos gadījumus, kad saistība pēc līguma aprobežota ar līdzēja personu, vai kad līguma priekšmets ir tāda darbība, kurā ir nozīme paša saistītā

sevišķām personiskām spējām un attiecībām.

Civillikuma 1071. pantā noteikts, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem

samērīgi ar viņu daļām.

Civillikuma 866.pantā noteikts, ka nepieciešamie izdevumi atlīdzināmi katram, kas tos taisījis, izņemot personu, kas lietu dabūjusi noziedzīgā ceļā.

Atbilstoši Civillikuma 1828. pantā noteiktajam, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora

atgādinājumu, bet tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 1.-5. un 8. punktu dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus;

maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos

lēmumus. Dzīvokļu īpašuma likuma 16.pnta trešajā daļā noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja

“par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem [..].

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta pirmā daļa paredz, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās

mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums. Minētā likuma 10.panta trešajā daļā

noteikts, ka uzdodot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums ir nodrošināt šā uzdevuma izpildei nepieciešamo

finansējumu.

Civillikuma 2289.pantā noteikts, ka ar pilnvarojuma līgumu viena puse (pilnvarnieks, uzdevuma ņēmējs) uzņemas izpildīt otrai (pilnvaras devējam,

pilnvarotājam, uzdevuma devējam) - zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu.

[4.2] Mājas pārvaldīšanas līgums starp dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopību un Prasītāju noslēgts 08.11.2018. (lietas 37.-

43.lapa).

Aktā par dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanas tiesību nodošanu, kas parakstīts starp SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” un Prasītāju norādīts, ka

Prasītājs pārvaldīšanas tiesības pieņem ar 31.12.2018.

Līgumā Nr.43011433, kas 15.11.2018. noslēgts starp AS “Rīgas Siltums” un objekta /adrese/, dzīvokļu un neapdzīvojamo telpu īpašnieku

kopību, kuru pārstāv Prasītājs, norādīts, ka siltumenerģijas piegādes uzsākšanas datums ir 15.11.2018.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka Prasītājs jau sākot ar 2018. gada 15. novembri nodrošināja dzīvojamo māju ar siltumenerģijas piegādi. Prasītājs

pievienojis prasības pieteikumam rēķinu par samaksu par apkuri par 2018. gada novembri 27,46 EUR, par samaksu par apkuri par 2018. gada

decembri 56,83 EUR (lietas 13., 14.lapa). Samaksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un citu komunālo pakalpojumu pozīcijām aprēķināta sākot ar

2019. gada 1. janvāri (lietas 13. – 23.lapa).

Ievērojot iepriekš norādītās tiesību normas, tiesa atzīst, ka prasība daļā par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu un komunālo pakalpojumu

parāda par laiku no 15.11.2018. – 26.08.2019. 1 256,70 EUR apmērā piedziņu ir apmierināma.

[4.3] Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja līgumiskos nokavējuma procentus 87,62 EUR par periodu no 01.06.2019. līdz 26.08.2019.

Līgumisko nokavējuma procentu samaksas pienākums Atbildētājam noteikts daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas līguma 4.6.punktā.

Civillikuma 1753. pants, nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Savukārt Civillikuma 1756. pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai likumu.

Civillikuma 1757.pants paredz, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka prasība daļā par līgumisko nokavējuma procentu 87,62 EUR piedziņu no Atbildētāja par laiku no

01.06.2019. līdz 26.08.2019. ir pamatota un apmierināma.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10. panta pirmo daļu, puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa

nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā

likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Atbilstoši Civillikuma 1838. pantā noteiktajam, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to

apgalvo.

Ievērojot minēto, tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja norādītos apstākļus, tajā skaitā parāda apmēru, jo tas apstiprinās ar lietas materiālos

esošajiem pierādījumiem. No prasības pieteikuma un lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka Atbildētājs būtu izpildījis savas saistības pilnā apmērā un

tā kā Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74. un 250.23 pantā paredzētās tiesības – paskaidrojumus nav sniedzis, iebildumus pret

prasību nav cēlis, prasības pieteikumā minētos faktus nav apstrīdējis un pretējus pierādījumus tiesai nav iesniedzis, līdz ar to secināms, ka Atbildētājam

nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Ievērojot sprieduma [4.1]-[4.3] punktā nodibināto, tiesa atzīst, ka prasība daļā par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu un komunālo

pakalpojumu parāda 1 256,70 EUR apmērā par laiku no 15.11.2018. – 26.08.2019. un līgumisko nokavējuma procentu 87,62 EUR apmērā par laiku

no 01.06.2019. līdz 26.08.2019., kopā 1 344,32 EUR ir pamatota un apmierināma.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33. panta otro daļu, tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Tiesa konstatē, ka Prasītājs, ceļot prasību, samaksājis valsts nodevu 201,65 EUR (lietas 8., 9.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

5,47 EUR (lietas 10.lapa), kopā 207,12 EUR, kas no Atbildētāja ir piedzenami par labu Prasītājam.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka ir pamats spriedumā noteikt Prasītāja tiesības saņemt no Atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā

no galvenā parāda summas – 1 256,70 EUR par laiku no sprieduma spēkā stāšanas brīža līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), ievērojot Civillikuma

1763. panta 1. punktu, ka procentu pieaugums apstājas kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta prasībām, sprieduma labprātīgai izpildei nosakāms termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, kas stājās spēkā

22.03.2020., 16.panta trešajā daļā noteikts, ka tiesa, izskatot civillietas un lemjot par sprieduma labprātīgas izpildes termiņu saskaņā ar Civilprocesa

likuma 204.1 pantu, var to noteikt ne garāku par 60 dienām, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties. Ievērojot norādīto tiesa nosaka

Atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā Civilprocesa likuma 1. pantu, 41. panta pirmo daļu, 97. pantu, 193. pantu, 194.pantu, 195. pantu,

204.1 pantu, 250.25 pantu, 250.27 pantu tiesa

nosprieda

prasības pieteikumu vienkāršotās procedūras lietā apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Latvijas namsaimnieks”, reģistrācijas Nr. 40003261579, dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumu un komunālo pakalpojumu parādu 1 256,70 EUR apmērā par laiku no 15.11.2018. – 26.08.2019. un līgumiskos nokavējuma

procentus 87,62 EUR apmērā par laiku no 01.06.2019. līdz 26.08.2019., kopā 1 344,32 EUR (viens tūkstotis trīs simti četrdesmit četri euro un 32

centi), un tiesas izdevumus 207,12 EUR (divi simti septiņi euro un 12 centi).

Samaksa veicama SIA “Latvijas namsaimnieks”, reģistrācijas Nr.40003261579, AS “SEB banka” Nr.LV16UNLA0050016382893.

Noteikt SIA “Latvijas namsaimnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/ likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no

galvenā parāda (1 256,70 euro) līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles dienai).

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 30 (trīs desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saīsinātais spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav

iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma (2020. gada 28. maija), t.i., līdz

2020. gada 8. jūnijam (ieskaitot).

Ja lietā tiks saņemts puses sprieduma sastādīšanas lūgums, spriedums atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam,

saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta 2.3 daļu, tiks sastādīts un būs pieejams tiesas kancelejā 20 dienu laikā pēc sprieduma sastādīšanas lūguma

iesniegšanas termiņa beigām, t.i., 2020. gada 29. jūnijā.

Spriedumu, kas būs sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam, varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20

(divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2020. gada 29. jūnija, Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāvēs kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese A. Zemmere