Court dismisses appeal against forestry service decisions citing public interest and owner's bad faith.

Lietas Nr.A420257014

A42-00361-15/40

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

LIEPĀJAS TIESU NAMS

S P R I E D U M

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Liepājā 2015.gada 23.februārī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S.Sērdiene,

piedaloties pieteicējas SIA „Kurzemes mežierīcība” pārstāvjiem /pers. E/ un zvērinātam advokātam Edgaram Štālam, kas vienlaikus ir arī trešās personas

juridiskās palīdzības sniedzējs,

atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts meža dienesta pārstāvei /pers. F/,

trešajai personai /pers. E/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA „Kurzemes mežierīcība” pieteikuma par Valsts meža dienesta ģenerāldirektora

2014.gada 26.februāra lēmuma Nr.VMD1-20/164 un Valsts meža dienesta ģenerāldirektora 2014.gada 26.februāra lēmuma Nr.VMD1-20/163 „Par

sūdzību” atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2011.gada 1.jūnijā Meža valsts reģistrā (turpmāk – Reģistrs) reģistrēti saimniecības „Mežnoras”, Nr.6486 009 0074, /Adrese/(turpmāk –

Mežs) inventarizācijas dati Nr.812992351 (turpmāk – sākotnējie inventarizācijas dati).

2013.gadā /pers. E/ veica atkārtotu priekšlaicīgu Meža inventarizāciju, par to sastādot inventarizācijas datus Nr.814563015 (turpmāk –

Inventarizācijas dati).

Ar Valsts meža dienesta (turpmāk – Dienests) Dienvidkurzemes virsmežniecības (turpmāk – Virsmežniecība) Aizputes nodaļas vecākā mežziņa

2013.gada 20.septembra lēmumu (turpmāk – pievienošanas lēmums) nolemts Inventarizācijas datus pievienot Reģistram.

2013.gada 11.oktobrī Dienesta Virsmežniecības Aizputes nodaļa, ņemot vērā Inventarizācijas datus, izsniedza pieteicējai SIA „Kurzemes

mežierīcība” Apliecinājumu Nr.899763 koku ciršanai (turpmāk – Apliecinājums) Mežā galvenajā cirtē sešās cirsmās 12,1 ha platībā.

2014.gada 2.janvārī Dienesta Virsmežniecība saņēma informāciju par Inventarizācijas datu neatbilstību faktiskajai situācijai dabā.

Ar Dienesta Virsmežniecības virsmežziņa 2014.gada 8.janvāra lēmumu Nr.VM3.1-10/6 (turpmāk – pievienošanas lēmuma atcelšanas lēmums)

nolemts atcelt pievienošanas lēmumu, atstājot spēkā sākotnējos inventarizācijas datus, bet ar Dienesta Virsmežniecības virsmežziņa 2014.gada 9.janvāra

lēmumu Nr.VM3.1-10/07 (turpmāk – izslēgšanas lēmums) nolemts grozīt Apliecinājumu, no atļauto cirsmu saraksta izslēdzot cirsmu Nr.1, Nr.4, Nr.5 un

Nr.6.

Nepiekrītot pievienošanas lēmuma atcelšanas lēmumam un izslēgšanas lēmumam, pieteicēja tos apstrīdēja.

Ar Dienesta ģenerāldirektora 2014.gada 26.februāra lēmumu Nr.VMD1-20/164 (turpmāk – Lēmums Nr.1) nolemts atstāt negrozītu

pievienošanas lēmuma atcelšanas lēmumu, bet ar Dienesta ģenerāldirektora 2014.gada 26.februāra lēmumu Nr.VMD1-20/163 „Par sūdzību” (turpmāk –

Lēmums Nr.2) nolemts atstāt negrozītu izslēgšanas lēmumu.

[1.1] Lēmums Nr.1 pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

Pievienošanas lēmuma atcelšanas lēmuma pieņemšana ir vērsta uz pieļauto kļūdu labošanu. Pievienošanas lēmums atcelts, jo mežziņa nepilnīgas

pārbaudes dēļ pievienoti neatbilstoši meža inventarizācijas dati. Pievienošanas lēmuma atcelšanas lēmuma 3.punktā uzskaitītas 2014.gada 6. un 7.janvāra

pārbaudēs dabā konstatētās Inventarizācijas datu neatbilstības normatīvo aktu prasībām. Turklāt konstatētās neatbilstības ir apstiprinātas ar

Virsmežniecības mērījumu tabulām un Latvijas valsts mežzinātnes institūta „Silava” (turpmāk – Institūts) analīžu rezultātiem. Ja lietā ir konstatēts, ka

Inventarizācijas dati atšķiras no situācijas dabā vairāk kā Noteikumu Nr.88 3.pielikuma 1.tabulā ietvertās pieļaujamās novirzes robežās, papildu

pierādījumi nav nepieciešami.

Pēc būtības pievienošanas lēmuma atcelšanas lēmums pieņemts atbilstoši šādiem lietderības apsvērumiem: lai sasniegtu tiesisku mērķi (nodrošināt,

lai Reģistrā netiktu iekļauta faktiskajam stāvoklim dabā neatbilstoša informācija, jo tā kalpo par pamatu saimnieciskās darbības veikšanai konkrētajā

īpašumā); lai tiktu nodrošināta ilgtspējīga meža apsaimniekošana (nepieļaut koku ciršanu, pārkāpjot normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus).

Pievienošanas lēmuma atcelšanas lēmums ir piemērots attiecīgā mērķa sasniegšanai, tas ir samērīgs, jo meža īpašnieka ekonomiskās intereses nevar tikt

stādītas augstāk kā sabiedrības intereses uz tiesisku meža apsaimniekošanu. Pieņemot pievienošanas lēmuma atcelšanas lēmumu, tiks nodrošināta

stādītas augstāk kā sabiedrības intereses uz tiesisku meža apsaimniekošanu. Pieņemot pievienošanas lēmuma atcelšanas lēmumu, tiks nodrošināta

kvalitatīva datubāzes – Reģistra uzturēšana, jo Reģistrs kalpo arī citu valstī esošo mežu pārvaldībai.

Paskaidrojumi no pieteicējas nav prasīti, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 62.panta otrās daļas 3.punktu, jo

pieteicējas viedokļa iegūšana nav adekvāta, jo nevar ietekmēt rezultātu. Atbilstoši APL 59.panta ceturtajai daļai pieteicējai ir pienākums (nevis tiesības)

iesniegt pierādījumus.

Ņemot vērā to, ka pieteicēja, pamatojoties uz Inventarizācijas datiem, ir saņēmusi Apliecinājumu, pievienošanas lēmuma atcelšanas lēmums

pamatojams ar APL 86.panta otrās daļas 5.punktu.

Noteikumi Nr.88 neparedz Dienesta tiesības atcelt spēkā stājušos meža inventarizācijas datus, taču Noteikumi Nr.88 ir interpretējami sistēmiski

ar APL un tā 15.panta 12.daļā noteikto juridiskās obstrukcijas aizliegumu. Pievienošanas lēmuma atcelšanas lēmuma juridiskais pamats ir Noteikumi

Nr.88, APL un Valsts meža dienesta likums, kas satur vispārīgos principus.

Tā kā meža īpašnieces (pieteicējas) valdes priekšsēdētājs (vienīgais tās loceklis) un meža inventarizācijas veicējs ir viena un tā pati persona,

secināms, ka meža īpašnieks, iesniedzot neatbilstošus meža inventarizācijas datus, ir vēlējies veikt meža ciršanu pretēji Meža likumā un uz tā pamata

izdotajos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Tādējādi šāda rīcība ir negodprātīga. Līdz ar to meža īpašnieka tiesiskā paļāvība nav aizsargājama.

Virsmežniecības rīcībā un pievienošanas lēmuma atcelšanas lēmumā nav saskatāms patvaļas aizlieguma principa pārkāpums.

[1.2] Lēmums Nr.2 pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

Ar pievienošanas lēmuma atcelšanas lēmumu tika atcelti Inventarizācijas dati, pamatojoties uz kuriem pieteicējai izsniegts Apliecinājums, un atstāti

spēkā sākotnējās inventarizācijas dati. Atbilstoši situācijai dabā un sākotnējiem inventarizācijas datiem nogabalos Nr.25 (Nr.11), Nr.33 (Nr.14), Nr.36

(Nr.18) un Nr.43 (Nr.20) valdošās koku sugas vecums neatbilst tam, lai veiktu koku ciršanu galvenajā cirtē, savukārt nogabalā Nr.44 ir cita bonitāte, lai

kokus cirstu galvenajā cirtē. Līdz ar to cirsmas Nr.1, Nr.4, Nr.5 un Nr.6 no Apliecinājuma ir izslēdzamas.

Papildus Lēmumā norādītajiem argumentiem Lēmumā Nr.2 norādīti šādi argumenti.

Lēmuma Nr.2 izdošanas brīdī Inventarizācijas dati no Reģistra bija izslēgti, līdz ar to nav konstatējams tiesiskuma principa pārkāpums.

Pievienošanas lēmuma atcelšanas lēmums stājies spēkā, un tā darbības apturēšana neietekmē Lēmumu Nr.2 pēc būtības, proti, nerada iestādei

pienākumu atkārtoti reģistrēt Reģistrā Inventarizācijas datus.

Konkrētajā gadījumā būtiski ir nodrošināt, lai koki netiktu nocirsti, pārkāpjot meža apsaimniekošanas un izmantošanas regulējošo normatīvo aktu

prasības. Virsmežniecības rīcībā bija pietiekami pierādījumi, lai varētu izdot izslēgšanas lēmumu un nav bijusi nepieciešamība iegūt no pieteicējas papildu

pierādījumus.

Pieteicējas viedokļa noskaidrošana nebija adekvāta, jo izslēgšanas lēmums pieņemts, pamatojoties uz situāciju dabā un sākotnējiem

inventarizācijas datiem, un līdz ar to pieteicēja viedoklis nevar ietekmēt pieņemto lēmumu pēc būtības.

Izslēgšanas lēmumā nav atspoguļoti lietderības apsvērumi, taču tie ir – sasniegt tiesisku mērķi, respektīvi, nodrošināt, lai saimnieciskā darbība –

koku ciršana – konkrētajā īpašumā netiktu veikta, pārkāpjot meža apsaimniekošanas un izmantošanas regulējošo normatīvo aktu prasības.

Meža apsaimniekošanas un izmantošanas regulējošo normatīvo aktu ievērošana meža apsaimniekošanā ir būtiska sabiedrības interese, savukārt

privātpersonas tiesību ierobežojums ir īslaicīgs, jo koku ciršanas tiesības persona varēs izmantot pēc dažiem gadiem.

Līguma noslēgšana ar trešo personu par meža izstrādi nevar tikt vērtēta kā izšķirošs arguments, lai pieļautu koku ciršanu, neievērojot

normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus, jo tādējādi tiktu apdraudēta ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas nodrošināšana un netiktu sabalansētas

atšķirīgas intereses.

Apstāklis, ka izslēgšanas lēmumā nav ietverta atsauce uz Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.935 „Noteikumi par koku

ciršanu mežā” (turpmāk – Noteikumi Nr.935) ir vērtējama kā neprecizitāte, kura uzskatāma par nebūtisku APL 67.panta otrās daļas 7.punkta

pārkāpumu, kas neietekmē lēmumu pēc būtības.

Valsts meža dienesta likuma 2.panta pirmā daļa nenosaka iestādes tiesības atcelt spēkā stājušos personai labvēlīgu administratīvo aktu, tomēr

APL 86.panta otrās daļas 1.punkts šādas tiesības paredz. Turklāt gadījumos, kad tiesiskais regulējums ir nepilnīgs, iestādei jāvadās no APL 15.panta

12.daļā noteiktā.

Izslēgšanas lēmumā ir lietas faktiskajiem apstākļiem atbilstošs un pietiekošs tiesību normu uzskaitījums, un nav pamata to atzīt par spēkā neesošu

saskaņā ar APL 74.panta pirmās daļas 3.punktu.

[2] Pieteicēja 2014.gada 27.martā iesniegusi tiesā pieteikumu (pieteikuma reģistrācijas Nr.547) par Lēmuma Nr.1 atcelšanu.

Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[2.1] Nav saprotams Lēmuma Nr.1 adresāts, jo tas adresēts gan fiziskajai personai, gan pieteicējai. Šāda iestādes nekonsekvence izriet jau no

paša sākuma, kad lēmumu pieņēma Virsmežniecības virsmežzinis. Tādējādi ir pārkāpts APL 67.panta otrās daļas 2.punkts.

[2.2] Lietā ir pretrunīga informācija par lietas ierosināšanas pamatu. Lēmumā Nr.1 norādīts, ka tā ierosināta pēc iestādes iniciatīvas, jo saņemta

informācija par meža inventarizācijas datu neatbilstību faktiskajai situācijai dabā. Savukārt no virsmežziņa vietnieka /pers. N/ ziņojuma izriet, ka pārbaude

dabā tika veikta, jo tika saņemts telefona zvans par to, ka ir iespējami pārkāpumi, nenorādot zvanītāju, saņemto informāciju un pierādījumus. Līdz ar to

lieta tika ierosināta, saņemot informāciju no ārpuses, kas nozīmē, ka iestādei bija jāievēro APL 64.panta pirmajā daļā minētais termiņš lēmuma

pieņemšanai. Tā kā lietā nav pierādījumu, kas ļautu secināt, ka informācija tika saņemta 2014.gada 2.janvārī, nav iespējams izvērtēt, vai pievienošanas

lēmuma atcelšanas lēmums pieņemts, ievērojot APL 64.panta pirmajā daļā noteikto termiņu.

[2.3] Dienesta rīcība, Lēmumā Nr.1 mainot pievienošanas lēmuma atcelšanas pamatojumu, nav tiesiska. Sākotnēji iestāde saskatīja vienu

pievienošanas lēmuma atcelšanas pamatu, taču, saskatot tajā normatīvo aktu pārkāpumu, augstāka iestāde ir mainījusi tā atcelšanas pamatojumu. Šāda

darbība nav uzskatāma par tiesisku, un neviena tiesību norma nepiešķir Dienestam šādas tiesības.

[2.4] Lēmumā Nr.1 izdarītais secinājums, ka /pers. E/ ir rīkojies negodprātīgi un prettiesiski, iesniedzot neatbilstošu meža inventarizācijas lietu, ir

pretrunā Lēmumā Nr.1 norādītajam, ka neatbilstoši meža Inventarizācijas dati ir pievienoti mežziņa nepilnīgas pārbaudes dēļ un pievienošanas lēmuma

atcelšanas lēmuma pieņemšana ir vērsta uz pieļauto kļūdu labošanu.

[2.5] Ņemot vērā Valsts meža dienesta likuma 3.panta otrajā daļā un 4.panta pirmajā daļā noteikto, amatpersonām, pildot savus dienesta

pienākumus, ir pienākums tos veikt atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Gadījumā, ja meža inventarizācijas lietā bija konstatējami trūkumi, tad tieši

Dienesta amatpersonām bija pienākums to konstatēt un saskaņā ar Noteikumu Nr.88 22.punktu atteikt meža inventarizācijas lietas pievienošanu

Reģistram.

Tādējādi, neskatoties uz apstākli, ka iestāde patvaļīgi nevar mainīt labvēlīga administratīvā akta atcelšanas pamatu, konkrētajā gadījumā nav

saskatāms APL 86.panta otrās daļas 5.punktā noteiktais par to, ka /pers. E/ būtu bijis jāzina, ka administratīvais akts ir prettiesisks. Turklāt tā kā

Dienests atzinis, ka tieši Zaļkalns ir veicis nepietiekošu pārbaudi un pievienošanas lēmuma atcelšanas lēmums ir vērsts uz iestādes kļūdas labošanu, tad

šāda administratīvā akta izdošana nevar tikt pamatota ar APL 86.panta otrās daļas 5.punktu.

[2.6] No pievienošanas lēmuma atcelšanas lēmuma pamatojumā norādītajiem mērījumiem nav saprotams, kā tie veikti un kas apstiprina mērījumu

patiesumu. Tāpat nav konstatējams, kur mērījumi ir veikti, proti, vai mērījumi vispār ir veikti attiecīgajā vietā. Tāpat nav arī pierādījumu, kas apstiprinātu

virsmežziņa vietnieka /pers. N/ kompetenci veikt attiecīgos mērījumus. Turklāt /pers. N/ ziņojumā nav atspoguļota informācija par to, kā tika veikti

mērījumi un kas pamato mērījumu patiesumu.

[2.7] Lēmums Nr.1 ir atceļams, pamatojoties uz APL 74.panta pirmās daļas 3.punktu, jo, pirms Dienests uzsāka lietu, tam bija jāpārliecinās, vai

Dienestam normatīvajos aktos ir noteiktas šādas tiesības. Tā kā tas netika izdarīts, Dienests ir pieņēmis lēmumu, ko nevarēja pieņemt, jo normatīvais

regulējums iestādei šādas tiesības nepiešķir. Iestāde drīkst rīkoties tikai normatīvo aktu ietvaros. Pretējā gadījumā tiktu apdraudēta tiesiskā stabilitāte un

rastos patvaļa no valsts pārvaldes iestāžu puses. Konkrētajā gadījumā juridiskās obstrukcijas princips nav piemērojams, jo jautājuma regulējums ir

paredzēts normatīvajos aktos, nosakot Dienestam pienākumu pārbaudīt iesniegtās meža inventarizācijas lietas, un gadījumā, ja tās neatbilst prasībām vai

faktiskajai situācijai, ir atteikt tās pievienot Reģistram.

Līdz ar to ir pārkāpts APL 67.panta otrās daļas 7.punkts, jo Lēmumā nav norādīts piemēroto tiesību normu uzskaitījums.

[2.8] Nepaziņojot pieteicējai par lietas uzsākšanu un neuzklausot pieteicējas viedokli, Dienests nav devis pieteicējai iespēju piedalīties cirsmu

apsekošanā un izteikties. Līdz ar to Dienests nepamatoti atsaucies uz APL 62.panta otrās daļas 3.punktu.

[2.9] Ņemot vērā APL 66.pantā noteikto, Dienesta veiktie lietderības apsvērumi ir nepamatoti, jo Dienests nav ņēmis vērā to, ka, pamatojoties

uz Reģistrā pievienotajiem Inventarizācijas datiem, 2013.gada 11.oktobrī pieteicējai ir izsniegti 2 apliecinājumi koku ciršanai Nr.899763 un Nr.899762,

kurus bija tiesības apstrīdēt.

[2.10] Atceļot sākotnēji par pareiziem atzītos Inventarizācijas datus, Dienests ir pārkāpis, APL 10.pantā noteikto tiesiskās paļāvības principu, jo

realizējot savas tiesības, pieteicēja noslēdza meža izstrādes līgumu, kura neizpildes gadījumā tai radīsies ievērojami zaudējumi.

Tā kā Dienests ar APL noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem nav pierādījis, ka pieteicēja būtu rīkojusies prettiesiski vai negodprātīgi, ir

nepamatots Lēmumā Nr.1 norādītais, ka pieteicējas tiesiskā paļāvība nav aizsardzības vērta.

Pieņemot Lēmumu Nr.1, ir pārkāpts arī APL 9.pantā nostiprinātais patvaļas aizlieguma princips, jo neviena tiesību norma neparedz Dienesta

tiesības atcelt spēkā stājušos un izpildītu administratīvo aktu.

[3] Pieteicēja 2014.gada 27.martā iesniegusi tiesā pieteikumu (pieteikuma reģistrācijas Nr.545) par Lēmuma Nr.2 atcelšanu.

Papildus pieteikumā Nr.547 norādītajam, pieteicēja pieteikumā Nr.545 norādījusi turpmāko.

[3.1] Pievienošanas lēmuma atcelšanas lēmums ir apstrīdēts augstākā iestādē un pārsūdzēts tiesā, līdz ar to tas nav stājies spēkā. Tā darbība

apturēta uz likuma pamata, taču Dienests patvaļīgi bez tiesiska pamata izslēdzis Inventarizācijas datus no Reģistra. Līdz ar to Lēmums Nr.2 pamatots uz

spēkā neesošiem sākotnējiem inventarizācijas datiem.

[3.2] Dienests, pieņemot pieteicējai nelabvēlīgu administratīvo aktu, nav noskaidrojis pieteicējas viedokli, tādējādi nav ievērojis uzklausīšanas

principu.

[3.3] Dienests, nepaziņojot pieteicējai par administratīvās lietas ierosināšanu, ir radījis pieteicējai nelabvēlīgas sekas, jo pieteicēja, ievērojot

tiesiskās paļāvības principu, noslēdza ar trešo personu līgumu par cirsmu pārdošanu, kas nebūtu darīts, ja iestāde paziņotu par lietas ierosināšanu.

[3.4] Nav pamatoti Lēmumā Nr.2 norādītie lietderības apsvērumi, jo Dienests nav ņēmis vērā, ka, pamatojoties uz Inventarizācijas datiem,

pieteicējai izsniegti divi apliecinājumi koku ciršanai, kuri ir pieteicējai labvēlīgi administratīvie akti, tie stājušies spēkā un kļuvuši neapstrīdami.

[3.5] Izslēgšanas lēmumā nav atsauces uz Noteikumiem Nr.935, kas ir būtisks APL 67.panta otrās daļas 7.punkta pārkāpums, jo saskaņā ar

APL 74.pantu pirmās daļas 3.punktu tas ir pietiekošs pamats atzīt administratīvo aktu par spēkā neesošu. Līdz ar to augstākajai iestādei nebija tiesiska

pamata labot pievienošanas lēmuma atcelšanas lēmumu, papildinot to ar normatīvo aktu uzskaitījumu.

[3.6] Ir konstatējams juridiskās obstrukcijas aizlieguma principa, varas dalīšanas principa, tiesiskās paļāvības principa un patvaļas aizlieguma

principa pārkāpums. Dienests nebija tiesīgs pieņemt konkrēto lēmumu, jo normatīvais regulējums nepiešķir iestādei šādas tiesības. Proti, Dienests pirms

Apliecinājuma bija tiesīgs pārliecināties par situāciju dabā un atbilstību tiesību normām, savukārt pēc Apliecinājuma izdošanas iestādei vairs nav tiesību to

atcelt.

[3.7] Lietā nav pierādījumu, ka pieteicēja būtu rīkojusies prettiesiski vai negodprātīgi, kā arī nav pierādījumu tam, ka /pers. E/ būtu vēlējies

prettiesisku meža izciršanu.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2014.gada 1.aprīļa lēmumu nolemts pieņemt pieteicējas pieteikumu par Lēmuma Nr.1 atcelšanu un

ierosināt administratīvo lietu Nr.A420257014, kā arī pieaicināt lietā trešās personas statusā bez patstāvīgiem prasījumiem pieteicējas pusē /pers. E/.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2014.gada 1.aprīļa lēmumu nolemts pieņemt pieteicējas pieteikumu par Lēmums Nr.2 atcelšanu un

ierosināt administratīvo lietu Nr.A420255414.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 20.jūnija lēmumu nolemts noraidīt pieteicējas lūgumu par Lēmums Nr.2 darbības apturēšanu. Ar

Administratīvās apgabaltiesas 2014.gada 25.jūlija lēmumu nolemts atstāt negrozītu Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 20.jūnija lēmumu.

[6] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesnese s 2014.gada 4.septembra lēmumu nolemts, pamatojoties uz APL 193.panta otro daļu, lietu

Nr.A42025514 pievienot lietai A420257014.

[7] Atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātā iestāde – Dienests tiesai sniegtajos rakstveida paskaidrojumos par Lēmumu Nr.1

pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā Nr.1 norādītajiem argumentiem, papildus paskaidrojot turpmāko.

[7.1] Lēmuma Nr.1 adresāts ir juridiska persona – pieteicēja, kuru pārstāv valdes priekšsēdētājs /pers. E/, jo meža īpašnieks ir persona, kura

iesniedz meža inventarizācijas datus. Līdz ar to Lēmumā Nr.1 adresāts norādīts korekti.

[7.2] Informācijas saņemšana no ārpuses ir pamats iestādes iniciatīvas īstenošanai. APL neparedz prasības administratīvajā aktā norādīt detalizētu

informāciju par to, kādā veidā iestāde ir uzzinājusi par iespējamiem pārkāpumiem. Turklāt šādas informācijas neiekļaušana ir vērsta uz informācijas

sniedzēja aizsardzību.

[7.3] Atbilstoši APL 81.panta piektajai daļai augstāka iestāde ir tiesīga labot sākotnējā administratīvajā aktā pieļautās kļūdas. Turklāt veiktais

labojums nemaina Lēmuma Nr.1 būtību.

[7.4] Lēmums Nr.1 satur argumentāciju tam, kādu iemeslu dēļ Dienests uzskata, ka pieteicēja ir rīkojusies negodprātīgi un tai vajadzēja novērst

neatbilstošu datu iesniegšanu Dienestā. Dienests nenoliedz, ka nekvalitatīvi Inventarizācijas dati Reģistram 2013.gada 20.septembrī pievienoti Dienesta

amatpersonu kļūdainas rīcības dēļ, tomēr saskaņā ar Meža likuma 29.panta ceturto daļu par meža inventarizācijas datu patiesumu atbildīgs ir meža

inventarizācijas veicējs. Līdz ar to sākotnēji prettiesiski ir rīkojies inventarizācijas veicējs, izstrādājot un iesniedzot šādus datus.

[7.5] Mērījumi veikti atbilstoši Dienesta amatpersonu profesionālajai kvalifikācijai un pieredzei atbilstošos amatos, turklāt mērījumu atbilstība

vairākkārt pārbaudīta, tajā skaitā Institūtā.

[7.6] Dienests ir rīkojies atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim, kā tas izriet no tiesiskuma principa skaidrojuma APL 7.pantā. Lēmums Nr.1

satur tiesību normu uzskaitījumu un nav saskatāms pamats tā atzīšanai per spēkā neesošu.

Papildus sniegtajos paskaidrojumos Dienests norādījis turpmāko.

[7.7] Dienesta Virsmežniecība 2014.gada 6. un 7.janvārī, veicot pārbaudes dabā un Inventarizācijas datos, konstatēja neatbilstības normatīvo

aktu prasībām. Tādēļ pieņemts pievienošanas lēmuma atcelšanas lēmums. Tas pieņemts steidzamības kārtā, jo, balstoties uz faktiskajai situācijai dabā

neatbilstošajiem inventarizācijas datiem, meža īpašniece SIA „Kurzemes mežierīcība” bija ieplānojusi nocirst kailcirtē mežaudzes, kuras nav sasniegušas

galvenās cirtes vecumu vai caurmēru.

2014.gada 30.maijā Dienesta Virsmežniecības darbinieki veica papildpārbaudi par sākotnējā pārbaudē konstatēto. Iegūtie rezultāti līdzīgi

sākotnējā pārbaudē konstatētajam.

[7.8] Pārbaudēs konstatēts, ka Meža 44.nogabalā valdošās koku sugas – priežu faktiskais vecums ir 58 gadi, savukārt Inventarizācijas datos tas

norādīts 74 gadi. Audzes vecuma datu atšķirības pārsniedz Noteikumos Nr.88 noteiktās pieļaujamās novirzes par 16 gadiem. Neatbilstību apliecina

Virsmežniecības amatpersonu virsmežziņa /pers. S/ un virsmežziņa vietnieka /pers. N/ 2014.gada 6.janvārī 6 mērījumu punktos veiktie mērījumi – kopā

mērīti 18 koki, kā arī 2014.gada 30.maijā papildus pārbaudē 9 mērījumu punktos veiktie mērījumi – kopā mērīti 27 koki. Mērījumu rezultātā konstatēts,

ka Meža 44.nogabalā valdošās koku sugas – priežu faktiskais vecums ir 58 gadi. Līdz ar to Inventarizācijas dati par Meža 44.nogabalu neatbilda

Noteikumu Nr.88 13.punktā noteiktajām prasībām.

Sākotnējā pārbaudē 2014.gada 6.janvārī konstatēts, ka Meža 44.nogabalā 1.stāva koku faktiskais vidējais augstums ir 25,7 metri.

Papildus pārbaudē 2014.gada 30.maijā konstatēts, ka Meža 44.nogabalā 1.stāva koku faktiskais vidējais augstums ir 25,8 metri. Inventarizācijas

datos – 23 metri. Audzes koku vidējā augstuma datu atšķirības pārsniedz Noteikumos Nr.88 noteiktās pieļaujamās novirzes, jo priežu mežaudzes

valdošās koku sugas augstums atšķiras par 11 %.

Neatbilstību apliecina Meža 44.nogabalā virsmežniecības amatpersonu virsmežziņa /pers. S/ un virsmežziņa vietnieka /pers. N/ 2014.gada

6.janvārī 6 mērījumu punktos veiktie mērījumi – kopā mērīti 18 koki. Mērījumu rezultātā konstatēts, ka Meža 44.nogabalā valdošās koku sugas – priežu

faktiskais vidējais augstums ir 25,7 metri. Līdzīgs rezultāts iegūts papildu pārbaudē 2014.gada 30.maijā, apkopojot 9 mērījumu punktos veiktos

mērījumus – kopā mērīti 27 koki. Mērījumu rezultātā konstatēts, ka Meža 44.nogabalā valdošās koku sugas – priežu faktiskais vidējais augstums ir 25,8

metri. Līdz ar to Inventarizācijas dati par Meža 44.nogabalu neatbilda Noteikumu Nr.88 13.punktā minētajām prasībām. Meža 44.nogabala koku

vecuma un augstuma datu neatbilstības ir pamats Inventarizācijas datos kļūdaini uzrādītajai audzes bonitātei – II, faktiski ir Ia, kas konstatējams no

Noteikumu Nr.88 2.pielikuma 4.tabulas 38.punkta.

Balstoties uz faktiskajai situācijai dabā neatbilstošajiem inventarizācijas datiem, meža īpašniece SIA „Kurzemes mežierīcība” bija ieplānojusi

44.nogabalu nocirst kailcirtē pēc galvenās cirtes caurmēra. Taču šajā mežaudzē nevar plānot kailcirti pēc caurmēra, jo tā nav sasniegusi Noteikumu

Nr.935 7.pielikumā norādīto caurmēru I a bonitātes priežu audzei (39 cm).

[7.9] Pārbaudē konstatēts, ka Meža 36.nogabalā bērzu mežaudzē valdošās koku sugas faktiskais vecums ir 57 gadi. Papildu pārbaudē

2014.gada 30.maijā konstatēts, ka Meža 36.nogabalā bērzu mežaudzē valdošās koku sugas faktiskais vecums ir 56 gadi. Inventarizācijas datos valdošās

koku sugas bērza vecums – 72 gadi. Līdz ar to audzes vecuma datu atšķirības pārsniedz Noteikumos Nr.88 noteiktās pieļaujamās novirzes, jo bērzu

mežaudzes vecums atšķiras par 15 gadiem, (pēc papildus pārbaudes datiem – par 16 gadiem). Neatbilstību apliecina Meža 36.nogabalā Virsmežniecības

amatpersonas virsmežziņa vietnieka /pers. N/ 3 mērījumu punktos veiktie mērījumi – kopā mērīti 9 koki. Mērījumu rezultātā konstatēts, ka Meža

36.nogabalā valdošās koku sugas – bērzu faktiskais vecums ir 57 gadi. Līdzīgs rezultāts iegūts papildus pārbaudē 2014.gada 30.maijā, apkopojot 6

mērījumu punktos veiktos mērījumus – kopā mērīti 18 koki. Mērījumu rezultātā konstatēts, ka Meža 36.nogabalā valdošās koku sugas – bērzu faktiskais

vecums ir 56 gadi. Līdz ar to Inventarizācijas dati par Meža 36.nogabalu neatbilda Noteikumu Nr.88 13.punktā noteiktajām prasībām.

Balstoties uz faktiskajai situācijai dabā neatbilstošajiem inventarizācijas datiem, meža īpašniece SIA „Kurzemes mežierīcība” bija ieplānojusi

nocirst kailcirtē galvenās cirtes vecumu nesasniegušo Meža 36.nogabala bērzu mežaudzi (galvenās cirtes vecums bērzam – 71 gads).

[7.10] Pārbaudē konstatēts, ka Mežā nepamatoti izdalīts 28.nogabals 0,2 ha platībā ar audzes sastāvu 9P691E69, kurš robežojas ar neatjaunotu

izcirtumu 14.nogabalā un 31.nogabalu, kurā audzes sastāvs uzrādīts 8P691E691B69. 28. un 31.nogabalā mežaudžu valdošās sugas sastāva, biezības un

pārējo koku sugu īpatsvara atšķirības nepārsniedz Noteikumu Nr.88 2.pielikuma 1.tabulā noteiktos nosacījumus meža sadalīšanai nogabalos. Pēc

iesniegtajiem meža inventarizācijas datiem secināms, ka 28.nogabalā un 31.nogabalā mežaudzes valdošās koku sugas īpatsvars neatšķiras vairāk par

20%, līdz ar to pārkāpts Noteikumu Nr.88 7.2.punkts. Tādējādi Inventarizācijas dati par Meža 28.nogabalu neatbilda Noteikumu Nr.88 7.2.punktā

noteiktajām prasībām.

[7.11] Atbilstoši Noteikumu Nr.88 23., 23.1.punktā noteiktajam, Dienests atsaka datu reģistrēšanu Reģistrā, ja tiek konstatēts, ka dati neatbilst

šo noteikumu 3., 4., 5., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 18., 19., 20., 52. un 53.punktā minētajām prasībām.

[8] Trešā persona tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu par Lēmuma Nr.1 atcelšanu, uzskata par pamatotu un norāda, ka lietā ir

strīds par to vai Dienests bija tiesīgs atcelt vairāk kā četrus mēnešus Reģistram pievienotos Inventarizācijas datus. Trešā persona uzskata, ka šāda rīcība

ir pretēja tiesiskās paļāvības principam un pievienojas pieteikumā norādītajam.

[9] Dienests tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā par Lēmumu Nr.2 pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā Nr.2 norādītajiem

argumentiem, papildus paskaidrojot, ka Lēmums Nr.2 ir adresēts pieteicējai, kuras valdes priekšsēdētājs ir /pers. E/. Dienests neuzskata, ka būtu

pieļauts pārkāpums norādē par administratīvā akta adresātu.

[10] Pieteicēja papildus tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā, papildus pieteikumā par Lēmumu Nr.1 minētajam, norādījusi turpmāko.

[10.1] Institūta vēstulē nav norādīts ne īpašums, ne meža nogabals, kurā paraugi ir iegūti, kurš tos ieguvis, kad ieguvis un kurš tos nogādājis

Institūtā. Šāda prakse neatbilst Dienesta iepriekšējai praksei paraugu iegūšanā. Turklāt Institūta vēstule tapusi 2014.gada 27.janvārī, bet Dienests savus

sākotnējos lēmumus pieņēma jau 2014.gada 8. un 9. janvārī. Bērza gadskārtas var saskaitīt tikai laboratorijā zem mikroskopa. Turklāt vēstulē minēti 10

koku paraugi, bet /pers. N/ 2014.gada 7.janvārī uzmērījis 9 kokus. Līdz ar to nav saprotams no kurienes ir uzradies desmitais koks, kuram Institūtā

saskaitīta 51 gadskārta.

Tāpat no desmit paraugiem septiņiem paraugiem ir minēts, ka urbums nav koka serdē. Tas nozīmē, ka nav bijis iespējams saskaitīt visas

gadskārtas, jo bērziem acīmredzot ir serdes trupe, kuru konstatēja arī meža inventarizācijas veicējs. Arī tad, ja būtu saskaitītas visas gadskārtas, tas vēl

nebūtu mežaudzes valdošās koku sugas bioloģiskais vecums saskaņā ar Meža likuma 1.panta 33.punktu, jo pie šīm saskaitītajām gadskārtām pēc

mežsaimniecības pamatprincipiem ir jāpieskaita 5 gadus. Tas ir laiks šo koku bioloģiskajā vecumā, kurš paiet līdz koka stumbrs ar serdi izaug līdz tādam

augstumam, kad tajā var ieurbt ar pieauguma (Preslera) svārpstu. Šie koku vecuma noteikšanas pamatprincipi ir skaidri aprakstīti Latvijas

Lauksaimniecības Universitātes Meža fakultātes studentiem paredzētajā mācību līdzeklī. Norādītos mežsaimniecības pamatprincipus koku vecuma

noteikšanā ļoti labi zināja arī Dienesta vadība, 2006.gada 14.jūlijā izdodot administratīvo aktu Nr.D-87/1-14. Konkrētajā lietā šie mežsaimniecības

pamatprincipi ir ignorēti.

Ņemot vērā visus šos nezināmos 10 koku paraugus, kuros urbumi nav koka serdē, vidējais gadskārtu skaits sanāk 58. Tām pieskaitot iepriekš

minētos 5 gadus un vēstulē minēto gadskārtu noteikšanas precizitāti – 3 gadus, sanāktu mežaudzes vecums 66 gadi, kas nepārsniedz pieļaujamo novirzi

vecuma noteikšanā.

[10.2] Inventarizācijas datos Meža 36.nogabalā mežaudzes valdošās sugas vecums ir 71 gads. Šie dati tika pievienoti Reģistram 2013.gada

20.septembrī. Nepareizs ir arī Dienesta pieņēmums, ka jau 2014.gada 6.janvārī, kad esot veikti mērījumi, šo mērījumu rezultāti ir salīdzināti ar jau

Dienesta aktualizētajiem mežaudzes vecumiem Inventarizācijas datos, kas ir par 1 gadu lielāki nekā 2013.gada 20.septembrī Reģistram pievienotajos

datos. Rudenī un ziemā Latvijas klimata zonā koku augšana apstājas un koki atkal sāk augt un dot jaunus pieaugumus nākamajā pavasarī un vasarā, tādēļ

pieskaitīt 1 gadu klāt mežaudzes vecumiem varēs tikai ap 2014.gada septembri, bet nevis jau 2014.gada janvārī.

[10.3] Iestāde pievienošanas lēmuma atcelšanas lēmumā ir norādījusi uz mērījumiem, kas jau it kā veikti dabā pirms tā izdošanas, taču Institūta

veiktā analīze norāda uz to, ka pievienošanas lēmuma atcelšanas lēmums ir pieņemts bez jebkādiem mērījumiem. Turklāt Institūta vēstule ir vērtējama

kritiski, jo pārbaude faktiski veikta pēc tam, kad pieteicējai bija pieņemts nelabvēlīgs administratīvais akts.

Tādējādi secināms, ka Dienests nav pierādījis to, kas pamato izdarītos secinājumus, ka Meža 44.nogabalā priežu audzē koku faktiskais vecums ir

58 gadi, 44.nogabala 1.stāva koku faktiskais vidējais augstums ir 25,7 m, 36.nogabalā koku (bērzu) faktiskais vecums ir 57 gadi, un audzes vecuma datu

atšķirība pārsniedz Noteikumu Nr.88 3.pielikuma 1.tabulā noteikto, un ka nepamatoti izdalīts 28.nogabals. Norādītie Dienesta apgalvojumi neatbilst

patiesībai.

[11] Tiesas sēdē pieteicēja pieteikumā ietverto prasījumu uzturēja, bet atbildētāja to neatzina.

Sniedzot paskaidrojumus, procesa dalībnieki balstījās uz pieteikumā un rakstveida paskaidrojumos tiesai norādītajiem argumentiem.

[12] Tiesas sēdē kā liecinieki nopratināti /pers. N/, /pers. AB/, /pers. AC/ un /pers. AD/.

Motīvu daļa

[13] Dienests ir atcēlis un daļēji atcēlis (grozījis) savus iepriekš izdotos administratīvos aktus – par inventarizācijas datu pievienošanu un par

atsevišķu cirsmu iekļaušanu ciršanas Apliecinājumā, uzskatot tos par prettiesiskiem.

Lietā pastāv strīds par to, vai Dienests iepriekš izdoto administratīvo aktu, kas jau stājušies spēkā, atcelšanu veicis tiesiski un pamatoti.

[14] Izvērtējot procesa dalībnieku sniegtos paskaidrojumus kopsakarā ar lietā esošajiem pierādījumiem, t.sk. liecinieku liecībām, tiesa atzīst, ka

pieteikums noraidāms.

[15] Lietā nav strīda par to, ka atceltie administratīvie akti pieteicējai bija labvēlīgi, taču pastāv strīds par atceltā pievienošanas lēmuma un grozītā

Apliecinājuma tiesiskumu.

Tāpat lietā pastāv strīds par to, vai pieteicējam bija tiesisks pamata paļauties uz to, ka pievienošanas lēmums un lēmums, ar kuru pieteicējam

izsniegts Apliecinājums, ir tiesiski administratīvie akti un, ka tiesiskās attiecības, kas ar tiem nodibinātas un apstiprinātas, netiks rediģētas.

[16] Pieteicēja uzskata, ka Dienests nevarēja atcelt spēkā stājušos meža inventarizācijas datus, jo speciālās tiesību normas to neparedz.

Dienestam jau pieņemot pievienošanas lēmumu, bija jāpārbauda un jākonstatē, vai nav pieļauti pārkāpumi inventarizācijas datu sastādīšanā.

Tiesa piekrīt pieteicējam tanī apstāklī, ka Dienestam, ņemot vērā Noteikumu Nr.88 regulējumu, saņemot pieteicējas iesniegtos Inventarizācijas

datus, pirms pieņemt lēmumu par to pievienošanu, bija pienākums tos pārbaudīt. Taču cilvēciskais faktors neizslēdz arī citādu situāciju izveidošanos.

[17] Tiesa norāda, ka regulējuma trūkums speciālajās tiesību normās nenozīmē, ka iestāde, konstatējot apstākļus, kāpēc, administratīvais akts

nevar palikt spēkā, nevarētu lemt par tā atcelšanu. Šādā gadījumā ir piemērojamas vispārējās – APL normas.

APL 83.panta pirmajā daļā noteikts, ka iestāde pēc savas iniciatīvas vai personas iesnieguma var uzsākt administratīvo procesu no jauna un lemt

par administratīvā akta atcelšanu saskaņā ar šā likuma 85.-88.panta noteikumiem.

Panta otrā daļa paredz, ka administratīvo aktu atceļ ar jaunu administratīvo aktu. Savukārt trešajā daļā noteikts, ka administratīvo procesu no

jauna var uzsākt iestāde, kurai lieta ir piekritīga, neatkarīgi no tā, kura iestāde izdevusi attiecīgo administratīvo aktu sākotnējā administratīvajā procesā.

Tādēļ konstatējot, ka nozares speciālās tiesību normas konkrētu situāciju neregulē, Dienestam, jautājumu risinot, bija tiesības pamatoties arī uz

APL normām.

[18] Kā norādīts iepriekš, APL 83.panta pirmā daļa paredz, ka administratīvo procesu no jauna iestāde var uzsākt gan pēc savas iniciatīvas, gan

pēc personas iesnieguma.

Taču personas iesniegums vai lūgums šajā gadījumā nav izskatāms kā iesniegums par administratīvā akta izdošanu. Ne adresātam, ne citai

personai nav subjektīvo tiesību prasīt administratīvā akta atcelšanu, bet tikai tiesības saņemt pamatotu atbildi uz iesniegumu (sk. Wolf H.A., Decker

A.Studienkommentar. VwGO/VwVfG.-, Munchen:Verlag C.H.Beck,2005, S.690) . Pretējā gadījumā administratīvā akta apstrīdēšanas termiņš

zaudētu jēgu un tiktu iedragāta tiesiskā stabilitāte (noteiktība). Tādēļ adresāta vai kādas citas personas lūgums atcelt administratīvo aktu ārpus

apstrīdēšanas termiņiem un APL 88.pantā paredzētajiem gadījumiem ir uzskatāms par priekšlikumu vai padomu iestādei. (..). Ja persona piekrīt personas

ierosinājumam un administratīvo aktu atceļ, tad no juridiskā viedokļa tas uzskatāms par administratīvā akta atcelšanu uz iestādes iniciatīvas pamata.

Personas ierosinājums ir tikai pamudinājums iestādei pieņemt šādu lēmumu (Briede J., 83.panta komentārs. Grām.: Administratīvā procesa likuma

komentāri. A un B daļa. Dr.iur J.Briedes zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 826.lpp).

Ievērojot minēto, nav pamatots pieteicējas viedoklis, ka pievienošanas lēmuma atcelšanas lēmuma pieņemšanai Dienestam bija jāievēro APL

64.panta pirmajā daļā noteiktais termiņš.

Bez tam lietā nav izšķirošas nozīmes tam, vai pievienošanas lēmuma pārbaudes process uzsākts, pamatojoties uz kādas personas sniegtajām

ziņām, vai citu iemeslu dēļ.

Turklāt, kā pamatoti norāda Dienests, APL neparedz, ka administratīvajā aktā būtu jānorāda informācija par to, kādā veidā iestāde ir uzzinājusi

par iespējamiem pārkāpumiem. Prasības administratīvā akta sastāvdaļām nosaka APL 67.panta otrajā daļā.

[19] APL nosaka atšķirīgu kārtību tiesiska un atšķirīgu – prettiesiska administratīvā akta atcelšanai. Tāpat atšķirīga kārtība paredzēta adresātam

labvēlīga un adresātam nelabvēlīga administratīvā akta atcelšanai.

Tādēļ, lai noskaidrotu piemērojamās tiesību normas, vispirms jānoskaidro apstākļi, kas no šāda viedokļa ir nozīmīgi tiesiskās situācijas risināšanai.

Lietā nav strīda par to, ka gan atceltais pievienošanas lēmums, gan grozītais Apliecinājums, bija pieteicējam labvēlīgi. Taču lietā ir strīds par to,

vai pievienošanas lēmums bija pieņemts un Apliecinājums izsniegts tiesiski vai prettiesiski.

No šī vērtējuma tādējādi ir atkarīgs, vai un kādā kārtībā Dienests varēja atcelt pievienošanas lēmumu un grozīt Apliecinājumu.

Tā kā Apliecinājums pieteicējai izsniegts, pamatojoties uz Inventarizācijas datiem, kuri ar pievienošanas lēmuma atcelšanas lēmumu ir atcelti,

Apliecinājuma tiesiskums ir nesaraujami saistīts ar pievienošanas lēmuma tiesiskumu.

[20] Pieteikumā izteikti iebildumi gan par pievienošanas lēmuma atcelšanas lēmumu un izslēgšanas lēmumu, gan par Lēmumu Nr.1 un Lēmumu

Nr.2.

Saskaņā ar APL 81.panta piekto daļu apstrīdētais administratīvais akts iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts lēmumā

par apstrīdēto administratīvo aktu.

Kā norādījusi Augstākā tiesa, ja administratīvais akts tiek pārsūdzēts, tiesai parasti jāvērtē iestādes procesa pēdējā – apstrīdēšanas stadijā

pieņemtais lēmums. Gadījumā, ja šis lēmums neietver visu tiesisko attiecību analīzi, bet tikai daļu, tiesai jāvērtē arī sākotnējā lēmumā ietvertais

pamatojums (sal.sk. Augstākās tiesas 2004.gada 21.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-131/2004 10.punktu).

Pievienošanas lēmuma atcelšanas lēmumu un izslēgšanas lēmumu pieteicēja apstrīdējusi Dienesta ģenerāldirektoram un Dienesta

ģenerāldirektors, izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumus ir pieņēmis Lēmumu Nr.1 (lietas 1.sējuma 22.-24.lapa) un Lēmumu Nr.2 (lietas

2.sējuma 25.-27.lapa). Zemākas iestādes pieņemta lēmuma apstrīdēšanas jēga ir kontroles pār tā tiesiskumu veikšana pašas iestādes ietvaros. Augstāka

iestāde var novērst kļūdas, ja tā tādas sākotnējā lēmumā konstatē (sal. sk. Augstākās tiesas 2010.gada 26.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-

508/2010 13.punktu). Tādēļ lēmumi, kas tiesai jāpārbauda, izskatot lietu, ir galīgie lēmumi – Lēmums Nr.1 un Lēmums Nr.2.

Līdz ar to tiesa pieteicējai vispārīgi norāda, ka iebildumiem par pamatojuma vai cita rakstura kļūdām sākotnējos lēmumos, lietā nav juridiskas

nozīmes, ja ar galīgā noformējuma lēmumiem – Lēmumu Nr.1 un Lēmumu Nr.2 tās izlabotas vai novērstas.

[21] Noteikumu Nr.88 23.punkta 23.1.apakšpunktā noteikts, ka Dienests atsaka meža inventarizācijas datu reģistrēšanu Reģistrā, ja meža

inventarizācijas dati neatbilst šo noteikumu 3., 4., 5., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 18., 19., 20., 52. un 53.punktā minētajām prasībām.

Saskaņā ar Lēmumā Nr.1 un Lēmumā Nr.2 norādīto, pievienošanas lēmuma prettiesiskums izpaužas apstāklī, ka pievienoti Noteikumu Nr.88

7.punkta 7.2.apakšpunkta un 13.punkta prasībām neatbilstoši Meža Inventarizācijas dati, jo pārsniegta minēto noteikumu 3.pielikumā noteiktā pieļaujamā

novirze, kā arī, nodalot 28.nogabalu, nav ievēroti šo noteikumu 2.pielikumā dotie parametru nosacījumi mežu nogabalu nodalīšanai.

Apliecinājuma prettiesiskums savukārt izpaužas apstāklī, ka tas izdots, pamatojoties uz prettiesiski pievienotiem Meža Inventarizācijas datiem.

[22] Izvērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka pievienošanas lēmuma atcelšanas pamatā esošie faktiskie apstākļi atzīstami par pierādītiem daļēji.

[22.1] Ar Dienesta Virsmežniecības virsmežziņa vietnieka /pers. N/ ziņojumu Virsmežniecības virsmežzinim (lietas 1.sējuma 16.-18.lapa),

sastādītajām Mežaudzes valdošās koku sugas vidējā vecuma, caurmēra un augstuma mērījumu veidlapām (turpmāk – mērījumu lapas) (lietas 1.sējuma

164.-167.lapa) /pers. N/ paskaidrojumiem (lietas 1.sējuma 171.-172.lapa) un /pers. N/ sniegtajām liecībām tiesas sēdē (lietas 1.sējuma 218.-

219.lapa) apstiprinājies fakts, ka 2014.gada 6.janvārī un 30.maijā atkārtoti /pers. N/ kā Dienesta Virsmežniecības virsmežziņa vietnieks veica mežaudzes

valdošās koku sugas vidējā vecuma un augstuma mērījumus Meža 1.kvartālā 44.nogabalā (platība 3,9 ha), un 2014.gada 7.janvārī, un 30.maijā atkārtoti

veica mežaudzes valdošās koku sugas vidējā vecuma mērījumus Meža 1.kvartālā 36.nogabalā (platība 2 ha). Pārbaudes rezultāti fiksēti Mērījumu lapās

(lietas 1.sējuma 164.-167.lapa).

2014.gada janvāra pārbaudē /pers. N/ konstatējis, ka Meža 1.kvartāla 44.nogabalā valdošās koku sugas (priede) vidējais vecums ir 58 gadi,

valdošās koku sugas vidējais augstums ir 25,7 metri (lietas 1.sējuma 165.lapa), bet Meža 1.kvartālā 36.nogabalā valdošās koku sugas (bērzs) vidējais

vecums ir 57 gadi (lietas 1.sējuma 167.lapa).

2014.gada maija pārbaudē /pers. N/ konstatējis, ka Meža 1.kvartāla 44.nogabalā valdošās koku sugas (priede) vidējais vecums ir 58 gadi,

valdošās koku sugas vidējais augstums ir 25,8 metri (lietas 1.sējuma 164.lapa), bet Meža 1.kvartālā 36.nogabalā valdošās koku sugas (bērzs) vidējais

vecums ir 56 gadi (lietas 1.sējuma 166.lapa).

Izvērtējot /pers. N/ amata aprakstā noteikto pienākumu apjomu (lietas 1.sējuma 174., 175.lapa) un viņa izglītības un profesionālās pilnveides

dokumentus (lietas 1.sējuma 176.-178.lapa), kā arī novērtējot viņa paskaidrojumā norādīto par mērīšanai izmantotiem tehniskajiem līdzekļiem (lietas

1.sējuma 171.-172.lapa), tiesai nerodas šaubas ne par /pers. N/ kompetenci un speciālajām zināšanām nozarē, ne par to, ka mērījumu iegūšanai

izmantoti atbilstoši instrumenti.

Taču, izvērtējot lietas materiālus, tiesa atzīst, ka pārbaudes gaitā pieļauti procesuāli pārkāpumi.

[22.1.1] Noklausoties liecinieka /pers. N/ liecības (lietas 1.sējuma 218.-219.lapa) un izvērtējot viņa paskaidrojumā norādīto, ka Mērījumu

lapās fiksētas nevis saskaitītās koku gadskārtas, bet gan koku vecums, pie saskaitītā gadskārtu skaita katrai priedei pieskaitot 5 gadus, bet bērzam – 2

gadus, kas ir koka faktiskais vecums, kādā tiek sasniegts mērīšanas vietas augstums (lietas 1.sējuma 171.lapa), tiesa secina, ka /pers. N/ fiksējot

pārbaudīto bērzu vecuma mērījumus, ir pieļāvis atkāpes no Dienesta Meža inventarizācijas datu pievienošanas un izmainīšanas procedūras (turpmāk –

Procedūra) 3.pielikuma 3.10.3.apakšpunkta nosacījumiem, kas paredz, ka nosakot koku vecuma mērījumu skaitot gadskārtas, pie rezultāta jāpieskaita

piecus gadus (lietas 1.sējuma 148.lapa).

Kaut arī /pers. N/ pieļautās atkāpes ir pamatojis ar atsaucēm uz mācību zinātniskajā literatūrā paustajām atziņām, tiesai nav pamata atzīt, ka

atkāpšanās no iestādes noteiktās kārtības būtu tiesiska, jo saskaņā ar APL 16.panta pirmo daļu iekšējais normatīvais akts ir saistošs tam publisko tiesību

subjektam, kas šo aktu izdevis, kā arī šim publisko tiesību subjektam padotajām institūcijām. Tādēļ Dienesta amatpersonai, veicot pārbaudi dabā, bija

strikti jāvadās no iestādes izdotajā Procedūrā paredzētajiem nosacījumiem, lai nodrošinātu vienveidīgu praksi iestādes darbībā.

Tā kā pārbaude veikta, pārkāpjot Procedūras nosacījumus, tiesa secina, ka /pers. N/ 2014.gada 7.janvārī un 30.maijā sastādītajās Mežaudzes

valdošās koku sugas vidējā vecuma, caurmēra un augstuma mērījumu veidlapās (lietas 1.sējuma 166.-167.lapa) Meža 1.kvartālā 36.nogabala valdošās

koku sugas (bērzs) fiksētais mērīto bērzu vecums un līdz ar to Mērījumu lapās fiksētais bērzu vidējais vecums nav uzskatāms par pareizu.

[22.1.2] Procedūrā noteikts, ka mērījumu punktu skaitu nosaka un ierīko atkarībā no attiecīgā nogabala platības (3.1.apakšpunkts); audzei

platībā līdz 2 ha nosakāmo parauglaukumu skaits ir 6; audzei platībā no 3,1-4,0 ha parauglaukumu skaits ir 9 (3.pielikuma 1.2.punkts); mērījumu

punktus iepriekš plāno nogabalā uz meža zemju plāna vai skicē tā, lai tie būtu vienmērīgi izvietoti uz nogabala garākās diagonāles (3.2.apakšpunkts).

Katrā mērījumu punktā veic vecuma (caurmēra, augstuma) uzmērīšanu trijiem valdošās koku sugas pirmā stāva kokiem, ievērojot šādus nosacījumus:

1) centra koks atrodas uz diagonāles vai pēc iespējas tuvāk tai, bet pārējie divi ir centra kokam tuvāk augošie valdošās koku sugas pirmā stāva

koki (3.6.1.apakšpunkts);

2) saskatāmi atzīmē uzmērītos kokus (ar krāsu, vai apsienot plastikāta lenti) (3.6.2.apakšpunkts).

No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka nosakot Meža 1.kvartālā 36.nogabalā valdošās koku sugas (bērzs) vidējo vecumu, 2014.gada 7.janvāra

pārbaudē, veicot koku vidējā vecuma noteikšanu, Dienests veicis 9 mērījumus 3 parauglaukumos, bet 2014.gada 30.maija pārbaudē – 18 mērījumus 6

parauglaukumos (lietas 1.sējuma 166.-167.lapa). Nosakot Meža 1.kvartālā 44.nogabalā valdošās koku sugas (priede) vidējo vecumu un augstumu,

2014.gada 6.janvāra pārbaudē Dienests veicis 18 mērījumus 6 parauglaukumos, bet 2014.gada 30.maija pārbaudē – 27 mērījumus 9 parauglaukumos

(lietas 1.sējuma 164.-165.lapa).

Kā redzams no lietas materiālos esošajām parauglaukumu atrašanās vietas shēmām (lietas 1.sējuma 168.-170.lapa) un kā izriet no /pers. N/

sniegtās liecības tiesas sēdē (lietas 1.sējuma 218.-219.lapa), parauglaukumi un mērījumu punkti parauglaukumos plānoti tikai 2014.gada 30.maija

pārbaudei. Turklāt 2014.gada janvāra pārbaudē, pretēji Procedūrā noteiktajam, bērza vidējā vecuma noteikšanai mērījumi veikti 3 parauglaukumos

(nevis 6), bet priedes vidējā vecuma noteikšanai – 6 parauglaukumos (nevis 9).

Ievērojot minēto atzīstams, ka 2014.gada 6.un 7.janvāra pārbaužu rezultāti iegūti, arī neievērojot Procedūras noteikumus no šāda aspekta.

[22.2] /pers. N/ tiesas sēdē liecināja, ka 2014.gada 6. un 7.janvāra pārbaudes veiktas steidzamības kārtā, lai nepieļautu koku prettiesisku

izciršanu, jo koku ciršanai pieteicējai bija izsniegti apliecinājumi.

Neraugoties uz /pers. N/ norādīto pamatojumu, tiesai nav pamata atzīt, ka amatpersonas rīcība, neievērojot normatīvajos aktos paredzētos

nosacījumus, būtu attaisnojama.

Neraugoties uz minēto, tas, ka administratīvā akta izdošanas procesā ir pieļauti procesuāli pārkāpumi, automātiski nedod pamatu lēmuma

atzīšanai par prettiesisku un atcelšanai. Izšķiroša nozīme ir tam, vai procesuālais pārkāpums ir ietekmējis vai varēja ietekmēt lietas rezultātu.

[22.3] Pieteicējs un trešā persona nepiekrīt Dienesta veiktajiem Mērījumu lapās fiksētajiem 2014.gada janvāra un maija pārbaudes rezultātiem.

Izvērtējot procesa dalībnieku norādītos argumentus šajā sakarā, kopsakarā ar lietā esošajiem pierādījumiem, tiesa lietā konstatē un secina turpmāko.

[22.3.1] No /pers. N/ paskaidrojumiem un liecībām tiesas sēdē izriet, ka 2014.gada 7.janvāra pārbaudes laikā iegūtos bērza paraugus Dienests

nosūtījis izpētei Institūtam. To apliecina arī Dienesta 2014.gada 8.janvāra vēstule Nr.1-10/17 Institūtam, kurā lūgts noteikt pēc cilindriskiem bērza koku

paraugiem šo koku vecumu. Vēstulē norādīts, ka tās pielikumā tiek pievienotas 10 aploksnes ar cilindriskiem bērza koku paraugiem (lietas 1.sējuma

184.lapa).

No lietas materiāliem redzams, ka Institūts ar 2014.gada 27.janvāra vēstuli „Par augošu koku vecuma noteikšanu” nosūtījis Dienestam Institūta

veiktos paraugu izpētes rezultātus (turpmāk – Vēstule). Vēstulē kā tās sagatavotājs norādīts „/pers. AO/, mob. (..)” (lietas 1.sējuma 37.lapa).

/pers. AD/ tiesas sēdē liecināja, ka Institūta vārdā veicis ekspertīzi nosūtītajiem koksnes paraugiem. Paraugi Institūtā saņemti aizzīmogotās

aploksnēs. Viņš vēris tās vaļā. /pers. AD/ iedevis analīžu datus administrācijai, tā sagatavojusi vēstuli Dienestam (lietas 3.sējuma 32.lapa).

Izvērtējot norādīto kopsakarā, tiesai nerodas šaubas, ka Dienests Institūtam nosūtījis tos pašus paraugus, kuru izpēti veicis pats, rezultātus

fiksējot Mērījumu lapās, savukārt /pers. AD/ Institūta vārdā veicis Dienesta nosūtīto bērza koksnes paraugu izpēti.

Par Dienesta iesniegto paraugu izpēti /pers. AD/ liecināja, ka bērzu gadskārtas tika noteiktas, noslīpējot, ielīmējot koksnes skaidas, un tad,

iegūstot digitālus attēlus, kas vēlāk tiek analizēti ar datorprogrammu Indendro, kas ir specializēta programma dendroloģijas vajadzībām. Visiem

nosūtītajiem paraugiem bija iespējams veikt iepriekš minētās darbības, bet ne visi paraugi bija ievākti korekti, tas ir, tiem nebija paraugā nosakāma

koksnes serde. Vēstulē tika minēts, ka ne visiem paraugiem bija iespējams noteikt gadskārtu skaitu pilnīgi. Vēstulē norādītās +/- 3 trīs gadskārtas attiecas

uz visiem paraugiem – gan tiem, kam urbums ir serdē, gan tiem, kam urbums nav serdē. Institūts pieļauj, ka var rasties kāda kļūda gadskārtu noteikšanas

brīdī, jo gadskārtas ne vienmēr ir skaidri saprotamas, var būt tā saucamās viltus gadskārtas. Tāpēc visiem koksnes paraugiem Institūts lieto šādu

precizitāti. Arī ar precīzām metodēm bērza gadskārtu skaitu ir noteikt ļoti grūti, jo tās var būt ļoti šauras, tāpēc, lai nerastos pārpratumi, Institūts informē,

ka tāda kļūda ir iespējama. Konkrētajiem paraugiem faktiski ir tā, ka, neskaitot jau to, ka urbums nav tieši serdē, tā kļūda var būt vēl plus mīnus trīs

gadskārtas. Ja urbums nav koka serdē, Institūts var saskaitīt tikai tās gadskārtas, kas ir uz urbuma skaidas, un visbiežāk nevar noteikt, cik gadskārtas ir

palikušas līdz urbuma serdei. Ja urbums nav koka serdē, tas nozīmē, ka reālais gadskārtu skaits ir lielāks, jo netiek saskaitītas visas gadskārtas, jo, ja

novirzās no serdes, otrs pusloks it kā ir redzams, bet līdz serdei paliek nesaskaitītas gadskārtas. Tas nozīmē, ka gadskārtu skaits var būt tikai lielāks.

Reāli koka vecuma noteikšanai šie urbumi nav izmantojami, tikai orientējoši. Tika skaitītas tās gadskārtas, ko bija iespējams uz urbumiem saskaitīt,

vadoties no tā, kas redzams paraugā. Īstais gadskārtu skaits visdrīzāk ir lielāks, nekā tas, kas ir norādīts. Vēstulē ailē, kur ir gadskārtu skaits, ir norādītas

redzamās gadskārtas. Tur varētu būt vairāk gadskārtas, tikai tās nav redzamas. Institūts neskaita gadskārtas, kas ir urbuma, respektīvi – ripas otrajā

pusē. Visbiežāk uz parauga var redzēt, kurā brīdī tuvojas serde – līdz tai gadskārtai Institūts skaita gadskārtas. Pēc tam jau izliecoties otrajā pusē

serdenim, kur sākas gadskārtas no stumbra otras puses, Institūts tās neskaita. Neviens no nosūtītajiem paraugiem neliecināja, ka ir serdes trupe, jo, ja

koks ir trupējis, tad urbuma skaida sabirst, to nav iespējams analizēt (lietas 3.sējuma 32.lapa).

Izvērtējot Institūta Vēstulē Dienestam norādītās ziņas kopsakarā ar liecinieka /pers. AD/ liecībām, tiesa secina, ka Vēstulē norādīts tas gadskārtu

skaits, ko Institūta darbinieks līdz koka serdei spējis saskaitīt. Turklāt ņemot vērā to, ka septiņi paraugi iegūti, urbumus neveicot koka serdē, Vēstulē

visticamāk norādīts mazāks gadskārtu skaits paraugiem, nekā tas ir patiesībā.

Sniedzot liecību, /pers. AD/ arī liecināja, ka viņam bijis uzdevums noteikt augoša koka vecumu, bet patiesībā koka vecumu Institūts nosaka tikai

tad, ja paraugus izpētei iegūst Institūta darbinieks. Ja Institūtam tiek atsūtīti koksnes paraugi, kas jau ir urbti iepriekš, Institūts nekādā gadījumā nevar

apgalvot par koka vecumu, jo nav zināms, kurā vietā, kādā augstumā urbums ir iegūts. Tādā gadījumā Institūts vienkārši sniedz atzinumu par to, cik

gadskārtas ir uz šīs urbuma serdes (lietas 3.sējuma 32.lapa).

Ievērojot minēto, tiesa secina, ka /pers. AD/ Dienesta iesniegtajiem bērza koksnes paraugiem noteicis vienīgi gadskārtas, ne vecumu, kā izpētei

nosūtot paraugus, to bija lūdzis Dienests.

To, ka pēc Dienesta iesniegtajiem bērzu paraugiem noteiktas koku gadskārtas, bet ne vecums, tiesa konstatē arī no Institūta sagatavotās vēstules

satura (lietas 1.sējuma 37.lapa).

[22.3.2] Izvērtējot no vienas puses – Dienesta pārbaužu rezultātā iegūtos datus par Meža 1.kvartālā 36.nogabalā valdošās koku sugas (bērzs)

vidējo vecumu, bet no otras – Institūta Vēstulē norādītos datus, tiesa secina, ka tie atšķiras.

Kā spriedumā konstatēts iepriekš, Mērījumu lapās fiksēts Meža 1.kvartālā 36.nogabalā valdošās koku sugas (bērzs) vidējais vecums, paraugiem

saskaitītajām gadskārtām pieskaitot 2 gadskārtas, savukārt Vēstulē fiksētas tikai gadskārtas. Taču tas nav šķērslis, lai tiesa veiktu Dienesta un Institūta

iegūto datu salīdzināšanu.

Lai noteiktu, cik gadskārtas bērziem, kuru paraugus Dienests nosūtījis arī Institūtam, saskatījis Dienests, no 2014.gada 7.janvāra Mērījumu lapās

fiksētajiem rezultātiem tiesai jāatņem 2 gadskārtas, ko bērza vecuma noteikšanai pieskaitījis /pers. N/. Savukārt, lai noteiktu koku vecumu, gan pie tiesas

iegūtā rezultāta, gan pie Institūta vēstulē norādītajām gadskārtām jāpieskaita 5 gadskārtas, kā tas Noteikts Procedūras 3.pielikuma 3.10.3.apakšpunktā.

No 2014.gada 7.janvāra Mērījumu lapā fiksētajiem mērījumiem tiesa par Dienesta saskaitītajām gadskārtām ieguvusi šādus rezultātus – Mērījuma

punkts Nr.1 – 1.koks – 54 gadskārtas (56-2=54); 2.koks – 56 gadskārtas; 3.koks – 55 gadskārtas; Mērījuma punkts Nr.2 – 55 gadskārtas; 53

gadskārtas; 54 gadskārtas; Mērījuma punkts Nr.3 – 57 gadskārtas; 56 gadskārtas; 56 gadskārtas. Vēstulē par saskaitītajām gadskārtām pēc paraugiem

savukārt norādīti šādi rezultāti – 60 gadskārtas (urbums nav koka serdē); 64 gadskārtas, 54 gadskārtas (urbums nav koka serdē), 55 gadskārtas, 54

gadskārtas (urbums nav koka serdē), 63 gadskārtas (urbums nav koka serdē), 62 gadskārtas, 60 gadskārtas (urbums nav koka serdē), 55 gadskārtas

(urbums nav koka serdē), 51 gadskārtas (urbums nav koka serdē).

Tātad Dienesta un Institūta noteiktais gadskārtu skaits atšķiras.

Jautājumā par to, kāds ir faktiskais gadskārtu skaits Dienesta iegūtajos bērza koksnes paraugos, tiesa, ņemot vērā metodes un veidu, kādā

Institūts nonācis pie secinājumiem par izpētei nodotajiem paraugiem, kā arī to, ka /pers. AD/, kas veicis paraugu izpēti, ir Institūta zinātniskais darbinieks,

vadošais pētnieks, kam ir doktora grāds mežzinātnē (http://www.silava.lv/darbinieki/zindarb.aspx), lielāku ticamību piešķir Institūta iegūtajiem paraugu

novērtēšanas rezultātiem. Turklāt tiesa ņem vērā, ka arī Dienests, vēlēdamies pārliecināties par savu iegūto datu pareizību, ir uzticējies Institūtam.

[22.3.3] Pie iegūto gadskārtu skaita 2014.gada 7.janvāra Mērījumu lapā pieskaitot 5 gadskārtas saskaņā ar Procedūras 3.pielikuma

3.10.3.punktu, tiesa iegūst Meža 1.kvartālā 36.nogabala valdošās koku sugas (bērzs) vidējo vecumu – 60 gadus (541:9=60,11).

Savukārt pie Institūta iegūto gadskārtu skaita pieskaitot vismaz 5 gadskārtas saskaņā ar Procedūras 3.pielikuma 3.10.3.punktu tiesa iegūst Meža

1.kvartālā 36.nogabala valdošās koku sugas (bērzs) vidējo vecumu 62,8 gadus (628:10=62,8). Turklāt tiesa ņem vērā /pers. AD/ liecību, no kuras izriet,

ka gadskārtu skaits kokiem, kuriem urbums nav koka serdē, visticamāk ir lielāks, nekā tas norādīts Vēstulē. Līdz ar to arī iegūtais koku vidējais vecums

ir lielāks.

Pieteicējas iesniegtajos Inventarizācijas datos norādīts Meža 1.kvartāla 36.nogabalā valdošās koku sugas (bērzs) vidējais vecums 72 gadi.

Noteikumu Nr.88 3.pielikuma 3.1.2.punktā norādīts, ka 41 gadu un vecākām mežaudzēm pieļaujamā novirze ir +/- 10 gadi. Tā kā

Inventarizācijas datos norādītais bērzu vidējais vecums no vidējā vecuma, kas iegūts, izmantojot Institūta iesniegtos bērza paraugu izpētes datus, atšķiras

mazāk kā par 10 gadiem, atzīstams, ka Noteikumos Nr.88 noteiktā pieļaujamā novirze nav pārsniegta.

[22.3.4] Pieteicējs lietā iesniedzis cita inventarizācijas veicēja /pers. AB/ atzinumu par Meža 1.kvartāla 36.nogabala un 44.nogabala meža

inventarizācijas datu atbilstību stāvoklim dabā un normatīvajiem aktiem, kas nodēvēts par eksperta atzinumu (turpmāk – Atzinums) (lietas 1.sējuma

192.-193.lapa).

Pamatojoties uz Tiesu ekspertu likuma 3.pantu tiesa norāda, ka minētais dokuments nav atzīstams par ekspertīzes atzinumu, jo /pers. AB/ kā

eksperts nav reģistrēts Tiesu ekspertu reģistrā, kā arī nav veicis ekspertīzi tiesas uzdevumā. Taču saskaņā ar APL 149.pantu pierādījumi administratīvajā

lietā ir ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti administratīvā procesa dalībnieku prasījumi un iebildumi, kā arī ziņas par citiem faktiem, kuriem ir nozīme

lietas izspriešanā. Tāpēc /pers. AB/ sagatavotais dokuments tiesai jāvērtē tāpat kā jebkurš cits pierādījums lietā.

Vērtējot /pers. AB/ sniegtās liecības un sagatavotos dokumentus, tiesa nevar neņemt vērā to, ka /pers. AB/ ar Dienestu pastāv strīds citā lietā –

/pers. AB/ tiesājas ar Dienestu kā inventarizācijas veicējs. Kā liecināja /pers. AB/, vienā lietā nupat bija spriedums, otra lieta vēl ir procesā. Tādēļ /pers.

AB/ izskatāmajā lietā var būt ieinteresēts rīkoties tā, lai pārliecinātu, ka Dienestam nav taisnība. Līdz ar to viņa sastādītie dokumenti un sniegtās liecības

vērtējamas ar īpašu piesardzību. Tiesas ieskatā, par ticamiem šādos apstākļos var tikt atzīti vienīgi tie /pers. AB/ sagatavotie dokumenti un liecības, kurus

apstiprina citu lietā esošie pārbaudītie un par ticamiem atzītie pierādījumi.

Izvērtējot /pers. AB/ sniegto Atzinumu, tiesa konstatē, ka Atzinums nesatur detalizētu un pārbaudāmu informāciju par to, pamatojoties uz ko

izdarīti secinājumi un kā iegūti rezultāti. Nepārprotami Atzinumā norādīts vien tas, ka vecuma mērījumi veikti ar Preslera svārpstu. Ar ko, un kā veikti

augstuma mērījumi, Atzinumā vispār nav norādīts. Tāpat Atzinumā nav norādīts, kādi koki un pēc kādiem kritērijiem izvēlēti vecuma un augstuma

noteikšanai, vai ka vecuma noteikšanai būtu izmantotas kādas citas metodes, nevis gadskārtu skaitīšana, un no Atzinuma nevar konstatēt, cik bērzu

paraugi iegūti un pārbaudīti, lai atzītu, ka Meža 1.kvartālā 36.nogabala valdošās koku sugas (bērzs) vidējais vecums ir 64 gadi. Šādos apstākļos tiesai

nav iespējams veikt Atzinuma kā pierādījuma novērtēšanu pēc būtības.

/pers. AB/ sniegtās liecības tiesas sēdē par to, kā veikta faktu materiālu iegūšana secinājumu izdarīšanai un no kā izdarīti secinājumi, citi

pierādījumi lietā neapliecina. Turklāt konstatējamas arī pretrunas Atzinumā un liecinieka sniegtajās liecībās. No Atzinumā norādītā nekas neliecina par to,

ka Meža 1.kvartāla 36.nogabala valdošās koku sugas (bērzs) vidējais vecums nav noteikts, skaitot gadskārtas, ko nav bijis iespējams izdarīt precīzi, kā

tas norādīts Atzinumā, bet gan uzmērot augstumu, nosakot meža augšanas apstākļu tipu, un pēc augšanas gaitas tabulas nosakot, kādā vecumā koks

sasniedz šo augstumu attiecīgajā meža augšanas apstākļu tipā, kā to tiesas sēdē liecināja /pers. AB/ (lietas 3.sējuma 19.lapa).

Bez tam, izvērtējot /pers. AB/ Atzinumu kopsakarā ar viņa sniegto liecību tiesas sēdē (lietas 3.sējuma 19.lapa), tiesai nerodas pārliecība par to,

ka /pers. AB/ faktiski ņēmis dalību Atzinuma sagatavošanā. /pers. AB/ slikti orientējas Atzinuma saturā, ar izbrīnu uztver atsevišķus jautājumus, kas

nepārprotami atspoguļoti atzinumā, piemēram par 5 gadu pieskaitīšanu koku vidējā vecuma noteikšanai. Konstatējamas arī nesakritības pieteicējas

pārstāvja un vienlaikus trešās personas sniegtajos paskaidrojumos, un /pers. AB/ sniegtajās liecībās, piemēram, par /pers. E/ un /pers. AB/ tikšanās vietu

un par Atzinuma sastādīšanai nepieciešamo datu iegūšanas apstākļiem.

Kritiski vērtējams arī /pers. AB/ sacītais par to, ka Meža 1.kvartāla 36.nogabalā nebija neviena mērāma koka bez serdes trupes, lai varētu veikt

kvalitatīvu paraugu iegūšanu koku vidējā vecuma pēc iespējas precīzākai noteikšanai. To, ka tas neatbilst patiesībai, apstiprina Dienesta iegūtie un

Institūtam izpētei nosūtītie paraugi (bez serdes trupes), kopsakarā ar /pers. N/ un /pers. AD/ liecībām.

Līdz ar to Atzinumu kā pierādījumu lietā tiesa vērtē kritiski.

[22.3.5] Pēc Dienesta iniciatīvas lietā kā liecinieks nopratināts /pers. AC/ – inventarizators, kurš Meža inventarizāciju veica 2011.gadā (lietas

3.sējuma 19.lapa).

No /pers. AC/ liecībām izriet, ka viņa veiktajā inventarizācijā 2011.gadā 18.nogabala (36.nogabala /pers. E/ sastādītajos inventarizācijas datos)

audzes sastāvs bija 6 priedes, 4 bērzi 61 gads. Jaunajā inventarizācijā šis nogabals pārtop par 5 bērziem un 4 priedēm, kurām ir 71 gads. Liecinieks

/pers. AC/ uzskata, ka Meža 1.kvartāla 36.nogabala valdošās koku sugas (bērzs) vidējais vecums nevar būt 71 gads, jo nav fakti, kas pierāda pretējo.

/pers. AC/ veiktajā invantarizācijā 20. un 23.nogabals, kas bija 61 gadu vecs; tagad kā 44.nogabals trešās personas sagatavotajos inventarizācijas datos

tapis par 73 gadus vecu mežaudzi.

28.nogabalam ar nogabalu, no kura tas izdalīts, ir pilnīgi vienāds vecums, audzes sastāva atšķirības ir nelielas. No inventarizācijas viedokļa meža

platība vienkārši tiek sasmalcināta mazākos nogabalos. Tīri saimnieciski varētu sadalīt mežu arī pa 0,1 lielam nogabalam. 28. un 31.nogabala aprakstošā

daļa faktiski atšķiras tikai par 3 cm, kuri ir noteicošie cirtei pēc caurmēra. Līdzīgiem augšanas apstākļiem ir līdzīgi taksācijas rādījumi. Es to nebūtu

izdalījis. Šādi tiek darīts viss, lai palielinātu cērtamo platību. Tas pats ir ar 10. un 11.nogabalu, kuru vecuma atšķirība ir viens gads un ir kailcirtes vecums.

Salīdzinot abas inventarizācijas, varu secināt, ka ir veikta esošo nogabalu sasmalcināšana uz cērtamo platību rēķina. Mainot vecumus, tiek iegūta

lielāka cērtamā platība, samazinot augstumu, iegūst lielāku platību cirtei pēc caurmēra, no esošajiem nogabaliem izdalot atsevišķus neatjaunotajām

platībām pieguļošus nogabalus, atlikušo daļu var nocirst (lietas 3.sējuma 19.lapa).

Izvērtējot /pers. AC/ liecības, tiesa atzīst, ka liecinieks nav piedalījies ne 2013.gada 20.septembra inventarizācijas datu sastādīšanā, ne to

pārbaudē. Tāpēc lieciniekam nevar būt zināms, kā trešā persona ieguvusi Inventarizācijas datus. Izskatāmajā lietā netiek arī vērtēts 2011.gada 1.jūnija

inventarizācijas datu tiesiskums.

Lai atceltu iepriekš izdotu administratīvo aktu, Dienestam ir pienākums vispirms pierādīt to, ka administratīvais akts ir prettiesisks. Dienests šī

fakta pierādīšanai kā pierādīšanas līdzekli nav izmantojis /pers. AC/ liecības, un secinājumu pamatošanai nav balstījies uz viņa veiktās inventarizācijas

datiem. Līdz ar to /pers. AC/ liecībām izskatāmajā lietā nav izšķirošas juridiskas nozīmes.

Tai pat laikā tiesa nevar neatzīt, ka arī /pers. AC/ liecība pierāda Institūta iegūtos rezultātus. Ja 2011.gada inventarizācijā Meža 1.kvartāla

36.nogabalam atbilstošajā nogabalā valdošās koku sugas (bērzs) nogabals tika noteikts kā 61 gadu vecs, tad pēc Institūta datiem pēc 2014.gada janvārī

iegūtajiem paraugiem valdošās koku sugas (bērzs) vidējais vecums ir gandrīz 63 gadi.

[22.4] Dienestam, lai atceltu pievienošanas lēmumu, bija pienākums pierādīt tā prettiesiskumu. Tā kā Institūta Vēstulē norādītie paraugu izpētes

rezultāti Dienesta pārbaudes rezultātā iegūtos datus par Meža 1.kvartālā 36.nogabala valdošās koku sugas (bērzs) vidējo vecumu neapstiprina, un ņemot

vērā Institūta iegūtos datus, salīdzinājumā ar pieteicēja iesniegtajiem Inventarizācijas datiem atzīstams, ka Noteikumos Nr.88 noteiktā pieļaujamā novirze

nav pārsniegta, tiesa atzīst, ka Dienests pievienošanas lēmuma prettiesiskumu daļā par Meža 1.kvartālā 36.nogabala valdošās koku sugas (bērzs) vidējo

vecumu un līdz ar to – Noteikumu Nr.88 13.punkta pārkāpumu attiecībā uz Meža 1.kvartāla 36.nogabala Inventarizācijas datiem nav pierādījis.

[22.5] Izvērtējot Lēmumu Nr.1 daļā par pieteicējas iesniegto Inventarizācijas datu neatbilstību faktiskajai situācijai dabā Meža 1.kvartāla

44.nogabalā, tiesa atzīst, ka faktiskos apstākļus, kas ir Dienesta izdarīto secinājumu pamatā, apstiprina lietā esošās Dienesta sastādītās 2014.gada

6.janvāra un 30.maija Mērījumu lapas, saskaņā ar kurām priežu vidējais vecums ir 58 gadi, bet priežu vidējais augstums – 25,7 m (2014.gada 6.janvāra

pārbaudē) un 25,8 (2014.gada 30.maija pārbaudē) (lietas 1.sējuma 164.-165.lapa).

Pierādījumi, kas liecinātu par to, ka Dienesta noteiktais valdošās koku sugas (priede) vidējais vecums un augstums Meža 1.kvartāla 44.nogabalā

būtu nepareizs, lietā neatrodas.

Pieteicēja, kuras valdes loceklis ir Inventarizācijas veicējs un trešā persona lietā, ne tikai iesniedzot apstrīdēšanas iesniegumu iestādē (lietas

1.sējuma 30.lapa), bet arī tiesā, realizējot procesuālās tiesības, savu apgalvojumu pamatošanai nav iesniegušas 2013.gadā veiktās inventarizācijas

rezultātā iegūto datu pamatojošus pierādījumus. Tā vietā pieteicēja tikai norādījusi uz neprecizitātēm un kļūdām, kuras tā konstatējusi iepriekšējā –

2011.gadā veiktajā Meža inventarizācijā un izteikusi iebildumus par Dienesta iegūtajiem datiem. Atzinumu, ko pieteicēja iesniegusi Dienesta veikto

mērījumu pareizības apšaubīšanai tikai tiesā, tiesa lietā novērtējusi kritiski (sk. sprieduma 22.3.4.punktu).

Tā kā pieteicējas un trešās personas paskaidrojumus lietā par to, ka iesniegtie Inventarizācijas dati par Meža 1.kvartāla 44.nogabalu ir pareizi,

neapliecina citi pierādījumi, tiesa, pamatojoties uz APL 161.panta pirmo daļu, kurā noteikts, ka administratīvā procesa dalībnieka paskaidrojumi atzīstami

par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi pārbaudīti un novērtēti pierādījumi, šos administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus lietā neatzīst par

pierādījumiem.

Kaut arī tiesa ir konstatējusi, ka Dienests, nosakot Meža 1.kvartāla 44.nogabala valdošās koku sugas (priede) vidējo vecumu un augstumu,

2014.gada janvāra pārbaudē nav rīkojies atbilstoši Procedūras noteikumiem (sk. spriedumā iepriekš), 2014.gada janvāra pārbaudes rezultāti no maija

pārbaudes rezultātiem, kad Procedūra ir ievērota, atšķiras pavisam nebūtiski – proti, tiesa konstatē tikai koku augstuma atšķirību, kas 0,1 m. Līdz ar to

tiesai nav pamata atzīt, ka 2014.gada janvārī pieļautie Procedūras pārkāpumi būtu būtiski, proti, tādi, kas varētu ietekmēt secinājumus par

Inventarizācijas datu nepareizību pēc būtības.

Kā nepamatotus tiesa noraida pieteicējas iebildumus par to, ka Dienests nav ievērojos uzklausīšanas principu. Kaut arī vārds „uzklausīšana” var

likt domāt, ka tai jānotiek mutvārdu procesā, uzklausīšana var notikt arī rakstveidā (Briede J. 62.panta komentārs. Grām.: Administratīvā procesa

likuma komentāri. A un B daļa. Dr.iur J.Briedes zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 585.lpp).

Pieteicēja savus argumentus ir paudusi rakstveidā, apstrīdot pievienošanas lēmuma atcelšanas lēmumu un izslēgšanas lēmumu. Šie argumenti

Lēmumā Nr.1 un Nr.2 ir izvērtēti. Turklāt tiesai nav nekāda pamata uzskatīt, ka pieteicējai būtu liegtas iespējas iepazīties ar administratīvās lietas

materiāliem, lai apstrīdot Dienesta pieņemtos lēmumus vai šo lēmumu apstrīdēšanas procesa gaitā iegūtu informāciju, kas tai nepieciešama iebildumu

sagatavošanai.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka ir uzskatāms par pierādītu Noteikumu Nr.88 13.punkta pārkāpums attiecībā uz Meža 1.kvartāla 44.nogabala

Inventarizācijas datiem un līdz ar to arī pievienošanas lēmuma prettiesiskums šajā daļā.

[22.6] Attiecībā uz Dienesta Lēmumu Nr.1 daļā par Meža 1.kvartāla 28.nogabala izdalīšanu, tiesa norāda turpmāko.

Parametrus meža sadalīšanai nogabalos paredz Noteikumu Nr.88 2.pielikums. No Noteikumu Nr.88 regulējuma izriet, ka nogabalu izdala pie

nosacījuma, ja mežaudzes valdošās koku sugas īpatsvars atšķiras vairāk nekā par 20% no krājas.

Noteikumu Nr.88 23.punktā un 23.1.apašpunktā noteikts, ka Dienests atsaka meža inventarizācijas datu reģistrēšanu Reģistrā, ja meža

inventarizācijas dati neatbilst citstarp šo noteikumu 7.punktā minētajām prasībām.

Pēc iesniegtajiem Inventarizācijas datiem Dienests secinājis, ka 28.nogabalā un 31.nogabalā mežaudzes valdošās koku sugas īpatsvars neatšķiras

vairāk par 20%.

Pārbaudot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka Dienests sastādītajā tabulā (lietas 1.sējuma 163.lapa) ir uzskatāmi parādījis, kā un pēc kādiem

datiem ir noteikta valdošo koku sugas atšķirība % (starpība) abos nogabalos. Tabulā norādītos datus un veiktos aprēķinus tiesai nav pamata apšaubīt, jo

pierādījumi lietā šī aprēķina nepareizību neapliecina.

Tā kā konstatētā valdošās koku sugas īpatsvara atšķirība ir 13,5%, kas nepārsniedz Noteikumu Nr.88 2.pielikuma 1.tabulā noteiktos

nosacījumus meža sadalīšanai nogabalos, tiesa atzīst, ka ir uzskatāms par pierādītu Noteikumu Nr.88 7.punkta 7.2.apakšpunkta pārkāpums, izdalot

Meža 1.kvartāla 28.nogabalu, un līdz ar to arī pievienošanas lēmuma prettiesiskums šajā daļā.

[23] Ņemot vērā sprieduma [21]-[22] punktā norādīto, turklāt neatkarīgi no tā, ka Dienests nav pierādījis pievienošanas lēmuma prettiesiskumu

daļā par Meža 36.nogabala Inventarizācijas datiem, tiesa atzīst, ka pievienošanas lēmums ir prettiesisks administratīvais akts, jo pretēji Noteikumu

23.punkta 23.1.apakšpunkta regulējumam, Dienests ar pievienošanas lēmumu ir nolēmis pievienot tādus pieteicējas iesniegtos Inventarizācijas datus,

kurus pievienot tam nebija tiesiska pamata šajā spriedumā konstatēto pieteicējas pieļauto pārkāpumu dēļ.

[24] Priekšnoteikumus adresātam labvēlīga prettiesiska administratīvā akta atcelšanai paredz APL 86.panta otrās daļa. Adresātam labvēlīgu

prettiesisku administratīvo aktu var atcelt, ja ir vismaz viens no šādiem apstākļiem: 1) adresāts vēl nav izmantojis savas tiesības, kuras šis administratīvais

akts apstiprina vai piešķir; 2) tiesību norma paredz administratīvā akta atcelšanu vai administratīvais akts ietver tā atcelšanas atrunu; 3) administratīvā akta

palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses. Ja adresāts uz attiecīgā administratīvā akta pamata ir saņēmis naudu vai citus labumus, šis

administratīvais akts zaudē spēku ar tā atcelšanas dienu. Attiecīgā publisko tiesību juridiskā persona saskaņā ar šā likuma 8.nodaļu atlīdzina adresātam

zaudējumus vai personisko kaitējumu, kas tam radies sakarā ar administratīvā akta atcelšanu; 4) adresāts attiecīgā administratīvā akta izdošanu panācis ar

apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, kukuļošanu, spaidiem, draudiem vai citām prettiesiskām darbībām. Šādā gadījumā iestāde izvērtē adresāta veikto

darbību prettiesiskumu un atceļ šo administratīvo aktu ar tā izdošanas dienu. Adresāta pienākums ir atlīdzināt attiecīgajam publisko tiesību subjektam to,

ko šis adresāts no publisko tiesību subjekta ieguvis, pamatojoties uz administratīvo aktu. Iestāde atlīdzinājuma apmēru var noteikt administratīvajā aktā;

5) administratīvā akta prettiesiskums ir tik acīmredzams, ka akta adresāts to varēja un viņam to vajadzēja apzināties.

[24.1] Lēmumā Nr.1 pievienošanas lēmuma atcelšana pamatota ar APL 86.panta otrās daļas 5.punktu, bet Lēmums Nr.2 pamatots ar APL

86.panta otrās daļas 1.punktu.

Ņemot vērā, ka īpašums „Mežnoras” pieder pieteicējai, kuras valdes priekšsēdētājs saskaņā ar Komercreģistra informāciju ir pats

inventarizācijas veicējs – trešā persona /pers. E/ (lietas 2.sējuma 34.lapas otra puse), tiesa, piekrītot Dienestam atzīst, ka pieteicēja, iesniedzot

Dienestam pievienošanai Inventarizācijas datus un saņemot labvēlīgu administratīvo aktu, turklāt apstākļos, kad atšķirības, ko pārbaudē dabā,

salīdzinājumā ar pieteicējas iesniegtajiem Inventarizācijas datiem, konstatējis Dienests, ir būtiskas un pēc būtības vērstas uz to, lai ar nepareizi uzrādītu

datu starpniecību pamatotu tiesības veikt meža apsaimniekošanas darbības, kas faktiski neatbilst normatīvo aktu prasībām (sk. Dienesta paskaidrojumu

lietas 59.-60.lapa), tā prettiesiskumu nevarēja neapzināties. Līdz ar to Lēmumā Nr.1 APL 86.panta otrās daļas 5.punkts kā pievienošanas lēmuma

atcelšanas lēmuma pamatojums norādīts pamatoti.

Lēmuma Nr.2 pamatošanu ar APL 86.panta otrās daļas 1.punktu tiesa neuzskata par pareizu. Kā šajā lietā, izskatot blakus sūdzību par lēmumu

par administratīvā akta par izslēgšanas lēmuma darbības apturēšanu atzinusi Administratīvā apgabaltiesa, atsaucoties uz tiesību doktrīnas atziņām, APL

86.panta otrās daļas 1.punktā lietotie vārdi „nav izmantojis” ir saprotami tā, ka administratīvais akts vēl nav „iedarbināts”. Izmantošana nozīmē ne tikai

saņemtās naudas iztērēšanu vai labumu reālu izmantošanu, bet arī disponēšanu, proti, noteiktu darbību veikšanu, kas nebūtu veiktas, ja administratīvais

akts nebūtu izdots (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2014.gada 25.jūlija lēmuma lietā Nr.A420255414 15.punktu un Briede J., 86.panta

komentārs. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Dr.iur J.Briedes zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu

aģentūra, 2013, 860.lpp). Lēmumā Nr.2 norādot, ka pieteicēja nav uzsākusi koku ciršanu, Dienests nepamatoti sašaurinājis APL 86.panta otrās daļas

1.punkta tvērumu. No lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja 2013.gada 20.decembrī ir noslēgusi cirsmas pirkuma līgumu (turpmāk – Līgums) (lietas

2.sējuma 33.-34.lapa). Saskaņā ar Līguma 1.2.punktu pieteicējas ciršanas tiesības apliecina Apliecinājums. Turklāt pieteicēja, ievērojot līguma 4.punkta

nosacījumus, ir saņēmusi pirkuma maksu, ko apliecina pieteicējas iesniegtie dokumenti – 2014.gada 2.janvāra rēķins un informācija par pieteicējas konta

apgrozījumu (sk. lietas 2.sējuma 84.-85.lapa). Tādēļ secināms, ka pieteicēja ir izmantojusi ar pievienošanas lēmumu un Apliecinājumu piešķirtās

tiesības, proti – noslēgusi civiltiesisku līgumu. Līdz ar to nav izpildīts tiesiskais sastāvs APL 86.panta otrās daļas 1.punkta piemērošanai adresātam

labvēlīga prettiesiska administratīvā akta atcelšanai.

Taču, kā atzīts tiesu praksē, kaut arī tiesa ir saistīta ar iestādes norādīto pamatojumu, ir tomēr pieļaujama zināma administratīvā akta pamatojuma

interpretācija un mazāk būtisku kļūdu izskaidrošana. Ja iestādes lēmumā ir sniegts pietiekams skaidrojums, kādi apstākļi un kādēļ ir bijis pamats pieņemt

konkrētu lēmumu, tiesa atkarībā no apstākļiem varētu norādīt uz tiesību normu, kas juridiski pareizi bija saistāma ar šādu pamatojumu, pat ja iestāde šo

normu nav norādījusi. Tiesa atsevišķos gadījumos var atzīt, ka faktiski kāda norma bija piemērota, pat ja lēmumā nebija minēta. Ir svarīgi, lai

administratīvajā aktā sniegtais pamatojums būtu pareizs pēc būtības un būtu bijis saprotams pieteicējam (sal.sk. Augstākās tiesas 2013.gada

31.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA-67/2013 6.punktu un Administratīvās apgabaltiesas 2014.gada 25.jūlija lēmuma lietā Nr.A420255414

16.punktu).

Lēmumā Nr.2 Dienests ir norādījis gan uz būtiskām sabiedrības interesēm, kas prasa nepieļaut koku ciršanu, neievērojot meža apsaimniekošanu

un izmantošanu reglamentējošos normatīvos aktus (sk. Lēmuma Nr.2 6.punktu), gan uz apstākļiem, kas liecina par to, ka meža īpašnieks, iesniedzot

neatbilstošus meža inventarizācijas datus, ir apzinājies, ka tie neatbilst faktiskajam stāvoklim dabā (sk. Lēmuma Nr.2 12.punkts), norādītos apstākļu

pastāvēšanu arī atbilstoši pamatojot. Tādēļ, kaut arī Dienests minētos apstākļus ir vērtējis lietderības apsvērumu un tiesiskās paļāvības principa kontekstā,

šie apstākļi vienlaikus norāda uz APL 86.panta otrās daļas 3. un 4.punktā minēto priekšnoteikumu pastāvēšanu, kad ir pieļaujama labvēlīga prettiesiska

administratīvā akta atcelšana. Līdz ar to, lai arī atzīstams, ka Dienests, pamatojot Lēmumu Nr.2 ir pieļāvis procesuālu pārkāpumu, Lēmuma Nr.2

pamatojumā norādot nepareizu piemēroto tiesību normu, tiesa atzīst, ka Lēmuma Nr.2 pamatojums faktiski ir atzīstams par pareizu.

Vienlaikus attiecībā uz Lēmuma Nr.1 pamatojumu tiesa papildus norāda turpmāko. Papildus APL 86.panta otrās daļas 5.punktā norādītajiem

apstākļiem, Lēmumā Nr.1 minētas arī nozīmīgas sabiedrības intereses, kuru ievērošanu nepieciešams nodrošināt, atceļot pievienošanas lēmumu, un

apstākļi, kas liecina par to, ka meža īpašnieks, iesniedzot neatbilstošus meža inventarizācijas datus, ir apzinājies, ka tie neatbilst faktiskajam stāvoklim

dabā (sk. Lēmums Nr.1 7.punktu). Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka Lēmuma Nr.1 atcelšanas pamats ir arī APL 86.panta otrās daļas 3. un 4.punktā

minētie priekšnoteikumi. Arī šo tiesību normu nenorādīšana Lēmuma Nr.1 nav atzīstama par būtisku procesuālu pārkāpumu, jo no Lēmuma Nr.1 ir

saprotami apstākļi, kas faktiski bija pievienošanas lēmuma atcelšanas pamatā.

[24.2] Tiesu praksē atzīts, ka APL 86.panta otrās daļas pirmie trīs gadījumi ir piemērojami tad, ja administratīvā akta adresāts nav vainojams pie

administratīvā akta prettiesiskuma. Tādā gadījumā adresāta paļāvība ir tiesiska un tās aizsardzība ir izvērtējama. Savukārt panta otrās daļas 4. un

5.punktā atrunāti gadījumi, kad personai nevar būt tiesiskās paļāvības vai tā nav aizsargājama.

Tā kā gan Lēmuma Nr.1, gan Lēmuma Nr.2 pamatā ir APL 86.panta otrās daļas 4. un 5.punktā norādītie apstākļi, pieteicējai nebija tiesiska

pamata paļauties uz to, ka iepriekš izdotie tai labvēlīgie administratīvie akti, ja tie ir prettiesiski, neraugoties ne uz ko varētu palikt spēkā.

[25] Ņemot vērā visu spriedumā minēto, tiesa atzīst, ka Lēmuma Nr.1 un Lēmuma Nr.2 atcelšanai nav pamata.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt pilnībā SIA „Kurzemes mežierīcība” pieteikumu par Valsts meža dienesta ģenerāldirektora 2014.gada 26.februāra lēmuma Nr.VMD1-

20/164 atcelšanu un pieteikumu par Valsts meža dienesta ģenerāldirektora 2014.gada 26.februāra lēmuma Nr.VMD1-20/163 „Par sūdzību” atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

Tiesnese S.Sērdiene