Court fully supports bank's loan recovery claim including interest, penalties, and court costs.

Lietas Nr. C28330313

Lietas arhīva Nr. C-1243-14/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā,

2014.gada 15.septembrī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa:

tiesnese G.Sokolova

ar tiesas sēžu sekretāri I.Rozenšteini,

piedaloties prasītājas pārstāvei /pers.M/,

izskatot atklātā tiesas sēdē civillietu Nordea Bank Finland Plc prasībā pret /pers. D/ par parāda piedziņu,

konstatēja:

Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle cēlusi Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā prasību pret /pers. D/ par parāda piedziņu.

Ar tiesas 2014.gada 15.septembra lēmumu prasītāja aizstāta ar tās tiesību un pienākumu pārņēmēju Nordea Bank AB.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 12.decembrī starp pusēm tika noslēgts aizdevuma līgums Nr.2007/5477/HK,

saskaņā ar kuru prasītājs izsniedza atbildētājai aizdevumu 45000 euro.

2010.gada 15.novembrī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts līgums par grozījumiem aizdevuma līgumam, saskaņā ar

kuru tika noteikta atmaksājamā aizdevuma daļa 150 euro.

2012.gada 14.maijā starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts līgums par grozījumiem aizdevuma līgumam, saskaņā ar kuru

aizdevuma summa palielināta par 1486,82 euro, kā arī aizdevuma līguma vispārīgie noteikumi tika izteikti jaunā redakcijā.

Saskaņā ar aizdevuma līgumu atbildētājiem aizdevuma atmaksa bija jāveic katra mēneša 15.datumā, taču sākot ar 2012.gada

15.augustu atbildētāja sāka kavēt un katru mēnesi kavēja saskaņā ar aizdevuma līguma veicamos maksājumus.

Atbildētājas nokavēto maksājumu apjoms uz 2013.gada 19.februāri ir 1552,87 euro.

Prasītāja 2013.gada 19.februāra vēstuli pieprasīja atbildētājai līdz 2013.gada 19.martam veikt visu aizdevuma līguma izrietošo

parādsaistību izpildi. Atbildētāja nav veikusi parādsaistību pilnīgu izpildi.

Uz 2013.gada 20.martu atbildētājas maksājumu kavējums sasniedzis 217 dienas.

Prasītājas prasījumi pret atbildētāju ir nodrošināti ar publisko hipotēku uz nekustamo īpašumu /adrese/. Hipotēka nodibināta

pamatojoties uz 2007.gada 12.decembrī starp prasītāju, atbildētāju un trešo personu /pers. F/ noslēgto hipotēkas līgumu.

2013.gada 20.februārī prasītāja ierakstītā pasta sūtījumā nosūtīja trešajai personai 2013.gada 19.februāra vēstuli par piedziņas

vēršanu uz nekustamo īpašumu, saskaņā ar kuru brīdināja, ka ja atbildētāja līdz 2013.gada 19.martam nesamaksās uzkrājušos

parādu, prasītājs realizēs saistību neizpildes tiesības un iesniegs tiesā prasības pieteikumu par parāda piedziņu.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas parāda summu 31183,64 euro, kas sastāv no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas

30339,77 euro, kavētiem procentiem par aizdevuma lietošanu 304, 66 euro, kavētā komisijas maksājuma 306,72 euro un

nokavējuma līgumsoda 232,49 euro. Prasītāja lūdz piedzīt arī tiesas izdevumus, kā arī noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 % gadā no aizdevuma pamatsummas.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1652., 1716., 1717., 1720., 1724., 1765., 1934., 1943. un 1946.pantu.

Atbildētāja un trešā persona nav snieguši paskaidrojumus par prasības pieteikumu.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve uzturēja prasību un lūdza to apmierināt.

Atbildētāja un trešā persona tiesas sēdē nav ieradušies, neziņojot par neierašanās iemesliem un nelūdzot lietas izskatīšanu atlikt,

kaut gan par tiesas sēdi viņiem paziņots likumā noteiktā kārtībā uz deklarētajām dzīvesvietām. Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst

atbildētājas un trešās personas neierašanos

tiesas sēdē par neattaisnotu, un uzskata par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētājas un trešās personas klātbūtnes.

Tiesa, noklausījusies prasītājas pārstāves paskaidrojumus un pārbaudījusi prasītājas iesniegtos rakstveida pierādījumus,

atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

2007.gada 12.decembrī starp pusēm tika noslēgts aizdevuma līgums Nr.2007/5477/HK, saskaņā ar kuru prasītājs izsniedza

atbildētājai aizdevumu 45000 euro (lietas lapas 9-11).

2010.gada 15.novembrī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts līgums par grozījumiem aizdevuma līgumam, saskaņā ar kuru tika

noteikta atmaksājamā aizdevuma daļa 150 euro (lietas lapas 12-13).

2012.gada 14.maijā starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts līgums par grozījumiem aizdevuma līgumam, saskaņā ar kuru

aizdevuma summa palielināta par 1486,82 euro, kā arī aizdevuma līguma vispārīgie noteikumi tika izteikti jaunā redakcijā (lietas

lapas 14-18).

Saskaņā ar 2007.gada 12.decembrī starp prasītāju, atbildētāju un trešo personu /pers. F/ noslēgto hipotēkas līgumu prasītājas

prasījumi pret atbildētāju ir nodrošināti ar publisko hipotēku uz nekustamo īpašumu /adrese/ (lietas lapa 25).

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.

Civillikuma 1943.pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Tiesa atzīst, ka prasītāja ir savas saistības izpildījusi, jo ir aizdevumu izmaksājusi atbildētājai saskaņā ar līguma noteikumiem.

Tiesa secina, ka atbildētāja ir pārkāpusi līguma nosacījumus, tāpēc no viņas piedzenama neatdotā aizdevuma summa 31183,64

euro.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas kavētos procentus par aizdevuma lietošanu Ls 214,12 jeb 304,66 euro par laika periodu no

2012.gada 15.novembra līdz 2013.gada 20.martam.

Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Līguma speciālajos noteikumos puses ir vienojušās par procentiem.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts nosaka, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Tā kā procenti par aizdevuma lietošanu ir pielīgti, bet nokavējuma procenti ir maksājumi saskaņā ar likumu, procenti ir piedzenami

atbildētājas prasītājas aprēķinātajā apmērā.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas kavētā komisijas maksājumu Ls 163,39 jeb 232,49 euro.

Atbildētājas pienākums maksāt komisijas maksu izriet no līguma 2012.gada 14.maija grozījumu 2.2.punkta, kas nosaka atbildētājas

pienākumu reģistrēt līguma grozījumus zemesgrāmatā, pretējā gadījumā uzņemoties maksāt komisijas maksu Ls 2 dienā par katru

nokavēto dienu.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētāja pienākumu maksāt komisijas maksu ir uzņēmusies ar līgumu, bet nav to pildījusi. Tāpēc no

atbildētājas piedzenama komisijas maksa prasītājas prasītajā apmērā.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu Ls 163,39 jeb 232,49 euro.

Civillikuma 1717.pants nosaka, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt nevien naudā, bet arī citās vērtībās.

Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Civillikuma 1720.pantu kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu.

Aizdevuma līguma 4.4.punktā ir paredzētas prasītājas tiesības prasīt līgumsodu.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta 11.daļa nosaka, ka tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja, pārdevēja vai

pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un strīda

atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus.

Pārbaudot līgumsoda apmēru, konstatē, ka prasītājas prasītais līgumsoda apmērs- 0,2 procenti dienā no laikā nenomaksātās

summas ir samērīgs ar pamatparāda apmēru apstākļos, kad prasītāja savlaicīgi cēlusi prasību tiesā, un faktu, ka atbildētāja nav

pildījusi pielīgtās saistības.

Prasītāja, iesniedzot prasību, nomaksājusi valsts nodevu Ls 875,66 (lietas lapa 7) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30

(lietas lapa 8).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Tā kā prasība tiek apmierināta pilnīgi, norādītie tiesas izdevumi pilnībā piedzenami no atbildētāja.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Līdz ar to spriedumā ir norādāmas prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus

no pamatparāda.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo daļu taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei. Tiesa nosaka atbildētājai 10 dienas no sprieduma stāšanās likumā spēkā labprātīgai sprieduma

izpildei.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25, 8, 41., 92.-97., 189.-193.,195. 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

pilnīgi apmierināt prasību.

Piedzīt no /pers. D/ par labu Nordea Bank AB, parādu 30339,77 euro, kavējuma procentus 304,66 euro, kavēto komisijas

maksājumu 306,72 euro, līgumsodu 232,49 euro, valsts nodevu Ls 875,66 jeb 1245,95 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus Ls 3,30 jeb 4,70 euro, kopā 32434,29 euro.

Atzīt Nordea Bank AB tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. D/ likumiskos 6% gadā no aizdevuma neatmaksātās

pamatsummas 30339,77 euro.

Noteikt/pers. D/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena ir 2014.gada 15.septembris.

Tiesnese G.Sokolova