Court allows small claims suit for parking fines, ruling non-payment of parking fees constitutes a breach of contract.

Lietas Nr. C33620815

Lietas arhīva Nr. C-2044-16/19

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2016.gada 8.jūnijā

Rīgas rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Ineta Riekstiņa, rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “EUROPARK LATVIA” prasības pieteikumu maza apmēra

prasībā par naudas piedziņu pret /pers. A/, un

k o ns t a t ē ja

2015.gada 6.novembrī tiesā saņemts prasītājas SIA “EUROPARK LATVIA” pilnvarotās pārstāves Lindorff Oy Latvijas filiāles prasības

pieteikums maza apmēra prasībā par naudas piedziņu pret atbildētāju /pers. A/, prasības priekšmetu norādot līgumsoda piedziņa saskaņā ar

Autostāvvietas lietošanas noteikumu neievērošanu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem laika posmā no 2010.gada 18.marta līdz 2015.gada

22.maijam automašīnas /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, īpašnieks vai turētājs bijusi /pers. A/ (turpmāk - Atbildētāja). Uz prasības

pieteikuma parakstīšanas brīdi Atbildētāja nav apmaksājusi soda kvītis nedz daļēji, nedz arī pilnā apmērā. Šobrīd kopējais līgumsoda apmērs, kas saistīts

ar SIA “EUROPARK LATVIA” (turpmāk – Prasītāja) autostāvvietu lietošanu, neievērojot Autostāvvietu lietošanas noteikumus, ir 1014,05 euro.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmo daļu Atbildētājai ir pienākums ievērot ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības. Pie Prasītājas

stāvvietām ir izvietota ceļa zīme Nr.533, “Maksas stāvvieta”. Tādējādi ir pamats secināt, ka Atbildētājai bija zināms, ka teritorijā, kurā tiek novietota

Automašīna, ir maksas autostāvvieta.

Prasītājas Autostāvvietas lietošanas noteikumi izvietoti katrā priekšapmaksas autostāvvietā pie iebraukšanas un pie kases automāta, ko apstiprina

pielikumā esošie rīkojumi. Šie noteikumi paredz, ka kases automāta saņemto biļeti vai autostāvvietas abonementa karti, kas apliecina samaksu par

autostāvvietas izmantošanas laiku, jānovieto uz automašīnas paneļa aiz priekšēja vējstikla skaidri redzamā vietā, savukārt, ja nav iespējams nolasīt

apmaksātu biļeti, abonementa karti, vai apmaksu ar Mobilly norēķinu sistēmu, vai ja automašīna atrodas Autostāvvietā ilgāk par apmaksāto laiku, tiks

piemērota soda nauda saskaņā ar Autostāvvietas lietošanas noteikumiem.

Pieteikumā norādīts, ka par pārkāpumiem piemērots naudas sods atbilstoši noteikumiem, kuri bijuši spēkā uz pārkāpuma izdalīšanas brīdi.

Ievērojot minēto, iebraucot un novietojot transportlīdzekli Prasītājas autostāvvietā, Automašīnas vadītājs iepazīstināts ar Autostāvvietas lietošanas

noteikumiem un tādējādi ar konkludentām darbībām piekritis noslēgt līgumu par maksas autostāvvietas lietošanu atbilstoši prasībām, kas atrunātas

Autostāvvietas lietošanas noteikumos. Visos gadījumos, kad Prasītāja konstatē, ka par transportlīdzekļu novietošanu Prasītājas autostāvvietās nav veikta

samaksa, soda kvītis tiek izrakstītas par konkrēto pārkāpumu faktu, minot transportlīdzekļa datus, bez norādes uz pārkāpēja personību, jo konkrētajos

apstākļos autovadītāja personību nav iespējams noskaidrot. Līdz ar to, gadījumā, ja sods par autostāvvietas lietošanas noteikumu pārkāpumu netiek

samaksāts kvītī norādītajā termiņā, Prasītāja spiesta vērsties pie transportlīdzekļa īpašnieka/turētāja, jo tās ir personas, kuras tiek norādītas

transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā, un kuras Prasītāja ir tiesīga noskaidrot, vēršoties publiskajā reģistrā.

Pamatojoties uz Civillikuma 1428., 1535. un 1537.pantu, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10.pantu, ir pamats atzīt, ka starp Prasītāju un

Atbildētāju noslēgts distances līgums par maksas autostāvvietas lietošanu un nodibinātas līgumiskās attiecības.

Līdz ar to saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu Atbildētājai ir pienākums izpildīt noslēgtā līguma noteikumus, tas ir, veikt apmaksu par autostāvvietas

lietošanu saskaņā ar Autostāvvietas lietošanas noteikumiem, bet tajā gadījumā, ja apmaksa nav veikta, tad Atbildētājai iestājas pienākums maksāt

līgumsodu.

No pielikumā esošajām fotogrāfijām secināms, ka Atbildētāja nav ievērojusi Autostāvvietas lietošanas noteikumus, tas ir, Atbildētājai piederošā

automašīna novietota maksas autostāvvietā, savukārt dokuments, kurš apstiprinātu autostāvvietas izmatošanas apmaksu, nav izvietots aiz priekšēja

vējstikla skaidri redzamajā vietā, vai automašīna atradusies ilgāk par biļetē norādīto apmaksāto laiku. Līdz ar to ir pamats atzīt, ka nav veikta samaksa

par Automašīnas novietošanu Prasītājas autostāvvietā. Šo apstākļu dēļ un noslēgta līguma noteikumu neizpildes dēļ sastādītas vairākas soda kvītis par

kopējo summu 1014,05 euro. Tā kā Atbildētāja nav izpildījusi līguma nosacījumus, tad atbilstoši Autostāvvietas lietošanas noteikumiem, ir pamats

secināt, ka soda kvītīs norādītā summa ir līgumsods. Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu un 1720.pantu un atbilstoši Autostāvvietas lietošanas

noteikumiem Atbildētājai iestājies pienākums maksāt minēto līgumsodu.

Šajā sakarā svarīgi vērst uzmanību Civillikuma 3.pantam un Civillikuma 1716.pantam redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim.

Prasītāja uzskata, ka līgumiskās attiecības, kuras nodibinātas starp Prasītāju un Atbildētāju līdz 2013.gada 31.decembrim attiecībā uz līgumsodu būtu

jāpiemēro Civillikuma normas, kuras bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim. Līdz ar to nav pamata noteikt līgumsoda ierobežojumu 10% apmērā.

Līgumsoda apmērs noteikts Autostāvvietu lietošanas noteikumos un ir samērīgs un atbilstošs pieļautajam saistību nokavējumam.

Pieteikumā norādīts, ka Atbildētājai ir pienākums veikt līgumsoda apmaksu pilnā apmērā atbilstoši Autostāvvietu lietošanas noteikumiem. Prasītāja

vērš uzmanību, ka Atbildētāja vairākkārtēji novietojusi savu automašīnu maksas autostāvvietā, bet nav veikusi samaksu par stāvēšanas laiku, kas norāda

uz to, ka Atbildētāja ļaunprātīgi izvairās no saistību izpildes. Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu Atbildētājai ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kurus

viņa nodarījusi Prasītājai ar savu bezdarbību, neveicot samaksu par autostāvvietas lietošanu un neveicot līgumsoda samaksu. Tāpēc saskaņā ar

Civillikuma 1662.pantu Atbildētājai ir jāatlīdzina Prasītājai visi zaudējumi, jo Atbildētājas negodprātīgas rīcības dēļ Prasītāja spiesta ciest zaudējumus, tas

ir, veikt papildu izbraukumus uz konkrēto stāvvietu, kā arī veikt parādu piedziņas darbības.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmo daļu Atbildētājai ir pienākums ievērot ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības. Pie Prasītājas

stāvvietām izvietota ceļa zīme Nr.533, kura apzīmē “Maksas stāvvietu”. Līdz ar to, neveicot apmaksu par automašīnas izvietošanu maksas autostāvvietā,

Atbildētāja ne tikai pārkāpj noslēgtā līguma noteikumus, bet arī pārkāpj normatīvo aktu prasības. Pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma 44.panta pirmo

daļu, Atbildētājai ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kurus viņa nodarījusi pārkāpjot satiksmes drošību reglamentējošu aktu prasības. Tādējādi var

secināt, ka Atbildētājas pienākums atlīdzināt Prasītājai līgumsodu, kas ietver arī zaudējumus, izriet gan no līgumiskām attiecībām, gan arī no normatīvo

aktu prasībām.

Pirms prasības celšanas tiesā Prasītāja vērsusies pret Atbildētāju ārpustiesas kārtībā, ar pieprasījumu samaksāt parādu, taču Atbildētāja līdz pat šim

brīdim nav veikusi parāda samaksu. Prasītāja informē, ka pirms vēršanās tiesā nav izmantojusi mediāciju.

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Prasītāja uzskata, ka ir pamats piedzīt no Atbildētājas kopējo līgumsodu, kas ir saistīts ar Prasītājas autostāvvietu

lietošanu, neievērojot Autostāvvietu lietošanas noteikumus, 1014,05 euro apmērā.

Pamatojoties uz Civillikuma 3., 1428., 1535., 1537., 1587., 1662., 1716., 1720., 1828.pantu, Civilprocesa likuma 1., 41.panta pirmo daļu, 127.,

250.18 pantu, 250.19pantu, Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmo daļu, 44.panta pirmo daļu, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10.pantu, lūdz piedzīt

no Atbildētājas par labu Prasītājai līgumsodu 1014,05 euro apmērā; tiesas izdevumus: valsts nodevu 152,11 euro apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 4,70 euro apmērā; kopā piedzīt 1170,86 euro.

Lūdz lietu izskatīt rakstveida procesā.

2015.gada 16.novembrī saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmo daļu atbildētājai uz viņas deklarētās dzīves vietas adresi /adrese A/,

nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, parāda aprēķins un paskaidrojumu veidlapa, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojuma sniegšanai līdz 2015.gada

16.decembrim (lietas 169.lapa).

2015.gada 22.decembrī atbildētājai adresētais ierakstītais sūtījums atsūtīts tiesai ar Latvijas pasta darbinieka norādi, ka adresāts nav mājās, atstāts

aicinājums, beidzies glabāšanas laiks (lietas 178.lapa).

2015.gada 23.decembrī saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu pusēm nosūtīts paziņojums par sprieduma noraksta saņemšanas

datumu 2016.gada 8.jūnijā (lietas 180.lapa).

2016.gada 1.februārī atbildētājai adresētais ierakstītais sūtījums atsūtīts tiesai ar Latvijas pasta darbinieka norādi, ka adresāts nav mājās, atstāts

aicinājums, beidzies glabāšanas laiks (lietas 181.lapa).

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa noteic, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata rakstveida

procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu,

un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas

datumu.

Tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt rakstveida procesā.

M o t īv u da ļa

Izvērtējusi rakstveida pierādījumus, apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1.panta 3.punktu transportlīdzekļu stāvvietas ir uzskatāmas par ceļu, tātad ir satiksmei izbūvēta teritorija.

Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmā daļa noteic, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu

normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas

regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

Ceļu satiksmes noteikumu 298.28punktā noteikts, ka 533.zīme ir “Maksas stāvvieta”.

Kā redzams no prasības pieteikumam pievienotā 2008.gada 1.oktobra Rīkojuma Nr.4-26/01.10.08 (lietas 16.lapa), 2013.gada 9.decembra

Rīkojuma Nr.4-19/09.12.2013 (lietas 119.lapa) un 2013.gada 20.decembra Rīkojuma Nr.4-27/20.12.2013 (lietas 35., 124.lapa), teritorijās Kr.Barona

ielā 38, Kr.Barona ielā 40A, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 2A, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 13, Akas ielā 4, Brīvības ielā 35, Brīvības ielā 44, Brīvības

ielā 131, Bruņinieku ielā 2, Bruņinieku ielā 2 ar iebrauktuvi no Stabu ielas, Aleksandra Čaka ielā 29, Antonijas ielā 21, Cēsu ielā 37, Dzirnavu ielā 111,

Dzirnavu ielā 39/41, Elizabetes ielā 39, Kr.Valdemāra ielā 75, Lāčplēša ielā 32, Lomonosova ielā 1/4, Miera ielā 3, Pērses ielā 2A, Kr.Barona ielā 75,

Skolas ielā 7, Skolas ielā 35, Stabu ielā 24/26, Stabu ielā 42, Tērbatas ielā 72, P.Brieža ielā 5, Eksporta ielā 3A, Kr.Valdemāra ielā 62, Pērses ielā 2A,

Rīgā, prasītājas stāvvietās ir novietota 533.ceļa zīme, kas saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 298.28punktu, ir “Maksas stāvvieta” un šajās teritorijās

uzstādīti un piemēroti autostāvvietas Lietošanas noteikumi.

No prasības pieteikuma, tam pievienotajiem fotoattēliem un soda kvītīm redzams, ka laika periodā no 2010.gada 18.marta līdz 2015.gada

31.jūlijam transportlīdzeklis /TL marka/ ar v/n /TL numurs/ novietots prasītājas priekšapmaksas autostāvvietās Skolas ielā 7, Rīgā un Kr.Valdemāra ielā

62, Rīgā, neveicot atbilstošu samaksu par maksas stāvvietas izmantošanu, par ko attiecīgi izrakstītas soda kvītis (lietas 18.-34., 37.-118., 121.-123.,

126.-157.lapa).

No lietas materiāliem pievienotās Ceļu satiksmes drošības direkcijas 2015.gada 22.oktobra izziņas Nr.12.21/4648 Par transportlīdzekļu

reģistrāciju izriet, ka laika periodā no 2009.gada 9.februāra līdz 2011.gada 17.februārim transportlīdzekļa /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /TL

numurs/, īpašniece bijusi /pers. A/, laika periodā no 2011.gada 17.februāra līdz 2013.gada 7.martam īpašnieks – OU PARTNERVISION, bet turētāja

– /pers. A/, savukārt no 2013.gada 7.marta – īpašnieks OU MAITSEV UNISTUS, bet turētāja – /pers. A/ (lietas 163.-164.lapa).

Autostāvvietu Skolas ielā 7, Rīgā un Kr.Valdemāra ielā 62, Rīgā, Lietošanas Noteikumu 3.punktā noteikts, ka automašīnas novietošana

Autostāvvietā ir priekšapmaksas pakalpojums, ko nodrošina SIA “EuroPark Latvia”(turpmāk – EuroPark). Maksu par Autostāvvietas izmantošanu

saskaņā ar norādītajiem tarifiem jāveic avansa veidā, izmantojot Autostāvvietā izvietotos kases automātus vai Mobilly norēķinu sistēmu. Automašīnas

kustība un novietošana Autostāvvietā jāveic atbilstoši šiem Noteikumiem, Ceļu satiksmes un informatīvajām zīmēm un horizontālajiem marķējumiem.

Atbilstoši minēto noteikumu 4.puntam kases automātā saņemtā biļete vai abonenta karte jānovieto uz Automašīnas paneļa aiz priekšējā vējstikla

skaidri redzamā vietā tādējādi, lai bez apgrūtinājumiem no ārpuses būtu nolasāma visa biļetē norādītā informācija, kas apliecina samaksu par

Autostāvvietas izmantošanu.

Atbilstoši Lietošanas Noteikumu 5.punktam prasītājai ir tiesības veikt šo Noteikumu ievērošanas kontroli un piemērot Noteikumos paredzētās

sankcijas un normatīvajos aktos noteiktos tiesību aizsardzības līdzekļus par Noteikumu pārkāpumiem. Līgumsods par Noteikumu neievērošanu ir 25

euro (Ls 17,57), par ko tiek izrakstīta attiecīga Soda naudas kvīts. Soda nauda tiek piemērota, ja nav iespējams konstatēt un nolasīt apmaksātu biļeti,

abonementa karti vai apmaksu ar Mobilly norēķinu sistēmu, ja Automašīna atrodas Autostāvvietā ilgāk par apmaksāto laiku, vai pārkāpjot citas šo

Noteikumu prasības. Prasītājas veikties fotouzņēmumi ir uzskatāmi par faktisko apstākļu pierādījumiem.

Savukārt saskaņā ar Lietošanas Noteikumu 6. un 7.punktu Automašīnas lietotājam ir pienākums novērst jebkuru pieļauto Noteikumu pārkāpumu

ne vēlāk kā 24 stundu laikā no Soda kvīts izrakstīšanas brīža. Soda nauda par noteikumu 6.punkta prasību neievērošanu ir 25 euro (Ls 17,57).

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmo daļu distances līgums ir vienošanās starp patērētāju un pārdevēju vai

pakalpojuma sniedzēju, pamatojoties uz pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piedāvājumu ar adresāta vai neadresāta iespieddarba, tipveida vēstules,

kataloga, presē publicētas reklāmas, kurai pievienots pasūtījuma kupons, telefona, faksimila, Interneta, elektroniskā pasta, televīzijas, radio un citu

informācijas nosūtīšanas vai pārraidīšanas līdzekļu starpniecību.

Minētā panta ceturtā daļa noteic, ka distances līgumā ietveramo informāciju, atsevišķus līguma izpildes nosacījumus, kā arī šā likuma 12.pantā

paredzēto atteikuma tiesību piemērošanu, realizēšanas termiņu un kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

Ministru kabineta 2004.gada 21.decembra Noteikumu „Par distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu” 2. un 3.punkts nosaka, ka šie

noteikumi piemērojami distances līgumiem par finanšu pakalpojumu sniegšanu (turpmāk tekstā distances līgums), kas tiek slēgti starp finanšu pakalpojumu

sniedzēju (turpmāk tekstā pakalpojumu sniedzējs) un patērētāju, kas ir fiziska persona (turpmāk tekstā patērētājs). Finanšu pakalpojums šo noteikumu

izpratnē ir jebkurš kredītiestādes, kreditēšanas (arī patērētāju kreditēšanas), apdrošināšanas, privāto pensiju, ieguldījumu vai maksājumu pakalpojums,

ko pakalpojuma sniedzējs savas profesionālās darbības ietvaros sniedz patērētājam.

Saskaņā ar Civillikuma 1432.pantu, kas klusējot vai noteikti izteic savu piekrišanu, tas ar to ir pieņēmis darbības ar visām tās tiesiskām sekām un

nevar vairs vēlāk savu piekrišanu ierobežot.

Savukārt Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne

arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka, iebraucot un novietojot stāvvietā transportlīdzekli, persona tiek iepazīstināta ar autostāvvietu lietošanas

noteikumiem un tādējādi ar konkludentām darbībām tiek noslēgts līgums, atbilstoši Civillikuma 1535.pantam, kas paredz, ka puses var dot savu

piekrišanu vai nu abas reizē, vai viena pirms otras. Tādā kārtā darījums var iesākties vai nu ar vienas puses apsolījumu, kuru pēc tam pieņem otra puse,

vai arī ar pieņemšanu, kas izteikta pieprasījuma vai lūguma veidā.

Atbilstoši Civillikuma 1537.pantam, ja līgumu slēdz starp klātneesošiem, tad tas uzskatāms par noslēgtu no tā brīža, kad priekšlikuma piedāvātāju ir

sasniegusi priekšlikuma saņēmēja beznosacījuma piekrišana.

Līgumu brīvība nozīmē to, ka līdzēji var veidot līgumattiecības un noteikt līguma saturu uz savstarpējas saprašanās un brīvas izvēles pamata. Viena

no līguma brīvības principa izpausmēm, kā atzīts juridiskajā doktrīnā, ir līguma noslēgšanas brīvība, kas nozīmē, ka katrs tiesību subjekts var brīvi izlemt,

vai noslēgt līgumu (Kaspars Balodis Ievads civiltiesībās. Apgāds Zvaigzne ABC, 2007, 176.-177.lpp.).

Tiesa uzskata, ka konkrētās lietas ietvaros līgums uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kad persona, kas vadījusi transportlīdzekli, atbilstoši Civillikuma

1428.pantam, ar savu rīcību – transportlīdzekļa novietošanu stāvvietā – izteikusi gribu noslēgt ar prasītāju darījumu, tādējādi bez ierunām pieņemot

stāvvietas noteikumus, ar kuriem bija iespējams iepazīties, iebraucot stāvvietā.

Ceļu satiksmes likuma 1.panta 25.punkts noteic, ka transportlīdzekļa turētājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kura uz tiesiska pamata (mantas īres,

nomas, patapinājuma līgums u.c.) lieto transportlīdzekli.

Autostāvvietas Lietošanas noteikumu 10.punkts noteic, ka Automašīnas lietotājs, kā arī Automašīnas īpašnieks (turētājs) ir civiltiesiski atbildīgs par

piemērojamo soda naudu apmaksu 14 dienu laikā pēc attiecīgas Soda kvīts izrakstīšanas. Ja Soda naudas apmaksa netiek veikta norādītajā termiņā,

Soda naudas piedziņa tiek nodota EuroPark pilnvarotajiem piedziņas veicējiem. Pamatojoties uz normatīvajos aktos noteikto kārtību, parāda piedziņa

tiek vērsta pret Automašīnas īpašnieku (turētāju), kam ir pienākums atlīdzināt arī parāda piedziņas izdevumus. (..).

Tādējādi tiesa atzīst ka atbildētāja kā transportlīdzekļa turētāja ir atzīstama par maksas autostāvvietas lietotāju un atbildētājai ir pienākums veikt

samaksu prasītājai par saņemtajiem pakalpojumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta pirmo daļu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstajā laikā (termiņā).

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu (..). Tā

kā atbildētājai izsniegtajās soda kvītīs atbilstoši Autostāvvietas lietošanas noteikumiem ir norādīta līgumsoda samaksas kārtība un termiņš – 14 dienu laikā

pēc soda kvīts izrakstīšanas, tiesa atzīst par pierādītu atbildētājas pienākumu veikt soda kvītīs noteiktās soda naudas jeb līgumsoda samaksu, ievērojot

norādīto termiņu.

Tā kā atbildētāja, izmantojot prasītājas sniegto pakalpojumu, nav ievērojusi autostāvvietas lietošanas noteikumus un labprātīgi minētos

maksājumus nav veikusi, tiesa atzīst, ka prasītājai ir pamats soda naudas jeb līgumsoda piemērošanai 1014,05 euro apmērā, ko apstiprina arī lietas

materiāliem pievienotais parāda aprēķins (lietas 14.-15.lapa).

Lietas materiāliem pievienots Lindorff Oy Latvijas filiāle 2013.gada 20.februāra atbildētājai adresēts atkārtots brīdinājums ar lūgumu 14

dienu laikā no šī brīdinājuma nosūtīšanas dienas samaksāt visu lietu parādu summu Ls 122,76, vienlaicīgi brīdinot, ka gadījumā, ja noteiktajā termiņā

nebūs saņemta parāda samaksa, Lindorff Oy Latvijas filiāle Pakalpojuma sniedzēja vārdā būs tiesīga likumisko tiesību un interešu aizsardzībai vērsties

tiesā (lietas 165.lapa).

No prasības pieteikuma izriet, ka atbildētāja līdz pat šim brīdim parāda samaksu nav veikusi.

Tā kā atbildētāja prasības summu nav apstrīdējusi, nav iesniegusi pierādījumus arī tam, ka parāds prasītājai ir samaksāts, tiesa uzskata, ka no

atbildētājas prasītājas labā ir piedzenams parāds 1014,05 euro apmērā, kā to lūgusi prasītāja.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Tiesa uzskata, ka, ievērojot Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumus, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama prasītājas

samaksātā valsts nodeva 152,11 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu 4,70 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 97., 190., 193., 204.1 , 250.25, 250.27 panta otro

daļu, tiesa

n o s p r i e d

Apmierināt SIA „EUROPARK LATVIA”, reģ.Nr.40003553023, prasību.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „EUROPARK LATVIA”, reģ. Nr./reģistrācijas numurs/, parādu 1014,05 euro

(viens tūkstotis četrpadsmit euro un 05 centi) un tiesas izdevumus: valsts nodevu 152,11 euro (viens simts piecdesmit divi euro un 11 centi) un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (četri euro un 70 centi), kopā piedzenot 1170,86 (viens tūkstotis viens simts septiņdesmit euro un 86 centi),

nosakot, ka samaksa veicama Lindorff Oy Latvijas filiāle, reģ.Nr.40003514990, Nordea Bank AB Latvijas filiāle kontā

Nr.LV83NDEA0000080052285.

Noteikt atbildētājai sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, 2016.gada 8.jūnija, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.

Tiesnese I.Riekstiņa