Court dismisses administrative penalty appeal due to procedural defects and denies cost recovery.

NORAKSTS Lieta Nr.A42723208 A2235-10/6 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 22.jūlijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese E.Apīne, piedaloties atbildētāja pusē pieaicinātās Ādažu novada domes pilnvarotajam pārstāvim M.V., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu SIA „Lanis Plus” pieteikumā par Ādažu novada domes Administratīvās komisijas 2008.gada 18.septembra lēmuma Nr.B68-27/27 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2008.gada 22.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts SIA „Lanis Plus” (turpmāk arī – pieteicējs) pieteikums par Ādažu novada domes Administratīvās komisijas 2008.gada 18.septembra lēmuma Nr.B68-27/27 (turpmāk arī – Lēmums) atcelšanu. Ar Lēmumu (lietas 9.lapa) pieteicējam piemērots administratīvais sods Ls 700,00 apmērā saskaņā ar Latvijas Administratīvā pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 51.panta otro daļu par to, ka pieteicējs nepilda zemes apsaimniekošanas pienākumus un nenodrošina zāles pļaušanu, veicinot kūlas veidošanos.

[2] Pieteicējs pieteikumā norāda, ka Lēmums ir prettiesisks un nepamatots, un lūdz to atcelt (lietas 3-6.lapa). Laika posmā, kad iestādes darbinieki apsekoja pieteicēja īpašumus /adrese/ un /adrese/, pieteicēja vienīgais valdes loceklis V.G. atradās komandējumā no 2008.gada 1.jūnija līdz 2008.gada 2.jūlijam un no 2008.gada 4.jūlija līdz 2008.gada 3.oktobrim. Tiklīdz V.G. atgriezās no komandējuma, tā abi īpašumi tika sakopti. Pieteicējam tika liegtas LAPK 260.pantā garantētās tiesības un to pierāda tas, ka V.G. atradās ārpus Latvijas. Šāda rīcība ir rupja tiesību normu un procesuālā taisnīguma principa neievērošana no atbildētāja puses. LAPK 51.panta paredz atbildību par zemes apsaimniekošanas pienākumu nepildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos. Lēmumā norādīts, ka nekustamie īpašumi /adrese/ un /adrese/ nav sakopti, bet apsekošana veikta jūnijā, augustā un septembrī. Tā kā kūla veidojas pavasarī, tad tās rašanās augustā un septembrī nav iespējama.

[3] 2008.gada 22.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemti Ādažu novada domes (turpmāk arī – atbildētājs) rakstveida paskaidrojumi, kuros atbildētājs pieteikumu neatzīst un lūdz noraidīt (lietas 22.-27.lapa). Atbildētājs paskaidro, ka nekustamo īpašumu īpašnieku pienākums ir regulāri rūpēties par saviem īpašumiem un pieteicēja valdes locekļa prombūtne nav uzskatāma par attaisnojumu. Arī tajos gadījumos, ja persona nevar izpildīt savus pienākumus personīgi, ir iespējams nodrošināt pilnvarnieka esamību. Lietā nav pierādījumu, ka pieteicējs nebūtu saņēmis atbildētāja sūtījumus, un, saņemot pirmo brīdinājumu par nepieciešamību sakopt īpašumu, pieteicējs neinformēja iestādi, kādi apstākļi viņam kavē šo pienākumu izpildīt. Uz pieteicēja adresi ir sūtīts arī administratīvā pārkāpuma protokols, nodrošinot LAPK 260.pantā ietverto tiesību ievērošanu. Atbildētājs kā nepamatotus vērtē pieteicēja argumentus par kūlas veidošanos. Jau Lēmumā norādīts, ka nesakoptie un ar garu zāli aizaugušie īpašumi veicina kūlas rašanos pavasarī. Atbildētājs ar vairākkārtīgiem apsekojumiem ir pierādījis, ka pieteicēja zemes gabali nav tikuši sakopti. LAPK 51.panta otrā daļa paredz atbildību par zemes apsaimniekošanas pienākumu nepildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos. Tas nozīmē, ka gara zāle nākamā gada pavasarī pārvērtīsies par kūlu. Pieteicējam noteiktais naudas sods Ls 700 ir pamatots ar lietderības apsvērumiem – gan ainava tiek bojāta, gan zāles aizdegšanās gadījumā tā radītu postu videi un apkārtējiem īpašumiem, gan šis jautājums ir nozīmīgs valsts līmenī. Arī LAPK 51.panta otrās daļas sankcijas norāda uz pārkāpuma nozīmīgumu.

[4] Pieteicēja pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, iesniedzot lūgumu par tiesas sēdes atlikšanu sakarā ar to, ka pieteicēja algotā juridiskā biroja SIA „Juridiskais birojs” GELIOS” juriste atrodas atvaļinājumā (lietas 49.-51.lapa). Pārbaudot lietas materiālus un uzklausot atbildētāja viedokli, tiesa atzina par iespējamu izskatīt lietu bez pieteicēja klātbūtnes.

[5] Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina par pamatotu, atsaucoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādīto.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, uzklausot atbildētāja pārstāvi, iepazīstoties ar rakstveida paskaidrojumiem un pārbaudot lietas materiālus, atzīst, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms.

[7] Ar Lēmumu pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības par LAPK 51.panta otrās daļas pārkāpumu, piemērojot naudas sodu Ls 700, kas atbilst LAPK 51.panta otrās daļas sankcijai. Lietā ir strīds par to, vai pieteicējs pamatoti saukts pie administratīvās atbildības.

[8] LAPK 9.panta pirmā daļā noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. Administratīvā pārkāpuma sastāvu veido administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Ja kaut viena no administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošām pazīmēm iztrūkst, atzīstams, ka pie administratīvās atbildības sauktās personas darbībās nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

[9] LAPK 51.panta otrā daļa noteic, ka „par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz divtūkstoš latiem”. Tiesa konstatē, ka likumdevēja mērķis, LAPK 51.panta otrajā daļā paredzot atbildību par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, ir kūlas veidošanās novēršana, proti, panākt tādu situāciju, lai nākošajā gadā neveidotos ugunsgrēka draudi nepļautām pļavām. Līdz ar to arī atbildība saskaņā ar minēto LAPK normu ir paredzēta par darbību neveikšanu – par zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos. Zāles augšana ir dabisks process, kas tiešā veidā nerada acīmredzamu bīstamību. Bīstamība ir saistīta tieši ar kūlas veidošanos. Tādēļ brīdis, kad zāles nepļaušana kļūst administratīvi sodāma (iestājas administratīvā pārkāpuma sastāvs), ir saistāms ar kūlas izveidošanos, jo, kamēr zāle aug un zaļo, to ir iespējams nopļaut un novērst kūlas veidošanos, neradot apdraudējumu LAPK 9.pantā norādītām aizsargājamām interesēm. Izskatāmajā lietā pieteicējs pie administratīvās atbildības ir saukts 2008. gada

18. septembrī, kad augu veģetācijas sezona Latvijas klimatiskajos apstākļos nav noslēgusies. Lai sauktu personu pie administratīvās atbildības par zāles nepļaušanu saskaņā ar LAPK 51.panta otro daļu, nepietiek tikai konstatēt, ka zāle vasaras mēnešos nav nopļauta, ir jākonstatē arī tas, ka zāles nenopļaušanas dēļ ir izveidojusies kūla vai tās izveidošanās nav novēršama. Pretējā gadījumā personas rīcībā nav konstatējama prettiesiska, vainojama darbība. Ņemot vērā, ka zāle zemesgabalos /adrese/ un /adrese/, tika nopļauta 2008.gada 8.oktobrī (lietas 14.lapa), tiesa konstatē, ka pieteicējs ir novērsis iespējamo kūlas izveidošanos nākamajā veģetācijas sezonā. Tā kā tiesa izskatāmajā lietā nekonstatē pieteicēja bezdarbībā [zāles nepļaušanā] visas viņam inkriminētā administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošās pazīmes, un tieši – objektīvo pusi (bezdarbību, kuras rezultātā būtu izveidojusies kūla vai tās izveidošanās nav novēršama), tiesa atzīst, ka pieteicējs ar Lēmumu bez pietiekama pamata tika saukts pie administratīvās atbildības pēc LAPK 51.panta otrās daļas.

[10] Pieteicēja argumentus izskatāmās lietas ietvaros tiesa vērtē, ka nepamatotus, tostarp, viedokli par to, ka kūlas veidošanās iespējama tikai pavasarī, sakarā ar ko personu nevar saukt pie atbildības iepriekšējā gada rudenī, kā arī argumentus par LAPK 260.panat pārkāpumu. Atbildētājs lietas materiālos ir iesniedzis pierādījumus par SIA „Lanis Plus” adresēto sūtījumu nosūtīšanu, kamēr pieteicējs nav pamatoti apstrīdējis sūtījumu saņemšanas faktu. Tiesa kritiski vērtē pieteicēja iesniegtos pierādījumus par atrašanos ārpus Latvijas un nespēju pildīt zemes gabala īpašnieka pienākumus, jo rīkojumus par komandējumiem (lietas 7.-8.lapa) pieteicējs ir iesniedzis tikai tiesā, nevis iestādē, un ar tiem pieteicēja valdes loceklis V.G. nosūta komandējumā pats sevi. Citus pierādījumus par prombūtnes faktu un pilnvarnieka, proti, personas, kas nodrošinātu komersanta darbību 2008.gada vasaras periodā, vienīgajai amatpersonai atrodoties ārvalstīs, neesamību pieteicējs nav iesniedzis. Tā kā tiesa šajā spriedumā jau atzina pārkāpuma sastāva neesamību, balstoties uz faktiskiem un juridiskiem apsvērumiem, tad šiem pieteicēja argumentiem nav izšķirošas nozīmes.

[11] Tiesa izskatāmajā lietā nevērtē pieteicēja 2010.gada 13.jūlijā iesniegtos papildinājumus pieteikumam (lietas 56.lapa), jo tie iesniegti tiesā pēc tiesas sēdes slēgšanas, proti, tiesas sēde slēgta 2010.gada 13.jūlijā, plkst.9.40, bet iesniegums tiesā iesniegts personīgi 2010.gada 13.jūlijā, plkst.10.00. Tā kā lietas izskatīšana pēc būtības tiesas sēdē tika pabeigta, tad saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 145.panta otrās daļas 2.punktu, pieteikums pēc sēdes slēgšanas nav papildināms. Tiesa, aizejot taisīt spriedumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 243.pantu, sēdi slēdza. Pēc sēdes slēgšanas jauni pierādījumi lietai pievienoti netiek. [12] LAPK 239.panta 1.punkts paredz, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Ņemot vērā minēto, Lēmums ir atceļams, bet lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

[13] Vienlaikus ar prasījumu par Lēmuma atcelšanu, pieteicējs ir lūdzis „piedzīt no atbildētāja visus tiesas izdevumus”. Lai arī pieteikuma pieņemšanas un lietas ierosināšanas lēmumā nav norādīts, ka šāds prasījums tiek pieņemts, tas nav arī atteikts. Līdz ar ko ir pamats uzskatīt, ka pieteikums arī šajā daļā ir pieņemts un izlemjams. Pieteicējs vēlas, lai no atbildētāja tiktu piedzīti tiesas izdevumi. Uz minēto Administratīvā rajona tiesa norāda, ka administratīvais process, atšķirībā no Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas (tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi), nenoteic jēdzienu „tiesas izdevumi”, kas būtu piedzenami no atbildētāja pieteikuma (prasības) apmierināšanas gadījumā. Tā kā izskatāmās lietas ietvaros, kas ir administratīvā pārkāpuma lieta, valsts nodeva nav jāmaksā, tad tiesa šādu nodevu nav tiesīga piedzīt arī no atbildētāja. Kancelejas nodevas samaksu administratīvi procesuālā tiesvedība neparedz un arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi izskatāmajā lietā nav konstatējami. Ja pieteicējs uzskata, ka ar Lēmumu viņam nodarīti kādi materiālie zaudējumi, tad tas būtu konkrēti jānorāda pieteikumā, pievienojot pierādījumus par zaudējumu apmēru, cēloņsakarību ar iestādes administratīvo aktu un citiem būtiskiem apstākļiem. Tiesai nav pamata pieteicēja vietā izdarīt pieņēmumus par to, kādi zaudējumi varētu būt nodarīti, kādā apmērā pieteicējs tos vēlētos saņemt un kādā pieteicējs to var pierādīt. Vadoties no augstākminētajiem apsvērumiem, Administratīvā rajona tiesa noraida pieteicēja prasījumu par tiesas izdevumu piedziņu no atbildētāja.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251., LAPK 239.panta 1.punktu, LAPK 286.panta pirmās daļas, 3.punktu, 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

apmierināt SIA „Lanis Plus” pieteikumu, atcelt Ādažu novada domes Administratīvās komisijas 2008.gada 18.septembra lēmumu Nr.B68-27/27 un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu; noraidīt SIA „Lanis Plus” pieteikumu par tiesas izdevumu piedziņu no atbildētāja. Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas.

Tiesnese /paraksts/ E.Apīne

NORAKSTS PAREIZS Administratīvā rajona tiesas tiesnese ________________E. Apīne Rīgā, 2010.gada 22.jūlijā