Court orders full debt collection and statutory 6% interest for property management contract breach.

Lietas Nr. C29539715

Lietas arhīva Nr. C-1942-16/22

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 8.novembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Rubina

ar tiesas sēdes sekretāri M.Kovaļčuku,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 16.jūnijā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību pret /pers. A/, lūdzot

piedzīt no atbildētājas pamatparādu 7063,94 EUR, līgumsodu 706,39 EUR, valsts nodevu 540,30 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 4,70 EUR, kā arī atzīt prasītājas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no pamatparāda

summas par laiku līdz sprieduma izpildes (izsoles) dienai.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs pārvalda dzīvojamo māju /adrese/.

Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā /pers. A/ ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese/, kadastra numurs

/numurs/. Atbildētājas dzīvokļa īpašuma tiesības, pamatojoties uz tiesas lēmumu, kas stājās spēkā 2013.gada 4.maijā, ir izbeigušās.

2006.gada 25.maijā atbildētāja ar prasītāju noslēdza Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu Nr.40/0483-06.

Ar līguma 1.punktu prasītājs apņēmās uzturēt un apsaimniekot dzīvojamās mājas kopīpašumu un mājai piesaistīto zemes gabalu,

savukārt atbildētājs apņēmās maksāt prasītājam ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu saistīto izdevumu daļu, kas

proporcionāli atbilst atbildētāja dzīvokļa lielumam, kā arī par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Līguma 4.1.1.apakšpunktā

noteikts, ka atbildētājs maksājumus apņemas veikt laicīgi un pilnā apjomā. Saskaņā ar līguma 3.7.apakšpunktu maksas par dzīvojamās

mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu, kavējuma gadījumā par katru nokavēto

dienu atbildētājs maksā līgumsodu 0,3% apmērā no kopējās parāda summas.

Maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu aprēķināta saskaņā ar 2008.gada 9.decembra Ministru kabineta

noteikumiem Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, kā arī saskaņā ar

2005.gada 22.februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.135 „Kārtība, kādā nosakāma maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un

apsaimniekošanu”. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar Dzīvokļa lietošanu, aprēķināta saskaņā ar 2008.gada 9.decembra Ministru

kabineta noteikumiem Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

Pēdējais rēķins atbildētājai tika izrakstīts 16.05.2013.gada 16.maijā ar Nr. 17268382/13051. Atbildētāja, kā arī jaunais dzīvokļa

īpašnieks prasītājam nebija darījuši zināmu faktu par dzīvokļa īpašnieku maiņu, tāpēc 16.05.013.gada 16.maija rēķinā Nr.

17268382/13051 norādītais pamatparāds atšķiras (ir lielāks), nekā prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētāja ar šo prasības pieteikumu.

Prasītājs lūdz piedzīt parādu par pakalpojumiem, kas atbildētājai sniegti līdz 2013.gada 3.maijam.

Prasības (piedzenamā) summa ir 7770,33 EUR, ko veido pamatparāds 7063,94 EUR par periodu no 2007.gada 1.aprīļa līdz

2013.gada 1.jūnijam, līgumsods 706,39 EUR, kas rēķināts par periodu no 2012.gada 1.marta līdz 2012.gada 31.jūlijam pēc likmes

0,3% apmērā no laikā nesamaksātās summas par katru kavējuma dienu, saskaņā ar Civillikuma 1716.panta trešo daļu prasītājs lūdz tiesu

piedzīt no atbildētājas līgumsodu samazinātā apmērā, nekā norādīts piedzenamās summas aprēķinā un rēķinā, t.i., 10% apmērā no

pamatparāda summas.

Prasība pamatota ar Komerclikuma 351.panta pirmo daļu, Civillikuma 1402., 1587., 1651.pantu, 1716.panta pirmo un trešo daļu,

1717., 1753.pantu, 1759.panta 1.punktu, 1762.pantu, 1765.panta pirmo daļu, likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju” 50.panta astoto daļu, likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantu. Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.pantu.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus vai iebildumus par celto prasību saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.pantu tiesā nav

iesniegusi.

2016.gada 24.oktobrī tiesā saņemts prasītājas pilnvarotās pārstāves iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu bez prasītājas pārstāves

piedalīšanās tiesas sēdē. Norāda, ka prasību uztur pilnā apmērā. Atbildētāja pie prasītāj par parādu nav interesējusies un pēc prasības

celšanas nav veikusi nevienu maksājumu.

Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies, nav paziņojusi par neierašanās iemesliem, nav lūgusi lietas izskatīšanu atlikt. Atbildētājai

par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņots saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta prasībām, nosūtot pavēsti ierakstītā sūtījumā uz

atbildētājas deklarēto dzīvesvietas adresi.

Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā norādītos gadījumus, kad tiesai ir pienākums atlikt lietas izskatīšanu, tiesa atzina par

iespējamu lietu izskatīt bez prasītāja pārstāves un atbildētājas klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa secina, ka prasība ir apmierināma.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 3. pantā noteikts, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība

radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12. pants [redakcija no 2004. gada 1. maija līdz 2009. gada 31. decembrim] noteica, ka dzīvokļa

īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un

remontu, kā arī zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un

apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12. panta pirmā daļā [redakcija no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 1. janvārim] noteica, ka

dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu

īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību

nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda

atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Dzīvokļa īpašuma likuma [spēkā no 2011. gada 1. janvāra] 10. panta 1., 2. un 3. punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir

pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā

kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens,

kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta pirmo un otro daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās

kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās

mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā (..).

No lietas materiālos esošās Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodaļas nodalījuma Nr./numurs/ izdrukas, redzams, ka atbildētājas

/pers. A/ īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese/, Rīgā, nostiprinātas 2003.gada 29.septembrī. Atbildētājas dzīvokļa īpašuma

tiesības, pamatojoties uz tiesas lēmumu, kas stājās spēkā 2013.gada 4.maijā, ir izbeigušās.

Starp atbildētāju un RP SIA “Pļavnieku nami”, kuras tiesību un saistību pārņēmējs ir prasītāja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”,

2006.gada 25.maijā noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.40/0483 - 06 par dzīvokļa /adrese/, Rīgā,

uzturēšanu un apsaimniekošanu.

Saskaņā ar Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma Nr.40/0483 - 06 1.punktu prasītājs apņēmās uzturēt un

apsaimniekot dzīvojamās mājas kopīpašumu un mājai piesaistīto zemes gabalu, savukārt atbildētājs apņēmās maksāt prasītājam ar

dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu saistīto izdevumu daļu, kas proporcionāli atbilst atbildētāja dzīvokļa lielumam, kā arī

par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma Nr.40/0483 - 06 3.1.punkts un 3.2.punkts paredz, ka maksa par

dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem veicama, ka par kārtējo mēnesi līdz

nākamā mēneša 10 datumam.

Savukārt Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma Nr.40/0483 - 06 4.1.1.apakšpunktā noteikts, ka atbildētāja

maksājumus apņemas veikt laicīgi un pilnā apjomā.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājai gan uz Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma, gan uz

likuma pamata ir pienākums maksāt par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī sniegtajiem komunālajiem

pakalpojumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora

atgādinājumu. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1832.pantu izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts pilnīgi. Tādēļ

kreditoru nevar piespiest saņemt ne daļas izpildījumu, ne kādu citu priekšmetu tā vietā, kuru viņam ir tiesība prasīt.

No prasītājas iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem - grāmatvedības arhīva izdrukām, aprēķiniem un izrakstītajiem rēķiniem, ir

konstatējams, ka atbildētājas parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem

par laiku no 2007.gada 1.aprīļa līdz 2013.gada 3.maijam ir 7063,94 EUR.

Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka atbildētājai nebūtu sniegti pakalpojumi. Tiesai netika iesniegti nekādi pierādījumi, ka

atbildētāja ir apmaksājusi prasītājas izrakstītos rēķinus, līdz ar to tiesa uzskata, ka nav pamata neticēt prasītājas argumentiem, ka

samaksa pilnā apmērā prasītājas norādītajā laika periodā un apmērā nav veikta, jo saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, fakts, ka samaksa

ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas veikto aprēķinu par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un komunālajiem

pakalpojumiem pareizību, turklāt atbildētāja to nav apstrīdējusi un citu aprēķinu nav iesniegusi, līdz ar to parāds par uzturēšanu un

apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laiku no 2007.gada 1.aprīļa līdz 2013.gada 3.maijam ir 7063,94

EUR apmērā piedzenams no atbildētājas prasītājas labā.

Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 3.7.punkts nosaka, ka maksas par dzīvojamās mājas uzturēšanu un

apsaimniekošanu, kā arī maksājumu par komunālajiem pakalpojumiem kavējuma gadījumā par katru nokavēto dienu dzīvokļa īpašnieks

makā līgumsodu 0,3% apmērā no kopējās parāda summas.

Prasītāja lūdz piedzīt līgumsodu 706,39 EUR apmērā ko aprēķinājusi par laiku no 2012.gada 1.marta līdz 2012.gada

31.jūlijam.

Kā redzams no līgumsoda aprēķina, tad līgumsods likmi par katru nokavēto dienu 0,3% par katru nokavēto dienu, aprēķinātais

līgumsods 2276,27 EUR ievērojot Civillikuma 1716.panta pirmo un trešo daļu, ir samazināts līdz 706,39 EUR, lai nepārsniegtu 10%

no pamatparāda summas.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsods ir pametums, ko kāda

persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai izpildītu nepienācīgi. Saskaņā ar

Civillikuma 1717.panta otro daļu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav

aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Savukārt Civillikuma 1720.pants paredz kreditora tiesību

prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār,

kā par neizpildīšanu īstā laikā.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājas pieļautie saistību pārkāpumi, neveicot maksājumus līgumā un rēķinos noteiktā

apmērā un termiņā, rada prasītājai tiesības uz līgumsoda saņemšanu.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas veikto līgumsoda aprēķinu, kas veikts saskaņā ar noslēgto līgumu nepārsniedzot Civillikuma

1716.pantā noteikto 10% procentu ierobežojumu, tādēļ tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenams līgumsods laiku

no 2012.gada 1.marta līdz 2012.gada 31.jūlijam 706,39 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu, puses savas tiesības realizē sacīkstes formā.

Civillikuma 1838.pants paredz, ka pienākums pierādīt to, ka samaksa ir izdarīta, ir tam, kas to apgalvo.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt, saskaņā ar

Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Tiesa uzskata, ka ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem ir pierādīti apstākļi un fakti, kādi norādīti prasības pieteikumā.

Atbildētāja nav izmantojis savas likumā paredzētās tiesības – nav sniegusi paskaidrojumus par prasības pieteikumu, nav

apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu, nav cēlusi ne atsevišķu

prasību, ne pretprasību lietā, nav piedalījusies tiesas sēdē, no kā secināms, ka atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta pirmo daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi.

Prasītāja ceļot tiesā prasību ir samaksājusi šādus tiesas izdevumus – valsts nodevu 540,30 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 4,70 EUR, kopā 545 EUR, kas piedzenami no atbildētājas par labu prasītājai.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktam civillietās jāsedz izdevumi par tiesas pavēstu, prasības

pieteikuma noraksta, un citu tiesas dokumentu piegādi un izsniegšanu.

Kā redzams no Uzziņas par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem, tad ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi konkrētajā

lietā ir 9,34 EUR. Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, prasītāja ir samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR

apmērā. Tādēļ ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kuri nav apmaksāti 4,64 EUR (9,34 EUR – 4,70 EUR), kas saskaņā ar

Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu ir piedzenami valsts ienākumos no atbildētājas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma

veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības

par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai ) saņemt procentus, minot to apmēru (..).

Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai likumu.

Civillikuma 1753.pants paredz, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu

lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1. punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Savukārt no Civillikuma 1765. panta izriet, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā, ja tas nav darīts, kā arī tajā

gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ievērojot minēto un prasītājas lūgumu, tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos nokavējuma

procentus 6 % no simta gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par

personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei,

izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar likuma Civilprocesa likuma 189.-193., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību pilnā apmērā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321,

parādu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laiku no 2007.gada

1.aprīļa līdz 2013.gada 3.maijam 7063,94 EUR (septiņi tūkstoši sešdesmit trīs eiro un 94 centi), līgumsodu par laiku no 2012.gada

1.marta līdz 2012.gada 31.jūlijam 706,39 EUR (septiņi simti seši eiro un 39 centi) un tiesas izdevumus 545 EUR (pieci simti

četrdesmit pieci eiro), kopā 8315,33 EUR (astoņi tūkstoši trīs simti piecpadsmit eiro un 33 centi).

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, konta numurs kredītiestādē, kurā veicama piedzītās summas

8315,33 EUR (astoņi tūkstoši trīs simti piecpadsmit e i r o un 33 centi) samaksa - AS „DNB banka”, konta

Nr.LV63RIKO0002013197596.

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, tiesības saņemt /pers. A/, personas kods /personas kods/,

likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no piespriestā nesamaksātā pamatparāda par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

noslēguma dienai).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,64 EUR (četri eiro un 64 centi) par

labu valstij, kas iemaksājami pēc šādiem rekvizītiem - saņēmējs Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr. 90001672316, saņēmēja

iestāde: Valsts kase, konts Nr. LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi civillieta Nr. C29539715.

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumu 4,64 EUR samaksu valsts labā, /pers. A/ maksājumu

apliecinošu dokumentu nekavējoties jāiesniedz Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, Rīgā, Lomonosova ielā 10, 1.stāvā,

105.kabinetā vai nosūtot tiesai pa pastu.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese /personiskais paraksts/ I.Rubina