Court convicts driver of drunk driving and imposes administrative detention and fine under Latvian Code of Administrative Offences.

Lieta Nr.173020320

ECLI:LV:ZRT:2020:0305.173020320.1.S

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2020.gada 5.martā

Zemgales rajona tiesas tiesnese L.Gulbe

ar tiesas sēdes sekretāri D.Šulci

atklātā tiesas sēdē izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. A/, Lietuvas Republikas pilsoņa, dzimuša /datums/, saukšanu

pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk- Latvijas APK) 149.4 panta septītās daļas 1.punkta,

k o n s t a t ē j a:

2020.gada 4.martā Zemgales rajona tiesā saņemts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – VP Zemgales RP) Kārtības policijas

biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākā inspektora A.Velves 2020.gada 3.martā sastādītais administratīvā pārkāpuma

protokols Nr.PC431744 (turpmāk – Protokols) un tam pievienotie administratīvā pārkāpuma lietas materiāli par to, ka 2020.gada 3.martā plkst.096:56

Jelgavas novadā Elejas pagastā pa ceļu P103 (Dobele – Bauska) 41.km virzienā no Elejas uz Sesavas pusi /pers. A/ (turpmāk – Persona) vadīja

transportlīdzekli Opel Vivaro, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk tekstā – Transportlīdzeklis) atkārtoti gada laikā bez

transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām.

Protokolā norādīts, ka Persona ar savu rīcību izdarījusi Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto pārkāpumu un Personas

darbības kvalificētas kā Latvijas APK 149.4panta septītās daļas 1.punkta administratīvais pārkāpums.

Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.

Protokolā Persona ar parakstu apliecinājusi, ka ir iepazinusies ar protokola saturu, iebildumus pret Protokola saturu nav izteikusi, Personai

izskaidrotas Latvijas APK 260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības saucamās personas tiesības un pienākumi, kā arī ir saņēmusi Protokola

eksemplāru, kurā norādīts administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laiks un vieta.

2020.gada 3.marta paskaidrojumā (lietas lapa 4), kas pierakstīts no Personas vārdiem, Persona norāda, ka Protokolā norādītajā vietā un laikā

vadīja Transportlīdzekli, kad viņu apturēja policijas darbinieki. Vadītāja apliecības Personai nav, jo Lietuvā tā ir atņemta par transportlīdzekļa vadīšanu

reibumā, arī Latvijā jau vienu reizi ir sodīts par šādu pārkāpumu. Savu vainu atzīst, izdarīto nožēlo.

Valsts policijas pārstāvis un Persona uz tiesas sēdi neieradās, tiesā nav saņemta papildus informācija par neierašanās iemesliem, nav saņemti lūgumi

par administratīvās lietas izskatīšanas atlikšanu. Tādējādi tiesnese secina, ka lietu iespējams izskatīt bez Valsts policijas pārstāvja un Persona klātbūtnes.

Tiesas sēdē pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā pārkāpuma lietā iesniegtos pierādījumus, tiesnese secina, ka Persona ir izdarījusi Latvijas

APK 149.4 panta septītās daļas 1.punktā paredzētu administratīvo pārkāpumu, t.i., Persona atkārtoti gada laikā ir vadījusi transportlīdzekli, ja nav

transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības ir atņemtas).

Atbilstoši Latvijas APK 149. 4 septītās daļas 1.punktam par transportlīdzekļa vadīšanu atkārtoti gada laikā, ja nav transportlīdzekļu vadīšanas

tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no

piecām līdz piecpadsmit diennaktīm un uzliek naudas sodu piecsimt septiņdesmit euro apmērā.

Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši minētajām tiesību normām nepieciešams konstatēt:

- vai konkrētai personai nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas vai

ir stājies spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, kas piemērots pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros);

- vai konkrētā persona ir vadījusi transportlīdzekli atkārtoti gada laikā bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām;

- vai konkrētā persona ir uzskatāma par transportlīdzekļa vadītāju.

Ceļu satiksmes likuma 1.panta 28.punktā noteikts, ka transportlīdzekļa vadītājs ir fiziskā persona, kas vada transportlīdzekli vai apmāca vadīt

transportlīdzekli personu, kurai nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību. Šis jēdziens uz personu, kura ir vadījusi transportlīdzekli,

attiecas līdz tam brīdim, kad šo transportlīdzekli sāk vadīt cita persona.

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 26.pantam, transportlīdzekļa vadīšanas tiesības ļauj personai vadīt attiecīgajai kategorijai atbilstošu

transportlīdzekli, pārvadāt pasažierus un kravu, individuāli apmācīt personas vadīt transportlīdzekļus un veikt citas normatīvajos aktos transportlīdzekļa

vadītājam atļautās darbības, piedaloties ceļu satiksmē. Personas tiesības vadīt transportlīdzekļus apliecina attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu un to

vadītāju valsts reģistrā vai arī traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā un derīga transportlīdzekļa vadītāja apliecība.

Pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 4.punktu, aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja vadītājam nav atbilstošas kategorijas

transportlīdzekļu vadīšanas tiesību.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas

un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences

ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas APK 243. 1pants nosaka, ka pierādīšanas līdzekļi ir pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi, personu liecības,

eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie pierādījumi,

procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.

Tiesnese administratīvajā lietā konstatē sekojošus pierādījumus:

1) ar Protokolu (lietas lapa 3) konstatēts fakts, ka 2020.gada 3.martā plkst.09:56 Jelgavas novadā Elejas pagastā pa ceļu P103 (Dobele –

Bauska) 41.km virzienā no Elejas uz Sesavas pusi Persona vadīja Transportlīdzekli atkārtoti gada laikā bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām;

2 ) no IeM Informācijas centra Sodu reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem (lietas lapa 13) redzams, ka Persona

administratīvi sodīta un 2019.gada 7.septembrī par Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 4.punkta pārkāpumu saukta pie atbildības arī pēc

Latvijas APK 149.4panta sestās daļas 1.punkta, t.i., par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas

tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas);

3 ) no 2020.gada 3.marta izziņas Nr.23.6/850-IP (lietas lapa 10-11) zināms, ka Personai no 2017.gada 8.jūnija ir atņemtas tiesības vadīt

transportlīdzekli, vadītāja apliecība Nr./apliecības numurs/ ir nederīga;

4) lietā izņemts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīks – Transportlīdzeklis, kas nodots glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrai.

Transportlīdzekļa īpašnieks un turētājs ir UAB ”/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, adrese /adrese B/ (lietas lapa 12).

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2010.gada 7.decembra noteikumu Nr.1098 „Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās

izņemto mantu un dokumentiem” (turpmāk – noteikumi) 14.2.apakšpunktu, 2020.gada 3.martā pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma lietā

izņemtās mantas nodošanu glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrai un sastādīts izņemtā transportlīdzekļa pieņemšanas un nodošanas akts Nr.129532

(lietas lapas 5-9). Saskaņā ar minēto noteikumu 22.3.apakšpunkta nosacījumiem izņemto transportlīdzekli par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu

satiksmē par Latvijas APK 149. 4 panta septītajā daļā, 149.5 panta ceturtajā daļā vai 149.15 pantā (izņemot sestajā daļā apredzēto pārkāpumu) atdod

pēc piemērotā naudas soda izpildes.

Saskaņā ar Satversmes tiesas 2013.gada 24.oktobra spriedumu lietā Nr.2012-23-01, Nodrošinājuma valsts aģentūrai tās glabāšanā esošie

transportlīdzekļi atdodami transportlīdzekļu īpašniekiem (transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajiem turētājiem) pēc viņu pieprasījuma neatkarīgi

no piemērotā naudas soda izpildes, ja transportlīdzekļa īpašnieks ir persona, kas nav izdarījusi administratīvo pārkāpumu, par kuru piemērots naudas

sods.

Senāta Administratīvo lietu departaments vairākkārtīgi atzinis, ka vērtējot Latvijas administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošās pazīmes

izmantojama Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta judikatūra, kas saistīta ar personu saukšanu pie kriminālatbildības (skat. Senāta

Administratīvo lietu departamenta 2006. gada 23. oktobra spriedumu lietā Nr. SKA-501/2006 7. punktu, Senāta Administratīvo lietu

departamenta 2006. gada 9. marta spriedumu lietā Nr. SKA-61/2007 7. punktu).

Tādējādi tiesnese vērtējot „atkārtotības” jēdziena saturu secina, ka par atkārtoti gada laikā izdarītu administratīvi sodāmu pārkāpumu atzīstams

pārkāpums, kad persona tādu pašu administratīvo pārkāpumu gada laikā izdarījusi ne mazāk kā divas reizes, un ja iepriekšējā reizē, pārkāpējam zinot,

tas likumā noteiktajā kārtībā fiksēts. (Krastiņš. U., Liholaja V., Niedre A. Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs. 1.Vispārīgā daļa.

2007, 98. lpp.).

No minētā tiesnese secina, ka pārkāpumu Persona ir izdarījusi atkārtoti gada laikā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesnese atzīst, ka Personas izdarītais administratīvais pārkāpums ir kvalificēts pareizi un ar iepriekš konstatētajiem

faktiem, kas nostiprināti lietā esošajos materiālos ir pierādīts, ka viņš ir izdarījis protokolā norādīto Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 4.punkta

pārkāpumu.

Tiesnese atzīst, ka ar administratīvajā lietā esošajiem pierādījumiem – Protokolu, CSDD un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Informatīvo

sistēmu datiem, IeM Informācijas centra Sodu reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem un citiem rakstveida pierādījumiem ir pilnībā

pierādīta Personas vaina Latvijas APK 149. 4 panta septītās daļas 1.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, proti, ir pierādīts fakts, ka

Persona protokolā norādītajā laikā un vietā ir vadījusi transportlīdzekli atkārtoti gada laikā bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām, kas noteiktā kārtībā

nav iegūtas.

Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un, lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā,

Persona saucama pie administratīvās atbildības, uzliekot viņam administratīvo sodu Latvijas APK 149. 4 panta septītās daļas 1.punkta soda sankcijas

ietvaros.

Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi un personas mantisko stāvokli, proti,

Persona norāda, ka nestrādā, ienākumu nav, apgādībā 2 personas, iepriekš administratīvi sodīts. Par atbildību mīkstinošo apstākli tiesnese atzīst izdarītā

vaļsirdīgu nožēlošanu, bet atbildību pastiprinošos apstākļus nekonstatē.

Tiesnese konstatē, ka par Personas izdarīto administratīvo pārkāpumu paredzēta administratīvā aresta piemērošana, līdz ar to nav konstatējami

Latvijas APK 276.1 pantā minētie priekšnosacījumi Personas daļējai atbrīvošanai no naudas soda.

Tiesnese nekonstatē Latvijas APK 31.pantā noteiktos apstākļus administratīvā aresta nepiemērošanai un vienlaikus norāda, ka Latvijas APK

32.panta otrajā daļā noteikts, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto

pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Tādējādi tiesnese norāda, ka par administratīvo

pārkāpumu nevar tikt piemērots sods ārpus ietvariem, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu un tas piemērojams

tikai normatīvajā aktā noteiktās sankcijas ietvaros.

Atbilstoši Latvijas APK 317.pantam, lēmumu par administratīvo arestu izpilda, kad termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā ir beidzies un

lēmums nav pārsūdzēts, bet, ja ir iesniegta sūdzība, lēmumu izpilda pēc tam, kad lietu izskatījusi apelācijas instances tiesa, ja tā lēmumu nav atcēlusi.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Latvijas APK 149. 4 septītās daļas 1.punktu, 213., 243., 270,. 272., 274.- 276., 285., 289.6-

289.7 ., 289.13 ., 289.16-289.18., 2991., 309. un 317.pantu, tiesnese

no s pri e da :

1. Atzīt par vainīgu /pers. A/, Lietuvas republikas pilsoni, Lietuvas republikas pilsoņa personas kods /personas kods/, Latvijas APK 149. 4panta

septītās daļas 1.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar administratīvo arestu uz 5 (piecām) diennaktīm un naudas sodu

570 euro (piecsimt septiņdesmit euro) apmērā.

2. Administratīvā aresta izpildi uzsākt pēc sprieduma stāšanās spēkā. Aresta termiņu skaitīt no personas aizturēšanas brīža.

3. Administratīvā aresta aizpildei /pers. A/ jāierodas Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirknī desmit darba dienu laikā pēc

sprieduma stāšanās spēkā. Administratīvā aresta izpildi uzdot Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirknim.

4. Nodrošinājuma valsts aģentūrai izņemto administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīku – transportlīdzekli Opel Vivaro, valsts reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/ atgriezt tā īpašniekam/turētājam neatkarīgi no naudas soda izpildes.

5. Informēt par spriedumu Nodrošinājuma valsts aģentūru un Ceļu satiksmes drošības direkciju, nosūtot sprieduma norakstus.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2020.gada 5.martā.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesai, apelācijas

sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Naudas sods (570 euro apmērā) jāsamaksā 30 dienu laikā no soda uzlikšanas dienas, iemaksājot to sekojošā kontā: kods 0551 naudas sodi,

Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22.

Maksājuma dokumentā jāuzrāda pārkāpēja vārds, uzvārds, personas kods, lietas numurs (Nr.173020320) un administratīvā

pārkāpuma protokola numurs (PC431744).

Kvīts par naudas soda samaksu jāiesniedz Zemgales rajona tiesas kancelejā.

Tiesnese L.Gulbe