Court allows VAT refund claim, ruling tax authority improperly denied input tax deductions and overpaid amounts.

Lietas arhīva Nr. A42-00081-19/3

ECLI:LV:ADRJRIT:2019:0109.A420201717.16.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2019.gada 9.janvārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese M.Miķelsone,

piedaloties pieteicējas SIA „Arfi Line” pārstāvjiem /pers. A/, /pers. B/ un pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Jānim Miltuzim, kā arī

atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvei Gabriellai Sandlerei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA “Arfi Line” pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta 2017.gada 20.marta

lēmuma Nr.22.8?1/1669 atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru Valsts ieņēmumu dienestam tiktu uzlikts par pienākumu atmaksāt

pieteicējai 2016.gada pievienotās vērtības nodokļa deklarācijās deklarēto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu par martu – 3085,30 euro

apmērā, par aprīli – 15 044,10 euro apmērā, par maiju – 5410,65 euro apmērā.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – Dienests) Nodokļu kontroles pārvalde (turpmāk – Pārvalde) no 2016.gada 5.septembra līdz 2016.gada

28.novembrim veica SIA “Arfi Line” (turpmāk – pieteicēja) pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) auditu par 2015.gada oktobri – 2016.gada

jūliju.

[2] Auditā Pārvalde konstatēja, ka pieteicēja faktiski nav saņēmusi pakalpojumus no SIA “Prooftrader” 2015.gada oktobrī – 2016.gada maijā.

Līdz ar to auditā Pārvalde samazināja pieteicējas deklarētos 2015.gada oktobrī – 2016.gada maijā priekšnodokļa atskaitījumus par 34 392,75 euro,

vienlaikus palielināja priekšnodokļa atskaitījumus par PVN deklarācijās neuzrādīto nodokļa summu 1173,19 euro.

Ar Dienesta Pārvaldes Lielo nodokļu maksātāju otrās audita daļas vadītājas 2016.gada 28.novembra lēmumu Nr.30.2?23.14/57347 (ar

2016.gada 2.decembra labojumiem Nr.30.2?23.14/58211) pieteicējai samazināts no budžeta atmaksājamais PVN par 33 219,56 euro un aprēķināta

soda nauda 8148,32 euro, kā arī atteikts atmaksāt PVN deklarācijā par 2016.gada martu deklarēto pārmaksāto PVN summu 3085,30 euro apmērā,

par aprīli – 15 044,10 euro apmērā, par maiju – 5410,65 euro apmērā (lietas 1.sējuma 36.?87.lapa) (turpmāk – sākotnējais lēmums).

Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja Dienesta ģenerāldirektorei (lietas 4.sējuma 173.?179.lapa).

[3] Ar Dienesta 2017.gada 20.marta lēmumu Nr.22.8?1/1669 sākotnējais lēmums atstāts negrozīts (lietas 1.sējuma 10.?34.lapa) (turpmāk –

Lēmums). Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Pieteicēja nav ievērojusi likuma „Par grāmatvedību” 2. un 7.panta, Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punkta

nosacījumus.

Turklāt lietā esošo pierādījumu kopums liecina, ka pieteicēja, reģistrējot grāmatvedības reģistros SIA “Prooftrader” vārdā noformētos rēķinus,

zināja par tajos norādīto darījumu simulatīvo raksturu.

[3.2] Atbilstoši Autopārvadājumu likuma 6.panta pirmajai un otrajai daļai un Ministru kabineta 2005.gada 17.maija noteikumu Nr.339 “Kārtība,

kādā atļauts veikt pasažieru un kravas komercpārvadājumus ar citu personu īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem” 3. un 5.punktam, lai uzņēmums

varētu sniegt kravas komercpārvadājumus, tam ir nepieciešama licence un viņa īpašumā esoši vai no to īpašnieka nomāti transportlīdzekļi.

SIA „Prooftrader” nav darbaspēka resursu, īpašumā vai valdījumā nav transportlīdzekļu, kā arī tā nav noslēgusi nomas līgumus ar transportlīdzekļu

īpašniekiem. Tāpat SIA „Prooftrader” auditējamajā periodā nav saņēmusi licenci starptautisko komercpārvadājumu ar autotransportu veikšanai, kā arī

nav saņēmusi Eiropas Kopienas atļaujas. Tādējādi SIA „Prooftrader” faktiski nevarēja sniegt pieteicējai kravas pārvadājumu (transportēšanas)

pakalpojumus, ko pieteicēja nevarēja nezināt, jo VSIA “Autotransporta direkcija” mājaslapā ir pieejama informācija par licencētajiem uzņēmumiem.

Ņemot vērā minēto, SIA “Prooftrader” nav identificējama kā strīda pakalpojumu sniedzēja, jo nav saprotama tās piesaistīšanas nepieciešamība

(nav ekonomiska pamatojuma).

[3.3] Pārbaudei uzrādītie SIA „Prooftrader” vārdā noformētie rēķini ir nepilnīgi noformēti un tajos ietvertā informācija neļauj identificēt

pakalpojumus. Proti, kā darījuma apraksts tajos ir norādīts “transporta pakalpojumi”, kas ir pārāk plaši un nekonkrēti, savukārt rēķinos nav sniegta

informācija par nobraukto kilometru skaitu, transportēšanas maršrutu. Lai gan rēķinos ir norādīti izmantoto automašīnu reģistrācijas numuri, tajos nav

norādīti minēto transportlīdzekļu vadītāji. Tāpat rēķinos nav norādīts pakalpojuma apjoms, sniegšanas vieta, laiks, nav identificējami pakalpojuma cenas

noteikšanas principi, jo rēķinos norādītā cena par vienu fraktu ir no 25 euro līdz 1700 euro.

Lai gan SIA „Prooftrader” īpašumā vai valdījumā nav transportlīdzekļu, pieteicēja minētajos pasūtījumos – līgumos norāda automašīnu, ar kurām ir

paredzēts veikt kravas transportēšanu, numurus. Tāpat minētajos dokumentos ir noteikts, ka rēķinā jānorāda konkrētā pasūtījuma numurs, savukārt

izskatot rēķinos norādīto informāciju, konstatējams, ka tajos uzrādītie transportlīdzekļu numuri ne vienmēr sakrīt ar attiecīgajā pieteicējas vārdā

noformētajā pasūtījumā – līgumā norādīto transportlīdzekļa numuru. Tikai atsevišķos pasūtījumos – līgumos ir norādīts preču nosūtītājs, saņēmējs, kravas

iekraušanas un izkraušanas adreses, bet vairumā gadījumu dokumentos minētā informācija nav norādīta. Tāpat minētajos dokumentos ir

paredzēta pārvadātāja rēķina apmaksas veikšana līgumā noteiktajā termiņā, taču pārbaudei nav uzrādīts starp pusēm noslēgtais līgums, kurā būtu atrunāti

darījuma nosacījumi un darījuma dalībnieku pienākumi.

Lai gan pārbaudei ir uzrādītas CMR, tās nav iespējams identificēt ne ar SIA „Prooftrader” vārdā noformētajiem rēķiniem, ne ar pieteicējas vārdā

noformētajiem pasūtījumiem – līgumiem, jo uzrādītajos dokumentos nav attiecīgas norādes. CMR nav transportlīdzekļa vadītāja paraksta un/vai paraksta

atšifrējuma.

Pārbaudei iesniegtie dokumenti kopumā nesniedz pakalpojumu norisi identificējošu informāciju – nav saprotams reālais pārvadājumu līguma

slēdzējs, pārvadājumu veicējs – transportēšanas pakalpojuma sniedzējs, – kas rada šaubas par noformēto pārvadājumu atbilstību patiesajiem lietas

apstākļiem. Minētais dod pamatu secināt par pieteicējas apzinātu rīcību – mākslīgu dokumentu noformēšanu par faktiski neveiktajiem darījumiem.

[3.4] Formāli apstiprinot pārvadājumu pakalpojumu saņemšanu no SIA „Prooftrader”, pieteicējas amatpersona nav sniegusi identificējamu

informāciju par darījumu partneri, par tā izvēli, par darījumu faktiskajiem apstākļiem. Amatpersonai bija jāzina, ka transporta pakalpojumus var veikt, ja

darījumu partnerim ir licence pārvadājumu jomā un tā rīcībā ir transportlīdzekļi. Savukārt, ja pārvadājumus veic ar nomātu transportlīdzekli,

apakšuzņēmējus nedrīkst piesaistīt.

Ņemot vērā, ka SIA „Prooftrader” nav licences kravu komercpārvadājumiem un transportlīdzekļu, darījumu partnera piesaistīšana strīdus darījumu

nodrošināšanā rada aizdomas par sabiedrību dalību neesošu darījumu ķēdes veidošanā (noformēšanā).

[3.5] SIA „Prooftrader” deklarētajiem iegādes darījumu partneriem SIA „Untemehmen”, SIA ,,MS Logistika”, SIA „RioTrans” nav materiāli

tehnisko un darbaspēka resursu strīdus darījumu nodrošināšanai. /pers. K/, /pers. L/, /pers. D/Pārvaldes uzaicinājumus sniegt informāciju par

nodarbinātību SIA „RioTrans” un SIA „Prooftrader” atstājuši bez ievērības, tādējādi nesniedzot apstiprinājumu strīda pārvadājumu veikšanai. Savukārt

uz Pārvaldes pieprasījumu SIA „RioTrans” darba ņēmējs /pers. N/ sniedzis vispārīga rakstura informāciju par darba pienākumu izpildi, no kuras nevar

viennozīmīgi konstatēt, kura uzņēmuma uzdevumā persona veikusi kravas pārvadātāja funkcijas.

[3.6] Izvērtējot lietā konstatētos apstākļus par pieteicējas deklarētajiem darījumiem ar SIA „Prooftrader” savstarpējā kopsakarā, secināms, ka

konkrētajā gadījumā veikta formāla dokumentu noformēšana nolūkā gūt fiskālas priekšrocības atskaitāmā nodokļa veidā. Tātad pieteicēja iesaistījās

dokumentu noformēšanā par neesošiem darījumiem, par ko tā nevarēja nezināt. Ņemot vērā, ka darījumi noformēti vairākus mēnešus ilgā laika periodā,

konkrētajām darbībām nav bijis gadījuma raksturs.

[4] 2017.gada 21.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par Lēmuma atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta

izdošanu (lietas 1.sējuma 4.?8.lapa). Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[4.1] Dienests nav sniedzis vērtējumu visiem pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumā norādītajiem argumentiem.

[4.2] Dienests nav apšaubījis darījumu dokumentu noformēšanas pareizību un norēķinu kārtību, tādējādi izpildītas visas Pievienotās vērtības

nodokļa likuma prasības, kas dod tiesības uz PVN priekšnodokļa atskaitīšanu.

[4.3] Apstrīdētie darījumi bija nepieciešami starp pieteicēju un tās klientu noslēgto darījumu izpildei. Līdz ar to Dienestam nav pamata analizēt tikai

pakalpojuma sniegšanas posmu attiecībā uz pakalpojuma pirkumu. Ja pieteicējas klients pakalpojumu atzinis par saņemtu un kvalitatīvu, to pilnībā

apmaksājis, tad Dienestam nav pamata apgalvot, ka darījums vispār nav noticis.

[4.4] CMR pavadzīme ir pārvadājuma dokuments, un pret to nevar izvirzīt tikpat stingras prasības, kā pret nodokļu rēķiniem. Saskaņā ar

Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līguma (CMR) 4.pantu pārvadājuma līgums tiek apstiprināts, sastādot pavadzīmi. Pavadzīmes

trūkums, nepareizs izpildījums vai zaudējums neietekmē pārvadājuma līguma pastāvēšanu vai derīgumu, tas paliek pakļauts minētās konvencijas

noteikumiem. Turklāt ierakstus CMR pavadzīmē veic dažādas personas – pārvadājuma līguma puses, piemēram, ja pati pieteicēja neveic pārvadājumu,

tad CMR pavadzīmi bieži aizpilda preces nosūtītājs, saņēmējs un faktiskais pārvadātājs. Tātad pieteicējai nav piemērojama atbildība par citu personu

aizpildītu CMR pavadzīmi, it īpaši, ja pats normatīvais akts, uz kā pamata CMR pavadzīme tiek izdota – Konvencijas par kravu starptautisko

autopārvadājumu līgumu (CMR), – šādu atbildību neparedz. CMR pavadzīme ir pierādījums tam, ka pārvadājuma līgums ir noslēgts, un tas var tikt

noslēgts jebkādā formā.

[4.5] Dienesta pienākums konkrētajā gadījumā ir sniegt nepārprotamus pierādījumus tam, ka visas iesaistītās personas, t.sk. klients, ir bijušas

iesaistītas neesoša darījuma noformēšanā, vai arī ir jāsniedz nepārprotami pierādījumi tam, ka pastāvējusi apzināti veidota shēma ar nolūku izvairīties no

nodokļu nomaksas un konstatējama apzināta pieteicējas dalība šajā shēmā, proti, pieteicēja zināja vai tai vajadzēja zināt par kādiem trūkumiem darījumu

izpildē. Atzīstot darījumu par nenotikušu, nepietiek ar vispārīgiem pārmetumiem.

Lēmums nesatur nevienu pierādījumu, ka pieteicējas darījumu partneri vai to tālākie sadarbības partneri būtu pieļāvuši tādus pārkāpumus, par

kuriem pieteicējai būtu bijis zināms vai tai bija vajadzējis zināt. Līdz ar to noraidāms apgalvojums, ka pieteicēja būtu zinājusi vai apzināti saskaņojusi

darbības ar saviem sadarbības partneriem ar nolūku izvairīties no nodokļu nomaksas vai arī ar mērķi slēpt jebkādus trūkumus vai pārkāpumus. Pat ja

kādi sadarbības partneri vai to tālākie sadarbības partneri ir vainojami jebkādos pārkāpumos, pieteicēja par to nezināja. Šajā gadījumā jebkāda atbildība

iestājas tikai tai personai, kura pieļāvusi pārkāpumu.

[4.6] Lēmumā izteiktie pārmetumi saistībā ar darījumu partnera izvēli faktiski izslēdz jebkādu ekspeditoru piesaisti pārvadājumos – pieteicējai

vispār jāatsakās no apakšuzņēmēju piesaistes, lai gan, ņemot vērā pieteicējas darījumu apjomu, citu uzņēmumu piesaistīšana ir nepieciešama.

[4.7] Attiecībā uz Lēmumā norādīto argumentu, ka SIA “Prooftrader” nav bijusi izsniegta licence kravas komercpārvadājumiem ar kravas

automobiļiem, norādāms, ka SIA “Prooftrader” nebija tiešais pārvadājuma veicējs, bet gan transporta pakalpojuma sniedzējs (organizējis pārvadājumu

veikšanu), par ko tas izrakstījis rēķinu, līdz ar to SIA “Prooftrader” nav nepieciešama komercpārvadājumu licence. Jēdziens “pārvadājuma pakalpojumi”

ir šaurs un ietver tikai pārvadājuma pakalpojumu sniegšanu, bet jēdziens “transporta pakalpojumi” ir plašāks un ietver arī pārvadājumu organizēšanu

(ekspedīcijas pakalpojumi). Pārvadājumu organizēšanas (ekspedīcijas pakalpojumu) sniegšanai nav nepieciešama ne licence, ne Eiropas Kopienas

atļaujas, ne transportlīdzekļi, ne darbaspēks ievērojamā skaitā.

[4.8] Galvenais kritērijs darījuma partnera izvēlē pieteicējai bija darījuma partnera spēja nodrošināt faktisku pakalpojumu sniegšanu. SIA

“Prooftrader” izsniedza civiltiesisko kravas apdrošināšanu, līdz ar to pieteicēja bija pilnībā nodrošināta un paļāvās, ka krava tiks piegādāta. Savukārt no

publiski pieejamās informācijas nerodas šaubas, ka SIA “Prooftrader” nevarētu sniegt konkrēto pakalpojumu. Minētā sabiedrība ir PVN maksātāja un

nav konstatējamu pazīmju, kas liecinātu, ka SIA “Prooftrader” izvairās no nodokļa nomaksas. Dienests nav norādījis nevienu SIA “Prooftrader” pieļautu

pārkāpumu, kas būtu zināms publiski vai varētu pieteicējai radīt šaubas.

Konkrētajā gadījumā pakalpojums faktiski tika sniegts, un tas bija galvenais, par ko pārliecinājās pieteicēja. Tāpat Dienests nav konstatējis nevienu

apstākli, kas ļautu apgalvot, ka darījums faktiski ir sniegts citādi, nevis tā, kā norādīts dokumentos. Gan SIA “Prooftrader”, gan tālākie darījumu partneri

darījumus ar pieteicēju atzīst.

[4.9] SIA “Prooftrader” veiktajā nodokļu auditā Dienests nav atzinis pakalpojumu saņemšanu no tālākajiem sadarbības partneriem, vienlaikus

Dienests nav apstrīdējis pakalpojumu sniegšanu pieteicējai. Tātad Dienests minētajā audita lietā atzinis, ka notikusi pakalpojumu sniegšana pieteicējai.

Līdz ar to Dienests nedrīkst izdarīt pretēju secinājumu, veicot audita pārbaudi pieteicējai. Tas ir pretrunā Administratīvā procesa likuma 10.pantā

nostiprinātajam tiesiskās paļāvības principam.

[4.10] Dienests atzīst, ka darījumu dokumentos transporta pasūtījumi ir norādīti, transportlīdzekļi, iekraušanas, izkraušanas vietas zināmas.

Lēmumā nav norādīts, kādus normatīvos aktus pieteicēja būtu pārkāpusi. Pieteicēja un tās tiešais darījumu partneris nav pārvadātājs, tātad pieteicēja var

nezināt konkrēto automašīnas vadītāju katrā pārvadājuma brīdī.

[4.11] SIA “Autotransporta direkcija” apstiprinājusi pieteicējas norādīto, ka SIA “Prooftrader” licence nav nepieciešama, un to, ka rēķinos nevar

būt norādīts “pārvadājuma pakalpojums”, ja SIA “Prooftrader” pati neveic pārvadājumu. Rēķinos pareizi norādīts “transporta pakalpojums”, nevis

“pārvadājuma pakalpojums”. Tātad minētais skaidrojums pierāda darījumu apliecinošo dokumentu pareizību.

[4.12] Dienests Lēmumā konstatējis, ka no iesniegtajiem dokumentiem ir izsekojams, ar kādu transportu pakalpojums sniegts. Tātad pārējiem

apstākļiem, piemēram, SIA “Prooftrader” sasniedzamībai juridiskajā adresē, darba līgumu esamībai u.c. nav nozīmes.

[4.13] Attiecībā uz Dienesta Lēmumā analizēto, vai tālākais sadarbības partneris SIA “Eo Trade” varēja slēgt tālāku nomas līgumu ar Alekath OU,

nav saprotams, kā šis apstāklis attiecas uz pieteicēju. Pieteicēja šo līgumu neslēdz un nav atbildīga par tā tiesiskumu.

Savukārt attiecībā uz argumentu, ka CMR pavadzīmēs šoferu uzvārdi nav salasāmi, kā rezultātā tos nav iespējams identificēt, norādāms, ka, ja

automašīnu būtu vadījusi persona, kurai uz to nav bijušas tiesības vai kurai nav noslēgta darba līguma, pieteicēja par to nevar būt atbildīga. Ja Dienests

konstatējis jebkādus pārkāpumus tālāko darījumu partneru darbībā, pie atbildības ir saucamas attiecīgo darījumu partneru atbildīgās amatpersonas.

[4.14] Attiecībā uz Dienesta izteikto pārmetumu, ka starp pieteicēju un SIA “Prooftrader” nav noslēgts līgums, norādāms, ka līguma esība pati par

sevi nepadara darījumu par esošu vai mazāk esošu. Konkrētajā gadījumā katram darījumam ir pasūtījums – līgums. Transporta pārvadājumos

vispārpieņemta prakse ir atsevišķu transporta pasūtījumu noformēšana katram pasūtījumam, jo vispārīgs līgums pēc būtības var tikai regulēt ļoti vispārīgus

principus – kurā tiesā izskatīt strīdus, kā notiek sadarbība vispār utt., bet nav iespējams vienoties par pakalpojuma izpildes noteikumiem un cenu – par

tiem jāvienojas individuāli.

[5] Administratīvajā rajona tiesā 2017.gada 29.maijā saņemtajā rakstveida paskaidrojumā Dienests pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā

minētajiem argumentiem (lietas 1.sējuma 114.?115.lapa).

[6] Tiesas sēdē pieteicēja uzturēja pieteikumu, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem, savukārt Dienests pieteikumu neatzina,

pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem.

Tiesas sēdē tika nopratināti šādi liecinieki: pieteicējas darbinieks /pers. S/ (turpmāk – /pers. S/) (lietas 8.sējuma 140.?146.lapa) ; SIA

“Prooftrader” amatpersona /pers. T/ (turpmāk – /pers. T/) (lietas 8.sējuma 134.?140.lapa) un pilnvarotā persona /pers. U/ (turpmāk – /pers. U/)

(lietas 8.sējuma 223.?232.lapa); transportlīdzekļu vadītāji /pers. N/ (turpmāk – /pers. N/) (lietas 8.sējuma 167.?172.lapa), /pers. V/ (turpmāk –

/pers. V/) (lietas 8.sējuma 172.?176.lapa), /pers. L/ (turpmāk – /pers. L/) (lietas 8.sējuma 220.?223.lapa), /pers. K/ (turpmāk – /pers. K/) (lietas

9.sējuma 19.?21.lapa) un /pers. D/ (turpmāk – /pers. D/) (lietas 9.sējuma 52.?53.lapa); SIA “Cargo ES” amatpersona /pers. A0/ (turpmāk – /pers.

A0/) (lietas 8.sējuma 233.?238.lapa); SIA “EO Trade” amatpersona /pers. AA/ (turpmāk – /pers. AA/) (lietas 8.sējuma 238.?242.lapa); SIA

“Lighthouse” amatpersona /pers. AB/ (turpmāk – /pers. AB/) (lietas 9.sējuma 16.?19.lapa).

Motīvu daļa

[7] Tiesa, noklausoties procesa dalībnieku tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus un izvērtējot tos kopsakarā ar liecinieku liecībām, lietas materiāliem

un lietā esošajiem pierādījumiem, secina, ka pieteikums ir apmierināms.

[8] Lietā ir strīds, vai Dienests pamatoti liedza pieteicējai tiesības PVN deklarācijās par 2015.gada oktobri – 2016.gada maiju atskaitīt

priekšnodokli 34 392,75 euro apmērā, pamatojoties uz SIA „Prooftrader” vārdā izrakstītajiem rēķiniem.

[9] Vispirms tiesai ir jānoskaidro, vai prece vai pakalpojums noformēto dokumentu aizsegā vispār ir piegādāts (tostarp noskaidrojot, vai tas tiek

apšaubīts no Dienesta puses un vai par to pastāv strīds). Minētais ir būtiski, jo atkarībā no tā, vai prece vai pakalpojums ir vai nav piegādāts, mainās to

apstākļu apjoms, kas tiesai ir jānoskaidro un jānovērtē. Proti, ja ar pārliecinošiem pierādījumiem tiek konstatēts, ka prece vai pakalpojums noformēto

dokumentu aizsegā vispār nav piegādāts (to nav darījis ne darījuma dokumentos norādītais piegādātājs, ne arī jebkāda cita persona), tad atbilde uz to, vai

priekšnodokļa tiesību izmantotājs zināja, ka iesaistās PVN sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā, ir acīmredzama, līdz ar to tālāks izvērtējums vairs nav

nepieciešams.

Ja tiek konstatēts, ka prece vai pakalpojums ir piegādāts vai preces vai pakalpojuma neesības fakts ir grūti konstatējams un tādēļ ir izdarāms

pieņēmums, ka prece vai pakalpojums ir piegādāts, tiesai ir jānoskaidro, vai to ir darījusi darījumu dokumentos norādītā persona. Ja noskaidrojas, ka

darījumu dokumentos norādītā persona nevarēja piegādāt preci vai pakalpojumu, tad ir jānoskaidro, vai pieteicēja zināja vai tai vajadzēja zināt, ka

darījums ir saistīts ar ļaunprātīgu PVN sistēmas izmantošanu. Šeit ir jāatzīmē, ka gadījumā, ja tiek apšaubīts tikai tas, ka preces vai pakalpojumus

piegādājusi ar PVN apliekama persona, bet netiek apšaubīts preču vai pakalpojumu piegādes fakts, ir būtiski, ka no sprieduma var skaidri izsecināt šādu

notikumu gaitu, jo pretējā gadījumā no tiesas secinājuma, ka darījums ar dokumentos norādīto personu nav reāli noticis (tā nevarēja piegādāt preces vai

pakalpojumus) un ka ir sastādīti tikai dokumenti, noteiktos apstākļos ir iespējams izdarīt divus secinājumus: ka 1) prece vai pakalpojums nav piegādāts

vispār vai ka 2) preci vai pakalpojumu nav piegādājusi darījumu dokumentos norādītā persona. Tas savukārt var radīt neskaidrību par tiesas domu gaitu

un secinājumiem (sk. Augstākās tiesas 2018.gada 16.maija sprieduma lietā Nr.SKA-44/2018 5.punktu, Augstākās tiesas 2018.gada 8.jūnija

sprieduma lietā Nr.SKA-39/2018 5.punktu).

Ievērojot iepriekš minēto, tiesa vispirms noskaidro, vai pakalpojums noformēto dokumentu aizsegā vispār ir sniegts (tostarp noskaidrojot, vai tas

tiek apšaubīts no Dienesta puses un vai par to pastāv strīds).

Kā izriet no lietas materiāliem un tiesas sēdē Dienesta pārstāvja sniegtajiem paskaidrojumiem, Dienests neapšauba, ka pieteicēja strīdus

pakalpojumus vispār ir saņēmusi, taču apšauba, ka strīdus pakalpojumu sniedzējs ir SIA “Prooftrader” (sk. Lēmumu un lietas 8.sējuma 101.lapu).

Līdz ar to tiesa tālāk pārbauda, vai Dienests pamatoti ir secinājis, ka SIA “Prooftrader” nav sniegusi pieteicējai strīdus pakalpojumus.

[10] Ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas norādes un Augstākā tiesas atziņas, lai pārbaudītu, vai darījumi ar SIA “Prooftrader” ir faktiski

notikuši, un, ja nav, vai pieteicēja zināja vai tai vajadzēja zināt, ka tā iesaistās ar PVN izkrāpšanu saistītos darījums, tiesa uz tiesas sēdi izsauca un

uzklausīja komercsabiedrību valdes locekļus, kā arī transportlīdzekļu vadītājus (kravu pārvadātājus) un citus lieciniekus, kas ir piedalījušies strīdus

darījumu veikšanā.

Tiesa tiesas sēdē iegūtās liecības vērtē kopsakarā ar audita laikā no šīm personām iegūtajiem rakstveida paskaidrojumiem un lietas materiāliem.

[10.1] Pieteicējas valdes loceklis /pers. B/ (turpmāk – /pers. B/) 2016.gada 5.oktobra paskaidrojumos Dienestam norāda, ka pieteicēja nodrošina

darbu ap 160 kravas automašīnām, lai gan pašiem ir tikai 6 automašīnas. Par sadarbības uzsākšanu ar SIA “Prooftrader” skaidro, ka pieteicēja pieņēma

darbā bijušo SIA “Cargomax” darbinieku /pers. S/. Pēc kāda laika SIA “Prooftrader” vērsās pie /pers. S/, lūdzot nodrošināt ar darbu. Pieteicēja

pārbaudīja minēto sadarbības partneri, kā arī ņēma vērā, ka publiskajā telpā nekāda negatīva informācija par SIA “Prooftrader” nebija izskanējusi.

SIA “Prooftrader” lieliski izpildīja un ar lielu atbildību veica tam uzticētos pienākumus – kravu pārvadājumus. Par labi padarītu darbu tika ļauts palielināt

SIA “Prooftrader” sniegto pakalpojumu apjomu. Turklāt liela nozīme bija faktam, ka SIA “Prooftrader” ved arī pieteicējas eksportu, ne visi pārvadātāji

darbojas pēc šādas shēmas – vismaz puse aizbrauc ar eksporta pasi un pieteicēja krauj viņus tikai atpakaļ uz Baltiju. Konkrētajā gadījumā pieteicēja

savu biznesu dubultoja, izmantojot SIA “Prooftrader” pakalpojumus.

/pers. B/ min piemēru – klients A pieteicējai nodod kravu Hamburgā par 1500 euro, pieteicēja zina, ka tur ir pārvadātājs B, ar kuru vienojas par

turpmāko pārvadājuma cenu 1400 euro. Tiek nosūtīts transporta pasūtījums. Turklāt pārvadātājs B teorētiski var būt vēl viens starpnieks, kas pārdod

kravu tālāk jau kā ekspeditors pārvadātājam C par 1000 euro, kurš attiecīgi veic pārvadājumu. Pieteicēja šajā gadījumā nopelna 200 euro,

pārvadātājs/ekspeditors B – 300 euro, pārējais paliek C, no kura viņš sedz izmaksas, degvielu, algas, līzingus utt. No minētā piemēra izriet, ka ne

vienmēr pārvadātājs tiešām ir gala pārvadātājs – pārvadātājs B var strādāt arī kā ekspeditors, nav nepieciešama pat tā fiziska klātbūtne – darbojoties kā

starpniekam un organizējot šo procesu, viņa zīmogs uz CMR attiecīgi iztrūkst (4.sējuma 224.-225.lapa).

Tiesas sēdē /pers. B/ skaidroja, ka sadarbība ar SIA “Prooftrader” uzsākta pakāpeniski ar vienu automašīnu, sadarbības partneri ieteicis /pers. S/,

sniedzis labas atsauksmes par SIA “Prooftrader” no iepriekšējās sadarbības SIA “Cargomax” ietvaros. Esot informācijai, ka pakalpojumi sniegti

kvalitatīvi, devis “zaļo gaismu” palielināt automašīnu skaitu, kuras apkalpos pieteicēju. Visa komunikācija par kravu pārvadājumiem notikusi ar /pers. U/,

ar kuru viņu iepazīstinājis ekspeditors /pers. S/, kas iepriekš ar /pers. U/ strādājis SIA “Cargomax”. Uzskatījis, ka SIA “Prooftrader” veic kravu

pārvadājumus un ka viņiem ir īpašumā savas automašīnas. Vienlaikus norāda, ka visus nepieciešamos dokumentus, uzsākot sadarbību un arī ikdienā,

pārbaudījis otrs valdes loceklis /pers. A/ (turpmāk – /pers. A/), līdz ar to /pers. B/ nav precīzi zināma informācija par automašīnu piederību (lietas

9.sējuma 52.lapa).

[10.2] Pieteicējas valdes loceklis /pers. A/ tiesas sēdē paskaidroja, ka pieņēma darbā jaunu darbinieku – ekspeditoru /pers. S/ no SIA

“Cargomax”. /pers. S/ ieteicis SIA “Prooftrader” kā sadarbības partneri, jo savā iepriekšējā darbavietā bija veiksmīgi sadarbojies ar šo uzņēmumu. Par

potenciālo sadarbības partneri tika pārbaudīta informācija Lursoft.lv, tāpat pārbaudīts, vai uzņēmumam ir savs transports. Pieteicējas sadarbības partneri

ir ne tikai pārvadātāji, kuriem ir savs autotransports, bet ir arī starpnieki, kas vairāk piedāvā vest kravas, nekā, piemēram, SIA “RIMI Latvia”. /pers. A/

norāda, ka sapratis, ka SIA “Prooftrader” darbojas kā starpnieks un tam lietošanā ir reālas automašīnas. VSIA “Ceļu satiksmes drošības direkcija”

datubāzē bija iespējams redzēt automašīnu sarakstu. SIA “Prooftrader” kā starpnieks izmantoja apmēram astoņas automašīnas no trīs uzņēmumiem (SIA

“Cargo ES”, SIA “EO Trade”, SIA “EO Stars”), kuriem šīs automašīnas pieder. SIA “Prooftrader”, pamatojoties uz līgumu, īrēja mašīnas no faktiskā

automašīnu īpašnieka. Lai pārliecinātos, ka automašīna ir spējīga veikt darbu, tai ir jābūt CMR apdrošināšanai, kas kravas zagšanas vai bojāšanas

gadījumā stājas spēkā. /pers. U/ apdrošināšanas iesniedzis. Kad tiek atsūtīta apdrošināšanas polises kopija, tad no apdrošināšanas sabiedrībām tiek

prasīta apstiprinājuma vēstule, ka šī polise ir spēkā. Pieteicējas birojā bija dokumentācija par apdrošināšanas polisēm, kas bija derīgas konkrētajā

laikaposmā. Nebija pamata uzskatīt, ka kaut kas varētu nebūt kārtībā ar minētajiem uzņēmumiem.

Tāpat /pers. A/ norāda, ka vienlaikus transporta pakalpojumu sniedzējam nav obligāti jāizmanto tikai tās automašīnas, kas ir uzrādītas VSIA “Ceļu

satiksmes drošības direkcija” datubāze, tā ir normāla prakse, ka personai zūd iespēja nodrošināt konkrēto automašīnu, par kuru bija noslēgts līgums.

Transporta biznesā viss var mainīties ik pēc piecām minūtēm, jo kravas var tikt izkrautas pie vairākiem klientiem, tāpēc katrā posmā var notikt

aizķeršanās. Lai šī ķēde nenojuktu, tiek mainītas automašīnas, tāpēc ir redzami jauni uzņēmumu nosaukumi. Ja tiek piesaistīti citi uzņēmumi, pieteicēja

vienmēr pieprasa uzrādīt apdrošināšanas polisi.

/pers. T/ bija SIA “Prooftrader” amatpersona, taču visa praktiskā sadarbība notika ar /pers. U/ – uzņēmuma pārstāvi, viņš arī nesa rēķinus

pieteicējas grāmatvedībai. Sadarbība nebija īpaši liela – apgrozījums pārbaudāmajā posmā bija 170 000 euro, bet kopējais apgrozījums – 230 000

euro. No pieteicējas apgrozījuma tas sastāda nepilnus 1,5 %.

Transporta pasūtīšana notika caur e-pastu. Tika nosūtīti transporta pasūtījumi ar visām detaļām, instrukcijām. /pers. U/ bija starpnieks, kas

pieteicēju nodrošināja ar automašīnām. Viņš katru nedēļu informēja, ar cik automašīnām pakalpojumu varēs nodrošināt, proti, kad automašīna ir

izkrāvusies, tad /pers. U/ informē /pers. S/, ka var piedāvāt konkrēto automašīnu. Pēc tam mūsu menedžeris pārņem šīs automašīnas savā kontrolē un

darbojas tālāk.

Dienests “iesaldēja” pieteicējas apgrozāmos līdzekļus, norādīja, ka pie katra nākamā darījuma būs papildu pārbaudes, tādēļ pieteicēja bija spiesta

pārtraukt sadarboties ar SIA “Prooftrader”. Pēc kāda laika Dienests, veicot izpēti, deva pieteicējai mājienu, ka var tikt atsākta sadarbība, jo SIA

“Prooftrader” esot ieguvusi licenci. Pieteicēja uzskata, ka starpniekam licence nav nepieciešama. VSIA “Autotransporta direkcija” izdod licenci

uzņēmumiem, kuriem pieder automašīnas. Uzņēmumiem, kuriem nav savu transportlīdzekļu, licence nav nepieciešama. SIA “Prooftrader” piereģistrēja

vienu automašīnu uz sava vārda, tādēļ šim uzņēmumam izsniedza licenci, tad Dienests norādīja, ka viss ir kārtībā, un pieteicēja var sadarboties tālāk.

Dienests uzskata, ka, lai divi uzņēmumi sadarbotos, ir vajadzīgs sadarbības līgums. Pieteicējas prakse ir citādāka. Pieteicējai ir transporta

pasūtījums, kas kalpo kā līgums. Piemēram, ar SIA “Rimi Latvia” mums nav līgums, bet ir transporta pasūtījums, kurā ir norādītas dažādas detaļas un

sankcijas. Tāpat bija ar SIA “Prooftrader” (lietas 8.sējuma 94.?100.lapa).

[10.3] SIA “Prooftrader” amatpersona /pers. T/ 2016.gada 8.septembra paskaidrojumā Dienestam skaidro, ka ar /pers. U/ palīdzību veicis

saimniecisko darbību, jo viņam kā jaunam uzņēmējam bija nepieciešama palīdzība transporta jomā. Pilnvara /pers. U/ nebija noformēta, /pers. U/

palīdzēja ar neskaidro jautājumu atrisināšanu, transporta piesaisti un klientu atrašanu. Darba līgums ar /pers. U/ nav bijis noslēgts. Atzīst, ka sākumā tika

pieļautas daudzas kļūdas, kā starpniekam transporta jomā likās, ka viss tiek darīts pareizi. Norāda, ka no 2016.gada jūnija centās visu vērst par labu. Tā

kā SIA “Cargomax” tika veikts audits un aizturēti maksājumi, tika meklēti citi sadarbības partneri, lai turpinātu uzņēmuma darbību. Tika izīrēts transports

un pārbaudīts, vai ir visas licences, lai veiktu pārvadājumus. Biroja adrese bija /adrese/. Ievērojot, ka šobrīd ar pieteicēju bijusi veiksmīga sadarbība,

nolēma paši veikt pārvadājumus. Ir pieņemti darbā šoferi, kas automašīnām no SIA “Valzers” veic pārvadājumus (lietas 5.sējuma 109.lapa).

Tiesas sēdē /pers. T/ sniedza paskaidrojumu, ka SIA “Prooftrader” dibinājis pēc /pers. U/ lūguma, sākotnēji bijusi doma nodarboties ar riepu

tirdzniecību, taču vēlāk uzzinājis, ka /pers. U/ uzsācis veikt kravu pārvadājumus, ka visu ir noorganizējis un viss ir nodrošināts. No /pers. U/ stāstītā

uzzināja par sadarbību ar pieteicēju. Pēc tam jautājis par katru apakšuzņēmēju, lai būtu skaidrs – /pers. U/ paskaidrojis, ka apakšuzņēmēji ir no Lietuvas

un Igaunijas, un viss ir oficiāli. Teica, ka ir pārvadātāji arī no Latvijas. Teica, ka sadarbojās ar SIA “Cargomax” un pieteicēju. Visi kravu pārvadājumi

tika veikti. Pieteicējas un SIA “Cargomax” darījumos /pers. U/ visus dokumentus nodeva grāmatvedei /pers. AB/ no SIA “Lighthouse”.

Tāpat /pers. T/ norāda, ka /pers. U/ devis viņam neparakstītas pavadzīmes un rēķinus, kurus vajadzēja parakstīt. Pēc pavadzīmēm un rēķiniem

sapratis, ka ir saņemts pakalpojums no kravu pārvadātāja, un tas ir sniegts pieteicējai. SIA “Prooftrader” darbojās kā starpnieks, sava transporta nebija.

Tikai vēlāk tika saņemta licence kravu pārvadājumiem. Darījumi reāli notika, par to liecināja tas, ka, kad /pers. T/ bijis pie /pers. U/ birojā /adrese/, ārā

bija smagās automašīnas un šoferi. Tur bija arī pazīstami šoferi. /pers. AE/ (turpmāk – /pers. AE/) teica, ka viņš strādā par šoferi pie /pers. U/. Viņi bija

starpniecības pakalpojumu šoferi, nav zinājis, kuru apakšuzņēmumu šoferi viņi bija. /pers. U/ teicis, ka viņam ir savs kravu pārvadājumu uzņēmums, savi

klienti un šoferi. Sanāca tā, ka viņš darījumus ir veicis nevis savā vārdā, bet manā un citu cilvēku vārdos. /pers. T/ sapratis, ka visas darbības, ko veica

/pers. U/, tika veiktas SIA “Prooftrader”. /pers. T/ norāda, ka viņa loma uzņēmumā bijusi tikai formāla – dokumentu parakstīšana (lietas 8.sējuma

134.?140.lapa).

[10.4] /pers. U/ 2016.gada 8.septembra paskaidrojumos Dienestam skaidroja, ka ar SIA “Riotrans”, SIA “Unternehmen” un SIA “MS Loģistika”

tika noslēgts sadarbības līgums. Automašīnu iznomātāji iedeva šoferu vārdus un tālruņa numurus ērtākai kontaktēšanai, tad /pers. U/ sazinājās tieši ar

šoferiem, kur jābrauc un kur jākrauj. Pārsvarā pie šoferiem tika atstāti CMR eksemplāri, kas pienākas kā pārvadātājam. Šoferi, kas veica mūsu

uzdevumā pārvadājumus: /pers. L/, /pers. AE/, /pers. D/, /pers. K/, /pers. N/, /pers. AF/, /pers. V/. Automašīnas, kas veica pārvadājumus SIA

“Prooftrader” uzdevumā: KG-5561, KG-5563, IG-8698, JZ-5575, JR-7773, VR-8047, SU-6936, uz šiem auto tika veiktas papildu CMR

apdrošināšanas kā ekspeditoriem. Pēc apdrošināšanas un licenču dokumentiem varēja spriest, ka šīs automašīnas nepiederēja ne SIA “Unternehmen”, ne

SIA “Riotrans”, ne SIA “MS Logistika”, bet nelikās, ka tas ir pārkāpums kravu pārvadājumu jomā.

No pieteicējas tika saņemts oficiāls pasūtījums caur e-pastu, kur kraut un uz kurieni krava jāpiegādā, tālāk kontaktējās pārsvarā ar šoferiem.

Automašīnas, kas tika krautas no SIA “Riotrans”, SIA “Unternehmen” un SIA “MS Loģistika”, īpašnieks bija SIA “Valzers”, SIA “Cargo ES” un SIA

“EO Trade”. Pieteicēja nevienā brīdī nebija atbildīga, pazīstama un tā nekontaktējās ar SIA “Riotrans”, SIA “Unternehmen” un SIA “MS Loģistika”

amatpersonām. Šoferu tālruņa numuri tika iedoti /pers. S/, lai viņš varētu sazināties ar šoferiem par maršrutiem (5.sējuma 76. un 77.lapa).

Tiesas sēdē /pers. U/ liecināja, ka SIA “Cargomax” direktors /pers. AG/ lūdzis palīdzēt /pers. T/ kravas pārvadājumu biznesa uzsākšanā. Faktiski

/pers. U/ veicis visus nepieciešamos darbus, lai SIA “Prooftrader” vārdā nodrošinātu kravu pārvadājumus, jo /pers. T/ neko nemācēja un nesaprata

par kravas pārvadājumu organizēšanas specifiku, tāpēc /pers. T/ kā valdes loceklis tikai parakstīja nepieciešamos dokumentus. /pers. U/ sazinājās ar

/pers. S/, kurš strādāja SIA “Arfi Line” un bija pazīstams no sadarbības ar SIA “Cargomax”. /pers. U/ teica, ka ir automašīnas, un interesē, lai tās tiktu

nodarbinātas. Jautājis, vai /pers. S/ varētu automašīnas nodarbināt ar kravām. /pers. S/ atbildēja, ka varētu, bet viņam bija jāparunā ar vadību. Notika

saruna pieteicējas telpās ar /pers. S/, /pers. B/, vēlāk arī /pers. A/. /pers. B/ prasījis /pers. S/, vai viņš /pers. U/ pazīst, vai viņš ir ar viņu strādājis. /pers.

S/ neko sliktu nav varējis pateikt. Tad /pers. B/ norādījis, ka izdomās. Pēc tam bija zvans no /pers. S/, ka SIA “Prooftrader” var sākt strādāt. Par visiem

jautājumiem /pers. U/ kontaktējies ar /pers. S/. /pers. U/ sazinājies ar /pers. S/, sakot, ka SIA “Prooftrader” ir licences un šoferi. Tika nosūtītas CMR

apdrošināšanas, licences. /pers. U/ neatceras, vai minētie dokumenti tika aiznesti klātienē vai nosūtīti elektroniski. Vispirms SIA “Prooftrader” piedāvāja

vienu automašīnu, tad vairākas.

Sekojis līdzi pārvadājumu procesam, /pers. U/ kontaktējās ar /pers. S/, parasti šoferi reisā bija pusotru nedēļu. Zvanījis /pers. S/ un teica, ka ir

brīva automašīna un ka var uzkrauties. /pers. U/ veicis visu praktisko darbu SIA “Prooftrader”.

/pers. S/ atsūta pasūtījuma līgumu par kravu, līgums ir jāparaksta un jānosūta atpakaļ /pers. S/. Pasūtījuma līgumā ir norādīta adrese, laiks, kad

uzkrauties, kontakttālrunis, datumi, kad ir jāuzkrauj un jāizkrauj. Bija minēts arī par kavējumiem un bojājumiem. Lai šoferis varētu braukt reisā, bija

nepieciešams darba līgums vai pilnvara. Pilnvaru prasa reti. Mašīnai ir vajadzīga OCTA vai KASKO apdrošināšana. Ekspeditors nodrošina CMR

apdrošināšanu. Šie dokumenti atradās automašīnā, arī licences. Dokumentus, kuri tika nodoti pieteicējai, /pers. U/ saņēma no šoferiem, viņi tos atstāja

automašīnā vai iedeva /pers. U/ vai citam darbiniekam, kuri ir uz vietas. Šoferi bieži atbrauc vēlu vakarā, pa nakti vai no rīta, tādēļ atstāja automašīnā

dokumentus.

Attiecībā uz faktiskās saimnieciskās darbības veikšanas vietu /pers. U/ skaidroja, ka /adrese/SIA “Prooftrader” bija struktūrvienība, ofiss un

juridiskā adrese. Tur tika turētas automašīnas. Lietas materiālos ir telpu un zemes nomas līgums par nekustamā īpašuma daļas /adrese/ iznomāšanu (lietas

5.sējuma 87.?89.lapa). Tāpat sameklējis šoferus, informējis, ka būs minimālā alga un komandējuma nauda. /pers. AF/ un /pers. L/ brauca pie

pieteicējas. /pers. S/ varēja rēķināties ar šiem diviem šoferiem. Vēl bija /pers. D/, /pers. K/.

Sākumā SIA “Prooftrader” nebija kravu pārvadājumu licences, jo /pers. U/ domājis, ka to nevajag, jo ir automašīnas, kuras iznomā ar licencēm,

proti, izmantojām citu uzņēmumu licences un pakalpojumus, bijām kā starpnieki. Domāja, ka licence nepieciešama tikai uz automašīnu, bet pēc tam

uzzināja, ka tā nedrīkst. Vēlāk SIA “Prooftrader” saņēma licenci (lietas 8.sējuma 223.?232.lapa).

[10.5] Pieteicējas darbinieks, ekspeditors /pers. S/ 2016.gada 8.septembra paskaidrojumos Dienestam paskaidroja, ka ar darījumu partneri SIA

“Prooftrader” sadarbība izveidojās iepriekšējā darbavietā SIA “Cargomax”, kur uzsācis strādāt 2013.gadā. SIA “Prooftrader” tolaik bija cits

nosaukums, nemāk teikt, vai valdes priekšsēdētājs un firmas īpašnieks bija viena un tā pati persona, kas tagad SIA “Prooftrader”, bet tolaik sadarbības

partneris bija SIA “Valdzers”. Sākot darbu jaunā uzņēmumā, /pers. S/ uzticēts kraut SIA “Valdzers” kompāniju. /pers. S/ darbības laikā SIA “Valdzers”

nomainīja nosaukumu uz SIA “EOStar”, tā turpināja kraut SIA “EOStar” transportu. Veiktie pakalpojumi vienmēr tika izpildīti laikā un ar lielu atbildības

sajūtu, prece tika vienmēr piegādāta laikā. Pārsvarā /pers. S/ kontaktējās ar šoferiem, ar SIA “Valdzers” un SIA “EOStar” priekšniecību nekāda

kontakta nebija, zina, ka rēķinus pieteicējai nesa persona vārdā /pers. U/. Ja bija kādas grūtības, visas problēmas risināja /pers. U/. 2014.gada decembrī

/pers. S/ nomainījis darbavietu no SIA “Cargomax” uz SIA “Arfi Line”. Nostrādājot 10 mēnešus SIA “Arfi Line”, /pers. S/ uzmeklējis /pers. U/ un

piedāvājis transporta pakalpojumus, lūdzis iedot kraut pāris automašīnas. Līdz ar to 2015.gada oktobrī atsākās sadarbība, kas turpinājās līdz 2016.gada

jūlijam. Sākoties problēmām, ar SIA “Prooftrader” sadarbība tika pārtraukta. Sadarbības uzsākšanas laikā kā apliecinājums tika saņemta civiltiesiskā

kravas apdrošināšana. Vienošanās par darījumu notika telefoniskā sarunā. Visa komunikācija notika starp /pers. S/ un šoferi tieši, šoferi klausīja

rīkojumus. SIA “Prooftrader” veica gan eksporta (Latvija, Lietuva, Nīderlande, Beļģija, Vācija), gan importa pakalpojumus (Beļģija, Nīderlande, Vācija,

Lietuva, Latvija, Igaunija). Transporta pasūtījumi tika izsūtīti elektroniskā veidā, kad konkrētā automašīna atgriezās no reisa. Cena no reisa tika

aprēķināta pēc uzkraušanas vietas daudzuma, kilometru attāluma un specifiskiem nosacījumiem. SIA “Prooftrader” pieteicējai veica sauszemes transporta

kravu pārvadājumus. Rēķinu piegāde notika klātienē uzņēmuma birojā personiski. Klātienē tika saņemti rēķini no /pers. U/ reizi nedēļā. Ar SIA

“Prooftrader” tika veikti bezskaidras naudas norēķini.

Šoferi, ar kuriem /pers. S/ komunicēja, kraujot automašīnas bija: /pers. AF/ /tālruņa numurs A/, /pers. L/ /tālruņa numurs B/, /pers. E/ /tālruņa

numurs C/, /pers. D/, /pers. N/, /pers. AE/ /tālruņa numurs D/, /pers. V/ /tālruņa numurs E/, /pers. F/ /tālruņa numurs F/.

Automašīnas numuri VR8047/ T4704; 751BPN/K8200; KC9217/496YJZ; JR773/179YJV; JG8698/351YJX; KG5561/240YJT;

JU6936/S3789 (lietas 5.sējuma 104.lapa).

Tiesas sēdē liecinieks /pers. S/ liecināja, ka no SIA “Prooftrader” ar viņu sazinājies /pers. U/, jautājis, vai viņš var paņemt pie pieteicējas dažas

mašīnas pastrādāt. /pers. S/ saskaņoja ar pieteicējas vadību un uzsāka sadarbību, jo no SIA “Cargomax” laikiem zināja, ka SIA “Prooftrader” vienmēr

preces piegādāja laikā. Viņiem automašīnas bija labā stāvoklī. No kādiem uzņēmumiem bija automašīnas, neatceras, bet šķiet, ka tās nebija SIA

“Prooftrader” automašīnas. Šoferi, ar ko /pers. S/ kontaktējās par kravu pārvadājumiem, bija /pers. L/, /pers. AE/, /pers. D/, /pers. G/. Visus neatceras.

Nezināja, kādu uzņēmumu šie šoferi pārstāv. Dažus pazina no SIA “Cargomax”.

Sākumā /pers. S/ krāvis divas automašīnas gan uz eksportu, gan importu. No SIA “Prooftrader” puses sadarbojās ar /pers. U/, viņš bija atbildīgā

persona, atsūtīja CMR apdrošināšanu un licences. Ja bija problēmas, tad zvanīja /pers. U/, bet parasti visu risināja ar šoferiem. Ja kaut kas salūza vai bija

citas problēmas, tad tika zvanīts /pers. U/.

Pārvadājumu organizēšana pieteicējas darījumos ar SIA “Prooftrader” notika šādi, piemēram, piektdien pilnas kravas iekraušana notiek Valmierā,

un šī krava ir jāizkrauj Beļģijā. Šoferis brauc apmēram trīs dienas. Tad viņam tiek prasīts par darba laikiem. Ar šoferiem /pers. S/ parasti sazinājās ar

īsziņām. Par to, ka konkrētā automašīna ir pieejama, parasti informēja /pers. U/. Ja automašīna ir izkrāvusies, tad /pers. S/ ar /pers. U/ telefoniski

sazvanījās, un viņš teica, ka, piemēram, piektdien uz eksportu ir jākrauj automašīna. Piektdien /pers. S/ meklēja kravu, un tad automašīna tiek uzkrauta

un aizvesta uz Eiropu. Sākotnēji bija divas vai trīs automašīnas, ko nodrošināja SIA “Prooftrader”, vēlāk bija apmēram septiņas automašīnas.

Attiecībā uz /pers. U/ lomu konkrētajos darījumos /pers. S/ norāda, ka /pers. U/ pateicis, ka ir brīva automašīna, ko jākrauj. Tālāk /pers. S/

šoferiem nodeva informāciju, kur, kas ir jākrauj ārā, ko piegādās pats, ko caur termināliem. Ar to darbs beidzās. Pēc tam /pers. U/ zvanīja un prasīja, vai

var atkal uzkraut automašīnu uz eksportu. /pers. U/ tika sūtīti elektroniski transporta pasūtījumi.

Grāmatvedība rēķinus nepieņem, ja nav parakstīts CMR ar gala klientu. Ja rēķins tiek atnests, bet trūkst CMR, tad pārvadātājam netiek maksāts,

jo CMR ir dokuments, kurā gala saņēmējs uzliek savu zīmogu un apstiprina, ka krava ir saņemta. Visos gadījumos, kad SIA “Prooftrader” tika maksāts,

tie bija faktiski notikuši pārvadājumi, /pers. S/ par to pārliecinājās, jo krava tika uzkrauta. Šoferis /pers. S/ informēja un uz CMR bija zīmogs. Klientam

nebija pretenziju. Ja krava tiek kavēta divas vai trīs dienas, tad klienti sāk uztraukties. Visos gadījumos klients kravu bija saņēmis.

Ekspedīcija ir tad, ja tiek saņemta krava, bet to nevar uzkraut savā automašīnā, tāpēc šo kravu pārdod tirgū. Ja kravu pārdod nezināmam

transporta uzņēmumam, tas sūta dokumentus. Mums sūta transporta licenci un CMR apdrošināšanu. Pēc tam var nosūtīt transporta pasūtījumu, uzkraut

kravu un piegādāt.

Kravu pārvadājumu gadījumā faktiski nepieciešami tie paši dokumenti. SIA “Prooftrader” ar dokumentiem viss bija kārtībā. /pers. S/ bija

pārliecināts, ka SIA “Prooftrader” nodarbojas kā kravu pārvadātājs, taču SIA “Prooftrader” nebija savu automašīnu, tad sanāk, ka viņi bija ekspeditori.

Iespējams SIA “Prooftrader” darbojās gan kā ekspeditors, gan kā kravu pārvadātājs (lietas 8.sējuma 140.?146.lapa).

[10.6] Tiesas sēdē liecinieku statusā nopratinātie transportlīdzekļu vadītāji (šoferi) /pers. N/ (lietas 8.sējuma 167.?172.lapa), /pers. V/ (lietas

8.sējuma 172.?176.lapa), /pers. L/ (lietas 8.sējuma 220.?223.lapa), /pers. K/ (lietas 9.sējuma 19.?21.lapa) un /pers. D/ (lietas 9.sējuma 52.?

53.lapa) apstiprināja, ka veduši kravas SIA “Arfi Line”, kontaktējušies īsziņu veidā ar pieteicējas ekspeditoru /pers. S/ par maršrutiem. Liecināja, ka visi

nepieciešamie dokumenti atradās automašīnā, viss bija noorganizēts, lai varētu vest kravu, saistībā ar automašīnu jautājumiem kontaktējušies ar /pers. U/.

Norādīja, ka pārvadājuma secība bijusi šāda – īsziņā saņemta adrese, pasūtījuma numurs, šoferis aizbraucis pie klienta, tiek uzkrauta automašīna, klients

uzraksta CMR, brauc uz norādīto piegādes adresi, piegādā, prece tiek izkrauta, šoferis uzraksta īsziņu, ka preci ir piegādājis, apzīmogo CMR, pēc tam

nosūta īsziņu, kāda krava ir jākrauj iekšā utt. CMR eksemplārs paliek pie šofera, kurš to atstāj automašīnā. Automašīna ir teritorijā, kur atradās SIA

“Prooftrader” birojs – /adrese/. Ja ir kravas no Igaunijas vai Latvijas vietējās kravas, tad tās tiek izkrautas pieteicējas bāzē, šoferi uziet augšā pie /pers.

S/, viņš nokopē CMR, saliek zīmogus un pievieno kopijas. Oriģinālu vajag pašam /pers. S/.

[10.7] Grāmatvede /pers. AB/ tiesas sēdē liecināja, ka SIA “Prooftrader” birojs atradās 10.tramvaja galapunktā, ielas nosaukumu neatceras.

Pārsvarā par visiem jautājumiem kontaktējās ar /pers. U/. Tajās reizēs, kad runājusi ar /pers. T/, izskaidrojusi viņam jautājumu par algām. Ar /pers. U/

kontaktējusies par rēķiniem, ko izrakstīja SIA “Prooftrader”. Šie rēķini tika izrakstīti pieteicējai, bet bija arī citi uzņēmumi. /pers. U/ /pers. AB/ devis

norādes par rēķinu izrakstīšanu. Pie katra rēķina tika atvesti čeki par braucieniem, ko iesniedza šoferi. Tie tika likti kopā. Iespējams dažreiz nesakrita

datumi. Bija arī ceļu nodevas. Pārsvarā bija Polijas čeki. Bija arī šoferu rakstītās lapas. /pers. U/ šos dokumentus atveda – reizi nedēļā nāca uz biroju.

Bija daudz braucienu. Sadarbība starp SIA “Lighthouse” un SIA “Prooftrader” ilga aptuveni divus gadus. Pēc tam viņi vairs nenāca. Telefoniski teica, ka

vēl varbūt atbrauks. SIA “Prooftrader” nesamaksāja pēdējo rēķinu. /pers. AB/ norāda, ka SIA “Prooftrader” pārstāvjus nav redzējusi vienu vai divus

gadus. SIA “Prooftrader” iesniegtie dokumenti bija likuma prasībām atbilstoši, rēķini tika noformēti tostarp ar visiem rekvizītiem. Pie braucieniem, ko

šoferi veica, bija sarakstīts, kā viņi brauca. Klāt bija arī čeki, tāpēc varēja pārliecināties, ka viņi patiešām ir bijuši konkrētajā valstī konkrētajā laikā, uz kā

pamata tika veikta atskaite. /pers. AB/ neatceras tādus gadījumus, kad klientiem tika izrakstīti rēķini par braucieniem, kas nav notikuši. Norāda, ka

SIA “Prooftrader” bija viens darbinieks – /pers. T/, šķiet, ka nebija šoferu. /pers. AB/ rēķināja darba algas arī šoferiem, bet neatceras, vai tas bija SIA

“Prooftrader”, jo uzņēmumi mainījās.

Sadarbībā ar SIA “Prooftrader” viņu iesniegtie dokumenti vai darbība neatšķīrās no citu SIA “Lighthouse” klientu iesniegtajiem dokumentiem vai

darbībām. Kopumā darbība notika tāpat kā ar citiem klientiem. Tāpat bija vēl līgumi par kravas automašīnu nomu. Cik atceras, SIA “Prooftrader”

pašiem automašīnu nebija (lietas 9.sējuma 16.?19.lapa).

[10.8] SIA “EoTrade” valdes locekle /pers. AA/ paskaidrojumos Dienestam norādīja, ka nepiesaistīja darbaspēku un nealgoja šoferus, iegādāto

automašīnu nodeva nomā Alekath OU. Tika saņemtas licences starptautiskajiem kravu pārvadājumiem iznomātajiem kravas automobiļiem, lai nomnieks

varētu veikt kravu pārvadājumus Eiropas Savienības valstīm. SIA “EO Trade” bija informācija par to, ka Alekath OU iznomātie transportlīdzekļi

iznomāti kravu pārvadājumiem citiem uzņēmumiem. Iznomājot transportlīdzekļus, Alekath OU bija tiesības sniegt pakalpojumus citiem uzņēmumiem ar

SIA “EO Trade” saņemtajām Eiropas kopienas licencēm. SIA “EO Trade” automašīnas bija aprīkotas ar GPS sistēmu, pasūtīja nomnieks, savukārt

uzstādīja uzņēmums seko.lv. (lietas 4.sējuma 226.lapa un 226.lapas otrā puse).

Tiesas sēdē /pers. AA/ apstiprināja iepriekš paskaidrojumos sniegto informāciju, tāpat norādīja, ka ar brālēnu /pers. U/ vairākkārt runājusi par

kravu pārvadājumu biznesu, līdz nolēmusi pati ar to nodarboties. Tāpat brālēns palīdzējis ar automašīnu tehnisko apkopi, kā arī aizdevis naudu, lai

uzņēmums varētu palielināt pamatkapitālu (lietas 8.sējuma 238.?242.lapa).

[10.9] SIA “Cargo ES” valdes locekle /pers. A0/ paskaidrojumos Dienestam norādīja, ka uzņēmums darbojās tikai kā transportlīdzekļu iznomātājs

un pats neizmantoja darbaspēku un neveica pārvadājumus, bet nodrošināja pakalpojumu sniegšanu, nododot automašīnu citiem uzņēmumiem.

Tiesas sēdē lieciniece apstiprināja iepriekš sniegtos paskaidrojumus, vienlaikus norādot, ka daudzos jautājumos viņu konsultējis brālis /pers. U/

(lietas 8.sējuma 233.?238.lapa).

[11] Kā atzinusi Augstākā tiesa 2013.gada 10.septembra spriedumā lietā Nr.SKA?12/2013, lai liegtu priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, ir

jākonstatē viens no šādiem apstākļiem:

1) darījums faktiski nemaz nav noticis (preces reāli nav piegādātas vispār, noformēti ir tikai dokumenti);

2) pieteicēja pati iesaistījusies darījumā ar fiktīvo uzņēmumu, līdz ar to nodokļu sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā;

3) pieteicēja ir bijusi informēta, ka tiek iesaistīta darījumā ar fiktīvo uzņēmumu.

Tiesa, izvērtējot visus lietas materiālus kopsakarā ar lietas dalībnieku paskaidrojumiem un liecinieku liecībām un audita laikā sniegtajiem rakstveida

paskaidrojumiem, atzīst, ka lietā nav konstatējams neviens no iepriekš minētajiem apstākļiem, lai liegtu pieteicējai priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības.

[11.1] Lēmumā Dienests secinājis, ka SIA “Prooftrader” nav sniegusi strīdus pakalpojumus pieteicējai, bet ir tikai noformēti dokumenti PVN

izkrāpšanai. Tiesa no lietā konstatētā izdara pretējus secinājumus.

Pirmkārt, gan pieteicējas amatpersonas, gan pieteicējas darbinieks, ekspeditors /pers. S/, kā arī SIA “Prooftrader” amatpersona /pers. T/ un

pilnvarotā persona /pers. U/, kas SIA “Prooftrader” vārdā faktiski veica visas darbības strīdus pakalpojumu sniegšanā, tāpat arī šoferi, kas veica kravu

pārvadājumus un SIA “Prooftrader” grāmatvede /pers. AB/ apstiprināja, ka strīdus pakalpojumi ir notikuši, proti, /pers. U/ SIA “Prooftrader” vārdā ir

veicis reālas un pārbaudāmas darbības, lai pieteicējai nodrošinātu strīdus pakalpojumus.

Otrkārt, gan audita laikā iegūtajos rakstveida paskaidrojumos, gan tiesas sēdēs sniegtajos paskaidrojumos un liecībās, visas apstrīdēto

pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā iesaistītās personas detalizēti spēja izskaidrot gan sadarbības partnera izvēli, tā piesaistes nepieciešamību,

sadarbības uzsākšanas apstākļus, gan pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo dokumentu pārbaudi, kā arī savstarpējo komunikāciju par kravu uzkraušanu

un vešanu eksportā (arī uzkraušanu atpakaļceļā) un darījumu dokumentu noformēšanu.

Liecinieks /pers. U/ liecināja, ka faktiski visas darbības SIA “Prooftrader” vārdā veicis viņš. Nenoliedza, ka SIA “Prooftrader” nebija pieņēmis

darbā šoferus, kā arī īpašumā nebija savu kravas transportlīdzekļu, taču tās iznomātas no uzņēmumiem, kuriem bija licence un Eiropas Kopienas atļauja.

Pozicionēja sevi kā starpnieku starp pieteicēju un tiem uzņēmumiem, kuriem bija licence un Eiropas Kopienas atļauja kravu pārvadājumu veikšanai.

Vienlaikus atzina, ka veids, kādā viņš organizējis strīdus pakalpojumus, izrādījies neatbilstošs normatīvo aktu prasībām, proti, sākumā SIA “Prooftrader”

nebija kravu pārvadājumu licences, jo uzskatījis, ka to nevajag, ja lietošanā ir automašīnas, kuras iznomā ar licencēm.

Tāpat SIA “Prooftrader” amatpersona /pers. T/ apstiprināja, ka /pers. U/ faktiski darījumus ir veicis nevis savā vārdā, bet viņa un citu cilvēku

vārdos, sapratis, ka visas darbības, ko veica /pers. U/, tika veiktas SIA “Prooftrader”.

Arī pieteicējas valdes loceklis /pers. A/ un darbinieks /pers. S/ apstiprināja, ka par strīdus pakalpojumiem kontaktējies ar /pers. U/. Nenoliedza, ka

pieteicējai bijis zināms, ka SIA “Prooftrader” nebija licences, kā arī tās īpašumā nebija transportlīdzekļu kravas pārvadājumu veikšanai. Pēc viņu

izpratnes /pers. U/ īstenoja starpniecības pakalpojumus. Norādīja, ka būtiski bija tas, ka SIA “Prooftrader” varēja pieteicējai iesniegt to uzņēmumu, kuru

īpašumā esošie transportlīdzekļi lietoti kravu pārvadāšanai, licenci un Eiropas Kopienas atļauju. Tāpat SIA “Prooftrader” varēja iesniegt pārvadātāja

civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises, kas bija nepieciešamas, lai pieteicēja būtu droša, ka pakalpojums tiks sniegts.

Tiesas ieskatā visas liecības par darījumu faktisko norisi vērtējamas kā loģiskas un ticamas un nenonāk pretrunā ar Dienesta auditā konstatētajiem

apstākļiem, ka SIA “Prooftrader” nebija licences kravas pārvadājumu veikšanai, nebija darba ņēmēju (šoferu), kā arī nebija īpašumā transportlīdzekļu,

lai sniegtu strīdus pakalpojumus. Vienlaikus tiesa atzīst, ka Dienesta secinājums ir bijis pārsteidzīgs un nepamatots, jo lietā esošie pierādījumi liecina par

to, ka SIA “Prooftrader”, konkrēti /pers. U/ personā, neskatoties uz iepriekš minētajiem apstākļiem, ir spējusi nodrošināt, ka strīdus pakalpojumi

pieteicējai faktiski ir sniegti.

[11.2] Vienlaikus tiesa secina, ka atšķirīgs ir Dienesta un lietā nopratināto liecinieku, uzklausīto amatpersonu viedoklis par sniegto strīdus

pakalpojumu būtību, proti, lietā pastāv strīds, vai SIA “Prooftrader” pieteicējai sniedzis kravas pārvadājumu vai transporta (starpniecības) pakalpojumus.

Dienests apgalvojumu, ka SIA „Prooftrader” faktiski nevarēja sniegt pieteicējai kravas pārvadājumu pakalpojumus pamato ar apstākli, ka SIA

“Prooftrader” nav bijusi izsniegta licence starptautisko komercpārvadājumu ar autotransportu veikšanai. Savukārt pieteicēja un SIA “Prooftrader”

uzskata, ka licence nav bijusi nepieciešama, jo sniegti transporta (starpniecības) pakalpojumi.

Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda, ka SIA “Prooftrader” nav bijusi izsniegta licence kravas komercpārvadājumiem ar kravas automobiļiem.

Iepriekš minēto faktu nenoliedz nedz pieteicējas valdes loceklis /pers. A/, nedz /pers. U/, kas SIA “Prooftrader” vārdā sniedza strīdus pakalpojumus

pieteicējai, norādot, ka viņa ieskatā šāda licence SIA “Prooftrader” nebija nepieciešama, jo SIA “Prooftrader” pati neveica kravu pārvadājumus, bet gan

organizēja tos ar automašīnām, kuras iznomāja no uzņēmumiem, kuri savukārt bija saņēmuši licenci kravas pārvadājumu veikšanai. Tāpat pieteicējas

darbinieks, ekspeditors /pers. S/ liecināja, ka sākotnēji domājis, ka SIA “Prooftrader” veicis kravu pārvadājumus, taču, ņemot vērā, ka tam nebija

licences, tad secinājis, ka tas darbojas kā kravu ekspeditors, jo ir varējis iesniegt to uzņēmumu, no kurām nomājis automašīnas, licences, kā arī CMR

apdrošināšanas.

Tiesas ieskatā lietā esošie pierādījumi to kopsakarā liecina par to, ka /pers. U/ SIA “Prooftrader” darbību bija organizējis tādejādi, ka tā bija

uzskatāma par faktisko kravu pārvadātāju, nevis starpniecības pakalpojumu sniedzēju.

Lietā nav izšķirošas nozīmes apstāklim, ka SIA „Prooftrader” vārdā noformētajos rēķinos kā darījuma apraksts ir norādīti „Transporta

pakalpojumi”, ja lietā esošie pierādījumi liecina, ka faktiski sniegtais pakalpojums ir bijis kravu pārvadājumi. Par to liecina gan noformētajos

dokumentos esošā informācija, gan faktiskās darbības, ko SIA “Prooftrader” veicis. Vispirms norādāms, ka pieteicējas vārdā noformētajos transporta

pasūtījumos – līgumos kā pārvadātājs ir norādīts SIA “Prooftrader”, tāpat minētajos dokumentos ir noteikta kravas pārvadātāja atbildība, t.i.,

“pārvadātājs garantē, ka pasūtījums tiks izpildīts ar spēkā esošu pārvadātāja CMR apdrošināšanas (ar samaksātu prēmiju) polisi un tam ir visas

nepieciešamās atļaujas un dokumenti pasūtījuma izpildei. Pārvadātāja rēķina apmaksa tiks veikta līgumā minētajā termiņā pēc rēķina (2 eks.), CMR

oriģināla saņemšanas ar robežmuitas apliecinājumu par kravas izvešanu no valsts” (sk., piemēram, lietas 7.sējuma 15., 16.lapu). Ievērojot minēto,

secināms, ka puses nav vienojušās par starpniecības pakalpojumiem, bet par kravu pārvadājuma pakalpojumiem. Tāpat lietā iesniegtajos CMR ir SIA

“Prooftrader” zīmogs, kas ekspeditora (starpnieka) gadījumā CMR netiek likts. Ja SIA “Prooftrader” būtu veikusi starpniecības pakalpojumus, tad

SIA “Prooftrader” darbība izpaustos tādejādi, ka tā atrastu pieteicējas vajadzībām uzņēmumu, kas ir tiesīgs veikt starptautiskos kravu pārvadājumus

(uzņēmuma rīcībā (īpašumā vai nomā) ir automašīnas, šoferi, licence, Eiropas Kopienas atļauja un apdrošināšana), konkrētais uzņēmums tad arī būtu

kravu pārvadātājs, ar visu no tā izrietošo atbildību. Konkrētajā gadījumā SIA “Prooftrader” darbības saistībā ar pakalpojumiem noformēto dokumentu

saturu liecina, ka SIA “Prooftrader” ir faktiski uzņēmusies kravu pārvadātāja lomu, kaut arī pozicionējusi sevi kā starpniecības pakalpojumu sniedzēju.

Proti, nav identificējams kāds cits uzņēmums, kas būtu veicis faktiskos kravu pārvadājumus. Kā tas izriet no liecinieču /pers. A0/ un /pers. AA/ liecībām,

uzņēmumi, kuru īpašumā bija automašīnas un kuru rīcībā bija licences un Eiropas Kopienas atļauja kravu pārvadājumu veikšanai (SIA “Cargo ES”,

SIA „?o Trade”) paši kravu pārvadājumu pakalpojumus neveica, līdz ar to SIA “Prooftrader” uzskatāms par faktisko kravu pārvadātāju, vienlaikus

pieteicējas vajadzībām organizējot transportu un šoferus, izmantojot citu uzņēmumu rīcībā esošās licences kravu pārvadājumu veikšanai. Arī /pers. U/

tiesas sēdē atzina, ka uzskatījis, ka šādā veidā var rīkoties, proti, domājis, ka licenci vajag tikai uz transportlīdzekli, bet vēlāk sapratis, ka šāda rīcība

neatbilst normatīvo aktu prasībām.

Ievērojot iepriekš minētos apstākļus, tiesai nerodas šaubas, ka SIA “Prooftrader” ir sniegusi kravu pārvadājumu pakalpojumus pieteicējai.

Vienlaikus tiesa atzīst, ka apstāklis, ka SIA “Prooftrader” organizēja savu darbību neatbilstoši normatīvo aktu prasībām, nekādā veidā nepadara

tās sniegtos pakalpojumus par neesošiem, ja lietā esošo pierādījumu kopums liecina, ka pakalpojumi faktiski ir sniegti.

Citiem vārdiem, būtiski ir nošķirt pieteicējas atbildību no SIA “Prooftrader” un tā tālāko sadarbības partneru atbildības. Pieteicēja ir pārbaudījusi

darījumu partneri, tā rīcībā esošos dokumentus – licences un Eiropas Kopienas atļaujas, tāpat arī saņēmusi no darījumu partnera CMR apdrošināšanu,

kas bija pietiekami, lai varētu būt pārliecināta par to, ka SIA “Prooftrader” lietošanā ir automašīnas, kuras varēs veikt kravu pārvadājumus konkrētos

maršrutos. Tiesas ieskatā nav pieļaujams padziļinātas pārbaudes veikšanu par veidu, kādā darījumu partneris īsteno kravu pārvadājumus, uzlikt uz

pieteicējas pleciem, jo šāds pienākums no tiesību normām neizriet.

Vērā ņemams arī apstāklis, ka 2016.gada 11.maijā SIA “Prooftrader” licenci saņēma, turklāt licences saņemšana ir bijis pamats, kādēļ Dienests

pieteicējas darījumus ar SIA “Prooftrader” par 2016.gada jūniju – jūliju (kas arī bija auditējamajā periodā) nav apstrīdējis.

Līdz ar to Dienesta secinājums, ka pieteicēja nav varējusi saņemt pakalpojumus no SIA ‘Prooftrader”, jo tai nav bijusi kravas pārvadājumu

licence, ir bijis pārsteidzīgs, jo, kā izriet no iepriekš konstatētā, tad kravas pārvadājumus ir bijis iespējams īstenot tādā veidā, kā to organizējis /pers. U/

SIA “Prooftrader” vārdā, proti, bez uzņēmumam izsniegtas licences, Eiropas Kopienas atļaujas, īpašumā esošiem transportlīdzekļiem un oficiāli

nodarbinātiem šoferiem.

[11.3] Vienlaikus lietā nav strīda, ka atbilstoši lietā iegūtajai VSIA “Autotransporta direkcija” informācijai (2016.gada 18.marta vēstulē

Nr.4-10/782) (lietas 4.sējuma 190.?191.lapa) licences kravu komercpārvadājumu veikšanai un Eiropas Kopienas atļaujas ir izsniegtas SIA „Cargo

ES” (licence Nr.KS-11115, atļauja Nr.EK-06324, derīguma termiņš no 29.10.2014. līdz 28.10.2024.), SIA „?o Trade” (licence Nr.KS-11185, atļauja

EK-06388, derīguma termiņš no 29.12.2014. līdz 28.12.2024.), SIA “MS Loģistika” (licence KS-11418, atļauja EK-06595, derīguma termiņš no

10.06.2015. līdz 09.06.2025). Iepriekš minēto uzņēmumu īpašumā ir bijuši transportlīdzekļi, ar kuriem veikti strīdus kravu pārvadājumi. Turklāt Dienests

pats Lēmumā izdarījis secinājumu, ka no iesniegtajiem dokumentiem ir izsekojams, ar kādu transportu pakalpojums sniegts.

No minēto uzņēmumu amatpersonu Dienestam un tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka tie paši kravu pārvadājumus neveica, bet gan

tikai iznomāja automašīnas uzņēmumiem, kas veic kravu pārvadājumus citiem klientiem Baltijā un Eiropā. Turklāt tiesa konstatē, ka /pers. U/, kas SIA

“Prooftrader” vārdā organizēja strīdus pakalpojumu sniegšanu pieteicējai, ir bijusi vienlaikus tā persona, kas uz pilnvaras pamata VSIA “Autotransporta

direkcija” iepriekš minētajiem uzņēmumiem saņēmusi licences, līdz ar to /pers. U/ darbība kravu pārvadājumu jomā nav aprobežojusies tikai ar darbību

SIA “Prooftrader”, bet gan vērtējama kā apzināta un kompleksa kravu pārvadājumu pakalpojumu organizēšana, sadalot biznesa riskus starp vairākiem

saistītiem uzņēmumiem. Pretējā gadījumā nav loģiska izskaidrojuma SIA „Cargo ES”, SIA „?o Trade” un SIA “MS Loģistika” nepieciešamībai saņemt

licences un Eiropas Kopienas atļaujas kravu pārvadājumu veikšanai, neplānojot veikt kravu pārvadājumus, bet gan pozicionēt sevi tikai kā

transportlīdzekļu iznomātājus.

Tāpat Dienests secinājis, ka transportlīdzekļu īpašnieki ir trīs dažādi uzņēmumi, nomas līgumi noformēti ar vienu un to pašu Igaunijas uzņēmumu,

kura vārdā savukārt noformēti šo transportlīdzekļu nomas līgumi ar Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, kā arī norādījis, ka nav izskaidrojama līgumu

slēgšanas nepieciešamība ar Igaunijas uzņēmumu Alekath OU. Pamatota ir arī Dienesta norāde, ka no normatīvajiem aktiem izriet, ka transportlīdzekļu

apakšnoma ir aizliegta.

Vienlaikus tiesa atzīst, ka Dienesta konstatētais apstāklis, ka saskaņā ar VSIA “Autotransporta direkcija” vēstulē norādīto licences turētājam

aizliegts nodot izsniegto licenci vai deleģēt komercpārvadājumu veikšanu trešajai personai, nevar tikt attiecināts uz pieteicējas PVN priekšnodokļa

atskaitīšanas tiesībām, proti, pieteicēja nevar būt atbildīga par citu uzņēmumu darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, vēl jo vairāk, ja lietā esošo

pierādījumu kopums liecina, ka pakalpojumi pieteicējai faktiski ir sniegti.

Vienlaikus tiesa secina, ka, ņemot vērā konstatēto, ka persona, kas darbojās SIA “Prooftrader” vārdā – /pers. U/ – varēja iesniegt pieteicējai

uzņēmumu, kuru īpašumā bija transportlīdzekļi kravu pārvadājumiem, licences un Eiropas Kopienas atļaujas, kā arī CMR apdrošināšanu, pieteicējai

pamatoti varēja rasties pārliecība, ka SIA “Prooftrader” spēs nodrošināt pieteicējai nepieciešamos strīdus pakalpojumus. Turklāt pieteicējas darbinieks

/pers. S/ jau iepriekš bija sadarbojies ar /pers. U/ un zināja, ka viņš var nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu.

[11.4] Tāpat Dienests apgalvojumu par darījumu faktisko neesību pamatojis ar apstākli, ka SIA „Prooftrader” nebija darbaspēka resursu (šoferu),

kas veiktu kavu pārvadājumus.

Tiesa vispārīgi piekrīt šim Dienesta secinājumam, to apstiprina SIA „Prooftrader” iesniegtie pārskati „Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas

obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī”, no

kuriem izriet, ka laika periodā no 2015.gada oktobra līdz 2016.gada februārim SIA „Prooftrader” deklarēts 1 darbinieks, t.i., amatpersona /pers. T/,

savukārt no 2016.gada marta deklarēti 3 darbinieki: /pers. AN/, /pers. T/ un /pers. AO/ (darbinieks ar vārdu /pers. H/ (norādīts CMR NL15073098/00

kā transportlīdzekļa vadītājs) nav deklarēts sabiedrībā kā darba ņēmējs).

Par šo apstākli strīda nav, gan no sākotnējiem Dienestam sniegtajiem paskaidrojumiem, gan liecinieku liecībām tiesas sēdē izriet, ka SIA

“Prooftrader”’ nebija darbinieku – šoferu. Vienlaikus šis apstāklis, ka SIA “Prooftrader” nebija nodibinājis darba tiesiskās attiecības ar šoferiem,

automātiski nenozīmē to, ka strīdus pakalpojumus nav bijis iespējams sniegt, proti, tiesa jau iepriekš secināja, ka kravu pārvadājumi ir notikuši, to cita

starpā apstiprina arī apstāklis, ka lietā ir iesniegti CMR, kur gala saņēmējs apstiprinājis kravas piegādi. Tāpat tiesas ieskatā, vērtējot darījumu faktisko

esību, īpaša nozīme ir to personu paskaidrojumiem, kuras tajos ir tieši piedalījušās. Šoferi detalizēti sniedza liecības par kravas pārvadājumu veikšanu,

saziņu ar /pers. S/ un /pers. U/, dokumentu apriti, automašīnu novietošanu utt. Turklāt, kā izriet no VSIA “Autotransporta direkcija” 2016.gada

22.septembra vēstules Nr.4-10/2755, /pers. K/ digitālā tahogrāfa vadītāja karte izsniegta 2016.gada 29.augustā; /pers. N/ – 2012.gada 29.novembrī;

/pers. L/ – 2012.gada 2.novembrī; /pers. AP/ 2014.gada 7.novembrī; /pers. V/ – 2015.gada 6.novembrī; /pers. D/ – 2014.gada 6.maijā.

Līdz ar to Dienesta secinājums, ka laika periodā no 2015.gada oktobra līdz 2016.gada maijam SIA “Prooftrader” rīcībā nebija darbinieku, ir

pareizs tikai tiktāl, cik tas attiecas uz SIA “Prooftrader” oficiāli noformētām darba tiesiskajām attiecībām ar šoferiem.

Tāpat norādāms, ka pieteicējai nebija pienākums noskaidrot, vai automašīnu šoferi, kas veic pārvadājumus, ir SIA ”Prooftrader” darbinieki vai

nav. Tiesas ieskatā pieteicēja nevar būt atbildīga par sadarbības partnera darbībām, nodibinot vai nenodibinot darba tiesiskās attiecības ar kravas

automašīnu, kuri veic pārvadājumus, šoferiem.

[11.5] Vienlaikus tiesa no pieteicējas amatpersonas paskaidrotā ir guvusi loģisku izskaidrojumu tam, kāpēc rēķinos uzrādītie transportlīdzekļu

numuri ne vienmēr sakrīt ar attiecīgajā pieteicējas vārdā noformētajā pasūtījumā – līgumā norādīto transportlīdzekļa numuru (piemēram: pasūtījumā –

līgumā Nr.L 1602-872 ir norādīts automašīnas numurs KC9217/469YJZ, savukārt SIA „Prooftrader” vārdā noformētajā 2016.gada 1.marta rēķinā

Nr.20/2016 ir norādīts pasūtījums Nr.L 1602-872 un automašīnas numurs KG5563/469YJZ; pasūtījumā – līgumā Nr.Pl603-66 ir norādīts automašīnas

numurs KC9217/469YJZ, savukārt SIA „Prooftrader” vārdā noformētajā 2016.gada 2.marta rēķinā Nr.26/2016 ir norādīts pasūtījums Nr.Pl603-66 un

automašīnas numurs VR8047/4704). Proti, pieteicējas amatpersona atzina, ka SIA “Prooftrader” nav obligāti jāizmanto tikai tās automašīnas, kas ir

uzrādītas VSIA “Ceļu satiksmes drošības direkcija” datubāze, kravu pārvadājumu biznesā tā ir normāla prakse, ka personai zūd iespēja nodrošināt

konkrēto automašīnu, par kuru iepriekš bija notikusi vienošanās. Lai šī ķēde nenojuktu, tiek mainītas automašīnas, tāpēc ir redzami jauni uzņēmumu

nosaukumi. Ja tiek piesaistīti citi uzņēmumi, pasūtītājs vienmēr pieprasa uzrādīt apdrošināšanas polisi, pēc tam no apdrošināšanas kompānijām tiek

pieprasīta informāciju, vai konkrētā polise ir spēkā esoša. Tas ticis darīts arī SIA “Prooftrader” gadījumā, kad /pers. U/ informējis, ka kravu vedīs cita

automašīna, nevis sākotnēji plānotā.

[11.6] Tāpat tiesa secina, ka, lai arī Dienests pamatoti secinājis, ka SIA “Prooftrader” juridiskajā adresē /adrese A/ nekādas saimnieciskās

darbības pazīmes netika konstatētas, tomēr lietā esošie pierādījumi liecina par to, ka SIA “Prooftrader” faktiskā saimnieciskās darbības veikšanas vieta

bija /adrese/. Proti, /pers. U/ skaidroja, ka /adrese/SIA “Prooftrader” bija struktūrvienība, ofiss un juridiskā adrese. Tur tika turētas automašīnas.

Iepriekš minēto informāciju tiesas sēdē apstiprināja arī /pers. T/, norādot, ka “/pers. U/ /adrese/bija ofiss”. Lietas materiālos ir telpu un zemes nomas

līgums par nekustamā īpašuma daļas /adrese/ iznomāšanu (lietas 5.sējuma 87.?89.lapa). Arī visi lietā nopratinātie šoferi liecināja, ka automašīnas

saņēmuši un pēc reisa atstājuši /adrese/, komunicējuši ar /pers. U/. Tāpat SIA “Prooftrader” grāmatvedības pakalpojumus sniedzošā uzņēmuma SIA

“Lighthouse” pārstāve norādīja, ka SIA “Prooftrader” birojs atradās /adrese/.

Līdz ar to tiesa secina, ka Dienests pārsteidzīgi izdarījis secinājumu, ka SIA “Prooftrader” nav faktiskās saimnieciskās darbības veikšanas vietas.

Vienlaikus jāatzīst, ka Dienests pamatoti norādījis, ka SIA “Prooftrader” bija pienākums Dienestā reģistrēt saimnieciskās darbības veikšanas vietu.

[11.7] Attiecībā uz Dienesta izteikto pārmetumu, ka starp pieteicēju un SIA “Prooftrader” nav noslēgts līgums, norādāms, ka konkrētajā gadījumā

no lietas materiāliem izriet, ka katram darījumam ir Transporta pasūtījums – līgums. Tiesa, izvērtējot minēto līgumu saturu, atzīst, ka šādu individuālu

līgumu noslēgšana pilnībā novērš jebkādus komerciālus riskus un nav saskatāma nepieciešamība pēc vispārēja sadarbības līguma noslēgšanas, ievērojot

kravu pārvadājuma biznesa specifiku. Arī pieteicējas amatpersona paskaidroja, ka transporta pārvadājumos vispārpieņemta prakse ir atsevišķu

transporta pasūtījumu noformēšana katram pasūtījumam, jo vispārīgs līgums pēc būtības var tikai regulēt ļoti vispārīgus principus – kurā tiesā izskatīt

strīdus, kā notiek sadarbība vispār utt., bet nav iespējams vienoties par pakalpojuma izpildes noteikumiem un cenu – par tiem jāvienojas individuāli.

Tāpat, izvērtējot lietā esošos rēķinus, tiesa secina, ka tajos ir norāde uz pieteicējas noformētajiem Transporta pasūtījumiem – līgumiem. Rēķinos ir

norādīti izmantoto automašīnu reģistrācijas numuri (KC5561, JG8696, JR773, JU6936, VR8047, JZ5575, puspiekabes – S3789, T4704, KC9217,

R1170, P9833, KG5563, VR8047 un piekabes ar Igaunijas numuriem – 178YJT, 240YJT, 179YJT, 496YJZ, 351YJX), kas sakrīt (izņemot atsevišķus

gadījumus, piemēram, pasūtījumā – līgumā Nr.L 1602-872 ir norādīts automašīnas numurs KC9217/469YJZ, savukārt SIA „Prooftrader” vārdā

noformētajā 2016.gada 1.marta rēķinā Nr.20/2016 ir norādīts pasūtījums Nr.L 1602-872 un automašīnas numurs KG5563/469YJZ; pasūtījumā –

līgumā Nr.Pl603-66 ir norādīts automašīnas numurs KC9217/469YJZ, savukārt SIA „Prooftrader” vārdā noformētajā 2016.gada 2.marta rēķinā

Nr.26/2016 ir norādīts pasūtījums Nr.Pl603-66 un automašīnas numurs VR8047/4704), ar automašīnas numuru, kas norādīts pasūtījumā – līgumā.

Tāpat rēķinam ir pievienots CMR, kurā ir gan gala saņēmēja apstiprinājums par kravas saņemšanu, gan arī SIA “Prooftrader” zīmogs (17.ailē)

(piemēram, lietas 2.sējuma 65., 66.lapa, 70.-71.lapa un 103.-104.lapa).

Tiesa atzīst, ka dokumentu plūsma ir izsekojama un rēķinā ietvertā atsauce uz Transporta pasūtījuma – līguma numuru ļauj nepieciešamības

gadījumā iegūt pilnīgāku informāciju par sniegto pakalpojumu.

Vienlaikus tiesa uzskata par pamatotiem Dienesta secinājumus par atsevišķām nepilnībām noformētajos dokumentos (trūkst šofera vārda, rēķinos

nav sniegta informācija par nobraukto kilometru skaitu, transportēšanas maršrutu, pakalpojuma apjoms, sniegšanas vieta, laiks) un atzīst, ka no

pārbaudes laikā saņemto dokumentu kopuma un amatpersonu sniegtajiem vispārīgajiem paskaidrojumiem pirmšķietami varēja rasties aizdomas par

dokumentu formālu noformēšanu. Tomēr tiesas ieskatā konkrētie trūkumi noformētajos attaisnojuma dokumentos nevar tikt uzskatīti par tādiem, kas

pierāda pieteicējas iesaistīšanos ar nodokļa izkrāpšanu saistītās darbībās, bet gan par tādiem, kas izraisa šaubas un ir pamats tam, lai tiktu veikta minēto

dokumentu un darījumu faktisko apstākļu pārbaude. Citiem vārdiem, tiesa nepiekrīt Dienesta viedoklim, ka minētie trūkumi liedz identificēt norādītos

darījumus un ir par pamatu to apstrīdēšanai. Svarīgi ir ne tikai konstatēt, ka rēķins ir nepilnīgs, bet arī ir izvērtējams, vai konstatētā rēķina nepilnība ir

tāda, kas liedz izdarīt secinājumus par konkrētā darījuma ekonomisko un komerciālo realitāti. Konkrētajā gadījumā tiesa ir secinājusi, ka strīdus

pakalpojumi starp pieteicēju un SIA “Prooftrader” ir notikuši, bet kļūdas rēķinos ir nebūtiskas.

[11.8] Apkopojot spriedumā norādīto, tiesa atzīst, ka no lietas materiāliem ir konstatējams faktiskais strīdus pakalpojumu sniedzējs, proti, SIA

“Prooftrader”. Tiesai nerodas šaubas par strīdus pakalpojumu faktisko esību, līdz ar to arī par pieteicējas tiesībām atskaitīt priekšnodokli. Tāpat tiesa

izskatāmajā lietā nekonstatē nekādas objektīvas norādes par pieteicējas varbūtēju iesaistīšanos nodokļu nepamatotā samazināšanā par darījumiem ar

SIA „Prooftrader”.

[12] Administratīvo tiesu pastāvīgajā judikatūrā konsekventi atzīts, ka atbilstoši norādītajām tiesību normām priekšnodokli var atskaitīt tikai par

faktiski notikušiem darījumiem. Tātad, lai atzītu nodokļu maksātāja atskaitīšanas tiesības, primāri nepieciešams konstatēt darījuma faktisko esību. Ja

darījuma faktiskā esība tiek konstatēta, bet vienlaikus tiek noskaidrots, ka darījums nav noticis ar rēķinā norādīto uzņēmumu, tad nepieciešams konstatēt,

ka nodokļu maksātājs zināja vai viņam vajadzēja zināt, ka viņš ir iesaistīts ļaunprātīgos vai pat krāpnieciskos darījumos ar mērķi gūt fiskālas priekšrocības

atskaitāmā nodokļa veidā. Nodokļa maksātājs, kurš zināja vai kuram bija jāzina, ka, slēdzot darījumu, tas piedalās ar krāpšanos ar PVN saistītā darbībā,

ir krāpšanās dalībnieks, turklāt neatkarīgi no tā, vai viņš gūst labumu vai nē. Šādos gadījumos atskaitīšanas tiesību izmantošana ir atsakāma.

Ņemot vērā sprieduma [11] punktā secināto, ka strīdus pakalpojumi ir saņemti un tos ir sniedzis tieši rēķinā norādītais uzņēmums, proti, SIA

“Prooftrader” /pers. U/ personā, tiesai vispār atkrīt vērtēšana, vai pieteicēja zināja, vai tai bija jāzina, ka tā iesaistīta ļaunprātīgos vai pat krāpnieciskos

darījumos ar mērķi gūt fiskālas priekšrocības atskaitāmā nodokļa veidā.

[13] Rezumējot visu iepriekš norādīto un konstatēto, tiesa atzīst, ka Dienests nepamatoti pieteicējai liedza priekšnodokļa atskaitījuma tiesības

darījumos ar SIA “Prooftrader”, tā rezultātā nepamatoti samazināts no budžeta atmaksājamais PVN par 33 219,56 euro un aprēķināta soda nauda

8148,32 euro, kā arī nepamatoti atteikts atmaksāt pārmaksāto PVN deklarācijā par 2016.gada martu deklarēto pārmaksāto PVN summu

3085,20 euro apmērā, par aprīli – 15 044,10 euro apmērā, par maiju – 5410,65 euro apmērā. Līdz ar to Lēmums ir prettiesisks un atceļams no

pieņemšanas brīža. Kā arī Dienestam uzliekams par pienākumu atmaksāt pieteicējai 2016.gada PVN deklarācijās deklarēto pārmaksāto PVN summu

par martu – 3085,30 euro apmērā, par aprīli – 15 044,10 euro apmērā, par maiju – 5410,65 euro apmērā.

[14] Tiesa norāda, ka tā šajā lēmumā detalizēti neatrunā visus lietas dalībnieku norādītos argumentus, jo, pirmkārt, tie nevar ietekmēt tiesas iepriekš

izdarītos secinājumus, otrkārt, kā atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet

tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tā nav saprotama kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk., piemēram, 1994.gada 19.aprīļa

sprieduma lietā “Van de Hurk v. The Netherlands” (iesnieguma Nr.16034/90) 61.punktu). Tiesai ir jāuzklausa visi argumenti, bet nav pienākums

detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem

no tiesību viedokļa (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu lietā Nr.10153/82).

[15] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par

labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Pieteicēja par pieteikumu samaksājusi valsts nodevu 30 euro apmērā (lietas 1.sējuma 9.lapa). Ņemot vērā, ka pieteikums pilnībā apmierināms,

no atbildētājas Latvijas Republikas par labu pieteicējai piespriežama samaksātā valsts nodeva, kas atlīdzināma no Dienesta budžeta līdzekļiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu, 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

apmierināt SIA “Arfi Line” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2017.gada 20.marta lēmuma Nr.22.8?1/1669 atcelšanu un labvēlīga

administratīvā akta izdošanu, ar kuru Valsts ieņēmumu dienestam tiktu uzlikts par pienākumu atmaksāt pieteicējai 2016.gada pievienotās vērtības

nodokļa deklarācijās deklarēto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu par martu – 3085,30 euro apmērā, par aprīli – 15 044,10 euro

apmērā, par maiju – 5410,65 euro apmērā.

Piespriest no atbildētājas Latvijas Republikas par labu SIA “Arfi Line”, reģistrācijas numurs 40003894310, juridiskā adrese Elenburgas iela 10A,

Langstiņi, LV-2137, samaksāto valsts nodevu 30 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās

rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese M.Miķelsone