Insurance company partially wins claim against apartment owner for subletting damages and legal costs.

Lietas Nr.C17093215

C-2674-16/24

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2016.gada 25.janvārī

Rīgas rajona tiesa

Jūrmalas tiesu nams

tiesnese I.Freimane,

sekretāre V.Lubgāne

piedaloties prasītājas pārstāvei /pers.Z/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu apdrošināšanas akciju sabiedrības “BALTA” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par zaudējuma piedziņu.

Aprakstošā daļa

Apdrošināšanas akciju sabiedrība “BALTA” 2015.gada 16.martā cēla tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/ par zaudējumu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 2.decembrī saliešanas rezultātā tika nodarīti bojājumi /pers. C/ piederošā dzīvokļa /adrese/ telpām. Mājas pārvaldnieka

izdotajā aktā norādīts, ka dzīvokļa saliešana notika 46.dzīvokļa iemītnieku vainas dēļ. Tā kā 2007.gada 21.maijā starp prasītāju un /pers. C/ tika noslēgts apdrošināšanas

līgums Nr.13079633 par dzīvokļa /adrese/ apdrošināšanu, un uz tā pamata prasītāja apdrošinātajai personai ir izmaksājusi apdrošināšanas atlīdzību 1401,09 latu apmērā, kas

atbilst 1993,57 euro, lūdz izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību piedzīt no atbildētāja, kurš ir 46.dzīvokļa īpašnieks un labprātīgi prasītājam izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību

nav samaksājis. Papildus minētājam prasītāja lūdz piedzīt izdevumus par lietas administrēšanu tiesvedības procesā 103,30 euro apmērā, kā arī likumiskos nokavējuma

procentus 176,33 euro apmērā, kas aprēķināti par laiku no 2013.gada 24.augusta līdz 2015.gada 13.februārim.

Pamatojoties uz likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu, Civillikuma 3., 1190., 1191., 1635.pantu, 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, 1753., 1756.pantu,

1759.panta 1.punktu, 1765., 1775., 1779.pantu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja galveno parādu 2096,87 euro apmērā, likumiskos procentus 176,33 euro apmērā, samaksātos

tiesāšanās izdevumus, kā arī atzīt prasītājas tiesības saņemt likumiskos procentus no galvenā parāda līdz sprieduma pilnīgai izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu atbildētājam 2015.gada 24.martā nosūtīts prasības pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojuma sniegšanai, kam

pievienots izraksts no Civilprocesa likuma 74.panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām. Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja rakstveida paskaidrojums tiesā nav

saņemts, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26 pantu tiesa atzina par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Prasītājas pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem motīviem.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, par neierašanās iemesliem tiesu nav informējis, atlikt lietas izskatīšanu nav lūdzis.

Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad

deklarācijā norādīta papildu adrese, – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona nav tiesai norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir

pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Tiesas pavēste atbildētājam nosūtīta 2015.gada 19.augustā ierakstītā pasta sūtījumā uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas ir atbildētāja deklarētā dzīvesvieta.

Papildus adrese deklarācijā nav norādīta, kā arī atbildētājs nav tiesai norādījis citu adresi saziņai ar tiesu. Tādējādi saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 pantu ir uzskatāms, ka

atbildētājam par tiesas sēdi ir paziņots.

Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos iemeslus lietas izskatīšanas atlikšanai, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, tiesa

atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Noklausījusies prasītājas pārstāves paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma daļēji šādu apsvērumu dēļ.

Kā izriet no lietā iesniegtiem pierādījumiem, 2007.gada 21.maijā starp prasītāju un /pers. C/ tika noslēgts apdrošināšanas līgums Nr.13075298, ar kuru tika apdrošināts

dzīvokļa īpašums /adrese/ laika posmā no 2007.gada 25.maija līdz 2008.gada 24.maijam, apdrošinot šādus riskus: uguns, dabas stihiskie posti, šķidruma vai tvaika noplūde,

trešo personu ļaunprātīga rīcība, sadursme.

Lietas materiāliem pievienotais namīpašuma /adrese/ pārvaldnieka /pers. U/ sastādītais akts apstiprina, ka 2007.gada 2.decembrī 46.dzīvoklī konstatēts tualetes

pieslēguma aukstajam ūdenim bojājums un aukstā ūdens noplūde, kā rezultātā appludināti vairāki dzīvokļi, tajā skaitā arī apdrošinātais dzīvoklis.

Lietā iesniegtā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/izdruka apliecina, ka dzīvokļa

īpašums /adrese/ pieder /pers. B/ uz 2001.gada 19.novembra pirkuma līguma pamata.

Ar 2007.gada 17.decembra atlīdzības pieteikumu par īpašumam /adrese/ nodarītiem zaudējumiem, 2007.gada 19.decembra apskates protokolu, sabiedrības ar ierobežotu

atbildību “Agmens” sastādīto tāmi un atlīdzības aprēķinu pierādīts, ka sakarā ar applūdināšanas radīto seku novēršanu aprēķināta apdrošināšanas atlīdzība 1451,09 latu

apmērā, no kuras tiek atrēķināts pašrisks 50 latu apmērā, un /pers. C/ izmaksājama apdrošināšanas atlīdzība 1401,09 lati.

Ar 2008.gada 30.janvāra maksājuma uzdevumu Nr.76153 pierādīts, ka prasītāja par dzīvokļa applūdināšanu tā īpašniecei izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību 1401,09 latu

apmērā, kas atbilst 1993,57 euro.

Likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmā daļa noteica, ka apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas apmērā pārņem

apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem, izņemot gadījumus, kad ir nodarīts kaitējums personas dzīvībai, veselībai vai fiziskajam

stāvoklim. Šis izņēmums nav spēkā, ja apdrošināšanas līgumā ir paredzēts piemērot kompensācijas principu.

Saskaņā ar Civillikuma 1770.pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1775.pantu katrs zaudējums, kas nav

nejaušs, ir jāatlīdzina. Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Tā kā ar lietā iesniegtiem pierādījumiem ir pierādīts, ka apdrošinātais dzīvoklis tika nopludināts 46.dzīvoklī /adrese B/ dzīvojošo personu vainas dēļ, un uz

apdrošināšanas iestāšanās brīdi atbildētājs bija minētā dzīvokļa īpašnieks, kā arī prasītāja ir iesniegusi pierādījumus par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, tiesa atzīst, ka no

atbildētāja prasītājas labā ir piedzenama izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība 1993,57 euro apmērā.

Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja arī lietas administrēšanas izdevumus 103,30 euro apmērā.

No lietas materiāliem redzams, ka prasība šajā daļā pamatota ar 2011.gada 12.oktobrī starp prasītāju un prasītājas pārstāvi – sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Julainus

Inaksso Latvija” noslēgto sadarbības līgumu Nr.01490-05-11 par kredītinformācijas nodrošināšanu un regresa prasījumu pārvaldīšanu. Minētie izdevumi nav izmaksāti

apdrošinātai personai, līdz ar ko nav pamata atzīt, ka šie prasītājas izdevumi var būt iekļauti regresa prasības ietvaros. Tāpat administrēšanas izdevumi nav atzīstami arī par

zaudējumiem, kas radušies atbildētāja darbības vai bezdarbības rezultātā Civillikuma 1779.panta izpratnē, jo tiem nav tiešas saistības ar dzīvokļa nopludināšanu.

Tiesa atzīst, ka ar lietas administrēšanu saistītās izmaksas, kas pamatotas ar apdrošināšanas akciju sabiedrības “BALTA” un sabiedrības ar ierobežotu atbildību

“Julianus Inkasso Latvija” starpā noslēgto līgumu nevar būt saistošas trešajām personām, proti, atbildētājam. Ar lietas vešanu saistītie izdevumi no atbildētāja var tikt

piedzīti tikai Civilprocesa likuma 44.panta kārtībā, proti, zvērināta advokāta palīdzības samaksai, rakstveida pierādījumu vai tulka izdevumu segšanai, taču izskatāmajā strīdā

tiesa nekonstatē, ka prasītājas norādītie ar lietas administrēšanu saistītie izdevumi atbilstu Civilprocesa likuma 44.pantā norādītajiem izdevumiem, līdz ar ko prasība šajā daļā ir

noraidāma.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja arī likumiskos procentus 176,33 euro apmērā, norādot, ka tie aprēķināmi, pamatojoties uz Civillikuma 1765.pantu.

Civillikuma 1759.panta 1.punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats

par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt

likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Lietā nav strīda, ka starp pusēm nav noslēgts līgums, kura neizpilde radītu pamatu prasīt likumisko nokavējuma procentu piedziņu.

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (Civillikuma 844.pants)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1754.pantā noteikts, ka procentiem vienmēr nepieciešams galvenais parāds

jeb kapitālparāds. No minētā izriet, ka procenti jāmaksā par svešas naudas turēšanu.

Konkrētajā lietā līdz brīdim, kamēr no atbildētāja nav piedzīti zaudējumi par labu prasītājai, zaudējumu apmēru nav pamata atzīt par svešu naudu. Pie šādiem apstākļiem

tiesa uzskata, ka prasība daļā par likumisko procentu 176,33 euro apmērā piedziņu par laiku no 2013.gada 24.augusta līdz 2015.gada 13.februārim ir noraidāma kā nepamatota.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājai ir tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos

sešus procentus gadā no pamatparāda summas, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Ceļot prasību tiesā, prasītāja saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta “b” apakšpunktu un 40.panta pirmo daļu samaksājusi valsts nodevu

325,67 euro apmērā, ko apliecina maksājuma uzdevums Nr.73364, un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā, ko apliecina maksājuma uzdevums Nr.73368.

Civilprocesa likuma 41.pantā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus, bet ja prasība

apmierināta daļēji, tiesas izdevumi atlīdzināmi proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Pamatojoties uz minēto, prasītājai atlīdzināma samaksātā valsts nodeva 285,61 euro apmērā un samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,19 euro apmērā, kas

aprēķināti proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.pantu nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,56 euro apmērā piedzenami no

atbildētāja valsts ienākumos, jo ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā sastāda 12,26 euro.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums atbildētājam labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu, 187.panta otro daļu, 189.-194.pantu, 250.26 pantu un

250.27 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, apdrošināšanas akciju sabiedrības “BALTA”, reģistrācijas numurs 40003049409, labā zaudējumus 1993,57 euro

un tiesas izdevumus 288,80 euro, kopā piedzenot 2282,37 euro (divi tūkstoši divi simti astoņdesmit divi euro, 37 centi).

Atzīt apdrošināšanas akciju sabiedrības “BALTA”, reģistrācijas numurs 40003049409, tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos sešus procentus gadā no 1993,57 euro.

Noraidīt prasību daļā par lietas administrēšanas izdevumu 103,30 euro apmērā un likumisko procentu par laiku no 2013.gada 24.augusta līdz 2015.gada 13.februārim

176,33 euro apmērā piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,76 euro (četri euro, 76 centi).

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Samaksa apdrošināšanas akciju sabiedrībai “BALTA” veicama prasītājas pārstāvja – sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas

numurs 40003717522, kontā LV61HABA0551008868793 akciju sabiedrībā “Swedbank”.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami – Saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģistrācijas numurs

LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās

klasifikācijas kods – 21499 un civillietu identificējoša informācija.

Tiesas izdevumu samaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama kancelejā, lai netiktu uzsākta nolēmuma piespiedu izpilde.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama kancelejā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Pilna sprieduma sastādīšanas laiks – 2016.gada 8.februārī.

Faktiskais pilna sprieduma sastādīšanas laiks – 2016.gada 11.februāris.

Tiesnese I.Freimane