Court orders full child support payment based on statutory minimums despite partial prior payments.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the plaintiff's request for child support, ordering the defendant to pay monthly amounts based on the statutory minimum wage percentage. Although the defendant argued he had already paid EUR 80 irregularly, the court found the plaintiff's claim valid and ordered payments to begin retroactively from July 2014. The decision established that parental support obligations persist regardless of irregular payment history or separation status.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 179; Civil Procedure Law 30.3, 42, 43, 34, 35, 190, 193, 195, 204.1: A court must adjudicate disputes over child support, and parents remain liable for maintenance even if the child does not live with them or if payments have been irregular.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C23059914
Lietas arhīva Nr. C-0115-15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Šādā sastāvā: tiesnesis D. P. Kļaviņš
ar sekretāri I. Piņķi
2015. gada 27. janvārī Madonā, Avotu ielā 8 izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. B/ maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu
piedziņu,
konstatēja:
Prasītāja /pers. B/ 2014. gada 9. jūlijā iesniegusi tiesā prasību, kurā lūdz piedzīt uzturlīdzekļus meitas /pers. D/ uzturam no atbildētāja /pers. C/ ik
mēnesi apmērā, kas atbilst Ministru Kabineta noteiktajam minimālajam bērna uzturlīdzekļu apmēram. Lūgts tiesu piedzīt uzturlīdzekļus, sākot ar prasības
pieteikuma iesniegšanas datumu tiesā.
Prasība pamatota ar Civillikuma 179. pantu un Civilprocesa likuma 30.3 nodaļu un 250.19 pantu.
Prasības pieteikumā prasītāja norādījusi, ka nevēlas tikt uzklausīta tiesas sēdē.
Atbildētājs /pers. C/ paskaidrojumā norādījis, ka vēlas, lai tiktu uzklausīts tiesas sēdē.
Madonas rajona tiesā 2014. gada 8. augustā pieņemts lēmums lietu izskatīt tiesas sēdē.
Prasītājas /pers.B/ pilnvarotā persona /pers. F/ tiesas sēdē paskaidroja, ka prasību uztur pilnā apmērā. Grib saņemt uzturlīdzekļus regulāri un
noteiktā datumā. Ir bijis, ka atbildētājam ir jāatgādina par uzturlīdzekļu maksāšanu. Ja atbildētājs nevarēs samaksāt uzturlīdzekļus, būs iespēja
griezties Uzturlīdzekļu garantijas fodā. Grib, lai bērna uzturam tiktu maksāti uzturlīdzekļi valstī noteiktajā minimālajā apmērā. Prasītāja uzturlīdzekļus
bērna uzturam skaitījusi atpakaļ, jo negribējusi pildīt /pers. C/ nosacījumus, ka par uzturlīdzekļu maksāšanu viņš ar meitu varēs izmantot saskarsmes
tiesības jebkurā laikā.
Atbildētājs /pers.C/ tiesas sēdē paskaidroja, ka prasību neatzīst, jo uzturlīdzekļus ir maksājis EUR 80 apmērā, sākot no 2014. gada jūlija
mēneša. Atzīst, ka ir bijuši neregulāri maksājumi.
Tiesa, noklausījusies pušu paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi visus pierādījumus lietā, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.
Saskaņā ar /pers. D/ dzimšanas apliecībā izdarīto ierakstu vecāki ir /pers. C/ un /pers. B/ (9. l.l.).
Saskaņā ar Madonas novada pašvaldības izsniegto izziņu /pers. D/ deklarētā dzīves vieta ir pie mātes /adrese/, Madonas novadā (10 l.l.).
No lietā iesniegtajām maksājumu izdrukām ir redzams, ka atbildētājs bērna uzturam ir pārskaitījis naudas līdzekļus EUR 80 apmērā, sākot no
2014. gada jūlija mēneša (l.lpp. 19; 20; 35, 58-60). Ir bijis arī, ka maksājums veikts tikai reizi divos mēnešos.
Civillikuma 179. pants nosaka, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un
māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja
bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.
Prasītāja lūdz piedzīt uzturlīdzekļus, kas atbilst 2013. gada 15. janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr. 37 noteiktajam minimālajam
uzturlīdzekļu apmēram, ko katram no vecākiem neatkarīgi no viņu mantas stāvokļa ir pienākums sniegt katram savam bērnam. Atbildētājs prasību atzīst.
Līdz ar to uzskatāms, ka uzturlīdzekļi ir piedzenami prasītajā apmērā un nav nepieciešams izvērtēt vecāku ienākumus.
Saskaņā ar 2014. gada 2. decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 734 veikti grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 27. augusta
noteikumos Nr. 665 "Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi", nosakot, ka minimālā mēneša darba alga normālā
darba laika ietvaros no 2015. gada 1. janvāra ir 360 euro.
Līdz 2015. gada 1. janvārim minimālais uzturlīdzekļu apmērs mēnesī bērniem līdz 7 gadu vecumam bija 80 euro, bet bērniem no 7 gadu vecuma
sasniegšanas - 96 euro. Ar 2015. gada 1. janvāri šī summa bērniem līdz 7 gadu vecumam ir 90 euro , bet bērniem no 7 gadu vecuma sasniegšanas –108
euro .
No prasības pieteikuma izriet, ka uzturlīdzekļus prasītāja lūgusi piedzīt valsts noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā, sākot no prasības
pieteikuma tiesā iesniegšanas dienas.
Tādējādi tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītājas labā bērna /pers. D/ uzturam par laika periodu līdz 2014. gada 31. decembrim piedzenami
uzturlīdzekļi valsts noteiktajā minimālajā apmērā 80 euro apmērā.
Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 3. punktā noteikts, ka no valsts nodevas atbrīvojami prasītāji prasībās par uzturlīdzekļu
piedziņu. Saskaņā ar minētā likuma 42. panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no
atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka par katru prasības pieteikumu maksājama valsts nodeva
par prasību, kas novērtējama naudas summā līdz 2134 euro, – 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 euro.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 35. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktajam prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir maksājumu
kopsumma par vienu gadu. Tādējādi valsts nodeva ir EUR 194,40.
No atbildētāja par labu valstij piedzenami arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi atbilstoši to faktiskajam apmēram.
Pamatojoties uz izteiktajiem apsvērumiem un saskaņā ar Civilprocesa likuma 190. pantu, 193. pantu, 195. pantu, 204.1 pantu,
tiesa nosprieda:
Apmierināt /pers.B/ , personas kods /personas kods/, prasību par uzturlīdzekļu piedziņu no /pers. C/, personas kods /personas kods/.
Piedzīt no /pers. C/ par labu /pers. B/ uzturlīdzekļus meitas /pers. D/, personas kods /personas kods/, uzturam ik mēnesi 25% apmērā no Latvijas
Republikā noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai, bet pēc septiņu gadu vecuma sasniegšanas ne mazāk kā 30%
apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz pilngadības sasniegšanai. Uzturlīdzekļu piedziņu uzsākt no 2014. gada 9. jūlija.
Piedzīt no /pers. C/ par labu valstij valsts nodevu EUR 194,40 (viens simts deviņdesmit četri euro un 40 euro centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus EUR 9,08 (deviņus euro un 8 euro centus).
Noteikt termiņu labprātīgai sprieduma izpildei desmit dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā. Noteiktajā termiņā tiesā iesniedzams par labu
valstij piedzīto tiesas izdevumu nomaksu apliecinošs dokuments.
Spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.
Par šo spriedumu 20 dienu laikā var iesniegt apelācijas sūdzību Vidzemes apgabaltiesai. Sūdzība iesniedzama Madonas rajona tiesā.
Tiesnesis D.P.Kļaviņš