Court dismisses defamation claim because defendant's statements were factually true and not specifically defamatory.

Lietas Nr. C32302814

Lietas arhīva Nr. C-0436-16/11

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 2.februārī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis Dz.Melbārdis,

ar tiesas sēdes sekretāri I.Zalāni,

piedaloties prasītājai /pers. A/, atbildētāja /pers. B/ pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Jānim Dzanuškānam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, atvainošanās

publicēšanu un morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2014.gada 3.septembrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā /pers. A/ (turpmāk – Prasītāja) ir cēlusi prasību pret /pers. B/ (turpmāk –

Atbildētājs) par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, atvainošanās publicēšanu un morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu, kurā

pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 92., 94. un 95. pantu, Civillikuma 1., 5., 1635.p., 2352.1pantu un likuma “Par presi un citiem masu

informācijas līdzekļiem 7., 16., 21., un 25. pantu, lūdz tiesu:

1. Uzlikt par pienākumu Atbildētājam — /pers. B/, personas kods /personas kods/, publiski tuvākajā „Latvijas radio 4” raidījumā „Dienu pēc

dienas" („???? ?? ????”) atsaukt Prasītājas — /pers. A/, personas kods /personas kods/, godu un cieņu aizskarošās un patiesībai neatbilstošās ziņas par

to, ka Prasītāja izstājas no partijas /Nosaukums A/, jo pirmorganizācija nav izvirzījusi viņu, kā kandidāti Saeimas vēlēšanām, kā arī ir iestājusies citā

partijā ar vienīgo mērķi kandidēt vēlēšanām no kādas partijas saraksta, atvainoties Prasītājas priekšā par minēto Prasītājas goda un cieņas aizskārumu,

ievietojot attiecīgu Atbildētāja izplātīto ziņu atsaukšanu un atvainošanos:

* interneta mājas lapā: www.Ism.lv,

* oficiālajā izdevumā „Latvijas vēstnesis",

* partijas /Nosaukums A/ mājas lapā: www.saskanascentrs.lv, internetā,

* sociāla tīkla "Facebook" lapā „/Nosaukums A/”, internetā;

2. Piedzīt no Atbildētāja — /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Prasītājai/pers. A/, personas kods /personas kods/, morālo

kaitējumu EUR 1000,00 (viens tūkstotis eiro, 00 centi) apmērā, kā arī visus tiesāšanas izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 28.07.2014.g. Prasītāja ir griezusies pie Atbildētāja ar prasību atsaukt minētas ziņas, par ko 04.08.2014.g. ir

saņēmusi Atbildētāja noraidošo atbildi.

28.07.2014.g. Atbildētājs kā partijas /Nosaukums A/ līderis, „Latvijas radio 4raidījumā „???? ?? ????”" („Dienu pēc dienas"), ir izplatījis ziņas, kā

faktu par to, ka vienīgas iemesls, kamdēļ Prasītāja izstājusies no partijas /Nosaukums A/, kļuva pirmorganizācijas atteikums iekļaut viņu partijas

pirmsvēlēšanas deputātu kandidātu sarakstā.

Atbildētāja norādītais fakts par to, ka pirmorganizācija - t.i. partijas Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas nodaļa, kurā bija reģistrēta Prasītāja,

atteicas izvirzīt viņu par deputāta kandidātu neatbilst patiesībai un ir meli.

Prasītāja ir griezusies partijā /Nosaukums A/ ar iesniegumu, kurā norādīja izstāšanas iemeslu - partija ir nodevusi partijas biedrus un arī vēlētājus.

Partijas /Nosaukums A/ Valdes sēdē, kas notika 09.07.2014.g., minētais Prasītājas iesniegums tika nolasīts visiem Valdes locekļiem (tai skaitā

Atbildētājam, ka partijas Valdes priekšsēdētājam) un tiem tika paziņots Prasītājas motīvi par izstāšanos no partijas — partija ir nodevusi savus vēlētājus.

Turklāt, partijas biedri ir izvirzījuši mani par deputātu kandidātu, par ko liecina partijas Valdei adresēts iesniegums no 04.07.2014.g.

28.07.2014.g. „Latvijas radio 4" raidījumā „???? ?? ????”, Atbildētājs paziņoja arī, ka Prasītāja ir pārgājusi citā partijā, kura iekļāvusi viņu

Saeimas pirmsvēlēšanas sarakstā un, "ja cilvēks sevi saista ar partiju tikai tāpēc, lai būtu iekļauts sarakstā un balotētos vēlēšanās, tad pirmorganizācija

pieņēma pareizu lēmumu, nofiltrējot Cvetkovu".

Norādītais fakts pilnībā neatbilst patiesībai. Pēc izstāšanos no partijas /Nosaukums A/ Prasītāja nav iestājusies nekādā citā partijā, vēl jo vairāk, lai

tiktu iekļauta pirmsvēlēšanu sarakstā. Prasītāja nav nevienas partijas biedrs.

Doktrīnā ir pausts uzskats, ka "fakti pakļaujami patiesības pārbaudei, un to pastāvēšana var tikt prerādīta", līdz ar to ir pamatots uzskats, ka

"attiecībā uz ziņu un faktu izplatīšanu vispārējais princips ir, ka ziņai un faktam ir jāatbilst patiesībai".

Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību Tiesas praksi "Pieļaujamās kritikas robežas attiecībā uz Politiķi ir plašākas, nekā kritizējot privātpersonu.

Atšķirībā no pēdējā, politiķis neizbēgami sevi nostāda katra vārda un rīcības ciešai uzraudzībai gan no žurnālistu, gan no plašas sabiedrības puses, un

tādēļ viņam ir jābūt ar lielāku tolerances pakāpi".

Publiskie meli par to, ka Prasītāju pat partijas pirmorganizācija neizvirzīja par deputāta kandidāti, turklāt, tā saista sevi ar partiju tikai tāpēc, lai būtu

iekļautai kāda pirmsvēlēšanās sarakstā, rada klāji negatīvu apzīmējumu Prasītājai, kā politiķei sabiedrības acīs, kas pārsniedz pieņemamās kritikas

objektīvās robežās. Vārda brīvība nav absolūta un, ņemot vērā vārda brīvības ietekmīgo lomu sabiedrībā, tās īstenošana tiek saistīta ar zināmiem

pienākumiem un atbildību.

Atbildētāja paustie fakti neatbilst patiesībai, jo:

1. Partijas attiecīga pirmorganizācija nav virzījusi nevienu kandidātu Saeimas vēlēšanām, turklāt partijas biedri ir izvirzījuši Prasītāju, kā deputāta

kandidāti.

2. Prasītāja pēc izstāšanās no partijas /Nosaukums A/ nav iestājusies nevienā citā partijā.

Nav pamata uzskatīt, ka Atbildētāja paustie fakti ir viedoklis, jo tas neatspoguļo Atbildētāja subjektīvu vērtējumu par Prasītāju. Atbildētājs nav

paudis to formā, kas varētu liecināt par subjektīvu vērtējumu, bet vārds „iespējams" ir pausts kontekstā ar to, ka „pirmorganizācija, iespējams, rīkojas

pareizi, nofiltrējot Cvetkovu".

Ir pamats secinājumam, ka Atbildētājs apzināti ir paudis nepatiesus faktus, nolūkā nodarīt Prasītājai būtisku kaitējumu.

Viedoklis ir noteiktas personas subjektīvs vērtējums, uzskats, izteikums, kas veidojas kā no patiesiem faktiem, tā kļūdainām ziņām, nepatiesas

informācijas, vai arī abējādi. Savukārt, ja persona apzināti pauž nepatiesu ziņu par faktu vai noteiktu nepatiesu informāciju, Civillikuma 2352.1 pants

nodrošina tiesības katram, kura tiesības šādā veidā ir aizskartas, prasīt ziņu vai informācijas atsaukšanu, gadījumā, ja kāda persona apzināti pauž

nepatiesu ziņu par faktu vai noteiktu nepatiesu informāciju.

Latvijas Republikā valdošajā tiesu praksē, kas izveidota pamatojoties uz Eiropas Cilvēktiesību Tiesas judikatūru, ir nostiprinājies uzskats, ka lietās

par nepatiesu ziņu publicēšanu ir nepieciešams rūpīgi nošķirt ziņas jeb faktus no viedokļa.

Atbildētāja teiktais ir spēcīgs apgalvojums, caur kuru ir pausti fakti, un tie ir pausti artikulēta izteikuma formā ar Prasītas izteiktu negatīvu

apzīmējumu, kam nepastāv reāls un konstatējams pamats, tāpēc tas ir nesamērīgi aizskarošs. Šādu faktu paušana publiska izteikuma formā ir pretēja

demokrātiskām vērtībām un līdz ar to tā nav savienojama ar vārda brīvību, bet Prasītājai, kas ar šādu izteikumu ir aizskarta, ir tiesības uz valsts tiesisko

aizsardzību, kas ir noteikta Satversmes 92., 94. un 95.pantos.

Izskatot prasību, Prasītājs lūdz tiesu analizēt prasības pierādījumus, vadoties pēc sekojošiem aspektiem:

1. ņemot vērā apstākli, ka par būtiskāko atzīstama, nevis konkrētā izteikuma gramatiskā interpretācija vai tas, ka izteikums pausts apgalvojuma vai

pieņēmuma formā, bet izteikuma konteksts;

2. ņemot vērā atzinumu, ka būtiska nozīme piešķirama tam, kā šādu izteikumu uztvertu neitrāls klausītājs;

3. piemērojot Eiropas Cilvēktiesību Tiesas atziņu, kura paredz, ka svarīga ir arī paša izteikuma autora piešķirtā nozīme attiecīgajiem izteikumiem;

4. vērtējot kritizētās personas statusu un ziņas izplatīšanas mērķi.

Minētie publiskie izteikumi bija vērsti apgalvojuma formā pret Prasītāju, kā politiķi un Saeimas deputāti. Paužot noteiktus patiesībai neatbilstošus

faktus, Atbildētājs ir cēlis Prasītājai neslavu, ir aizskāris viņas godu un cieņu, ar ko tai tika radīts morālais kaitējums, kas izpaužas, kā Prasītājas, kā

politiķa sabiedriskā novērtējuma samazinājums.

Jebkuras personas subjektīvās tiesības uz godu un cieņu ir tiesības prasīt, lai sabiedriskais novērtējums atbilstu personas rīcībai. Tā kā paustie fakti

nav patiesi, tad Prasītājai ir tiesības uz morāla kaitējuma taisnīgu atlīdzināšanu, kas kalpo kā līdzeklis pušu samierināšanai vai gandarījumam cietušajai

personai, ja pušu samierināšanās nav iespējama un kuru Prasītāja novērtē EUR 1000,00 apmērā.

[2] 2014. gada 12. novembrī tiesā saņemti Atbildētāja rakstveida paskaidrojumi, kuros norādīts, ka izvērtējot prasības pieteikumā minēto,

Atbildētājs norāda, ka pilnīgi neatzīst prasību, kā arī uzskata to par nepamatotu un pilnībā noraidāmu sekojošu iemeslu dēļ.

Saskaņā ar Civillikuma 2352.1 panta pirmo daļu katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu

izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. No minētās tiesību normas izriet, ka prasību var atzīt par pamatotu tikai gadījumā, ja Atbildētāja teiktais tiek

atzīts par ziņu.

Arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas apkopojumā „Tiesu prakse lietās par personas goda un cieņas civiltiesisko aizsardzību norādīts, ka lietās

par goda un cieņas aizskaršanu un nepatiesu ziņu publicēšanu ir nepieciešams rūpīgi nošķirt ziņas jeb faktus no viedokļa. Fakti ir pakļaujami patiesības

pārbaudei, un to pastāvēšana var tikt pierādīta. Ja kāds apgalvo faktu, kas aizskar personas goda un cieņu, piemēram, piedēvējot šai personai konkrētas

krimināli sodāmas darbības, tad šī fakta paudējam ir jāpierāda izteikumu atbilstība patiesībai. Turpretī viedoklis nav pakļaujams patiesības pārbaudei. Tas

atspoguļo personas subjektīvu vērtējumu par kādu personu, tās darbību vai kādu notikumu. Tādēļ tas nevar būt ne patiess, ne nepatiess lai arī cik

nepieņemams tas kādam neliktos. Tā kā viedokļa atbilstību patiesībai pierādīt nav iespējams, šāda prasība jau pati par sevi tiks vērtēta kā vārda brīvības

pārkāpums.

Izteikumi, kurus Prasītāja lūdz atsaukt, Atbildētāja ieskatā, atzīstami par viedokli.

Turklāt jāņem vērā, ka viedoklis izteikts par Saeimas deputāti, proti, politiķi. Attiecībā uz minēto aspektu Latvijas Republikas Augstākās tiesas

apkopojumā „Tiesu prakse lietās par personas goda un cieņas civiltiesisko aizsardzību" norādīts, ka, vērtējot nepieciešamību ierobežot preses brīvību, lai

aizsargātu personas cieņu vai citas tiesības, ir jāņem vērā, ka saskaņā ar ECT praksi politiķiem un varas pārstāvjiem ir jāpieņem lielāka kritika nekā

vidusmēra iedzīvotājiem. Pieļaujamās kritikas robežas attiecībā uz politiķi ir plašākas, nekā kritizējot privātpersonu. Atšķirībā no pēdējā, politiķis

neizbēgami sevi nostāda katra vārda un rīcības ciešai uzraudzībai gan no žurnālistu, gan plašas sabiedrības puses, un tādēļ viņam ir jābūt ar lielāku

tolerances pakāpi. Minētais nozīmē, ka politiķim jābūt gatavam, ka viņa rīcība tiks vērtēta, kā arī komentēta masu informācijas līdzekļos.

Prasība atsaukt politiķa rīcības vērtējumu ir atzīstama par cenzūru, kas tiesiskā valstī ir aizliegta. Turklāt demokrātiska un tiesiska valsts nav

iedomājama bez politiskām diskusijām

Minētās vērtības aizsargā Latvijas Republikas Satversmes 100.pants, kurā noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi

iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta. Arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10.pants uzliek valstīm pienākumu

neiejaukties tiesību uz vārda brīvību īstenošanā.

Attiecibā uz konkrētiem vērtējumiem, kurus Prasītāja vēlētos, lai tiesa Atbildētājam uzliktu par pienākumu atsaukt, prasības pieteikumā norādīts, ka

28.07.2014.g. Atbildētājs kā partijas /Nosaukums A/ līderis, „Latvijas radio 4" raidījumā „???? ?? ????” („Dienu pēc dienas" ), ir izplatījis ziņu, kā faktu

par to, ka vienīgais iemesls, kamdēļ Prasītāja izstājusies no partijas /Nosaukums A/, kļuva pirmorganizācijas atteikums iekļaut vu partijas pirmsvēlēšanu

deputātu kandidātu sarakstā.

Atbildētājs paskaidro, ka Atbildētājs izplatīja tikai vienu faktu, proti, ka Prasītāja izstājās no partijas /Nosaukums A/. Minētā ziņa atbilst patiesībai

un to neapstrīd arī pati Prasītāja.

Tālāk Atbildētājs sniedza savu vērtējumu par iepriekš minēto faktu. Turklāt, sniedzot savu viedokli, Atbildētājs divas reizes lietoja krievu valodas

vārdu - ??????? (tulkojums latviešu va1odā - droši vien, jādomā, domājams), kas attiecīgi apliecina, ka Atbildētājs izteica faktiskās situācijas vērtējumu.

Vērš tiesas uzmanību uz apstākli, ka Prasītāja nav precīzi citējusi Atbildētāja teikto.

Paskaidro, ka pretēji Prasītājas norādītajam, Atbildētājs nevienā brīdī nav apgalvojis, ka tam, ka Prasītāja izstājās no partijas /Nosaukums A/ ir

tikai viens iemesls. Atbildētājs norādīja uz personu emocijām, kā iespējamu iemeslu aiziešanai no partijas. Emocijas ir subjektīva kategorija un par tām

var izteikties tikai pieņēmuma formā, kas konkrētajā gadījumā arī tika darīts.

Turklāt prasības pieteikumā norādīts, ka Atbildētāja norādītais fakts par to, ka pirmorganizācija — t.i. partijas Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas nodaļa, kurā bija

reģistrēta Prasītāja atteicās izvirzīt viņu par deputāta kandidātu neatbilst patiesībai un ir meli. Tālāk prasības pieteikumā tika paskaidrots, ka partijas

biedri izvirzījuši mani par deputātu kandidātu, par ko liecina partijas Valdei adresēts iesniegums no 04.07.2014.g.

Attiecībā uz minēto, jānorāda, ka viedoklis par pirmorganizācijas rīcību un kompetenci, izvirzot deputātu kandidātus Saeimas vēlēšanām, tika

balstīts uz /Nosaukums A/ sociāldemokrātiskās partijas Statūtiem. Tas ir vienīgais dokuments, kurš nosaka kārtību, kādā tiek izvirzīti deputātu kandidāti

Saeimas vēlēšanām.

Saskaņā. ar Statūtu IV daļas 4.5.6.punktu nodaļas kopsapulces (konferences) kompetence ir izvirzīt deputātu kandidātus Eiropas Parlamenta,

Saeimas un pašvaldības vēlēšanām. Savukārt Statūtu 4.9. punktā noteikts, ka kopsapulces (konferences) lēmumi tiek ierakstīti protokolā, ko paraksta

kopsapulces vadītājs un kopsapulcē (konferencē) ievēlētais sekretārs. No minētā izriet, ka personu izvirzīšanu Saeimas deputātu kandidātos veic nodaļas

kopsapulce (konference). Tāpēc Atbildētājs, komentējot vairāku personu aiziešanu no partijas, nozīmi piešķīra tikai nodaļas kopsapulces jeb

pirmorganizācijas rīcībai nevis, piemēram, partijas biedru rīcībai, kā to vēlētos un prasības pieteikumā norāda Prasītāja.

Prasītāja prasības pieteikumā apgalvo, ka partijas attiecīgā pirmorganizācija nav virzījusi nevienu kandidātu Saeimas vēlēšanām, turklāt partijas

biedri ir izvirzījuši Prasītāju, kā deputāta kandidāti.

No minētā izriet, ka Atbildētāja viedoklis, ka pirmorganizācija nav iekļāvusi personas sarakstos, ir pamatots. Turklāt Atbildētājs nav izteicies, ka

tieši partijas biedri ir vai nav izvirzījuši Prasītāju kā deputāta kandidāti.

Tāpat prasības pieteikumā norādīts, ka 28.07.2014.g. „Latvijas radio 4" raidījumā „???? ?? ????”, Atbildētājs paziņoja arī, ka Prasītāja ir pārgājusi

citā partijā, kura iekļāvusi viņu Saeimas pirmsvēlēšanu sarakstā un, „ja cilvēks sevi saista ar partiju tikai tāpēc, lai būtu iekļauts sarakstā un balotētos

vēlēšanās, tad pirmorganizācija pieņēma pareizu lēmumu, nofiltrējot Cvetkovu".

Jānorāda, ka arī attiecībā uz šo jautājumu Prasītāja nav precīzi citējusi Atbildētāja teikto. Atbildētājs, paužot minēto viedokli, nav minējis

/Nosaukums /. Atbildētājs runāja par personām, kuras pāriet citās partijās, kas iekļauj viņus Saeimas priekšvēlēšanu sarakstos.

Vērtējot izteikumu kopējā kontekstā, kā arī no neitrāla klausītāja viedokļa, secināms, ka izteikums „ja cilvēks sevi saista ar partiju tikai tāpēc, lai

būtu iekļauts sarakstā un balotētos vēlēšanās, tad pirmorganizācija pieņēma pareizu lēmumu, nofiltrējot to" atzīstams par konkrētas rīcības vērtējumu.

Šāds izteikums attiecināms uz neierobežotu personu loku, kas attiecīgi rīkojās.

Turklāt Atbildētājs vērš uzmanību, ka Prasītāja maldina tiesu, norādot, ka pēc izstāšanās no partijas /Nosaukums A/ Prasītāja nav iestājusies

nekādā citā partijā, vēl jo vairāk, lai tiktu iekļauta priekšvēlēšanu sarakstā.

Vēl pirms 2014.gada 28.jūlija interneta mājas lapā

http://www.focus.1v/latvija/politika/latvijas-krievu-savienibas-lideri-velesanas-riga-bus-mitrofanovs-cvetkova-un-pliners tika publicēts raksts

„Latvijas Krievu savienības līderi vēlēšanās Rīgā būs Mitrofanovs, Cvetkova un Pliners", kurā norādīts, ka Latvijas Krievu savienības (LKS) Rīgas

saraksta līderi rudenī gaidāmajās 12.Saeimas vēlēšanās būs partijas valdes līdzpriekšsēdētājs /pers. M/, Saeimas deputāte /pers. A/, kura iepriekš bija

/Nosaukums A/ biedre, kā arī otrs partijas līdzpriekšsēdētājs /pers. N/, šodien žurnālistus informēja LKS vadītāja /pers. O/.

Arī Centrālās vēlēšanu komisijas interneta mājas lapā http://sv2014.cvk.lv/saraksti/948190767f16.html atrodama informācija, ka /pers. A/ iekļauta

Latvijas Krievu savienības 12.Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātu sarakstā.

No minētās publiski pieejamās informācijas izriet, ka Atbildētāja paustajam viedoklim bija pietiekama faktiskā bāze.

Papildus atbildētājs norāda, ka nav juridiski korekts arī Prasītājas lūgums attiecībā uz atsaukuma un atvainošanās ievietošanu interneta mājas lapā

www.lsm.lv, oficiālajā izdevumā. „Latvija vēstnesis", partijas /Nosaukums A/ mājas lapā: www.saskanascentrs.lv, internetā, kā arī sociālā tīkla

„Facebook" lapā „Politiskā partija Saskanas centrs internetā. Prasītāja lūdz, lai atsaukums un atvainošanās tiktu izplatīta ne tik „Latvijas radio 4"

raidījumā „Dienu pēc dienas" „???? ?? ????”), kurā tika pausts attiecīgais viedoklis, bet arī citos informācijas līdzekļos.

Pamatojot savu prasību, Prasītāja atsaucas uz Civillikuma 2352.1 pantu, kura otrajā daļā noteikts, ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas

izplatītas presē, tad gadījumā, kad tās neatbilst patiesībai, šīs ziņas presē arī jāatsauc. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas, kas neatbilst

patiesībai, ietvertas dokumentā, šāds dokuments jāapmaina. Citos gadījumos atsaukšanas kārtību nosaka tiesa, kā arī likuma „Par presi un citiem

informācijas līdzekļiem” 21.pantu, kura 5.daļā noteikts, ja masu informācijas līdzeklim nav pierādījumu, ka publicētā (pārraidītā) informācija atbilst

patiesībai, tam nekavējoties tā jāatsauc. Atsaukums vai atvainošanās jāpublicē tādā pašā šriftā, tajā pašā izdevuma nodaļā (raidījumā), kurā publicētas

(pārraidītas) nepatiesās ziņas vai godu un cieņu aizskarošā informācija. Strīdus gadījumā ieinteresētā fiziskā vai juridiskā persona šo ziņu atsaukumu vai

atvainošanos var pieprasīt tiesas ceļā.

No minētajām tiesību normām izriet princips, ka atsaukšana un atvainošanās jāizplata tādā pašā kārtībā, kādā ziņas (konkrētajā gadījumā tika

izplatīts viedoklis) tika izplatītas. Līdz ar to Prasītājas lūgums, lai atsaukums un atvainošanās tiktu izplatīta ne tikai „Latvijas radio 4" raidījumā „Dienu pēc

dienas" („???? ?? ????”), atzīstams par nesamērīgu un nepamatotu.

Papildus atbildētājs norāda, ka konkrētajā civillietā nav piemērojamas likumā „Par presi un citiem informācijas līdzekļiem" ietvertās tiesību normas,

jo Atbildētājs nav minētā likuma subjekts, kā arī Prasītāja nav cēlusi prasību pret masu informācijas līdzekli.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, kā arī to, ka Prasītāja lūdz atsaukt izteikumus, kas atzīstami par viedokli nevis ziņām, Prasītājas prasība ir pilnībā

noraidāma.

[3] 2016. gada 19. janvāra tiesas sēdē Prasītāja uzturēja prasību, tiesas sēdē iesniedzot šādus rakstveida paskaidrojumus:

[3.1] Atbildētājs izplatīja faktu par to, ka Prasītāja un citi partijas biedri izstājas no partijas, jo pirmorganizācija tieši viņus nav izvirzījuši, kā

deputātu kandidātus. Bet tie (arī Prasītāja) saista sevi ar partiju vienīgi, lai balotētos velēšanās un tāpēc pirmorganizācijas lēmums nevirzīt tos ir pareizs un

gudrs (audioieraksta 24:52-26:00 min.).

Atbildētājs teica: "/pers. A/ un citi partijas biedri pieņēma lēmumu izstāties no partijas (audioieraksta 24:52 min.)", "Ja cilvēks saista savu nākotni ar

partiju, lai balotētos, tad tas ir pareizi, ka tos savlaicīgi nofiltrēja" (audioieraksta 25:35 min.).

Ar fakta paziņojumu saprot ziņas par kādu notikumu, parādību, kas notikusi pagātnē vai notiek patlaban. Atbildētājs, atbildot uz žurnālistes

jautājumu, četras reizes apgalvoja, ka partijas pirmorganizācija nav izvirzījusi Prasītāju, kas ir patiesībai neatbilstošs fakts.

Ziņas var būt patiesas vai arī nepatiesas. Turpretī uz ieskata kategoriju ir attiecināmi uzskati, viedokļi, koncepcijas, u.tml., kuru patiesumu pārbaudīt

var būt visai apgrūtinoši. Personas subjektīvais viedoklis var būt kā pareizs, tā nepareizs, konstruktīvs vai destruktīvs.

Prasītājs uzskata, ka Atbildētāja izteikumi ir neētiska rīcība no motīvu viedokļa, proti, apzināta vēlme publiski nomelnot politiķi, turklāt, izmantojot

tam Latvijas radio 4, jeb oficiālu interviju, ir sevišķi nosodāma rīcība.

[3.2] Kā nodibināts judikatūrā, izskatot lietas par goda un cieņas aizskaršanu, ir nepieciešams nošķirt ziņas no personas paustā viedokļa, jo tikai

ziņas jeb fakti ir pakļaujami patiesības pārbaudei un to pastāvēšana var tikt pieradīta.

Turpretim viedoklis atspoguļo kādas personas subjektīvu vērtējumu par citu personu, tās darbību vai notikumu, tādēļ tas nevar būt ne patiess, ne

nepatiess, lai arī cik nepieņemams tas kādam liktos. Savukārt ziņas ir datu, faktu, skaitļu un informācijas kopums.

[3.3] Būtiska ir nevis izteikuma gramatiskā interpretācija, bet publikācijas vai izteikumu kopējais konteksts. Būtiska nozīme piešķirama tam, kā

šādu izteikumu vai rakstu uztvertu neitrāls klausītājs un arī interneta vietnes: http//Ir4.latvijasradio.lv/ lasītājs.

Neitrāls lasītājs, izlasot ziņu, uztvertu Atbildētāja, kā partijas /Nosaukums A/ līdera teikto kā konkrētu faktu par to, ka Prasītāja nebija izvirzīta par

deputāta kandidātu partijas pirmorganizācijā un tāpēc izstājusies no partijas, lai iestātos citā partijā un balotētos no tās vēlēšanās.

Atbildētāja tā saucamais "viedoklis" bija par Prasītāju, kā par mantkārīgu cilvēku, kurš saista savu nākotni ar jebkuru partiju, vienīgā nolūkā

balotēties vēlēšanās (audioieraksta 25:35 min.).

Viedoklis ir noteiktas personas subjektīvs vērtējums, uzskats, izteikums, kas veidojas kā no patiesiem faktiem, tā kļūdainām ziņām, nepatiesas

informācijas, vai arī abējādi.

Taču gadījumā, kad subjektīvais viedoklis ir izteikts fakta apgalvojuma formā, tam jābūt patiesam.

Ja persona apzināti pauž nepatiesu ziņu par faktu vai noteiktu nepatiesu informāciju, Civillikuma 2352.1 pants nodrošina tiesības katram, kura

tiesības šādā veidā ir aizskartas, prasīt ziņu vai informācijas atsaukšanu, gadījumā, ja kāda persona apzināti pauž nepatiesu ziņu par faktu vai noteiktu

nepatiesu informāciju.

[3.4] Prasītāja uzskata, ka Atbildētājs, pats savulaik būdams Saeimas deputāts, nebija izdarījis neko, izņemot darbību, mērķtiecīgi virzītu uz

Latvijas sabiedrības sašķeltību divās kopienās.

Taču Prasītāja, pildot 11.Saeimas deputāta pienākumus:

1. strādāja piecās Saeimas komisijās,

2. ap 100 reizēm debatēja no Saeimas tribīnes,

3. ziņoja par vairāk, nekā 40 likumprojektiem,

4. bija griezusies ar vairākiem jautājumiem-pieprasījumiem pie attiecīgajiem ministriem,

5. piedalījās virknē publiskajās diskusijās un konferencēs par Latvijas sabiedrībai aktuālām tēmām,

6. virzīja vairāk, nekā 100 priekšlikumus dažādiem likumiem, daļa no kuriem bija atbalstīta Saeimā (tostarp arī šodienas tiesas sēdes

protokolēšana ar audioieraksta palīdzību).

Tas viss ir pierādījums tam, ka Prasītāja ir aktīva politiķe.

Prasītāja oficiāli, ar attiecīgu partijai nosūtīto iesniegumu, izmantoja savas tiesības, kas starp pārējo ir noteiktas partijas Statūtu 111.daļas 8.punktā.

Iesniegumā Prasītāja norādīja, ka izstājas no tās, jo partija Atbildētāja vadībā ir nodevusi partijas biedrus un arī vēlētājus, ar savu un sava līdera

rīcību padziļinot sabiedrības sašķeltību savos personīgajos nolūkos.

Izņemot ideoloģiskās domstarpības, pēc Prasītājas viedokļa, gatavojoties 12.Saeimas vēlēšanām, partijas /Nosaukums A/ līderis nolēmis deputātu

kandidātu sarakstos nepamatoti iekļaut svešas partijas "Gods kalpot Rīgai" (ar kuru Atbildētājs, kā Rīgas domes priekšsēdētājs veiksmīgi sadarbojas

Rīgas domē), biedrus - bez kādas izvirzīšanas no partijas /Nosaukums A/ nodaļām, bez partijas /Nosaukums A/ biedru uzticības, kuri nepazīsta šos

cilvēkus.

Pēc Prasītājas viedokļa, partija “Saskaņa”, it īpaši tie partijas biedri, kas ir Rīgas domē, jau sen ir kļuvuši par interesantu komandu, kas nodrošina

savas un koalīcijas partnera biznesa intereses un mantkārīgi izmanto krievvalodīgo elektorātu, kas noveda pie sabiedrības sašķeltības konservēšanas.

[3.5] Par partijas /Nosaukums A/ pirmorganizācijas rīcību.

Atbildētāja tā saucamais viedoklis balstās uz faktu par to, ka partijas pirmorganizācija nebija izvirzījusi Prasītāju Saeimas deputātu kandidātu

sarakstā.

28.07.2014.g. „Latvijas radio 4" raidījumā „???? ?? ????” („Dienu pēc dienas"), Atbildētājs četras reizes artikulēta izteikuma formā ir atkārtojis

faktu par to, ka partijas pirmorganizācija neizvirzīja Prasītāju par deputāta kandidātu Saeimas vēlēšanām un tas bija gudrs pirmorganizācijas lēmums

(audioieraksts no 24:52 līdz 26:00 min.).

1. "pirmorganizācijas lēmums neiekļaut viņu sarakstā ir pareizs",

2. "paldies pirmorganizācijai par gudru lēmumu",

3. "pareizi, ka pirmorganizācija viņus (arī Prasītāju) savlaicīgi nofiltrēja",

4. "tad pirmorganizācija rīkojas pareizi".

Taču Atbildētāja apgalvojums par to, ka partijas pirmorganizācija pieņēma minēto lēmumu un nav izvirzījusi Prasītāju par deputāta kandidāti

neatbilst patiesībai.

Partijas /Nosaukums A/ 12.Saeimas deputātu kandidātu sarakstos bija viscaur norīkotas un personīgi Atbildētājam, ka partijas līderim lojālas vai

lietderīgas personas, nevis izvirzītas personas no attiecīgas partijas nodaļas, vadoties pēc Statūtu IV daļas 4.5.6.punktu, un proti.

Prasītāja bija partijas Rīgas pilsētas Latgales nodaļas biedre, atbilstoši deklarētai dzīvesvietai Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā /adrese/.

Vienīgai minētas nodaļas 01.07.2014.g. rīkotai sapulcei partijas biedres /pers. A0/ vadībā nebija kvoruma — tas nozīmē, ka nodaļas kopsapulce

nebija tiesīga pieņemt nekādus lēmumus, tostarp arī par deputātu kandidātu virzīšanu un/vai nevirzīšanu.

04.07.2014.g. partijas /Nosaukums A/ biedri ir griezušies ar attiecīgu iesniegumu, lūdzot virzīt Prasītāju par deputāta kandidātu. Taču procedūra

par deputātu kandidātu virzīšanu no Rīgas Latgales nodaļas saraksta nebija ievērota.

Minētajā sapulcē piedalījās daudzi partijas biedri un arī 12.Saeimas deputāti — /pers. AB/, kas partijas Valdes loceklis un vada partijas Rīgas

organizāciju un /pers. AC/, kas arī ir partijas Valdes loceklis.

Jau 09.07.2014.g. notika partijas /Nosaukums A/ Valdes sēde, kurā saskaņā ar Statūtu V. daļas 5.10.24.p. bija apstiprināti saraksti par deputātu

kandidātiem 12.Saeimas vēlēšanās. Sarakstos starp pārējiem bija iekļautas nezināmas personas no partijas "Gods kalpot Rīgai". Tajos, acīmredzams,

bija arī kādi Rīgas Latgales nodaļas tā saucamie "izvirzītie" kandidāti, kuri visnotaļ tika iekļauti sarakstā pretēji Statūtu prasībām.

Minētajā partijas Valdes sēdē Prasītājas iesniegums tika nolasīts visiem Valdes locekļiem (tai skaitā Atbildētājam, kā partijas Valdes

priekšsēdētājam) un tiem tika paziņoti Prasītājas motīvi par izstāšanos no partijas — partija ir nodevusi savus vēlētājus.

1. Ir pamats secinājumam, ka 01.07.2014.g. rīkota pirmorganizācijas kopsapulce ar pirmorganizācijas vadītājas /pers. A0/ un partijas Valdes

locekļu, tostarp — /pers. AB/ un /pers. AC/ palīdzību apzināti tika "norauta", lai nevirzītu partijas biedru klātbūtne kandidātus, zinot, ka

09.07.2014.g. notiks Valdes sēde par sarakstu apstiprināšanu ar konkrētiem "vajadzīgiem cilvēkiem" (arī no svešas partijas).

2. Ir pamats secinājumam, ka partija /Nosaukums A/ apzināti un mērķtiecīgi sagrozīja nepieciešamus dokumentus pēc saviem personiskajiem

uzskatiem.

3. Ir pamats secinājumam, ka Atbildētājs izplātīja nepatiesu faktu par to, ka partijas pirmorganizācija nebija izvirzījusi Prasītāju par deputātu

kandidātu.

Tātad nav attiecīgas partijas pirmorganizācijas lēmuma, ar kuru tika nolemts nevirzīt Prasītāju un/vai citas personas par deputāta kandidātiem

12.Saeimas vēlēšanās.

[4] Tiesas sēdē Prasītāja papildus rakstiskiem paskaidrojumiem savas prasības pamatojumam sniedza vēl šādus argumentus:

Atbildētāja pārstāvis paskaidrojumos norādīja, ka Atbildētājs, paužot savu "viedokli", nav minējis Cvetkovu, bet runāja par personām, kuras pāriet

citās partijās, kas iekļauj viņus Saeimas priekšvēlēšanu sarakstos. Izteikums: "Ja cilvēks sevi saista ar partiju tikai tāpēc, lai būtu iekļauts sarakstā un

balotētos vēlēšanās, tad pirmorganizācija pieņēma pareizu lēmumu, nofiltrējot to" atzīstams par konkrētu rīcību un attiecināms uz neierobežotu personu

loku, kas attiecīgi rīkojas.

[4.1] Neitrālam klausītājam ir saprotams, ka žurnāliste uzdeva jautājumu tieši par Prasītāju un savu atbildi Atbildētājs ir devis tieši par Prasītāju,

norādot tostarp par kādam abstraktam "citām personām”.

[4.2] Atbildētāja teikums: "Ja cilvēks sevi saista ar partiju tikai tāpēc, lai būtu iekļauts sarakstā un balotētos vēlēšanās, tad pirmorganizācija

pieņēma pareizu lēmumu, nofiltrējot to" - bija atbilde uz žurnālistes konkrētu jautājumu: "Bet esošus deputātus iekļauj sarakstos, viņa ar kaut ko

neapmierināja (kr.val.—He y?????????)?" Tad jautājums bija konkrēti par /pers. A/ un atbilde bija konkrēti par Prasītāju, nevis "cilvēkiem”.

Atbildētāja īstais mērķis bija kritizēt Prasītāju, kā konkurentu un politiķi, kā arī nostādīt viņu ka neuzticamu personu, kuras vienīgais mērķis, kā

politiķei ir būt iekļautai priekšvēlēšanas sarakstā, apzinoties, ka šīs ziņas un fakti tiek izplatīti tieši pirms Saeimas vēlēšanām un var ietekmēt uz tās

rezultātu.

Tad Atbildētāja kā politiķa teiktais ir apzināta rīcība.

Tomēr, vārda brīvība nav absolūta, un tās īstenošana tiek saistīta ar zināmiem pienākumiem un atbildību. Vārda brīvība nav visatļautība, jo "katram

savas subjektīvas tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāizpilda, ievērojot citu personu

pamatotas intereses", nevis darbojoties savās mantkārīgajās interesēs.

[4.3] Atbildētājs paskaidrojumos piemin, ka vadoties pēc ECT prakses, politiķim jābūt ar lielāku tolerances pakāpi. (paskaidrojumu 2.p.).

Tolerance ir ierakstīta partijas "Saskaņa-Statūtu pamatmērķos (sk.Statūtu 11.dalas 1.punkts).

Turklāt, vadoties pēc partijas Statūtu 111.daļas 7.6.punkta prasībām partijas biedram jābūt tolerantam pret atšķirīgu viedokļu paudējiem.

Ir pamats secinājumam, ka Atbildētājs, kā partijas biedrs un arī līderis, kā arī kā politiķis nav tolerants un izplata cieņas un goda aizskarošas ziņas

par saviem partijas biedriem (pat ja tie ir bijušie), pieļauj nepamatotus un melīgus apgalvojumus, ar negatīvu nokrāsu raksturojot Prasītāju, kā cilvēku,

kurš "alkst balotēties vēlēšanās”.

[4.4] Atbildētāja pārstāvis paskaidrojumos arī norāda, ka Prasītāja maldina tiesu par to, ka tā nebija iestājusies nevienā partijā.

Paskaidrojumos norādīta publikācija interneta vietnē: www.focus.lv, kurā it kā vēl pirms 28.07.2014.g. bija publikācija par to, ka Prasītāja

piedalīsies vēlēšanās Latvijas Krievu savienības Rīgas sarakstā nav atrodama un tas patiesīgums ir apšaubāms (izdruka pielikumā).

Kā atzina Atbildētājs paskaidrojumos, tad Prasītāja ir politiķe un fakts, ka viņa, būdama aktīva politiķe, turpina piedalīties politiskajā procesā arī

pēc izstāšanos no partijas /Nosaukums A/ ir saprotama un loģiska. Pēc tam, kad Prasītāja izstājas no partijas /Nosaukums A/, dažādi politiskie spēki

piedāvājuši tai pievienoties un balotēties no kādas partijas saraksta.

Prasītāja nenoliedz faktu, ka piedalījās 12.Saeimas vēlēšanās no Latvijas krievu savienības. Taču viņas izstāšanas no partijas /Nosaukums A/

2014.gada jūlija sākuma nebija un nav ar to saistīta, par ko liecina Prasītājas attiecīgs iesniegums, adresēts partijai.

Turklāt, Prasītāja nebija un nav partijas "Latvijas krievu savienība" biedre, nekad nebija iestājusies tajā — nedz pirms, nedz pēc vēlēšanām. Šis

apgalvojums neatbilst patiesībai un ir ne ar ko nepierādīts apgalvojums, kas neatbilst faktam.

Minēta partija piedāvāja dažām personām un sabiedriskajām organizācijām (tostarp arī Prasītājai) pievienoties partijas komandai un balotēties

12.Saeimas vēlēšanās. Un tas ir ņemot vērā Prasītājas aktivitātes, pildot 11.Saeimas deputātes pienākumus.

Prasītājai, atšķirībā no citiem cilvēkiem un partiju līderiem, nekad nebija ambīciju un pašmērķa balotēties kādās vēlēšanās.

Līdz ar to ir pamatots uzskats, ka "attiecībā uz ziņu un faktu izplatīšanu vispārējais princips ir, ka ziņai un faktam ir jāatbilst patiesībai".

[4.5] Atbildot uz „Latvijas radio 4" raidījuma „???? ?? ????” žurnālistes jautājumu, Atbildētāja teikumi Latvijas radio 4 raidījumā "Diena pēc

dienas" pēc savas loģiskās uzbūves bija afirmatīvi predikatīvi, kurā Prasītājai tiek piešķirts attiecīgs predikāts. Atbildētāja teikumi. Atbildētāja teiktais, ka

pirmorganizācija rīkojas pareizi un gudri nofiltrējot “nevīžīgus” partijas biedrus, kas alkst būt iekļautiem priekšvēlēšanas sarakstos ir deskriptīvs un

spēcīgs apvainojums.

[4.6] Izskatot prasību, Prasītājs lūdz tiesu analizēt prasības pierādījumus, vadoties pēc sekojošiem aspektiem:

1. ņemot vērā apstākļi, ka par būtiskāko atzīstama nevis konkrētā izteikuma gramatiskā interpretācija vai tas, ka izteikums pausts apgalvojuma vai

pieņēmuma formā, bet izteikuma konteksts;

2. ņemot vērā atzinumu, ka būtiska nozīme piešķirama tam, kā šādu izteikumu uztvertu neitrāls klausītājs;

3. piemērojot Eiropas Cilvēktiesību Tiesas atziņu, kura paredz, ka svarīga ir arī izteikuma autora piešķirtā nozīme attiecīgajiem izteikumiem;

4. vērtējot kritizētās personas statusu un ziņas izplatīšanas mērķi.

Minētie publiskie izteikumi bija vērsti apgalvojuma formā pret Prasītāju, ka politiķi un tolaik esošu Saeimas deputāti.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā Austrijas žurnālista Lingēna lietā ir norādīts, ka "pieņemamās kritikas robežas ir plašākas attiecībā uz politiķi

nekā uz privātpersonu".

Neapšaubāmi, politiķi ir pakļaujami plašākai kritikai, bet kritika nedrīkst saturēt godu un cieņu aizskarošus apvainojums.

Termins "kritika" tiek skaidrots kā "iztirzājums, novērtējums no kāda viedokļa. Netiešā nozīmē par kritiku sauc arī kādas sabiedriskas vai politiskas

darbības novērtējumu". Kritika kā personas darbības novērtējums var izpausties arī indivīda negatīvā vērtējumā, izsaucot viņa aizvainojumu,

neapmierinātību vai radot citas negācijas.

Katram indivīdam ir tiesības aizstāvēt savu godu un cieņu gadījumos, kad tam tiek piedēvēta uzvedība, kas apdraud reputāciju, kā arī grauj

autoritāti citu cilvēku acīs. Konkrētajā lietā kritika iziet ārpus pieļaujamajām personas darbības novērtējuma robežām un transformējas goda un cieņas

aizskārumā.

Ņemot vērā to, ka Atbildētājs vairākkārtēji ir minējis, ka Prasītāja ir izstājusies no partijas, lai pārietu citā partijā, balotētos no tās Saeimas

vēlēšanās, tad ir pamats secinājumam, ka Atbildētājs darbojas apzināti ar nolūku nomelnot Prasītāju, kā politiķi.

[4.7] Paužot noteiktus patiesībai neatbilstošus faktus, Atbildētājs ir cēlis Prasītājai neslavu, ir aizskaris viņas godu un cieņu, ar ko tai tika radīts

morālais kaitējums, kas izpaužas, kā Prasītājas, kā politiķa sabiedriskā novērtējuma samazinājums.

Lemjot jautājumu par piespriežamo mantiskās kompensācijas apmēru, ir jāizpilda trīs galvenās funkcijas:

1. taisnīguma funkciju — spriedumam jāatbilst taisnības apziņai un vispārējiem tiesību principiem,

2. prevencijas funkciju, lai piespriestā summa atturētu atbildētāju un citas personas no līdzīga aizskāruma nodarīšanas nākotnē,

3. samierināšanas funkciju — cietušajam jādod tik liela atlīdzība, kas viņu apmierināto, saprātīgi izvērtējot atbildētāja spēju dot šādu atlīdzību.

Lai panāktu, ka piespriežamā mantiskā kompensācija izpildīs šīs trīs galvenās funkcijas, ir ņemami vērā arī tādi apstākļi kā nepatiesu, godu un cieņu

aizskarošu ziņu izplatīšanas publiskums, plašums, šā aizskāruma smagums attiecībā uz personu, sekas, ko radījusi godu un cieņu aizskarošu ziņu

izplatīšana, pušu personība.

Tā kā paustie fakti nav patiesi, tad Prasītājai ir tiesības uz morāla kaitējuma taisnīgu atlīdzināšanu, kuru Prasītāja novērtē EUR 1000,00 apmērā.

Ievērojot iepriekš minēto, prasītāja lūdz tiesu apmierināt viņas prasību pilnā apmērā.

[5] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis zvērināts advokāts J.Dzanuškāns norādīja, ka neatzīst prasību uz rakstveida paskaidrojumos norādītajiem

motīviem un lūdz to noraidīt pilnā apmērā.

[6] Tiesas sēdē liecinieks /pers. AB/ norādīja, ka ir informēts, kāpēc tika uzaicināts liecināt. Liecināja, ka ir Rīgas sociāldemokrātiskās partijas

“Saskaņa” Rīgas pilsētas valdes priekšsēdētājs. Norādīja, ka atceras laiku, kad tika virzīti deputātu kandidātu sarakstus uz 12. Saeimas vēlēšanām.

Norādīja, ka viņam ir zināms par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas nodaļas rīkoto 01.07.2014. kopsapulci, jo viņš tajā piedalījās, kā novērotājs.

Sapulci vadīja Latgales priekšpilsētas pirmorganizācijas vadītāja /pers. AF/. Šī sapulce nenotika, kvoruma trūkuma dēļ. Norādīja, ka šajā sapulcē bija

ieradusies arī prasītāja, partijas biedra statusā. Norādīja, ka šajā datumā nebija pieņemti nekādi lēmumi, jo nebija kvoruma. Tai skaitā netika pieņemts

lēmums par prasītājas nevirzīšanu, kā deputāta kandidāti. Norādīja, ka piedalījās sapulcē, kas notika 09.07.2014.. Norādīja, ka neatceras, vai prasītāja

piedalījās šajā sēdē, bet viņa nevarēja piedalīties tajā, jo prasītāja nav valdes locekle. Neatceras, vai šajā sēdē tika izskatīts jautājums par prasītājas

izstāšanos no partijas “Saskaņa”. Norādīja, ka 09.07.2014. sēdē netika skatīts Latgales priekšpilsētas deputātu kandidātu saraksts, jo 01.07.2014. sēde

nenotika. Norādīja, ka viņš atbild par visām pirmorganizācijām, kas atrodas Rīgā.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, izvērtējot pušu rakstveida un mutiskos paskaidrojumus un novērtējot lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka prasība nav pamatota un ir

noraidāma.

No lietas materiāliem redzams, ka Prasītāja ir cēlusi prasību pret Atbildētāju par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, atvainošanās

publicēšanu un morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 92., 94. un 95. pantu, Civillikuma 1., 5.,

1635.p., 2352.1pantu un likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem 7., 16., 21., un 25. pantu.

Prasītāja ir norādījusi, ka 2014.gada 28.jūlijā Atbildētājs kā partijas /Nosaukums A/ līderis Latvijas radio 4 raidījumā „???? ?? ????” („Dienu pēc

dienas”) ir izplatījis ziņas, kā faktu par to, ka vienīgas iemesls, kamdēļ Prasītāja izstājusies no partijas /Nosaukums A/, kļuva pirmorganizācijas atteikums

iekļaut viņu partijas pirmsvēlēšanas deputātu kandidātu sarakstā.

Prasītāja norāda, ka Atbildētāja paustais fakts par to, ka pirmorganizācija - t.i. partijas Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas nodaļa, kurā bija

reģistrēta Prasītāja, atteicas izvirzīt viņu par deputāta kandidātu, neatbilst patiesībai un ir meli. Prasītāja arī norāda, ka partijas biedri ir izvirzījuši viņu par

deputātu kandidātu, par ko liecinot partijas Valdei adresēts iesniegums no 04.07.2014.g.

Prasītāja ir norādījusi, ka minētajā „Latvijas radio 4" raidījumā „???? ?? ????”, Atbildētājs arī ir paziņojis, ka Prasītāja ir pārgājusi citā partijā, kura

iekļāvusi viņu Saeimas pirmsvēlēšanas sarakstā, un, "ja cilvēks sevi saista ar partiju tikai tāpēc, lai būtu iekļauts sarakstā un balotētos vēlēšanās, tad

pirmorganizācija pieņēma pareizu lēmumu, nofiltrējot Cvetkovu". Prasītāja norāda, ka šis fakts pilnībā neatbilst patiesībai. Pēc izstāšanos no partijas

/Nosaukums A/ Prasītāja nav iestājusies nekādā citā partijā, vēl jo vairāk, lai tiktu iekļauta pirmsvēlēšanu sarakstā. Prasītāja nav nevienas partijas biedrs.

Prasītājas ieskatā Atbildētāja paustie fakti neatbilst patiesībai, jo:

1) Partijas attiecīga pirmorganizācija nav virzījusi nevienu kandidātu Saeimas vēlēšanām, turklāt partijas biedri ir izvirzījuši Prasītāju, kā deputāta

kandidāti;

2) Prasītāja pēc izstāšanās no partijas /Nosaukums A/ nav iestājusies nevienā citā partijā.

Prasītājas ieskatā Atbildētājs apzināti ir paudis nepatiesus faktus, nolūkā nodarīt Prasītājai būtisku kaitējumu. Atbildētāja izteikumi ir nodarījuši

Prasītājai morālo kaitējumu, kas viņai esot jāatlīdzina.

Savukārt no Atbildētāja sniegtajiem paskaidrojumiem konstatējams, ka lietā nav strīda par to, ka Atbildētājs 2014.gada 28.jūlijā ir sniedzis

interviju Latvijas radio 4 raidījumā „???? ?? ????” („Dienu pēc dienas”), atbildot uz žurnālistu uzdotajiem jautājumiem, tomēr Atbildētājs ir norādījis, ka

viņš nav paudis patiesībai neatbilstošas ziņas. Proti,

Izteikumi, kurus Prasītāja lūdz atsaukt, Atbildētāja ieskatā, atzīstami par viedokli.

Turklāt Atbildētāja ieskatā ir jāņem vērā, ka viedoklis izteikts par Saeimas deputāti, proti, politiķi. Bet attiecībā šo aspektu saskaņā ar Latvijas

Republikas Augstākās tiesas apkopojumā „Tiesu prakse lietās par personas goda un cieņas civiltiesisko aizsardzību" norādīto ir jāņem vērā, ka saskaņā

ar ECT praksi politiķiem un varas pārstāvjiem ir jāpieņem lielāka kritika nekā vidusmēra iedzīvotājiem, un pieļaujamās kritikas robežas attiecībā uz

politiķi ir plašākas, nekā kritizējot privātpersonu.

No Atbildētāja paskaidrojumiem secināms, ka tas noliedz to, kas minēts prasības pieteikumā, proti, ka 28.07.2014. Atbildētājs kā partijas

/Nosaukums A/ līderis „Latvijas radio 4" raidījumā „???? ?? ????” („Dienu pēc dienas" ) ir izplatījis zinu, kā faktu par to, ka vienīgais iemesls, kamdēļ

Prasītāja izstājusies no partijas /Nosaukums A/, kļuva pirmorganizācijas atteikums iekļaut vu partijas pirmsvēlēšanu deputātu kandidātu sarakstā.

Atbildētājs ir norādījis, ka izplatīja tikai vienu faktu, proti, ka Prasītāja izstājās no partijas /Nosaukums A/. Minētā ziņa atbilst patiesībai un to neapstrīd

arī pati Prasītāja. Atbildētājs ir sniedzis savu vērtējumu par iepriekš minēto faktu. Turklāt, sniedzot savu viedokli, Atbildētājs divas reizes ir lietojis krievu

valodas vārdu - ??????? (tulkojums latviešu va1odā - droši vien, jādomā, domājams), kas attiecīgi apliecina, ka Atbildētājs izteica faktiskās situācijas

vērtējumu.

Atbildētājs ir arī norādījis, ka Prasītāja nav precīzi citējusi Atbildētāja teikto, proti, Atbildētājs nevienā brīdī nav apgalvojis, ka tam, ka Prasītāja

izstājās no partijas /Nosaukums A/ ir tikai viens iemesls. Atbildētājs ir norādījis uz personu emocijām, kā iespējamu iemeslu aiziešanai no partijas.

Atbildētāja ieskatā emocijas ir subjektīva kategorija un par tām var izteikties tikai pieņēmuma formā, kas konkrētajā gadījumā arī tika darīts.

Atbildētājs ir arī norādījis, ka patiesībai atbilst fakts, ka partijas pirmorganizācija — partijas Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas nodaļa, kurā bija

reģistrēta Prasītāja nav izvirzījusi viņu par deputāta kandidātu, savukārt Prasītājas norādītais, ka partijas biedri izvirzījuši viņu par deputātu kandidātu, par

ko liecina partijas Valdei adresēts iesniegums no 04.07.2014.g., nav pamatots, jo šāds iesniegums neatbilst partijas Statūtos noteiktajam. Saskaņā ar

sociāldemokrātiskās partijas /Nosaukums A/ Statūtu IV daļas 4.5.6.punktu nodaļas kopsapulces (konferences) kompetence ir izvirzīt deputātu

kandidātus Eiropas Parlamenta, Saeimas un pašvaldības vēlēšanām. Savukārt Statūtu 4.9. punktā noteikts, ka kopsapulces (konferences) lēmumi tiek

ierakstīti protokolā, ko paraksta kopsapulces vadītājs un kopsapulcē (konferencē) ievēlētais sekretārs. No minētā izriet, ka personu izvirzīšanu Saeimas

deputātu kandidātos veic nodaļas kopsapulce (konference). Tāpēc Atbildētājs, komentējot vairāku personu aiziešanu no partijas, nozīmi piešķīra tikai

nodaļas kopsapulces jeb pirmorganizācijas rīcībai nevis, piemēram, partijas biedru rīcībai, kā to vēlētos un prasības pieteikumā norāda Prasītāja.

Prasītāja prasības pieteikumā apgalvo, ka partijas attiecīgā pirmorganizācija nav virzījusi nevienu kandidātu Saeimas vēlēšanām, turklāt partijas

biedri ir izvirzījuši Prasītāju, kā deputāta kandidāti.

No minētā izriet, ka Atbildētāja viedoklis, ka pirmorganizācija nav iekļāvusi personas sarakstos, ir pamatots. Turklāt Atbildētājs nav izteicies, ka

tieši partijas biedri ir vai nav izvirzījuši Prasītāju kā deputāta kandidāti.

Atbildētājs ir norādījis, ka prasības pieteikumā nepamatoti apgalvots, ka 28.07.2014.g. „Latvijas radio 4" raidījumā „???? ?? ????”, Atbildētājs ir

paziņojis, ka Prasītāja ir pārgājusi citā partijā, kura iekļāvusi viņu Saeimas pirmsvēlēšanu sarakstā un, „ja cilvēks sevi saista ar partiju tikai tāpēc, lai būtu

iekļauts sarakstā un balotētos vēlēšanās, tad pirmorganizācija pieņēma pareizu lēmumu, nofiltrējot Cvetkovu". Atbildētājs ir norāda, ka Prasītāja nav

precīzi citējusi Atbildētāja teikto. Atbildētājs, paužot minēto viedokli, nav minējis /Nosaukums /. Atbildētājs ir runājis par vairākām personām, kuras

pāriet citās partijās, kas iekļauj viņus Saeimas priekšvēlēšanu sarakstos. Un šāds Atbildētāja izteikums „ja cilvēks sevi saista ar partiju tikai tāpēc, lai būtu

iekļauts sarakstā un balotētos vēlēšanās, tad pirmorganizācija pieņēma pareizu lēmumu, nofiltrējot to", vērtējot to kopējā kontekstā, kā arī no neitrāla

klausītāja viedokļa, atzīstams par konkrētas rīcības vērtējumu. Šāds izteikums attiecināms uz neierobežotu personu loku, kas attiecīgi rīkojās. Turklāt

Atbildētājs ir norādījis, ka vēl pirms 2014.gada 28.jūlija interneta mājas lapā http://www.focus.1v/latvija/politika/latvijas-krievu-savienibas-lideri-

velesanas-riga-bus-mitrofanovs-cvetkova-un-pliners tika publicēts raksts „Latvijas Krievu savienības līderi vēlēšanās Rīgā būs Mitrofanovs, Cvetkova un

Pliners", kurā norādīts, ka: “Latvijas Krievu savienības (LKS) Rīgas saraksta līderi rudenī gaidāmajās 12.Saeimas vēlēšanās būs partijas valdes

līdzpriekšsēdētājs /pers. M/, Saeimas deputāte /pers. A/, kura iepriekš bija /Nosaukums A/ biedre, kā arī otrs partijas līdzpriekšsēdētājs /pers. N/,

šodien žurnālistus informēja LKS vadītāja /pers. O/”, arī Centrālās vēlēšanu komisijas interneta mājas lapā

http://sv2014.cvk.lv/saraksti/948190767f16.html atrodama informācija, ka /pers. A/ iekļauta Latvijas Krievu savienības 12.Saeimas vēlēšanu deputātu

kandidātu sarakstā. No minētās publiski pieejamās informācijas izriet, ka Atbildētāja paustajam viedoklim bija pietiekama faktiskā bāze.

Izvērtējot pušu sniegtos argumentus, tiesa dod priekšroku Atbildētāja sniegtajiem argumentiem turpmāk minēto iemeslu dēļ.

Prasītāja ir cēlusi prasību pret Atbildētāju par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu.

Prasītāja ir lūgusi tiesu:

1) uzlikt par pienākumu Atbildētājam publiski tuvākajā „Latvijas radio 4” raidījumā „Dienu pēc dienas" („???? ?? ????”) atsaukt Prasītājas godu

un cieņu aizskarošās un patiesībai neatbilstošās ziņas par to, ka Prasītāja izstājas no partijas /Nosaukums A/, jo pirmorganizācija nav izvirzījusi viņu, kā

kandidāti Saeimas vēlēšanām, kā arī ir iestājusies citā partijā ar vienīgo mērķi kandidēt vēlēšanām no kādas partijas saraksta, atvainoties Prasītājas

priekšā par minēto Prasītājas goda un cieņas aizskārumu, ievietojot attiecīgu Atbildētāja izplātīto ziņu atsaukšanu un atvainošanos:

* interneta mājas lapā: www.lsm.lv,

* oficiālajā izdevumā „Latvijas vēstnesis",

* partijas /Nosaukums A/ mājas lapā: www.saskanascentrs.lv, internetā,

* sociāla tīkla "Facebook" lapā „Politiskā partija Saskaņas centrs”, internetā;

2) piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājai morālo kaitējumu EUR 1000,00 (viens tūkstotis eiro, 00 centi) apmērā, kā arī visus tiesāšanas

izdevumus.

Civillikuma 1635. panta pirmā daļa nosaka, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts

kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

Saskaņā ar Civillikuma 1635. panta otro un trešo daļu ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas

darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Ja minētā neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs

nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka

cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam jāpierāda.

Civillikuma 2352.1 panta pirmajā daļā ir noteikts, ka katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu

izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Savukārt šī panta trešā daļa paredz, ka gadījumā, ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu

mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija); atlīdzības apmēru nosaka tiesa.

Tiesa konstatē, ka Prasītāja ir cēlusi prasību, cita starpā to pamatojot ar minētā Civillikuma 2352.1 pantu.

Kā redzams no Civillikuma 2352.1 panta normas, lai piemērotu šo normu, vispirms ir jākonstatē, ka no Atbildētāja puses ir tikušas izplatītas ziņas,

kas neatbilst patiesībai (nepatiesu ziņu izplatīšana uzskatāma par prettiesisku rīcību), turklāt šīm ziņām ir jābūt tādām, kas ir aizskārušas Prasītājas godu

un cieņu objektīvā, nevis subjektīvā izpratnē.

Kā jau iepriekš tika konstatēts, lietā nav strīda par to, ka Atbildētājs cita starpā ir sniedzis interviju masu saziņas līdzekļiem par notikumiem

sociāldemokrātiskajā partijā /Nosaukums A/ kā šīs partijas līderis, atbildot uz žurnālistes jautājumiem, citu starpā arī uz tiem, kuri attiecas uz Prasītāju –

par viņas izstāšanos no partijas iemesliem.

No lietā esošā pierādījuma – lietai pievienotā intervijas ieraksta CD diskā (lietas 15.lapa, audioieraksta laiks no 24:52 līdz 26:00 minūtei), kas tieši

tika pārbaudīts tiesas sēdē, to noklausoties, konstatējams, ka žurnāliste jautā, lai Atbildētājs sniedz komentārus par Prasītājas un vairāku citu personu

lēmumu izstāties no Sociāldemokrātiskās partijas /Nosaukums A/. Atbildētājs intervijā arī sniedz vispārinātu atbildi ne tikai par Prasītāju, bet arī par citām

personām, un viņu motīviem atstāt partijas rindas. Līdz ar ko tiesa piekrīt Atbildētāja paskaidrojumiem, ka Prasītājas prasības pieteikumā norādītais it kā

intervijā Atbildētāja teiktais kā tikai par Prasītāju neatbilst īstenībai, proti, Atbildētājs nerunā tika un vienīgi par Prasītāju un par Prasītājas rīcības,

izstājoties no partijas, motīviem, bet gan runā par visiem tiem cilvēkiem, kas ir pieņēmuši šādu lēmumu, kopumā un vispārināti. Intervijā Atbildētājs

nesaka: „ja cilvēks sevi saista ar partiju tikai tāpēc, lai būtu iekļauts sarakstā un balotētos vēlēšanās, tad pirmorganizācija pieņēma pareizu lēmumu,

nofiltrējot Cvetkovu", bet gan vispārīgi izsakot viedokli par pamatotu pirmorganizāciju lēmumu attiecībā uz visām personām, kas sevi saista ar partiju tikai

tāpēc, lai būtu iekļauti sarakstā un balotētos vēlēšanās, turklāt Atbildētājs nepiemin konkrēti Prasītāju, bet izsaka viedokli, proti, izsaka paldies

pirmorganizācijām kas “pieņēma gudru lēmumu situācijā, ja cilvēks sevi saista ar partiju tikai tāpēc, lai būtu iekļauts sarakstā un balotētos vēlēšanās, tad,

iespējams, (pirmorganizācijas) viņus pamatoti iepriekš nofiltrēja”,

Tādējādi tiesa konstatē, ka Atbildētājs konkrēti nenorāda, ka Cvetkova ir tikusi nofiltrēta iepriekš, bet runā par pirmorganizāciju pamatoto rīcību

attiecībā uz visiem tiem cilvēkiem, kas uzreiz pēc izstāšanās no vienas partijas pāriet citā, kā arī izsaka savu viedokli par to, ka pirmorganizācijas savlaicīgi

ir saskatījušas šo cilvēku patiesos motīvos darbībai politikā. Kā redzams, Atbildētājs nav sniedzis konkrētu ziņu par to, kāpēc Prasītāja ir izstājusies no

partijas vai kāpēc attiecīgā pirmorganizācija nav izvirzījusi tieši Prasītāju par deputāta kandidātu, bet izteicis savu subjektīvo viedokli par situāciju

kopumā.

Līdz ar to Prasītājas aizskārumam tiesas ieskatā ir vairāk subjektīvs, nevis objektīvs raksturs, kas parasti liedz subjektīvi aizskartajam prasīt

gandarījumu par goda un cieņas aizskaršanu sabiedrības acīs. Vienlaikus, ņemot vērā to, ka Atbildētājs savu viedokli ir paudis par vairāku cilvēku rīcību,

ietverot arī Prasītāju, turklāt masu mēdijā, un vērtējot intervijas kontekstu, tiesa atzīst, ka Atbildētāja izteikumi varēja zināmā mērā nostādīt Prasītāju

nelabvēlīgā gaismā vēlētāju acīs, līdz ar to ir izvērtējami arī pārējie likumā noteiktie priekšnoteikumi par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un

morālā kaitējuma kompensāciju. Proti, izvērtējams, vai patiesībai atbilst fakts, ka partijas pirmorganizācija - partijas Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas

nodaļa, kurā bija reģistrēta Prasītāja, nav izvirzījusi viņu par deputāta kandidātu.

No lietā esošā Sociāldemokrātiskās partijas /Nosaukums A/ Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas nodaļas 2014. gada 1. jūlija kopsapulces

protokola Nr.7 (lietas 63. lapa) izriet, ka sapulce, kuras darba kārtībā bija iekļauts jautājums par 12. Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātu izvirzīšanu,

nenotika kvoruma trūkuma dēļ. Līdz ar ko ne Prasītāja, ne kāda cita persona netika izvirzīta par deputātu kandidātu. Minēto faktu apliecināja arī

liecinieks /pers. AB/.

Savukārt no lietā esošā Prasītājas 2014. gada 3. jūlija iesnieguma Sociāldemokrātiskās partijas /Nosaukums A/ valdei (lietas 8. lapa) redzams, ka

Prasītāja minētajā datumā ir uzrakstījusi iesniegumu par izstāšanos no partijas. Laika posmā no 2014. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 3. jūlijam nav

notikušas Sociāldemokrātiskās partijas /Nosaukums A/ Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas nodaļas kopsapulces, un Prasītāja nav izvirzīta par deputāta

kandidāti 12. Saeimas vēlēšanām, ko apliecināja arī liecinieks /pers. AB/.

Savukārt Prasītājas norādītais, ka partijas biedri izvirzījuši viņu par deputātu kandidātu, par ko it kā liecina piecu partijas biedru 2014. gada 4. jūlija

Valdei adresēts iesniegums (lietas 9. lapa), nepierāda, ka Prasītāja būtu izvirzīta par deputāta kandidāti 12. Saeimas vēlēšanām, jo šāds iesniegums

neatbilst Sociāldemokrātiskās partijas /Nosaukums A/ Statūtu IV daļas 4.5.6.punktā noteiktajam, proti, tikai nodaļas kopsapulces (konferences)

kompetencē, nevis atsevišķu nodaļas biedru kompetencē, ir izvirzīt deputātu kandidātus Eiropas Parlamenta, Saeimas un pašvaldības vēlēšanām.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka Atbildētājs attiecībā par faktu, ka Prasītāju Sociāldemokrātiskās partijas /Nosaukums A/ Statūtos noteiktā kārtībā

Sociāldemokrātiskās partijas /Nosaukums A/ Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas nodaļa nav izvirzījusi par deputāta kandidāti 12. Saeimas vēlēšanām,

ir sniedzis patiesas ziņas.

Tāpat, izvērtējot Atbildētāja iesniegtos pierādījumus no interneta mājas lapas http://www.focus.1v/latvija/politika/latvijas-krievu-savienibas-lideri-

velesanas-riga-bus-mitrofanovs-cvetkova-un-pliners tika publicēts raksts „Latvijas Krievu savienības līderi vēlēšanās Rīgā būs Mitrofanovs, Cvetkova un

Pliners", kurā norādīts, ka: “Latvijas Krievu savienības (LKS) Rīgas saraksta līderi rudenī gaidāmajās 12.Saeimas vēlēšanās būs partijas valdes

līdzpriekšsēdētājs /pers. M/, Saeimas deputāte /pers. A/, kura iepriekš bija /Nosaukums A/ biedre, kā arī otrs partijas līdzpriekšsēdētājs /pers. N/,

šodien žurnālistus informēja LKS vadītāja /pers. O/” (lietas 25., 26. lapa), arī Centrālās vēlēšanu komisijas interneta mājas lapas

http://sv2014.cvk.lv/saraksti/948190767f16.html izdruku, kurā atrodama informācija, ka /pers. A/ iekļauta Latvijas Krievu savienības 12.Saeimas

vēlēšanu deputātu kandidātu sarakstā (lietas 25., 26. lapa), tiesa atzīst, ka Atbildētājs ir sniedzis patiesībai atbilstošu informāciju par faktu, ka Prasītāja

uzreiz pēc izstāšanās no Sociāldemokrātiskās partijas /Nosaukums A/ ir vēlējusies kandidēt 12. Saeimas vēlēšanām no cita saraksta. Tādējādi Līdz ar to

no šīs informācijas izriet, ka Atbildētāja paustajam viedoklim bija pietiekama faktiskā bāze, turklāt tiesas ieskatā nav svarīga tas, ka Prasītāja nav

iestājusies partijā “Latvijas Krievu savienība”, jo, lai kandidētu no konkrēta saraksta, likums neprasa kandidātam būt arī par attiecīgās partijas biedru.

Tādējādi fakts par to, ka Prasītāja uzreiz pēc izstāšanās no Sociāldemokrātiskās partijas /Nosaukums A/ ir pieslējusies citam politiskam spēkam ar mērķi

kandidēt vēlēšanās, arī ir patiess.

Tiesa vērtē arī Prasītājas norādīto, ka Atbildētājs nepamatoti, lai aizskartu viņas godu un cieņu, ir izteicies, ka pirmorganizācija Prasītāju nav

izvirzījusi tāpēc, ka viņa nav tikusi izvirzīta kā deputāta kandidāte kā “cilvēks, kas sevi saista ar partiju tikai tāpēc, lai būtu iekļauts sarakstā un balotētos

vēlēšanām”. Tiesa ja iepriekš konstatēja, ka Atbildētājs intervijā konkrēti nesaka, ka šis bija iemesls, kāpēc Sociāldemokrātiskās partijas /Nosaukums

A/ Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas nodaļa neizvirzīja Prasītāju par deputāta kandidāti 12. Saeimas vēlēšanām, bet gan ir izteicis savu vispārīgu

viedokli par personām, kas no vienas partijas izstājas un uzreiz balotējas vēlēšanām no cita politiska spēka. Līdz ar ko tiesas ieskatā šis viedoklis nav

uzskatāms par konkrētām Prasītājas godu un cieņu aizskarošām ziņām.

Līdz ar to tiesa nekonstatē, ka Atbildētājs būtu izplatījis patiesībai neatbilstošas ziņas, ar kurām ir aizskarts Prasītājas gods un cieņa, kas būtu

jāatsauc. Savukārt morālais kaitējums saskaņā ar Civillikuma 1635. un 2352.1 pantu pienākas tikai par Atbildētāja prettiesisku darbību, kura šajā lietā

nav konstatēta. Tādējādi prasība ir pilnībā noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 92.pantu, 93.panta pirmo daļu, 97.pantu, 190.pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. A/ prasību pret /pers. B/ par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, atvainošanās publicēšanu un morālā kaitējuma

kompensācijas piedziņu noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2016.gada 16.februāra – Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijai, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2016.gada 29.februārī.

Tiesnesis Dz.Melbārdis