Court dismissed appeal against fine for minor hooliganism, ruling penalty was necessary and not trivial.

Lieta Nr. 1A68045220

Lietvedības Nr. 1A-0064-21/19

ECLI:LV:RPPT:2021:0601.1A68045220.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2021. gada 1. jūnijā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa,

tiesnese S.Groza

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar /pers. A/ sūdzību par Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka p.i. 2020. gada

23. jūlija lēmumu Nr./numurs/.

Aprakstošā daļa

2020. gada 20. jūnijā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums Nr. /numurs/ un /pers. A/ saukts pie administratīvās atbildības

atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. pantam, piemērojot naudas sodu 150 EUR apmērā.

Minēto lēmumu /pers. A/ (turpmāk arī – Sūdzības iesniedzējs) pārsūdzēja un ar Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka p.i. (turpmāk arī –

Iestādes) 2020. gada 23. jūlija lēmumu Nr./numurs/ (turpmāk arī – Lēmums) tas atstāts negrozīts.

Lēmumā norādīts, ka 2020. gada 20. jūnijā plkst. 03.24 Kaļķu ielā /numurs/, Rīgā, laikā, kad pašvaldības policijas darbinieki nodrošināja

administratīvo lietvedību notikuma vietā, uz ielas, Sūdzības iesniedzējs pienāca pie pašvaldības policijas dienesta transportlīdzekļa un izteica pašvaldības

policijas darbiniekiem cieņu aizskarošus vārdus (norādīti konkrēti (necenzēti) vārdi), tādā veidā ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot

sabiedrisko mieru, kas izpaudās kā necieņa pret sabiedrību. Sūdzības iesniedzējs atteicās uzrādīt personu apliecinošu dokumentu vai nosaukt savus

personas datus, kā arī izrādīja fizisku pretošanos aizturēšanas laikā. Par Sūdzības iesniedzēja aizturēšanas faktu 2020. gada 20. jūnijā plkst. 03.24

sastādīts aizturēšanas protokols.

Izvērtējot notikuma apstākļus un lietā gūtos pierādījumus, sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums Nr. /numurs/ un Sūdzības

iesniedzējs saukts pie administratīvās atbildības atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. pantam, piemērojot naudas sodu 150 EUR

apmērā.

Lēmumā, atsaucoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 7., 167., 243., 272. pantu, secināms, ka lietā iegūtie pierādījumi, tostarp

administratīvā pārkāpuma protokols, notikuma video/audio ieraksts, pašvaldības policijas darbinieka ziņojums pierāda, ka Sūdzības iesniedzējs ir izdarījis

minētā kodeksa 167. pantā paredzētu administratīvo pārkāpumu un ir pamatoti saukts pie administratīvās atbildības.

Lietas izskatīšanas gaitā nav konstatējami Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239. pantā noteiktie apstākļi, kas nepieļauj lietvedību

administratīvā pārkāpuma lietā.

Lēmumā, atsaucoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22., 33., 34. pantu, norādīts, ka Sūdzības iesniedzējam naudas sods 150

EUR ir piemērots, ievērojot minētā kodeksa 167.pantā noteiktās soda sankcijas robežas. Lietā nav konstatējami atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi. Piemērotais naudas sods atbilst soda mērķim. Lietā nav konstatējami apstākļi Sūdzības iesniedzēja atbrīvošanai no administratīvās atbildības

atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21. pantam.

Par minēto Lēmumu sūdzību iesniedzis Sūdzības iesniedzējs, kurā norādīts, ka viņš neapstrīd konstatētā administratīvā pārkāpuma fakta esību, tas

nav sūdzības priekšmets, jo viņš savu vainu atzīst un pārkāpuma kvalifikāciju neapstrīd. Sūdzības iesniedzējs lūdz grozīt piemērotā soda mēru, to nosakot

soda sankcijas minimālā apmērā. Lēmumā norādīts, ka nav konstatējami Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33. pantā noteiktie atbildību

mīkstinoši apstākļi. Šis arguments ir kļūdains, jo viņš vaļsirdīgi nožēlo izdarīto, pārkāpumu izdarījis psihiska uzbudinājuma ietekmē, ko izraisīja grūti

personiskie apstākļi, par ko viņš norādīja, iesniedzot sūdzību Iestādē, bet šie apstākļi netika ņemti vērā. Tāpat saskaņā ar minētā kodeksa 32. pantu,

netika ņemti vērā apstākļi, kas mīkstina piemēroto sodu un tā mēru, proti, tas, ka Sūdzības iesniedzējs iepriekš nav bijis saukts pie administratīvās

atbildības, viņam nav sodāmību, rīcība nav radījusi kaitīgas sekas. Konkrētajā gadījumā nav saprotams, kāpēc Lēmumā ir atsauce uz soda sankcijas

minimālo apmēru, kas ir 70 EUR, bet tajā pašā laikā norādīts, ka piemērotais sods 150 EUR ir pamatots. Nav saprotams, kāpēc administratīvā

pārkāpuma lietā, kurā nav konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi, bet ir atbildību mīkstinoši apstākļi, par ko norādīts sūdzībā, ir piemērots naudas sods

150 EUR, nevis minimālais sods. Lēmumā nav norādīts, kāpēc soda mērķi nav iespējams sasniegt, piemērojot sodu minimālā apmērā. Ņemot vērā šos

apstākļus un argumentus, Sūdzības iesniedzējs lūdz grozīt piemērotā soda mēru, to nosakot soda sankcijas minimālā apmērā.

Tiesā saņemti Iestādes pārstāvja rakstveida paskaidrojumi, kuros uzturēta Lēmumā norādītā argumentācija.

Lietā atrodas sekojoši dokumenti/pierādījumi: administratīvā pārkāpuma protokols, notikuma videoieraksts (CD formātā), iesniegumi, ziņojums,

aizturēšanas protokols, izdrukas no reģistriem, informatīvi materiāli (paziņojumi).

Motīvu daļa

Tiesa, izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, secina, ka sūdzība ir noraidāma.

2020. gada 20. jūnijā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums Nr./numurs/, kurā norādīts, ka 2020. gada 20. jūnijā plkst. 03.24

Kaļķu ielā /numurs/, Rīgā, laikā, kad pašvaldības policijas darbinieki nodrošināja administratīvo lietvedību notikuma vietā, uz ielas, Sūdzības iesniedzējs

pienāca pie pašvaldības policijas dienesta transportlīdzekļa un izteica pašvaldības policijas darbiniekiem cieņu aizskarošus vārdus (norādīti konkrēti

vārdi), tādā veidā ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot sabiedrisko mieru, kas izpaudās kā necieņa pret sabiedrību.

Līdz ar to Sūdzības iesniedzējs saukts pie administratīvās atbildības atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. pantam, piemērojot

naudas sodu 150 EUR apmērā.

Ar Iestādes 2020. gada 23. jūlija lēmumu Nr./numurs/ šis lēmums atstāts negrozīts.

Ar 2020. gada 1. jūliju spēkā ir stājies Administratīvās atbildības likums un attiecīgi spēku zaudējis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss

(spēkā līdz 2020. gada 30. jūnijam).

Administratīvās atbildības likuma Pārejas noteikumu 2. punktā noteikts, ka [..] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas piemērojamas

līdz attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas pabeigšanai (lietvedība iestādē, tiesā vai izpilde).

Minētā likuma 4. panta pirmajā un ceturtajā daļā noteikts, ka persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga par to saskaņā ar

normatīvo aktu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā. Administratīvā pārkāpuma procesa kārtību nosaka tā procesuālo tiesību norma, kura ir spēkā

procesuālās darbības izdarīšanas brīdī.

Ņemot vērā minēto tiesību normu regulējumu un to, ka tiesvedība lietā uzsākta un tiek veikta laikā, kad spēkā ir Administratīvās atbildības likuma

regulējums, tad, izskatot lietu, tiek piemērotas Administratīvās atbildības likuma procesuālās normas, savukārt Latvijas Administratīvā pārkāpuma

kodeksa normu spēks un intertemporālā piemērojamība lietā attiecināma tiktāl, cik tas tver administratīvās tiesvedības pamatnoteikumus atbilstoši

Administratīvās atbildības likuma 4.panta pirmajai daļai (likuma spēks laikā), proti, persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga par to

saskaņā ar normatīvo aktu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā.

Par Lēmumu Sūdzības iesniedzējs iesniedzis sūdzību, no kuras secināms, ka Sūdzības iesniedzējs neapstrīd administratīvā pārkāpuma esību, proti,

norāda, ka viņš neapstrīd konstatētā administratīvā pārkāpuma fakta esību, tas nav sūdzības priekšmets, jo viņš savu vainu atzīst un pārkāpuma

kvalifikāciju neapstrīd. Sūdzības iesniedzējs lūdz grozīt piemērotā soda mēru, to nosakot soda sankcijas minimālā apmērā. Viņš vaļsirdīgi nožēlo izdarīto,

pārkāpumu izdarījis psihiska uzbudinājuma ietekmē, ko izraisīja grūti personiskie apstākļi. Tāpat jāņem vērā tas, ka Sūdzības iesniedzējs iepriekš nav bijis

saukts pie administratīvās atbildības, viņam nav sodāmību, rīcība nav radījusi kaitīgas sekas. Nav saprotams, kāpēc administratīvā pārkāpuma lietā, kurā

nav konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi, bet ir atbildību mīkstinoši apstākļi, par ko norādīts sūdzībā, ir piemērots naudas sods 150 EUR, nevis

minimālais sods. Ņemot vērā šos apstākļus un argumentus, Sūdzības iesniedzējs lūdz grozīt piemērotā soda mēru, to nosakot soda sankcijas minimālā

apmērā.

Tiesa, atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 94. pantam izvērtējot lietā gūtos pierādījumus, secina, ka tie ir pieļaujami, ticami un attiecināmi uz

lietā apskatāmo notikumu (konstatēto administratīvo pārkāpumu), un kopumā pierāda, ka Sūdzības iesniedzējs ir pamatoti saukts pie administratīvās

atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. Lietā konstatētā administratīvā

pārkāpuma esību pierāda lietā gūtie pierādījumi kopumā, tostarp notikuma videoieraksts, pašvaldības policijas darbinieka ziņojums.

Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. pantā paredzēta pārkāpuma izdarīšanu noteikts naudas sods no septiņdesmit līdz piecsimt

euro.

Lietā Sūdzības iesniedzējam par konstatēto administratīvo pārkāpumu piemērots naudas sods 150 EUR apmērā.

Administratīvās atbildības likuma 13. pantā noteikts, ka administratīvais sods ir ietekmēšanas līdzeklis, kas tiek piemērots administratīvo

pārkāpumu izdarījušajai personai, lai aizsargātu sabiedrisko kārtību, atjaunotu taisnīgumu, sodītu par izdarīto pārkāpumu, kā arī atturētu administratīvo

pārkāpumu izdarījušo personu un citas personas no turpmākas administratīvo pārkāpumu izdarīšanas.

Minētā likuma 19. pantā noteikts, ka sodu par administratīvo pārkāpumu piemēro ietvaros, ko nosaka likums vai pašvaldību saistošie noteikumi,

kuros paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu. Nosakot administratīvā soda veidu un mēru, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pie atbildības

saucamās personas personību (juridiskajai personai — reputāciju), mantisko stāvokli, pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus.

Ņemot vērā minēto tiesību normu regulējumu, nosakot soda mēru, tiek vērtēts gan izdarītā administratīvā pārkāpuma raksturs, tā izdarīšanas

apstākļi, gan pie atbildības sauktās personas raksturojošie apstākļi, tostarp atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.

Likuma „Par policiju” 22. panta pirmā daļa noteic, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš

izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma.

Saskaņā ar minētā likuma 15.pantu policijas sastāvā ietilpst arī pašvaldības policija.

Saskaņā ar likuma „Par policiju” 10. panta pirmās daļas 1., 6. punktu, 12. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 6. punktu, 19. panta sesto daļu

pašvaldības policijas darbinieka pamatpienākumos ietilpst nodrošināt sabiedrisko kārtību, novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, savas

kompetences ietvaros sastādīt protokolus, prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī

pielietot pret likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus, pārbaudīt personām, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu,

personību apliecinošos dokumentus, kā arī citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un

uzraudzība uzdota policijai [..].

Ar jēdzienu „huligānisms” tiek saprasta tīša sabiedriskās kārtības pārkāpšana un necieņas izrādīšana sabiedrībai, kas izpaužas saistošu noteikumu

un vispārpieņemto tikumisko normu demonstratīvā ignorēšanā, sabiedriskā miera, iestāžu, uzņēmumu un organizāciju darbības, sabiedriskā transporta

traucēšanā u.tml. darbībās (skat. Juridisko terminu vārdnīca. Rīga, Nordik, 1998, 80. lpp.).

Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par sīko huligānismu, kas izpaudies kā lamāšanās ar necenzētiem vārdiem, ir jākonstatē, ka

persona ir vēlējusies izteikt necenzētus vārdus, taču nav nepieciešams konstatēt personas mērķi ar necenzētajiem vārdiem traucēt sabiedrisko mieru un

kārtību (sk. Augstākās tiesas 2007. gada 25. aprīļa spriedumu lietā Nr. SKA – 157/2007. Pieejams: www.at.gov.lv).

Lietā konstatētais administratīvais pārkāpums ir saistīts ar vispārpieņemto uzvedības normu neievērošanu laikā, kad pašvaldības policijas darbinieki

veica administratīvā pārkāpuma lietvedību notikuma vietā saistībā ar sabiedriskās kārtības nodrošināšanu. Šajā laikā Sūdzības iesniedzējs, apzinoties šo

situāciju un to, ka notikuma vietā atrodas pašvaldības policijas darbinieki, kuri, kā norādīts pašvaldības policijas darbinieka ziņojumā, uzsāka sarunu ar

citu personu, kura iespējami pārkāpusi Rīgas domes 2007. gada 19. jūnija saistošo noteikumu Nr. 80 „Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” 6.13.

apakšpunktu, Sūdzības iesniedzējs, traucējot šo kārtību, iejaucās šajā procesā, norādot, ka pašvaldības policijas darbiniekiem nav jāuzrāda personu

apliecinoši dokumenti, ka persona var pamest notikuma vietu un tam nekādas sekas nesekos. Kad policijas darbinieks norādīja, ka šādi rīkoties nav

pareizi un tam sekos tiesiskas sekas, pieturot personu ar atvērto alkoholisko dzērienu, Sūdzības iesniedzējs sāka lamāties ar necenzētiem, cieņu

aizskarošiem vārdiem (norādīti ziņojuma). Sūdzības iesniedzējam tika norādīts, ka par šādu rīcību ir paredzēta administratīvā atbildība atbilstoši Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. pantam un viņš par to tiks saukts pie atbildības, uz ko Sūdzības iesniedzējs reaģēja ar pretdarbību, proti, sāka

uzvesties agresīvi un provokatīvi, atsakoties nosaukt savus personu datus, un tika aizturēts.

Minētie administratīvā pārkāpuma izdarīšanas apstākļi un raksturs liecina par to, ka Sūdzības iesniedzēja uzvedība, neievērojot vispārpieņemtās

uzvedības normas, bija saistīta ar pašvaldības policijas darbinieku pienākumu izpildes traucēšanu sabiedriskā vietā, klātesot citām personām un izrādot

necienīgu attieksmi, kas izpaudās kā cieņu aizskarošu vārdu lietošana, tostarp mudinot citu personu neievērot pašvaldības policijas darbinieku prasības.

Vērtējot pārkāpuma raksturu un tā izdarīšanas apstākļus, secināms, ka pārkāpumu nevar vērtēt kā nebūtisku vai maznozīmīgu pārkāpumu.

Kaut arī Sūdzības iesniedzējs, apstrīdot Lēmumu, ir norādījis, ka vaļsirdīgi nožēlo izdarīto, kas ir pozitīvi vērtējama personu raksturojoša iezīme,

tomēr lietā konstatējams, ka laikā, kad tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un pieņemts lēmums par soda piemērošanu, atbildību

mīkstinošs apstāklis – izdarītā vaļsirdīga nožēla – netika konstatēts.

Šīs ziņas norāda, ka pēc pārkāpuma izdarīšanas un laikā, kad tika pieņemts lēmums par soda piemērošanu, Sūdzības iesniedzējs nav paudis patiesu

un vaļsirdīgu nožēlu par izdarīto.

Atbildību mīkstinošs apstāklis – vaļsirdīga izdarītā nozēla – ietver gan pārkāpuma atzīšanu, gan vaļsirdīgu un patiesu tā nožēlu.

Lietā konstatējams, ka šādi apstākļi, piemērojot sodu, nav tikuši konstatēti, proti, tie nav norādīti ne administratīvā pārkāpuma protokolā-lēmumā.

Ja šādi apstākļi būtu bijuši konstatēti, tie būtu norādīti lēmumā par soda piemērošanu. To pamato pašvaldības policijas darbinieka ziņojums, kurā ir

norāde par citas personas pausto vaļsirdīgu nožēlu par notikušo uzreiz notikuma vietā, bet attiecībā par Sūdzības iesniedzēja rīcību šādi apstākļi nav tikuši

konstatēti.

Turklāt atbildību mīkstinošu apstākļu konstatēšana pati par sevi nerada prezumpciju, ka saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 20. panta

pirmās daļas 1. punktu (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33. panta pirmās daļas 1. punktu (spēkā līdz 2020. gada 30.jūnijam)) personai tiek

piemērots soda sankcijā noteiktais minimālais soda apmērs.

Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 19. pantā (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. pantā (spēkā līdz 2020. gada 30.jūnijam))

ietverto tiesību normu gramatiskajai struktūrai, nosakot soda veidu un mēru, sākotnēji tiek izvērtēts administratīvā pārkāpuma raksturs un tad kopsakarā

ar tā izdarīšanas apstākļiem tiek vērtēti pārkāpēju raksturojošie apstākļi, kā arī atbildību ietekmējošie apstākļi.

Konkrētajā gadījumā, ņemot vērā administratīvā pārkāpuma raksturu (vispārpieņemto uzvedības normu neievērošana un sabiedriskās

kārtības/miera traucēšana laikā, kad pašvaldības policijas darbinieki pildīja dienesta pienākumus) un tā izdarīšanas apstākļus (cieņu aizskarošu un

necenzētu vārdu lietošana, mudināšana citiem neievērot pašvaldības policijas darbinieku prasības, agresivitātes izrādīšana), secināms, ka, kaut arī

Sūdzības iesniedzējs šobrīd ir paudis nožēlu par izdarīto pārkāpumu, piemērotais naudas sods 150 EUR apmērā, kas pārsniedz minimālo soda sankcijas

apmēru, bet ir mazāks par vidējo soda sankcijas apmēru, ir vērtējams kā samērīgs un atbilstošs izdarītā pārkāpuma raksturam.

Apstāklis, ka persona iepriekš nav bijusi saukta pie administratīvās atbildības, ir attiecināms uz pārkāpēja personību raksturojošiem apstākļiem, bet

konkrētajā gadījumā, ņemot vērā pārkāpuma raksturu, izdarīšanas apstākļus, Sūdzības iesniedzēja uzvedību un rīcību notikuma laikā, kas saistīta gan ar

vispārpieņemto uzvedības normu neievērošanu, izsakot necienīgus vārdus un izteicienus pašvaldības policijas darbiniekiem laikā, kad tie pildīja dienesta

pienākumus, kā arī sekojoši izrādot pretdarbību – paužot agresivitāti, secināms, ka administratīvā soda piemērošana 150 EUR apmērā ir pamatota un

atbilst soda mērķim, pildot gan sodošu, gan preventīvu funkciju, lai turpmāk netiktu pieļauti šādi pārkāpumi.

Administratīvās atbildības likuma 11. panta pirmajā daļā noteikts, ja personas izdarītais administratīvais pārkāpums konkrētajos apstākļos nav

radījis tādu apdraudējumu tiesiski aizsargātajām interesēm, lai par to piemērotu sodu (maznozīmīgs pārkāpums), amatpersona var neuzsākt administratīvā

pārkāpuma procesu, bet, ja tas ir uzsākts, amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa var to izbeigt, nepiemērojot sodu. Šajā gadījumā amatpersona,

augstāka amatpersona vai tiesa, ja to atzīst par lietderīgu, izsaka personai aizrādījumu.

Kā atzīts judikatūrā, administratīvais pārkāpums ir maznozīmīgs, ja, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus (tostarp izdarītā pārkāpuma raksturu un

citus lietā būtiskus apstākļus), administratīvā soda uzlikšana par izdarīto pārkāpumu nebūtu lietderīga. Citiem vārdiem, izdarītais pārkāpums ir tik

nebūtisks, ka par to pārkāpējam nav nepieciešams uzlikt sodu, bet ir pietiekami izteikt mutvārdu aizrādījumu, kas ir preventīvs (audzinoša rakstura)

līdzeklis, kas vērsts uz to, lai persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu, saprastu savas uzvedības prettiesiskumu un turpmāk to nepieļautu (sk.

Augstākās tiesas 2009. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. SKA-15/2009 14. punktu).

Lietā konstatētais administratīvais pārkāpums – sīkais huligānisms – ir saistīts ar vispārpieņemto uzvedības normu neievērošanu, lamāšanos ar cieņu

aizskarošiem un necenzētiem vārdiem sabiedriskā vietā un laikā, kad pašvaldības policijas darbinieki, pildot dienesta pienākumus, veica darbības

sabiedriskās kārtības nodrošināšanai.

Sūdzības iesniedzējam vajadzēja zināt un viņš varēja zināt, ka, rīkojoties pretēji vispārpieņemtajām uzvedības normām, iestāsies tiesiskas sekas,

proti, administratīvā atbildība.

Kaut arī pozitīvi ir vērtējama Sūdzības iesniedzēja šā brīža paustā izpratne par šo prasību ievērošanu un savas rīcības izvērtēšanu, tomēr lietā

konstatētais administratīvais pārkāpums nav vērtējams kā maznozīmīgs pārkāpums.

Lietā nav konstatējami pamatoti apstākļi pārkāpēja atbrīvošanai no atbildības saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 11. pantu.

Administratīvā soda mērķis primāri ir attiecināms uz pašu pārkāpēju. Sods kā ietekmēšanas līdzeklis pilda gan sodoša, gan preventīvu funkciju, lai

persona turpmāk neizdarītu jaunus pārkāpumus. Piemērotais administratīvais sods ir vērtējams kā soda mērķim atbilstošs un samērīgs, jo veido samērīgu

līdzsvaru starp pārkāpuma raksturu un pārkāpēju raksturojošām ziņām.

Ņemot vērā minētos apstākļus, tostarp izvērtējot administratīvā pārkāpuma raksturu, secināms, ka administratīvais sods, kas piemērots 150 EUR

apmērā, ir vērtējams kā samērīgs un atbilstošs soda mērķim.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma Pārejas noteikumu 2. punktu, Administratīvās atbildības likuma 4., 183., 186., 193., 198, 213., 224.,

226. pantu, 227. panta pirmās daļas 1. punktu, 228., 242., 243. pantu, tiesa

nosprieda

Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka p.i. 2020. gada 23. jūlija lēmumu Nr./numurs/ atstāt negrozītu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedums pieejams 2021. gada 1. jūnijā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Tiesnese S.Groza