Court convicts driver for refusing alcohol test, imposing arrest, fine, and four-year license ban.

Lietas arhīva Nr. 1-0450-19/17

ECLI:LV:RVPT:2019:0710.130045019.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 10.jūlijā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese I.Millere,

ar tiesas sēžu sekretāri J.Paļuļinu, tulci K.Šmiti,

piedaloties /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu,

attiecībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/.

Aprakstošā daļa

2019.gada 30.jūnijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes jaunākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC 411033 (turpmāk - Protokols), par to, ka 2019.gada 29.jūnijā plkst.23.22 Rīgā /pers. A/ vadot

transportlīdzekli VW Golf, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa Biķernieku ielu no Sinoles ielas puses autoceļa V36 virzienā, nobrauca no brauktuves un atteicās no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai.

Pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma 30.panta pirmo daļu tiek piemērots transportlīdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums.

Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā - Latvijas APK) 149. 15 panta astotās daļas par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai,

narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes.

Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai tiesā.

/pers. A/ lietas izskatīšanas laikā paskaidroja, ka ar automašīnu nebrauca. Bija sastrīdējusies ar vīru, kurš aizgāja. Viņa atradās pie automašīnas, pārbaudīja vai automašīna ir aizslēgta. Pie viņas pienāca četri cilvēki, no kuriem viņa nobijās,

kuri pēc tam aizgāja. Tad atkal atnāca cilvēki. Viņai bija bail. Viņa bija šoka stāvoklī. Atceras, ka apsēdās automašīnā, kur viņu aizveda uz Tvaika ielu. Nesaprata, kas tur notika, viņai iedeva kaut ko parakstīt.

Motīvu daļa

Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Latvijas APK 243.panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma

lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā.

Latvijas APK 243.panta piektā daļa paredz, kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. No minētā panta astotās daļas izriet, ka iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums;

dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.

Latvijas APK 243.panta ceturtā daļa nosaka, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma

konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona.

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa uzskata, ka /pers. A/ izdarīja Latvijas APK 149.15 panta astotajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu un viņas vaina pierādīta ar sekojošiem rakstveida pierādījumiem:

Protokolā fiksēto;

2019.gada 29.jūnija Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā Nr. NK 019671 fiksēto;

Policijas darbinieka Ģ.Zvaigznes ziņojumā norādīto, ka 2019.gada 29.jūnijā ap pulksten 23.27 tika saņemta informācija, ka liecinieks ir telefoniski paziņojis par ceļu satiksmes negadījumu, kur automašīna VW Golf, valsts reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/, ar sievieti pie stūres, Biķernieku ielā 218, nobraukusi no brauktuves un iebraukusi kokā. Sieviete automašīnā atradās viena pati un lieciniekam radušās aizdomas, ka vadītāja atrodas alkohola reibumā. Pulksten 23.46

ierodoties ceļu satiksmes negadījuma vietā tika konstatēts, ka liecinieka sniegtā informācija ir patiesa. Automašīnas VW Golf, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, vadītājai, kā vēlāk noskaidrots /pers. A/, ceļu satiksmes negadījuma

rezultātā miesas bojājumi nav nodarīti, viņa mutiski apstiprināja informāciju, ka vadīja automašīnu, bet no medicīniskās pārbaudes, lai konstatētu alkoholu viņa atteicās, kā arī atteicās sniegt rakstisku paskaidrojumu par notikušo. /pers. A/ atteicās

no alkohola pārbaudes Narkoloģijas centrā, kur viņa tika nogādāta;

2019.gada 30.jūnija Medicīniskās pārbaudes protokolā Nr.4027 norādīto, ka 2019.gada 30.jūnijā veicot /pers. A/ medicīnisko pārbaudi, atzinumā konstatēta atteikšanās no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, kā

arī izelpotajā gaisā. Ir konstatēts alkohola reibums (ietekme) klīniski.

Kā izriet no Medicīniskās pārbaudes protokola, /pers. A/ ir atteikusies nodot bioloģiskās vides paraugus, atteikusies no pārbaudes ar portatīvo izelpojamā gaisa kontroles aparātu, līdz ar ko /pers. A/ medicīnisko pārbaudi veikt nebija

iespējams un ir konstatējama atteikšanās no medicīniskās pārbaudes.

Vērtējot /pers. A/ paskaidroto, ka viņa automašīnu nevadīja, secinu, ka policijas darbinieks savā ziņojumā norāda, ka notikuma vietā /pers. A/ bija apliecinājusi, ka vadīja minēto automašīnu, kā arī no liecinieka saņemta informācija, ka

transportlīdzekli vadīja sieviete.

Tiesu praksē ir nostiprinājusies atziņa, ka amatpersonu, tostarp arī policijas darbinieku liecības un paskaidrojumi nav absolūti ticami un neapstrīdami, tomēr tiem ir augsta ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka policijas darbinieks sniedzis

nepatiesas liecības, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (skat, piemēram, Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 23.aprīļa spriedumu lietā Nr.A42919409; Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 3.decembra spriedumu lietā

Nr.AA13-05/5).

Administratīvā apgabaltiesa 2013.gada 23.aprīļa spriedumā lietā Nr.A42919409 norādīja, ka ar šo likumdevējs ir uzsvēris, ka protokolā fiksētās ziņas ir uzskatāmas par objektīvu pierādījumu un amatpersona atzīstama par objektīvu

novērotāju, kamēr netiek pierādīts pretējais, piemēram, amatpersonas ieinteresētība sodīt transportlīdzekļa vadītāju vai subjektīva attieksme pret to, vai amatpersonas kļūda, fiksējot pārkāpumu (skat. Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada

23.aprīļa spriedumu lietā Nr.A42919409).

Lai apšaubītu policijas darbinieku sniegtos paskaidrojumus par apstākļiem, kas noskaidroti, pildot dienesta pienākumus, lietā jābūt pierādījumiem, kas vismaz netieši norāda uz policijas darbinieku iespējamo ieinteresētību nepamatoti vainot

pieteicēju administratīvā pārkāpuma izdarīšanā (skat. Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 23.aprīļa spriedumu lietā Nr.A42919409).

Zemgales apgabaltiesa 2013.gada 3.jūnija spriedumā lietā Nr.116008413 ir norādījusi, ka publiskajās tiesībās darbojas publiskās ticamības princips, un policijas amatpersonu sastādītiem dokumentiem, arī administratīvo pārkāpumu

protokoliem, a apriori ir publiskā ticamība, un tos iespējams apšaubīt, iesniedzot pierādījumus, kas to apstiprina (skat. Zemgales apgabaltiesas 2013.gada 3.jūnija spriedumu lietā Nr.116008413).

Lietā nav ziņu, kas liktu apšaubīt policijas darbinieka ziņojumā norādīto.

Vienlaicīgi tiesa secina, ka lietā ir fiksēts ceļu satiksmes negadījums, ka transportlīdzeklis VW Golf, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ir nobraucis no brauktuves un uzbraucis kokam, to bojājot, ko apliecina 2019.gada

29.jūnija Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā Nr. NK 019671 fiksētais un pievienotās fotoizdrukas. /pers. A/ lietas izskatīšanas laikā neizskaidroja kādā veidā ar minēto transportlīdzekli tika izdarīts ceļu satiksmes negadījums un

kas transportlīdzekli vadīja, ja tā nebija /pers. A/.

Ņemot vērā minēto tiesa netic /pers. A/ norādītajam, ka viņa nebija transportlīdzekļa vadītāja un vērtē /pers. A/ paskaidroto, kā centienus izvairīties no administratīvās atbildības.

Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka /pers. A/ vaina Latvijas APK 149.15 panta astotajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta.

Pamatojoties uz Latvijas APK 32.pantu, nosakot sodu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpējas personību raksturojošie dati, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.

Pamatojoties uz Latvijas APK 33. un 34.pantu par atbildību mīkstinoši un atbildību pastiprinoši apstākļi lietas izskatīšanas gaitā nav konstatēti.

Lietas materiālos nav ziņu, ka pastāvētu gadījumi, kad saskaņā ar Latvijas APK 31.pantu, nav piemērojams Latvijas APK 149.15 panta astotajā daļā paredzētais sods administratīvais arests.

No policijas iestādes pavadvēstules tiesai secināms, ka policijas iestāde lūdz piedzīt izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm.

Vērtējot minēto, tiesa secina, ka saskaņā ar Latvijas APK 274.panta otrās daļas 12.punktu, nolēmumā administratīvā pārkāpuma lietā, pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem, norāda ar alkohola koncentrācijas, narkotisko

vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm saistīto izdevumu apmēru un to atlīdzināšanas pienākumu, ja persona ir atzīta par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Latvijas APK 258.pantā noteikts, ka persona,

kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktā kārtībā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm.

Medicīniskās pārbaudes protokolā norādītie izdevumi, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm ir 35 EUR (trīsdesmit pieci euro), kas /pers. A/ jāsedz ieskaitot

institūcijas, kuras darbinieks ir nosūtījis viņu uz medicīnisko pārbaudi, tas ir, Valsts policijas kontā.

Latvijas APK 274.1 panta pirmā daļa nosaka, ka lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu vai lietvedības izbeigšanu jānosaka, kas darāms ar pārkāpuma izdarīšanas rīkiem vai citiem izņemtajiem priekšmetiem un dokumentiem

Administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros ir izņemts transportlīdzeklis VW Golf, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/. Pēc lietā esošās informācijas izņemtā transportlīdzekļa īpašnieks ir /pers. D/.

Tiesā tika saņemts /pers. D/ iesniegums par transportlīdzekļa atgriešanu. Tā kā izņemtā transportlīdzekļa īpašnieks nav persona, kura izdarīja administratīvo pārkāpumu, saskaņā ar Satversmes tiesas 2013.gada 24.oktobra spriedumu lietā

Nr.2012-23-01, ar 2019.gada 4.jūlija nolēmumu transportlīdzeklis tika atgriezts transportlīdzekļa īpašniekam.

Ar Protokolu izņemta /pers. A/ vadītāja apliecība Nr. /apliecības numurs/.

Saskaņā ar Latvijas APK 291.panta otrās daļas 2.punktu, ja lēmums par administratīvā soda uzlikšanu pārsūdzēts vai par to iesniegts protests, tas jāizpilda pēc sūdzības vai protesta noraidīšanas, izņemot lēmumus par transportlīdzekļu

vadīšanas tiesību atņemšanu. Līdz ar ko izņemtā transportlīdzekļa vadītāja apliecība sprieduma izpildei daļā par speciālo tiesību atņemšanu, nosūtāma Ceļu satiksmes drošības direkcijai.

Rezolutīvā daļa

Novērtējot lietas apstākļus, izdarītā pārkāpuma raksturu, pamatojoties uz Latvijas APK 10., 22.-24., 26., 29., 31.- 34., 149. 15panta astoto daļu, 213., 214., 243.- 244., 258., 272., 274., 274.1, 275., 289.7, 289.16, 289.17, 291., 299.,

299.1 un

nosprieda

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta astotajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un piemērot:

1) administratīvo arestu uz 10 (desmit) diennaktīm,

2) uzlikt naudas sodu 1200 EUR (tūkstoš divsimt euro),

3) atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem.

Sprieduma izpildi daļā par speciālo tiesību atņemšanu uzdot Ceļu satiksmes drošības direkcijai, nosūtot /pers. A/ vadītāja apliecību Nr. /apliecības numurs/.

Naudas sods samaksājams 30 (trīsdesmit) dienu laikā no soda uzlikšanas dienas, jebkurā bankas iestādē (saņēmējs: Valsts kase, NMR 90000050138, konta Nr.LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22, maksājuma uzdevumā

norādot nolēmuma par saukšanu pie administratīvās atbildības numuru - 130045019).

Naudas soda samaksas kvīts iesniedzama Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Noteikt, ar alkohola koncentrācijas veiktās medicīniskās pārbaudes izdevumu apmēru 35 EUR (trīsdesmit pieci euro), kas 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad nolēmums stājies spēkā, ieskaitāmi jebkurā bankas iestādē (saņēmējs:

Valsts policija; banka: Valsts kase; reģ.Nr. 90000099040; Bankas kods: TRELLV22; konta Nr.LV96TREL2140091033000, ar maksājuma mērķi – 30.06.2019. Medicīniskās pārbaudes protokols Nr.4027), par ko informēt Valsts policijas

Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroju Rīgā, Gaujas ielā 15.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums sastādīts un

pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 10.jūlijā.

Tiesnese I.Millere