Court dismissed defendant's defense and ordered payment of heating bill plus interest and court costs.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defense and ordered the payment of a heating bill totaling Ls 818.98, along with interest and court costs. The plaintiff, Rēzeknes enerģija, argued that the defendant failed to pay for services rendered under a valid contract and relevant regulations. The court found no evidence of payment or dispute, applying civil law provisions to enforce the debt.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 41. panta 1. daļa; Civillikuma 994., 1811., 2033., 2107., 2108., 2109. panti: The court must dismiss a defendant's defense if no evidence supports it and the plaintiff's claim is substantiated by law and contract.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C26082413
Lietas arhīva Nr. C-0121-14/4
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2014. gada 6. februārī
Rēzeknes tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Skrule
izskatīja rakstveida procesā Rēzeknē, Dārzu ielā 24 civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rēzeknes enerģija”, reģistrācijas Nr.
42403021332, maza apmēra prasībā pret /pers. C/, /personas kods/,par parāda Ls 818,98 piedziņu.
Aprakstošā daļa
2013.gada 25.aprīlī sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) „Rēzeknes enerģija” iesniedza Rēzeknes tiesā maza apmēra
prasību pret /pers. C/ par parāda Ls 818,98 apmērā piedziņu par siltumenerģijas piegādes pakalpojumiem pēc adreses /adrese/ par
laika periodu no 01.12.2011. līdz 31.03.2013.
Prasības pieteikumā maza apmēra prasībā par naudas piedziņu (l.l. 4.-7.) norādīja, ka prasītājs no 2008.gada 1.oktobra saskaņā ar
22.09.2008. izsniegto licenču Nr. S3007-08 un Nr. S2006-08 nosacījumiem sniedz centralizētās siltumapgādes pakalpojumus
Rēzeknes pilsētas administratīvajā teritorijā, tajā skaitā atbildētājai pēc adreses /adrese/. Siltumenerģijas tarifu apmērus noteica
Latgales pašvaldību daudznozaru sabiedrisko pakalpojumu regulators.
Saskaņā ar LR Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr. 876 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi”
36.punktu, un pamatojoties uz SIA „Rēzeknes enerģija” izrakstītajiem rēķiniem, atbildētājai kā dzīvokļa /adrese/ īpašniecei un
centralizētās siltumapgādes pakalpojumu lietotājai bija pienākums norēķināties par iepriekšējā mēnesī izlietoto siltumenerģiju līdz
katra mēneša divdesmitajam datumam. Saskaņā ar Civillikuma 994.pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tas, kas par
tādu ierakstīts zemesgrāmatā.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 18.10.1994. noteikumu Nr. 204 „Par siltumenerģijas piegādes nosacījumiem” 1.punktu,
siltumenerģijas piegāde šai dzīvojamai mājai notika saskaņā ar SIA „Rēzeknes enerģija” un SIA „Rēzeknes Namsaimnieks”
01.10.2008. noslēgtā līguma Nr. 2 „Par siltumenerģijas piegādi un sadali SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” apsaimniekošanā esošajās
dzīvojamās ēkās” noteikumiem. Saskaņā ar šī līguma 1.1. un 1.3.punktu SIA „Rēzeknes enerģija” piegādā siltumenerģiju līdz
piederības robežai, bet apsaimniekotājs nodrošina lietotājus - telpu īpašniekus un īrniekus ar piegādāto siltumenerģiju.
Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, tajā skaitā, apkuri. Prasītājs savus pienākumus izpildīja godprātīgi, bet
atbildētāja nepildīja savas saistības, kā rezultātā 2013.gada 20.aprīlī atbildētājas parāds par siltumenerģijas lietošanu ir Ls 818,98.
Pamatojoties uz Civillikuma 1811., 2033., 2107., 2108., 2109.pantu, Civilprocesa likuma 1.pantu, 41.panta pirmo daļu, 127.pantu,
Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punktu, LR Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr. 876 „Siltumenerģijas
piegādes un lietošanas noteikumi” 3., 36.punktu, LR Ministru kabineta 1994.gada 18.oktobra noteikumu Nr. 204 „Par siltumenerģijas
piegādes nosacījumiem” 1.punktu, LR Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa
īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 1.1.apakšpunktu un
3.punktu, prasītājs lūdza tiesu:
1) piedzīt no /pers. C/ par labu SIA „Rēzeknes enerģija” parādu par siltumenerģijas piegādi Ls 818,98 un tiesāšanās izdevumus Ls
126,15, uzliekot par pienākumu pārskaitīt parādu uz prasītāja kontu AS „Swedbank” LV81HABA0551022600432;
2) atzīt SIA „Rēzeknes enerģija” tiesības saņemt likumiskos procentus 6 % gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildes
dienai.
2013.gada 26.aprīlī Rēzeknes tiesa nosūtīja atbildētājai uz viņas deklarēto dzīvesvietu prasības pieteikumu maza apmēra prasībā,
parāda aprēķinu, paskaidrojuma veidlapu un procesuālo tiesību izskaidrojumu, uzdodot viena mēneša laikā sniegt tiesai rakstveida
paskaidrojumu (l.l. 47.). Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu 2013.gada 26.aprīlī tiesa pusēm rakstveidā
izskaidroja viņu procesuālās tiesības, informēja par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, izskaidroja tiesības pieteikt noraidījumu
tiesnesim (l.l. 45.-47.).Noraidījumi tiesas sastāvam nav pieteikti. Atbildētāja nav iesniegusi Rēzeknes tiesā rakstveida paskaidrojumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Civilprocesa likuma 250. 25 panta pirmā daļa nosaka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par
nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot
pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Nav saņemts lūgums lietu izskatīt tiesas sēdē, un
atbilstoši minētajā likumā noteiktajam tiesa nolēma izskatīt civillietu rakstveida procesā. Tiesa 2013.gada 18.jūnijā nosūtīja pusēm
paziņojumu par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā un paziņoja datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā
(l.l. 50.).
Tiesas dokumenti atbildētājai tika piegādāti Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteiktā kārtībā uz fiziskās personas
deklarētās dzīvesvietas adresi, kur tai ir jābūt sasniedzamai, līdz ar to, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas
3.punktu un otro daļu, uzskatāms, ka atbildētājam ir paziņots par procesuālās darbības laiku un vietu un par attiecīgo dokumentu
saturu, un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu. Dokumentu
paziņošanas faktu pats par sevi neietekmē tas, ka dokumenti ir nosūtīti atpakaļ tiesai, jo atbildētāja nebija sastopama deklarētajā
dzīvesvietā un uz pasta uzaicinājumu mēneša laikā neieradās pastā saņemt sūtījumu (l.l. 48. - 51.).
Motīvu daļa
Pārbaudot un novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus to kopumā, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma
sekojošu apsvērumu dēļ.
Konstatēts un ar prasības pieteikumam pievienotajiem rakstveida pierādījumiem apstiprinās, ka SIA „Rēzeknes enerģija” ir
siltumenerģijas ražotāja un piegādātāja dzīvojamām mājām, ir komersanta reģistrācijas apliecības un izsniegto licenču Nr. S3007-08
u n Nr. S2006-08 siltumenerģijas realizācijai kopijas (l.l. 11.-13.). Ar Latgales pašvaldību daudznozaru sabiedrisko pakalpojumu
regulatora 24.10.2008.g. lēmumu noteikti siltumenerģijas tarifi iedzīvotājiem, lietā ir tā kopija (l.l. 31.-34.). Lietā nav pierādījumu, ka šie
tarifi būtu apstrīdēti vai pakalpojumu summas aprēķinātas, neievērojot apstiprinātos tarifus.
Dzīvokļa īpašuma Nr. 86 un pie dzīvokļa īpašuma piederošā kopīpašuma 454/76108 domājamo daļu no daudzdzīvokļu mājas, kas
atrodas /adrese/, īpašniece no 2008.gada 12.marta ir atbildētāja /pers. C/, ko pierāda izdruka no zemesgrāmatas (l.l. 25.-30.).
2008.gada 1.oktobrī SIA „Rēzeknes enerģija” kā piegādātājs un SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” kā apsaimniekotājs noslēdza līgumu
Nr. 2 par siltumenerģijas piegādi un sadali SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” apsaimniekošanā esošajās dzīvojamajās ēkās. Saskaņā
ar līguma 1.1.punktu piegādātājs apņēmās saražot un piegādāt siltumenerģiju karstā ūdens veidā apsaimniekotāja apsaimniekošanā
esošajām dzīvojamām mājām Rēzeknē un, savukārt, apsaimniekotājs apņēmās saņemt un nodrošināt lietotājus - abonentus (dzīvokļu
īrniekus un īpašniekus) ar piegādāto siltumenerģiju. Minētā līguma 1.5.punktā noteikts, ka saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem un
piestādītajiem apmaksas dokumentiem abonenti - dzīvokļu īrnieki vai īpašnieki veic maksu par izlietoto siltumenerģiju piegādātājam.
Abonents apmaksā katrā mēnesī izlietoto siltumenerģiju līdz nākošā mēneša 20.datumam, pamatojoties uz piegādātāja piestādīto
rēķinu, ir līguma un tā pielikumu kopijas (l.l. 15.-24.).
Saskaņā ar prasītāja sastādīto aprēķinu parāds par piegādāto siltumenerģiju šim dzīvokļa īpašumam laikā no 2011.gada 1.decembra
līdz 2013.gada 31.martam bija Ls 818,98 (l.l. 35.-44.). Tiesai nav pamata apšaubīt parāda summu.
Izvērtējot minēto kopumā, tiesa secina, ka prasītājam ir prasījuma tiesības par sniegto pakalpojumu apmaksas parāda piedziņu, bet
atbildētājai kā dzīvokļa īpašniecei ir pienākums samaksāt prasītājam par dzīvoklim piegādātās siltumenerģijas pakalpojumiem
prasības summas apmērā. Prasība ir pamatota un pierādīta ar tai pievienotajiem rakstveida pierādījumiem, prasības summa nav
apstrīdēta.
Prasība par parāda par siltumenerģijas piegādes pakalpojumiem Ls 818,98 piedziņu no atbildētājas apmierināma saskaņā ar
Dzīvokļa īpašuma likuma (stājās spēkā 01.01.2011.) 10.panta 3.punktu, ar kuru noteikts dzīvokļa īpašnieka pienākums norēķināties
par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (tajā skaitā apkure).
Civillikuma 2109.pants nosaka, ka piegādes tiesiskajās attiecībās, ja piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās
attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma noteikumiem. Piegādātājs uzņemas piegādāt pasūtītājam noteiktu lietu par zināmu cenu
(2107.pants) un saskaņā ar 1488.pantā noteikto pusei, kura saistības izpildījusi, ir tiesības prasīt, lai otrā puse atlīdzina to, ko
saņēmusi.
Atbilstoši Civillikuma 1811.pantā noteiktajam naudas saistību izpilda ar samaksu. Uz lietas izskatīšanas dienu tiesā nav iesniegti
pierādījumi, kas liecinātu par parāda samaksu, vai liktu apšaubīt prasības pamatotību un likumību.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu un Civillikuma 1765.pantu nosakāmas prasītāja tiesības par laiku no sprieduma stāšanās
likumīgā spēkā līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos procentus par parāda summas lietošanu:6
% (seši procenti no simta) gadā no piedzītās, bet nesamaksātās parāda pamatsummas, nosakot, ka procentu pieaugums apstājas,
kad to apmērs sasniegs pamatparāda lielumu (Civillikuma 1765.panta pirmā daļa, 1763.panta 1.punkts).
Saskaņā Eiropas Savienības Padomes 1998.gada 3.maija regulas (EK) 974/98 par eiro ieviešanu 1.pantu, grozījumiem Civillikuma
1833.pantā (spēkā ar 01.01.2014.) un Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļu, ievērojot tā 6.pantu, ar tiesas nolēmumu
piedzītās naudas summas latos ir konvertējamas euro pēc noteiktā maiņas kursa 1 euro = 0,702804 lati.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājas prasītāja labā jāpiedzen tiesas izdevumi Ls 126,15
(179,50 euro), ko veido samaksātā valsts nodeva Ls 122,85 (174,80 euro) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības
pieteikuma un paziņojumu piegādi un izsniegšanu pusēm Ls 3,30 (4,70 euro) (l.l. 8.-10.).
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.panta pirmo daļu, 96.panta piekto daļu, 93., 97., 189.-193.,195., 204.1 , 250.25, 250.27
pantu, tiesa
nosprieda:
SIA „Rēzeknes enerģija” maza apmēra prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/,sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rēzeknes enerģija”, reģistrācijas Nr. 42403021332, labā
parādu Ls 818,98 (astoņi simti astoņpadsmit latus un 98 santīmus) (1165,30 euro) un tiesas izdevumus Ls 126,15 (viens simts
divdesmit sešus latus un 15 santīmus) (179,50 euro), kopā Ls 945,13 (deviņi simti četrdesmit piecus latus un 13 santīmus) (1344,80
euro).
Noteikt prasītāja tiesības par laiku no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. C/,
/personas kods/,likumiskos procentus 6 % (seši procenti no simta gadā) no piedzītās, bet nesamaksātās pamatparāda summas,
nosakot, ka to pieaugums apstājas, kad procentu apmērs sasniegs pamatparāda lielumu.
Parāda un tiesas izdevumu summas samaksa veicama sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rēzeknes enerģija” norēķinu kontā AS
„Swedbank” LV81HABA0551022600432.
Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt atbildētājai termiņu - 10 (desmit) dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā 30 (trīsdesmit)
dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Rēzeknes tiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2014.gada 6.februārī.
Tiesnese I.Skrule