Legislator Case Law & Legislation
C32324414 / C-3244-14 AI generated

Bankruptcy petition dismissed as unfounded due to lack of evidence for intentional misconduct by the applicant.

Case Number C32324414 / C-3244-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the creditor's petition for declaring the defendant company bankrupt, ruling the claim was unfounded rather than intentionally false. While the applicant failed to prove intentional misconduct, the court acknowledged the dispute involved subjective interpretation of legal norms. Consequently, the petition was rejected, but the defendant was ordered to pay the applicant's legal costs up to the statutory limit.

Legislator headnote

AI generated

Maksātnespējas likuma 57.panta 2.punkts; Civilprocesa likuma 363.13 panta 10. daļa: A court may dismiss a bankruptcy petition as unfounded if the applicant fails to prove intentional misconduct, even if the petition contains subjective interpretations of legal norms.

Keywords

AI generated
bankruptcy petition dismissal unfounded claim intentional misconduct legal costs award subjective legal interpretation

Cited Legislation

AI generated
Maksātnespējas likuma 57.panta 2.punkts
Civilprocesa likuma 363.13 panta desmito daļu
[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.13 panta desmito daļu atzinusi maksātnespējas pieteikumu par nepamatotu vai apzināti nepatiesu, tiesa
Civilprocesa likuma 5. panta piekto daļu
punktā noteiktais), tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 5. panta piekto daļu arī maksātnespējas lietās ir ierobežojams advokāta palīdzības
Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas d) apakšpunktu
Civilprocesa likuma 33. panta trešo daļu
Civilprocesa likuma 189. pantu
Civilprocesa likuma 190. pantu
Civilprocesa likuma 193. pantu
Civilprocesa likuma 256. pantu
Civilprocesa likuma 6. pantu
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C32324414

Lietas arhīva Nr. C-3244-14/11

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 11. decembrī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis Dz.Melbārdis

ar tiesas sēdes sekretārēm S.Ādamsoni un I.Zalāni,

piedaloties /pers. B/ pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Uģim Grūbem un Akciju sabiedrības /Nosaukums A/ pilnvarotajam pārstāvim

zvērinātam advokātam Agrim Bitānam,

atklāta tiesas sēde izskatīja /pers. B/ pieteikumu par Akciju sabiedrības /Nosaukums A/ maksātnespējas pasludināšanu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

[1] 2014.gada 17. oktobrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemts /pers. B/ (turpmāk tekstā – Pieteicējs vai Kreditors) pieteikums par

Akciju sabiedrības /Nosaukums A/ (turpmāk tekstā – Parādnieks vai /Nosaukums A/) maksātnespējas pasludināšanu, pamatojoties uz Maksātnespējas

likuma 57.panta 2.punktu.

Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša 2014.gada 20.oktobra lēmumu pieteikums atstāts bez virzības trūkumu novēršanai.

2014.gada 10.novembrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemts Pieteicēja pieteikums par trūkumu novēršanu.

Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša 2014.gada 11.novembra lēmumu ierosināta Akciju sabiedrības /Nosaukums A/ maksātnespējas

procesa lieta.

[2] Pieteikumā norādīts, ka:

[2.1] akciju sabiedrība “/Nosaukums A/” uz pieteikuma sagatavošanas brīdi nav nokārtojusi pret Kreditoru /pers. B/ vairākas parādsaistības,

kuru pamatparāda summa gan katra atsevišķi, gan visas kopā pārsniedz 4268 eiro un kurām ir iestājies izpildes termiņš, tas ir, pastāv Maksātnespējas

likuma 57.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas pazīmes.

2007.gada 26.septembrī starp AS “????? banka”, tagadējā firma - AS /Nosaukums A/, un /pers. B/ noslēgts „Līgums par termiņdepozīta

pieņemšanu un apkalpošanu” ar depozīta summu LVL 7'500'000.00 (septiņi miljoni un pieci simti tūkstoši latu), kas saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto

valūtu kursu atbilst EUR 10'67?538 (desmit miljoni seši simti septiņdesmit viens tūkstotis pieci simti trīsdesmit astoņi eiro). Noguldījums tika veikts uz 10

gadiem. 2007.gada 28. septembrī puses parakstīja Grozījumus Nr.l, ar kuriem Kreditors (noguldītājs) atļāva noguldītos līdzekļus izmantot kā bankas

subordinēto kapitālu.

2008. gada 30. oktobrī starp AS “????? banka” un /pers. B/ noslēgts „Līgums par termiņdepozīta pieņemšanu un apkalpošanu” ar

depozīta summu LVL 1 500 000.00 (viens miljons pieci simti tūkstoši latu), kas saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtu kursu atbilst EUR

2'134'307.72 (divi miljoni viens simts trīsdesmit četri tūkstoši trīs simti septiņi eiro un 72 eiro centi). Noguldījums tika veikts uz 10 gadiem. Tajā pat dienā

puses parakstīja Grozījumus Nr.l, ar kuriem Kreditors (noguldītājs) atļāva noguldītos līdzekļus izmantot kā bankas subordinēto kapitālu.

2008. gada 4.decembrī Puses parakstījušas Grozījumus Nr.2 2007.gada 26.septembra un 2008.gada 30.oktobra Līgumos par termiņdepozīta

pieņemšanu un apkalpošanu, kuros, cita starpā, ietverts 1.punkts par procentu likmi: “Izteikt Līguma 2.2. punktu sekojošā redakcijā: “Termiņdepozīta

procenti sastāv no procentu likmes mainīgās un nemainīgās daļas. Procentu likmes nemainīgā daļa visā Līguma laikā ir 3% gadā. Procentu likmes mainīgā

daļa ir LVL RIGIBID likme uz 6 (sešu) mēnešu periodu, kas tiek noteikta vienu reizi sešos mēnešos katra procentu likmes mainīgās daļas aprēķināšanas

sešu mēnešu perioda pirmajā dienā pīkst. 15:00 pēc Latvijas laika. Pirmajiem 6 (sešiem) mēnešiem likmes mainīgā daļa tiek noteikta līguma parakstīšanas

brīdī un pēc tam ik pēc sešiem mēnešiem nākamajam sešu mēnešu periodam. Ja procentu likmes mainīgās daļas noteikšanas diena ir Latvijas Republikas

oficiālā brīvdiena (sestdiena, svētdiena, vai valsts noteikta brīvdiena, tad likmes mainīgā daļa tiek noteikta pēdējā darba dienā pirms brīvdienām ”.

Katrā no Saistošajiem Līgumiem ietverts sekojoša satura 2.3.punkts: “Termiņdepozīta procenti tiek izmaksāti vienu reizi mēnesī katru mēnesi,

pārskaitot tos uz Klienta norēķinu kontu”.

Līgumi nesatur precīzi noteiktu mēneša datumu, kurā jāveic Termiņdepozīta procentu maksājums, bet starp Parādnieci un Kreditoru pastāv

vienošanās, ka Termiņdepozīta procenti tiek izmaksāti katra mēneša otrajā datumā vai tam sekojošā pirmajā darba dienā, ja 2.datums iekrīt sestdienā,

svētdienā vai citā Latvijā noteiktā brīvdienā. Minēto apstiprina arī zvērināta tiesu izpildītāja izziņa par datumiem, kādos viņa kontā ieskaitīti apķīlātie /pers.

B/ procentu ienākumi no AS /Nosaukums A/. Tādējādi procenti par 2014.gada jūniju bija jāizmaksā 2 jūlijā, par 2014.gada jūliju - 4.augustā un par

2014.gada augustu - 2.septembrī.

Ilgāk kā piecus gadus šo saistību izpildes termiņu un veidu AS “????? banka” un AS “/Nosaukums A/” ir pildījušas atbilstoši Līgumiem un

Līgumos noteiktajā izpildes laikā un veidā. Ar savu konsekvento rīcību AS “????? banka” un tās tiesību pēctece AS “/Nosaukums A/” ir apliecinājušas,

ka atzīst un neapstrīd savu pienākumu katra mēneša otrajā datumā, vai nākamajā darba dienā, ja 2.datums iekrīt sestdienā, svētdienā vai citā Latvijā

noteiktā brīvdienā, pildīt Līgumos noteiktās saistības- procentu izmaksu. Tāpat AS “Reverta” ar konsekventu rīcību apliecinājusi, ka zina saistību izpildes

veidu.

Termiņdepozītu procentu likme ir noteikta ar Saistošo Līgumu Grozījumiem Nr.2 un abos līgumos ir vienāda. Saskaņā ar Grozījumu Nr.2

2.punktu Termiņdepozīta procenti sastāv no procentu likmes mainīgās un nemainīgās daļas. Procentu likmes nemainīgā daļa ir 3% gadā, bet mainīgā daļa

līdz 2014.gada 1.janvārim bija LVL RIGIBID likme uz 6 (sešu) mēnešu periodu, kas tiek noteikta vienu reizi sešos mēnešos katra procentu likmes

mainīgās daļas aprēķināšanas sešu mēnešu perioda pirmajā dienā plkst. 15.00 pēc Latvijas laika. Pirmo reizi šī Termiņdepozītu procentu likmes mainīgā

daļa tika noteikta 2008.gada 4.decembrī, līdz ar to visā turpmākajā Saistošo Līgumu darbības periodā tā tiek aprēķināti 4.decembrī un 4.jūnijā. Saistībā

ar Latvijas iestāšanos eiro zonā un eiro kļūstot par oficiālo Latvijas valūtu, LVL RIGIBID likme uz 6 (sešu) mēnešu periodu tiek aizstāta ar EURIBOR

likmi 6 (sešu) mēnešu periodam.

2010.gada 13.augustā Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijas tiesnesis Ungurs pieņēma lēmumu par prasības nodrošināšanu, saskaņā ar kuru

Kreditoram piederošie ienākumi no termiņdepozītu procentiem tika apķīlāti un, sākot no 2010.gada 2.septembra, katru mēnesi tika ieskaitīti zvērināta

tiesu izpildītāja A.Šusta kontā. Minētais tomēr nav izmainījis šo procentu piederību un pie zvērināta tiesu izpildītāja deponētie procenti ir /pers. B/

piederošs īpašums.

Parādnieks nav samaksājis saistību izpildes datumā Kreditoram Termiņdepozīta procentus par 2014.gada jūnija, jūlija un augusta mēnešiem. Tā

kā 4.jūnijā notika mainīgās likmes noteikšana periodam no 5.jūnija līdz 4.decembrim, tad jūnija mēnesī termiņdepozīta procenti saskaņā ar abiem

Saistošajiem Līgumiem Parādniekam bija jāaprēķina par 4 (četrām) dienām ar mainīgo daļu 0,220%, bet par 26 dienām - 0,303%, savukārt par jūliju un

augustu mainīgā daļa par visām trīsdesmit dienām bija 0,303%. Kopējā Termiņdepozītu likme, kas Parādniekam bija jāizmanto aprēķinot Termiņdepozīta

procentus attiecīgi bija 3,220 % par 4 dienām jūnijā un 3,303% par 26 dienām jūnijā un 30 dienām jūlijā un augustā.

Veicot Termiņdepozītu procentu aprēķinu saskaņā ar Līgumos ietvertajiem noteikumiem, tas ir, ka mainīgā likmes daļa ir Rigibid un Eirobor 6

mēnešu termiņam, kam pieskaitīta nemainīgā likmes daļa- 3% gadā, ka gadā ir 360 dienas un mēnesī 30 dienas, kā arī to, ka AS /Nosaukums A/ ietur

nodokli no procentu ienākumiem, zvērinātu tiesu izpildītāju kontā, saskaņā ar 2007.gadā 26.septembrī noslēgto Līgumu 2jūlijā bija jāieskaita EUR

26'347,49 4.augustā- EUR 26436,907 un 2.septembrī- EUR 26436,907, tas ir, kopā saskaņā ar 2007.gada 26.septembra Līgumu Parādnieks līgumā

paredzētajā termiņā nav izpildījis saistības par kopējo summu EUR 79’219,63 (septiņdesmit deviņi tūkstoši divi simti deviņpadsmit eiro un 63 eiro centi).

Saskaņā ar 2008.gada 30.oktobrī noslēgto Līgumu parādniecei bija jāizmaksā, pārskaitot zvērinātu tiesu izpildītāju kontā, 2014.gada 2jūlijā -

EUR 5'269,50; 4.augustā - EUR 5'287,21 un 2.septembrī - EUR 5’287,21, tas ir, kopā saskaņā ar 2008.gada 30.oktobra Līgumu Parādniece līgumā

paredzētajā termiņā nav izpildījusi saistības par kopējo summu EUR 15'843,92 (piecpadsmit tūkstoši astoņi simti četrdesmit trīs eiro un 92 eiro centi).

Starp Parādnieku un Kreditoru pastāv tiesisks strīds par noguldījuma pamatsummas dāvinājumu. Tiesiskā strīda ietvaros tiek apspriesta

konkrēto noguldījumu tiesiskā daba, bet tas neskar un nekādi neietekmē Parādnieka pienākumu aprēķināt un izmaksāt termiņdepozīta procentus /pers.

B/. Kreditors uzsver, ka, izlemjot jautājumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu, nav būtiski, vai Līgumi tiek vērtēti kā aizdevuma vai noguldījuma

līgumi, svarīgi ir tas, ka Parādniece ilgstoši atzinusi savas saistības un tās pildījusi, bet pārtraukusi tās pildīt no 2014.gada jūlija mēneša otrā datuma,

neizmaksājot Termiņdepozīta procentus par 2014.gada jūniju, 4.augustā neizmaksājot procentus par 2014.gada jūliju un 2014.gada 2.septembrī - par

augustu.

Fakts, ka Parādnieks ne tikai apzināti kavējis maksājumus, pierādīts ar pievienoto Parādnieka 2014.gada 17.septembra vēstuli Nr. 2- 08/105

“Par pamatotiem iebildumiem pret prasījumu”.

[2.2] Kreditoru /pers. B/ 2014.gada 10.septembrī iesniedza Parādniecei brīdinājumu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas

maksātnespējas procesa pieteikumu. Parādniece Brīdinājumā norādītajā triju nedēļu laikā pēc Brīdinājuma saņemšanas nav samaksājusi visu parāda

summu, tas ir, EUR 95063,55 (deviņdesmit pieci tūkstoši sešdesmit trīsi eiro un 55 eiro centi).

Uz Brīdinājumu Parādnieks nosūtījis Kreditoram vēstuli Nr. 2- 08/105 “Par pamatotiem iebildumiem pret prasījumu” (turpmāk - arī Iebildumi).

Tādējādi nepastāv strīds par Brīdinājuma saņemšanas faktu.

Iebildumos norādīts, ka saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8.pantu tai neesot tiesību aprēķināt un izmaksāt procentus par

pakārtotajām saistībām. Minētajā tiesību normā esot ietverta tieša norāde, ka šis aizliegums attiecas uz visām pakārtotajām saistībām, arī uz tām, kuras

radušās pirms likuma spēkā stāšanās 2014.gada 1.jūlijā. Tādējādi, kā iebildums pret Brīdinājumu Maksātnespējas likuma 57.panta izpratnē norādīts, ka

parādnieku var atzīt par maksātnespējīgu tikai tad, ja par saistību un parādu nepastāv strīds. Konkrētajā gadījumā tiesisks strīds pastāvot. Turklāt

Parādnieks norāda, ka AS “/Nosaukums A/” ir maksātspējīga un spēj kārtot visas saistības, bet saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma

8.pantu tai nav nenokārtotu saistību pret Kreditoru.

Kreditors, iepazinies ar Iebildumiem, neatzīst tos par “pamatotiem iebildumiem” Maksātnespējas likuma 57.panta izpratnē. Parādnieks

Iebildumos apliecinājis, ka atzīst, ka ar Kreditoru pastāv līgumiskas attiecības, kas izriet no diviem “Termiņdepozīta pieņemšanas un apkalpošanas

līgumiem”, kas noslēgti 2007.gada 26.septembrī un 2008.gada 30.oktobrī. Parādnieks ar līdzšinējo konsekvento rīcību ir apliecinājis, ka saskaņā ar

saistībām, kas izriet no Līgumiem, Parādniekam ir bijis pienākums katra mēneša otrajā datumā izmaksāt procentus Kreditoram par naudas līdzekļu, kas

atrodas pie Parādnieka, lietošanu. Līdz 2014.gada jūnija mēnesim ieskaitot Parādnieks regulāri pildīja šīs no Līgumiem izrietošās saistības un izmaksāja

Termiņdepozīta procentus saskaņā ar Termiņdepozīta procentu likmēm, kas noteiktas Līgumos. Ņemot vērā 2010.gada 13.augusta Rīgas apgabaltiesas

tiesneša lēmumu par prasības nodrošināšanu, šīs izmaksas tika veiktas uz zvērināta tiesu izpildītāja kontu. Puses Līgumos nav izdarījušas grozījumus un

nav arī iestājies Saistošajos Līgumos noteiktais pamata summu atmaksas termiņš.

Parādnieka Iebildumi, atsaucoties uz 2014.gada 1.jūlijā spēkā stājušās Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8.pantu, kas it kā aizliedzot

AS “/Nosaukums A/” pildīt līgumiskās saistības pret Kreditoru, ir nepamatoti. Saskaņā ar stabilu civiltiesību principu ar likumu, kurš stājies spēkā pēc

civiltiesisko attiecību nodibināšanas vai pārgrozīšanas, nevar tikt aizskartas vai pilnībā atņemtas jau agrāk iegūtās tiesības. To nepārprotami pasaka

Civillikuma 3.pants.

Kreditors norāda, ka Parādnieks Iebildumos kļūdaini atsaucies uz spēkā esošā Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8.pantu, kurš

Parādnieka ieskatā tieši un kategoriski aizliedzot turpināt Termiņdepozīta procentu izmaksu.

Komercdarbības atbalsta likuma 8.pantā noteikts sekojošais: (1) Ja komercsabiedrība, kura nonākusi finansiālās grūtībās, saskaņā ar

komercdarbības atbalstu regulējošiem normatīvajiem aktiem saņem atbalstu, tad no komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīža līdz

atbalsta sniegšanas beigām, ievērojot Eiropas Komisijas lēmumā vai nacionālajā normatīvajā aktā par atbalsta piešķiršanu noteikto un

neatkarīgi no komercsabiedrības spēkā esošajām juridiskajām saistībām komercsabiedrībai ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības (tai

skaitā aizliegts atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus vai citu atlīdzību) neatkarīgi no

pakārtoto saistību nodibināšanas brīža. (2) Pakārtotās saistības šā panta izpratnē ir tiesības un pienākumi, tai skaitā aizdevuma procentu

izmaksas pienākums, ko komercsabiedrībai rada aizdevums (neatkarīgi no noslēgtā darījuma veida) un kas aizdevējam, pamatojoties uz

noslēgto darījumu ar komercsabiedrību, dod tiesības atprasīt aizdevumu pirms termiņa tikai komercsabiedrības maksātnespējas vai

likvidācijas gadījumā un pēc visu citu kreditoru prasījumu apmierināšanas, taču pirms dalībnieku vai akcionāru prasījumu apmierināšanas.

Parādnieks attiecinājis šā likuma normas uz civiltiesiskajiem darījumiem ar Kreditoru /pers. B/, jo uzskatījusi, ka: akciju sabiedrība “/Nosaukums

A/” esot saņēmusi komercdarbības atbalstu un atbalsts neesot beidzies; Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8.pants nosakot kategorisku

aizliegumu aprēķināt un izmaksāt procentus vai citus maksājumus par pakārtotajām saistībām, ja komercdarbības atbalsts nav beidzies.

Parādnieks Iebildumos arī norādījis, ka AS “/Nosaukums A/” esot maksātspējīga un spējot pildīt saistības laikā un pilnā apjomā. Kreditora

norādes uz iespējamo faktisko AS “/Nosaukums A/” maksātnespēju Brīdinājumā neesot bijušas pamatotas un neatbilstot patiesībai. AS “/Nosaukums

A/” esot maksātspējīga un spējot pildīt visas saistības, kurām iestājies izpildes termiņš. Minētais apgalvojums neatbilst patiesībai, jo no AS “/Nosaukums

A/” 2013.gada pārskata nepārprotami redzams, ka AS “/Nosaukums A/” finansiālais stāvoklis ir katastrofāls. AS /Nosaukums A/ 2013. gada pārskatam

pievienotajā tabulā “Finanšu stāvokļa pārskati” norādīts, ka kopējais sabiedrības aktīvu apjoms bija LVL 238’608 tūkst., bet saistību apjoms - LVL

419,887 tūkst. No minēta skaidrs, ka Sabiedrības pašas kapitāls bija negatīvs un sastādīja LVL (181'279'000). Tie paši bilances dati norādīti arī

pārskatam pievienotajās tabulās “Koncerna aktīvu, saistību un ārpusbilances posteņu sadalījums pēc to atlikušā atmaksas un dzēšanas termiņa 2013.

gada 31. decembri” (pārskata 50. lpp. un “Sabiedrības aktīvu, saistību un ārpusbilances posteņu sadalījums pēc to atlikušā atmaksas un dzēšanas termiņa

2013. gada 31. decembri” (52. lpp). Pie kam, no tabulas “Finanšu stāvokļa pārskati” redzams, ka gada laikā no 2012. gada 31. decembra līdz 2013.

gada 31. decembrim AS “/Nosaukums A/” pašas kapitāls gada laikā samazinājies par LVL 95'896 tūkst. Šī tendence turpinājās arī 2014. gadā. Tā, no

AS “/Nosaukums A/” neauditētajam pārskatam par 2014. gada I. pusgadu pievienotas tabulas “Finanšu stāvokļa pārskats” (Pārskata 8. lpp) izriet, ka uz

2014. gada 30. jūniju sabiedrības aktīvu apjoms uz minēto datumu bija LVL 296’803 tūkst., bet saistību apjoms LVL 578’051 tūkst. Tādā veidā

sabiedrības pašās kapitāls pa pusgadu samazinājās vēl uz LVL 99’969 un 2014. gada 30. jūnija sastādīja jau LVL (281’248 tūkst).

Civiltiesiskās attiecības starp Kreditoru un Parādnieku nodibinātas 2007.gada 26.septembrī un 2008.gada 30.oktobrī. Ar pušu abpusēju

piekrišanu pēdējo reizi pārgrozītas 2008.gada 4.decembrī. Pēc šā datumā nekādi grozījumi civiltiesiskajās attiecības nedz pusēm vienojoties, nedz uz

tiesas nolēmumu pamata nav ieviesti.

Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu nepārprotami noteikts, kādas tiesību normas piemērojamas civiltiesiskām attiecībām saskaņā ar Latvijas

civiltiesību pamatprincipiem, un proti- “Katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības”. Tāpēc piemērojami civiltiesiskajām attiecībām starp AS /Nosaukums A/ un /pers. B/:

(i) Kredītiestāžu likums redakcijā, kas bija spēkā 2008.gada 4.decembrī, (ii) Komercdarbības atbalsta kontroles likums redakcijā, kas bija spēkā

2008.gada 4.decembrī, (iii) Civillikums, cik tālu Kredītiestāžu likums nenoregulēja bankas - klienta attiecības, (iv) Satversme, jautājumā par tiesībām

piespiedu kārtā atsavināt personu īpašumu. Papildus tam civiltiesiskās attiecības apskatāmas ne tikai no Līgumu noteikumu pozīcijām, bet arī no atsevišķu

Ieguldījuma līguma noteikumu viedokļa.

Kredītiestāžu likuma 9.panta trešā daļa noteica, ka: “Vienīgi Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm un ārvalstu kredītiestāžu filiālēm, kā arī

citu dalībvalstu kredītiestādēm un to filiālēm, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākušas finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikas teritorijā,

atļauts izsludināt noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu pieņemšanu un pieņemt tos. ” Tādējādi tieši Kredītiestāžu likums identificējams kā likums, kas

noteica civiltiesiskās attiecības noguldījumu darījumos 2008.gada apskatāmajā periodā. Arī procentu maksājumi par “termiņdepozītiem” tika regulēti ar

Kredītiestāžu likumu, un proti, ar Kredītiestāžu likuma 69.pantu: "Procentu likmes lielumu un procentu maksāšanas kārtību nosaka līgumā, kredītiestādei

ar klientu savstarpēji vienojoties. ”

Kredītiestāžu likums 2008.gada 26.septembrī, 2008.gada 30.oktobrī un 4.decembrī nesaturēja nevienu normu, kas dotu tiesības kredītiestādei

pārtraukt pielīgtu procentu izmaksu par noguldījumiem, neatkarīgi no noguldījuma veida. Noteicošais bija Kredītiestāžu likuma 69.pantā noteiktais, ka

procentu maksājumi notiek saskaņā ar pušu vienošanos.

Ar grozījumiem Nr.l Līgumos puses vienojās, ka Termiņdepozīti drīkst tikt izmantoti kā Bankas subordinētais kapitāls saskaņā ar Latvijas

Republikas normatīvajiem aktiem un Bankai saistošiem tiesību aktiem. Kredītiestāžu likums 2007.gada septembrī un 2008.gada oktobrī-decembrī

nesaturēja “subordinētā kapitāla” definīciju jeb skaidrojumu.

Parādniece savos Iebildumos, atsaucoties uz Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8.pantu, attiecības ar Kreditoru raksturojusi kā

“pakārtotās saistības”. Jāatzīmē, ka 2007.gada septembrī un 2008.gada oktobrī- decembrī Latvijas likumos nepastāvēja “pakārtoto saistību” definīcija.

Kredītiestāžu likuma 1.panta 59.punktā dotā pakārtoto saistību definīcija ir spēkā kopš 2009.gada 29.oktobra, kad stājās spēkā 2009.gada 22.oktobrī

izdarītie Kredītiestāžu likuma grozījumi.

Tādējādi uz civiltiesiskajām attiecībām, kas radušās 2007.gada 26.septembrī un 2008.gada 30.oktobrī un pārgrozījušās 2008.gada 4.decembrī,

Parādnieks cenšas attiecināt tiesību normas, kas stājušās spēkā tikai 2009.gada oktobrī. Faktiski pielīgtās tiesības “izmantot noguldītos līdzekļus bankas

subordinētajā kapitālā” nav identisks jēdziens “pakārtotajām saistībām”. Atļaujot izmantot subordinētajā kapitālā, tiek sniegta atļauja izvietotos līdzekļus

izmantot pašu kapitāla aprēķinos. Šādu aprēķinu rezultāts ir teorētisks lielums, kas iegūts aprēķinot 1.līmeņa, 2.līmeņa un 3.līmeņa kapitālu, pie tam,

pastāv noteikti ierobežojumi 2. un 3.līmeņa kapitāla maksimālajam apmēram un pieskaitīšanas kārtībai, kas izslēdz automātisku visas summas ieskaitīšanu

bankas kapitālā. Kreditora ieskatā būtiskākais ir tas, ka jēdziens “subordinētais kapitāls” attiecas vienīgi uz speciāliem tiesību subjektiem, uz kuriem

attiecas kapitāla pietiekamības normatīvās prasības. Mehāniska “subordinētā kapitāla” aizstāšana ar “pakārtotajām saistībām” būtiski paplašina

Parādnieka tiesības un neatbilst Saistošajos līgumos ietvertai pušu patiesai gribai.

Kreditors ir arī norādījis, ka laikā, kad starp Kreditoru un Parādnieku tika nodibinātas civiltiesiskās saistības, ne Kredītiestāžu likums, ne citas

tiesību normas nesaturēja aizliegumu Parādniekam šīs saistības izpildīt.

Ņemot vēra minēto Kreditors, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 57. panta 2. punktu un 60. panta pirmās daļas 1. punktu, lūdz tiesu

ierosināt Akciju sabiedrības /Nosaukums A/ maksātnespējas procesa lietu un pasludināt Akciju sabiedrības /Nosaukums A/ maksātnespējas procesu.

[3] 2014. gada 22. novembrī tiesā ir saņemti Parādnieka – Akciju sabiedrības /Nosaukums A/ iebildumi pret maksātnespējas pieteikumu.

Iebildumos norādīts turpmāk minētais.

/Nosaukums A/ pieprasītās naudas summas EUR 95’063,55 summas izmaksu ir atteikusi nevis tāpēc, ka /Nosaukums A/nebūtu naudas līdzekļu,

bet gan tādēļ, ka starp pusēm pastāv strīds par to, vai Pieteicējam vispār ir tiesības saņemt šo naudas summu, ievērojot Komercdarbības atbalsta

kontroles likuma noteikumus.

Faktu, ka starp Pieteicēju un /Nosaukums A/pastāv strīds par saistību nenoliedz arī pats Pieteicējs, norādot uz /Nosaukums A/iebildumiem pret

brīdinājumu un to nepamatotību. Tā Pieteicējs savā pieteikumā norāda, ka /Nosaukums A/iebildumos esot norādījusi, ka atbilstoši Komercdarbības

atbalsta kontroles likuma 8.pantam /Nosaukums A/ir aizliegts turpināt termiņdepozīta procentu izmaksu. Tā kā Pieteicējs nepiekrīt Reverta izteiktajiem

iebildumiem, tad ir skaidri redzams, ka starp pusēm pastāv strīds par /Nosaukums A/pienākumu izmaksāt termiņdepozīta procentus. T.i., starp pusēm

pastāv strīds par Komercdarbības atbalsta likuma 8.panta iztulkojumu, kā arī pastāv strīds par Civillikuma 3.panta iztulkojumu.

/Nosaukums A/vērš uzmanība uz to, ka lietas par maksātnespējas procesu atbilstoši Civilprocesa likuma 251.pantam tiek izskatītas sevišķā

tiesāšanas kārtībā. Ja sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmajā lietā rodas strīds par tiesībām un šis strīds izšķirams prasības kārtībā, tiesa atkarībā no strīda

satura pieteikumu atstāj bez izskatīšanas vai tiesvedību aptur līdz strīda izšķiršanai.

Turklāt kā to savā 2012.gada 7.marta spriedumā norādījis arī Augstākās tiesas Senāts lietā Nr.SPC-25/2012, tad Parādnieks ir uzskatāms

par maksātnespējīgu tikai tad, ja nepilda saistības, par kurām nav strīda. Un attiecībā uz strīda esamību Senāts ir citējis juridiskajā literatūrā

izteiktās atziņas, ka par strīdu liecina parādnieka pamatoti iebildumi un par tādiem atzīstami tādi iebildumi, kas nav formāli un

acīmredzami vērsti uz izvairīšanos no maksātnespējas procesa pasludināšanas. Par pamatotiem iebildumiem atzīstami arī tādi, kas

kopsakarā ar citiem pierādījumiem liecina par parādnieka faktisku maksātspēju.

Kā ir redzams no iepriekš minētā, tad saistību izmaksāt termiņdepozīta procentus /Nosaukums A/ liedz likuma ierobežojums. Likums tieši

aizliedz izmaksāt šādus procentus. Ņemot vērā to, ka Pieteicējs nepiekrīt šādai likuma interpretācijai, nepārprotami ir redzams, ka starp pusēm ir strīds

par tiesībām, kas tādējādi būtu izšķirams prasības tiesvedības kārtībā un nevis sevišķās tiesāšanas kārtībā.

Tā kā starp pusēm pastāv strīds par Reverta pienākumu maksāt Pieteicējam termiņdepozīta procentus, tādējādi tiesai ir jāizbeidz

maksātnespējas lieta un jānoraida Pieteicēja pieteikums.

/Nosaukums A/norāda, ka Pieteicējam bija skaidri zināms par to, ka starp pusēm pastāv strīds par likuma iztulkojumu un strīds par attiecīgi

Pieteicēja tiesībām uz procentu izmaksu saskaņā ar termiņdepozīta līgumiem.

Saskaņā ar Komercdarbības atbalsta likuma 8.panta pirmo daļu, ja komercsabiedrība, kura nonākusi finansiālās grūtībās, saskaņā ar

komercdarbības atbalstu regulējošiem normatīvajiem aktiem saņem atbalstu, tai no komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīža līdz atbalsta sniegšanas

beigām ievērojot Eiropas Komisijas lēmumā vai nacionālajā normatīvajā aktā par atbalsta piešķiršanu noteikto un neatkarīgi no komercsabiedrības spēkā

esošajām juridiskajām saistībām komercsabiedrībai ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības (tajā skaitā aizliegts atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai

izmaksāt par šādu aizdevumu procentus vai citu atlīdzību) neatkarīgi no pakārtoto saistību nodibināšanas brīža.

No likuma normas nepārprotami izriet aizliegums /Nosaukums A/izmaksāt termiņdepozīta procentus Pieteicējam. Starp pusēm pastāv pakārtotas

saistības, kuru izpilde ir aizliegta attiecīgi ar Komercdarbības atbalsta likuma 8.panta pirmo daļu.

/Nosaukums A/norāda, ka atbilstoši Civillikuma 2.pantam, Komercdarbības atbalsta likuma 8.pants ir piemērojams uz ar Pieteicēju noslēgtiem

termiņdapozīta līgumiem un no tiem izrietošām saistībām sākot ar 2014.gada 1.jūliju.

/Nosaukums A/ieskatā nav pamatoti Pieteicēja argumenti par to, ka šajā lietā būtu piemērojams Civillikuma 3.pants, kas tādējādi izslēgtu

Komercdarbības atbalsta likuma (jaunajā redakcijā) piemērošanu. /Nosaukums A/uzskata, ka Pieteicējs nepareizi ir interpretējis Civillikuma 3.panta

normu. /Nosaukums A/norāda, ka šī norma nekādā veidā neliedz piemērot tiesību normas, kas stājušās spēkā vēlāk attiecībā uz jau uzsāktām tiesiskām

attiecībām. /Nosaukums A/līdz Komercdarbības atbalsta likuma 8.panta grozījumu spēkā stāšanās dienai savas saistības pildīja. Taču pēc šīs likuma

normas spēkā stāšanās pārgrozījās /Nosaukums A/tiesiskā pienākuma saturs.

/Nosaukums A/ieskatā Pieteicējs nepareizi skaidro Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8.panta jēgu un mērķi. /Nosaukums

A/norāda, ka no Komercdarbības atbalsta likuma 8.panta redakcijas izriet: aizliegums pildīt pakārtotās saistības pastāv 1) attiecībā uz

jebkurām komercsabiedrībām, kuras ir saņēmušas valsts atbalstu un 2) neatkarīgi no pakārtoto saistību nodibināšanas brīža, t.i., aizliegums

sāk darboties no likuma spēkā stāšanās.

Pieteicējs pieteikumā nepamatoti norāda, ka no /Nosaukums A/2013.gada pārskata nepārprotami esot redzams, ka /Nosaukums A/finansiālais

stāvoklis ir katastrofāls. Pieteicējs pievienojis 2013.gada pārskata tabulu „Finanšu stāvokļa pārskati", kurā norādīts, ka kopējais sabiedrības aktīvu

apjoms bija LVL 238,608 tūkst., bet saistību apjoms - LVL 419,887 tūkst. No minētā esot secināms, ka /Nosaukums A/pašu kapitāls bija negatīvs un

sastādīja LVL 181 279 000. Tāpat no pievienotajām tabulām esot redzams, ka /Nosaukums A/pašas kapitāls esot tendenciozi samazinājies.

Iepriekš minētie dokumenti nepierāda, ka /Nosaukums A/būtu maksātnespējīga. Arī no pieteikumā izteiktajiem Pieteicēja argumentiem nav

iespējams secināt, ka /Nosaukums A/nav spējīga izpildīt savas saistības un tādējādi būtu atzīstama par maksātnespējīgu. Pieteicējs nav norādījis ne vienu

argumentu, kas varētu kalpot par iemeslu tam, ka /Nosaukums A/varētu tikt atzīta par maksātnespējīgu. Izteicieni, kas lietoti pieteikumā tādi kā

„/Nosaukums A/finansiālais stāvoklis ir katastrofāls" ir vairāk emocionāli, ne juridiski vai ekonomiski pamatoti.

Pirmkārt, nav skaidrs, kāpēc Pieteicēji savam pieteikumam nav pievienojuši visu gada pārskatu, bet tikai atsevišķus izrāvumus no tā. Kā to

paredz Gada pārskata likuma 4.panta pirmā daļa gada pārskats kā vienots kopums sastāv no finanšu pārskata un vadības ziņojuma par sabiedrības

attīstību pārskata gadā.

Tā 2013.gada pārskata vadības ziņojumā (3.lpp.) ir norādīts, ka kopš 2010.gada 1.augusta līdz pārskata perioda beigām /Nosaukums A/no

problemātisko aktīvu izstrādes, realizācijas un vērtspapīru portfeļa pārdošanas ir atguvusi vairāk nekā pusmiljardu eiro -511,7 miljoni eiro (359,6 miljoni

latu). Šāds rezultāts uzskatāmi apliecina /Nosaukums A/izvēlētās darbības stratēģijas pareizību un uzņēmuma spēju strādāt maksimāli efektīvi arī

nelabvēlīgās situācijās ar zemas kvalitātes aktīviem.35 Savukārt 2014.gada 1.pusgada pārskatā vadības ziņojumā (3.lpp.) ir norādīts, ka 2014.gada sešos

mēnešos /Nosaukums A/ir pārdevusi 264 nekustamos īpašumus par kopējo summu 16,3 miljoni eiro, salīdzinot ar 14 miljoniem tajā pašā periodā pērn.36

/Nosaukums A/finansiālās darbības rādītāji ir uzlabojušies attiecībā pret 2013.gadu, kas liecina par to, ka /Nosaukums A/finansiāli ir stabila.

Tāpat 4.pielikumā esošajā 2013.gada pārskatā (3.lpp.) ir norādīts, ka /Nosaukums A/2013.gada 31.decembrī nav laikā neizpildītu saistību un

ir paredzams, ka /Nosaukums A/varēs nokārtot savas saistības arī turpmāko 12-24 mēnešu laikā, tādēļ šie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar

darbības turpināšanas principu.37 Iepriekš minētais skaidri norāda uz to, ka Reverta ir spējīga izpildīt saistības, turklāt vēl ar divus gadus uz priekšu,

tādējādi nav nekādu pamatotu argumentu, kas liecinātu, ka /Nosaukums A/varētu būt maksātnespējīga šobrīd.

Attiecībā uz iespējamo argumentu par zaudējumu apmēru, kā to norāda, neatkarīgs revidents savā ziņojumā, kas pievienots 2013.gada

pārskatam, zaudējumu apmēra palielinājums attaisnojams ar to. ka tikušas veiktas izmaiņas metodoloģijā, kādā tiek aprēķināti zaudējumi no vērtības

samazināšanās. Tāpat kā to norāda revidents ziņojumā, iepriekšējos pārskata periodos piemērotajā metodoloģijā netika ņemta vērā visa pieejamā

informācija, kā rezultātā, būtisku daļu no 2013.gadā atzītajiem zaudējumiem no vērtības samazinājuma, būtu bijis jāatzīst iepriekšējos periodos.38

Tādējādi ir secināms, ka zaudējumu apmērs ir attaisnojams ar metodoloģijas maiņu, ja šāda metodoloģija būtu pielietota arī iepriekšējos

pārskatos, tas būtiski izlīdzinātu zaudējumu apmēru.

Otrkārt, arī pirms stājās spēkā Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8.pants /Nosaukums A/finansiālais stāvoklis neliecināja par

maksātnespēju.

Treškārt, jāņem vērā, ka nav nekādu pazīmju par to, ka /Nosaukums A/nebūtu spējīga izpildīt savas saistības, gluži pretēji.. Pieteicējs nav nekādā

veidā pamatojis savus argumentus, bet balstījies tikai uz emocionāliem apsvērumiem un datiem, kas atrauti no kopējā konteksta.

Ceturtkārt. Pietiecējs ignorē paša atzīto faktu, ka /Nosaukums A/ir saņēmusi valsts atbalstu, un tādēļ, lasot finanšu pārskatus, ir jāņem vērā arī

valsts atbalsta pasākumi un to ietekme uz gada pārskatiem un tajos fiksētajām summām. Attiecīgi Pieteicējs mēģina pārāk vienkāršoti lasīt Reverta gada

pārskatus.

Piektkārt, /Nosaukums A/ir pietiekoši naudas līdzekļi, lai segtu prasījumus EUR 8 970 020,28 apmērā. To apliecina kontu atlikumu atskaite, gan

arī auditorsabiedrības PricewaterhouseCoopers Ziņojums par faktiskajiem rezultātiem. Tas viss kopā apstiprina to, ka /Nosaukums A/finansiālais

stāvoklis ir stabils. Līdz ar to pat teorētiski nav apspriežama /Nosaukums A/maksātspēja.

Tādējādi no visa iepriekš minētā izriet secinājums, ka Pieteicējs nav ņēmis vērā un atrauti vērtējis gada pārskatā norādīto informāciju, savus

secinājumus balstījis uz emocionāliem, nevis ekonomiskiem vai juridiskiem apsvērumiem, tādējādi nonācis pie nepareiziem secinājumiem. /Nosaukums

A/nav konstatējamas, un arī Pieteicējs nav varējis norādīt nevienu pamatotu iemeslu tam, ka /Nosaukums A/finansiālais stāvoklis liecina par /Nosaukums

A/maksātnespēju, līdz ar to ir pamats izbeigt maksātnespējas procesu.

Pastāvot iepriekš minētiem apstākļiem, ir jāsecina, ka (1) starp Pieteicēju un Parādnieci pastāv strīds par saistībām, (2) Pieteicējs nav pareizi

interpretējis likuma normas, kas novedis pie nepareiziem secinājumiem attiecībā uz /Nosaukums A/maksātspēju un (3) Pieteicējs nav norādījis uz nevienu

pamatotu argumentu tam, ka /Nosaukums A/finansiālais stāvoklis varētu liecināt par maksātnespēju.

/Nosaukums A/norāda, ka maksātnespējas pieteikums ir apzināti nepatiess.

/Nosaukums A/norāda, ka Pieteicējam bija skaidri zināms par to, ka starp pusēm pastāv strīds par likuma iztulkojumu un attiecīgi Pieteicēja

tiesībām uz procentu izmaksu saskaņā ar termiņdepozīta līgumiem. Tas bija skaidri norādīts /Nosaukums A/2014.gada 17.septembra iebildumos (22. -

24.1.1.). Tāpat Pieteicējam, izvērtējot /Nosaukums A/gada pārskatus bija skaidri redzams, ka nav pazīmju, kas liecina par /Nosaukums

A/maksātnespēju. Tas, ka Pieteicējs iesniedza tiesai tikai dažas lapaspuses no gada pārskatiem pretēji Gada pārskata likuma 4.panta pirmās daļas

noteikumiem, liecina par Pieteicēja apzinātu rīcību, iesniedzot maksātnespējas pieteikumu.

[4] 2014. gada 5. decembrī tiesā ir saņemti Pieteicēja paskaidrojumu par /Nosaukums A/sniegtajiem iebildumiem, kuros norādīts, ka

/Nosaukums A/ir nepareizi interpretējusi tiesību normas attiecībā par to, ka /Nosaukums A/saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma

8.pantu nav tiesības un pienākuma pildīt saistības pret Pieteicēju. Pieteicējs norāda, ka uzskata /Nosaukums A/sniegtos iebildumus par nepamatotiem.

[5] Tiesas sēdē Pieteicēja pārstāvis uzturēja pieteikumu uz pieteikumā un papildus paskaidrojumos minēto motīvu pamata un lūdz atzīt Akciju

sabiedrību /Nosaukums A/ par maksātnespējīgu.

Tiesas sēdē Akciju sabiedrību /Nosaukums A/ pieteikumu neatzina uz iebildumos minēto motīvu pamata un lūdza pieteikumu atzīt par apzināti

nepamatotu un noraidīt.

MOTĪVU DAĻA

[6] Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi dokumentālos pierādījumus, uzskata, ka ir pamats /pers. B/ pieteikumu par Akciju sabiedrību

/Nosaukums A/ atzīšanu par maksātnespējīgu noraidīt kā nepamatotu.

[6.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.11 panta pirmo daļu parādnieka kreditora iesniegto maksātnespējas procesa pieteikumu tiesa izskata

15 dienu laikā no lietas ierosināšanas dienas. Uz tiesas sēdi aicina maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzēju un parādnieku. Ja vienā tiesvedībā

apvienoti vairāku kreditoru maksātnespējas procesa pieteikumi, uz tiesas sēdi aicina tos pieteikuma iesniedzējus, kuriem par tiesas sēdi ir iespējams

paziņot vismaz septiņas dienas pirms attiecīgās sēdes. Šo personu neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai.

Maksātnespējas likuma 57.pants paredz, ka parādniekam piemēro juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja ir kāda no šādām juridiskās

personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

1) piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;

2) parādnieks – sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām

pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 4268 euro un kurām ir iestājies izpildes termiņš, un kreditors vai kreditori ir izsnieguši vai nosūtījuši uz

parādnieka juridisko adresi sūtītāja apmaksātu brīdinājumu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, un

parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma nodošanas pasta iestādē komersantam nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret

prasījumu;

3) parādnieks – cits šā likuma 56.pantā minētais subjekts – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa

atsevišķi vai kopā pārsniedz 2134 euro un kurām ir iestājies izpildes termiņš, un kreditors vai kreditori ir izsnieguši vai nosūtījuši uz parādnieka juridisko

adresi sūtītāja apmaksātu brīdinājumu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, un parādnieks triju nedēļu laikā

pēc brīdinājuma nodošanas pasta komersantam nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu;

4) parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav

veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas. Ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas

diena, uzskatāms, ka šī diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena;

5) parādnieks nespēj nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš;

6) saskaņā ar likvidācijas sākuma finanšu pārskatu parādniekam nepietiek aktīvu, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, vai arī šis

apstāklis atklājas likvidācijas gaitā;

7) ir iestājies šā likuma 51.panta otrajā daļā minētais apstāklis;

8) ir iestājies kāds no šā likuma 51.panta trešajā daļā minētajiem gadījumiem;

9) ir iestājies šā likuma 51.panta piektajā daļā minētais apstāklis.

[6.2] No lietas dalībnieku paskaidrojumiem un lietā esošiem dokumentiem konstatējams, ka lietā nav strīda par šādiem faktiem:

- 2007.gada 26.septembrī starp AS “????? banka”, tagadējā firma - AS /Nosaukums A/, un /pers. B/ noslēgts „Līgums par termiņdepozīta

pieņemšanu un apkalpošanu” ar depozīta summu LVL 7'500'000.00 (septiņi miljoni un pieci simti tūkstoši latu), kas saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto

valūtu kursu atbilst EUR 10'67?538 (desmit miljoni seši simti septiņdesmit viens tūkstotis pieci simti trīsdesmit astoņi eiro). Noguldījums tika veikts uz 10

gadiem. 2007.gada 28. septembrī puses parakstīja Grozījumus Nr.l, ar kuriem Kreditors (noguldītājs) atļāva noguldītos līdzekļus izmantot kā bankas

subordinēto kapitālu.

- 2008. gada 30. oktobrī starp AS “????? banka” un /pers. B/ noslēgts „Līgums par termiņdepozīta pieņemšanu un apkalpošanu” ar

depozīta summu LVL 1 500 000.00 (viens miljons pieci simti tūkstoši latu), kas saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtu kursu atbilst EUR

2'134'307.72 (divi miljoni viens simts trīsdesmit četri tūkstoši trīs simti septiņi eiro un 72 eiro centi). Noguldījums tika veikts uz 10 gadiem. Tajā pat dienā

puses parakstīja Grozījumus Nr.l, ar kuriem Kreditors (noguldītājs) atļāva noguldītos līdzekļus izmantot kā bankas subordinēto kapitālu.

- 2008. gada 4.decembrī Puses parakstījušas Grozījumus Nr.2 2007.gada 26.septembra un 2008.gada 30.oktobra Līgumos par termiņdepozīta

pieņemšanu un apkalpošanu, kuros, cita starpā, ietverts 1.punkts par procentu likmi: “Izteikt Līguma 2.2. punktu sekojošā redakcijā: “Termiņdepozīta

procenti sastāv no procentu likmes mainīgās un nemainīgās daļas. Procentu likmes nemainīgā daļa visā Līguma laikā ir 3% gadā. Procentu likmes mainīgā

daļa ir LVL RIGIBID likme uz 6 (sešu) mēnešu periodu, kas tiek noteikta vienu reizi sešos mēnešos katra procentu likmes mainīgās daļas aprēķināšanas

sešu mēnešu perioda pirmajā dienā pīkst. 15:00 pēc Latvijas laika. Pirmajiem 6 (sešiem) mēnešiem likmes mainīgā daļa tiek noteikta līguma parakstīšanas

brīdī un pēc tam ik pēc sešiem mēnešiem nākamajam sešu mēnešu periodam. Ja procentu likmes mainīgās daļas noteikšanas diena ir Latvijas Republikas

oficiālā brīvdiena (sestdiena, svētdiena, vai valsts noteikta brīvdiena, tad likmes mainīgā daļa tiek noteikta pēdējā darba dienā pirms brīvdienām ”.

- Katrā no Saistošajiem Līgumiem ietverts sekojoša satura 2.3.punkts: “Termiņdepozīta procenti tiek izmaksāti vienu reizi mēnesī katru mēnesi,

pārskaitot tos uz Klienta norēķinu kontu”.

- Līgumi nesatur precīzi noteiktu mēneša datumu, kurā jāveic Termiņdepozīta procentu maksājums, bet starp Parādnieci un Kreditoru pastāv

vienošanās, ka Termiņdepozīta procenti tiek izmaksāti katra mēneša otrajā datumā vai tam sekojošā pirmajā darba dienā, ja 2.datums iekrīt sestdienā,

svētdienā vai citā Latvijā noteiktā brīvdienā. Minēto apstiprina arī zvērināta tiesu izpildītāja izziņa par datumiem, kādos viņa kontā ieskaitīti apķīlātie /pers.

B/ procentu ienākumi no AS /Nosaukums A/. Tādējādi procenti par 2014.gada jūniju bija jāizmaksā 2 jūlijā, par 2014.gada jūliju - 4.augustā un par

2014.gada augustu - 2.septembrī.

Ilgāk kā piecus gadus šo saistību izpildes termiņu un veidu AS “????? banka” un AS “/Nosaukums A/” ir pildījušas atbilstoši Līgumiem un

Līgumos noteiktajā izpildes laikā un veidā. Ar savu konsekvento rīcību AS “????? banka” un tās tiesību pēctece AS “/Nosaukums A/” ir apliecinājušas,

ka atzīst un neapstrīd savu pienākumu katra mēneša otrajā datumā, vai nākamajā darba dienā, ja 2.datums iekrīt sestdienā, svētdienā vai citā Latvijā

noteiktā brīvdienā, pildīt Līgumos noteiktās saistības- procentu izmaksu. Tāpat AS “/Nosaukums A/” ar konsekventu rīcību apliecinājusi, ka zina saistību

izpildes veidu.

- Sākot ar 2014.gada 1.jūliju /Nosaukums A/saistību – procentu izmaksu – izpildi ir pārtraukusi, motivējot, ka saistību izpilde tai ir aizliegta

saskaņā ar Komercdarbības atbalsta likuma 8.panta pirmo daļu.

Ņemot vērā minēto Pieteicējs ir konstatējis, ka saskaņā ar 2007.gadā 26.septembrī noslēgto Līgumu Parādniekam 2.jūlijā bija jāieskaita EUR

26'347,49 4.augustā- EUR 26436,907 un 2.septembrī- EUR 26436,907, tas ir, kopā saskaņā ar 2007.gada 26.septembra Līgumu Parādnieks līgumā

paredzētajā termiņā nav izpildījis saistības par kopējo summu EUR 79’219,63 (septiņdesmit deviņi tūkstoši divi simti deviņpadsmit eiro un 63 eiro centi).

Savukārt saskaņā ar 2008.gada 30.oktobrī noslēgto Līgumu Parādniekam bija jāizmaksā, pārskaitot zvērinātu tiesu izpildītāju kontā, 2014.gada 2.jūlijā -

EUR 5'269,50; 4.augustā - EUR 5'287,21 un 2.septembrī - EUR 5’287,21, tas ir, kopā saskaņā ar 2008.gada 30.oktobra Līgumu Parādnieks līgumā

paredzētajā termiņā nav izpildījis saistības par kopējo summu EUR 15'843,92 (piecpadsmit tūkstoši astoņi simti četrdesmit trīs eiro un 92 eiro centi).

No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka Parādnieks nav noliedzis vai apstrīdējis faktu, ka starp Parādnieku un Pieteicēju pastāv civiltiesiskas

saistības, kas nav apstrīdētas, izbeigtas vai pārjaunotas. Lietā nav apstrīdēts fakts, ka saistību – procentu izmaksas – termiņš saskaņā ar abiem depozīta

līgumiem ir iestājies. Parādnieks šajā lietā arī nav apstrīdējis Pieteicēja veiktā parāda aprēķina pamatotību.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka konstatējams viens no Maksātnespējas likuma 57.panta 2. punktā minētajiem priekšnoteikumiem Parādnieka atzīšanai

par maksātnespējīgu. Proti, parādnieks – sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no

kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 4268 euro un kurām ir iestājies izpildes termiņš.

No lietā esošiem dokumentiem (lietas 1. sēj. 156.-159.lapa) redzams, ka Pieteicējs ir ievērojis likumā noteikto kārtību, paziņojot par to, ka

iesniegs pieteikumu tiesā par Revertas atzīšanu par maksātnespējīgu, nosūtot Revertai attiecīgu brīdinājumu. Lietā nav strīda, ka pēc brīdinājuma

saņemšanas Revertanav samaksājusi visu parāda summu, tas ir, EUR 95063,55 (deviņdesmit pieci tūkstoši sešdesmit trīsi eiro un 55 eiro centi).

No lietā esošās A/S /Nosaukums A/ 2014. gada 17.septembra vēstules Nr.2-08/105 konstatējams (lietas 1. sēj. 160.-161.lapa), ka A/S

/Nosaukums A/ ir cēlusi iebildumus pret prasījumu.

No Pieteicēja pieteikuma, paskaidrojumiem, konstatējams, ka iebildumi Pieteicēja ieskatā nav atzīstami par pamatotiem.

Tādējādi tiesa atzīst, ka Pieteicējs ir izpildījis Maksātnespējas likuma 57.panta 2. punktā noteikto pienākumu brīdināt parādnieku par

maksātnespēja pieteikuma iesniegšanas tiesā faktu.

Tādējādi tiesa atzīst, ka pieteikums ir iesniegts saskaņā ar Maksātnespējas likuma 57. panta 2. punkta noteikumiem – parādniekam piemēro juridiskās personas

maksātnespējas procesu, ja parādnieks - sabiedrība ar ierobežotu atbildību - nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 4268

euro un kurām ir iestājies izpildes termiņš, un kreditors vai kreditori ir izsnieguši vai nosūtījuši uz parādnieka juridisko adresi sūtītāja apmaksātu brīdinājumu par savu nodomu iesniegt

juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma nodošanas pasta komersantam nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus

iebildumus pret prasījumu.

[6.3] Saskaņā ar Maksātnespējas procesa likuma noteikumiem un Civilprocesa likuma 36313.panta otro daļu, tiesa pasludina juridiskās personas

maksātnespējas procesu, ja tā konstatē pieteikumā norādīto maksātnespējas pazīmi. Saskaņā ar iesniegtajiem pierādījumiem Parādniekam nav konstatējama

pieteikumā norādītā maksātnespējas procesa pazīme.

Tiesa atzīst, ka Maksātnespējas likuma 57. panta 2. punktā minētā maksātnespējas pazīme, ņemot vērā Parādnieka tiesā iesniegtos iebildumus un pievienotos pierādījumus, nav

apstiprinājusies.

Maksātnespējas likuma mērķis saskaņā ar šī likuma 1.pantu ir veicināt finansiālās grūtības nonākuša parādnieka saistību izpildi, maksātnespējas

atjaunošanu un aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka ierobežotas maksātspējas vai maksātnespējas gadījumā. No tā arī izriet maksātnespējas

procesa pasludināšanas pamats – maksātnespēja pasludināma, ja parādnieks finansiālu grūtību dēļ nespēj pildīt savas saistības.

Parādnieks 2014. gada 22. novembrī, atbilstoši Civilprocesa likuma 363.10 panta otrajai daļai, ir iesniedzis pierādījumus, kas liecina par to, ka

Parādnieks ir spējīgs samaksāt parādu. Faktu, ka parādnieks ir spējīgs segt saistības pierāda:

1) A/s /Nosaukums A/ 2013. Gada pārskats ar neatkarīga revidenta ziņojumu (lietas 2. sēj. 22.-76.lapa);

2) A/s /Nosaukums A/ nerevidētais publiskais finanšu pārskats par 2014. gada 1. pusgadu (lietas 2. sēj. 77.-90.lapa);

3) PricewaterhouseCoopers, SIA zvērinātu revidentu 2014. gada 22. novembra ziņojums A/s /Nosaukums A/ valdei par faktiskajiem rezultātiem

(lietas 2. sēj. 91.-92.lapa);

4) A/s /Nosaukums A/ kontu atlikumu stāvoklis uz 2014. gada 20. novembri, no kā izriet, ka A/s „Reverta” ir pietiekoši naudas līdzekļi, lai segtu

prasījumus EUR 8 970 020,28 apmērā (lietas 2. sēj. 91.-92.lapa).

Izvērtējot minētos pierādījumus kopsakarā ar /Nosaukums A/pārstāvja paskaidrojumiem tiesas sēdē par to, ka 2013.gada pārskatā minēto

zaudējumu apmēra palielinājums attaisnojams ar to. ka tikušas veiktas izmaiņas metodoloģijā, kādā tiek aprēķināti zaudējumi no vērtības samazināšanās,

tiesa secina, ka A/s /Nosaukums A/ nav uzskatāma par maksātnespējīgu parādnieku.

Tiesai nav pamata apšaubīt šo pierādījumu patiesumu, tos nav apšaubījis arī pats Kreditors. Tādējādi ir konstatējams, ka konkrētajā gadījumā

Parādnieks ir maksātspējīgs.

Parādnieks norāda, ka Parādnieks neveic maksājumus, nevis tāpēc, ka nespēj tos veikt, bet gan tāpēc, ka Parādnieks nepiekrīt maksāt, jo

Parādnieka ieskatā pastāv strīds par saistībām.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka nav konstatējama Maksātnespējas likuma 57.panta 2. punkta pazīme – parādnieks nespēj nokārtot parādsaistības,

kurām iestājies izpildes termiņš.

Civilprocesa likuma 363.13 panta otrā daļa noteic, ka tiesa pasludina juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja tā pieteikuma izskatīšanas

dienā konstatē pieteikumā norādīto maksātnespējas procesa pazīmi.

Savukārt Civilprocesa likuma 363.13 panta devītā daļa noteic, ja pieteikumā norādītā maksātnespējas procesa pazīme netiek konstatēta, tiesa

maksātnespējas procesa pieteikumu noraida un izbeidz juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu, kā arī izlemj jautājumu, vai maksātnespējas

procesa pieteikums atzīstams par nepamatotu vai apzināti nepatiesu.

Tā kā Maksātnespējas likuma 57.panta 2. punkta minētā pazīme nav konstatēta, pieteikums ir noraidāms.

Konstatējot faktu, ka parādnieks ir faktiski maksātnespējīgs, tiesai, izskatot maksātnespējas pieteikumu, nav pamata vērtēt tādus apstākļus, kā, piemēram,

vai starp pieteicēju un parādnieku pastāv strīds par saistību. Tiesa norāda, ka lietas par maksātnespējas procesu atbilstoši Civilprocesa likuma 251.pantam tiek

izskatītas sevišķā tiesāšanas kārtībā. Atbilstoši juridiskajā literatūrā minētajam, sevišķās tiesāšanas kārtību raksturo tas, ka 1) tajā nav strīda par tiesībām, kas tieši

izriet no Civilprocesa likuma 258.panta; 2) to ierosina uz rakstveida pieteikuma pamata; 3) tajā nav atbildētāju un trešo personu; 4) to neraksturo pretēji vērstas

intereses, bet objektīva nepieciešamība pēc tā, lai tiesa pieņemtu nolēmumu lietā, kurā nav strīda par tiesībām (Civilprocesa likuma komentāri. II daļa (29.-60.1 nodaļa).

Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. - Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2012., 197.Ipp.) Sevišķās tiesāšanas kārtībā nevar tikt izskatītas lietas, kurās

ir strīds par tiesībām, jo šādas lietas izskatāmas prasības tiesvedības kārtībā (turpat 207.Ipp.). Tādējādi šis strīds nav piekritīgs sevišķās tiesāšanas kārtībai, bet

tas attiecīgi būtu jārisina vispārējās jurisdikcijas tiesā. Kā to paredz arī Civilprocesa likuma 258.pants, ja sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmajā lietā rodas strīds par

tiesībām un šis strīds izšķirams prasības kārtībā, tiesa atkarībā no strīda satura pieteikumu atstāj bez izskatīšanas vai tiesvedību aptur līdz strīda izšķiršanai.

[7] Ņemot vērā to, ka /Nosaukums A/uzskata, ka Pieteicējs ir rīkojies prettiesiski, iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu pret Parādnieku, un to,

ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.13 panta devīto daļu, ja pieteikumā norādītā maksātnespējas procesa pazīme netiek konstatēta, tiesai ir arī jāizlemj

jautājums, vai maksātnespējas procesa pieteikums atzīstams par nepamatotu vai apzināti nepatiesu, tiesa turpmāk izvērtē Pieteicēja rīcības, iesniedzot

maksātnespējas procesa pieteikumu, tiesiskumu.

/Nosaukums A/ir norādījusi, ka, ņemot vērā, ka Pieteicējs jau pirms maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas pret Parādnieku, ir zinājis, ka starp

pusēm pastāv strīds, par ko Parādnieks ir cēlis pamatotus iebildumus, Pieteicēja pieteikums būtu atzīstams par apzināti nepatiesu.

No /Nosaukums A/paskaidrojumiem konstatējams, ka par Pieteicēja prettiesisko rīcību liecina šādi apstākļi:

1) maksātnespējas procesa pieteikums ir iesniegts par saistībām, par kurām Parādnieks ir cēlis pamatotus iebildumus;

2) par saistībām starp pusēm pastāv strīds, kurš nav izšķirams maksātnespējas procesa lietas ietvaros;

3) Pieteicējs izmanto maksātnespējas procesu pretēji tā mērķim un būtībai.

Kā redzams A/S /Nosaukums A/ ir sniegusi atbildi uz Pieteicēja brīdinājumu maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu tiesā. No A/S

/Nosaukums A/ 2014. gada 17.septembra vēstules Nr.2-08/105 konstatējams (lietas 1. sēj. 160.-161.lapa), ka A/S /Nosaukums A/ ir cēlusi iebildumus

pret prasījumu. Iebildumos norādīts, ka saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8.pantu tai neesot tiesību aprēķināt un izmaksāt procentus par

pakārtotajām saistībām. Minētajā tiesību normā esot ietverta tieša norāde, ka šis aizliegums attiecas uz visām pakārtotajām saistībām, arī uz tām, kuras radušās

pirms likuma spēkā stāšanās 2014.gada 1.jūlijā. Tādējādi, kā iebildums pret Brīdinājumu Maksātnespējas likuma 57.panta izpratnē norādīts, ka parādnieku var atzīt

par maksātnespējīgu tikai tad, ja par saistību un parādu nepastāv strīds. Konkrētajā gadījumā tiesisks strīds pastāvot. Parādnieks ir norādījis, ka AS “/Nosaukums

A/” ir maksātspējīga un spēj kārtot visas saistības, bet saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8.pantu tai nav nenokārtotu saistību pret Kreditoru.

No iebildumiem redzams, ka Reverta bez iepriekš minētā fakta par to, ka saistības tai pildīt ir aizliegtas ar likumu, nav norādījusi un pamatojusi, ka tā

būtu faktiski maksātspējīga. Šāds pamatojums ir iesniegts tikai tiesā. Tiesas ieskatā nav pamatota Revertas norāde, ka Pieteicējam bija jāzina par /Nosaukums

A/faktisko maksātspēju, jo tiesas ieskatā A / s /Nosaukums A/ 2013. Gada pārskats ar neatkarīga revidenta ziņojumu nesniedz pilnu informāciju par

/Nosaukums A/finanšu stāvokli, pabeidzot 2013. gadu, turklāt nav strīda par to, ka /Nosaukums A/pabeidza iepriekšējo finanšu gadu ar zaudējumiem. Uz to,

ka Pieteicējs no /Nosaukums A/publiskā Gada pārskata nevarēja būt pilnībā informēts par /Nosaukums A/faktisko finanšu stāvokli, norāda arī fakts, ka

/Nosaukums A/iesniedza tiesā papildus pierādījumus, tostarp revidentu ziņojumu, kuri nebija pievienoti atbildei uz brīdinājumu. Tādējādi tiesa apšauba

/Nosaukums A/norādi, ka Pieteicējs zināja vai tam bija noteikti jāzina, ka /Nosaukums A/ir maksātspējīga.

/Nosaukums A/ieskatā Pieteicēja pieteikums ir bijis apzināti nepatiess tāpēc, ka Pieteicējs ir zinājis, ka starp /Nosaukums A/un Pieteicēju pastāv strīds, bet,

neskatoties uz to, ir sniedzis pieteikumu tiesā. /Nosaukums A/arī ir norādījusi, ka faktu, ka starp Pieteicēju un /Nosaukums A/pastāv strīds par saistību, nav

noliedzis arī pats Pieteicējs.

Kā redzams no Pieteicēja paskaidrojumiem, Pieteicējs nepiekrīt /Nosaukums A/izteiktajiem iebildumiem, tad ir skaidri redzams, ka starp pusēm pastāv

strīds par /Nosaukums A/pienākumu izmaksāt termiņdepozīta procentus. Proti, starp pusēm pastāv strīds par Komercdarbības atbalsta likuma 8.panta iztulkojumu,

kā arī pastāv strīds par Civillikuma 3.panta iztulkojumu, nevis par saistībām.

Tiesa, izvērtējot minētos iebildumus, kopsakarā ar lietā esošiem materiālie, atzīst, ka Pieteicēja un Parādnieka starpā nepastāv strīds par pašu

saistību, kā tādu, bet gan pastāv strīds par saistības izpildi, kas balstīts uz tiesību normu interpretācijas atšķirībām. Arī šāds strīds ir risināms prasības

kārtībā, nevis sevišķās tiesāšanās kārtībā maksātnespējas lietā. Vienlaikus tiesa atzīst, ka strīds par tiesību normu interpretāciju, ir subjektīva rakstura

strīds, un šo apstākli vērtējot, nevar dot viennozīmīgu atbildi, ka Pieteicējs izskatāmajā gadījumā, iesniedzot tiesai pieteikumu, būtu rīkojies apzināti

prettiesiski. Savukārt šaubas šajā gadījumā ir tulkojamas par labu Pieteicējam.

Līdz ar to tiesai ir pamats atzīt pieteikumu par nepamatotu, bet nav pamata atzīt, ka maksātnespējas pieteikums no Pieteicēja puses ir bijis

apzināti nepatiess.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.13 panta desmito daļu atzinusi maksātnespējas pieteikumu par nepamatotu vai apzināti nepatiesu, tiesa

piedzen no maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzēja tiesāšanās izdevumus.

/Nosaukums A/ir lūgusi piedzīt no Pieteicēja tiesāšanās izdevumus – ar rakstveida pierādījumu iegūšanu saistītos izdevumus EUR 2057,00

apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus EUR 5283,92 apmērā.

Tiesa atzīst, ka ir pamats piedzīt no Pieteicēja tiesāšanās izdevumus – ar rakstveida pierādījumu iegūšanu saistītos izdevumus prasītā apmērā,

proti, EUR 2057,00.

Savukārt lūgums piedzīt no Pieteicēja ar lietas vešanu saistītos izdevumus EUR 5283,92 apmērā ir apmierināms daļēji. Proti, Civilprocesa likuma

44. panta pirmās daļas d) apakšpunktā noteikts, ka atlīdzināmi izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām nav mantiska rakstura, — to

faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro. Ņemot vērā, ka maksātnespējas lietas izskata sevišķās tiesāšanās kārtībā un par pieteikuma

iesniegšanu ir maksājama konstanta valsts nodeva, kas vairāk vai mazāk atbilst valsts nodevai, kas maksājama par prasībām, kurām nav mantiska

rakstura, kā arī ņemot vērā to, ka maksātnespējas lietās nav svarīgs parādnieka parāda apmērs (tam tikai jāpārsniedz Maksātnespējas likuma 57. panta

2. punktā noteiktais), tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 5. panta piekto daļu arī maksātnespējas lietās ir ierobežojams advokāta palīdzības

samaksas apmērs līdz Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas d) apakšpunktā noteiktajam.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 57.panta 2.punktu, Civilprocesa likuma 5. panta piekto daļu, 6. pantu, 33. panta trešo daļu, 44. panta

pirmās daļas 1.punkta d) apakšpunktu un 3.punktu, 189., 190., 193.pantu, 256. pantu, 363.13 panta otro, devīto un desmito daļu, tiesa

nosprieda:

/pers. B/ pieteikumu par Akciju sabiedrības /Nosaukums A/ maksātnespējas pasludināšanu kā nepamatotu noraidīt.

Akciju sabiedrības /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, maksātnespējas procesa lietu izbeigt.

Piespriest no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Akciju sabiedrībai /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/,

tiesāšanās izdevumus – ar rakstveida pierādījumu iegūšanu saistītos izdevumus EUR 2057,00 (divi tūkstoši piecdesmit septiņi eiro) apmērā un ar lietas

vešanu saistītos izdevumus EUR 2850,00 (divi tūkstoši astoņi simti piecdesmit eiro) apmērā, kas kopā sastāda EUR 4907,00 (četri tūkstoši deviņi simti

septiņi eiro).

Spriedums nav pārsūdzams.

Pilns spriedums sastādīts 2014. gada 23. decembrī.

Tiesnesis Dz.Melbārdis