Legislator Case Law & Legislation
C69465824 / C-4658-24 ECLI:LV:KURT:2024:1216.C69465824.4.S AI generated

Court orders full child support payment despite prior agreement between parents regarding custody and expenses.

Case Number C69465824 / C-4658-24
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court fully granted the plaintiff's claim for monthly child support of 210 euros or 30% of the minimum wage until the child reaches adulthood. Although the defendant argued that a 2017 agreement exempted her from paying for the son, the court ruled that the child welfare court's recent decision authorizing the plaintiff to represent the child's interests overrides the private contract. Consequently, the defendant was ordered to pay the support directly to the plaintiff and cover court costs.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 205. panta 1. punkts; 250. panta 8. daļa; Ministru kabineta noteikumi Nr. 37; Civilprocesa likuma 250. panta 26. punkts: A court order by a child welfare authority authorizing a parent to represent the child's interests in social matters supersedes a prior private agreement between parents regarding child support obligations.

Keywords

AI generated
child support enforcement child welfare court order parental agreement override social representation rights alimony payment obligation civil procedure simplified court costs recovery

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 42. panta
Civilprocesa likuma 190. panta
Civilprocesa likuma 192. panta
Civilprocesa likuma 193. panta
Civilprocesa likuma 195. panta
Civilprocesa likuma 204.1 panta
Civilprocesa likuma 205. panta 1. punkts
Civilprocesa likuma 250. panta 26. punkts
Civilprocesa likuma 250. panta 8. daļa
Ministru kabineta noteikumi Nr. 37
Civilprocesa likuma 39. panta 5. punkts
Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumi Nr. 20

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C69465824

Lietas arhīva Nr.C-4658-24

ECLI:LV:KURT:2024:1216.C69465824.4.S

Kurzemes rajona tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ventspilī 2024.gada 16.decembrī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Sandra Eglīte

izskatīja rakstveida procesā civillietu vienkāršotajā procedūrā /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītāja/pers. A/ (turpmāk – prasītāja) cēlusi tiesā prasību pret atbildētāju /pers. B/ (turpmāk - atbildētāja) par uzturlīdzekļu piedziņu.

[1.1] Pieteikumā norādīts, ka atbildētājas /pers. B/ dēls /pers. D/ atrodas prasītājas /pers. A/ aprūpē, saskaņā ar 2024.gada 16.janvāra Talsu

bāriņtiesas lēmumu. Atbildētāja nedzīvo kopā ar dēlu un par viņu nerūpējas.

[1.2] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai uzturlīdzekļus /datums/dzimušā /pers. D/ uzturam ik mēnesi 210 euro, jeb 30% no

valsts noteiktās minimālās algas ik mēnesi ar prasības tiesā iesniegšanas dienu līdz /pers. D/ pilngadībai. Noteikt, ka spriedums stājas spēkā nekavējoties.

[1.3] Prasība pamatota ar Civillikuma 179.panta pirmo, otro, piekto daļu, Ministru kabineta noteikumu Nr.37 otro punktu, Civilprocesa likuma

250.19pantu, 205.panta pirmās daļas 1.punktu.

[1.4] Prasītāja nav lūgusi lietas iztiesāšanu nozīmēt tiesas sēdē.

[2] 2024.gada 30.septembrī tiesā saņemts atbildētājas /pers. B/ paskaidrojums, kurā atbildētāja norādījusi, ka prasību par uzturlīdzekļu piedziņu

neatzīst.

[2.1] Atbildētāja paskaidrojusi, ka 2017.gada 28.aprīlī šķirta laulība starp atbildētāju un bērnu tēvu /pers. F/. Šķirot laulību 2017.gada 28.aprīlī pie

zvērināta notāra noslēguši līgumu par kopīgo nepilngadīgo bērnu aizgādību, saskarsmes tiesībām, bērnu uzturlīdzekļiem, kur atbildētāja ar /pers. F/

vienojušies, ka laulības laikā dzimusī meita /vārds/ dzīvo pie atbildētājas un atrodas viņas aprūpē, bet dēls /vārds A/ dzīvo pie /pers. F/ un atrodas

viņa aprūpē. Vienojušies, ka līdz /vārds A/ paliek astoņpadsmit gadu, uzturlīdzekļus nemaksāt par bērniem /vārds A/ un /vārds/, bet tos savstarpēji dzēst

ar ieskaitu otra vecāka uzturlīdzekļu samaksai. No dienas, kad /pers. D/ paliks astoņpadsmit gadu, /pers. F/ ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus /pers. H/

uzturam.

[2.2] Šo vienošanos godprātīgi pilda, no bērna tēva, kas ir prasītājas laulātais, uzturlīdzekļus meitas /vārds/ uzturam nav prasījusi.

[2.3] Vērš tiesas uzmanību, ka Talsu novada bāriņtiesas lēmums Nr.1.3./9/2024 noteic prasītājai tiesības pārstāvēt bērna intereses iestādēs, kas

saistītas ar bērna veselības aprūpi, izglītību, sociālajām garantijām, bet šis bāriņtiesas lēmums nepiešķir prasītājai tiesības prasīt grozīt starp bērna

vecākiem tiesiski noslēgtu līgumu.

[2.4] Prasītājas laulātais /pers. F/ atrodas apcietinājumā, jo ir veicis dzimumnoziegumu pret atbildētājas meitu un prasītāja vairākkārtīgi ir

pieprasījusi, lai atsauc apsūdzību un tad atsaukšot prasījumu par uzturlīdzekļiem. Uzskata, ka prasība ir prasītājas līdzeklis materiālai šantāžai pret viņu, lai

mēģinātu atbrīvot savu laulāto no apcietinājuma. Par minēto sarunu ir ziņojusi bāriņtiesai un iesniegusi atbilstošus pierādījumus.

[2.5] Paziņojusi prasītājai, ja viņa turpinās uzturēt šo nepamatoto prasījumu, tad viņa griezīsies bāriņtiesā, lai īstenotu savas vecāka tiesības audzināt

savu bērnu un lūgs atcelt bāriņtiesas lēmumu par /pers. D/ nodošanu uz laiku /pers. A/ aprūpē.

[2.6] Uzskata, ka prasītājas prasība par uzturlīdzekļu piedziņu nav pamatota, jo bērns ir viņas aprūpē tikai uz laiku, tādejādi, nav konstatējams uz

cik ilgu laiku dēls būs prasītājas aprūpē.

[2.7] Uzskata prasību par nepamatotu un noraidāmu.

[2.8] Atbildētāja nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

[3] 2024.gada 20.decembrī tiesā saņemts iesniegums, kurā prasītāja prasību atsauc, jo saņēmusi no atbildētājas rakstiskus draudus par /vārds A/

atņemšanu no prasītājas aprūpes. Prasītāja nedrīkstot riskēt ar bērna /vārds A/ psihiskās veselības pasliktināšanos, kas notiktu atbildētājas draudu

īstenošanas rezultātā. Pie prasītājas bērnam tiek nodrošināta pilnvērtīga ārstēšana, rehabilitācija un pilna aprūpe, emocionāls komforts, jo bērns ir invalīds.

[4] Ar Kurzemes rajona tiesas 2024.gada 16.decembra rezolūcijas lēmumu civillieta nolikta izskatīšanai rakstveida procesā, neaicinot uz tiesas sēdi

puses, par ko pusēm paziņots, informējot par tiesas sastāvu un datumu, kad saīsinātais spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā.

[4.1] Tiesnese atzīst, ka atbildētājai par prasību un lietas izskatīšanas datumu rakstveida procesā ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā, atbilstoši

Civilprocesa likuma 250.21 panta otrās daļas nosacījumiem.

Motīvu daļa

[5] Iepazīstoties ar visiem lietā esošajiem materiāliem un tos izvērtējusi, ņemot vērā prasītājas prasības pieteikumā izklāstītos argumentus,

atbildētājas iebildumus pret prasību un lūgumu prasību noraidīt, tiesa secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma, neskatoties uz to, ka prasītāja

prasību atsaukusi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu prasītāja atteikšanās no prasības uzturēšanas ir pamats tiesvedības izbeigšanai lietā. Tomēr

vienlaikus jāņem vērā, ka minētajā normā ietvertais princips atsevišķos gadījumos var kolidēt ar citiem tiesību principiem. Šādā situācijā, kā atzīts tiesību

teorijā, tiesas uzdevums ir izsvērt kolidējošos principus un norādīt argumentus, kādēļ viens no tiem ir tiesiski nozīmīgāks (sk. Daiga Iļjanova. Vispārējo

tiesību principu nozīmē un piemērošana. – Rīga: Ratio iuris, 2005, 88.-97.lpp.).

Lietā ir radusies situācija, kurā saduras divi principi. No vienas puses princips, ka tiesvedība par apstrīdētajām civilajām tiesībām ir atkarīga no

prasītājas, un viņa ir tiesīga katrā laikā no prasības atteikties, bet no otras puses – princips, ka visās darbībās, tostarp tiesas darbībās, attiecībā uz

bērniem prioritāri jāievēro bērna vislabākās intereses.

Bērna labāko interešu ievērošana ir bāzes princips, izlemjot jautājumus, kas kaut vai netieši skar bērna tiesības un intereses.

Bērnu tiesību konvencijas 3.pantā noteikts, ka visās darbībās attiecībā uz bērniem neatkarīgi no tā, vai šīs darbības veic valsts iestādes vai privātās

iestādes, kas nodarbojas ar sociālās labklājības jautājumiem, tiesas, administratīvās vai likumdevējas iestādes, primārajam apsvērumam jābūt bērna

interesēm. Minētie principi ir noteikti arī Satversmes 110.pantā, kas noteic, ka valsts aizsargā bērna tiesības. Šis valsts pienākums ir precizēts Bērnu

tiesību aizsardzības likumā, proti, ka visām darbībām attiecībās uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās

organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses.

Papildus minētajam Satversmes tiesa ir norādījusi uz plašāku bērnu tiesību aizsardzības normu tulkojumu, uzsverot, ka jebkurš lēmums, kas attiecas

uz bērnu, jāpieņem tādā veidā, lai, cik vien tas iespējams, tiktu ievērotas bērna intereses un nodrošinātas viņa tiesības. Tās tiek skartas ne tikai tad, kad

lēmums jāpieņem tieši attiecībā uz bērnu, bet arī tad, kad lēmums var būt tikai attiecināms uz bērnu vai var skart bērnu. Arī tad, ja bērns nav lēmuma

objekts, minētais prioritātes princips ir jāievēro, ja vien šis lēmums bērnu var skart. Jebkuras citas prioritātes atzīšana bez nopietna iemesla un

attaisnojuma nav pieļaujama. (sk. Satversmes tiesas 2005.gada 22.decembra sprieduma lietā Nr.2005-19-01 11.punktu.)

ANO Bērna tiesību deklarācijas 2.princips nosaka, ka bērnam ar likumu un citiem līdzekļiem jānodrošina īpaša aizsardzība, kā arī jārada iespējas

un labvēlīgi apstākļi veselīgai un normālai fiziskai, intelektuālai, tikumiskai, garīgai un sociālai attīstībai brīvības un cieņas apstākļos. Galvenajam jābūt

bērna interešu vislabākās nodrošināšanas apsvērumam. Bērnam kā fiziski un intelektuāli vēl nenobriedušam vajadzīga speciāla aizsardzība un gādība,

tostarp pienācīga tiesiskā aizsardzība.

Ņemot vērā lietā konstatētos apstākļus, ka bērns šobrīd atrodas prasītājas aprūpē, bērna tēvs atrodas cietumā un māte uzturlīdzekļus bērna

uzturam nemaksā, tiesas ieskatā primāri ir nodrošināmas bērna tiesības uz iztikas līdzekļiem, kas jānodrošina viņa vecākiem, nevis prasītājas tiesības

atsaukt savu prasību. Tiesa ņem vērā, ka prasītājas atteikšanās no prasības notikusi atbildētājas izteikto draudu iespaidā, līdz ar to tiesa konkrētajā

gadījumā atsakās no privātautonomijas principa un uzskata, ka prasītājas attiekšanās no prasības nav bērna interesēs, tāpēc atteikšanos no prasības

nepieņem un tiesvedību lietā neizbeidz.

[6] Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai uzturlīdzekļus bērna /pers. D/, dzimuša /datums/, uzturam ik mēnesi 210 euro, jeb

30% no valsts noteiktās minimālās algas ik mēnesi, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajam minimālajam bērna uzturlīdzekļu apmēram.

Civiltiesiskajā strīdā pusēm ir pretējas intereses un viedokļi un katra no pusēm cenšas pārliecināt tiesu par noteiktu tiesisko attiecību un juridiski

nozīmīgu faktu esamību vai neesamību. To var panākt ar pierādījumiem un pierādīšanu (skatīt A. Līcis. Prasības tiesvedība un pierādījumi. Prof. K.

Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2003, 62.lpp.).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 92.pantu pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme

lietas izspriešanā. Minētā likuma 93.panta pirmā daļa noteic katras puses pienākumu pierādīt faktus, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Savukārt Civilprocesa likuma 97.panta pirmā daļa noteic, ka pierādījumus tiesa novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un

dzīvē gūtiem novērojumiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

[6.1] No dzimšanas apliecības Nr. /numurs C/ redzams, ka bērna /pers. D/, dzimuša /datums/, tēvs ir /pers. F/ un māte – /pers. B/ (tagadējais

uzvārds /uzvārds/).

[6.2] Lietā nav strīds, ka bērns /pers. D/ atrodas prasītājas /pers. A/ aprūpē, ko apstiprina 2024.gada 16.janvāra Talsu bāriņtiesas lēmums

Nr.1.3./9/2024.

[6.3] Tiesa konstatē, ka uz lietas izskatīšanas brīdi atbildētāja likumā paredzētajā kārtībā, iesniedzot rakstveida paskaidrojumus ar iebildumiem pret

prasību, nav apstrīdējusi, ka bērns /pers. D/ dzīvo pie prasītājas un ka bērna ikdienas aprūpi un uzraudzību veic prasītāja.

Civillikuma 177.panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa noteic, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku

tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Rūpes par bērnu nozīmē viņa

aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes

nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti,

spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo un otro daļu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums

gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par bērna

uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Savukārt Civillikuma 179.panta piektā daļa noteic, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem

neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37 ”Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.punktu katra vecāka

pienākums ir katru mēnesi nodrošināt katram savam bērnam minimālos uzturlīdzekļus 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša

darba algas no bērna piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai, bet no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 %

apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

[6.4] Ievērojot Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumu Nr.656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā

darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” 2.punktu Latvijas valstī minimālā mēneša darba alga ar 2024.gada 1.janvāri

noteikta 700 euro mēnesī.

[6.5] Līdz ar to minimālā uzturlīdzekļu summa bērnam pēc septiņu gadu vecuma sasniegšanas šobrīd ir 210 euro apmērā.

ANO Bērnu tiesību konvencijas 10.panta pirmā daļa nosaka, ka bērnam ir tiesības uz tādiem apstākļiem (atbilstošs uzturs, apģērbs, pajumte), kas

nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību.

Kā norādīts judikatūrā (sk. Senāta 2014. gada 28. februāra spriedumu lietā Nr. SKC-1339, (C19035013)), uzturlīdzekļu maksāšanas

pienākums ar tiesas nolēmumu ir nosakāms arī gadījumos, kad atbildētājs uzturlīdzekļus maksā labprātīgi, jo, ja uzturlīdzekļu maksāšana tiks atstāta

atbildētāja ziņā, nepienācīgas izpildes gadījumā bērna interese paliek tiesiski neaizsargāta.

[6.6] Tiesa norāda, ka atbildētājai ir pienākums ik mēnesi bērna /pers. D/ uzturam maksāt uzturlīdzekļus – 30% apmērā no Ministru kabineta

noteiktās minimālās mēneša darba algas, kā jau tas ticis izskaidrots un norādīts notariāli noslēgtajā vienošanās līgumā, kas noslēgts starp atbildētāju un

/pers. F/. Prasītāja norādījusi, ka atbildētāja bērna dzīvē, aprūpē, audzināšanā nepiedalās un materiāli nepalīdz. Atbildētāja nav apstrīdējusi faktu, ka dēls

/pers. D/ dzīvo pie prasītājas un atrodas prasītājas aprūpē. Vienošanās līgumā noteiktais uzturlīdzekļu apmērs bērnam ir ievērojami mazāks par valstī

noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Bērna interesēs ir saņemt uzturlīdzekļus valstī noteiktā minimālā apmērā, lai nodrošinātu bērna pilnvērtīgu fizisko

un intelektuālo attīstību. Atbildētāja nav iesniegusi tiesai pierādījumus, ka labprātīgi sniedz uzturu bērnam vismaz likumā noteiktajā minimālajā apmērā.

Turklāt vienošanās par uzturlīdzekļiem bijusi starp atbildētāju un bērna tēvu, bet šobrīd bērns atrodas prasītājas aprūpē, proti, trešās personas aprūpē,

kas nav noslēgtās vienošanās dalībniece. Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasība par uzturlīdzekļu piedziņu ir pamatota un ir apmierināma pilnīgi.

[7] Judikatūrā ir atzīts, ka prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam tie piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas

brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta

Civillietu departamenta 2007.gada 29.augusta spriedums lietā Nr. SKC-556).

[7.1] Tiesa atzīst, ka uzturlīdzekļi piedzenami no prasības iesniegšanas dienas – 2024.gada 4.septembra, jo ar prasības celšanas brīdi prasītāja

saskaņā ar Civilprocesa likuma 1.pantu uzsākusi savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju.

[8] Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa spriedumā var noteikt, ka pilnīgi vai noteiktā

daļā nekavējoties ir izpildāms spriedums par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam. Minētā panta trešā daļa noteic, ka šā panta pirmās daļas 1. un

8.punktā paredzētajos gadījumos tiesa arī pēc savas iniciatīvas var noteikt, ka spriedums pilnīgi vai noteiktā daļā izpildāms nekavējoties.

[8.1] Apmierināms prasītājas lūgums un spriedums par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties, kā to paredz Civilprocesa likuma 205.panta

pirmās daļas 1.punkts.

[9] Ar spriedumu izlemjami ar tiesas izdevumu atlīdzināšanu saistītie jautājumi.

[9.1] Tā kā prasītāja no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, iesniedzot tiesā prasību par uzturlīdzekļu piedziņu, atbrīvota saskaņā ar

Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu, no atbildētājas par labu valstij atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta pirmajai daļai piedzenami

tiesas izdevumi - valsts nodeva 335,44 euro, kas aprēķināta Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „b” apakšpunktā, 35.panta 3.punktā

paredzētajā kārtībā no uzturlīdzekļu maksājumu kopējās summas par vienu gadu.

[9.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu, Ministru kabineta 2022.gada 11.janvāra noteikumu Nr.20 “Ar lietas

izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 14.punktu no atbildētājas valsts ienākumos atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta pirmajai daļai

piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 11 euro.

[10] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājai spriedumā nosakāms termiņš sprieduma daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu

labprātīgai izpildei - 10 dienas no dienas, kad tiesas spriedums stājas spēkā.

Maksājuma dokumentus, kas apstiprina sprieduma labprātīgu izpildi daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts ienākumos, atbildētājai nekavējoties

jāiesniedz Kurzemes rajona tiesā, lai netiktu uzsākta to piedziņa ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42., 190., 192., 193., 195., 204.1pantu, 205.panta pirmās daļas 1.punktu un trešo daļu, 250.26pantu un

250. panta astoto daļu, tiesa

no s pri e da

/pers. A/ prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus /pers. D/, personas kods

/personas kods/, uzturam 210 euro ik mēnesi, bet ne mazāk kā 30% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz bērna pilngadībai vai apstākļu

maiņai, sākot no 2024.gada 4.septembra.

Uzturlīdzekļu samaksa veicama /pers. A/, personas kods /personas kods/, norēķinu kontā Nr. /konta numurs/ AS “Citadele banka”.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos tiesas izdevumus - valsts nodevu 335,44 euro un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 11 euro.

Valsts nodeva maksājama Valsts kases, reģistrācijas numurs 90000050138, kontā LV55TREL1060190911200, BIC kods: TRELL22, iemaksas

mērķis: valsts nodeva, Kurzemes

rajona tiesa, lietas arhīva Nr.C-4658-24/32, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami Tiesu administrācijas, reģistrācijas numurs

90001672316, saņēmēja iestāde – Valsts kase BIC

kods: TRELLV22, kontā LV51TREL2190458019000, iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, Kurzemes rajona tiesa, lietas

arhīva Nr. C-4658-24/32. Kvītis par minēto summu samaksu nekavējoties iesniedzamas Kurzemes rajona tiesā.

Spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.

Noteikt /pers. B/ tiesas sprieduma daļā par tiesas izdevumu piedziņu labprātīgai izpildei 10 dienu laiku no dienas, kad tiesas spriedums stājas

spēkā.

Spriedums sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2024.gada 16.decembrī, kas uzskatāms par sprieduma pasludināšanas datumu.

Spriedumu var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas,

iesniedzot apelācijas sūdzību Kurzemes rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas

pamatiem.

Tiesnese S.Eglīte

Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.