Court convicts defendant on prior warning for drug use and imposes 60 hours of compulsory labor.

Lietas Nr. 11370006715

Lietas arhīva Nr. K07-0028-16/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2016. gada 20. decembrī

Aizkraukles rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I. Zālīte,

piedaloties prokuroriem M. Beķeram, J. Duberim,

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu, kurā pēc Krimināllikuma 253.2 panta pirmās daļas apsūdzēts /pers. B/, personas kods /personas kods/.

Tiesa

konstatēja:

/pers. B/, būdams persona, kura brīdināta par kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un

lietošanu nelielā apmērā, iegādājās un lietoja psihotropo vielu, kas pielīdzināta narkotiskai vielai.

2014. gada 5. martā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirknī pieņemts lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 031/PC094053

un /pers. B/ par Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 46. panta pirmajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu piemērots naudas sods.

/pers. B/, būdams brīdināts par kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un lietošanu gada laikā pēc

administratīvā soda piemērošanas, laikā pirms 2014. gada 28. novembra, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā un vietā ir iegādājies un

lietojis psihotropo vielu – amfetamīnu, kas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 847 “Noteikumi par Latvijā kontrolējamām narkotiskajām

vielām, psihotropajām vielām un prekursoriem” 1. sarakstu ir psihotropa viela, kas pielīdzināta aizliegtām sevišķi bīstamām narkotiskām vielām

(1. saraksts), kuras ļaunprātīga lietošana apdraud veselību. /pers. B/ izdarītais pārkāpums fiksēts administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 687.

Tādejādi /pers. B/, būdams persona, kura brīdināta par kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un

lietošanu nelielā apmērā, iegādājās un lietoja psihotropo vielu, kas pielīdzināta narkotiskai vielai.

Šādos apstākļos ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 253.2 panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. B/ sevi par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina pilnībā, neapstrīdēja noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanas faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, izteica lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

Iepazinusies ar lietas materiāliem, uzklausījusi prokuroru un apsūdzēto, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu pierādījumu

pārbaude tiesas izmeklēšanā nav nepieciešama, līdz ar ko saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527. panta trešo daļu pierādījumu analīze un to uzskaitījums

šajā daļā spriedumā netiek izdarīta.

Pieņemot lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesa ņem vērā Kriminālprocesa likuma 499. pantā noteiktos pierādījumu pārbaudes

neizdarīšanas kritērijus, proti, apsūdzētais savu vainu viņam celtajā apsūdzībā atzīst, piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, kam

pievienojās arī aizstāvis, pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas sekas apsūdzētajam tiesas sēdē izskaidrotas, un sekas ir skaidras, apsūdzētā vainīgums ir

pierādīts ar visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainīgumu viņam celtajā apsūdzībā.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa konstatē visu subjektīvo un objektīvo pazīmju kopumu, kvalificējošās

pazīmes, lai /pers. B/ darbības atzītu par noziedzīgu nodarījumu un kvalificē tās pēc Krimināllikuma 253.2 panta pirmās daļas, un pastāv Kriminālprocesa

likuma 520. panta pirmajā daļā paredzētais pamats notiesājoša sprieduma taisīšanai.

Nosakot soda veidu apsūdzētajam /pers. B/, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta otro daļu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu

un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību. Nosakot soda mēru, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta trešo daļu ņem vērā apsūdzētā /pers. B/

atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Tāpat tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35. panta otrajā daļā definētos soda mērķus, proti, aizsargāt

sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu un panākt, lai notiesātais un citas

personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Apsūdzētais /pers. B/ izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas ar Krimināllikuma 7. panta otro daļu atzīts par kriminālpārkāpumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu tiesa par apsūdzētā /pers. B/ atbildību mīkstinošu apstākli atzīst savas vainas atzīšanu un izdarītā

nožēlošanu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktu par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli tiesa konstatē to, ka noziedzīgais

nodarījums iztiesājamajā krimināllietā saskaņā ar Krimināllikuma 27. pantu veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu, jo izdarīts nedzēstas sodāmības laikā.

Vērtējot apsūdzētā /pers. B/ personu raksturojošos datus atbilstoši Kriminālprocesa likuma 499. panta trešajai daļai, tiesa konstatēja, apsūdzētais

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā līdz 2014.gada 28. novembrim) agrāk tiesāts sešas reizes (lietas 120.-131. lapa), pēdējā sodāmība pēc Ogres

rajona tiesas 2014. gada 28. maija sprieduma (stājies spēkā 2014. gada 26. jūnijā), nav dzēsta; apsūdzētais vienu reizi tiesāts arī pēc noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanas, proti, ar Ogres rajona tiesas 2016. gada 29. februāra spriedumu (stājies spēkā 2016. gada 26. aprīlī). Tiesas sēdē /pers. B/

paskaidroja, ka sen vairs nelieto narkotikas, pats pēc savas iniciatīvas bijis ārstēties divās programmās. Izgājis programmu Ģintermuižā. Strādā gadījuma

darbus.

Nosakot soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā arī to, ka apsūdzētais piekrita lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes. Apsūdzētais, piekrītot

lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, ir izmantojis savas tiesības uz sadarbību, ko noteic Kriminālprocesa likuma 21. pants, ka persona, kurai ir

tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko attiecību noregulējumu. Tas, ka

apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību mīkstinošu apstākli, bet tiesa

ņem vērā pie soda noteikšanas. Šāda atziņa izriet arī no tiesu prakses (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta

2008. gada 21. aprīļa spriedumu lietā Nr. SKK-232).

Nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā to, ka noziedzīgais nodarījums ir vērsts pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību.

Ņemot vērā spriedumā iepriekš konstatētos soda veida ietekmējošos apstākļus, apsūdzētā attieksmi – savas vainas atzīšanu un izdarītā

nožēlošanu, tiesa atzīst, ka Krimināllikuma 35. pantā noteiktais soda mērķis konkrētajā gadījumā būs sasniegts ar sodu piespiedu darba soda veidā. Šāds

sods apsūdzētajam konkrētajā gadījumā būs taisnīgs, atbilstīgs un samērīgs, atbilstošs soda mērķim un soda veida ietekmējošajiem apstākļiem, jo

atbilstoši Krimināllikuma 40. pantam piespiedu darbs (..) ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais (..) izcieš, veicot

dzīvesvietas apvidū piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba un mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības. Nosakot sodu

piespiedu darba veidā, apsūdzētais /pers. B/ tiks iesaistīts sabiedrībai nepieciešamos darbos bez atlīdzības, un piespiedu darbs ir sabiedrībai būtiski

lietderīgāks nekā brīvības atņemšanas sods, piespiedu darba izciešanas rezultātā konkrētajā gadījumā apsūdzētais tiks motivēts laboties.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka ir konstatēts viens apsūdzētā /pers. B/ atbildību mīkstinošs apstāklis un nav konstatēti atbildību pastiprinoši

apstākļi. Piespiedu darbs atbilstoši Krimināllikuma 40. panta pirmajai daļai nosakāms no četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit stundām. Tiesa atzīst, ka

apsūdzētajam /pers. B/ nosakāms piespiedu darbs 60 stundu apmērā, samazinot prokurora prasīto soda mēru, jo tiesa konstatē atbildību mīkstinošu

apstākli, ko nekonstatēja prokurors un ņem vērā apsūdzētā sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē.

Pirmstiesas procesā /pers. B/ 2016. gada 6. aprīlī ticis aizturēts un ievietots Īslaicīgās aizturēšanas vietā, atbrīvots 2016. gada 7. aprīlī (lietas 40.,

46. lapa). Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta pirmās daļas 2. punktu un piekto daļu soda izciešanas termiņā ieskaitāma apsūdzētā /pers. B/ atrašanās

iepriekšējā apcietinājumā no 2016. gada 6. aprīļa līdz 2016. gada 7. aprīlim, kas ir divas dienas, līdz ar ko, nosakot, ka izciestas 16 piespiedu darba

stundas.

Tiesa atzīst, ka drošības līdzeklis saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 241. pantu apsūdzētajam /pers. B/ nav piemērojams, jo tiesa nekonstatē

apstākļus, kas dotu pamatu uzskatīt, ka apsūdzētais izvairīsies no sprieduma izpildes.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512, 520., 527., 528., 529.,530. pantu, tiesa

nosprieda:

atzīt /pers. B/ par vainīgu Krimināllikuma 253.2 panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz

60 (sešdesmit) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta pirmās daļas 2. punktu un piekto daļu soda termiņā ieskaitīt /pers. B/ atrašanos iepriekšējā apcietinājumā no

2016. gada 6. aprīļa līdz 2016. gada 7. aprīlim, nosakot, ka izciestas 16 (sešpadsmit) piespiedu darba stundas.

Drošības līdzekli /pers. B/ nepiemērot.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā pēc pilna sprieduma pieejamības dienas, sūdzību vai

protestu iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.

Pilns spriedums saņemams tiesas kancelejā 2016. gada 30. decembrī.

Tiesnese I.Zālīte