Court dismissed appeal against hunting license revocation citing lack of legal reliance and procedural flaws.

NORAKSTS

NORAKSTS

Lieta Nr.A420675310

A00509-12/5

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2012.gada 21.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Juhņeviča,

piedaloties pieteicējam J.I. un pieteicēja pārstāvim zvērinātam advokātam Aivaram

Vidţupam,

atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts meţa dienesta pārstāvim

A.B.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc J.I. pieteikuma par Valsts

meţa dienesta 2010.gada 1.jūnija lēmuma Nr.1-19/741 atzīšanu par prettiesisku.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts meţa dienests uzsāka administratīvo lietvedību par J.I. (turpmāk –

pieteicējs) 2004.gada 8.oktobrī izsniegtās mednieka apliecības Nr.9001237 izsniegšanas

atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Valsts meţa dienests ar 2010.gada 1.jūnija lēmumu Nr.1-19/741 (turpmāk – Lēmums)

nolēma atcelt J.I. 2004.gada 8.oktobrī izsniegto mednieka apliecību Nr.9001237 ar šī lēmuma

pieņemšanas dienu.

[1.1] 2004.gada 8.oktobrī izsniegtajā mednieka apliecībā Nr.9001237 norādīts

izsniegšanas pamatojums – 1997.gada 16.augusta mednieka apliecības Nr.7001386 maiņa.

Apliecību izsniedza Valsts meţa dienesta Medību daļas vadītājs J.B. Mednieka apliecībā

sniegtā informācija sakrīt ar 2004.gada Rīgas pilsētas mednieku apliecību reģistrācijas ţurnāla

datiem.

1997.gada – 1999.gada Rīgas pilsētas mednieku apliecību reģistrācijas grāmatā

mednieka apliecība Nr.7001386 reģistrēta citai personai.

[1.2] No pieteicēja 2010.gada 6.maijā Valsts meţa dienests saņēma paskaidrojumu,

kurā pieteicējs norāda, ka laika periodā no 1991. līdz 1994.gadam spēkā esošo normatīvo aktu

regulējumam, t.sk., sekmīgi nokārtojot atbilstošu teorētisko zināšanu un šaušanas

kvalifikācijas eksāmenu, pieteicējs ieguva mednieka apliecību. Atbilstoši Valsts meţa

dienesta iniciatīvai un 1997.gadā izdotajam rīkojumam tika noteikts, ka visiem medniekiem ir

jāveic medību apliecību nomaiņa līdz 1997.gada beigām. Papildu zināšanas un praktisko

iemaņu pārbaude netika noteikta. Ievērojot Valsts meţa dienesta izdotā rīkojuma prasības,

pieteicējs iesniedza Valsts meţa dienestam vecā parauga apliecības oriģinālu, pret kuru

1997.gada 16.augustā Valsts meţa dienests izsniedza pieteicējam jaunu apliecību ar

reģistrācijas Nr.7001386. Ņemot vērā to, ka laika posmā no 1997.gada līdz 2004.gadam

pieteicējam izsniegtā mednieka apliecība ar reģistrācijas Nr.7001386 bija vizuāli nolietojusies

un bojāta, turklāt par bojātas apliecības izmantošanu saņēma arī aizrādījumus no medības

kontrolējošo iestāţu amatpersonu puses, 2004.gadā pieteicējs veica nolietotās apliecības

nomaiņu, iesniedzot Valsts meţa dienestam attiecīgu iesniegumu un nolietotās apliecības

oriģinālu, pret kuru 2004.gada 8.oktobrī Valsts meţa dienestā izsniedza jaunu mednieka

apliecību ar reģistrācijas Nr.9001237.

[1.3] Lēmumā Valsts meţa dienests konstatējis, ka pieteicējam nebija likumīga pamata

saņemt mednieka apliecību, jo Valsts meţa dienestā nav dokumentālu apstiprinājumu tam, ka

pieteicējam 1997.gada 16.augustā būtu izsniegta mednieka apliecība Nr.7001386, līdz ar to

pieteicējs nevarēja iegūt mednieka apliecību Nr.9001237 ar mednieka apliecības Nr.7001386

maiņu.

[1.4] Izvērtējot kopsakarā visus Valsts meţa dienesta rīcībā esošos dokumentus un

pierādījumus, t.i., 2004.gada Rīgas pilsētas mednieku apliecības reģistrācijas grāmatas datus,

kā arī pieteicēja paskaidrojumu, ir pamats uzskatīt, ka pieteicējs 2004.gada 8.oktobrī izsniegto

mednieka apliecību Nr.9001237 ieguvis nepamatoti.

[2] 2010.gada 21.jūnijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts J.I. pieteikums par

Lēmuma atcelšanu. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Nav pierādījumu tam, ka pieteicējam izdotā mednieka apliecība Nr.7001386 un

apliecība Nr.9001237 būtu iegūtas, sniedzot nepatiesas ziņas, ir bijušas viltotas, iegūtas ar

draudiem, spaidiem, kukuļojot vai kā citādi prettiesiski.

[2.2] Lēmuma pieņemšana un pamatošana ar Valsts meţa dienesta vesto reģistru

nesakārtotību un nepilnībām tajos ir klaji prettiesiska un norāda uz Valsts meţa dienesta

amatpersonu prettiesiskajām darbībām amata pienākumu izpildē.

[2.3] Izdodot Lēmumu ir pārkāpts tiesiskuma, tiesiskās paļāvības un likuma atrunas

princips.

[2.4] Lēmumā noteiktie lietderības apsvērumi saistībā ar šaujamieroča iegādāšanos un

izmantošanas tiesību izlietošanu vērtējami kritiski, jo tās tikai pastarpināti ir saistītas ar

mednieka tiesisko statusu.

[2.5] Neviens normatīvais akts neparedz mednieku apliecības atcelšanas iespējas un

tiesības. Likums paredz, ka mednieku apliecība var tikt anulēta, ja tā izsniegta nelikumīgi,

nevis atcelta. Iestāde veikusi darbību, kādu neparedz likuma kompetence un pilnvarojums.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2010.gada 15.jūlijā saņemts Valsts meţa dienesta

(turpmāk – atbildētājs) paskaidrojums par pieteikumu. Atbildētājs pieteikumu neatzīst un

papildus norāda turpmāk minētos argumentus.

[3.1] Lēmumā ir norādīti pierādījumi, uz kuru pamata Lēmums pieņemts. 2004.gada

un 1997. – 1999.gada Rīgas pilsētas mednieku apliecību reģistrācijas grāmatas, kā arī

pieteicēja paskaidrojums, kas ir pretrunā ar attiecīgo reģistru ierakstiem, pierāda, ka pieteicējs

mednieku apliecību saņēmis prettiesiski.

Visiem medniekiem izsniegtās apliecības ir iereģistrētas Mednieku apliecību

reģistrācijas ţurnālos, kur apliecību saņēmēji šo faktu apliecina ar savu parakstu. No šiem

reģistriem iespējams iegūt informāciju par to, kurā gadā persona pirmo reizi kļuvusi par

mednieku, uz kāda pamata izsniegta mednieka apliecība un citu informāciju, tomēr visos

gadījumos iespēja izsekot mednieka apliecību maiņai un tās pamatojumiem. Šajā gadījumā

pieteicējs ir formāli nomainījis 1997.gada mednieka apliecību Nr.7001386, kura saskaņā ar

reģistru ierakstiem viņam nekad nav bijusi izsniegta. Atbildētājs ir pārbaudījis arī citus

1997.gada ierakstus un secinājis, ka J.I. šī gada reģistrā neparādās.

[3.2] Fakts, ka mednieka apliecība Nr.9001237 ir izsniegta personai, kura nav

kārtojusi mednieka eksāmenu, liek izdarīt secinājumu, ka apliecības izdošana panākta ar

prettiesiskām rīcībām, iespējams, kukuļošanu. Valsts meţa dienests par šiem faktiem ir

informējis arī Valsts policiju.

[3.3] Pieteicēja pārmetumi par Valsts meţa dienesta vesto reģistru nesakārtotību un

nepilnībām nav pamatoti tādā mērā, lai attaisnotu mednieka apliecības prettiesisku iegūšanu.

[3.4] Atbildētāja Lēmumu ir izdevusi tiesiski un pamatoti, ievērojot tiesiskuma,

tiesiskās paļāvības principu un norādot pietiekamus lietderības apsvērumus.

[4] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu uzturēja uz pieteikumā norādītajiem

apsvērumiem. Papildus pieteicējs un pieteicēja pārstāvis paskaidroja, ka 2010.gadā pieteicējs

ir nokārtojis mednieku eksāmenu un ieguvis jaunu mednieka apliecību. Līdz ar to pieteicēja

prasījums ir atzīt Lēmumu par prettiesisku. Pieteicējs kriminālprocesā, kas saistīts ar

mednieku apliecību izsniegšanu, nav nekādā statusā. Prettiesisku darbību veikšanu nevar

prezumēt. Valsts meţa dienests nav sniedzis pierādījumus, kas apliecinātu, ka pieteicējs nav

kārtojis mednieku eksāmenu. Neviens normatīvais akts neuzliek pienākumu pieteicējam

saglabāt dokumentus, kuri ir 20 gadu veci. Apskatot 1997.gada ierakstu Mednieku apliecību

reģistrācijas ţurnālā, redzams, ka tieši pie konkrētā ieraksta ir veikti aizkrāsojumi un

neatrunāti labojumi un šādu ierakstu nevar uzskatīt par tādu, kam būtu juridisks spēks.

1997.gadā cits cilvēks pieteicēja vietā apmainīja viņa mednieka apliecību, jo tajā laikā varēja

mednieka apliecības paņemt viena persona un samanīt vairākām personām. Pieteicējs precīzi

nezin, kurā vietā tika apmainīta mednieka apliecība. Pieteicējs domā, ka Rīgā, bet to precīzi

nevar apgalvot. 1997.gadā nebija nevienā mednieku kolektīvā. Laika posmā no 1991.gada līdz

1994.gadam pieteicējs kārtoja mednieku eksāmenu Rīgā. 2002. vai 2003.gadā iestājās

mednieku kolektīvā. Pieteicējam ir derīga medību vadītāja apliecība, kuru ieguva sekmīgi

nokārtojot eksāmenu.

Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, balstoties uz Lēmumā un

paskaidrojumā minētajiem argumentiem. Papildus paskaidroja, ka mednieku apliecības maiņu

var izsekot no 1992.gada. Nav strīda, ka Rīgas pilsētas mednieku reģistrācijas ţurnālā pie

ieraksta Nr.1386 ir veikts aizkrāsojums. Ţurnālā mednieku apliecība ir reģistrēta citai

personai. Līdz ar to bija iespējams pārbaudīt pieteicēja norādīto faktu, ka laika posmā no

1991.gada līdz 1997.gadam viņš kārtoja mednieka eksāmenu Pārbaudot Rīgas pilsētas

mednieku reģistrācijas ţurnālu un Rīgas pilsētas mednieku kandidātu ţurnālu no 1992. līdz

2005.gadam, kur tiek reģistrēti visi mednieki, kas kārtojuši mednieka eksāmenus, pieteicēja

vārds netika atrasts. Par eksāmeniem 1991.gadā nav informācijas, jo tajā laikā bija spēkā

padomju laika mednieku grāmatiņas. 1992.gadā bija pirmā Meţa ministrijas pavēle par

padomju laika mednieku grāmatiņas nomaiņu, mednieku eksāmenu kārtošana sākās ar

1992.gadu. 1992.gadā, mainot mednieku apliecības, eksāmens nebija jākārto. Bija mednieku

eksāmenu ţurnāls un tajā tika norādīts, ka padomju laika mednieku grāmatas numurs un

izsniegšanas datums ir par pamatu saņemt 1992.gada mednieka apliecību.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar procesa

dalībnieku paskaidrojumiem, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[6] Tiesa konstatē, ka lietā izšķirams jautājums par to, vai Valsts meţa dienests bija

tiesīgs ar Lēmumu atcelt pieteicējam labvēlīgu administratīvo aktu – 2004.gada 8.oktobrī

izsniegto mednieka apliecību Nr.9001237, pamatojoties uz lietā esošajiem pierādījumiem.

Ņemot vērā, ka pieteicējs 2010.gadā ir nokārtojis Valsts meţa dienestā eksāmenu un

saņēmis jaunu mednieka apliecību, lietā ir izskatāms jautājums par Lēmuma atzīšanu par

prettiesisku, nevis atcelšanu.

[7] Lēmums, kas ir pieteicējam nelabvēlīgs administratīvais akts, pamatots ar

Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas 4.punktu.

Administratīvā procesa likuma 86. pants noteic prettiesiska administratīvā akta

atcelšanas iespējas.

Ja panta pirmajā daļā noteikts, ka adresātam nelabvēlīgu prettiesisku administratīvo

aktu var atcelt jebkurā brīdī, tad attiecībā uz adresātam labvēlīga lēmuma atcelšanu panta

otrajā daļā minēti atsevišķi atcelšanas gadījumi. Šo gadījumu uzskaitījums ir izsmeļošs. Šādā

veidā likumā, ņemot vērā taisnīguma, tiesiskās paļāvības un tiesiskuma apsvērumus, minēti

gadījumi, kad ir izbeidzamas personai labvēlīgas tiesiskās attiecības, kuras dibinātas pretēji

tiesību normās noteiktajam. Pārējos gadījumos iestādes radītā kļūda nevar radīt tādas sekas,

ka savulaik prettiesiski izdotais administratīvais akts būtu atceļams.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Senāts) atzinis,

ka no Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas ievaddaļas (tiesību normas

tiesiskajām sekām) redzams, ka šajā daļā minēto apstākļu konstatēšanas gadījumā

administratīvo aktu var atcelt. Tiesību norma neparedz, ka administratīvais akts ir atceļams.

Tādējādi tiesību norma paredz iestādes rīcības brīvību labvēlīga prettiesiska administratīva

akta atcelšanai un, lai sasniegtu konkrētajā gadījumā taisnīgāko risinājumu, pieļauj tālāku

konkrēto apstākļu izvērtējumu atbilstoši tiesību principiem. Proti, izvēloties, vai priekšroka

konkrētajā gadījumā dodama tiesiskuma principam (jo ir konstatēts administratīvā akta

prettiesiskums), vai arī pastāv apstākļi, kas liek dot priekšroku tiesiskās paļāvības principam

(skat. Senāta 2010.gada 20.maija sprieduma lietā SKA-240/2010 16. punktu).

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas 4. punktu adresātam

labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu var atcelt, ja adresāts attiecīgā administratīvā akta

izdošanu panācis ar apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, kukuļošanu, spaidiem, draudiem vai

citām prettiesiskām darbībām. Šādā gadījumā iestāde izvērtē adresāta veikto darbību

prettiesiskumu un atceļ šo administratīvo aktu ar tā izdošanas dienu.

Tātad konkrētā tiesību norma paredz iestādes pienākumu konstatēt, ka labvēlīga

administratīva akta izdošanu adresāts panācis ar apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu,

kukuļošanu, spaidiem, draudiem vai citām prettiesiskām darbībām. Un secīgi iestādei, rīcības

brīvības ietvaros izdarot apsvērumus par lēmuma izdošanas lietderību un konstatējot

prettiesiskumu, ir pienākums šo prettiesisko administratīvo akta atcelt. Šādā gadījumā

lēmums, kas pieņemts apsvērumu rezultātā, kļūst par obligāto lēmumu.

Ja iestādei ir tiesības izdot adresātam labvēlīgu administratīvo aktu, tad iestādei

saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 84.pantu ir dotas tiesības arī to atcelt, un tam nav

jābūt īpaši atrunātam speciālajās tiesību normās, kas noteic iestādes kompetenci.

[8] Mednieku apliecības iegūšanas kārtību nosaka Medību likums.

[8.1] Latvijas Republikas Medību likuma (kas bija spēkā no 1992.gada 5.februāra līdz

1995.gada 31.jūlijam) 7.pants noteica, ka mednieka apliecība ir dokuments, kas dod tiesības

medīt. Minētā likuma 8.panta pirmā daļa noteica, ka mednieka apliecības Latvijas Republikas

iedzīvotājiem izdod Latvijas Republikas Meţa ministrijas virsmeţniecības pēc tam, kad

nokārtots eksāmens, kurā pārbaudāmo zināšanu apjomu apstiprinājusi Latvijas Republikas

Meţa ministrija.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 5.februāra lēmuma „Par Latvijas

Republikas Medību likuma spēkā stāšanās kārtību” 2.punkts noteica, ka medību apliecības, ko

izsniegusi Latvijas Republikas Mednieku un makšķernieku biedrība, ir derīga līdz 1992.gada

31.decembrim. Valsts virsmeţniecības, nepārbaudot mednieku teorētiskās zināšanas un

praktiskās iemaņas, uz šo apliecību pamata līdz 1992.gada 31.decembrim veic jauno

mednieku apliecību izsniegšanu medniekiem, izņemot bijušos VDK štata darbiniekus. Citu

organizāciju vai valsts institūciju izdotās medību apliecības Latvijas Republikas teritorijā nav

derīgas no šā likuma spēkā stāšanās brīţa.

Tādējādi līdz 1995.gada 31.jūlijam tiesiski mednieku apliecību varēja iegūt, līdz

1992.gadam 31.decembrim veicot medību apliecības, ko izsniegusi Latvijas Republikas

Mednieku un makšķernieku biedrība, nomaiņu bez eksāmenu kārtošanas, vai arī pēc

1992.gada 5.februāra nokārtojot eksāmenu mednieka apliecības iegūšanai.

[8.2] Atbilstoši Medību likuma (kas bija spēkā no 1995.gada 1.augusta līdz

2003.gada 6.augustam; redakcijā, kas bija spēkā mednieka apliecības Nr.7001386

izsniegšanas laikā) 7.panta pirmajai daļai mednieka apliecība ir pamatdokuments, kas dod

tiesības medīt, iegādāties medību šaujamieročus un saņemt medību atļauju. Minētā likuma

8.panta pirmā daļa noteica, ka mednieka apliecību var iegūt Latvijas Republikas iedzīvotāji,

kas sasnieguši 18 gadu vecumu. Mednieka apliecību izdod Valsts meţa dienesta

virsmeţniecības pēc tam, kad nokārtots eksāmens mednieku eksaminācijas komisijā.

Savukārt, atbilstoši minētā panta trešajai daļai par eksāmena rezultātiem tiek noformēts

protokols.

Saskaņā ar Valsts meţa dienesta 1997.gada 9.aprīļa rīkojumu Nr.32 „Par mednieka

apliecību nomaiņu” no 1998.gada 30.marta ir derīgas jauna veida mednieka apliecības.

Minētā rīkojuma 6. un 7.punkts noteica līdzšinējo valsts virsmeţniecību izsniegto un līdz

apmaiņas dienai derīgo mednieku apliecību nomaiņas kārtību. Saskaņā ar minētā rīkojuma

1.pielikuma 6.punktu valsts virsmeţzinis varēja izsniegt jaunu mednieku apliecību arī

mednieku apliecības nozaudēšanas (sabojāšanas) gadījumā.

Tādējādi no 1995.gada 1.augusta līdz 2003.gada 6.augustam tiesiski mednieka

apliecību varēja iegūt, nokārtojot eksāmenu mednieku eksaminācijas komisijā, vai veicot

mednieku apliecības nomaiņu sakarā ar vispārējo mednieka apliecību nomaiņu uz jauna veida

mednieka apliecībām vai sakarā ar iepriekš izdotās mednieku apliecības nozaudēšanu

(sabojāšanu).

[8.3] Atbilstoši Medību likuma (redakcijā, kas bija spēkā no 2003.gada 6.augusta,

t.sk., mednieka apliecības Nr.9001237 izsniegšanas laikā) 12.pantam mednieka apliecība ir

dokuments, kas nepieciešams, lai saņemtu medību atļauju, mednieka sezonas karti un medību

šaujamieroča iegādes atļauju, kā arī drīkstētu medīt šajā likumā un citos medības

reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Minētā likuma 14.panta pirmā daļa noteic, ka mednieka apliecību izsniedz Valsts

meţa dienests personām, ja uz tām neattiecas Ieroču aprites likumā noteiktie ierobeţojumi,

pēc tam, kad nokārtots eksāmens mednieku eksaminācijas komisijā.

Minētā likuma 14.panta trešā daļa noteic, ka, ja mednieka apliecība nozagta vai gājusi

bojā no īpašnieka neatkarīgu iemeslu dēļ, Valsts meţa dienests izslēdz šos dokumentus no

attiecīgā reģistra un izsniedz jaunu mednieka apliecību, pamatojoties uz mednieka iesniegumu

un paskaidrojumu.

Tādējādi no 2003.gada 6.augusta tiesiski mednieku apliecību varēja iegūt, ja sekmīgi

nokārtots eksāmens mednieku eksaminācijas komisijā, vai ir pieņemts Valsts meţa dienesta

lēmums izsniegt jaunu mednieka apliecību sakarā ar to, ka iepriekš tiesiski izsniegtā mednieka

apliecība ir nozagta vai gājusi bojā no īpašnieka neatkarīgu iemeslu dēļ.

[8.4] Ievērojot minētās tiesību normas, obligāts priekšnosacījums mednieka apliecības

saņemšanai un noteiktos gadījumos vēlākai apmaiņai pret jaunu apliecību ir laika periodā no

1992.gada 5.februāra sekmīgi nokārtots eksāmens vai arī līdz 1992.gada 31.decembrim veikta

Latvijas Republikas Mednieku un makšķernieku biedrības izsniegtās medību apliecības

nomaiņa.

Ja tiek pierādīts, ka šāds eksāmens ir nokārtots, tad pārējās formalitātes – mednieka

apliecību reģistrēšana un izsniegšana, kļūdas šajos procesos – ir otršķirīgas. Bet, ja nav gūts

apstiprinājums tam, ka eksāmens ir nokārtots, tad arī apstākļos, ja mednieka apliecības

izsniegšanas formālajā procesā nav konstatētas nepilnības vai nesakritības, mednieka

apliecības izsniegšanas fakts ir atzīstams par prettiesisku. Vēl jo vairāk šāds secinājums ir

izdarāms tad, ja arī formālajā procesā ir būtiskas neprecizitātes un nesakritības.

[9] No uzraksta uz pieteicējam izsniegtās mednieka apliecības Nr.9001237 (lietas

21.lapa), 2004.gada Rīgas pilsētas mednieku apliecību reģistrācijas ţurnāla (lietas 19.-

20.lapa) un pieteicēja 2010.gada 6.maija sniegtā paskaidrojama (lietas 17.lapa) tiesa konstatē,

ka mednieka apliecība Nr.9001473 pieteicējam izsniegta 2004.gada 8.oktobrī un tās

izsniegšanas pamats ir 1997.gada 16.augusta apliecība Nr.7001386. Tādējādi jaunā mednieku

apliecība ir izsniegta sakarā ar iepriekš izsniegtās mednieku apliecības nomaiņu.

[9.1] Tiesa, pārbaudot 1997.-1999.gada Rīgas pilsētas mednieku apliecību reģistrācijas

ţurnālu, konstatē, ka ar ierakstu Nr.1386 mednieka apliecība Nr.7001386 reģistrēta citai

personai (lietas 18.lapa) un minētajā ţurnālā nav reģistrēts, ka pieteicējam 1997.gadā ir

iesniegta mednieku apliecība.

Tiesa atzīst, ka Rīgas pilsētas mednieku apliecību reģistrācijas ţurnālā pie ieraksta

Nr.1386 ir veikts aizkrāsojums un minētais labojums nav atrunāts. Līdz ar to var pastāvēt

šaubas, vai sākotnēji pie minētā ieraksta nav bijis norādīts pieteicēja vārds. Taču neatbilstoši

Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.154 „Dokumentu izstrādāšanas un

noformēšanas noteikumi” 7.punktam veikts aizkrāsojums un neatrunāts labojums pats par sevi

nepierāda, ka konkrēta numura mednieka apliecība ir reģistrēta un izsniegta pieteicējam.

[9.2] Ņemot vērā, ka pieteicējs 2010.gada 6.maija paskaidrojamā (lietas 17.lapa), kā

arī tiesas sēdē ir paskaidrojis, ka 1997.gada 16.augustā viņam tika izsniegta apliecība sakarā

ar vispārējo mednieka apliecību nomaiņu un iepriekšējo mednieku apliecību pieteicējs ieguva

nokārtojot eksāmenu (laika periodā no 1991.-1994.gadam), tiesa atzīst, ka 1997.gadā

mednieku apliecība pieteicējam tiesiski varēja būt nomainīta un Rīgas pilsētas mednieku

apliecību reģistrācijas ţurnālā pie ieraksta Nr.1386 sākotnēji varēja būt norādīts pieteicēja

vārds tikai gadījumā, ja pieteicējs ir nokārtojis eksāmenu mednieka apliecības iegūšanai.

Ņemot vērā no 1992.gada 5.feruāra spēkā esošo tiesisko regulējumu un pieteicēja

paskaidrojumus, ka viņš mednieku apliecību ieguva, nokārtojot eksāmenu Rīgā laika periodā

no 1991. gada līdz 1994.gadam, (nevis līdz 1992.gada 31.decembrim apmainot Latvijas

Republikas Mednieku un makšķernieku biedrības izsniegto medību apliecību), tiesa secina, ka

pieteicējs eksāmenu mednieku apliecības iegūšanai varēja nokārtot tikai sākot no 1992.gada

5.februāra. Līdz ar to ir pārbaudāms, vai pieteicējs ir nokārtojis eksāmenu mednieku

apliecības iegūšanai laika periodā no 1992.gada 5.februāra līdz 1994.gadam.

Pārbaudot ierakstus Rīgas pilsētas mednieku kandidātu reģistrācijas ţurnālā no

1992.gada līdz 1994.gadam, tiesa konstatē, ka pieteicējs nav minēts kā mednieku kandidāts.

Kā tiesas sēdē norādīja atbildētāja pilnvarotais pārstāvis, tad arī Rīgas pilsētas Mednieku

apliecību reģistrācijas ţurnālā no 1992.gada nav reģistrēts, ka pieteicējs ir kārtojis eksāmenu

mednieku apliecības iegūšanai. Lietā nav arī citu pierādījumu, kas apstiprinātu pieteicēja

paskaidrojumu, ka pieteicējs minētajā laika periodā ir nokārtojis eksāmenu mednieka

apliecības saņemšanai. Ņemot vērā minēto, nav gūts apstiprinājums, tam, ka pieteicējs ir

nokārtojis eksāmenu mednieka apliecības iegūšanai. Secīgi arī 1997.gadā un vēlāk

pieteicējam nebija tiesisks pamats veikt iepriekšējās mednieku apliecības nomaiņu un Rīgas

pilsētas mednieku apliecību reģistrācijas ţurnālā pie ieraksta Nr.1386 sākotnēji nevarēja būt

norādīts pieteicēja vārds.

Turklāt tiesas sēdē pieteicējs paskaidroja, ka 1997.gadā viņš pats nav veicis mednieku

apliecības maiņu, bet to viņa vietā ir veicis kāds cits cilvēks. Tādējādi tiesa secina, ka

pieteicējs 1997.gadā Valsts meţa dienestā nav parakstījies mednieku apliecību reģistrācijas

ţurnālā par mednieku apliecības saņemšanu. Ņemot vērā, ka atbilstoši pieteicēja

paskaidrojumiem 1997.gadā pieteicējs nebija nevienā mednieku kolektīvā, tiesa apšauba, ka

pieteicēja vietā mednieka apliecības maiņu Valsts meţa dienestā varēja veikt kāda cita

persona. Tas dod pamatu uzskatīt, ka pieteicējs Valsts meţa dienestā mednieka apliecību

Nr.7001386 nav tiesiski saņēmis.

[9.3] Pieteicējs 2010.gada 6.maija paskaidrojumā (lietas 10.lapa) norāda, ka mednieku

apliecība ar Nr.7001386 bija vizuāli nolietojusies un bojāta. Nolietotās apliecības oriģināls

iesniegts Valsts meţa dienestā kopā ar iesniegumu. Taču mednieku apliecību reģistrācijas

grāmatā (lietas 19.-20.lapa) norādīts, ka iepriekšējā apliecība nozaudēta. Līdz ar to arī

minētais rada šaubas par to, ka pieteicējs sniedz patiesus paskaidrojumus par atceltās

mednieku apliecības Nr.9001237 iegūšanas apstākļiem.

[9.4] Administratīvajā procesā pamatā pierādīšanas pienākums gulstas uz iestādi.

Tomēr Administratīvā procesa likuma 150.panta trešajā daļā noteikts pieteicēja līdzdarbības

pienākums, proti, pieteicējam atbilstoši savām iespējām jāpiedalās pierādījumu savākšanā. Arī

Administratīvā procesa likuma 186.panta otrās daļas 4.punkts noteic, ka pieteikumā norādāms

pieteikuma pamats un pierādījumi, ja tādi ir pieteicēja rīcībā.

Administratīvā procesa likuma 103.panta otrajā daļā nostiprinātais objektīvās

izmeklēšanas princips, kas uzliek par pienākumu tiesai pašai (ex officio) objektīvi noskaidrot

lietas apstākļus un dot tiem juridisku vērtējumu, neuzliek par pienākumu tiesai faktiski kļūt

par procesa dalībnieku, kas ir ieinteresēts lietas iznākumā. Objektīvās izmeklēšanas princips

piemērojams kopsakarā ar personas sadarbības principu.

Tiesas ieskatā tikai pieteicēja rīcībā var būt konkrētas ziņas par to, kad un kādā iestādē

(vai kādām personām piedaloties) ir kārtots eksāmens mednieka apliecības iegūšanai.

Pieteicējs nav vērsis uzmanību uz šādiem faktiem, līdz ar to ne iestādei, ne tiesai nav

objektīvas iespējas pārbaudīt, vai pieteicējs, kādā citā laikā nav kārtojis eksāmenus un vai

tiešām viņam nav bijusi tiesiski izsniegta mednieka apliecība. Konkrētajā gadījumā lietā ir

tikai pierādījumi, kas norāda uz to, ka pieteicējs mednieku apliecību ir ieguvis, nenokārtojot

mednieku eksāmenu un tiesiski neveicot mednieku apliecības nomaiņu. Izvērtējot pieteicēja

sniegtos paskaidrojumus, tiesa secina, ka viņa argumenti ir vispārīgi un nerada tiesai

pamatotas šaubas par iestādes konstatētajiem apstākļiem. Pārbaudot lietas materiālus un

izvērtējot pierādījumus to savstarpējā sakarībā, tiesai nerodas šaubas par iestādes konstatēto

apstākļu patiesumu.

[9.5] Ievērojot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka pieteicējam 2004.gada 8.oktobrī

mednieka apliecība Nr.9001237 izsniegta un pieteicējs to ieguvis prettiesiski, proti, noteiktajā

kārtībā nenokārtojot eksāmenu un neveicot iepriekš tiesiski saņemtas mednieka apliecības

maiņu pret jaunu apliecību.

[10] Ņemot vērā, ka mednieka apliecība Nr.9001237 atradās pie pieteicēja, ka tikai

pieteicējs ir ieinteresēts tajā, lai viņam būtu mednieka apliecība, ka nav neviena pierādījuma,

ka pieteicējs ir kārtojis eksāmenu mednieku apliecības iegūšanai un ka formālajā mednieka

apliecības izsniegšanas procesā ir būtiskas neprecizitātes un nesakritības, kā arī pieteicējs

nevarēja tiesiski iegūt mednieka apliecību Nr.9001237, veicot iepriekšējās mednieka

apliecības maiņu, secināms, ka pieteicējs sev piešķirto labumu ir ieguvis ar viltu vai

prettiesisku rīcību un pieteicējs zināja, ka mednieka apliecība viņam ir izsniegta prettiesiski.

Tiesa konkrētajā lietā nesaskata nevienu pamatotu iemeslu, kāpēc iestādes

amatpersonām būtu nepieciešams visos gadījumos izsniegt pieteicējam mednieka apliecību,

neizdarot atbilstošus ierakstus attiecīgajos uzskaites ţurnālos, ja pieteicējas ir veicis visas

nepieciešamās darbības un pieteicējam ir tiesisks pamats šādu apliecību saņemt. Tāpat tiesa

nesaskata nevienu pamatotu iemeslu, kāpēc iestādes amatpersonām būtu nepieciešams visos

gadījumos izsniegt pieteicējam mednieka apliecību, neizdarot atbilstošus ierakstus attiecīgajos

uzskaites ţurnālos, ja pieteicējam nebija tiesisks pamats tādu saņemt un pieteicējs nebija

ieinteresēts prettiesiskā apliecības saņemšanā.

Tiesas ieskatā šādos apstākļos iestādes pienākums nav detalizēti noskaidrot, tieši kādā

veidā izpaudās pieteicēja prettiesiskā rīcība.

[11] Ņemot vērā, ka no spriedumā citētajām tiesību normām nepārprotami izriet, ka

obligāts priekšnosacījums mednieka apliecības saņemšanai ir sekmīgi nokārtots eksāmens

mednieku eksaminācijas komisijā, tiesas ieskatā ir acīmredzams, ka mednieka apliecības

izsniegšana un tās atstāšana spēkā, nepārliecinoties par personas sekmīgu teorētisko un

praktisko iemaņu pārbaudi, būtiski apdraud gan pašas personas, gan citu personu veselību un

dzīvību, kā arī apdraud vides intereses.

No Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumu Nr.110 „Noteikumi par mednieku

un medību vadītāju apmācības kārtību, zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu,

kā arī mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības izsniegšanas kārtību” 10.–13.punkta

nepārprotami izriet, ka mednieka un medību vadītāju apmācības teorētisko zināšanu

pārbaudes programma ir atšķirīga. Līdz ar to, tas, ka pieteicējs 2004.gadā ir sekmīgi

nokārtojis eksāmenu medību vadītāja apliecības saņemšanai, nepierāda, ka pieteicējam ir

pilnībā atbilstošas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, kas nepieciešamas

medniekam.

Tādējādi tiesa atzīst par pamatotu atbildētāja secinājumu, ka konkrētajā gadījumā

Lēmuma izdošana bija nepieciešama, lietderīga un arī samērīga.

[12] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 10.pantu tiesiskās paļāvības princips

piešķir personai tiesības paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes

kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai

nelabvēlīgas sekas.

Ar tiesisku paļāvību jāsaprot tas, ka adresāts attiecīgo administratīvo aktu nav panācis

ar kādu negodīgu rīcību no savas puses. Uzticība nav tiesiska (leģitīma), ja attiecīgā persona

zināja vai viņai vajadzēja zināt, ka attiecīgais akts ir pretlikumīgs, vai ja persona sniegusi

nepatiesu vai nepilnīgu informāciju, viltojusi dokumentus, devusi kukuli vai citādi rīkojusies

ļaunprātīgi, lai saņemtu attiecīgo administratīvo aktu. Citiem vārdiem sakot, lai personas

paļāvība būtu tiesiska, personai jārīkojas tiesiski (Briede J. Par tiesisko paļāvību

administratīvajā procesā. Jurista vārds, 11.05.2000. Nr.19(172)).

Ņemot vērā, ka no lietā esošajiem materiāliem nav konstatējams, ka pieteicējs būtu

nokārtojis mednieka eksāmenu un tiesiski veicis apliecības nomaiņu, kas ir vienīgais pamats

labvēlīga administratīvā akta – mednieka apliecības saņemšanai, secināms, ka pieteicējs sev

piešķirto labumu ir ieguvis ar viltu vai prettiesisku rīcību un pieteicējs zināja, ka šāda

apliecība viņam ir izsniegta prettiesiski. Līdz ar to tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā

pieteicēja tiesiskā paļāvība nav aizsargājama.

[13] Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka Lēmums ir tiesisks un pamatots, bet pieteikums

noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289. – 291.pantu,

Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt J.I. pieteikumu par Valsts meţa dienesta 2010.gada 1.jūnija lēmuma Nr.1-

19/741 atzīšanu par prettiesisku.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no tā

sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu

namā.

Tiesnese (paraksts) I.Juhņeviča

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnese________________________I.Juhņeviča

Rīgā 2012.gada 21.jūnijā

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnese

Rīgā 2012.gada 9.februārī