Court dismissed defendant's defense and allowed bank's claim for debt collection and interest.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendants' arguments and fully allowed the bank's claim for debt collection. The plaintiff successfully proved the existence of a loan agreement and the outstanding balance of 26,824.18 euros. Consequently, the court ordered the defendants to pay the principal, accrued interest, and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 93.–97., 204.1 panti: The court must evaluate evidence to determine the validity of a debt claim and may award interest and costs when the plaintiff proves the contractual obligation.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-1012-18/3
ECLI:LV:RLPT:2018:0123.C29394117.2.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2018.gada 23.janvārī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese K.Vinte-Korme
ar tiesas sēžu sekretāri I.Paršinu,
piedaloties prasītājas AS “Swedbank” pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/ un atbildētāja /pers. B/ pilnvarotajam pārstāvim /pers. C/,
2018.gada 10.janvārī atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu AS “Swedbank” prasībā pret /pers. B/ un /pers. D/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
AS „ Swedbank” (turpmāk – prasītāja) 2017.gada 3.aprīlī cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību pret /pers. B/ un /pers. D/
(turpmāk – atbildētāji) par parāda piedziņu, lūgdama piedzīt no /pers. B/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. D/ par labu prasītājai no
2006.gada 14.marta aizdevuma līguma Nr.06-025974-PK izrietošo parādu 26 824,18 euro apmērā, piedzīt no /pers. B/, bet piedziņas neiespējamības
gadījumā no /pers. D/ par labu prasītājai tiesas izdevumus, atzīt prasītājai tiesības /pers. B/ saistību, kas izriet no 2006.gada 14.marta aizdevuma līguma
Nr.06-025974-PK izpildei, saņemt no nekustamā īpašuma, kas ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/, kadastra numurs
/numurs/, un atrodas /adrese/, piespiedu pārdošanas rezultātā iegūtos un deponētos naudas līdzekļus un atzīt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma
pilnīgai izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no neatmaksātās pamatparāda summas.
Prasībā norādīti tālāk minētie argumenti.
2006.gada 14.martā starp prasītāju (iepriekšējais nosaukums AS “Hansabanka”) kā aizdevēju un /pers. B/ kā aizņēmēju tika noslēgts aizdevuma
līgums Nr.06-02974-PK. Ievērojot starp pusēm noslēgtos aizdevuma līguma grozījumus, uz 2011.gada I8.martu (aizdevuma līguma grozījumu
noslēgšanas diena), saskaņā ar aizdevuma līgumu izsniegtā un neatmaksātā aizdevuma summa bija 34 540,73 euro (aizdevuma izmaksu apliecina arī
prasības pieteikumam pievienotais kredīta izraksts). Saskaņā ar aizdevuma līguma I daļas 1.5.punktu kā galējais aizdevuma atmaksas termiņš tika
noteikts 2031.gada 30.jūnijs. Atbilstoši aizdevuma līguma I daļas 1.6.1.1. un 1.6.1.2.punktam procentu likme par aizdevuma lietošanu tika noteikta 3
mēnešu EURIBOR + pievienotā likme 1,1%. Aizdevuma līguma II daļas 3.1.punktā tika noteikts, ka atbildētājam jāatmaksā prasītājai aizdevumu un
jāmaksā procentus no aizdevuma par visu faktisko aizdevuma izmantošanas laiku saskaņā ar aizdevuma īguma noteikumiem. Vienlaikus aizdevuma līguma
II daļas 3.2.punktā tika noteikts, ka procenti tiek aprēķināti, pamatojoties uz procentu likmi un pieņemot, ka gadā ir 360 dienas. Atbilstoši aizdevuma
līguma I daļas 17.punkta noteikumiem kā ikmēneša aizdevuma atmaksas un procentu samaksas datums tika noteikts katra mēneša 30.datums. Savukārt
aizdevuma līguma II daļas 3.3.punktā tika noteikts, ka atbildētājam par aizdevuma lietošanu pēc aizdevuma līguma noteiktā paredzētā aizdevuma
atmaksas termiņa jāmaksā prasītājai nokavējuma procentus 0,16% apmērā no savlaicīgi neatmaksātā aizdevuma par katru nokavēto lienu. Tāpat
aizdevuma līguma II daļas 10.1.1.punktā tika noteikts, ka atbildētājam par procentu samaksas nokavējumu jāmaksā prasītājai nokavējuma līgumsodu
0,16% apmērā no nokavētā procentu maksājuma prīmas par katru nokavēto dienu.
Lai nodrošinātu no aizdevuma līguma izrietošo saistību izpildi 2006.gada 14.martā starp Prasītāju kā ķīlas ņēmēju un /pers. D/ (/uzvārds/) kā ķīlas
devēju tika noslēgts hipotēkas līgums Nr.06-025974-PK/1, ievērojot starp pusēm noslēgtos grozījumus pie tā, ar kuru /pers. D/ ieķīlāja par labu
prasītājai sev piederošo nekustamo īpašumu, kas ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/, kadastra numurs /numurs/, un atrodas
/adrese/. Atbilstoši hipotēkas līguma 1.punkta noteikumiem ar ķīlas priekšmetu tika nodrošināti visi prasītājas prasījumu pilnā apjomā, kuri var rasties no
aizdevuma līguma izrietošo saistību neizpildes vai nepienācīgas izpildes gadījumā.
Tāpat, lai nodrošinātu no aizdevuma līguma izrietošo saistību izpildi 2006.gada 14.martā starp prasītāju kā kreditoru un /pers. F/ kā galvinieku tika
noslēgts galvojuma līgums Nr.06-025974-PK/2. Atbilstoši galvojuma līguma 1.punkta noteikumiem ar galvojumu tika nodrošinātas visas parādnieka
saistības, kas izriet no aizdevuma līguma pilnā apjomā, līdz pilnīgai atbildētāja saistību, kas izriet no aizdevuma līguma izpildei. Tāpat, atbilstoši galvojuma
līguma Nr.1 6.1.punkta noteikumiem, /pers. F/ uzņēmās no aizdevuma līguma izrietošo saistību kā pats parādnieks.
Papildus iepriekš minētajiem saistību izpildes nodrošinājumiem 2013.gada 16.jūlijā starp prasītāju kā kreditoru un /pers. D/ kā galvinieci tika
noslēgts galvojuma līgums Nr.06-025974-PK/3. Galvojuma līguma Nr.2 II daļas 1.1.punktā tika noteikts, ka ar tā spēkā stāšanās (parakstīšanas) brīdi
/pers. D/ uzņēmās pienākumu atbildēt prasītājai ar visu savu mantu par visām no aizdevuma līguma izrietošajām saistībām pilnā apjomā. Atbilstoši
galvojuma līguma Nr.2 II daļas 1.2.punkta noteikumiem /pers. D/ apņēmās atbildētāja vietā pilnībā samaksāt prasītājai no aizdevuma līguma izrietošo
parādu, atlīdzināt atbildētāja vainas vai nokavējuma dēļ nodarītos zaudējumus un prasītājai radušos tiesu izdevumus. Saskaņā ar galvojuma līguma Nr.2 II
daļas 2.1.punktu /pers. D/ uzņēmās no aizdevuma līguma izrietošās saistības kā pats parādnieks un atteicās no tiesībām prasīt, lai prasītāja ar piedziņu
vispirms vēršas pie parādnieka.
Aizdevuma līguma II daļas 7.4.3.punktā ir noteikts, ka prasītājai ir tiesības vienpusēji atkāpties no aizdevuma līguma un pieprasīt atbildētājam
aizdevuma līguma saistību izpildi pirms termiņa, ja pret atbildētāju vai pret nodrošinājumu tiek vērsti trešo personu prasījumi.
Ar zvērināta tiesu izpildītāja Rolanda Veinberga 2015.gada 5.oktobra pieprasījumu prasītāja tika informēta par piedziņas vēršanu uz ķīlas
priekšmetu pēc trešo personu prasījuma un lūgta sniegt ziņas par atlikuša hipotekāra parāda apmēru.
Ņemot vērā iepriekš minēto prasītāja ar 2017.gada 5.janvāra prasību par aizdevuma līguma saistību tūlītēju izpildi pirms termiņa informēja
atbildētāju, /pers. D/ un /pers. F/ par vienpusēju atkāpšanos no aizdevuma līguma, pieprasot nekavējošu, saskaņā ar aizdevuma līguma izsniegtās un
neatmaksātās aizdevuma summas 26 824,18 euro apmērā atmaksu. Vienlaikus prasītāja brīdināja atbildētāju, /pers. D/ un /pers. F/, ka gadījumā, ja
minētās saistības netiks izpildītas nekavējoties, prasītāja uzsāks normatīvajos tiesību aktos noteiktā darbības saistību piespiedu izpildei.
Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2017.gada 26.janvāra spriedumu lietā Nr.C29331617 tika pasludināts /pers. F/ fiziskās personas
maksātnespējas process un uzsākta bankrota procedūra. Par /pers. F/ maksātnespējas procesa administratoru tika iecelts Valdis Levkāns, sertifikāta
Nr.00173. 2017.gada 31.janvārī prasītāja pieteica kreditora prasījumu 26 824,18 euro apmērā.
Ņemot vērā, ka pēc prasības par aizdevuma līguma saistību tūlītēju izpildi nosūtīšanas nedz atbildētājs, nedz /pers. D/ nav izpildījuši no aizdevuma
līguma izrietošās maksājuma saistības, uz prasības celšanas brīdi saskaņā ar aizdevuma līgumu izsniegtā un neatmaksātā summa ir 26 824,18 euro.
Sakarā ar /pers. D/ neizpildītajām saistībām pret trešajām personām, konkrētās izpildu lietvedības ietvaros tika vērsta piedziņa uz ķīlas priekšmetu,
kā rezultātā tas tika pārdots izsolē, ko apliecina prasības pieteikumam pievienotais Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas
2017.gada 7.marta lēmums par izsoles akta apstiprināšanu lietā Nr.C60015717.
Civilprocesuālajā kārtībā zvērināts tiesu izpildītājs var pārdot ieķīlāto īpašumu, veicot piedziņu (par labu citiem piedzinējiem, ne hipotēkas
kreditoram), taču hipotēkas kreditora tiesības netiek aizskartas, jo viņš jebkurā brīdī tiesu izpildītājam var iesniegt izpildu dokumentu un tādējādi saņemt
deponētos līdzekļus sava prasījuma apmērā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, prasītāja lūdz, atzīt prasītājas tiesības no aizdevuma līguma izrietošo saistību izpildei saņemt ķīlas priekšmeta piespiedu
pārdošanas rezultātā iegūtos un deponētos naudas līdzekļus.
Ievērojot starp /pers. D/ un prasītāju noslēgto galvojuma līgumu Nr.2 un pamatojoties uz Civillikuma 1695., 1698. un 1702.panta otrās daļas
noteikumiem, prasītāja, piedziņas neiespējamības vai daļējas iespējamības gadījumā no atbildētāja, lūdz piedzīt no aizdevuma līguma izrietošo parādu no
/pers. D/.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1286., 1290., 1314., 1319., 1587., 1589., 1651., 1702.panta otro daļu, 1765., 1934., 1943., 1946.pantu.
Atbildētāja /pers. D/ paskaidrojumus par celto prasību nav iesniegusi.
Tiesā 2017.gada 4.augustā saņemti atbildētāja /pers. B/ paskaidrojumi, kuros viņš norāda, ka prasību neatzīst, lūdz to noraidīt pilnībā, zemāk
norādīto pamatoto iebildumu dēļ.
Aizdevuma līgums ir reāllīgums, un attiecīgi prasītāja pienākums ir pierādīt, ka prasītājs ir izsniedzis aizdevumu - t.i. iesniegt bankas maksājuma
uzdevumu, ar kuru banka ir pārskaitījusi atbildētāja bankas kontā attiecīgu aizdevuma summu. Prasītāja iesniegtā konta izdruka atbildētāja ieskatā
nepierāda ne minētā aizdevuma izsniegšanu, ne aizdevuma izlietojumu, bet gan tikai bankas programmas sastādītas izdrukas, jo tā ir tikai bankas iekšējs
dokuments, no kura nav viennozīmīgi saprotami, vai minētā summa ir tikusi izmaksāta uz atbildētāja bankas kontu, jo tāds nav redzams no iesniegtā konta
izraksta - tajā nav norādīts konta numurs. Tāpat no izdrukas ir redzams, ka aizdevums izmaksāts uz dažādiem bankas kontiem, t.i. nav pierādījumu, ka
visa aizdevuma summa ir tikusi izmaksāta atbildētājam. Pie apstākļa, ka noslēgtais līgums ir aizdevuma līgums, nevis kredītlīgums, tam ir būtiska nozīme
lietā. Minētā izdruka nevar tikt izmantota arī kā prasības aprēķins, vai kāds cits pierādījums lietā, jo tā nav pilnībā valsts valodā, tajā ir svešvalodā
norādīta informācija, kā arī neatrunāti saīsinājumi. Minētās izdrukas nav noformētas atbilstoši dokumentu juridiskā spēka likumam, nav noformētas un
iztulkotas atbilstoši Civilprocesa likuma prasībām.
Tāpat pastāv pretruna prasītāja iesniegtajos pierādījumos, jo saskaņā ar paša prasītāja iesniegto pierādījumu – prasību par aizdevuma līguma
saistību tūlītēju izpildi pirms termiņa, ir norādīts, ka izsniegtais aizdevums sastāda 34540,73 euro, un pieprasīta samaksa – 26824,18 euro, savukārt no
2006.gada 14.marta aizdevuma līguma grozījumiem summa, kura tiek izsniegta kā aizdevums sastāda 30000,00 un 9000,00 – kopā 39000,00 euro.
Tāpat prasītājs iesniedzis tiesā pats savu 2015.gada 19.oktobra ZTI R.Veinbergam adresētu izziņu, ka atlikušā hipotekārā parāda apmērs uz atbildes
sniegšanas brīdi sastāda 40540,00 euro.
Pastāvot šādām pretrunām, atbildēta ieskatā, prasītājs nav pierādījis savu prasījumu pamatojumu, un pašam prasītājam nav parāda aprēķins.
Pie apstākļa, kad zvērināts tiesu izpildītājs ir pārdevis atbildētājai piederošo nekustamo īpašumu, nav pievienojies, kā hipotekārais kreditors
piedziņai, kuras ietvaros pārdota ķīla, nav iesniedzis pieteikumu, par saistību bezstrīdus piedziņu, tad prasītāja prasība nav pamatota un noraidāma
pilnībā.
Par paskaidrojumiem tiesā 2017.gada 11.septembrī saņemta prasītājas atsauksme, kurā prasītāja norāda, atbildētāja iebildumi par to, ka prasītāja
nav pierādījusi aizdevuma izsniegšanas faktu vērtējami kritiski, jo aizdevuma izsniegšanu faktu apliecina pats atbildētājs vairākkārtīgi parakstot aizdevuma
līguma grozījumus, kuros cita starpā ir norādīts arī izsniegtās, bet neatmaksātās aizdevuma summas apmērs.
Attiecībā uz atbildētāja iebildumiem, par to, ka nav saprotams, vai aizdevuma summa ir izmaksāta uz atbildētāja kontu, prasītāja norāda, ka
aizdevuma summa ir izmaksāta atbilstoši aizdevuma līguma un tā grozījumiem noteiktajai kārtībai, proti, aizdevuma daļa 30 000,00 euro apmērā tika
izsniegta un novirzīta, atbilstoši aizdevuma līguma (14.03.2006. redakcijā) I daļas 4.punktā (īpašie noteikumi) noteiktajai kārtībai, pārdēvēja saistību, kas
izriet no aizdevuma līguma Nr.06-006625-PK, pilnīgai dzēšanai, savukārt papildus izsniegtā aizdevuma summa 9000,00 euro apmērā, atbilstoši
20.07.2006. aizdevuma līguma grozījumu 2.punkta noteikumiem, tika izsniegta atbildētājam /pers. B/. Iepriekš minēto pierāda atsauksmei pievienotie
konta pārskati.
Atbildētājs paskaidrojumos norādījis uz nesakritībām parāda apmērā, kas redzamas prasītājas iesniegtajos pierādījumos.
Šajā sakarā prasītāja norāda, ka atbildētāja norādītajām nesakritībām nav tiesiskas nozīmes konkrētā strīda izšķiršanā, jo ar lietā esošajiem
materiāliem prasītāja ir pierādījusi, ka tā ir izsniegusi atbildētājam aizdevumu 39 000,00 euro apmērā, ko pierāda gan kredīta izraksts un konta pārskati,
gan aizdevuma līguma grozījumi, kuros atbildētājs ar savu parakstu ir apliecinājis viņam izsniegtā aizdevuma apmēru. No iepriekš minētā secināms, ka
prasītāja, atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai, ir pierādījusi savu prasījumu pamatotību. Savukārt atbildētājs savu iebildumu pamatotību
nav pierādījis, proti, nav sniedzis jebkāda veida pierādījumus, kas būtu par pamatu apšaubīt parāda apmēru.
Atbildētājs nepamatoti norāda, ka prasība ir noraidāma, jo prasītāja kā hipotekārais kreditors nav pievienojies piedziņai, kuras ietvaros pārdots
ieķīlātais nekustamais īpašums.
Civilprocesa likuma 628.panta divi pirm daļā ir noteikts, ja hipotekārais kreditors nav pievienojies piedziņai (621.panta piektā daļa), nauda
zemesgrāmatā norādītās hipotēkas summas apmērā vai hipotekārā kreditora paziņojumā norādītajā apmērā, ja tāds saņemts (600.panta ceturtā daļa),
ņemot vērā attiecīgā hipotekārā prasījuma pirmtiesību, ieskaitāma tā tiesu izpildītāja depozīta kontā, kurš rīkoja izsoli, un uzglabājama līdz izpildu
dokumentu saņemšanai."
Ņemot vērā augstām minēto tiesību normu un lietas faktiskos apstākļus, atbildētāja iebildumi saistībā ar to, ka prasītāja nav pievienojusies piedziņai,
kuras ietvaros tiesu izpildītājs pārdevis ieķīlāto nekustamo īpašumu, uzskatāmi par nepamatotiem.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, prasītāja norāda, ka tā, atbilstoši Civilprocesa likuma 93,patna pirmajai daļai ir pierādījusi savu prasījumu
pamatotību, bet atbildētāja nav pierādījusi savu iebildumu pamatotību.
Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotais pārstāvis prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem motīviem un lūdza to apmierināt.
Tiesas sēdē atbildētāja /pers. B/ pilnvarotais pārstāvis prasību neatzina un lūdza to noraidīt. Norādīja, ka kredīta izraksts nav pielaižams kā
pierādījums lietā, jo tas nav valsts valodā.
Atbildētāja /pers. D/ uz tiesas sēdi nav ieradusies, par saviem neierašanās iemesliem tiesu nav informējusi, nav lūgusi atlikt lietas izskatīšanu.
Atbildētāja uz tiesa sēdi aicināta ar publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” 2017.gada 9.novembra, laidienā Nr.223, ko apliecina
publikācijas apliecinājums (lietas 99.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 59.panta ceturto daļu tiesa var izskatīt lietu bez atbildētāja piedalīšanās, ja pagājis ne mazāk kā viens
mēnesis no aicinājuma publikācijas dienas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Tiesa secina, ka atbildētājai par lietas izskatīšanas vietu un laiku ir paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Ievērojot norādīto, tiesa
nekonstatē Civilprocesa likuma 209.pantā vai 210.pantā norādītos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, un saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta
pirmo daļu tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez /pers. D/ klātbūtnes tiesas sēdē.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, noklausījusies klātesošo lietas dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē, tiesa atzīst, ka prasība ir
pamatota un apmierināma.
Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta
piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Civillikuma 1511.pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību
nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,
kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).
Atbilstoši Civillikuma 1587.pantam tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Lietā nodibināts, ka 2006.gada 14.martā starp prasītāju un /pers. B/ noslēgts aizdevuma līgums Nr.06-025947-PK (lietas 18.–21.lapa), saskaņā
ar kuru prasītāja izsniedza /pers. B/ aizdevumu 30000 euro apmērā dzīvokļa /adrese/ iegādei (līguma I daļas 1.punkts). Aizdevuma atmaksas termiņš
2021.gada 28.feruāris.
Atbilstoši aizdevuma līguma 1.daļai aizdevuma daļa tiek pārskaitīta dzīvokļa pārdevējas saistību, kas izriet no 2006.gada 26.janvāra aizdevuma
līguma Nr.06-006625-PK pilnīgai dzēšanai, atlikusī summa pārskaitāma uz pārdevēja pirkuma līgumā norādīto bankas kontu. Aizdevuma līgumu
parakstījis gan bankas pārstāvis, gan /pers. B/.
No lietas materiāliem izriet, ka 2006.gada 14.marta aizdevuma līgums Nr.06-025947-PK grozīts 2006.gada 20.jūlijā, nosakot, ka izsniegtā un
neatmaksātā aizdevuma summa ir 30000 euro un papildus izsniedzamā aizdevuma summa ir 9000 euro, papildus nosakot, ka aizdevums paredzēts arī
dzīvokļa /adrese/ remontam (lietas 16.–17.lapa). Līguma grozījumus parakstījis gan bankas pārstāvis, gan /pers. B/.
Tāpat 2006.gada 14.marta aizdevuma līgums Nr.06-025947-PK grozīts 2009.gada 29.maijā (lietas15.lapa), papildinot aizdevuma līgumu ar
punktu par apdrošināšanu. Līguma grozījumus parakstījis gan bankas pārstāvis, gan /pers. B/.
2006.gada 14.marta aizdevuma līgums Nr.06-025947-PK grozīts 2011.gada 18.martā, nosakot, ka izsniegtā un neatmaksātā aizdevuma summa ir
34540,73 euro un aizdevuma atmaksas termiņu 2031.gada 30.jūniju. Līguma grozījumus parakstījis gan bankas pārstāvis, gan /pers. B/.
Ievērtējot norādīto, tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi aizdevuma izsniegšanas faktu, jo atbildētājs ir parakstījis četrus aizdevuma līguma
grozījumus, tostarp, apstiprinot izsniegtās un neatmaksātās aizdevuma summas apmēru. Tādējādi arguments, ka nav pamatots atbildētāja arguments, ka
nav pierādīts aizdevuma izsniegšanas fakts, jo tas ir pretrunā lietā esošajiem pierādījumiem un tiesas ieskatā vērsts uz izvairīšanos no savu saistību izpildes.
No lietas materiāliem izriet, ka 2006.gada 14.martā, ar grozījumiem 2006.gada 20.jūlijā, starp prasītāju un /pers. D/ (/uzvārds/) noslēgts hipotēkas
līgums Nr.06-025974-PK/1 (lietas 25.–27.lapa), saskaņā ar kuru /pers. D/ ieķīlāja par labu prasītājai nekustamo īpašumu /adrese/, /pers. B/ saistību,
kas izriet no 2006.gada 14.marta aizdevuma līguma Nr.06-025947-PK, izpildes nodrošināšanai.
No 2013.gada 16.jūlija galvojuma līguma (lietas 32.–34.lapa), kas noslēgts starp prasītāju un /pers. D/, izriet, ka /pers. D/ uzņēmusies kā pats
parādnieks, pilnā apjomā atbildēt par /pers. B/ saistībām, kas izriet no 2006.gada 14.marta aizdevuma līguma Nr.06-025947-PK, atsakoties no tiesībām
prasīt, lai kreditors vispirms vēršas pie galvenā parādnieka.
Civillikuma 1589.pants noteic, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to
zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība ir bijusi noteikti pielīgta.
Aizdevuma līguma 7.4.punkts noteic, ka prasītājai ir tiesības vienpusēji atkāpties no aizdevuma līguma un prasīt aizdevuma saistību izpildi pirms
termiņa, ja pret nodrošinājumu tiek vērsti trešo personu prasījumi.
No zvērināta tiesu izpildītāja Rolanda Veinberga 2015.gada 5.oktobra paziņojuma Nr.18978/081/2015-NOS (lietas 55.lapa) izriet, ka tiesu
izpildītājs paziņojis prasītājai, ka pret /pers. D/ piederošo un par labu prasītājai ieķīlāto nekustamo īpašumu /adrese/ tiek vērsta piedziņa par labu SIA
“Rīgas namu pārvaldnieks”.
No lietas materiāliem izriet, ka prasītāja 2017.gada 5.janvārī nosūtījusi atbildētājiem paziņojumu par aizdevuma līguma saistību tūlītēju izpildi pirms
termiņa (lietas 53.–54.lapa), kurā norādīts, ka, pamatojoties uz aizdevuma līguma 7.4.punktu, prasītāja vienpusēji atkāpjas no aizdevuma līgum aun prasa
tūlītēju visu saistību izpildi.
Ievērojot Civillikuma 1589.pantu un aizdevuma līguma 7.4.punktu, tiesa atzīst, ka prasītāja bija tiesīga vienpusēji atkāpties no līguma un pieprasīt
līguma pirms termiņa izpildi, norādot, ka atbildētājiem ir parādsaistības 26824,18 euro apmērā. Līdz ar to līgums uzskatāms par izbeigtu ar 2017.gada
5.janvāri. Norādītajā paziņojuma, papildus iepriekš minētajam, prasītāja norādījusi, ka atbildētājiem ir tiesības 21.dienas laikā iesniegt prasītājai
iebildumus pret parāda esamību.
Atbildētāji nav iesnieguši pierādījumus tam, ka prasītājas noteiktajā termiņā būtu cēluši iebildumus pret parāda esamību un tā apmēru, līdz ar to nav
būtiskas nozīmes lietā atbildētājas norādei, ka dažādos dokumentos tik uzrādītas dažādas aizdevuma summas, jo visas norādītās summas atbilst izsniegtā
aizdevuma apmēram, bet no prasītājas iesniegtā kredīta izraksta (lietas 35.–52.lapa) izriet, ka atbildētāji savas saistības pret prasītāju pilnā apmērā nav
izpildījuši. Tāpat tiesa nesaskata pamatu minētā kredīta izraksta izslēgšanai no pierādījumiem, jo ailei, kas satur ierakstus “paskaidrojumi”, nav izšķirošas
nozīmes lietā, savukārt ailes, kas satur informāciju par datumu, izsniegtajām summām, aprēķinu, atmaksu un atlikumu ir saprotamas un ir valsts valodā.
Atbilstoši Civillikuma 1934.pantam, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot
saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds
pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
Atbilstoši prasības pieteikumā norādītajam un parāda aprēķinam, atbildētājs /pers. B/ uzņemtās saistības nepildīja līgumā noteiktajā kārtībā,
jo pret ķīlas priekšmetu tika vērsts trešās personas prasījums, līdz ar ko prasītāja 2017.gada 5.janvārī vienpusēji atkāpās no aizdevuma līguma un
pieprasīja tā pirmstermiņa izpildi un arī šajā termiņā atbildētāji savas saistības pret prasītāju nav izpildījuši. No lietas materiāliem izriet, ka pēc visu
maksājumu ieskaitīšanas neatmaksātā aizdevuma pamatsumma ir 26824,18 euro.
Civillikuma 1651.pantā noteikts, ka nokavējums ir saistības izpildīšanas prettiesīgs novilcinājums. Saskaņā ar Civillikuma 1652.pantu parādnieka
nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, var ar līgumu, vai arī pēc
paražas.
Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu un
atbilstoši Civillikuma 1832 pantam, izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts pilnīgi. Tādēļ kreditoru nevar piespiest saņemt ne daļas
izpildījumu, ne kādu citu priekšmetu tā vietā, kuru viņam ir tiesība prasīt.
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas sastādīto parāda aprēķinu, kuru atbildētāji nav apstrīdējuši un nav iesnieguši pierādījumus tam, ka parādu
būtu samaksājuši, līdz ar to tiesa atzīsts, ka prasība ir pamatota un apmierināma, piedzenot no /pers. B/ parādu 26824,18 euro apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1692.pantu, galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr
pēdējo no viņas parāda.
No 2011.gada 18.marta galvojuma līguma Nr.06-025974-PK/2 izriet, ka /pers. D/ uzņēmusies kā pats parādnieks, pilnā apjomā atbildēt par
/pers. B/ saistībām, kas izriet no 2006.gada 14.marta aizdevuma līguma Nr.06-025947-PK, atsakoties no tiesībām prasīt, lai kreditors vispirms vēršas
pie galvenā parādnieka.
Ņemot vērā, ka ar lietas materiāliem ir pierādīts, ka /pers. D/ ir uzņēmusies galvojumu par /pers. B/ saistībām saskaņā ar 2006.gada 14.marta
aizdevuma līguma Nr.06-025947-PK (lietas 32.–34.lapa), tiesa par pamatotu atzīst prasītājas vēršanos pret /pers. D/ par /pers. B/ parādsaistību
subsidiāru izpildi (piedziņas neiespējamības gadījumā no galvenās parādnieka /pers. B/).
Tiesa atzīst, ka ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem ir pierādīti apstākļi un fakti, kādi norādīti prasības pieteikumā. Tiesa nekonstatē, ka
atbildētāji būtu apstrīdējuši noslēgtos un pušu parakstītos līgumus, tiesa secina, ka atbildētāji nav pierādījuši savus argumentus, ka aizdevums nav bijis
izsniegts, kā arī nav iesnieguši pierādījumus, ka saistības būtu izpildītas.
Līdz ar norādīto tiesa atzīst, ka atbildētāji nav izpildījuši savas saistības, kas izriet no 2006.gada 14.marta aizdevuma līguma Nr.06-025974-PK un
2011.gada 18.marta galvojuma līguma Nr.06-025974-PK/2, līdz ar to ir pamats piedzīt no /pers. B/ par labu prasītājai, bet piedziņas neiespējamības
gadījumā no /pers. B/ piedzīt no /pers. D/, parādu 26824,18 euro.
Prasības pieteikumā prasītāja lūdz atzīt tai tiesības /pers. B/ saistību, kas izriet no 2006.gada 14.marta aizdevuma līguma Nr.06-025974-PK
izpildei, saņemt no nekustamā īpašuma, kas ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/, kadastra numurs /numurs/, un atrodas
/adrese/, piespiedu pārdošanas rezultātā iegūtos un deponētos naudas līdzekļus.
Civilprocesa likuma 628.panta divi pirm daļā ir noteikts, ja hipotekārais kreditors nav pievienojies piedziņai (621.panta piektā dala), nauda
zemesgrāmatā norādītās hipotēkas summas apmērā vai hipotekārā kreditora paziņojumā norādītajā apmērā, ja tāds saņemts (600.panta ceturtā daļa),
ņemot vērā attiecīgā hipotekārā prasījuma pirmtiesību, ieskaitāma tā tiesu izpildītāja depozīta kontā, kurš rīkoja izsoli, un uzglabājama līdz izpildu
dokumentu saņemšanai.
Ievērojot apstākli, ka lietā nebija strīda par to, ka nekustamais īpašums /adrese/ ir pārdots piespiedu izsolē un no tās iegūtie naudas līdzekļi ir
deponēti zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 628.panta divi pirm daļu prasītājas prasījums atzīt
prasītājai tiesības /pers. B/ saistību, kas izriet no 2006.gada 14.marta aizdevuma līguma Nr.06-025974-PK izpildei, saņemt no nekustamā īpašuma, kas
ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/, kadastra numurs /numurs/, un atrodas /adrese/, piespiedu pārdošanas rezultātā iegūtos
un deponētos naudas līdzekļus.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu tiesa, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda prasītāja
tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Ņemot vērā minēto un atbilstoši Civillikuma 1759.panta 1.punktā un 1765.pantā noteiktajam, tiesa atzīst prasītājas tiesības saņemt no
/pers. B/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. B/ no /pers. D/, 6% gadā no nesamaksātā pamatparāda par laiku līdz sprieduma izpildei
(izsoles noslēguma dienai), ievērojot Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums
sasniedz kapitāla lielumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 1. un 3.punktu tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5. un 6.punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas
dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi un ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā saistītie izdevumi.
Līdz ar minēto no /pers. B/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. B/ no /pers. D/, par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi
1155,87 euro apmērā, kas sastāv valsts nodevas 1150,60 euro (lietas 9.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 5,27 euro (lietas 10.lapa).
Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, prasītāja ir samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,27 euro apmērā, taču faktiskie ar
lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 6,54 euro saskaņā ar uzziņu par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem (lietas 3.lapa). Tādējādi neapmaksātie
ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,27 euro apmērā ir piedzenami no atbildētājiem valsts ienākumos saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu,
39.panta pirmās daļas 5.punktu līdzīgās daļās, piedzenot 0,64 euro no katra atbildētāja.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, [..] un par
tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, [..]. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10
dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93.–97., 204.1pantu, tiesa
nosprieda
apmierināt prasību.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. B/ piedzīt no /pers. D/, personas
kods /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai “Swedbank”, reģistrācijas Nr.40003074764, parādu 26824,18 euro un tiesas izdevumus 1155,87
euro, kopā 27980,05 euro (divdesmit septiņi tūkstoši deviņi simti astoņdesmit euro 05 centi).
Atzīt akciju sabiedrībai “Swedbank”, reģistrācijas Nr.40003074764, tiesības saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas
neiespējamības gadījumā no /pers. B/ saņemt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās
pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).
Atzīt akciju sabiedrībai “Swedbank”, reģistrācijas Nr.40003074764, tiesības /pers. B/, personas kods /personas kods/, saistību, kas izriet no
2006.gada 14.marta aizdevuma līguma Nr.06-025974-PK izpildei, saņemt no nekustamā īpašuma, kas ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas
nodalījumā Nr./numurs/, kadastra numurs /numurs/, un atrodas /adrese/, piespiedu pārdošanas rezultātā iegūtos un deponētos naudas līdzekļus.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,64 euro (nulle euro 64
centi), kas iemaksājami – saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, konts Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase,
kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā C29394117/3.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,64 euro (nulle euro 64 centi), kas
iemaksājami – saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, konts Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase, kods
TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā C29394117/3.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu
oriģinālus nekavējoties iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā Rīgā, Lomonosova ielā 10, 105.kabinetā vai nosūtot pa pastu. Pretējā
gadījumā spriedums šajā daļā tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas
tiesā.
Tiesnese K.Vinte-Korme