Appeal dismissed; court upheld traffic fine for uninsured vehicle due to plaintiff's failure to notify court of correct address.

NORAKSTS

Lieta Nr.142129311 143/AA43-2222-12/1

SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2012.gada 1.oktobrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente Z.Kupce, tiesneses I.Kaļiņina un R.Paegle

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par V.P. (personas kods /personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.24 panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu sakarā ar V.P. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 27.decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa [1] Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu bataljona jaunākais inspektors 2009.gada 20.decembrī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu Nr.050/PD 099288 (turpmāk – Protokollēmums) par to, ka 2009.gada 20.decembrī plkst.13.02 Saulkrastos pa Tallinas ielu no Limbažu ielas puses, Ainažu ielas virzienā, V.P. vadīja automašīnu Nissan Terrano ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – transportlīdzeklis), kurai nav veikta valsts tehniskā apskate un nav veikta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK)

149. panta pirmo un otro daļu automašīnas vadītājam piemērots naudas sods 80 latu apmērā. Izskatot V.P. apstrīdēšanas iesniegumu, Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvalde (turpmāk – Policija) ar 2010.gada 26.novembra lēmumu Nr.6191 (turpmāk – Lēmums) Protokollēmumu atstāja negrozītu. Lēmums pamatots ar sekojošiem argumentiem. [1.1] Lietas izskatīšanas gaitā tika pieņemti dienesta ziņojumi no policijas darbiniekiem G.T. un A.J. Fiksējot pārkāpumu un sastādot protokolu, policijas darbinieki rīkojās savas kompetences robežās un saskaņā ar likuma „Par policiju” 2.,

10. un 12.pantu. Policijas darbinieku rīcībā normatīvo aktu pārkāpumi nav konstatēti. Apstākļi, kas ļautu apšaubīt policijas darbinieku objektivitāti un iespējas fiksēt pārkāpumu, konstatēti netika. Tāpat nav konstatēts, ka policijas darbinieki tieši vai netieši ieinteresēti sastādīt pieteicējam protokollēmumu personīgu motīvu dēļ. Līdz ar to Policija negūst apstiprinājumu pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumā minētajam. [1.2] Tā kā V.P. atteicās saņemt protokollēmumu, tas viņam tika nosūtīts pa pastu ierakstītā vēstulē uz adresi: /adrese/. Sūtījums iestādei nav atgriezts. [1.3] Pārbaudot informāciju Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja datu bāzē, noskaidrots, ka protokollēmuma sastādīšanas brīdī nav veikta V.P. vadītā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana. Pēdējā polise transportlīdzeklim bija derīga no 2009.gada 28.augusta līdz 2009.gada 28.novembrim. [1.4] Pārbaudot informāciju Ceļu satiksmes drošības departamenta datu bāzē, noskaidrots, ka protokollēmuma sastādīšanas brīdī nav veikta V.P. vadītā transportlīdzekļa tehniskā apskate. Pēdējā transportlīdzekļa tehniskā apskate veikta 2007.gada 27.jūlijā; transportlīdzeklim atļauts piedalīties ceļu satiksmē līdz 2008.gada 1.augustam. [1.5] Ņemot vērā minēto, atzīstams, ka policijas darbinieki protokollēmumu V.P. sastādīja pamatoti un nav pamata tā atcelšanai.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, pie administratīvās atbildības sauktā persona V.P. (turpmāk arī – pieteicējs) vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīts, ka pieteicējs nenoliedz, ka transportlīdzeklim nebija izieta tehniskā apskate, kā arī nav civiltiesiskās apdrošināšanas, taču līdz pat pieteikuma iesniegšanas brīdim pieteicējam nav pieejams protokollēmums un liegts iepazīties ar tā saturu.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 27.decembra spriedumu V.P. pieteikums noraidīts. Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [3.1] Tiesa konstatēja šādus pierādījumus: [3.1.1] Protokollēmums (lietas 24.lapa). [3.1.2] Policijas Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu bataljona jaunākā inspektora A.J. dienesta ziņojums, kurā norādīts, ka pieteicējs protokollēmumu atteicies parakstīt, to nepamatojot (lietas 37.lapa).

[3.1.3] Pieteicēja protokollēmuma apstrīdēšanas 2010.gada 25.augusta iesniegums (lietas 17.lapa). [3.1.4] 2010.gada 28.oktobra Policijas Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu bataljona inspektoru G.T. un A.J. dienesta ziņojumi (lietas 35. un 36.lapa), kuros norādīts, ka 2009.gada 20.decembrī, pildot dienesta pienākumus ar trafaretu policijas transportlīdzekli, kas aprīkota ar gaismas un skaņas signāliem, ievērojuši transportlīdzekli, kuru pārbaudot Informācijas centra datu bāzē, konstatēts, ka tam ir beigusies apdrošināšana un nav veikta tehniskā apskate.

Automašīna tika apturēta ar skaļruņa palīdzību un ieslēgtām bākugunīm. Pēc transportlīdzekļa apturēšanas tā vadītājs uzvedās izaicinoši, ar protokollēmumu iepazīties un parakstīt atteicās, tāpat bez paskaidrojumiem atteicās saņemt savu protokollēmuma eksemplāru. [3.2] Tiesa konstatēja, ka lietā nav strīda par to, ka pieteicējs 2009.gada 20.decembrī plkst.13.02 vadīja transportlīdzekli Rīgas reģionā, Saulkrastos pa Tallinas ielu no Limbažu ielas puses Ainažu ielas virzienā. Transportlīdzeklim noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate, kā arī nav veikta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana.

Lietā ir strīds par to, vai pieteicējs ir pamatoti saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.24panta pirmo un otro daļu. [3.3] Tiesa konstatēja, ka pieteicēja vadītajam transportlīdzeklim pēdējā valsts tehniskā apskate veikta 2007.gada 27.jūlijā, nākošā valsts tehniskā apskate bija jāveic 2008.gada 1.augustā. Savukārt transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises Nr./polises numurs/, kas izsniegta 2009.gada 28.augustā, termiņš beidzās 2009.gada 28.novembrī.

Ievērojot minēto, secināms, ka 2009.gada 20.decembrī pieteicējs vadījis transportlīdzekli, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate, kā arī bez transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas, līdz ar to atbildētāja pieteicēja darbībās pamatoti konstatēja LAPK 149.24panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu sastāvu. [3.4] Attiecībā uz pieteikumā norādīto, ka līdz pat pieteikuma iesniegšanai pieteicējam nav bijis pieejams protokollēmums, tiesa konstatēja, ka protokollēmuma sadaļā „Protokola eksemplāru saņēmu” policijas darbinieks izdarījis atzīmi par to, ka pieteicējs notikuma vietā savu protokollēmuma eksemplāru attiecies saņemt.

Minētos apstākļus policijas darbinieki apstiprina arī savos dienesta ziņojumos, kuru ticamību tiesai nav pamata apšaubīt. Lai gan policijas darbinieku dienesta ziņojumi nav paši par sevi uzskatāmi par absolūti neapstrīdamām, tomēr policijas darbinieku liecinātajam par notikumiem, kas risinājušies, tiem pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka policijas darbinieki ir snieguši nepatiesas liecības, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi. Tā kā pieteicējs notikuma vietā atteicies saņemt savu protokollēmuma eksemplāru, atbilstoši LAPK 248.1panta prasībām, 2009.gada 22.decembrī protokollēmums tika nosūtīts pieteicējam ierakstītā pasta sūtījumā uz deklarēto dzīvesvietas adresi: /adrese/ (lietas 32.lapa).

Tā kā sūtījums iestādē nav atgriezts, secināms, ka pieteicējs protokollēmumu ir saņēmis.

Turklāt no lietas materiāliem nav konstatējams, ka pieteicējs būtu izteicis lūgumu iepazīties ar lietas materiāliem un šāds lūgums tiktu noraidīts. Līdz ar to nav pamatots pieteicēja viedoklis, ka viņam nav bijis pieejams protokollēmums un bijis liegts iepazīties ar tā saturu. [3.5] LAPK 149.24 panta pirmā daļa paredz uzlikt naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz astoņdesmit latiem, savukārt otrā daļa – no sešdesmit līdz astoņdesmit latiem. Saskaņā ar LAPK 35.pantu otro daļu, ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu. Tādējādi sods nosakāms LAPK 149.24panta otrajā daļā noteiktās sankcijas ietvaros. Tiesa atzina, ka Policija, lemjot par pieteicējam piemērojamā soda apmēru, ņēmusi vērā LAPK 32.panta otrās daļas prasības, proti, piemērojot sodu ir izvērtēts pieteicēja izdarītā administratīvā pārkāpuma raksturs (transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa un iekārtojuma nosacījumu pārkāpšana), pieteicēja personība (iepriekš administratīvi sodīts) un vainas pakāpe (rupja neuzmanība), saskaņā ar LAPK 34.pantu konstatējot pieteicēja atbildību pastiprinošos apstākļus (gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru persona jau administratīvi sodīta). Pieteicēja atbildību mīkstinošie apstākļi nav konstatēti. [3.6] Tiesa konstatēja, ka Lēmums pieņemts atbilstoši Policijas kompetencei, veicot lietā nepieciešamo apstākļu noskaidrošanu, Lēmumā ir atsauces uz piemērotajām tiesību normām un tajā ir izvērtēti pieteicēja iebildumi par protokollēmumu. Ar Lēmumu pieteicējs sodīts atbilstoši LAPK 149.24panta otrajā daļā noteiktajai sankcijai, līdz ar to nav konstatējams piemērotā soda apmēra prettiesiskums vai pārsūdzētā Lēmuma saturiska neatbilstība formālajām likuma prasībām. [3.7] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzina, ka Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir pamatots un tiesisks, bet pieteicēja pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[4] Par Administratīvas rajona tiesas 2011.gada 27.decembra spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību, kurā norādīts, ka lieta ir izskatīta bez pieteicēja klātbūtnes, nepaziņojot par izskatīšanas datumu. Lai gan iesniegtajos materiālos pieteicējs ir minējis, ka pasta darbības trūkumu dēļ nesaņem korespondenci un norādījis kontakttālruni un elektroniskā pasta adresi, no Administratīvās rajona tiesas pieteicējs nav saņēmis nekādu informāciju par lietu. Lieta nav izskatīta pēc būtības. Pieteicējs nav prasījis 2009.gada 20.decembra protokollēmuma atcelšanu, bet gan pieteikums iesniegts par procesuālu pārkāpumu, t.i. protokollēmuma neizsniegšanu un ar to saistītajiem zaudējumiem.

[6] Policija paskaidrojumā par apelācijas sūdzību balstās uz paskaidrojumiem, kas sniegti pirmās instances tiesā, un V.P. apelācijas sūdzību uzskata par nepamatotu.

[7] Saskaņā ar LAPK 289.21 panta otro daļu apelācijas sūdzība tiek izskatīta rakstveida procesā.

Motīvu daļa [8] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība ir nepamatota, bet Lēmums atstājams negrozīts.

[9] Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa lietu izspriedusi vispusīgi un objektīvi, spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams, tāpēc saskaņā ar LAPK 289.13panta trešās daļas noteikumiem apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai (sk. šā sprieduma [3] punktu), to neatkārtojot.

[10] Administratīvā apgabaltiesa par apelācijas sūdzībā minētajiem apstākļiem norāda turpmāk minēto. Administratīvā pārkāpuma lieta Administratīvajā rajona tiesā ir izskatīta tiesas sēdē 2011.gada 29.novembrī. Pieteicējs uz tiesas sēdi bija aicināts ar tiesas pavēsti, kas nosūtīta 2011.gada 27.oktobrī uz pieteicēja norādīto deklarēto dzīvesvietas adresi /adrese/, bet 2011.gada 5.decembrī sūtījums saņemts atpakaļ tiesā, ar pasta darbinieka atzīmēm, ka aicinājums ievietots pasta kastītē, beidzies glabāšanas laiks (lietas 60.lapa). Saskaņā ar LAPK 268.1 pantu (redakcijā, kas bija spēkā uz 2011.gada 29.novembri) personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, rakstveidā paziņo par lietas izskatīšanas vietu un laiku. Rakstveida paziņojumu vai pavēsti ne vēlāk kā septiņas dienas pirms lietas izskatīšanas nosūta ierakstītā sūtījumā pa pastu uz personas norādīto adresi. Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka pieteikumā kā vienīgā adrese, kurp pieteicējam nosūtāmi tiesas sūtījumi, norādīta /adrese/. Tā kā visi Administratīvās rajona tiesas paziņojumi, pavēste un sprieduma noraksts pieteicējam nosūtīti uz viņa norādīto adresi, secināms, ka Administratīvā rajona tiesa izpildīja pienākumu paziņot par lietas izskatīšanu. Administratīvā rajona tiesa 2011.gada 27.decembra spriedumā nav konstatējusi Policijas procesuālu pārkāpumu, nepaziņojot Protokollēmumu pieteicējam. To nekonstatē arī apgabaltiesa. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 135.panta pirmo daļu personai ir pienākums būt sasniedzamai. Līdz ar to atbildība par to, ka pieteicējs pasta sūtījumus nesaņem norādītajā adresē, gulstas uz pašu pieteicēju.

[11] Ievērojot iepriekš minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Lēmums par V.P. saukšanu pie administratīvās atbildības ir atzīstams par tiesisku un nav pamata tā atcelšanai.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.13pantu un 289.22pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda: atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2010.gada 26.novembra lēmumu Nr.6191 par V.P. (personas kods /personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.24panta pirmās un otrās daļas pārkāpumiem (protokols Nr.050/PD099288), bet V.P. sūdzību noraidīt. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesnese referente (paraksts) Z.Kupce

Tiesneses (paraksts) I.Kaļiņina

(paraksts) R.Paegle

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Z.Kupce Rīgā, 2012.gada 1.oktobrī