Court dismisses administrative penalty for minor by a child due to procedural violations and lack of competence.

Administratīvā pārkāpuma lieta Nr.15550006478625

Lietvedības Nr.1A/24/1627/26

Rīgas pilsētas tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2025.gada 28.oktobrī

Rīgas pilsētas tiesa šādā sastāvā: tiesnese K.Kraveca,

piedaloties nepilngadīgajam /Persona A/, /Persona A/ likumiskai pārstāvei /Persona B/, aizstāvim /Persona J/,

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Administratīvās komisijas pārstāvei /Persona I/

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu pēc nepilngadīgā /Persona A/ likumiskās pārstāves

/Persona B/ sūdzību par Rīgas valstspilsētas pašvaldības Administratīvās komisijas 2025.gada 29.aprīļa lēmumu

Nr.15550006478625-6.

Aprakstošā daļa

[1] 2025.gada 5.februārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Pārdaugavas pārvaldes Kārtības

policijas biroja Prevencijas grupas vecākā inspektore /Persona H/ (turpmāk – Amatpersona) uz iesnieguma pamata

pieņēma lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu Nr.15550006478625-1 par to, ka /Adrese /

/Nosaukums/ audzēknis /Persona A/, dzimis 2009.gadā, rupji pārkāpj iekšējas kartības noteikumus, skolēna ne

disciplinētības un visatļautības dēļ tika traucēta skolotāju tieša darba pienākumu pildīšana, skolēna uzvedībā netika

ievērotas ētikas un pieklājības normas, tika pārkāptas citu skolēnu tiesības kvalitatīvi piedalīties mācību procesā, ar

ko veica sīko huligānismu.

[2] Ar Amatpersonas 2025.gada 5.februāra lēmumu Nr.15550006478625-2 nepilngadīgais /Persona A/ atzīts

par pie atbildības saucamo personu, par Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās

kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (turpmāk – ASL) 11.panta pirmās daļas.

[3] Ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Administratīvās komisijas Bērnu lietu apakškomisijas 2025.gada

5.marta lēmumu Nr.15550006478625-3 (turpmāk – Komisijas lēmums) nepilngadīgam /Persona A/ noteikti uzvedības

ierobežojumi, uzliekot par pienākumu ierasties uz konsultāciju pie speciālista – psihologa konsultācija, ar termiņu 3

(trīs) mēneši no piespiedu līdzekļa izpildes uzsākšanas dienas ar izpildes uzsākšanas termiņu – 2025.gada 2.aprīlis.

[4] Par Komisijas lēmumu nepilngadīgā /Persona A/ likumiskā pārstāve /Persona B/ iesniedza sūdzību

augstākai amatpersonai.

[4] Ar Rīgas valstpilsētas pašvaldības Administratīvās komisijas (turpmāk – Iestāde) 2025.gada 29.aprīļa

lēmumu Nr.15550006478625-6 (turpmāk – Iestādes lēmums) Amatpersonas lēmums atstāts negrozīts, bet /Persona A/

(turpmāk – /Persona A/) likumiskās pārstāves /Persona B/ (turpmāk – Iesniedzēja) sūdzība noraidīta.

Iestādes lēmums pamatots sekojoši:

[4.1] Lietā nepastāv strīds par to, ka nepilngadīgais /Persona A/ 2025.gada 6.janvārī /Adrese / /Nosaukums/

pēc mutiska konflikta, stundas laikā, iesitis sporta skolotājam. Šo faktu nenoliedz ne /Persona A/, ne Iesniedzēja.

Iestāde, vērtējot lietā esošos pieradīšanas līdzekļus savstarpējā kopsakarībā, secinājusi, ka administratīvais

pārkāpums ir kvalificēts pareizi un /Persona A/ vainojamība administratīvā pārkāpuma izdarīšanā – stundas laikā pēc

mutiska konflikta, iesita sporta skolotājam, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot mācību stundas

darbu, kā arī apdraudot savu un citu personu drošību, ir pierādīta.

[4.2] Lietā konstatēti atbildību mīkstinošie apstākļi – nožēla un vainas atzīšana. Atbildību pastiprinošie

apstākļi lietā konstatēti netika.

[4.3] Atsaucas uz Administratīvā atbildības likuma (turpmāk – AAL) 6.panta otro daļu, 9.panta otro daļu un

13.pantu un norāda, ka Komisijas piemērotais uzliktais pienākums /Persona A/ ierasties uz konsultāciju pie psihologa,

vērtējams kā samērīgs izdarītajam pārkāpumam, kā rezultātā var tikt sasniegts AAL ietvertais soda mērķis. /Persona

A/ izpildes uzsākšanas termiņš noteikts 2025.gada 3.jūnijs ar termiņu 3 mēneši no piespiedu līdzekļa izpildes

uzsākšanas dienas.

[5] Par Iestādes lēmumu Iesniedzēja iesniedza sūdzību tiesā, kurā, lūdz atcelt Iestādes lēmumu un

administratīvā pārkāpuma lietu izbeigt.

Sūdzība pamatota ar šādiem apstākļiem:

[5.1] Iesniedzēja uzskata, ka Iestādes lēmums pieņemts prettiesiski, jo, secinot, ka /Persona A/ ir vainīgs, nav

vērtējusi /Persona A/ videomateriālu, 2024.gada 30.augusta ārsta – konsultanta slēdzienu , kā arī nav vērtēti

/Nosaukums/ 2022.gada 1.septembra darba kārtības noteikumi. Līdz ar to pārkāptas vairākas cilvēktiesību normas.

[5.2] /Persona A/ ir veselības traucējumi. Diagnoze: F92.8. – citi jaukti uzvedības un emociju traucējumi;

F90.0 – Aktivitātes un uzmanības traucējumi.

Iesniedzēja jautājumus par /Persona A/ jau risina pie speciālistiem.

No 2025.gada 4.marta bērnu psihiatra slēdziens apliecina, ka /Persona A/ nepieciešami atbalsta pasākumi un

viņam ir izrakstīti jauni medikamenti – Sertraline un Melatonin.

Iesniedzēja ir arī vērsusies Pusaudžu resursu centrā Rīgas filiālē, lai /Persona A/ saņemtu psihologa

konsultāciju.

No 2024.gada 30.augusta bērnu psihiatra slēdziena izriet, ka /Persona A/ nepieciešami atbalsta pasākumi un

izrakstīti medikamenti – escitaloprāms, kuras ārstē trauksmi. Ārsta slēdziens ir iesniegts arī /Nosaukums/

[5.3] iesniedzēja norāda, ka skolotājs /Persona E/ piekāva /Persona A/ un veica pret viņu emocionālo

vardarbību.

No videoieraksta redzams, ka /Persona E/ izsaka /Persona A/ nepatiesus apgalvojumus, ka pret viņu ir

ierosināta lieta un, ka /Persona E/ video tiks izmantots kā pierādījums lietā, tādejādi vēl vairāk saasinot situāciju.

Tādejādi /Persona E/ pret /Persona A/ pielieto psiholoģisko vardarbību, kas izpaužas kā melošana.

Uzskata, ka šajā gadījumā /Nosaukums/ darbinieku rīcība, neziņojot par šāda veida notikumu valsts policijai,

būtiski apgrūtinājusi iespēju noskaidrot konflikta apstākļus un cēloni.

[5.4] Lietā nav pierādījumu par miesas bojājumu esamību /Persona E/, tieši pretēji, uzbrucējs bija pats

/Persona E/, proti, sākotnēji ar emocionālu vardarbību, pēc tam pielietojot fizisku spēku pret /Persona A/, kā rezultātā

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (turpmāk – BKUS) /Persona A/ konstatēts smadzeņu satricinājums.

[5.5] Lai personu sauktu pie administratīvas atbildības, viņas rīcībā ir jākonstatē un jāpierāda administratīvā

pārkāpuma sastāvs u tikai tad, ja sastāvs ir pierādīts, ir tiesības piemērot sodu par konkrētu pārkāpumu.

Administratīvais sods ir ietekmēšanas līdzeklis, kas tiek piemērots administratīvo pārkāpumu izdarījušai

personai, nevis sods, kas piemērots, jo Komisija grib sodīt bērnu.

Atsaucas uz AAL 5.panta pirmo daļu, 87.panta otro daļu un Satversmes tiesas 2002.gada 20.jūnija spriedumu

lietā Nr. 2001-17-0106.

[6] Iesniedzēja tiesas sēdē lūdza atcelt iestādes lēmumu, pamatojoties uz sūdzībā norādītajiem apstākļiem.

Iestādes pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka Iestādes lēmums pieņemts pamatoti un atstājams negrozīts, bet

Iesniedzējas sūdzība ir noraidāma.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības

Administratīvās komisijas 2025.gada 29.aprīļa lēmums Nr. 15550006478625-6 un Rīgas valstspilsētas pašvaldības

Administratīvās komisijas Bērnu lietu apakškomisijas 2025.gada 5.marta lēmums Nr. 15550006478625-4 ir atceļams

un lieta par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu izbeidzama, turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[8] Administratīvās atbildības likuma 28.pants noteic, ka amatpersona, augstāka amatpersona un tiesa

darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma

jēgai un mērķim.

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 48.pantu administratīvā pārkāpuma procesā tiesa kontrolē

administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemtā nolēmuma tiesiskumu un pamatotību, savukārt šī likuma

47.pants noteic, ka augstāka amatpersona atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir pilnvarota veikt

administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma tiesiskuma un pamatotības kontroli.

Tas nepārprotami nozīmē, ka administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemtam lēmumam jābūt

tiesiskam un pamatotam.

Tiesiskuma princips no formālā aspekta paredz, ka amatpersonas iestādē drīkst rīkoties tikai tiesību normās

dotā pilnvarojuma ietvaros, proti, katrs publisko tiesību subjekts rīkojas tikai atbilstoši savai kompetencei, kas ir

noteikta tiesību normās, turklāt atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Savukārt tiesiskuma princips no

materiāltiesiskā aspekta paredz, ka amatpersonu rīcībai jāatbilst tiesību normām pēc būtības, proti, pieņemtajiem

nolēmumiem jāatbilst tiesību normām, tostarp, arī vispārējiem tiesību principiem un Satversmes tiesas atziņām.

Tiesiskuma princips plašākā nozīmē izriet no Satversmes 1.panta, kas noteic, ka Latvija ir demokrātiska

republika. Demokrātiska iekārta ietver tiesiskas valsts virsprincipu. Tiesiskas valsts virsprincipa jēga ir nodrošināt

tiesību virsvadību pār (demokrātisko) politiku un tiesību saturisko orientāciju uz taisnīguma īstenošanu. Līdz ar to

valsts institucionālā sistēma ir veidota tā, lai šis mērķis tiktu sasniegts. Viens no elementiem, kā to sasniegt, ir

tiesiskuma principa ievērošana valsts institūciju darbībā (sk. Autoru kolektīvs E. Danovska un G. Kūtra zin. redakcijā.

Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma komentāri. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020,

151. lpp).

Ja amatpersona vai tiesa tomēr nav rīkojusies saskaņā ar tiesību normās iekļauto pilnvarojumu vai pretēji

pilnvarojuma jēgai un mērķim, tad tas uzskatāms par tiesiskuma principa pārkāpumu. Šāda rīcība ārpus savām

pilnvarām (ultra vires) ir pietiekams pamats amatpersonas pieņemtā lēmuma atcelšanai. (sk. Autoru kolektīvs E.

Danovska un G. Kūtra zin. redakcijā. Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma

komentāri. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 152. lpp).

[8.1] Likuma “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” 5.panta trešā daļa noteic, ka

Administratīvo pārkāpumu lietas un materiālus par pārkāpumu izskata pašvaldības administratīvā komisija (turpmāk

– administratīvā komisija). Pašvaldība var izveidot atsevišķu administratīvo komisiju šādu lietu izskatīšanai.

Ievērojot to, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības Administratīvās komisijas tiešā pakļautībā atrodas tās

struktūrvienība – Bērnu lietu apakškomisija, kura veic administratīvo pārkāpumu procesu tajos gadījumos, kad

pārkāpējs ir bērns vai kad pārkāpums izdarīts attiecībā pret bērnu, kā arī veic likumā “Par audzinoša rakstura

piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” pašvaldības administratīvajai komisijai noteiktos uzdevumus, tas ir,

konkrētajā gadījumā izskata administratīvā pārkāpuma lietas un piemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus

nepilngadīgajiem, tiesa norāda, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības Administratīvās komisijas Bērnu lietu

Apakškomisija ir administratīvā komisija likuma “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”

5.panta trešās daļas izpratnē.

Tiesa vērš Rīgas valstspilsētas pašvaldības Administratīvās komisijas uzmanību uz to, ka saskaņā ar likuma

“Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” 28.panta otro daļu, Administratīvās komisijas

lēmumu [..] var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā desmit darbadienu laikā pēc tā pieņemšanas.

Ņemot vērā to, ka normatīvie akti neparedz Rīgas valstspilsētas pašvaldības Administratīvās komisijas Bērnu

lietu Apakškomisijas lēmuma, ar kuru piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis nepilngadīgajam,

pārsūdzēšanu augstākai amatpersonai, tiesa atzīst, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības Administratīvā komisija bez

tiesiska pamata ir pieņēmusi un izskatījusi /Persona A/ likumiskās pārstāves /Persona B/ sūdzību par Rīgas

valstspilsētas pašvaldības Administratīvās komisijas Bērnu lietu apakškomisijas 2025.gada 5.marta lēmumu Nr.

15550006478625-4, ar kuru /Persona A/ piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis.

[8.2] Ievērojot to, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības Administratīvā komisija bez tiesiska pamata ir

pieņēmusi 2025.gada 29.aprīļa lēmumu Nr. 15550006478625-6, tiesa atzīst, ka minētais lēmums ir atceļams,

nevērtējot tajā norādīto argumentāciju un motivāciju par Rīgas valstspilsētas pašvaldības Administratīvās komisijas

Bērnu lietu apakškomisijas 2025.gada 5.marta lēmuma Nr. 15550006478625-4 atstāšanu nogrozītu.

[9] Pie apstākļa ka, saskaņā ar likuma “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”

28.panta otro daļu, Administratīvās komisijas lēmumu [..] var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā, tad tiesa sūdzību

izskatīs un tajā norādītos argumentus un apsvērumus attiecinās uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības Administratīvās

komisijas Bērnu lietu apakškomisijas 2025.gada 5.marta lēmumu Nr. 15550006478625-4 par audzinoša rakstura

piespiedu līdzekļu piemērošanu.

[9.1] Likuma “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” 1.pantā noteikts, ka

audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi tiek piemēroti, lai sasniegtu šādus mērķus – 1) sabiedrības interesēm atbilstošas

vērtību orientācijas veidošanos un nostiprināšanos bērnā; 2) bērna orientāciju uz atturēšanos no pretlikumīgām

darbībām; 3) bērna ar sociālās uzvedības novirzēm reintegrāciju sabiedrībā.

Norādītie mērķi pēc būtības nozīmē veidot bērnā jaunu sociālo vērtību orientāciju, palīdzēt bērnam mainīt

ierasto dzīvesveidu, uzvedības modeli, kas ļautu panākt, lai bērns neizdarītu jaunus likumpārkāpumus, t.i., sasniegt tā

saukto speciālo prevenciju. Piespiedu līdzekļu piemērošanai jāsekmē arī ģenerālās prevencijas sasniegšana – jāorientē

arī citi bērni uz atturēšanos no prettiesiskas uzvedības. Likumdevējs uzsver, ka piespiedu līdzekļu piemērošana ir

profilakses darbs nolūkā samazināt bērnu tiesībpārkāpumus. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi ļauj savlaicīgi

reaģēt uz bērnu prettiesisku uzvedību un samazināt iespēju, ka bērns izdarīs atkārtotus likumpārkāpumus.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.pana otro daļu visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi

no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas,

kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses. Šīs personas

ievēro bērna labākās intereses visās darbībās, kas tieši vai netieši skar vai var skart bērnu: 1) novērtējot jebkuru ar

bērnu saistītu gadījumu; 2) rīkojoties jebkādā ar bērnu saistītā lietā; 3) pieņemot jebkuru lēmumu saistībā ar bērnu.

Savukārt, likuma „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” 8.pants noteic, ka,

piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, ņem vērā nodarījuma un pārkāpuma motīvus, raksturu un cēloņus,

bērna vecumu un sadzīves apstākļus, viņa līdzdalības pakāpi nodarījumā, kā arī uzvedību izglītības iestādē un

sadzīvē.

[9.2] Tiesa atzīst, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības Administratīvās komisijas Bērnu lietu apakškomisijas

2025.gada 5.marta lēmums Nr. 15550006478625-5 par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu /Persona

A/, neatbilst nevienam no iepriekš norādītiem kritērijiem.

Lēmumā nav vērtēti ne pārkāpuma motīvi, ne raksturs un cēloņi, ne bērna vecums un sadzīves apstākļi. Tāpat

arī lēmumā nav nekāda pamatojuma konkrētā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanai.

[9.3.] Tiesa norāda, ka administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtajam nolēmumam jābūt pamatotam. Prasība

pēc pamatota nolēmuma konkrētajā gadījumā jāvērtē kopsakarā ar likuma “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu

piemērošanu bērniem” 1. un 8.pantu.

Pamatojuma uzdevums ir panākt, lai nolēmums tiek akceptēts, jo ar pamatojuma palīdzību lietas dalībnieks

tiek pārliecināts par nolēmuma pareizību. Nolēmuma pamatojumam ir jābūt skaidram, saprotamam, viegli

uztveramam un pietiekamam. Lēmuma pamatojumam jābūt tik garam un izvērstam, cik prasa attiecīgās lietas

apstākļi.

Par pamatotu nolēmumu var atzīt tad, ja tas atbilst visām likumā izvirzītajām prasībām.

Tiesa atzīst, ka pārsūdzētajā lēmumā pamatojuma trūkums ir būtisks, un tas ir pietiekams pamats pārsūdzētā

lēmuma atcelšanai un lietas izbeigšanai. Tik būtisks pamatojuma trūkums tiesai liedz veikt savas likumā paredzētās

funkcijas – amatpersonas lēmuma tiesiskuma un pamatotības pārbaudi.

Tiesai nav jāiestājas amatpersonas vietā un jāpilda tās uzdevumi administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros,

jo kompetenci likumdevējs amatpersonai (konkrētajā gadījumā Administratīvajai komisijai) un tiesai ir nodalījis.

[10] Papildus tiesa secina, ka Administratīvās komisijas Bērnu lietu apakškomisija, pārkāpa savu kompetenci,

izskatot jautājumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam, vērtējusi lietā ieesošus

pierādījumus, un konstatējusi vainu pārkāpuma izdarīšanā.

Tiesa vērš uzmanību, ka atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 152.panta pirmajai daļai, tieši Valsts

policijas amatpersonai bija jāpieņem lēmums par nepilngadīga atzīšanu par vainīgu administratīvā pārkāpuma

izdarīšanā, vērtējot pierādījumus un uzklausot lietas dalībniekus. Pārbaudot amatpersonas 2025.gada 5.februāra

lēmumu par personas atzīšanu par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, tiesa secina, ka lietas izskatīšana

atbilstoši likuma prasībām nav notikusi. Administratīvā pārkāpuma process uzsākts un lēmums par personas atzīšanu

par vainīgu notika vienā dienā, pārkāpjot Administratīvās atbildības likuma 129.panta otrās daļas 1.punktu.

Tiesa secina, ka pirms lēmuma par personas atzīšanu par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pie

atbildības saucamai personai, šajā gadījumā nepilngadīgajam, ka arī viņa pārstāvim netika paziņots par to, ka ir

uzsākts administratīvā pārkāpuma process, lietas dalībnieki netika aicinātu uz lietas izskatīšanu, netika dota iespēja

sniegt paskaidrojumus, tādā veidā pārkāpjot Administratīvās atbildības likuma 33.pantā nostiprinātās tiesības uz

aizstāvību.

[11] Pie apstākļa, ka tiesa konstatēja, ka izskatot administratīvā pārkāpuma lietu un jautājumu par audzinoša

rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu ir pieļauta virkne procesuālo pārkāpumu, kuri nav atzīstami par

maznozīmīgiem, pastāv likumīgs pamats atcelt Rīgas valstspilsētas pašvaldības Administratīvās komisijas Bērnu lietu

apakškomisijas 2025.gada 5.marta lēmumu Nr. 15550006478625-4 par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu

piemērošanu /Persona A/ un Rīgas valstspilsētas pašvaldības Administratīvās komisijas 2025.gada 29.aprīļa lēmumu

Nr. 15550006478625, un atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 227.panta pirmās daļas regulējumam lieta par

audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam ir izbeidzama.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma 28.pantu, 47.pantu, 48.pantu, 178.pantu, 198.pantu,

226.pantu, 227.panta pirmās daļas 2.punktu, 228.pantu, tiesa

nosprieda

Atcelt Rīgas valstspilsētas pašvaldības Administratīvās komisijas Bērnu lietu apakškomisijas 2025.gada

5.marta lēmumu Nr. 15550006478625-4 par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu /Persona A/ un Rīgas

valstspilsētas pašvaldības Administratīvās komisijas 2025.gada 29.aprīļa lēmumu Nr. 15550006478625.

Izbeigt lietu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu /Persona A/.

Spriedumu var pārsūdzēt apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā.

Tiesnese K.Kraveca