Court orders management company to collect debt, court costs, and state fees from individual defendant.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defense and fully granted the plaintiff's claim for debt collection. The defendant admitted the debt but argued financial hardship due to new children and low income, which the court rejected as irrelevant to the obligation. Consequently, the judgment ordered the payment of the principal debt, penalty, court costs, and a portion of the state fee from the defendant's income.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 41. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 42. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 195. pants; Civilprocesa likuma 204.1 pants: The court must order the defendant to pay the claimed debt, court costs, and applicable state fees when the plaintiff's claim is substantiated.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C29505014
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2014.gada 26.novembrī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese L.Mikulāne
ar tiesas sēdes sekretāri A.Sargunu,
piedaloties prasītājas SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pilnvarotajai pārstāvei /pers. A/,
2014.gada 12.novembrī atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
2014.gada 17.februārī SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību pret /pers. B/ par parāda
piedziņu, cita starpā norādot, ka atbildētājai 2007.gada 26.septembrī zemesgrāmatā tikušas nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese/,
savukārt 2007.gada 29.oktobrī pušu starpā ticis noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums. Ņemot vērā to, ka atbildētāja
nebija pienācīgi norēķinājusies par dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, izveidojies parāds, kura apmērs sasniedzis
4552,36, tajā skaitā pamatparāds 2276,18 EUR apmērā un līgumsods 2276,18 EUR apmērā. Lai gan 2013.gada 12.septembrī puses parakstījušas
izlīgumu Nr.1725722-1, atbildētāja izlīguma noteikumus nebija pildījusi
Pamatojoties uz Civillikuma 865., 866., 1071., 1425.pantu, 1652.panta 3.punktu, 1765. un 1779.pantu, likuma „Par valsts un pašvaldību
dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta astoto daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3., 4. un 5.punktu, 13.panta pirmo daļu, 14.panta pirmo un otro
daļu, likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12. pantu, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas parādu 4552,36 EUR apmērā, kā arī tiesas izdevumus, nosakot
prasītājai tiesības piedzīt no atbildētājas 6% gadā no prasības summas par laiku līdz sprieduma izpildes dienai.
2014.gada 31.martā lietā tika saņemti atbildētājas /pers. B/ rakstveida paskaidrojumi par celto prasību, kuros norādīts, ka atbildētāja prasību
atzīst pilnībā. Parāds ir izveidojies, jo atbildētājai 2009.gadā piedzimusi meita, taču bērna tēvs nekādu finansiāla rakstura palīdzību nebija sniedzis,
savukārt piešķirtie uzturlīdzekļi tikuši izlietoti bērna vajadzībām. 2011.gadā atbildētāja zaudējusi labi apmaksātu darbu AS /Nosaukums A/ un līdz ar to
bijusi spiesta strādāt par Ls 320 mēnesī, no kuriem bija jāveic arī kredīta maksājumi vidēji Ls 160 apmērā mēnesī. 2013.gadā atbildētājai piedzimusi otrā
meita, kuras tēvs palīdzību sniedz neregulāri. Šobrīd atbildētāja atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un saņem pabalstu, kas neesot pietiekams
maksājumu veikšanai. Ņemot vērā to, ka 2014.gada marta beigās ticis atrasts dzīvokļa īpašuma pircējs, atbildētāja apņēmusies no pirkuma maksas segt
izveidojušos parādu.
2014.gada 7.jūlijā lietā tika saņemti un 2014.gada 14.jūlijā izskatīšanai pieņemti prasības pieteikuma papildinājumi, kuros norādīts, ka pēc
prasības celšanas parāda apmērs turpinājis pieaugt un 2014.gada 4.jūnijā sasniedzis 5223 EUR, ieskaitot pamatparādu 2611,50 EUR apmērā un
līgumsodu 2611,50 EUR apmērā.
2014.gada 29.oktobrī lietā tika saņemti un izskatīšanai pieņemti prasības pieteikuma papildinājumi, kuros norādīts, ka, pamatojoties uz
2014.gada 19.jūnija pirkuma līgumu, atbildētājas īpašuma tiesības uz dzīvokli /adrese A/, izbeigušās, līdz ar to parāds 2014.gada 19.jūnijā veido 5029,18
EUR, ieskaitot pamatparādu 2514,59 EUR apmērā un līgumsodu 2514,59 EUR apmērā.
Atbildētāja /pers. B/ uz tiesas sēdi nebija ieradusies. Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājai paziņots Civilprocesa likuma 56.panta piektajā
daļā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz viņas tobrīd deklarēto dzīvesvietu, kurā atbildētājai bija pienākums būt sasniedzamai. Kā redzams no
lietas materiāliem, atbildētājai nosūtītā tiesas pavēste netika saņemta atpakaļ tiesā, līdz ar to tiesa secināja, ka atbildētāja to bija saņēmusi. Par neierašanās
iemesliem atbildētāja tiesai nebija paziņojusi, kā arī nebija lūgusi atlikt lietas izskatīšanu.
Šādos apstākļos tiesa nekonstatēja Civilprocesa likuma 209.pantā norādītos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai un saskaņā ar Civilprocesa
likuma 156.panta pirmo daļu uzskatīja par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētājas klātbūtnes tiesas sēdē.
Tiesas sēdē prasītājas SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pilnvarotā pārstāve /pers. A/ prasību uzturēja uz prasības pieteikumā un tā papildinājumos
norādītajiem pamatiem un motīviem, papildus paskaidrojot, ka atbildētāja gan ilgstoši kavējusi maksājumu veikšanu, gan ilgstoši vispār nebija veikusi
nekādus maksājumus, kā arī nebija pienācīgi pildījusi 2014.gada 4.jūnijā pušu starpā noslēgto izlīgumu, jo atbildētāja veikusi maksājumu par 2014.gada
jūniju 108,87 EUR apmērā un 2014.gada jūliju 39,77 EUR apmērā. Tāpat pēc dzīvokļa pārdošanas atbildētāja nebija veikusi nevienu maksājumu
parāda segšanai. Ņemot vērā minēto, prasītājas pārstāve lūdz piedzīt no atbildētājas pamatparādu par laiku no 2008.gada 1.oktobra līdz 2014.gada
19.jūnijam 2514,59 EUR apmērā un par laiku no 2011.gada novembra līdz 2014.gada 19.jūnijam aprēķināto līgumsodu 2514,59 EUR apmērā, kurš
atbildētājai jāmaksā, jo viņa nebija pildījusi noslēgtā izlīguma noteikumus.
Motīvu daļa
Tiesa, uzklausījusi prasītājas pilnvarotās pārstāves tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, izvērtējusi atbildētājas rakstveida paskaidrojumus, kā arī
pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
No lietas materiālos esošās zemesgrāmatu apliecības kopijas un Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/izdrukām (lietas 28.,
39.-41., 71.-72.lapa) redzams, ka 2007.gada 26.septembrī atbildētājai /pers. B/ zemesgrāmatā, pamatojoties uz 2007.gada 11.septembra pirkuma
līgumu, tika ierakstītas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr.7, kas atrodas /adrese/, kadastra Nr./numurs B/, savukārt 2014.gada 27.jūnijā
zemesgrāmatā tika veikts ieraksts par /pers. B/ īpašuma tiesību izbeigšanos, pamatojoties uz 2014.gada 19.jūnija pirkuma līgumu.
Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies
vai izbeigusies.
Ņemot vērā to, ka atbildētāja, kā tas izriet no prasītājas pilnvarotās pārstāves tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, nav pienācīgi pildījusi
savas saistības no 2008.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 19.jūnijam, konkrētajā gadījumā ir piemērojams gan likums „Par dzīvokļa īpašumu”, kas bija
spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim, gan Dzīvokļa īpašuma likums, kas stājās spēkā 2011.gada 1.janvārī.
Likuma „Par dzīvokļa īpašumu”, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim, 8.panta pirmā daļa noteica, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums
ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Savukārt minētā likuma 12.pants noteica, ka dzīvokļa
īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar
zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no
tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai
viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.
Arī saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma, kas stājās spēkā 2011.gada 1.janvārī, 10.panta 2. un 3.punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram,
apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).
Izvērtējot atbildētājas rakstveida paskaidrojumus, tiesa secina, ka atbildētāja neapstrīd savu kā dzīvokļa īpašnieces pienākumu segt dzīvojamās
mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.
No lietas materiālos esošās 2007.gada 29.oktobra dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma Nr.40/0936-07 kopijas (lietas
23.-27.lapa) redzams, ka 2007.gada 29.oktobrī starp Rīgas pašvaldības SIA „Pļavnieku nami” (pēc reorganizācijas – SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”)
kā pilnvarnieku un /pers. B/ kā dzīvokļa īpašnieci tika noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums, saskaņā ar kuru pilnvarnieks
apņēmies uzturēt un apsaimniekot dzīvojamās mājas /adrese/, kā arī dzīvojamajai mājai piesaistīto zemesgabalu, bet /pers. B/ apņēmusies par katru
kārtējo mēnesi līdz nākamā mēneša 10.datumam segt visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, proporcionāli
viņas īpašumā esošā dzīvokļa lielumam, kā arī veikt komunālo pakalpojumu maksājumus.
Savukārt saskaņā ar 2013.gada 12.septembrī pušu starpā noslēgto izlīgumu (lietas 42.-43.lapa) atbildētāja apņēmās līdz 2015.gada 31.augustam
samaksāt pamatparādu Ls 1468,72 apmērā, kas izveidojies līdz 2013.gada 12.septembrim.
Atbilstoši izlīguma 10.punktam izlīguma nepildīšanas gadījumā prasītājai ir tiesības celt tiesā prasību par parāda piedziņu.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Tādējādi tiesa atzīst, ka atbildētājas rakstveida paskaidrojumos norādītie saistību neizpildes iemesli, proti, finansiāla rakstura palīdzības
nesaņemšana no bērnu tēviem, darba zaudēšana un ienākumu samazināšanās, ir apstākļi, kas iestājušies pēc līguma noslēgšanas pušu starpā un kas liecina
par saistību izpildīšanas grūtībām, taču tie nevar būt par pamatu līgumsaistību neizpildei vai atbildētājas atsvabināšanai no līguma izpildes.
Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.
Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1832.pantu izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts pilnīgi. Tādēļ kreditoru nevar piespiest saņemt
ne daļas izpildījumu, ne kādu citu priekšmetu tā vietā, kuru viņam ir tiesība prasīt.
No prasības pieteikuma, tā papildinājumiem un prasītājas pilnvarotās pārstāves tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, kā arī lietas materiālos
esošajiem rēķiniem un parāda aprēķiniem (lietas 29., 30.-31., 33.-35., 55., 68., 69.lapa) to kopumā un savstarpējā saistībā izriet, ka atbildētāja kopš
2008.gada 1.oktobra ir veikusi maksājumus par prasītājas veikto dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī sniegtajiem komunālajiem
pakalpojumiem nepilnā apmērā, līdz ar to atbildētājas parāda apmērs 2014.gada 19.jūnijā ir sasniedzis 2514,59 EUR.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas
ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai izpildītu nepienācīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta otro daļu līgumsoda
apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Savukārt Civillikuma 1720.pants (redakcijā,
kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) paredz kreditora tiesību prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai līgumsods
bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
Saskaņā ar 2007.gada 29.oktobra dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma Nr.40/0936-07 3.7.punktu maksas par
dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī komunālo pakalpojumu maksājumu (ja tie tiek maksāti vienlaicīgi ar dzīvojamās mājas
uzturēšanas un apsaimniekošanas maksu) kavējuma gadījumā atbildētāja apņēmusies maksāt līgumsodu 0,3% apmērā no kopējās parāda summas par
katru nokavēto dienu.
Kā izriet no lietas materiālos esošajiem parāda aprēķiniem, kā arī līgumsoda aprēķiniem (lietas 32., 36.-38., 70.lapa) atbildētāja nav samaksājusi
prasītājai par laiku no 2011.gada 1.novembra līdz 2014.gada 19.jūnijam aprēķināto līgumsodu 2514,59 EUR apmērā.
Ņemot vērā to, ka prasītāja labprātīgi samazinājusi pielīgto līgumsodu līdz pamatparāda apmēram, to, ka atbildētāja ilgstoši pieļāvusi saistību
izpildes nokavējumu, nebija pienācīgi pildījusi divus pušu starpā noslēgtos izlīgumus, pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas nebija veikusi kaut daļēju
parāda samaksu, kā arī to, ka atbildētāja lietas izskatīšanas gaitā nebija iesniegusi tiesā pierādījumus, kas apliecina rakstveida paskaidrojumos norādītos
apstākļus, kuru dēļ prasītājas pieprasītais līgumsods būtu samazināms, tiesa uzskata, ka konkrētajā gadījumā prasītājas pieprasītais līgumsoda apmērs ir
taisnīgs un samērīgs.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
No prasības pieteikuma un lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka atbildētāja būtu pilnībā izpildījusi savas saistības, kā arī atbildētāja nav
iesniegusi pamatotus iebildumus pret prasību vai pierādījumus par parāda samaksu pilnā apmērā. Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētāja nav
izpildījusi savas saistības pret prasītāju, kuras izriet no 2007.gada 29.oktobra dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma Nr.40/0936-
07. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētājas /pers. B/ par labu prasītājai SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” piedzenams dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas un komunālo pakalpojumu maksājumu parāds par laiku no 2008.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 19.jūnijam 2514,59 EUR apmērā, kā arī
par laiku no 2011.gada 1.novembra līdz 2014.gada 19.jūnijam aprēķinātais līgumsods 2514,59 EUR apmērā, kopā piedzenot 5029,18 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami šādi tiesas izdevumi – samaksātā valsts nodeva 416,83 EUR apmērā un ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu 4,70 EUR apmērā, kopā piedzenot 421,53 EUR.
Civilprocesa likuma 36.panta otrā daļa noteic, ka valsts nodeva piemaksājama, ja palielina prasības summu, izņemot procentu un pieaugumu
pievienošanu. Līdz ar to prasītāja bija atbrīvota no valsts nodevas samaksas valsts ienākumos par pieauguma pievienošanu.
Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētājas
valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Tādējādi tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu valstij piedzenama par pieauguma pievienošanu nesamaksātā valsts nodevas daļa 19,08 EUR
apmērā (435,91 EUR - 416,83 EUR).
Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda prasītāja
tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma
1765.pantu prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas 6% gadā no nesamaksātā pamatparāda
(2514,59 EUR).
Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 2.1 punktu prasības pieteikumā par naudas summas piedziņu jānorāda
kredītiestādes nosaukums un viena konta numurs, kurā veicama samaksa, nevis pilnīgi visi norēķinu konti, kurus ir atvēris prasītājs, tiesa uzskata, ka
konkrētajā gadījumā sprieduma rezolutīvajā daļā ir norādāms norēķinu konts, kuru kā pirmo prasības pieteikumā norādījusi pati prasītāja.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo daļu, 97., 193., 195. un 204.1 pantu, tiesa
nosprieda:
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, AS „DNB
banka” esošais norēķinu konts Nr.LV63RIKO0002013197596, dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un komunālo pakalpojumu maksājumu parādu par
laiku no 2008.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 19.jūnijam 2514,59 EUR apmērā, par laiku no 2011.gada 1.novembra līdz 2014.gada 19.jūnijam
aprēķināto līgumsodu 2514,59 EUR apmērā un samaksātos tiesas izdevumus 421,53 EUR apmērā, kopā piedzenot 5450,71 EUR (pieci tūkstoši četri
simti piecdesmit euro un 71 cents).
Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, tiesības saņemt no atbildētāja 6% (sešus procentus) gadā no piespriestā
nesamaksātā pamatparāda (2514,59 EUR) par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos valsts nodevu 19,08 EUR (deviņpadsmit euro un 8 centi) apmērā.
Pēc valsts ienākumos piedzenamās valsts nodevas samaksas samaksu apliecinošais dokuments nekavējoties jāiesniedz Rīgas pilsētas Latgales
priekšpilsētas tiesā.
Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales
priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese L.Mikulāne